Likumprojekts

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās
par Baltijas bataljonu denonsēšanu

1.pants. Denonsēt 1997.gada 10.decembrī Tallinā parakstīto Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu (turpmāk – Vienošanās) (Latvijas Vēstnesis, 1998, 60./61.nr.).

2.pants. Vienošanās zaudē spēku tās 9.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Aizsardzības ministrs

E.Repše

LIKUMPROJEKTA

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas Bataljonu denonsēšanu

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2002.gada 21. novembrī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk-NATO) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija tika uzaicināta uzsākt iestāšanās sarunas, lai vēlāk kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzaicināšanu pievienoties NATO iezīmēja jaunu vēsturisku pagriezienu un izveidoja jaunas prasības attiecībā uz Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem. No šī brīža trīspusēja militārā sadarbība, kuru 1994.gadā bija nodibinājusi Vienošanās starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu bija sasniegusi savus mērķus (panākt Baltijas valstu bruņoto spēku savietojamība ar NATO, uzlabot bruņoto spēku kvalitāti, reaģēšanas spēju un spēju iesaistīties dažādās operācijās), un iesākās jauns sadarbības posms. Iestāšanās NATO katrai valstij iezīmēja jaunu militāro sadarbību gan kopīgi, gan atsevišķi strādājot, bet jau NATO kontekstā. Tāpēc Baltijas valstu aizsardzības ministru kopīgajā sanāksmē 2003.gadā tika nolemts Baltijas Bataljonu (BALTBAT) kā kopīgu trīspusēju projektu slēgt un veikt visas nepieciešamās juridiskās darbības pamatdokumentu denonsēšanai. Viens no šādiem pamatdokumentiem ir 1997.gada 10.decembrī Tallinā parakstītā Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas Bataljonu. Vienošanās pamatbūtība bija vienoties par Baltijas Bataljona izveidošanas, apmācības, izmantošanas un izvēršanas principiem. Vienošanās nosacījumi paredz, ka Baltijas Bataljons ir kopīgs kājnieku bataljons, ko vienošanās dalībnieces (3 Baltijas valstis) ir izveidojušas saskaņā ar augstāk minēto vienošanos. Pie kam vienošanās 3.1.punkts nosaka, ka tās ietvaros tiek noslēgts Protokols par Baltijas Bataljona statusu, atrodoties ikvienas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Šāds protokols tika izstrādāts un noslēgts 1998.gada 16.aprīlī Rīgā un tā nosaukums ir „Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokols par Baltijas Bataljona štāba un Baltijas Bataljona personāla statusu” (turpmāk-Protokols). Attiecīgi Aizsardzības ministrija ir uzsākusi arī Protokola denonsēšanas procedūru.
2. Likuma projekta būtība		Likumprojekts paredz denonsēt 1997.gada 10.decembrī Tallinā parakstīto Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas Bataljonu. Denonsēšana juridiski sakārtos Baltijas Bataljona likvidāciju.
3. Cita informācija		Baltijas Bataljons kā projekts savu mērķi sasniedza ar mirkli, kad Baltijas valstis tika uzaicinātas iestāties NATO. Tāpēc visas ar to saistītās aktivitātes trīspusēja Baltijas sadarbībā ir izbeigtas. Šī projekta likvidēšana nenozīmē Baltijas valstu sadarbības militārajā jomā pilnīgu izbeigšanos, taču valstis ir akceptējušas, ka sadarbība notiek jau citā līmenī- NATO ietvaros. Sekas, ko rada Baltijas Bataljona faktiskā likvidēšana ir šāda: 1) infrastruktūra paliek Latvijas rīcībā, to turpina izmantot Nacionālo bruņoto spēku vienības; 2)Bruņojums un ekipējums ir sadalīts starp Baltijas valstīm, atbilstoši ieguldījuma daļai. 3)personālsastāvs, kas vēlējās turpināt dienestu, ir nosūtīts dienestam citās Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Šie karavīri ir 1.kājnieku bataljona izveidošanas bāze. 4)Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolā par pasniedzējiem strādā pārstāvji no Baltijas Bataljona Latvijas kontingenta. Tādējādi karavīru praktiskās iemaņas un zināšanas joprojām tiek sekmīgi izmantotas Nacionālo bruņoto spēku apmācības procesā.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Daļēja ietekme: 1)personālsastāvs, kas vēlējās turpināt dienestu, ir nosūtīts dienestam citās Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Šie karavīri ir 1.kājnieku bataljona izveidošanas bāze. 2)Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolā par pasniedzējiem strādā pārstāvji no Baltijas Bataljona Latvijas kontingenta. Tādējādi karavīru praktiskās iemaņas un zināšanas joprojām tiek sekmīgi izmantotas Nacionālo bruņoto spēku apmācības procesā.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija		Pamatojoties uz Baltijas Bataljona likvidāciju, visi Baltijas Bataljona rīcībā esošie materiāltehniskie līdzekļi – bruņojums, ekipējums un tehnika- tika sadalīti savā starpā, atbilstoši ieguldījuma daļai, ko katra valsts sniegusi. Latvijas rīcībā nonākušie materiāltehniskie līdzekļi tika nodoti Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centram (MSMC).Ādažu MSMC tika reorganizēts 2004.gada 1.jūlijā. Par tā tiesību un saistību pārņēmēju kļuva Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 3.Reģionālais nodrošinājuma centrs. Infrastruktūru (telpas, noliktavas, garāžas), ko Baltijas Bataljons izmantoja Latvijā, pārgājis Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 3.Reģionālais nodrošinājuma centra rīcībā, un to turpina izmantot Nacionālo bruņoto spēku vienības.
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji			Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			tūkst. Ls
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Likums valsts budžeta ieņēmumus neietekmēs.				-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Likuma ieviešana budžeta izdevumus .				-
3. Finansiālā ietekme			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.				-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.				-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Baltijas Bataljona likvidēšana saistības pret citām starptautiskajām organizācijām neskar. Tomēr tieši iestāšanās NATO ir pamats viena no pamatlīgumiem, proti, 1997.gada 10.decembrī Tallinā parakstītās Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas bataljonu izbeigšanai, denonsēšanai, jo Baltijas bataljona kā trīspusēja Baltijas valstu kopīgā projekta mērķi ir sasniegti. Faktiski iestāšanās NATO noslēdza šo Baltijas valstu savstarpējo sadarbības posmu.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Aizsardzības ministrija ir organizējusi konsultācijas ar Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas juristiem.
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas saistības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs E.Repše

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	S.Zaharova

16.12.2004. 10: 26

1102

S.Zaharova

Signe.Zaharova@mod.gov.lv;

tālr.7335243