Likums

2004

2004.gada 17.augustā	Noteikumi Nr.708

Rīgā (prot. Nr.48 2.§)

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām

un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 22.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3.panta otrās daļas 2.punktā vārdus "Finansu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju" ar vārdiem "Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju".

2. 8.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Vides ministrijas";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta valstij piederošā un piekrītošā zeme, tajā skaitā – meža zeme, kas nodota pastāvīgā lietošanā attiecīgās ministrijas padotībā esošajām valsts koledžām, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēm.";

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "izņemot šā panta otrajā daļā" ar vārdiem "un 3.1 daļā";

aizstāt sestajā daļā vārdus "Finansu ministrijas" ar vārdiem "Finanšu ministrijas".

Ministru prezidenta vietā –

ekonomikas ministrs J.Lujāns

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Projekts

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām

un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.	Likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” nosaka, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un izglītības iestāžu aizņemtā valstij piederošā un piekrītošā zeme – uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nenosaka citādi. Tas nozīmē, ka citu ministriju padotībā esošajām izglītības iestādēm pastāvīgā lietošanā nodotā valstij piederošā un piekrītošā zeme ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt ierakstīta Zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, bet meža zeme, atbilstoši likumam, ierakstāma Zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Daudzos gadījumos zemes praktiski nav atdalāmas un šādi noteikumi būtiski apgrūtina izglītības iestāžu padotības maiņu, zemju ierakstīšanu Zemesgrāmatā, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumu Nr.56 “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums” 4.1. un 4.2.apakšpunktu telpiskās plānošanas politikas īstenošana un likumos noteikto uzdevumu izpildes pārraudzība pašvaldību darbības jomā ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 31.janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai” 1.punktu tika reorganizēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2003.gada 1.februāri izveidota Vides ministrija.
2.Normatīvā akta būtība	Grozījumi likumā dod iespēju ierakstīt Zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā visu valstij piederošo un piekrītošo zemi, tajā skaitā – meža zemi, kas nodota pastāvīgā lietošanā attiecīgās ministrijas padotībā esošajām valsts koledžām, profesionālās vidējās un arodizglītības iestādēm. Noteikumu izdošanas steidzamību raksturo nepieciešamība novērst administratīvās „barjeras” un sekmēt Ministru kabineta 2004.gada 3.marta rīkojumā Nr.141 „Par profesionālās izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā” noteiktā termiņa - 2004.gada 1.jūlija - ievērošanu. Minētie noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumos Nr.56 un Ministru kabineta 2003.gada 31.janvāra rīkojumā Nr.55 reorganizēto ministriju kompetenci.
3. Cita informācija.	Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
				(tūkst. latu)
Rādītāji				Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1				2	3			4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.				Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.
Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?						Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?						Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?						Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.						Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija						Ir panākta vienošanās ar Zemkopības ministriju.
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?						Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies, papildu finansējums nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?						Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?						Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Valsts sekretāra p.i.	Administratīvā departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors

I.Vārna	H.Kaņepe	A.Birzniece	G.Krusts

11.08.2004. 15.00

1067

G.Krusts 7047819

e-pasts: gunars.krusts@izm.gov.lv