Likums

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 93.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

"77.pants. Aicinājums uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, vai genocīdu

Par publisku aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, vai genocīdu –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

2. 78.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar tiesību ierobežošanu vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

3. 144.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar tiesību ierobežošanu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar tiesību ierobežošanu vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām."

4. Izteikt 158.pantu šādā redakcijā:

"158.pants. Goda aizskarðana un neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī un izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus

Par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī vai izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos, –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar tiesību ierobežošanu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām."

5. 166.pantā:

izteikt otrās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

"(2) Par tādu pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstītas vai attēlotas cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība, kā arī par šādu materiālu glabāšanu tādā pašā nolūkā –";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

6. Papildināt likumu ar 166.1 pantu šādā redakcijā:

"166.1 pants. Bērnu pornogrāfijas izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, izplatīšana

(1) Par tādu pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanu, iegādāšanos, realizāciju, glabāšanu, demonstrēšanu, reklamēšanu vai piedāvāšanu, kas saistīti ar bērna seksuālu izmantošanu, kā arī ja minētie materiāli citādā veidā tiek padarīti izmantojami,–

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nepilngadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā) –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu.

(3) Par mazgadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā) –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu līdz desmit tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

7. Papildināt likumu ar 177.1 pantu šādā redakcijā:

"177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā

(1) Par apzināti nepatiesu datu ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, lai ietekmētu tās resursu darbību nolūkā iegūt tiesības uz svešu mantu, pakalpojumu vai citu mantisku labumu sev vai citai personai (datorkrāpšana), –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās,–

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā izdarīta lielā apmērā, –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu līdz desmit tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

8. Izteikt 241.pantu šādā redakcijā:

"241.pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai

(1) Par patvaļīgu (bez attiecīgas atļaujas vai izmantojot citai personai piešķirtas tiesības) piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai (jebkurai ar datu vai telekomunikāciju tīklu savienotai ierīcei vai ierīču grupai, arī datoru, datorsistēmu, mobilo un stacionāro telekomunikāciju un citu ierīču grupai, ja šo ierīču mērķis ir veikt automatizētu datu apstrādes procesu) vai tās daļai, ja tas saistīts ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums,–

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar tiesību ierobežošanu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai mantkārīgā nolūkā, –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās vērstas pret valsts informācijas sistēmām,–

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

9. Izslēgt 242.pantu.

10. Izteikt 243. un 244.pantu šādā redakcijā:

"243.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmas un tajā esošās informācijas resursu traucēšana

(1) Par automatizētā datu apstrādes sistēmā esošās informācijas neatļautu grozīšanu, bojāšanu, iznīcināšanu, pasliktināšanu vai aizklāšanu vai apzināti nepatiesas informācijas ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, ja ar to bojāta vai iznīcināta aizsardzības sistēma vai nodarīts būtisks kaitējums, –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.

(2) Par automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības apzinātu traucēšanu, ievadot, pārnesot, bojājot, izdzēšot, pasliktinot, izmainot vai aizklājot informāciju, ja ar to ir bojāta vai iznīcināta aizsardzības sistēma vai nodarīti zaudējumi lielos apmēros,–

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai tās izdarītas mantkārīgos nolūkos, vai ja tās izraisījušas smagas sekas,–

(4) Par pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām, ja tās vērstas pret valsts informācijas sistēmām, –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu.

244.pants. Tādas ierīces ļaunprātīga izmantošana, kas izgatavota vai pielāgota, lai ietekmētu automatizētas datu apstrādes sistēmas resursus

(1) Par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kas izgatavota vai pielāgota, lai ietekmētu automatizētas datu apstrādes sistēmas resursus nolūkā veikt šajā likumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, vai ja minētā ierīce citādā veidā tiek padarīta izmantojama, –

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radītas smagas sekas,–

fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai ar tiesību ierobežošanu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar naudas sodu no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālo mēnešalgu."

11. Izslēgt 245.pantu.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar likuma "Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz juridiskās personas kriminālatbildību, spēkā stāšanos.

Tieslietu ministre

V.Muižniece

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kibernoziegumi šodien ir kļuvuši par realitāti arī Latvijā. Ja šobrīd vēl plašā mērogā nesaskaramies ar tādiem izplatītiem kibernoziegumiem kā noziegumi pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu kaitīgu programmu izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt elektroniskās informācijas sistēmas, patvaļīga piekļūšana šādām sistēmām, tad jau šodien plaši saskaramies ar tādu noziegumu veidu kā krāpšana elektroniskā datu apstrādes sistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, kas katru gadu nodara tūkstošiem latu zaudējumu Lattelekom.

Konvencija par kibernoziegumiem (turpmāk – Konvencija) un tās Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (turpmāk – Protokols), ir ietverti Eiropas Savienības acquis communautaire tiesību kopumā, kas Latvijas Republikai ir jāievieš līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.

Konvencija paplašinās starptautiskās sadarbības jomu krimināllietās attiecībā uz cīņu pret kibernoziegumiem, bet Protokols starptautiskajā līmenī nodrošinās piemērotos juridiskos pasākumus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu un tās apkarošanu.

Ar Tieslietu ministrijas 19.03.2003. rīkojumu Nr.1-1/126 tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija veikt nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi saskaņā ar Konvencijas un Protokola prasībām. Izvērtējot, Konvenciju un tās Protokolu, ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā.

Krimināllikums (1998.gada 17.jūnija redakcijā) pašlaik paredz kriminālatbildību par tādām darbībām kā patvaļīga piekļūšana datorsistēmai, datortehnikas programmatūras neatļauta iegūšana, programmatūras bojāšana, datora vīrusa izplatīšana. Šobrīd šīs kriminalizētās darbības neatbilst mūsdienu tehnikas sasniegumiem, līdz ar to iespējas saukt pie atbildības personas par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskās datu apstrādes jomā ir samērā niecīgas. Turklāt, par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana vai bērnu pornogrāfija nevar saukt pie atbildības personas, ja šīs darbības izdarītas, izmantojot automātisko datu apstrādes sistēmu.

Pašreiz Krimināllikums paredz atbildību par Konvencijas pārkāpumiem tikai daļēji, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot Krimināllikumu, nosakot kriminālatbildību par kibernoziegumiem, t.i., noziegumiem pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst, dažādu ierīču, t.i., līdzekļu un programmu izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt datorsistēmas, patvaļīga piekļūšana datorsistēmām, krāpšana datorsistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, bērnu pornogrāfijas apkarošana, kas izpaužas pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanā, izgatavošanā utt.

2. Normatīvā akta projekta būtība

* Likumprojekta 1.pants paredz ieviest kriminālatbildību par Protokola 6.pantā minētajiem pārkāpumiem, izsakot Krimināllikuma 77.pantu jaunā redakcijā, tas ir, pašreizējo redakciju papildinot ar jaunu nosacījumu - kriminālatbildību par publisku aicinājumu uz genocīdu. Atbilstoši Protokola nosacījumiem, šāds publisks aicinājums izpaužas materiāla izplatīšanā vai citādā padarīšanā to sabiedrībai par izmantojamu ar automatizētu datu apstrādes sistēmu palīdzību, kas ietver sevī arī datorsistēmu.

* Par Protokola 4.pantā un 5.pantā minētajiem pārkāpumiem atbilstoši Konvencijas un Protokola prasībām ir nepieciešams noteikt kriminālatbildību arī juridiskām personām, līdz ar to tiek izteiktas jaunā redakcijā 78.panta pirmās un otrās daļas sankcijas.

* Likumprojekta 3.pants paredz ieviest juridisko personu kriminālatbildību par KL 144.pantā paredzētajām darbībām atbilstoši Konvencijas prasībām.

* Likumprojekta 4.pants paredz ieviest kriminālatbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī vai izmantojot informācijas pakalpojumus publiskos datu vai telekomunikāciju tīklos, izsakot 158.panta jaunā redakcijā. Tieši šādu nepieciešamību veikt grozījumu attiecīgajā pantā Protokols neparedz, taču darba grupa izvērtēja, ka būtu lietderīgi paredzēt kriminālatbildību par šādu noziedzīgu nodarījumu, jo līdz šim šāds regulējums nebija noteikts, bet šādi noziedzīgi nodarījumi kļūst arvien izplatītāki.

* Likumprojekta 5.pants paredz izteikt 166.panta otrās daļas dispozīcijas jaunā redakcijā, kā arī izslēgt trešo un ceturto daļu. Tas ir nepieciešams, lai atsevišķajā 166.1.pantā pastiprinātu cīņu pret bērnu pornogrāfijas apriti, norobežojot pornogrāfiju un erotiku no bērnu pornogrāfijas.

* Likumprojekta 6.pants paredz ieviest kriminālatbildību par Konvencijas 9.pantā minētajiem pārkāpumiem, papildinot Krimināllikumu ar 166.1.pantu. Atbilstoši Konvencijas nosacījumiem, jāparedz kriminālatbildība par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, izplatīšanu, realizāciju utt.

* Likumprojekta 7.pants paredz ieviest kriminālatbildību par Konvencijas 8.pantā minētajiem pārkāpumiem – ar datoru saistīta krāpšana. Ievērojot to, ka Krimināllikuma 177.pants, kas nosaka kriminālatbildību par krāpšanu, nav piemērojams gadījumos, kad krāpšana izdarīta, izmantojot automatizētas datu apstrādes sistēmas, ir nepieciešams papildināt Krimināllikumu ar 177.1pantu „Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā”, paredzot atbildību par apzināti nepatiesu datu ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā ar mērķi ietekmēt to resursu darbību nolūkā gūt tiesības uz svešu mantu, pakalpojumu vai citu mantisku labumu sev vai citai personai, tādējādi nodrošinot vienveidīgu likuma piemērošanu.

* Likumprojekta 8.pants paredz ieviest kriminālatbildību par Konvencijas 2.pantā minētajiem pārkāpumiem, izsakot 241.pantu jaunā redakcijā. Atbilstoši Konvencijas nosacījumiem, jāparedz kriminālatbildība par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, ja tas saistīts ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu un ja ar to nodarīts būtisks kaitējums. Šobrīd 241.pantā ir paredzēta atbildība par patvaļīgu piekļūšanu datorsistēmai, taču atbilstoši Konvencijai termins „automatizēta datu apstrādes sistēma” ietver datorsistēmu, tīklu, tehnisko un informācijas resursu kompleksu, kam ir lietotāja pieeja.

* Likumprojekta 9.pants paredz izslēgt Krimināllikuma 242.pantu. Šādu prasību neizvirza Konvencija, taču darba grupa, izstrādājot šo projektu, ir izvērtējusi šī panta lietderību un piemērojamību un secinājusi, ka 242.panta saturs aptver Krimināllikuma 148.pantā un 149.pantā paredzētos nodarījumus, kā arī daļēji tos sastāvus, kas veidosies, piemērojot 243.pantu.

* Likumprojekta 10.pants paredz ieviest kriminālatbildību par Konvencijas 4.pantā un 5.pantā minētajiem pārkāpumiem, proti, iejaukšanās datos un iejaukšanās sistēmā, kas ietver tādas darbības kā datu bojāšanu, dzēšanu, pasliktināšanu, izmainīšanu u.c. Tā kā spēkā esošā 243.panta redakcija ir daudz šaurāka nekā paredz konvencija, atbilstoši Konvencijas nosacījumiem projektā tiek paredzēta kriminālatbildība par automatizētās datu apstrādes sistēmas un tajā ievietotās informācijas resursu traucēšanu, tādējādi aptverot visas Konvencijā paredzētās nelikumīgās darbības.

* Likumprojekta 9.pants paredz ieviest kriminālatbildību par Konvencijas 6.pantā minētajiem pārkāpumiem, izsakot 244.pantu jaunā redakcijā. Termins “datora vīruss” ir zaudējis savu būtību un ir novecojis, jo atbilstoši Konvencijas nosacījumiem, ierīces, ar kurām var ietekmēt automatizētas datu apstrādes sistēmas resursus, var būt gan dažādas datorprogrammas, tai skaitā, datora vīrusi, gan arī līdzekļi. Līdz ar to projektā tiek paredzēt kriminālatbildība par ierīces, tajā skaitā datorprogrammas, kas izgatavota ar mērķi ietekmēt automatzētas datu apstrādes sistēmas resursus, neatļautu izgatavošanu, realizēšanu, izplatīšanu, glabāšanu, vai citādi padarot to par izmantojamu.

* Likumprojekta 11.pants paredz izslēgt Krimināllikuma 245.pantu. Šādu prasību neizvirza Konvencija, taču darba grupa, izvērtējot šī panta lietderību un piemērojamību, ir secinājusi, ka šobrīd nav un arī nākotnē netiek plānots izstrādāt vispārobligātus informācijas sistēmas drošības noteikumus. Tā zināmā mērā būtu iejaušanās no valsts puses personas tiesībās savu sistēmu aizsargāt pēc paša ieskatiem. Pētot starptautisko tiesību praksi, nācās atzīt, ka nekur šādu noteikumu nav. Šis pants dublē Krievijas Federācijas KK 244. pantu. Pašlaik tiek izstrādāti Valsts informācijas sistēmas drošības noteikumi, taču pārkāpjot šos noteikumus amatpersonu varēs saukt pie atbildības pēc jau pašlaik KL iekļautajiem pantiem, piemēram, par dienesta nolaidību, pilnvaru pārsniegšanu utt., turklāt atbildība tādā gadījumā ir paredzēta smagāka nekā par 245.pantā paredzēto darbību izdarīšanu.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un tās Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās.” Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

Nepieciešamais procesuālais regulējums attiecībā uz Koncepcijas procesuālo nosacījumu apjomu, piemēram, attiecībā uz elektroniskā pierādījuma kā tiesiskā instrumenta ieviešanu un īstenošanu, jau ir iestrādāts Kriminālprocesa likuma projektā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts tieši neietekmē makroekonomisko vidi, tomēr, ievērojot datornoziegumu arvien pieaugošo izplatību un nodarīto zaudējumu lielumu, kā arī juridiskās personas kriminālatbildības vispārpreventīvo nozīmi, makroekonomiskā var tikt ietekmēta pozitīvi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz ieviest Konvencijas prasības, tādējādi nosakot kriminālatbildību par datornoziegumiem un par nodarījumiem, kas izdarīti, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kā arī paredzot atbildību par minētajām darbībām arī juridiskajām personām, līdz ar to tiks nodrošināti labāki apstākļi uzņēmējdarbības videi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks nodrošināts lielāks sociālā taisnīguma princips, jo par sabiedrības un valsts intereses apdraudošiem noziedzīgiem nodarījumiem gan fiziskā, gan juridiskā persona tiks saukta pie atbildības.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts ðo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts skatāms vienotā paketē ar likumu „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un tās Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās.”

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Konvencija un Protokols ir ietverts Eiropas Savienības acquis communautaire tiesību kopumā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts ðo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Konvencija un Protokols ir saistīts ar starptautisko tiesisko sadarbību krimināltiesību jomā Eiropas Savienības ietvaros noslēgtajām konvencijām. Eiropas Savienības tiesiskās sadarbības instrumenti un Eiropas Padomes ietvaros noslēgtie tiesību instrumenti viens otru papildina, piemēram, Eiropas Padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildprotokols, Eiropas padomes Konvencija par izdošanu. Arī starptautiskajā līmenī noslēgtie tiesību akti papildina Konvencijas un Protokola iedarbību, piemēram, ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Starptautiskā konvencija par jebkuru rasu diskriminācijas izskauðanu utt.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

8.pants

3.pants

9.pants

7.pants

5.,6.pants

3.,4.,5.,6.,7.,8.,9. pants

1.pants

2.pants

Konvencija

2.pants

3.pants

4.pants

5.pants

6.pants

8.pants

9.pants

12.pants

Protokols

6.pants

4.,5.pants

atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikuðas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Likumprojekta katra panta redakcija tika saskaņota ar Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētāju Uldi Ķini, kas Latviju pārstāvēja Eiropas Padomes Kibernoziegumu ekspertu Komitejā kopš 1997.gada, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt Konvencijas un Protokola projektu.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Tieslietu ministre V.Muižniece

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	I.Brazauska	I.Gratkovska

13.04.2004; 11:30

1782

I.Gratkovska.7036768

Indra.Gratkovska@tm.gov.lv