Likums

Likumprojekts

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Aizstāt visā likumā vārdu "pārziņā" ar vārdu "padotībā".

3. Papildināt 1.panta otro daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) eksaminācijas centrs – Latvijas darba devēju organizāciju apvienības pilnvarota komercsabiedrība vai korporācija (profesionāla biedrība), kas neīsteno izglītības programmas, bet kurā atbilstoši tās darbībai noteiktā preču ražošanas, sadales vai pakalpojumu jomā kārtojami profesionālie kvalifikācijas eksāmeni otrā vai trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei."

4. Papildināt 8.pantu ar 8.1 un 8.2 punktu šādā redakcijā:

"81) organizē valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu veidlapu iepirkumu, kā arī nosaka to centralizētas saņemšanas un uzskaites kārtību un ierakstu izdarīšanas kārtību minētajos dokumentos;

82) apstiprina profesionālās izglītības iestāžu obligātās dokumentācijas sarakstu;".

5. Aizstāt 9.panta 4.punktā vārdus "sabiedrisko organizāciju" ar vārdiem "nevalstisko organizāciju".

6. 12.pantā:

aizstāt nosaukumā un pirmās daļas 4.punktā vārdus "sabiedrisko organizāciju" ar vārdiem "nevalstisko organizāciju";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atsevišķu profesionālās izglītības pārvaldes funkciju deleģēšana nevalstiskajām organizācijām reglamentēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā."

7. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Profesionālās izglītības konsultatīvās padomes

(1) Lai nodrošinātu atklātu un sabiedrībai pieejamu ministrijas darbību profesionālās izglītības jomā un veicinātu nevalstisko organizāciju sadarbību profesionālās izglītības valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, izglītības un zinātnes ministrs var ierosināt veidot konsultatīvās padomes.

(2) Konsultatīvās padomes nolikumu pieņem tās locekļi, savstarpēji vienojoties, un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs."

8. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes iekļaujams viens no šādiem vārdiem:

1) skola, vidusskola (arodskola, arodvidusskola, profesionālā
vidusskola) – izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas un dod iespēju iegūt pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

2) koledža – izglītības iestāde, kura īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītības) programmas un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni."

9. Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus "Profesionālās izglītības sadarbības padomi" ar vārdiem "Profesionālās izglītības konsultatīvo padomi".

10. Izteikt 28.panta otrās daļas otro punktu šādā redakcijā:

"2) arodizglītības ieguves ilgums – ne vairāk kā trīs gadi (ar pedagoģisko korekciju – ne vairāk kā četri gadi);".

11. 29.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "noslēguma" ar vārdu "valsts";

svītrot ceturtajā daļā vārdus "un Sadarbības padomi".

12. Izteikt 30.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, akreditē Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Programmu var akreditēt, ja ne vairāk kā 50 procentiem programmu īstenojošo pedagogu (profesionālās tālākizglītības programmās – ne vairāk kā 70 procentiem) darbs izglītības iestādē ir blakusdarbs un obligātais vispārizglītojošās programmas saturs (ja programma to paredz) tiek īstenots izglītības iestādē, kurai izsniegta licence attiecīgās profesionālās izglītības programmas īstenošanai."

Izglītības un zinātnes ministrs

J.Radzevičs

Likumprojekts

Likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.	Profesionālās izglītības likums ir pieņemts 1999.gada 10.jūnijā. Stājoties spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likumam un attīstoties profesionālajai izglītībai, tajā ir nepieciešami grozījumi: 1. Profesionālās izglītības likuma 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām tiek kārtoti akreditētās profesionālās izglītības iestādēs vai akreditētos eksaminācijas centros. Pašreizējā likuma redakcijā 1.pantā „Likumā lietotie termini” šī termina skaidrojums nav sniegts, līdz ar to nav nosakāmi centru izveides pamatnosacījumi. 2. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir jāprecizē konsultatīvo padomju veidošanas principi un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība ar konsultatīvajām padomēm. 3. Izglītības iestādēs tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas, kurās audzēkņus uzņem pēc vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības ieguves. Nereti rodas pārpratumi un neizpratne, jo pēc vienas vidusskolas absolvēšanas izglītības ieguve tiek turpināta citā vidusskolā – profesionālā vidusskolā. Tāpēc ir jāprecizē izglītības iestāžu nosaukumu veidošanas pamatprincipi. 4. Pamatizglītības iestādēs palielinās 9.klašu beidzēju skaits. Šai mērķa grupai likumā noteiktā mācību ilguma dēļ (ne vairāk kā 3 gadi) ir pieejams ierobežots apgūstamo profesiju klāsts. 5. Izglītības iestādes atbildības paaugstināšanai un tās darbības vienotības nodrošināšanai izglītības programmas mērķu sasniegšanā nepieciešams, lai programmas īstenošanā būtu iesaistīti pēc iespējas vairāk izglītības iestādē pamatdarbā strādājoši pedagogi. Profesionālās izglītības programmu stratēģiskie mērķi ir saistīti arī ar vispārējo zināšanu un prasmju apguvi. Šīs prasības nosaka attiecīgie valsts izglītības standarti. Atšķirībā no profesionālā satura apguves, kas tiek daļēji īstenots arī uzņēmumos, izglītības programmu vispārizglītojošā satura apguve ir saistāma ar attiecīgo izglītības iestādi, kurā pamatā tiek veikts audzināšanas darbs un kas izsniedz attiecīgo izglītības dokumentu. 6. Veikti redakcionāli labojumi.
2.Normatīvā akta būtība	1. Attīstoties ražošanai un paplašinoties darba tirgum, uzņēmumi izvirza augstākas prasības profesionālās izglītības iestāžu absolventu profesionālajai sagatavotībai, īpaši – spējai iespējami īsākā laika posmā iekļauties uzņēmuma darbā. Uzņēmumi izsaka gatavību piedalīties audzēkņu zināšanu un prasmju novērtēšanā – kvalifikācijas eksāmenu organizēšanā. Nepilnības likumdošanā (nav noteikts eksaminācijas centru statuss) rada neskaidrības minēto centru izveidošanā. 2. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ir precizēta Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, konsultatīvo padomju loma lēmumu pieņemšanā un izdarīti redakcionāli precizējumi. 3. Izglītojamajiem ar nepabeigtu pamatizglītību paplašinām otrā kvalifikācijas līmeņa profesiju pieejamību. 4. Izglītības likuma 30.panta 4.daļā ir noteikts, ka valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tā var notikt vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju. 2004.gadā ir jāuzsāk profesionālās izglītības iestāžu direktoru atkārtota atestācija (atestācijas otrā kārta). Grozījumi likumā dod iespēju tuvināt izglītības iestāžu akreditācijas un direktoru atestācijas procesus un paaugstināt direktoru atbildību par izglītības iestādes darbību kopumā. 5. Tiek veikti redakcionāli precizējumi, kas, nemainot lietu būtību, sekmē likumā noteikto tiesību normu ievērošanu un saskaņo likuma normas ar citiem likumiem.
3. Cita informācija.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
				(tūkst. latu)
Rādītāji				Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1				2	3			4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.								Nepieciešams sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumos Nr.131 “Profesiju standartu izstrādāšanas kārtība” 6 mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
2. Cita informācija.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?						Konsultācijas notikušas ar Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi, kuras sastāvā ir arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?						Ir atbalsts.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?						Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.						Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?						Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies, papildu finansējums nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?						Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?						Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Valsts sekretāra p.i.	Administratīvā departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Egle	H.Kaņepe	A.Birzniece	G.Krusts

22.07.2004 14:00

1197

G.Krusts 7047819

gunars.krusts@izm.gov.lv