Likums

Likumprojekts

Par Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu

1.pants. 2004.gada 8.jūnijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības līgums (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Ja Līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tiek piemēroti Līguma noteikumi.

3.pants. Tieslietu ministrija koordinē Līgumā paredzēto saistību izpildi.

4.pants. Līgums stājas spēkā tā 20.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

5.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līguma teksts.

Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības līgums

Atzīstot Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības īpašo lomu Latvijas tiesiskās iekārtas pastāvēšanā un sabiedrības vērtību sistēmā, kā arī nozīmīgo ieguldījumu sabiedrības morāles un socializācijas procesā, Latvijas Republika un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība noslēdz šādu līgumu:

1. Vispārīgie jautājumi

Šā līguma izpratnē Latvijas Republikas tiesības un pienākumi attiecas uz publisko tiesību subjektiem.

Šā līguma normas attiecas uz privāto tiesību subjektiem tikai tad, ja tas izriet no attiecīgās līguma normas būtības.

Šā līguma izpratnē Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība darbojas caur savām draudzēm un citām institūcijām, un uz tām attiecas Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības tiesības un pienākumi atbilstoši šo institūciju kompetencei, ko nosaka Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības iekšējā kārtība.

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības uz nodokļu un nodevu atvieglojumiem un atbrīvojumiem atbilstoši šim līgumam un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

2. Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības sadarbība

Latvijas Republika atzīst Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības Satversmes iedibināto iekšējo kārtību, un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība atzīst, ka šī kārtība nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības atbilstoši tās Statūtiem veikt pastorālās aktivitātes sociālajā, izglītības un kultūras jomā.

Latvijas Republika uztur regulāru dialogu ar Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienību un sadarbojas reliģiskās izglītības un sociālās aprūpes jautājumos.

Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības sadarbību kultūras pieminekļu aizsardzības jomā regulē šā līguma 9.pants.

Kopējās sadarbības ietvaros Latvijas Republika garantē Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai pieeju masu saziņas līdzekļiem, kuros Latvijas Republikai ir vadības kontrole.

3. Latvijas Republikas normatīvo aktu saskaņošana

Latvijas Republikas normatīvie akti, kas būtiski skar Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienību, pirms to pieņemšanas tiek saskaņoti ar Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības atbildīgo pārvaldes institūciju.

4. Darbība Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības vārdā

Attiecībās ar Latvijas Republiku tiesības darboties Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības vārdā ir tikai Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības noteiktā kārtībā ordinētiem un apstiprinātiem garīdzniekiem.

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība iesniedz Tieslietu ministrijai sarakstu ar šīm personām, norādot konkrētās personas kompetenci.

5. Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības saimnieciskā darbība

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība ir uzskatāma par organizāciju, kurai nav peļņas gūšanas rakstura.

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības bez apmēra ierobežojumiem veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu vai kas nepieciešama, lai sasniegtu Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības Satversmē noteiktos mērķus.

6. Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības institūcijas, tai skaitā masu saziņas līdzekļi

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība ir tiesīga dibināt tās funkciju nodrošināšanai nepieciešamās institūcijas, kuru reģistrāciju nodrošina Tieslietu ministrija.

Tai skaitā Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības dibināt masu saziņas līdzekļus.

Masu saziņas līdzekļu darbībā piemērojamas attiecīgās Latvijas Republikas tiesību normas.

7. Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības nekustamais īpašums

Civiltiesiskajā apgrozībā Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības nekustamo īpašumu var atsavināt tikai ar Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības pārvaldes institūcijas rakstisku piekrišanu.

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības nekustamo īpašumu neapliek ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Ar doto nodevu nav apliekama arī nekustamā īpašuma tiesību pāreja starp Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienību un tās institūcijām.

8. Kulta vietu aizsardzība

Civiltiesiskajā apgrozībā un publiski tiesiskajās attiecībās Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības kulta vietas var atsavināt tikai ar Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības rakstisku piekrišanu.

9. Kultūras pieminekļu izdevumu segšana

Latvijas Republika pēc iespējas piedalās Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības un tās draudžu īpašumā un valdījumā esošo kultūras pieminekļu konservācijas, uzturēšanas, remontu un restaurāciju izmaksu segšanā pēc savstarpējas vienošanās.

10. Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības nosaukums

Latvijas Republikā privāto un publisko tiesību institūciju, izņemot Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības un to dibinātu institūciju, nosaukumam, tai skaitā firmai skaidri un noteikti jāatšķiras no Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības nosaukuma, un tajos nedrīkst sakrist vairāk kā divi vārdi.

11. Darba tiesiskās attiecības

Ievērojot Latvijas Republikā piemērojamās starptautiskās tiesību normas un Latvijas Republikas Satversmē noteikto, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības ticību un etosu.

Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji var būt par pamatu darba tiesisko attiecību nodibināšanas atteikumam, grozīšanai vai izbeigðanai.

12. Patvēruma piešķiršana vajāšanas reliģiskās pārliecības dēļ

Izvērtējot jautājumu par patvēruma piešķiršanu saistībā ar vajāšanu adventiskās pārliecības dēļ, attiecīgās Latvijas Republikas iestādes noskaidro un ņem vērā Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības viedokli.

13. Grēksūdzes un pastorālās sarunas noslēpums

Grēksūdzes un pastorālās sarunas noslēpums ir neizpaužams.

Aizliegts vervēt Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības garīdzniekus vai pieprasīt atklāt neizpaužamu informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, veicot pastorālās sarunas vai uzklausot grēksūdzi.

14. Kristīgā un ticības mācība

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pasniegt kristīgo un ticības mācību pēc programmas, ko kopīgi apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība.

15. Garīgā aprūpe

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienībai ir tiesības veikt garīgo aprūpi Nacionālajos bruņotajos spēkos, sociālās un medicīniskās palīdzības, kā arī brīvības atņemšanas iestādēs.

Latvijas Republika sadarbībā ar Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienību veicina garīgās aprūpes dienesta izveidošanu vietās, kur tas nepieciešams.

Minēto aprūpi veic Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības izvirzīti kapelāni, kuri savā darbībā ievēro Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības Satversmi.

Latvijas Republika normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības kapelāniem nepieciešamo saimniecisko un materiāltehnisko atbalstu.

16. Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības izglītības institūcijas

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība ir tiesīga dibināt un vadīt no tās atkarīgas izglītības institūcijas, nosakot tajās izglītības saturu un mācību norisi.

Kritērijus minēto izglītības institūciju dibināšanai, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos izglītības institūciju ilgtspējīgas darbības principus un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības darbības specifiku, nosaka Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Minētajām izglītības institūcijām ir tiesības uz šo institūciju un to izglītības programmu akreditāciju un licencēšanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ievērojot šā panta otro daļu.

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības izglītības institūcijas var saņemt finansiālu atbalstu no Latvijas Republikas.

17. Militārais dienests

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības garīdznieki un personas, kas mācās Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības garīgā personāla mācību institūcijās, nav pakļautas militārajam dienestam.

18. Līguma grozījumi

Ja kāda no pusēm uzskata, ka ir nepieciešams grozīt šo līgumu, ņemot vērā būtiskas apstākļu izmaiņas, par to uzsāk pārrunas Ministru kabineta pārstāvji Latvijas Republikas vārdā un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības vārdā tās noteiktas personas.

19. Strīdu risināšana

Strīdus, kas rodas no šā līguma, Latvijas Republika un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība risina pārrunu ceļā.

20. Līguma spēkā stāšanās

Līgums stājas spēkā likuma, kas šo līgumu pieņem un apstiprina, spēkā stāšanās dienā.

Līgums parakstīts Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā, divos oriģināleksemplāros latviešu valodā uz 5 (piecām) lapām katrs. Abiem eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.

Latvijas Republikas vārdā

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības vārdā

_____________

_____________

_____________

_____________

Likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu draudžu savienības līgumu” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējā brīdī spēkā esošie normatīvie akti neparedz baznīcām būtisku lomu patvēruma piešķiršanas procesā personām, kuras tiek vajātas to reliģiskās pārliecības dēļ, un tiesības darba intervijas laikā noskaidrot pretendenta reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās pārliecības. Nav noregulēti arī vairāki citi svarīgi jautājumi, tādi, kā tiesiskais pamats, uz kura valstij (tai skaitā, pašvaldībām) būtu iespējams sniegt baznīcai jebkādu materiālu palīdzību svarīgu sociālu jautājumu risināšanā, – piemēram, baznīcai piederošo un valdījumā esošo kultūras un mākslas pieminekļu restaurēšanai, bezpajumtnieku patversmju ierīkošanai, u.c. Šāda tiesiska pamata neesamība vairākkārt ir kavējusi pašvaldības un tās teritorijā esošās baznīcas sekmīgu sadarbību, no kā ieguvēja būtu valsts kopumā.

Bez tam Reliģisko organizāciju likuma 5.panta septītā daļa paredz, ka valsts un baznīcu attiecības var regulēt speciāli likumi.

Tradicionālo konfesiju nozīme sabiedrības un valsts eksistencē liek domāt par īpaša tiesiska regulējuma nepieciešamību valsts attiecībās pret šīm konfesijām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts padara līguma normas par piemērojamām Latvijā, līdzīgi kā starptautisko līgumu gadījumā.

Latvijas Republika līguma izpratnē ir sākotnējā un atvasinātās publiskās juridiskās personas ar savām institūcijām. Tāpēc no Latvijas Republikas puses tiesības un pienākumus iegūst ne tikai, piemēram, valsts pārvaldes iestādes, bet arī, piemēram, pašvaldības.

Baznīcai saprātīgu apsvērumu dēļ tiek paredzēti atvieglojumi reliģisko izglītības institūciju dibināšanas kritērijos.

Līgums paredz arī citu problemātisku jautājumu risinājumus.

3. Cita informācija

Likumprojekta izstrādē ņemtas vērā Rietumu tiesību loka valstu teorētiskās atziņas un prakse. Līguma projektu saskaņā ar Garīgo lietu padomes š.g. 13.februārī doto uzdevumu izstrādāja Valsts kanceleja kopīgi ar Septītās Dienas Adventistu draudžu savienības pārstāvjiem.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Sk.: 6.punkts.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Sk.: 6.punkts.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts ðo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts ðo jomu neskar.

6. Cita informācija

2004.gada 4.aprīlī no Finanšu ministrijas ir saņemts ziņojums par nodokļiem un to apjomu, kas attiecināmi uz baznīcas darbību. Minētajā ziņojumā nav principiālu iebildumu pret šāda līguma slēgšanu un norādīts, ka no taisnīguma viedokļa situācijā, kad lielākā daļa sabiedrisko organizāciju nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas, trūkst pamatojuma reliģisko organizāciju saimnieciskās darbības aplikšanai ar ienākumu nodokli.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts ðo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts ðo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar Egilu Levitu, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, bijušo Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi.

5. Cita informācija

Līguma projekta izstrādē piedalījās tradicionālo konfesiju pārstāvji. Līguma projekts tā izstrādes gaitā tika izsūtīts izvērtēšanai arī Saeimas Juridiskajam birojam, Saeimas priekšsēdētājai, Tieslietu ministrijai, Reliģisko lietu pārvaldei. Principiāli iebildumi no minētajām amatpersonām un institūcijām netika saņemti.

Garīgo lietu 2004.gada 4.jūnija sēdē tika atbalstīta līguma turpmākā virzība Ministru kabinetā un Saeimā, kā arī tika nolemts par līguma projektu atkārtoti noskaidrot Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas viedokli. Tā kā projekts skar arī pašvaldību intereses, ir jānoskaidro arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzēto normu īstenošana neradīs vajadzību pēc jaunām institūcijām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts un līgums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt vispārējā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Ministru prezidenta biedrs A.Ðlesers

Ministru prezidenta biedrs	Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Ðlesers	G.Veismane	E.Ektermane	Dz.Galvenieks	I.Mēkons

06.06.2004 14:18

7782

I.Mēkons

7082890, ivars.mekons@mk.gov.lv

Latvijas Republikas vārdā	Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības vārdā
_____________ _____________	_____________ _____________