Likums

Likumprojekts

Personu speciālās aizsardzības likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt to personu dzīvības, veselības un tiesisko interešu aizsardzību, kuras liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk – aizsargājamā persona).

2.pants. Personu speciālā aizsardzība

Personu speciālā aizsardzība (turpmāk – speciālā aizsardzība) ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.

3.pants. Speciālās aizsardzības principi

(1) Speciālo aizsardzību veic ar aizsargājamās personas vai viņas likumiskā pārstāvja piekrišanu. Aizsargājamajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Veicot speciālās aizsardzības pasākumus, aizsargājamā persona un subjekts, kas veic speciālo aizsardzību, abpusēji ievēro savas tiesības un pienākumus.

(3) Aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un intensitāti izvēlas atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei.

4.pants. Tiesības uz speciālo aizsardzību

(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina kriminālprocesā (turpmāk – kriminālprocesā liecinošā persona):

1) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kas liecina vai ir liecinājusi krimināllietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem vai kura citādi bijusi tajos iesaistīta;

3) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.

(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir personai, kura neliecina krimināllietā, bet kura piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk – cita aizsargājamā persona).

5.pants. Speciālās aizsardzības veicēji

(1) Speciālo aizsardzību, izmantojot Operatīvās darbības likumā un šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus, veic šādas speciālās aizsardzības iestādes:

1) īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība;

2) īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība;

3) citi operatīvās darbības subjekti, ja saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem nepieciešams nodrošināt īpašas speciālās aizsardzības intereses vai ja aizsardzību nepieciešams nodrošināt citai aizsargājamajai personai.

(2) Speciālo aizsardzību, izmantojot kriminālprocesuālos pasākumus, veic procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Speciālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Iemesls noteikt speciālo aizsardzību ir reāli noticis personas dzīvības, veselības vai likumisko interešu apdraudējums, izteikti reāli draudi vai ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt sakarā ar sniegto liecību vai piedalīšanos nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.

(2) Pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir:

1) kriminālprocesā liecinošās personas vai kriminālprocesā paredzētā pārstāvja rakstisks iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums;

2) tiesas iniciatīva, ja iztiesāšanas procesā rodas iemesls noteikt speciālo aizsardzību;

3) citas aizsargājamās personas vai viņas likumiskā pārstāvja rakstisks iesniegums.

7.pants. Iesnieguma iesniegðana

(1) Kriminālprocesā liecinošā persona iesniegumu iesniedz procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Iztiesāšanas stadijā persona iesniegumu iesniedz tiesā. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Cita aizsargājamā persona iesniegumu iesniedz speciālās aizsardzības iestādes vadītājam.

8.pants. Personas atzīšana par speciāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors vai tiesa lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību pieņem pēc iepazīšanās ar personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausa apdraudēto personu, viņas likumisko pārstāvi vai pārstāvi.

(2) Lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība personas aizsardzībai un ir saņemta šīs personas piekrišana.

(3) Ģenerālprokurors vai tiesa pirms lēmuma pieņemšanas var uzdot speciālajai aizsardzības iestādei ne ilgāk kā piecu dienu laikā veikt pārbaudi un sniegt atzinumu par apdraudējuma un aizsardzības pasākumu iespējamību.

(4) Pēc citas aizsargājamās personas iesnieguma izskatīšanas speciālās aizsardzības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu personai. Ja nepieciešams, speciālās aizsardzības iestādes vadītājs organizē norādīto apstākļu, apdraudējuma un iespējamo apdraudējuma subjektu izvērtēšanu un uzklausa apdraudēto personu vai viņas likumisko pārstāvi.

9.pants. Speciālās aizsardzības uzsākšana neatliekamos gadījumos

(1) Ja nepieciešams nekavējoties novērst vai nepieļaut personas reālu apdraudējumu, ar apdraudētās personas piekrišanu var uzsākt un veikt speciālās aizsardzības pasākumus pirms tam, kad personai noteikta speciālā aizsardzība.

(2) Šādā gadījumā procesa virzītājs nekavējoties nosūta ģenerālprokuroram ierosinājumu par speciālās aizsardzības noteikšanu kriminālprocesā liecinošai personai vai pārtrauc aizsardzības pasākumus. Citu aizsargājamo personu par speciāli aizsargājamu atzīst nekavējoties vai aizsardzības pasākumus pārtrauc.

10.pants. Lēmums par personas speciālo aizsardzību

(1) Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

(2) Lēmumā par speciālās aizsardzības noteikšanu norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos speciālās aizsardzības pasākumus.

(3) Ja pieņemts lēmums nenoteikt personu par speciāli aizsargājamu, to nepieciešams pamatot.

11.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu par kriminālprocesā liecinošo personu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Speciālās aizsardzības iestādes lēmumu par citu aizsargājamo personu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs.

12.pants. Lēmuma par speciālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc tam kad pieņemts lēmums par speciālās aizsardzības noteikšanu, speciālās aizsardzības veicējs:

1) informē par pieņemto lēmumu personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar viņas aizsardzības pasākumiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas neizpauðanu;

5) ja aizsargājamajai personai ir mainīti identitātes dati, informē personu par pseidonīma lietošanu un par to, ka atbildība, darbojoties ar pseidonīmu, ir tāda pati, kā darbojoties ar saviem identitātes datiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas saņemšanu un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Ja personai piemēroti Kriminālprocesa likumā paredzētie aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtību nosaka Kriminālprocesa likums.

13.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

(1) Aizsargājamajai personai ir šādas tiesības:

1) tikt informētai par lēmumu noteikt tai speciālo aizsardzību;

2) iepazīties ar informāciju par paredzētajiem pasākumiem, kuri tiks izmantoti viņas aizsardzībai;

3) lūgt piemērot vai atcelt šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus;

4) pieaicināt personas interešu pārstāvēšanai advokātu, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības;

5) atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Aizsargājamajai personai ir šādi pienākumi:

1) izpildīt speciālās aizsardzības veicēja likumīgās prasības;

2) informēt aizsardzības iestādi un procesa virzītāju par apdraudējumu un personām, kuras var būt iesaistītas draudu īstenošanā, kā arī sniegt citu aizsardzības iestādes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama aizsardzības nodrošināšanai;

3) neizpaust informāciju par aizsardzības pasākumiem;

4) atturēties no darbībām, kas var apdraudēt viņas vai citu personu dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

5) ja personai tiek mainīta identitāte, informēt aizsardzības iestādi par personas civiltiesiskajām saistībām.

14.pants. Speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Lai nodrošinātu personu speciālo aizsardzību, speciālās aizsardzības iestādei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei izvēlēties un veikt šajā likumā minētos speciālās aizsardzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai aizsargājamā persona ievēro aizsardzības iestādes likumīgās prasības;

3) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī lūgt cita veida palīdzību no valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un amatpersonām.

(2) Speciālās aizsardzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt aizsargājamās personas piedalīšanos kriminālprocesā;

2) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

3) nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem;

4) pēc aizsargājamās personas lūguma nodrošināt tikšanos ar viņas likumisko pārstāvi vai aizstāvi;

5) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai medicīnisko un psihologa palīdzību;

6) uzraudzīt un kontrolēt, vai turpina pastāvēt apdraudējums un speciālās aizsardzības nepieciešamība.

15.pants. Vienošanās ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu

Ja speciālo aizsardzību nodrošina speciālās aizsardzības iestāde, tā pirms speciālās aizsardzības uzsākšanas ar aizsargājamo personu noslēdz rakstisku vienošanos par speciālās aizsardzības nodrošināšanu, kurā norāda aizsargājamās personas un aizsardzības iestādes tiesības un pienākumus, kā arī paredzētos speciālās aizsardzības pasākumus.

16.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi

(1) Personas speciālo aizsardzību nodrošina, izmantojot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus, kā arī šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas apsardze;

2) aizsargājamās personas sarunu nodrošināšana pret nesankcionētu noklausīšanos, korespondences nodrošināšana pret nesankcionētu kontroli;

3) aizsargājamās personas pārvietošana uz citiem nezināmām (konfidenciālām) dzīvojamām telpām;

4) pases un citu personas dokumentu izsniegšana ar citiem personas identitātes datiem;

5) aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņa;

6) aizsargājamās personas datu aizsardzība un neizsniegšana no valsts informācijas sistēmām;

7) aizsargājamās personas pārvietošana uz citu valsti saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos ar šo valsti;

8) ja nepieciešams, aizsargājamās personas īpašuma apdrošināšana.

(2) Kriminālprocesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā nosaka Kriminālprocesa likums.

17.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi ieslodzījuma vietās

Ieslodzījuma vietā esošām personām var piemērot šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas ievietošana citā kamerā;

2) aizsargājamās personas turēšana atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem;

3) tās personas pārvietošana uz citu ieslodzījuma vietu, kura var apdraudēt vai apdraud aizsargājamo personu;

4) pastiprināta aizsargājamās personas kontaktu ar citiem apcietinātajiem kontrole, ko veic ieslodzījuma vietas darbinieki;

5) konvojēšana atsevišķi no citiem apcietinātajiem.

18.pants. Speciālās aizsardzības izbeigšana

(1) Aizsargājamās personas speciālo aizsardzību izbeidz šādos gadījumos:

1) ir zudis aizsardzības iemesls;

2) aizsargājamā persona ar savu rīcību padarījusi neiespējamu turpmāko aizsardzību;

3) aizsargājamā persona ir rakstiski atteikusies no speciālās aizsardzības.

(2) Ja rodas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem, aizsardzības pasākumu veicējs pēc aizsargājamās personas rakstiska skaidrojuma saņemšanas par apstākļiem, kas rosina pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu, ar ierosinājumu izbeigt aizsargājamās personas speciālo aizsardzību vēršas pie personas, kura pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu.

19.pants. Aizsargājamo personu civiltiesisko saistību izpildes nodrošināšana

(1) Personas atzīšana par speciāli aizsargājamo personu neietekmē viņas civiltiesiskās saistības ar citām personām un citu personu saistības ar speciāli aizsargājamo personu.

(2) Ja rodas nepieciešamība civiltiesiskus jautājumus risināt tiesā vai citā iestādē, aizsargājamo personu var pārstāvēt speciālās aizsardzības iestādes amatpersona.

20.pants. Dokumentu glabāšana

Dokumentus, kas satur ziņas par speciālās aizsardzības pasākumu organizāciju, metodēm, taktiku un līdzekļiem, kā arī ziņas par aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistītām personām, apkopo un glabā sevišķajā lietvedībā.

21.pants. Starpvalstu sadarbība

Speciālās aizsardzības iestāde var sadarboties ar citu valstu aizsardzības iestādēm, pamatojoties uz noslēgtajiem starptautiskiem līgumiem vai atsevišķu vienošanos.

22.pants. Personu speciālās aizsardzības finansiālais nodrošinājums

Speciālās aizsardzības iestāžu darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

Likumprojekta
“Personu speciālās aizsardzības likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašlaik personu speciālo procesuālo un speciālo aizsardzību regulē vairāki normatīvie akti : Latvijas Kriminālprocesa kodekss, Operatīvās darbības likums, likums „Par valsts noslēpumu”, Krimināllikums. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 106.2 pants paredz, ka tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamajam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo. Personu speciālai procesuālai aizsardzībai procesa virzītājs veic Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētos procesuālos pasākumus, kā arī var uzdot operatīvās darbības subjektiem veikt Operatīvās darbības likumā paredzētos aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvās darbības subjekts, saņemot ģenerālprokurora lēmumu par personas speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanu, veic operatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu aizsargājamo personu pret dzīvības, veselības, mantas vai citu viņu likumīgo interešu apdraudējumiem. Operatīvās darbības likums paredz arī speciālo aizsardzību personām, kuras nesniedz liecības, bet citādā veidā piedalās organizētas grupas izdarīta smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā. Pēc šīs personas rakstveida lūguma operatīvās darbības subjekta vadītājs ar ģenerālprokurora akceptu var pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības veikšanu un likums praktiski paredz tos pašus operatīvos pasākumus kā speciālās procesuālās aizsardzības gadījumā. Personu speciālās procesuālās un speciālās aizsardzības veikšanai valsts mērogā 1998.gadā izveidots Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests. Latvijas Kriminālprocesa kodekss paredz, ka, ja tiek konstatēts, ka cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo, sakarā ar sniegtajām liecībām ir noticis reāls dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējums, izteikti šādi draudi vai arī ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt, pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma ģenerālprokurors, iepazinies ar materiāliem un uzklausījis apdraudēto personu, var pieņemt lēmumu atzīt šo personu par speciāli procesuāli aizsargājamu. Pašlaik spēkā esošie likumi nav rosinājuši noziegumu līdzdalībniekus sniegt liecības, atmaskojot noziedzīgo grupu vadītājus, noziegumu organizētājus un izpildītājus, jo praksē tikai pēc liecību sniegšanas var izlemt par personas speciālo procesuālo aizsardzību. Ir gandrīz neiespējami pārliecināt noziegumu izdarījušo un pie kriminālatbildības saucamo personu sadarboties ar policijas darbiniekiem un prokuroriem, ja likumā nav paredzētas garantijas un priekšrocības, kuras iegūs liecinošā persona sadarbības gadījumā. Pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma saņemšanas ģenerālprokurors uzdod Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokuroriem izvērtēt apdraudētās personas rakstveida iesniegumā norādītos apstākļus par to dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējumu, procesa virzītāja rakstveida ierosinājumā norādītos aizsardzības noteikšanas pamatus, nepieciešamības gadījumā pieaicina procesa virzītāju, operatīvās darbības subjektu amatpersonas, iepazīstas ar krimināllietas materiāliem un operatīvās pārbaudes un izstrādes lietām, kā arī uzklausa apdraudēto personu. Saņemot Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokuroru izvērtējumu, ģenerālprokurors uzklausa apdraudēto personu un pieņem motivētu lēmumu atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu. Lēmums no Ģenerālprokuratūras tiek nosūtīts izpildei Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienestam. Lai veiktu specifiskos operatīvos pasākumus, vēlams iepriekš saņemt informāciju par personas apdraudējumu un personas piemērotību operatīvo aizsardzības pasākumu veikšanai, kas prasa zināmu sadarbošanos no aizsargājamās personas puses. Latvijas Kriminālprocesa kodeksā nav paredzēti nekādi termiņi lēmuma atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu pieņemšanai. Praksē tas nozīmē, ka persona tiek aizsargāta Operatīvās darbības likumā paredzētajā kārtībā līdz lēmuma pieņemšanai nenoteiktu laika posmu, neļaujot realizēt ilglaicīgus operatīvos pasākumus (pārvietošana uz citu dzīves vietu, dokumentu maiņa), kas var būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai, bet nav racionāli, jo ģenerālprokurors var pieņemt lēmumu, ka personas speciālā procesuālā aizsardzība nav nepieciešama. Tāpat lēmumu par tādas personas aizsardzības, kura pati ar savu apzinātu rīcību apdraud savu un policijas darbinieku dzīvību un apzināti un atkārtoti neievēro policijas darbinieku rekomendācijas, kas vērstas uz personas drošības nodrošināšanu, pārtraukšanu būtu jāpieņem ģenerālprokuroram kopā ar Valsts policiju. Šādas personas aizsardzību nav iespējams nodrošināt ar operatīviem pasākumiem, kas prasa zināmu sadarbību no speciāli procesuāli aizsargājamās personas puses. Operatīvās darbības likumā pašlaik nav paredzēta kompetences sadalīšana veicot speciālo procesuālo aizsardzību. Likumā nosaukti operatīvās darbības subjekti, pie kuriem attiecas Valsts policija, valsts drošības iestādes, Finansu policija un citas iestādes. Pašlaik praksē speciālo procesuālo aizsardzību veic Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests, speciālo aizsardzību veic rajonu policijas pārvalžu kriminālpolicija. Sarežģītos gadījumos Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests veic arī personu speciālo aizsardzību vai konsultē rajonu policijas pārvalžu kriminālpoliciju, taču šāda kārtība likumā nav konkretizēta un nevar izslēgt situāciju, ka procesa virzītājs vai Ģenerālprokuratūra uzdod veikt speciālo procesuālo aizsardzību, piemēram, Drošības policijai. Tas varētu novest pie nevajadzīgas funkciju dublēšanās un līdzekļu neracionālas izlietošanas. Var būt gadījumi, kad Ģenerālprokuratūra, izvērtējot personas apdraudējumu, Operatīvās darbības likumā paredzēto aizsardzību un citu pasākumu veikšanu uzdod citiem operatīvās darbības subjektiem, piemēram militārpersonas aizsargāšanu -Militārās pretizlūkošanas dienestam vai Militārajai policijai. Tāpēc arī būtu nepieciešams paredzēt kompetences sadalīšanu veicot speciālo procesuālo aizsardzību. Likumos un citos normatīvajos aktos vispār nav noregulēts jautājums par personu speciālo procesuālo aizsardzību ieslodzījuma vietās, kaut gan Latvijas Kriminālprocesa kodekss paredz aizsardzību apsūdzētajam, tiesājamam un notiesātajam. Neatrisinātais jautājums par speciālo procesuālo aizsardzību ieslodzījuma vietās neļauj nodrošināt aizsardzību personām, kurām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums vai kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē. Daudzās valstīs no visām aizsargājamām personām ievērojamu skaitu sastāda tieši šī personu grupa, kas dod būtisku ieguldījumu cīņā pret organizēto noziedzību. Finansējums personu speciālajai procesuālajai un speciālajai aizsardzībai ir fiksēts vienā līmenī kopš 1998.gada un tas tiek izlietots gan Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienesta finansiālajam un materiāli - tehniskajam nodrošinājumam, gan operatīvo aizsardzības pasākumu finansēšanai un speciāli procesuāli un speciāli aizsargājamo personu uzturēšanai. Sakarā ar to, ka speciāli procesuāli un speciāli aizsargājamo personu skaits ar katru gadu pieaug (notiek aizsargājamo personu kopējā skaita uzkrāšanās ilgstošas aizsardzības rezultātā), nepieciešams izstrādāt mehānismu atbilstošam finansējumam. Bez tam Ieslodzījumu vietu pārvaldei speciālās aizsardzības veikšanai ieslodzījuma vietās pašlaik budžetā vispār nav paredzēti līdzekļi. Lai atrisinātu iepriekš minētās problēmas, kas saistītas ar personu speciālo aizsardzību, 2002.gada 30.janvārī ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr.20 izveidoja darba grupu Personu speciālās procesuālās aizsardzības un speciālās aizsardzības likumprojekta izstrādei. Darba grupā darbojās pārstāvji no Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienesta, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Likuma mērķis ir nodrošināt kriminālprocesā liecinošo personu un personu, kuras piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk – aizsargājamā persona) dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību, noteikt aizsargājamo personu un iestāžu, kuras pieņem lēmumu par personas atzīšanu par speciāli aizsargājamu un kuras veic personu speciālo aizsardzību, tiesības un pienākumus. 2. Likums precīzi definē personu speciālās aizsardzības terminu, proti, speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, ar kuru palīdzību veic aizsargājamo personu dzīvības, veselības, kā arī citu likumisko interešu aizsardzību. 3. Likums precīzi nosaka to personu loku, kurām ir tiesības uz speciālo aizsardzību (gan kriminālprocesā liecinošām personām, gan arī personām, kuras neliecina krimināllietā, bet kuras piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, un personām, kuras sakarā ar šo personu darbībām ir apdraudētas). 4. Tiek reglamentēts iemesls speciālās aizsardzības noteikšanai, kā arī noteikts, ka pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir personas, viņas likumiskā pārstāvja vai pārstāvja rakstisks iesniegums. Precīzi tiek arī noteikts, kādam subjektam ir jāiesniedz iesniegums. 5. Likums nosaka to subjektu, kas veic speciālo aizsardzību, loku. 6. Likums noregulē situāciju, kad personas aizsardzība jāuzsāk līdz lēmuma par speciālo aizsardzību pieņemšanai, lai nekavējoties novērstu vai nepieļautu personas reālu apdraudējumu, proti, likums nosaka, kas šādā gadījumā pieņem lēmumu par aizsardzības pasākumu uzsākšanu, kā arī nosaka termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmums atzīt vai neatzīt personu par speciāli aizsargājamu. 7. Likums nosaka, kas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par speciāli aizsargājamu, kā arī lēmumu par aizsardzības izbeigšanu. 8. Likums paredz iespēju aizsardzības iestādei vienoties ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu. 9. Likums precīzi reglamentē kārtību, kādā kriminālprocesā liecinošo personu vai personu, kura piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, atzīst par speciāli aizsargājamu, nosaka personas iesnieguma izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas termiņus, kā arī subjektus, kas pieņem lēmumu atzīt vai neatzīt personu par speciāli aizsargājamu. 10. Likums nosaka speciāli aizsargājamās personas tiesības un pienākumus. 11. Tiek noteikti subjektu, kas veic speciālo aizsardzību, tiesības un pienākumi. 12. Likums nosaka speciālās aizsardzības pasākumus, kurus atkarībā no apdraudējuma rakstura var piemērot personai, bez tam likums paredz aizsardzības iestādei tiesības piemērot arī citus (likumā nenosauktus) aizsardzības pasākumus atkarībā no apdraudējuma pakāpes, ar to saistītiem apstākļiem un aizsargājamās personības. 13. Likums nosaka speciālās aizsardzības pasākumus, kurus var piemērot ieslodzījuma vietās esošajām personām, papildus vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem. 14. Likums reglamentē gadījumus, kad aizsargājamās personas aizsardzība ir izbeidzama. 15. Lai persona varētu pildīt savas jau esošās vai nākamās civiltiesiskās saistības neatkarīgi no aizsardzības pasākumu piemērošanas, likums paredz iespēju personai izmantot aizsardzības iestādes palīdzību savu civiltiesisko jautājumu risināšanai tiesā vai citā iestādē ar pārstāvja palīdzību. 16. Likums paredz iespēju aizsardzības iestādei sadarboties ar valsts vai pašvaldības iestādēm un citu valstu aizsardzības iestādēm, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt personas speciālo aizsardzību. 17. Tiek noregulēts jautājums arī par speciālās aizsardzības pasākumu finansējumu un materiāli tehnisko nodrošinājumu.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts ðo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts ðo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekta mērķis ir rosināt noziedzīgā nodarījuma līdzdalībnieks un arī pašas vainīgās personas sniegt liecības, atmaskojot noziedzīgo grupu vadītājs, nozieguma organizētājus un izpildītājus, kā arī sadarboties ar policijas darbiniekiem un prokuroriem. Jo persona vairāk būs ieinteresēta sadarboties, jo tiesībaizsardzības iestādēm būs vieglāk izmeklēt un atklāt noziedzīgā nodarījumā iesaistītās personas. Tas samazinātu kriminogēno situāciju valstī.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts ðo jomu neskar.
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2004		2005		2006		2007
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0,0		0,0		0,0		0,0		0,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	300,0		839,1		940,9		1042,7		813,8
3. Finansiālā ietekme	– 300,0		– 839,1		– 940,9		-1042,7		– 813,8
1		2		3		4		5		6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likum-projekts ðo jomu neskar		Likum-projekts ðo jomu neskar		Likum-projekts ðo jomu neskar		Likum-projekts ðo jomu neskar		Likum-projekts ðo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās valstiskās procesuālās aizsardzības dienests Līdzekļi, kas nepiecieðami vienas papildus speciālās aizsargājamas personas aizsardzības nodrošināšanas problēmu risināšanai un personas uzturēšanas finansēšanai gadā. Uzturēšanas izdevumi, t.sk., Konfidenciālā dzīvokļa īre: Ls 1 200,00 Komunālo pakalpojumu apmaksa: Ls 480,00 Signalizācijas pakalpojumu apmaksa: Ls 180,00 Veselības apdrošināšana: Ls 250,00 Ēdināšanas izdevumi: Ls 720,00 KOPĀ: Ls 2 830,00 Vienreizējie ieguldījumi, t.sk., Mēbeles un sadzīves tehnika: Ls 200,00 Sadzīves priekšmeti (trauki, aizkari, gultas veļa u.tml.): Ls 120,00 Signalizācijas uzstādīšana: Ls 200,00 Apģērba, apavu u.c. iegāde: Ls 100,00 Citi izdevumi: Ls 250,00 KOPĀ: Ls 870,00 Veicamo pasākumu finansiālā nodrošināšana, t. sk., Algas (6 darbinieki): Ls 11 520,00 Piemaksas un pabalsti: Ls 11 592,00 Sociālais nodoklis (24,09%): Ls 5 567,68 Komandējumi, dienesta braucieni: Ls 1 152,00 Pakalpojumu apmaksa: Ls 2 808,00 Materiālu,energoresursu, ūdens un inventāra (līdz Ls 50) iegāde: Ls 10 238,40 Kancelejas preces, inventārs, spectērpi: Ls 576,00 Izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei: Ls 4 046,40 Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli: Ls 360,00 Valsts aprūpē esošo personu uzturēšanas līdzekļi: Ls 2 520,00 Specifiskie materiāli un inventārs: Ls 2 736,00 Neparedzētie izdevumi: Ls 4 320,00 KOPĀ: Ls 47 198,08 Kopā vienai personai: Ls 50 898,08 Tiek prognozēts, ka 2004.gadā aizsargājamo personu skaits būs 12, bet katru nākamo gadu tas palielināsies par 2 personām. KOPĀ Ieslodzījumu vietu pārvalde Atalgojums, t.sk., Vecākais inspektors (3; Ls 228,00) Piemaksas vec. inspektoram (3; Ls 112,10) Vecākais uzraugs (5; Ls 149,50) Piemaksas vec. uzraugam (5; Ls 71,80) Uzraugs (10; Ls 116,00) Piemaksas uzraugam (10; Ls 52,70) Atvaļinājuma pabalsti Prēmijas un pabalsti Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) Personāla apmācība Formas tērpu iegāde Uzturdevas kompensācija (18 darbinieki; Ls 35,00 mēnesī) Personāla uzturēšanas tekošie izdevumi (18 darbinieki; Ls 36,00 gadā) Notiesāto uzturēšanas izdevumi (10 personas; Ls 5,06 dienā) Telpu rekonstrukcija, tehniskais nodrošinājums KOPĀ				2,8 0,9 47,2 50,9 712,6 49,3 8,2 4,0 9,0 4,3 13,9 6,3 2,6 1,0 11,9 1,4 5,2 7,6 0,6 18,5 32,0 126,5		101,8		101,8
6. Cita informācija		Jautājumu par papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Kriminālpolicijas pārvaldes Speciālās valstiskās procesuālās aizsardzības dienestam un Ieslodzījumu vietu pārvaldei būtu jāizskata Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts institūciju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Operatīvās darbības likumā.
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Projekts atbilst: ES Padomes 1995.gada 23.novembra rezolūcijai “Par liecinieku aizsardzību starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanas ietvaros”; ES Padomes 1996.gada 20.decembra rezolūcijai “Par personām, kuras sadarbojas ar tiesas procesu cīņā ar starptautisko organizēto noziedzību”; ES Padomes 2001.gada 15.marta ietvarlēmuma “Par cietušo stāvokli krimināllietas iztiesāšanā” 8.panta pirmajai daļai.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Projekts atbilst Eiropas Padomes Ministru Komitejas 1997.gada 10.septembra rekomendācijai Nr.R(97) 13 “Par liecinieku ietekmēšanu un aizstāvības tiesībām”
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā (parakstīts 17.03.2000., ratificēts 08.06.2000.); Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības Darbības Protokols Līguma par sadarbību cīņā ar terorismu, nelikumīgu narkotisko vielu apriti un organizēto noziedzību realizācijai (parakstīts 2002.gada 5.februārī)

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komen-tāri
1.,2.,4.pants		ES Padomes 2001.gada 15.marta ietvarlēmums “Par cietušo stāvokli krimināllietas iztiesāšanā” 8.panta pirmā daļa	atbilst
2.pants 4.pants 15.panta pirmā daļa	ES Padomes 1995.gada 23.novembra rezolūcijai “Par liecinieku aizsardzību starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanas ietvaros” 2.pants 1.pants, 4.pants 6.pants, 7.pants		Atbilst Atbilst Atbilst
1., 2., 3., 5.pants 4.pants	ES Padomes 1996.gada 20.decembra rezolūcijai “Par personām, kuras sadarbojas ar tiesas procesu cīņā ar starptautisko organizēto noziedzību” B daļa C daļa		Atbilst Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	-
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	-
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, bez tam esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī NAIS.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

Tieslietu ministre V.Muižniece

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Normatīvo aktu projektu izstrādes departamenta direktore

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	I.Brazauska	I.Gratkovska

05.04.2 004 11:00

I.Gratkovska

7036768; indra.gratkovska@tm.gov.lv