Likums

Likumprojekts

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 6., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 5.pantu.

2. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 6.punktu.

3. Izslēgt 12.1 pantu.

4. Izteikt 22.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu vai narkotiskas vielas;".

5. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"23.pants. Ierēdņa tiesības pielietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un lietot speciālos līdzekļus

(1) Ierēdnim ir tiesības ieslodzījuma vietā pielietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un lietot speciālos līdzekļus – roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, elektrošoka ierīces, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanai, lai:";

aizstāt otrajā un ceturtajā daļā vārdu "lietot" ar vārdu "pielietot";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "lietošanas" ar vārdu "pielieto?anas";

aizstāt trešajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

6. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
Pašreizējās situācijas raksturojums		1. Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde, kuras darbību pārraudzīja Tieslietu ministrija ar savas struktūrvienības – Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja – starpniecību. Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijas funkcija sodu sistēmas un kriminālsodu izpildes jomā ir izstrādāt un īstenot valsts politiku kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas jomā un sodu izpildes jomā, kā arī organizēt kriminālsodu izpildi un probācijas sistēmas darbību, - veicot izmaiņas Tieslietu ministrijas centrālā aparāta struktūrā, uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja bāzes ir izveidots sodu politikas departaments. Minētais departaments ir atbildīgs par vienotas sodu politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veic Tieslietu ministrijas padotības iestāžu – Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts Probācijas dienesta pārraudzību. 2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra sēdē pieņemto lēmumu (sēdes protokols Nr.45, 2.§) “Par Ministru kabineta 2002.gada 15.oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.44 30.§) "Noteikumu projekts "Noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem"", Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kārtību, darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību". Lai izpildītu šo uzdevumu, vispirms bija nepieciešams likumā iekļaut pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus. Saeima 2003.gada 29.maijā papildināja Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ar 12.1 pantu, nosakot, ka amatu novērtēšanas kārtību, kā arī amatu kvalifikācijas kategorijas un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Taču 2003.gada 28.oktobrī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.592 “Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņu darba samaksu”. Šo noteikumu 2.pielikumā ir noteikta ierēdņa amatam atbilstošā kategorija. Līdz ar to nav nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kārtību, darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un likumā Ministru kabinetam dotais pilnvarojums būtu atceļams. 3. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22.panta pirmās daļas 3.punkts paredz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskās vai narkotiskās vielas. Šajā daļā arī paredzēts nosūtīt apcietinātas un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpumu izdarīšanu. Ne Ārstniecības likumā, ne citos normatīvajos aktos nav dots skaidrojums, kādas vielas atzīstamas par toksiskām, kā arī nav ne testi, ne aparatūras, ar kuru palīdzību varētu konstatēt toksisko vielu lietošanu. Līdz ar to nav iespējams noteikt kārtību, kādā ieslodzījuma vietās tiek apsekotas apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas toksiskās vielas. Bez tam nav nepieciešams apcietinātās un notiesātās personas nosūtīt apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai apcietinātās un notiesātās personas netiek nosūtītas uz ārstniecības iestādēm, bet gan ņemti paraugi un tie tiek nosūtīti izmeklēšanai Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		1. Uz Tieslietu ministrijas struktūrvienības – Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora birojs - bāzes ir izveidots Sodu politikas departaments. Sodu politikas departaments ir atbildīgs par vienotas sodu politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī veic Tieslietu ministrijas padotības iestāžu – Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts Probācijas dienesta pārraudzību. Ņemot vērā minēto, un to, ka pārraudzība ir paredzēta likuma 2.pantā, tiek izslēgts likuma 5.pants. 2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku darba samaksa, atbilstoši ieņemamajam amatam, nosacīs Ministru kabineta noteikumi, vienlaikus nosakot amatam atbilstošās kategorijas. 3. Likumprojektā paredzēts, ka ieslodzījuma vietā tiks apsekotas apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu vai narkotiskas vielas. Likumprojektā izslēgti vārdi “nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu”. Apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai apcietinātās un notiesātās personas netiks nosūtītas uz ārstniecības iestādēm, bet gan ņemti paraugi un nosūtīti izmeklēšanai Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Grozījumi noteikumos šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Grozījumi noteikumos šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Grozījumi noteikumos ?o jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Grozījumi noteikumos šo jomu neskar
5. Cita informācija
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads 2004.		Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
			2005.	2006.	2007.
1	2		3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts ?o jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. .Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija

IV. Kādā var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda uz to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		1. Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts civildienesta ierēdņu darba samaksu” projekts izstrādāts un nosūtīts Valsts kancelejai tālākai virzībai. 2. Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Apcietināto un notiesāto apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tie ir lietojuši alkoholu, toksiskās vai narkotiskās vielas”. Atzinumos (Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija) pamatoti norādīts, ka apsekošana par toksisko vielu lietošanu praktiski nav iespējams veikt. Pēc likuma pieņemšanas noteikumu projekts tiks precizēts.
Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām Atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Grozījumi noteikumos šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Grozījumi noteikumos šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Grozījumi noteikumos šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Grozījumi noteikumos ?o jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Projekts ir saskaņots ar Valsts cilvēktiesību biroju
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Atbalsts
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Normatīvā akta ieviešanu nodrošinās Ieslodzījuma vietu pārvalde un brīvības atņemšanas iestādes. Ministru kabineta noteikumu grozījumu izpildei nav nepieciešams ne radīt jaunas valsts institūcijas, ne arī paplašināt esošo funkcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Rakstiski vēršoties augstākstāvošās institūcijās
4. Cita informācija

Tieslietu ministre V.Muižniece

Ministre	Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

V.Muižniece	M.Bičevskis	I.Nikuļceva	I.Brazauska	I.Kronberga

02.04.2004. 10:15

1358

I.Kronberga

Ilona.Kronberga@tm.gov.lv