Likumprojekts

(3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas.

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā nosaukums attiecīgi grozāms.

(2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju un darbinieku var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir atbilstoša izglītība un kurš ir piemērots šim amatam.

(4) Saskaņā ar pašvaldības lēmumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus pilda cits dzimtsarakstu nodaļas darbinieks šādos gadījumos:

1) vadītājs slimības vai cita likumīga iemesla dēļ nav ieradies darbā;

2) civilstāvokļa akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu vadītāju, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz vadītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām;

3) vadītājs ir reģistrējamā fakta paziņotājs.

(3) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko stāvokli.

(2) Laulību reģistrā izdara ierakstus arī par laulībām, kas noslēgtas pie garīdznieka. Attiecīgais ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas.

(3) Katru reģistru kārto divos eksemplāros. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs.

(4) Gadam beidzoties, reģistru grāmatas caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, norādot gadu un datumu. Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

(2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot to pirms paraksta.

(3) Katru ierakstu reģistrā paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai tas dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt vadītāja pienākumus šā likuma 3.pantā paredzētajos gadījumos.

(4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.

(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļām, kā arī par dzimšanas un miršanas nepieteikšanu ir likumā paredzētā atbildība.

(3) Citām personām ir tiesības pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.

(1) Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju maksā valsts nodevu.

(2) Laulību izsludina, izvietojot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulību paredzēts noslēgt pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, laulību izsludina atbilstoši attiecīgās konfesijas noteikumiem (Civillikuma 51.pants).

(3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55.pants) pēc līgavas un līgavaiņa attiecīga iesnieguma saņemšanas var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pants).

1) pasi vai personas apliecību;

2) dzimšanas apliecību;

3) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecību vai laulības šķiršanas apliecību, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, izrakstu vai izziņu no laulību reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.

(2) Iesniegumam par vēlēšanos noslēgt laulību pievieno ārsta apliecinājumu par veselības stāvokli. Ja persona, kura vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga (Civillikuma 33.pants), iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstisku atļauju.

(4) Persona, kura vēlas noslēgt laulību ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(3) Ja ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņa var noslēgt laulību ar Latvijas Republikas pilsoni.

(1) Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai līdz laulības izsludināšanas termiņa beigām nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu.

(2) Ja saderinātie vēlas laulību reģistrēt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa, kurā laulība izsludināta, izsniedz viņu laulības iesniegumu ar atzīmi par izsludināšanu.

(3) Kārtību, kādā tiek nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Noslēdzot laulību, izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

(3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu.

(4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.

1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta);

2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena;

3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja laulātie vēlas un tā norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

5) ja laulātie piekrīt, – viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

6) laulības izsludināšanas vieta un datums;

7) laulāto uzvārds pēc laulības noslēgšanas;

8) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas gads, mēnesis un diena.

(2) Laulību reģistru papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo aktu.

(2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis.

(4) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna dzimšanu ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai – par visiem attiecīgajā ārstniecības iestādē piedzimušajiem bērniem. Ja bērns piedzimis patversmē vai brīvības atņemšanas vietā, nepieciešams oficiāls attiecīgās iestādes vadītāja rakstveida paziņojums. Dzimšanas reģistra ierakstā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai ir kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu sniedz dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.

1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma sniegšanas, vārdu var nerakstīt. Šādā gadījumā ierakstā izdara attiecīgu atzīmi;

3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); ja vecāki piekrīt, arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskatu apvienības. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, minētās ziņas ieraksta tikai par māti;

4) pieteicēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītājs).

(2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistrā piešķir personas kodu un izdara atzīmi "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas reģistrāciju šādos gadījumos neveic.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas stundas vai pat minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanu, gan miršanu.

(2) Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc ārstniecības iestādes sniegtajām ziņām nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos izdara atzīmi "atradenis, vecāki nezināmi".

(2) Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.

(3) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.

(2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā trīssimt sestajā dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru.

(3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.

(2) Abu vecāku parakstītu paternitātes atzīšanas iesniegumu vai tā tiesas sprieduma norakstu, ar kuru noteikta paternitāte, iesniedz (nosūta) dzimtsarakstu nodaļā, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

(3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

(4) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par tēvu arī tad, ja paternitāte tiesas ceļā noteikta saskaņā ar citas valsts likumu.

(2) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu vai tiesas spriedumu, vai administratīvo aktu.

(2) Par miršanu jāpaziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

1) laulātajam;

2) citiem ģimenes locekļiem;

4) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, sociālajā mājā, bērnu namā, darba vietā vai brīvības atņemšanas iestādē un par miršanu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, pienākums rakstveidā paziņot par miršanu ir šīs iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.

(3) Ja par miršanu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu, vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.

2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), nodarbošanās un dzīvesvieta, kā arī (ja pieteicēji piekrīt) mirušā piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds;

5) nāves cēlonis;

6) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas gads, mēnesis un diena, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo.

(2) Ierakstu paraksta persona, kura paziņojusi par miršanu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu apliecību par nāves iestāšanos vai izziņas iestādes atzinumu, vai tiesas spriedumu.

(1) Laulību reģistra, dzimšanas reģistra un miršanas reģistra pirmais eksemplārs glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē.

(2) Reģistra otro eksemplāru dzimtsarakstu nodaļa, mēnesim beidzoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod vai nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde otro eksemplāru nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.

(4) Par papildinājumiem un labojumiem reģistra pirmā eksemplāra ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai, kurā glabājas otrais eksemplārs, lai tajā izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus.

(5) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadu, pēc tam tie nododami Latvijas Valsts arhīva iestādēm.

(2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojāgājušā vietā.

(1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma.

(2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas vadītājs pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas.

(3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka attiecīgais ieraksts ir bijis.

(4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(5) Ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(2) Ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu, pēc mātes (ja māte mirusi, – pēc bērna aizbildņa vai pilngadīgā bērna) iesnieguma fiktīvais ieraksts par bērna tēvu svītrojams, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzinumu.

(3) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(4) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus.

1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības;

1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods;

2) laulāto dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

3) laulāto pilsonība (pavalstniecība);

4) laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs laulību reģistrā.

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs dzimšanas reģistrā.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs ievelk svītru.

(3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecākus var ierakstīt adoptētājus, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods;

2) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

4) miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs miršanas reģistrā.

(2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas norāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

2) Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.454 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 "Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs".

3. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā likuma 3.panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbinieki veic kā dzimtsarakstu nodaļas vadītāji, nevis kā pašvaldības darbinieki.

5. Nepieciešamie līdzekļi civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību un reģistru veidlapu izgatavošanai paredzami Tieslietu ministrijas budžetā kārtējam gadam.

Tieslietu ministre V.Muiţniece

19.03.2004.

Ā. Iklāva 7226222