Likums

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs ,1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5.,23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.;2002, 14.nr; 2003, 9.,14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus „dome (padome)” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „dome” (attiecīgajā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdu „finansu” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „finanšu” (attiecīgajā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus „domes (padomes) darbinieki” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pašvaldības administrācijas darbinieki” (attiecīgajā locījumā).

4. Aizstāt visā likumā vārdus „Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „Ministru kabineta kārtības rullis” (attiecīgajā locījumā).

5. Aizstāt visā likumā vārdus „Korupcijas novēršanas likums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „likums „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (attiecīgajā locījumā).

6. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:

1) šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas (7.pants);

2) citos likumos noteiktās autonomās funkcijas (8.pants);

3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (10.pants);

5) pārvaldes uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) autonomās funkcijas kas tiek īstenotas kā brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).”

7. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Šā likuma 15.pantā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas ir pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Šā likuma 15.pantā noteikto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā noteiktās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.”

8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

„8.pants. Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.”

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Ministru kabinets likumā paredzētos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu.

Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībām finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei.

Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem.”

10. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas” ar vārdiem „Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā piedalās valsts.”

11. Papildināt likumu ar 17¹.pantu šādā redakcijā:

“17¹.pants. Pašvaldības pastāvīgi vai uz noteiktu laiku papildus funkcijām, kas noteiktas šā likuma 15.pantā, var veikt dalītas valsts un pašvaldību atbildības funkcijas un pārvaldes uzdevumus.

Lai nodrošinātu dalītās atbildības funkciju vai pārvaldes uzdevumu izpildi pašvaldība un Ministru kabinets noslēdz līgumu par šo pienākumu izpildi un finansējumu.”

12. Papildināt likumu ar 172.pantu šādā redakcijā:

“172.pants. Galvaspilsēta Rīga papildus funkcijām, kas tai noteiktas šā likuma 15.pantā, pastāvīgi veic šādas dalītas valsts un pašvaldības atbildības galvaspilsētas funkcijas:

1) sniedz atbalstu apstākļu nodrošināšanai centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulāta iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai;

2) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju pieņemšanai un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā;.

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. “

13. Papildināt likumu ar 173.pantu šādā redakcijā:

“173.pants Lai nodrošinātu galvaspilsētas funkciju izpildes vadību Rīgas pašvaldība un Ministru kabinets noslēdz gadskārtējo līgumu par galvaspilsētas funkciju izpildi un finansējumu.

Rīgas pašvaldībai ir tiesības slēgt ar Finanšu ministriju vienošanās līgumu par Rīgai pieejamo kredītresursu apjomiem, investīcijām. Šī vienošanās var skart arī citus finanšu piešķiršanas un sadales jautājumus, kā arī sadarbību nodokļu administrēšanā.”

14. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Pašvaldības nolikumā nosaka:

pašvaldības teritoriālo dalījumu;

pašvaldības administrācijas struktūru;

domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

domes un tās komiteju lēmumu pieņemšanas procedūru,

kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

citus jautājumus, kas attiecas uz domes vai administrācijas darbu un kuri saskaņā ar šo likumu ir jānosaka pašvaldības nolikumā.”

15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Dome lēmumus pieņem sēdēs.

Domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.

Domes sēdes notiek, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no domes deputātiem.

Domes lēmumi, kā arī domes sēžu protokoli ir publiski pieejami.

Ministru kabineta locekļiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties domes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.”

16. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

„37.pants. Domes sēdes gaitu protokolē.

Protokolā ieraksta:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka - sēdes protokolētāja - vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdus un uzvārdus;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslus;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

9) pieņemtos lēmumus, norādot kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsoðanas;

11) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, pildot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

12) to deputātu vārds un uzvārds, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

Ikviens domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt precizēt ierakstu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks - sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes.

Domes pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

17. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

„40.pants. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršo balsu vairākumu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2.-8. un 12.-23.punktā.”

18. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41.pants. Pašvaldības dome pieņem:

ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);

individuālos aktus (administratīvos aktus un citus pārvaldes lēmumus);

ieteikumus un citus lēmumus.

Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.”

19. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. Saistošie noteikumi ir ārēji normatīvie akti, ar kuriem regulē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu fizisku un juridisku personu sabiedriskās attiecības, kas netiek regulētas ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Ar saistošajiem noteikumiem var regulēt sabiedriskās attiecības, kas pēc savas būtības ir pakļaujamas tiesiskajai regulācijai.

Dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu un apstrīd pašvaldības pieņemtos administratīvos aktus.

Pašvaldības dome izdodot saistošos noteikumus var noteikt atbildību par to pārkāpšanu, ja šī atbildība nav noteikta likumos vai Ministru kabineta noteikumos.”

20. Izslēgt 44.pantu.

21. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

„45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Saistoðie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstiskā vai elektroniskā veidā nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publikāciju internetā.

Saistošie noteikumi divu nedēļu laikā pēc to parakstīšanas publicējami oficiālajā laikrakstā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā, ja šajos noteikumos nav noteikts cits vēlāks spēkā stāšanās laiks.”

22. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

„46.pants. Noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākošajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.”

23. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

„47.pants. Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome, ja likums neparedz citu kārtību. Pašvaldības nolikums nosaka pašvaldības darbības jomas, kurās administratīvo aktu izdošanas tiesības dome deleģē pašvaldības administrācijai.

Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros. Amatpersonu vai struktūrvienību, kas lemj par apstrīdēto administratīvo aktu, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.

Likumā noteiktos gadījumos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā pašvaldība, pildot attiecīgo valsts pārvaldes iestādes deleģēto funkciju vai pārvaldes uzdevumu, atrodas.”

24. Papildināt likumu ar 61¹.pantu šādā redakcijā:

„61¹.pants. Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu, pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm.”

25. Papildināt likumu ar 612.pantu šādā redakcijā:

„612.pants. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trīs nedēļām.

Pašvaldības iedzīvotājiem un masu mēdiju pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutiski un rakstiski paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt vietējā laikrakstā domes pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.”

26. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

„VII nodaļa PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

68.pants. Pašvaldības domes administrāciju veido institūcijas, amatpersonas un darbinieki, kas nodrošina domes darbu.

Pašvaldības domes administrācijas darbinieki nedrīkst būt domes deputāti, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ pašvaldības izpilddirektoru, kurš ir pašvaldības administrācijas vadītājs un pakļauts domei.

Izpildu funkcijas pašvaldība var īstenot gan tieši ar administrācijas palīdzību, gan izveidojot komercsabiedrības, iegūstot kapitāla daļas komercsabiedrībās vai pērkot publiskos pakalpojumus privātajā sektorā.

Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē vietējās pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus vietējās pašvaldības domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina vietējās pašvaldības domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes darbiniekus;

5) iesniedz vietējās pašvaldības domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) vietējās pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un vietējās pašvaldības domes lēmumos.

Izpilddirektors domes nomaiņas gadījumā nodrošina pašvaldības darba nepārtrauktību.

69.pants. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pakalpojumu sniegšanas centru.

Pakalpojumu centrs:

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājums par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistra atjaunošanu un grozīšanu un atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību izsniegšanu likumā „Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vai novada pilsētā vairākus pakalpojumu centrus. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pakalpojumu centru.”

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Ir stājušies spēkā vairāki likumi, kuru normas jāsaskaņo ar likuma „Par pašvaldībām” normām. Tas attiecas gan uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, gan Administratīvā procesa likumu. Likuma „Par pašvaldībām” normas ir papildinošas minētajiem likumiem, taču atsevišķi vajadzīgie regulējumi trūkst, bet citos gadījumos atšķiras terminoloģija. Likuma „Par pašvaldībām” piemērošanas gaitā ir atklājušās vairākas problēmas pašvaldības institūciju un amatpersonu darbības regulējumā: nav iespējams konstatēt atsevišķu deputātu atbildību par balsojumiem, jo parastā balsošanas kārtība to neparedz, nav noteikti pašvaldību iedzīvotāju aptauju izsludināšanas un organizācijas pamatprincipi, nav skaidri formulēts pašvaldības administrācijas jēdziens, pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus ir nepamatoti sašaurinātas. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros īstenojot vietējo pašvaldību apvienošanos novados spēkā esošajā likumdošanā nav normu, kas garantētu pašvaldības pakalpojumu pieejamību visās apvienojamajās teritorijās arī pēc reformas. Valdības deklarācijas 4.1.punkts paredz nostiprināt vietējo pašvaldību lomu ilgtspējīgā valsts attīstībā, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietvertos principus. Deklarācijas 4.2.punktā paredzēts iestrādāt normatīvajos aktos priekšnoteikumus pašvaldību tiesiskuma un atbildības palielināšanai. Šo mērķu sasniegšanai valdības rīcības plāna 1.4.punkts paredz grozījumu sagatavošanu likumā „Par pašvaldībām”.
2.Tiesību akta projekta būtība	Likumprojektā paredzētās normas papildina Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas attiecībā uz pašvaldībām. Pašvaldību funkcijas sadalītas divās lielās grupās: autonomās funkcijas, kuras pašvaldība veic patstāvīgi savā vārdā, ievērojot likumos noteikto kārtību un atrodoties likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktu valsts iestāžu vai amatpersonu pārraudzībā; valsts deleģētās funkcijas un atsevišķi valsts pārvaldes uzdevumi, kurus pašvaldības veic valsts vārdā atbilstoši valsts noteiktai politikai un atrodoties par attiecīgo valsts funkciju atbildīgās valsts iestādes vai amatpersonas pakļautībā. Likumprojektā piedāvātie grozījumi atbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartai un attīsta līdz šim izveidoto pašvaldību iekārtu lielākas caurskatāmības un pašvaldības deputātu atbildības virzienā, veicinot plašāku iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības darbā.
3.Cita informācija	---------

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Ietekme attiecībā uz < /FONT> makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Deputātu atbildības paaugstināšanās un sabiedrisko aptauju plašāka pielietošana labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Likumprojektā paredzētā administratīvo aktu izdošanas un apstrīdēšanas kārtība paātrinās personai nelabvēlīgo aktu izskatīšanu, jo apstrīdēt pašvaldības administrācijas izdotos aktus varēs pašvaldības ietvaros. Pašvaldību reformas gaitā apvienojamo pagastu un pilsētu iedzīvotāji saglabās iespēju saņemt pašvaldības pakalpojumus dzīvesvietas tuvumā.
3.Sociālo seku izvērtējums	Pašvaldību atbildības palielināšanās un administratīvo aktu apstrīdēšanas vienkāršošana veicinās iedzīvotāju likumīgo interešu pilnīgāku ievērošanu.
4.Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst.latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas valsts budžeta izdevumos	Likumprojekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar
2.Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos	Likumprojekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar	Likumpro-jekts ðo jomu neskar
3.Finansiāla ietekme	nav	nav	nav	nav	nav
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Papildus finansējums nav nepieciešams.
5.Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins	Likumprojekts ðo jomu neskar
6.Cita informācija	nav	nav	nav	nav		nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus normatīvo aktu izdošanu likumprojekts neparedz.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.
2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts atbilst 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartai (Saeima ratificējusi 22.02.1996 ar likumu “Par Eiropas vietējo pašvaldību hartu”).
4.Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, doktrīnas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.		Citas informācijas nav.	Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Likumprojekta izstrādē piedalījās Latvijas pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pilsētu savienības, Latvijas Pagastu apvienības un Latvijas novadu apvienības pārstāvji.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Darba procesā izstrādātie likuma grozījumi ar minētajām organizācijām tika saskaņoti.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Darbs pie likumprojekta atspoguļots publikācijās laikrakstos un televīzijā. Par projekta izstrādes gaitu informācija tika ievietota Latvijas Pašvaldību savienības interneta mājas lapā. Par likuma grozījumu principiem reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs sniedza informāciju tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikuðas
5.Cita informācija	Citas informācijas nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1.Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publicējot likumu un skaidrojot jaunās tiesību normas.
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīda tiesības likums neierobežo.
4.Cita informācija	Citas informācijas nav.