Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (reģ.nr.818)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr.nr.	Iesniegtie priekšlikumi	Atbildīgās komisijas atzinums	Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija
	Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:
		1.	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Satversmes tekstā vārdus “Saeimas loceklis” aizstāt ar vārdiem “Saeimas deputāts”.	Neatbalstīt
9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.		2.	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Papildināt devīto pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Par Saeimas deputātu nevar būt persona ar dubultpilsonību.”	Neatbalstīt
69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.	1. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā: “69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.”				1. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā: “69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.”

71. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

2. Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.”

2. Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

72. Valsts Prezidentam ir tiesība apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšanu ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturdaļas no visiem deputātiem.

3. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72. Valsts Prezidentam ir tiesība apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšanu ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturdaļas no visiem deputātiem.”

3. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšanu ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.”

98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm.

4. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

“98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos un ja izdošana nepārkāpj Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.”

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

“98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Personu, kurai ir Latvijas pase nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos un ja izdošana nepārkāpj Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.”

Deputāti V.Agešins, A.Bartaševičs, B.Cilevičs

Papildināt Satversmes 98.pantu aiz vārdiem “Latvijas pilsoni” ar vārdiem “un nepilsoni” un tālāk pēc esošā teksta.

Neatbalstīt

4. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

“98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus un, ja tādējādi netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.”

101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

(2002.gada 30.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.05.2002.)

5. Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, kā arī personas, kam ir Latvijas pase. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101. Ikvienam, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēl personas, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un valoda, kuru atzīst par dzimto ne mazāk kā puse attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju.”

Deputāti V.Agešins, A.Bartaševičs, B.Cilevičs

Papildināt Satversmes 101.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “Latvijas pilsoņi” ar vārdiem “un nepilsoņi” un tālāk pēc esošā teksta.

Deputāti V.Agešins, A.Bartaševičs, B.Cilevičs

Papildināt Satversmes 101.panta otrās daļas otro teikumu aiz vārdiem “Eiropas Savienības pilsonim” ar vārdiem “un Latvijas nepilsonim” un tālāk pēc esošā teksta.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis

Papildināt Satversmes 101.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības darbojas likuma ietvaros attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Likumā paredzētajos gadījumos pašvaldības darbojas valsts vārdā.”

Neatbalstīt

5. Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

10.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 105.pantu šādā redakcijā:

"105. Ikvienam ir tiesības uz mājokli un īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.