Latvijas Republikas
8. Saeimas Prezidijam
2004. gada 28. aprīlī
8/7 2/103
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu Likums Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
Pielikumā:
Konvencija latviešu valodā Konvencija angļu valodā Anotācija
Likumprojekts
Likums
Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
1. pants.
1994. gada 10. novembra Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta
2. pants.
Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
3. pants.
Konvencija stājas tajā noteiktajā laikā un kārtībā un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
4.pants
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi
Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija
Eiropas Padome
1994.gada 10.novembrī
I NODAĻA
1.pants
Mazākumtautību, to tiesību un personu brīvību aizsardzība ir neatņemama starptautisko cilvēktiesību daļa un tādējādi iekļaujas starptautiskās sadarbības ietvaros.
2.pants
Šīs Konvencijas nosacījumi tiek īstenoti taisnīgi, ar sapratni un toleranci, saskaņojot labu kaimiņattiecību principus, draudzīgas attiecības un sadarbību valstu starpā.
3.pants
1. Katra pie mazākumtautības piederoša persona ir tiesīga brīvi izvēlēties, vai tā tiek vai netiek uzskatīta par mazākumtautību, un šī izvēle vai ar to saistīto tiesību izmantošana nerada nekādus traucējumus.
2. Jebkura persona katra atsevišķi vai kopā ar citām personām, kas pieder pie mazākumtautības, var izmantot tiesības vai baudīt brīvības, kuras izriet no šīs Konvencijas principiem.
II NODAĻA
4.pants
1. Puses apņemas garantēt tiesību vienlīdzību likuma priekšā un vienādu likuma aizsardzību personām, kuras pieder pie mazākumtautības. Šajā ziņā jebkura diskriminācija, kas saistīta ar piederību piemazākumtautības, ir aizliegta.
2. Ja nepieciešams, puses apņemas veikt atb
5.pants
1. Puses apņemas veicināt tādu apstākļu radīšanu personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, lai saglabātu un attīstītu to kultūru, saglabātu tās identitātes būtiskos elementus, t. i., reliģiju, valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu.
2. Neietekmējot saskaņā ar vispārējās integrācijas politikas nosacījumiem veikto
6.pants
1. Puses veicina tolerances un starpkultūru dialoga veidošanos un izmanto līdzekļus savstarpējās cieņas un sapratnes, kā arī sadarbības veicināšanai starp visām personām, kuras dzīvo valsts teritorijā, īpaši izglītības, kultūras un mēdiju jomās, neskatoties uz šo personu etnisko, kultūras, lingvistisko vai reliģisko identitāti.
2. Puses apņemas veikt tādus pasākumus, kas aizsargātu personas, kuras varētu pakļaut draudiem vai diskriminējošai darbībai, naidam vai vardarbībai to etniskās, kultūras, lingvistiskās vai reliģiskās piederības rezultātā.
7.pants
Puses apņemas ievērot katras pie mazākumtautībām piederošas personas tiesības uz sapulcēšanās brīvību miermīlīgos nolūkos, apvienošanās brīvību, izteiksmes brīvību, domas, sirdsapziņas un reliģijas brīvību.
8.pants
Puses apņemas atzīt, ka jebkura pie mazākumtautības piederoša persona ir tiesīga izpaust savu reliģisko pārliecību vai ticību un dibināt reliģiskas institūcijas, organizācijas un asociācijas.
9.pants
1. Puses apņemas atzīt, ka katras pie mazākumtautības piederošas personas izteiksmes brīvības tiesības ietver uzskatu brīvības tiesības, kā arī tiesības saņemt un sniegt informāciju un viedokli mazākumtautības valodā bez varas iestāžu iejaukšanās un neraugoties uz robežām. Valstu juridisko sistēmu ietvaros Puses apņemas nodrošināt, ka pi
10.pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura pie mazākumtautībām piederoša persona ir tiesīga brīvi un bez iejaukšanās runāt savā mazākumtautības valodā privātā saskarsmē un sabiedrībā, rakstos un mutvārdos.
2. Puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt mazākumtautību valodu izmantošanu attiecībās starp mazākumtautību personām un varas iestādēm tajās teritorijās, ko vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie mazākumtautības, pēc šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.
3. Puses apņemas garantēt katras pie mazākumtautības piederošas personas tiesības bez kavēšanās saņemt informāciju valodā, kuru viņš vai viņa saprot, par viņa vai viņas apcietināšanas iemesliem un jebkādu pret viņu vērsto apsūdzības raksturu vai cēloni, kā arī aizsargāt sevi šādā valodā, ja nepieciešams, ar tulka palīdzību.
11.pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkurai personai, kura pieder pie mazākumtautības, ir tiesības izmantot savu uzvārdu (dzimtas vārdu) un vārdu mazākumtautības valodā, kā arī tiesības uz tā oficiālu atzīšanu saskaņā ar juridisko sistēmu nosacījumiem.
2. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kura pieder pie mazākumtautības, ir tiesīga izvietot zīmes, uzrakstus un citu p
12.pants
1. Puses apņemas, ja nepieciešams, veikt pasākumus izglītības un izpētes jomā, lai veicinātu mazākumtautību un vairākuma kultūras, vēstures, valodas un reliģisko zināšanu apguvi.
2. Šādā kontekstā Puses apņemas inter alia nodrošināt atbilstošas iespējas skolotāju apmācībai un pieejai mācību līdzekļiem un sekmēt kontaktu nodrošināšanu starp dažādu kopienu studentiem un skolotājiem.
3. Puses apņemas nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējas visos līmeņos personām, kuras pieder pie mazākumtautības.
13.pants
1. Izglītības sistēmas ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie mazākumtautības, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības organizācijas.
2. Šo tiesību realizēšana nerada Pusēm nekādas finansiālās saistības.
14.pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura mazākumtautību pārstāvoša persona ir tiesīga iegūt zināšanas savā mazākumtautības valodā.
2. Puses apņemas, ja nepieciešams, valstu izglītības sistēmu ietvaros nodrošināt personām, kuras pieder pie mazākumtautības, līdzvērtīgas iespējas iegūt izglītību mazākumtautības valodā vai saņemt zināšanas savā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautību personas.
3. Šī panta 2.punkts tiek īstenots, netraucējot oficiālās valodas apguvi va
15.pants
Puses apņemas radīt nepieciešamos apstākļus personām, kuras pieder pie mazākumtautības, piedalīties kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, īpaši tādā, kas tās skar.
16.pants
Puses apņemas atturēties no tādiem pasākumiem, kas mainītu iedzīvotāju proporcionālo sastāvu teritorijā, kuru apdzīvo mazākumtautības, ar mērķi ierobežot tiesības un brīvības, kas izriet no šai Konvencijā noteiktajiem principiem.
17.pants
1. Puses apņemas nekavēt mazākumtautību personu tiesības veidot un saglabāt brīvus un miermīlīgus sakarus ar personām, kuras likumīgi uzturas citās valstīs, īpaši ar tādām personām, ar kurām tās vieno etniskā, kultūras, lingvistiskā vai reliģiskā kopība, vai arī kopīgs kultūras mantojums.
18.pants
1. Puses cenšas noslēgt, ja nepieciešams, divpusējus un daudzpusējus līgumus ar citām valstīm, īpaši kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu attiecīgo mazākumtautību personu aizsardzību.
2. Ja nepieciešams, Puses apņemas veikt pasākumus sadarbības veicināšanā valstu starpā.
19.pants
Puses apņemas cienīt un īstenot šajā Konvencijā noteiktos principus, nepieciešamības gadījumā veicot tikai tādus ierobežojumus vai atkāpšanos, ko nosaka starptautiski juridiskie dokumenti, īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ciktāl tie attiecas uz augstākminētajām tiesībām un brīvībām, kas izriet no šiem principiem.
III NODAĻA
20.pant
Baudot jebkuras no šīs Konvencijas izrietošajām tiesībām un brīvībām, jebkura persona, kura pieder pie mazākumtautības, ievēro nacionālo likumdošanu un citu personu tiesības, īpaši tādu personu tiesības, kuras pieder pie vairākuma vai kādas citas mazākumtautības.
21.pants
Nekas šai Konvencijā nepieļauj interpretāciju, kas dotu tiesības iesaistīties jebkādā darbībā vai pašam veikt jebkādu darbību, kas ir pretrunā ar starptautisko likumu pamatprincipiem, īpaši ar valsts suverēnās līdztiesības, teritoriālās integritātes un politiskās neatkarības principu.
22.pants
Nekas šai Konvencijā nav jāsaprot kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošana vai atkāpšanās no tām, un tas tiek nodrošināts saskaņā ar jebkuras Līgumslēdzējpuses likumiem vai jebkuru citu Puses līgumu.
23.pants
No šīs Konvencijas principiem izrietošās tiesības un brīvības, kamēr tās pakļaujas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai vai tai pievienotajiem Protokoliem, tiek saprastas saskaņā ar pēdējās nosacījumiem.
IV NODAĻA
24.pants
1. Eiropas Pad
25.pants
1. Viena gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma attiecībā pret Līgumslēdzējpusi pēdējā apņemas nodot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par juridiskajiem un citiem pasākumiem, kas veikti, īstenojot šajā Konvencijā noteiktos principus.
2. No tā laika katra Puse regulā
26.pants
1. Izvērtējot Pušu veikto pasākumu atbilstību šīs Konvencijas principiem, Ministru Padomei palīdz konsultatīva komiteja, kuras dalībnieki ir atzīti eksperti mazākumtautību aizsardzības jomā.
2. Šīs konsultatīvās komitejas sastāvu un tās darbību nosaka Ministru Pad
V NODAĻA
28.pants
1. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc 3 mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā 12 Eiropas Padomes dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības saskaņā ar 27.panta nosacījumiem.
2. Ja kāda Dalībvalsts pēc tam izsaka savu piekrišanu uzņemties saistības, šī Konvencija stājas
29.pants
1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un pēc konsultācijām ar Līgumslēdzējpusēm, Eiropas Padomes Ministru Padome var aicināt jebkuru valsti, kura nepieder pie Eiropas Padomes un kura pēc šāda aicinājuma saskaņā ar 27.panta nosacījumiem to nav darījusi, vai arī jebkuru citu valsti, pievienoties Konvencijai, pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu,
30.pants
1. Jebkura valsts, parakstot vai nododot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, var noteikt teritoriju vai teritorijas, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un attiecībā uz kurām tiek pielietota šī Konvencija.
2. Jebkura valsts var paplašināt šīs Konvencijas darbību kādā citā teritorijā, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju un norādot šo teritoriju deklarācijā. Attiecībā pret šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņem šādu deklarāciju.
3. Jebkura deklarācija, kura iesniegta saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem attiecībā uz deklarācijā noteiktajām teritorijām, tiek atcelta, nosūtot paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šāda deklarācijas atcelšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs menešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņem šādu paziņojumu.
31.pants
1. Jebkura Puse var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā, nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.
2. Šāda denonsācija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc 6 mēnešu perioda izbeigšanās, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.
32.pants
Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs sniedz Padomes dalībvalstīm, citām valstīm, kuras paraksta Konvenciju, un jebkurai valstij, kura pievienojas šai Konvencijai, šādu informāciju:
a) par jebkādu parakstīšanu;
b) par jebkādu ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentu nodošanu;
c) par jebkādu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 28., 29. un 30.pantu;
d) par jebkuru citu darbību, paziņojumu vai ziņu saistībā ar šo Konvenciju.
Apliecinot augstāk minēto, atbilstoši pilnvaroti pārstāvji paraksta šo Konvenciju.
Līgums noslēgts Strasbūrā 1995. gada 1. februārī vienā eksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski, un šis eksemplārs tiek nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un jebkurai valstij, kura aicināta parakstīt vai pievienoties šai Konvencijai.
|
COUNCIL OF EUROPE European Treaties ETS No. 157 |
CONSEIL DE L'EUROPE STE N° 157 |
F
RAMEWORK CONVENTIONStrasbourg, 1.II.1995
The member States of the Council of Europe and the other States, signatories to the present framework Convention,
Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve greater unity between its members for the purpose of safeguarding and realising the ideals and principles which are their common heritage;
Considering that one of the methods by which that aim is to be pursued is the maintenance and further realisation of human rights and fundamental freedoms;
Wishing to follow-up the Declaration of the Heads of State and Government of the member States of the Council of Europe adopted in Vienna on 9 October 1993;
Being resolved to protect within their respective territories the existence of national minorities;
Considering that the upheavals of European history have shown that the protection of national minorities is essential to stability, democratic security and peace in this continent;
Considering that a pluralist and genuinely democratic society should not only respect the ethnic, cultural, linguistic and religious identity of each person belonging to a national minority, but also create appropriate conditions enabling them to express, preserve and develop this identity;
Considering that the creation of a climate of tolerance and dialogue is necessary to enable cultural diversity to be a source and a factor, not of division, but of enrichment for each society;
Considering that the realisation of a tolerant and prosperous Europe does not depend solely on co-operation between States but also requires transfrontier co-operation between local and regional authorities without prejudice to the constitution and territorial integrity of each State;
Having regard to the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms and the Protocols> thereto;
Having regard to the commitments concerning the protection of national minorities in United Nations conventions and declarations and in the documents of the Conference on Security and Co-operation in Europe, particularly the Copenhagen Document of 29 June 1990;
Being resolved to define the principles to be respected and the obligations which flow from them, in order to ensure, in the member States and such other States as may become Parties to the present instrument, the effective protection of national minorities and of the rights and freedoms of persons belonging to those minorities, within the rule of law, respecting the territorial integrity and national sovereignty of states;
Being determined to implement the principles set out in this framework Convention through national legislation and appropriate governmental policies,
Have agreed as follows:
Section I
Article 1
The protection of national minorities and of the rights and freedoms of persons belonging to those minorities forms an integral part of the international protection of human rights, and as such falls within the scope of international co-operation.
Article 2
The provisions of this framework Convention shall be applied in good faith, in a spirit of understanding and tolerance and in conformity with the principles of good neighbourliness, friendly relations and co-operation between States.
Article 3
Every person belonging to a national minor ity shall have the right freely to choose to be treated or not to be treated as such and no disadvantage shall result from this choice or from the exercise of the rights which are connected to that choice.
Persons belonging to national minorities may exercise the rights and enjoy the freedoms flowing from the principles enshrined in the present framework Convention individually as well as in community with others.
Section II
Article 4
The Parties undertake to guarantee to persons belonging to national minorities the right of equality before the law and of equal protection of the law. In this respect, any discrimination based on belonging to a national minority shall be prohibited.
The Parties undertake to adopt, where necessary, adequate measures in order to promote, in all areas of economic, social, political and cultural life, full and effective equality between persons belonging to a national minority and those belonging to the majority. In this respect, they shall take due account of the specific conditions of the persons belonging to national minorities.
The measures adopted in accordance with paragraph 2 shall not be considered to be an act of discrimination.
Article 5
The Parties undertake to promote the conditions necessary for persons belonging to national minorities to maintain and develop their culture, and to preserve the essential elements of their identity, namely their religion, language, traditions and cultural heritage.
Without prejudice to measures taken in pursuance of their general integration policy, the Parties shall refrain from policies or practices aimed at assimilation of persons belonging to national minorities against their will and shall protect these persons from any action aimed at such assimilation.
Article 6
The Parties shall encourage a spirit of tolerance and intercultural dialogue and take effective measures to promote mutual respect and understanding and co-operation among all persons living on their territory, irrespective of those persons' ethnic, cultural, linguistic or religious identity, in particular in the fields of education, culture and the media.
The Parties undertake to take appropriate measures to protect persons who may be subject to threats or acts of discrimination, hostility or violence as a result of their ethnic, cultural, linguistic or religious identity.
Article 7
The Parties shall ensure respect for the right of every person belonging to a national minority to freedom of peaceful assembly, freedom of association, freedom of expression, and freedom of thought, conscience and religion.
Article 8
The Parties undertake to recognise that every person belonging to a national minority has the right to manifest his or her religion or belief and to establish religious institutions, organisations and associations.
Article 9
The Parties undertake to recognise that the right to freedom of expression of every person belonging to a national minority includes freedom to hold opinions and to receive and impart information and ideas in the minority language, without interference by public authorities and regardless of frontiers. The Parties shall ensure, within the framework of their legal systems, that persons belonging to a national minority are not discriminated against in their access to the media.
Paragraph 1 shall not prevent Parties from requiring the licensing, without discrimination and based on objective criteria, of sound radio and televi sion broadcasting, or cinema enterprises.
The Parties shall not hinder the creation and the use of printed media by persons belonging to national minorities. In the legal framework of sound radio and television broadcasting, they shall ensure, as far as possible, and taking into account the provisions of paragraph 1, that persons belonging to national minorities are granted the possibility of creating and using their own media.
In the framework of their legal systems, the Parties shall adopt adequate measures in order to facilitate access to the media for persons belonging to national minorities and in order to promote tolerance and permit cultural pluralism.
Article 10
The Parties undertake to recognise that every person belonging to a national minority has the right to use freely and without interference his or her minority language, in private and in public, orally and in writing.
In areas inhabited by persons belonging to national minorities traditionally or in substantial numbers, if those persons so request and where such a request corresponds to a real need, the Parties shall endeavour to ensure, as far as possible, the conditions which would make it possible to use the minority language in relations between those persons and the administrative authorities.
The Parties undertake to guarantee the right of every person belonging to a national minority to be informed promptly, in a language which he or she understands, of the reasons for his or her arrest, and of the nature and cause of any accusation against him or her, and to defend himself or herself in this language, if necessary with the free assistance of an interpreter.
Article 11
The Parties undertake to recognise that every person belonging to a national minority has the right to use his or her surname (patronym) and first names in the minority language and the right to official recognition of them, according to modalities provided for in their legal system.
The Parties undertake to recognise that every person belonging to a national minority has the right to display in his or her minority language signs, inscriptions and other information of a private nature visible to the public.
In areas traditionally inhabited by substantial numbers of persons belonging to a national minority, the Parties shall endeavour, in the framework of their legal system, including, where appropriate, agreements with other States, and taking into account their specific conditions, to display traditional local names, street names and other topographical indications intended for the public also in the minority language when there is a sufficient demand for such indications.
Article 12
The Parties shall, where appropriate, take measures in the fields of education and research to foster knowledge of the culture, history, language and religion of their national minorities and of the majority.
In this context the Parties shall inter alia provide adequate opportunities for teacher training and access to textbooks, and facilitate contacts among students and teachers of different communities.
The Parties undertake to promote equal opportunities for access to education at all levels for persons belonging to national minorities.
Article 13
Within the framework of their education systems, the Parties shall recognise that persons belonging to a national minority have the right to set up and to manage their own private educational and training establishments.
The exercise of this right shall not entail any financial obligation for the Parties.
Article 14
The Parties undertake to recognise that every person belonging to a national minority has the right to learn his or her minority language.
In areas inhabited by persons belonging to national minorities traditionally or in substantial numbers, if there is sufficient demand, the Parties shall endeavour to ensure, as far as possible and within the framework of their education systems, that persons belonging to those minorities have adequate opportunities for being taught the minority language or for receiving instruction in this language.
Paragraph 2 of this article shall be implemented without prejudice to the learning of the official language or the teaching in this language.
Article 15
The Parties shall create the conditions necessary for the effective participation of persons belonging to national minorities in cultural, social and economic life and in public affairs, in particular those affecting them.
Article 16
The Parties shall refrain from measures which alter the proportions of the population in areas inhabited by persons belonging to national minorities and are aimed at restricting the rights and freedoms flowing from the principles enshrined in the present framework Convention.
Article 17
The Parties undertake not to interfere with the right of persons belonging to national minorities to establish and maintain free and peaceful contacts across frontiers with persons lawfully staying in other States, in particular those with whom they share an ethnic, cultural, linguistic or religious identity, or a common cultural heritage.
The Parties undertake not to interfere with the right of persons belonging to national minorities to participate in the activities of non-governmental organisations, both at the national and international levels.
Article 18
The Parties shall endeavour to conclude, where necessary, bilateral and multilateral agreements with other States, in particular neighbouring States, in order to ensure the protection of persons belonging to the national minorities concerned.
Where relevant, the Parties shall take measures to encourage transfrontier co-operation.
Article 19
The Parties undertake to respect and implement the principles enshrined in the present framework Convention making, where necessary, only those limitations, restrictions or derogations which are provided for in international legal instruments, in particular the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, in so far as they are relevant to the rights and freedoms flowing from the said principles.
Section III
Article 20
In the exercise of the rights and freedoms flowing from the principles enshrined in the present framework Convention, any person belonging to a national minority shall respect the national legislation and the rights of others, in particular those of persons belonging to the majority or to other national minorities.
Article 21
Nothing in the present framework Convention shall be interpreted as implying any right to engage in any activity or perform any act contrary to the fundamental principles of international law and in particular of the sovereign equality, territorial integrity and political independence of States.
Article 22
Nothing in the present framework Convention shall be construed as limiting or derogating from any of the human rights and fundamental freedoms which may be ensured under the laws of any Contracting Party or under any other agreement to which it is a Party.
Article 23
The rights and freedoms flowing from the principles enshrined in the present framework Convention, in so far as they are the subject of a corresponding provision in the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms or in the Protocols thereto, shall be understood so as to conform to the latter provisions.
Section IV
Article 24
The Committee of Ministers of the Council of Europe shall monitor the implementation of this framework Convention by the Contracting Parties.
The Parties which are not members of the Council of Europe shall participate in the implementation mechanism, according to modalities to be determined.
Article 25
Within a period of one year following the entry into force of this framework Convention in respect of a Contracting Party, the latter shall transmit to the Secretary General of the Council of Europe full information on the legislative and other measures taken to give effect to the principles set out in this framework Convention.
Thereafter, each Party shall transmit to the Secretary General on a periodical basis and whenever the Committee of Ministers so requests any further information of relevance to the implementation of this framework Convention.
The Secretary General shall forward to the Committee of Ministers the information transmitted under the terms of this Article.
Article 26
In evaluating the adequacy of the measures taken by the Parties to give effect to the principles set out in this framework Convention the Committee of Ministers shall be assisted by an advisory committee, the members of which shall have recognised expertise in the field of the protection of national minorities.
The composition of this advisory committee and its procedure shall be determined by the Committee of Ministers within a period of one year following the entry into force of this framework Convention.
Section V
Article 27
This framework Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe. Up until the date when the Convention enters into force, it shall also be open for signature by any other State so invited by the Committee of Ministers. It is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
Article 28
This framework Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which twelve member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of Article 27.
In respect of any member State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the framework Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval.
Article 29
After the entry into force of this framework Convention and after consulting the Contracting States, the Committee of Ministers of the Council of Europe may invite to accede to the Convention, by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe, any non-member State of the Council of Europe which, invited to sign in accordance with the provisions of Article 27, has not yet done so, and any other non-member State.
In respect of any acceding State, the framework Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.
Article 30
Any State may at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories for whose international relations it is responsible to which this framework Convention shall apply.
Any State may at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this framework Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the framework Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.
Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.
Article 31
Any Party may at any time denounce this framework Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.
Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of six months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.
Article 32
The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council, other signatory States and any State which has acceded to this framework Convention, of:
a any signature;
b the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;
c any date of entry into force of this framework Convention in accordance with Articles 28, 29 and 30;
d any other act, notification or communication relating to this framework Convention.
In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this framework Convention.
Done at Strasbourg, this 1st day of February 1995, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe and to any State invited to sign or accede to this framework Convention.
ANOTĀCIJA
likumprojektam
Likums Par 1994. gada 10. novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Patreiz Latvija ir vienīgā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas nav ratificējusi šo konvenciju, neskatoties uz to, ka tā ir parakstīta jau 1995. gadā. Tas ir bezprecedenta gadījums ir sevišķi ja ņem vērā to faktu, ka apmēram 40% no Latvijas iedzīvotājiem sastāda mazākumtautības. Igaunija, kas ir valsts ar Latvijai līdzīgu vēsturisko pieredzi un situāciju mazākumtautību jomā ir ratificējusi šo konvenciju jau 2001. gadā. Konvencijas ratifikācija dzīvē, pretēji bažām, nav novedusi pie negatīvām sekām, bet gluži pretēji veicinājusi sabiedrības saliedēšanos un politiskās dzīves harmonizāciju. |
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Līdz ar Konvencijas ratifikāciju valstij būs jānodrošina katrai pie nacionālās minoritātes piederošai personai tiesības uz vārda brīvību, uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas minoritātes valodā, bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Konvencija paredz minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp personām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas. Pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas pēc Konvencijas ratifikācijas saņems tiesības izmantot savu uzvārdu un vārdu minoritātes valodā un tiesības uz to oficiālu atzīšanu. Konvencija paredz iespēju tajās teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, minoritātes valodā ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm. Pietiekama pieprasījuma gadījumos, valstij būs jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošām personām iespēja apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā. |
|
3. Cita informācija |
nav |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
nav |
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
nav |
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Konvencijas ratifikācija veicinās sociālās spriedzes mazināšanos sabiedrībā, palielinās mazākumtautību uzticību valstij. |
|
4. Ietekme uz vidi |
nav |
|
5. Cita informācija |
nav |
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
(tūkst. latu) |
|||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|
2. Izmaiņas budžeta izdev umos |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
|
3. Finansiālā ietekme |
- |
- |
- |
- |
- |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
- |
- |
- |
- |
- |
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Nav |
||||
|
6. Cita informācija |
- |
||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod |
Jāizdara grozījumi Valsts valodas likumā, Izglītības likumā un tiem pakārtotajos normatīvajos aktos |
|
2. Cita informācij a |
- |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Ratifikācija atbilst ES rekomendācijām |
||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Ratifikācija atbilst Eiropas Padomes un ANO rekomendācijām Latvijai |
||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
_ |
||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
- |
||
|
2.tabula |
|||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas S avienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
5. Cita informācija |
- |
||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultā cijas ir notikuðas |
Tika veiktas konsultācijas ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju un nacionālajām kultūras biedrībām |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatba lsta) |
Atbalsta likumprojektu |
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
- |
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
- |
|
5. Cita informācija |
- |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
jaunas institūcijas netiek radītas |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ievieðanu |
Saskaņā ar likumu Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā Latvijas Vēstnesis un Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā. |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
_ |
|
4. Cita informācija |
- |