Likums

2004

2004.gada 15.aprīlī Noteikumi Nr.304

Rīgā (prot. Nr.22 3.§)

Elektronisko sakaru likums

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1) abonents – fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumu ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu;

2) abonentu saraksts – strukturēti sakārtots personas datu apkopojums, kurā, izmantojot noteiktas pazīmes, iespējams atrast informāciju par attiecīgā elektronisko sakaru komersanta abonentu;

3) abonentu sarakstu izdevējs – fiziska vai juridiska persona, kas veic darbības, lai izdotu abonentu sarakstu;

4) atrašanās vietas dati – dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas);

5) balss telefonijas pakalpojums – publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, lai pārraidītu runas signālu starp elektronisko sakaru tīkliem vai elektronisko sakaru tīklu noteiktiem pieslēgumu punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laika mērogā;

6) būtiska ietekme tirgū – tāds komersanta stāvoklis tirgū, kas līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim un ļauj tam individuāli vai kopā ar citiem komersantiem rīkoties neatkarīgi no konkurentiem un galalietotājiem;

7) elektroniskais pasts – publisko elektronisko sakaru tīklā nosūtīts teksta, balss, skaņas vai attēla ziņojums, kas ir nosūtīts pa publisko elektronisko sakaru tīklu un ko līdz saņemšanas brīdim var glabāt elektronisko sakaru tīklā vai saņēmēja galiekārtā;

8) elektronisko sakaru komersants – komersants, kurð nodroðina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu;

9) elektronisko sakaru pakalpojums – pakalpojums, kuru nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos;

10) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu;

11) elektronisko sakaru tīkls – pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus šādos tīklos:

a) satelītu tīklos, fiksētos (kanālu un pakešu tīklos, ieskaitot internetu) un satelītu mobilos elektronisko sakaru tīklos,

b) tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai,

c) kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus;

12) elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana – publiski pieejama elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un pieejas sniegšana tam;

13) galiekārtas – iekārtas (piemēram, telefona aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli, taksofoni), kas paredzētas tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

14) galalietotājs – lietotājs, kurš nav elektronisko sakaru komersants;

15) ģeogrāfiskais numurs – nacionālā numerācijas plāna numurs, kurā daļa no ciparu struktūras satur sevī ģeogrāfisku informāciju, kas tiek izmantota izsaukuma maršrutēšanai uz fizisku pieslēguma punktu;

16) ierobeţotie resursi – radiofrekvenču spektrs, numerācija un interneta domēna vārdi;

17) izsaucamā numura identifikācija – pievienotās vērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc vai mēģina izsaukt, tiek attēlots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms izsaukuma nodibināšanas;

18) izsaucošā numura identifikācija – pievienotās vērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek attēlots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma uzstādīšanas;

19) izsaukums – savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kas atļauj divpusēju saziņu reālā laikā;

20) kabeļtelevīzijas tīkls – elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas pārraižu pārsūtīšanai vai izplatīšanai sabiedrībai;

21) kaitīgie radiotraucējumi – traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc:

a) radionavigācijas sakarus,

b) radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari),

c) citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus;

22) lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

23) lietojumprogrammu saskarne – programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji padara pieejamus ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumus papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs;

24) lietošanas tiesības – elektronisko sakaru komersantam piešķirtas tiesības lietot ierobežotos resursus;

25) lokālā cilpa – fiziska līnija, kas savieno publiskā fiksētā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar telefona centrāles krosu vai tam ekvivalentu iekārtu;

26) nacionālais numerācijas plāns – plāns, kurš nosaka publisko telefonu tīklu, lietotāju, elektronisko sakaru pakalpojumu numuru struktūru un formātu to identifikācijai un maršrutēšanai, kā arī numuru sastādīšanas procedūras;

27) nacionālais radiofrekvenču plāns – saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas Republikas teritorijā;

28) neģeogrāfiskais numurs – nacionālā numerācijas plāna numurs, kas nesatur sevī ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijai;

29) nomātā līnija – publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas;

30) noslodzes dati – jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus;

31) numurs – unikāla decimālu skaitļu virkne, kas raksturo pieslēguma punktu un kas satur informāciju izsaukumu maršrutēšanai uz šo pieslēguma punktu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam;

32) numura pārvietošana – tehniskas un programmatūriskas darbības, ko veic publiskā telefona tīkla operators, lai abonentam saglabātu tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru;

33) numura saglabāšanas pakalpojums – pakalpojums, kurš dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju;

34) operatīvie dienesti – ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienests;

35) operators – komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas;

36) operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums – komersanta ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šī komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, ar iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu;

37) operatora izvēles pakalpojums – komersanta ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šī komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu;

38) papildinošās ciparu televīzijas ierīces – pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloki, kas paredzēti pievienošanai televizoriem vai integrētiem ciparu televizoriem un kas var saņemt ciparu interaktīvās televīzijas pakalpojumus;

39) pārtveršanas punkts – publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem;

40) piekļuve – iekārtu vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam komersantam ar konkrētiem nosacījumiem elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai. Piekļuve ietver piekļuvi tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši piekļuvi lokālajai cilpai, kā arī iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus lokālajā cilpā, piekļuvi fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot ēkas, kabeļu līnijas, kabeļu kanalizāciju un antenu mastus), piekļuvi atbilstošām programmatūras sistēmām (ieskaitot operacionālās atbalstsistēmas), piekļuvi numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem (īpaši viesabonēšanai), piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem un piekļuvi virtuālo tīklu pakalpojumiem;

41) pievienotās vērtības pakalpojums – pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds ir nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, maksājumu uzskaitei un noslodzes un atrašanās vietas datu nodošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai operatīvās darbības subjektiem;

42) pieslēguma punkts – punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam;

43) publiskais telefona tīkls – elektronisko sakaru tīkls, kuru izmanto telefona pakalpojumu sniegšanai un kas nodrošina balss pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu pārraidi (tajā skaitā faksu ziņojumu un datu pārraidi) starp publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

44) radioiekārta – radiostacija vai jebkura cita iekārta, kuras darbības pamatā ir radioviļņu ģenerēšana un raidīšana, kas var ietekmēt radiostaciju darbību;

45) radiofrekvenču piešķīrums – radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri;

46) radiostacija – viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, kā arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

47) saistītās iekārtas – iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš ļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu caur minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu (tajā skaitā arī ierobežotas piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus);

48) starpsavienojums – viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersanta publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta lietotājiem vai piekļūt pakalpojumiem, ko sniedz cits komersants. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās puses vai citas puses, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs, starp publisko tīklu operatoriem ieviests piekļuves veids;

49) universālais pakalpojums – minimālais elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms ar noteiktu kvalitāti, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

50) vienlīdzīgas attieksmes pienākums – elektronisko sakaru komersanta pienākums attiecībās ar citiem elektronisko sakaru komersantiem līdzīgos apstākļos piemērot līdzvērtīgus nosacījumus (tajā skaitā elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus un citus elektronisko sakaru pakalpojumu noteikumus);

51) vispārējā atļauja – normatīvajos aktos noteiktas tiesības un prasības elektronisko sakaru komersantiem, kuras var ietvert specifiskus nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu veidiem.

2.pants. Noteikumu mērķis

Noteikumu mērķis ir:

1) veicināt elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību;

2) veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

3) veicināt vienkāršota un caurskatāma elektronisko sakaru komersantu vispārējo atļauju reģistrācijas režīma ieviešanu;

4) nodrošināt no elektronisko sakaru tehnoloģijas neatkarīgu elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu;

5) nodrošināt ierobežoto resursu racionālu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē;

6) nodrošināt valsts, elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību;

7) veicināt elektronisko sakaru universālā pakalpojuma pieejamību;

8) veicināt elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas integritāti, savietojamību un nepārtrauktību;

9) nodrošināt lietotāju datu aizsardzību.

3.pants. Noteikumu piemērošanas joma

(1) Noteikumi nosaka lietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu lietošanu un pārvaldīšanu.

(2) Noteikumi attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Noteikumi neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu un tās informācijas saturu, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos, izmantojot publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.

II nodaļa

Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē

4.pants. Elektronisko sakaru nozari regulējošās institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši kompetencei veic Satiksmes ministrija.

(2) Tehnisko pārvadi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši kompetencei veic Elektronisko sakaru aģentūra.

(3) Elektronisko sakaru nozari atbilstoši šajos noteikumos un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija).

(4) Datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē atbilstoši kompetencei uzrauga Datu valsts inspekcija.

5.pants. Satiksmes ministrijas tiesības

Satiksmes ministrijai ir šādas tiesības:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Satiksmes ministrijas funkciju izpildei pilnvarotajiem ministrijas pārstāvjiem ir tiesības piekļūt telpām, ēkām un attiecīgajām iekārtām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu ekspluatācijai.

6.pants. Elektronisko sakaru aģentūras kompetence

Elektronisko sakaru aģentūra, kas darbojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu:

1) tehniski pārvalda ierobežotos resursus;

2) veic elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus;

3) izdod administratīvos aktus.

7.pants. Elektronisko sakaru aģentūras tiesības

Elektronisko sakaru aģentūrai ir šādas tiesības:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Elektronisko sakaru aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piekļūt radioiekārtām un iekārtām, kuras izmanto elektroniskajiem sakariem, kā arī pieprasīt uzrādīt vispārējās atļaujas, radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujas, atbilstības apliecinājumus vai citus ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītos dokumentus;

3) ierobežot radioiekārtu lietošanu, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi un novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

8.pants. Komisijas kompetence

(1) Komisija papildus šajos noteikumos un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei elektronisko sakaru nozarē:

1) veicina elektronisko sakaru tirgus attîstîbu, caurskatâmi sadarbojoties ar citâm valsts iestâdçm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienîbas institûcijâm;

2) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem piedāvājamo nomāto līniju minimālo pakalpojumu kopu;

3) nosaka strīdu izšķiršanas kārtību un saskaņā ar to izšķir strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem starpsavienojumu, piekļuves, iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju jautājumos, kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem, ja strīds saistīts ar elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju pretenzijām. Komisijas pilns lēmuma teksts tiek nosūtīts strīdā iesaistītajām pusēm;

4) veicina konkurenci elektronisko sakaru jomā tā, lai līdzīgos apstākļos pastāvētu vienlīdzīga attieksme pret elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un elektronisko sakaru pakalpojumus;

5) atbilstoši kompetencei uzrauga normatīvo aktu ievērošanu elektronisko sakaru nozarē;

6) nodrošina darbības atklātumu, publiskojot savas darbības gada pārskatus, kā arī apkopo un publisko informāciju par elektronisko sakaru nozari atbilstoši kompetencei;

7) nosaka kārtību, kādā tiek reģistrēti augstākā līmeņa domēna vārdi (.lv);

8) nosaka un publicē kārtību un termiņus lokālo cilpu atsaistīšanai;

9) nosaka un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" procedūru un kritērijus to elektronisko sakaru komersantu noteikšanai, kuriem ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū, kā arī nosaka un publicē speciālās prasības šo komersantu darbībai.

(2) Atbilstoði ðajos noteikumos noteiktajai kompetencei Komisija patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem.

9.pants. Komisijas tiesības

Komisijai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un Komisijas noteiktajā termiņā saņemt no elektronisko sakaru komersantiem informāciju, kas nepieciešama Komisijas funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus;

2) Komisijas funkciju izpildei un pārbaužu veikšanai, iepriekš par to brīdinot, apmeklēt telpas un ēkas un piekļūt iekārtām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu ekspluatācijai, kā arī pieprasīt uzrādīt atļaujas, sertifikātus vai citus dokumentu s, kuri apliecina īpašuma tiesības vai tiesības izmantot šos objektus vai iekārtas;

3) lai nodrošinātu efektīvu konkurenci elektronisko sakaru nozarē, pēc savas ierosmes vai, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noskaidrot, kādi jautājumi un nosacījumi iekļaujami piekļuves, starpsavienojumu, iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju vai lokālo cilpu atsaistīšanas līgumos, kā arī kas jāievēro vienai vai vairākām līguma pusēm, lai grozītu vai svītrotu nosacījumus vai noteiktā veidā vienotos par nosacījumiem;

4) pieprasīt attiecīgu grozījumu izdarīšanu jau noslēgtajos starpsavienojumu, piekļuves vai iekārtu kopīgas izmantošanas līgumos, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci vai maksimālu ekonomisko efektivitāti, vai elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību;

5) pēc savas ierosmes vai, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noteikt termiņu, kādā jābeidz sarunas par piekļuves, starpsavienojumu, iekārtu kopējas izmantošanas, nomāto līniju vai lokālo cilpu atsaistīšanas līgumu noslēgšanu (minētais termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās brīža). Komisija veic pasākumus, lai panāktu līguma noslēgšanu saskaņā ar komisijas noteikto kārtību, ja noteiktajā termiņā vienošanās netiek panākta;

6) Komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga sastādīt elektronisko sakaru komersantam administratīvo pārkāpumu protokolu, kas tiek izskatīts likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Komisijas lēmumu pārsūdzība

(1) Komisijas pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur Komisijas izdota administratīvā akta darbību.

11.pants. Elektronisko sakaru komersanta darbības apturēšana

(1) Komersanta darbîbu elektronisko sakaru nozarç Komisija var apturçt saskaòâ ar likumu "Par uzòçmumu, iestâþu un organizâciju darbîbas apturçðanas kârtîbu".

(2) Komisija nodrošina lēmuma izpildi par komersanta darbības apturēšanu elektronisko sakaru nozarē, noplombējot iekārtas vai ierīces un aizzīmogojot telpas, kuras komersants izmanto darbībai elektronisko sakaru nozarē.

12.pants. Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu

Elektronisko sakaru komersants maksâ valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulçðanu saskaòâ ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

13.pants. Standartizācija

(1) Standartizācija elektronisko sakaru nozarē notiek saskaņā ar Standartizācijas likumu.

(2) Obligâti piemçrojamo standartu ievçroðanas uzraudzîbu elektronisko sakaru nozarç nodroðina Satiksmes ministrija.

III nodaļa

Elektronisko sakaru tīkli

14.pants. Elektronisko sakaru tīklu veidi

(1) Elektronisko sakaru tīkli ir publiski vai privāti.

(2) Publiskais elektronisko sakaru tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai.

(3) Privātais elektronisko sakaru tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, kas izveidots un tiek ekspluatēts tikai tā īpašnieka vajadzību nodrošināšanai.

15.pants. Elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktība un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktība un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība noteiktā atrašanās vietā katastrofāla elektronisko sakaru tīkla bojājuma vai nepārvaramas varas gadījumā.

16.pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, būvniecība un aizsardzība

(1) Ministru kabinets nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvēšanas kārtību.

(2) Publisko elektronisko sakaru tīklu komersantiem ir tiesības ierīkot elektronisko sakaru tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma robežās, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem.

(3) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrāciju vai ar reģionālo vides pārvaldi.

(4) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu aizsardzību, tiek izveidotas aizsardzības zonas (aizsargjoslas, stigas), kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas kārtību nosaka Aizsargjoslu likums.

(5) Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators savā elektronisko sakaru tīkla aizsargjoslā drīkst veikt visus ekspluatācijai nepieciešamos darbus, par to iepriekš rakstiski brīdinot zemes īpašnieku vai valdītāju.

17.pants. Nekustamā īpašuma sakārtošana pēc elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, ekspluatācijas vai attīstības darbu pabeigšanas

(1) Pēc elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, ekspluatācijas vai attīstības darbu pabeigšanas elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sakārtot attiecīgo nekustamo īpašumu, kuru viņš ir sabojājis vai kā citādi patvaļīgi pārveidojis.

(2) Ja mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju elektronisko sakaru komersants nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no elektronisko sakaru komersanta ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

18.pants. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības

(1) Publiskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt publisko elektronisko sakaru tīklu, tajā skaitā izmantot namīpašuma kāpņu telpas, fasādi, bēniņus, jumtu un pagrabu koplietojuma telpas un sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus.

(2) Servitūts ierīkojams, savstarpēji vienojoties ar īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Elektronisko sakaru tîklu pçc nekustamâ îpaðuma îpaðnieka vai valdîtâja prasîbas pârvieto par attiecîgâ nekustamâ îpaðuma îpaðnieka vai valdîtâja lîdzekïiem.

(4) Ja elektronisko sakaru tīkls ir izvietots citu sakaru aizsargjoslās, to pārvietošanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(5) Publiskā elektronisko sakaru tīkla līnijas, kabeļus un publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktus ierīko, kā arī iekārtas uzstāda, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

IV nodaļa

Elektronisko sakaru komersanti, abonenti un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji

19.pants. Elektronisko sakaru komersanta pienākumi

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir šādi pienākumi:

1) ievērot un izpildīt vispārējās atļaujas nosacījumus;

2) nodrošināt publisko elektronisko sakaru tīkla darbību un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

3) nodroðināt, lai piedāvāto elektronisko sakaru pakalpojumu apraksts un lietošanas noteikumi būtu publiski pieejami Komisijas noteiktajā kārtībā;

4) noslēgt rakstisku elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar katru abonentu;

5) nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu atklātību un publisko pieejamību;

6) nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

7) saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstisku pieprasījumu ierīkot pārtveršanas punktu (punktus), kas pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstiska pieprasījuma jānodod tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu veikšanai un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšanai;

8) maršrutēt izsaukumu;

9) noteikt un publiskot publiskā telefona tīkla pieslēguma punktu parametrus;

10) veikt sarunas par piekļuvi vai starpsavienojumiem;

11) kabeļtelevīzijas tīkla izmantošanai un pakalpojumu sniegšanai izveidot atsevišķu elektronisko sakaru komersantu, ja tam ir būtiska ietekme elektronisko sakaru tīkla vai telefonijas pakalpojuma tirgū, ja to kontrolē valsts vai pašvaldība vai tas gūst labumu no īpašu tiesību izmantošanas un ja tas izmanto tīklu, kurš ir izveidots tajā pašā ģeogrāfiskajā teritorijā, balstoties uz īpašām tiesībām;

12) publiskā telefonu tīkla operatoriem ir pienākums nodrošināt lietotājiem operatīvo dienestu un numura "112" bezmaksas izsaukumu;

13) elektronisko sakaru komersantam, kas nodroðina publiski pieejamus balss telefonijas pakalpojumus noteiktā atrašanās vietā, ir pienākums nodrošināt šā panta 12.punktā minētajiem dienestiem nepārtrauktu piekļuvi tā rīcībā esošajam elektronisko sakaru tīklam;

14) publiskā telefonu tīkla operatoriem ir pienākums nodrošināt lietotājiem starptautiskos telefonu izsaukumus, izmantojot tikai prefiksu "00", un iespējas veikt izsaukumus uz Eiropas telefonu numerācijas apgabala numuriem;

15) nodrošināt noslodzes datu glabāšanu trīs gadus.

20.pants. Elektronisko sakaru komersanta tiesības

Elektronisko sakaru komersantam ir šādas tiesības:

1) ierīkot, izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu;

2) noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

3) noteikt kārtību, kādā veicami maksājumi par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem;

4) pārtraukt vai izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja abonents nepilda elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā noteiktās saistības.

21.pants. Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās attiecības

Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka līgums.

22.pants. Elektronisko sakaru komersanta un abonenta savstarpējās attiecības

(1) Elektronisko sakaru komersants un abonents slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu noslēdz rakstiski.

(3) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) elektronisko sakaru pakalpojumu apraksts;

2) abonenta izvēlēto elektronisko sakaru pakalpojumu veidi, elektronisko sakaru pakalpojumu piegādes termiņi, abonenta numurs vai adrese, publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkta un elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanas vieta, ja šāda informācija ir iespējama;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu samaksas kārtība un rēķina piegādes adrese;

4) abonentam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumi;

5) elektronisko sakaru pakalpojumu lietoðanas noteikumi;

6) kompensācijas un atlīdzības noteikumi, kas piemērojami, ja līgumā iekļautie pakalpojuma kvalitātes nosacījumi nav ievēroti;

7) strīdu risināšanas un klienta pretenziju iesniegšanas kārtība;

8) informācija par atļauju apstrādāt abonenta datus, lai tos publicētu un izmantotu komerciālos nolūkos;

9) elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas nosacījumi.

23.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un abonentu tiesības

(1) Elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem un abonentiem ir vienlīdzīgas tiesības saņemt elektronisko sakaru pakalpojumus.

(2) Lietotājiem un abonentiem ir tiesības izvēlēties vairākus elektronisko sakaru komersantus vienlaicīgi.

(3) Abonentam ir tiesības izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents, saņemot paziņojumu par līguma nosacījumu izmaiņām, nepiekrīt piedāvātajām līguma nosacījumu izmaiņām. Abonentu par līguma nosacījumu izmaiņām un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas informē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma nosacījumu izmaiņu spēkā stāšanās brīža.

24.pants. Lietotāju pienākumi

Lietotāja pienākumus nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumi.

V nodaļa

Privātais elektronisko sakaru tīkls

25.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu lietošana

(1) Fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības izveidot un lietot privātos elektronisko sakaru tīklus savām vajadzībām.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegðana privâtajâ elektroniskajâ sakaru tîklâ ir aizliegta.

26.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku pienākums

Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašniekam ir pienākums nodrošināt elektronisko sakaru tīklu savietojamību, ja privātais elektronisko sakaru tīkls ir pieslēgts publiskajam elektronisko sakaru tīklam.

27.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku tiesības

Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašniekam ir šādas tiesības:

1) pieslēgt privāto elektronisko sakaru tīklu publiskajam elektronisko sakaru tīklam kā publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtu;

2) pretendēt uz radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu pieslēgšana publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem

(1) Privāto elektronisko sakaru tīkla īpašnieks pieslēdz privāto elektronisko sakaru tīklu publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem Komisijas noteiktā kārtībā.

(2) Privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks un publiskā elektronisko sakaru tīkla komersants slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības. Līguma komerciālie noteikumi par privāto elektronisko sakaru tīklu pieslēgšanu nedrīkst būt diskriminējoši salīdzinājumā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko publiskais elektronisko sakaru komersants sniedz citiem lietotājiem līdzīgos apstākļos.

VI nodaļa

Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū

29.pants. Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū

(1) Komisija nosaka elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū.

(2) Komisija, izvērtējot, vai vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem kopā ir būtiska ietekme tirgū, ievēro vadlīnijas par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu, ko izstrādājusi Eiropas Komisija. Vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem var būt būtiska ietekme tirgū, ja, nepastāvot strukturālām vai citām saiknēm starp tiem, tie darbojas tirgū, kura struktūra ir uzskatāma par tādu, kas veicina saskaņotu rīcību.

(3) Ja elektronisko sakaru komersantam ir bûtiska ietekme atseviðíâ tirgû, tam ir bûtiska ietekme arî saistîtâ tirgû, ja saikne starp ðiem diviem tirgiem ïauj viena tirgus ietekmi pârnest uz otru tirgu, tâdçjâdi nostiprinot komersanta ietekmi tirgû.

30.pants. Tirgus definēšanas kārtība

(1) Komisija sadarbībā ar Konkurences padomi nosaka valsts apstākļiem atbilstošus konkrētos tirgus, ievērojot Eiropas Komisijas rekomendāciju par konkrētajiem preču un pakalpojumu tirgiem (īpaši ģeogrāfiskos tirgus valsts teritorijā).

(2) Nosakot konkrētos tirgus, Komisija konsultējas ar ieinteresētajiem komersantiem saskaņā ar Komisijas noteiktu konsultāciju kārtību. Nosakot atšķirīgus tirgus nekā Eiropas Komisijas rekomendācijā nosauktie, Komisija saskaņo tos ar citu valstu regulatoriem un Eiropas Komisiju atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai kārtībai.

31.pants. Tirgus analīzes kārtība

(1) Komisija veic konkrēta tirgus analīzi saskaņā ar Eiropas Komisijas tirgus analīzes vadlīnijām. Analīze tiek veikta sadarbībā ar Konkurences padomi. Komisija nosaka tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību.

(2) Ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētās tirgus analīzes rezultātus, Komisija nosaka, vai konkrētajā tirgū pastāv efektīva konkurence. Ja tirgus analīzes rezultātā konstatētas problēmas, Komisija pieņem lēmumus par adekvātu un samērīgu speciālu prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atsaukšanu elektronisko sakaru komersantiem saskaņā ar Komisijas noteikto kārtību.

(3) Ja Komisija konstatē, ka tirgū pastāv efektīva konkurence, tā nepiemēro vai atsauc speciālās prasības, kas minētas šā panta otrajā daļā.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tirgū nepastāv efektīva konkurence, tā nosaka elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū saskaņā ar šo noteikumu 29.pantu.

VII nodaļa

Vispārējā atļauja

32.pants. Elektronisko sakaru tīkla vai elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanas tiesības

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, ja tas ir reģistrējis vispārējo atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Vispārējo atļauju reģistrē Komisija.

(3) Komisija nosaka un vismaz vienu reizi gadā aktualizē to elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas vispārējo atļauju reģistrēšanas prasības.

33.pants. Vispārējās atļaujas reģistrēšana

(1) Komisija izdod un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus vispārējās atļaujas reģistrēšanai, vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanai un elektronisko sakaru pakalpojumu pārtraukšanai.

(2) Komisija vispārējās atļaujas noteikumus var grozīt tikai pamatoti un samērīgā veidā. Komisija publiski paziņo par nolūku izdarīt minētos grozījumus un nosaka pietiekamu laikposmu, kas nav īsāks par četrām nedēļām (izņemot ārkārtas gadījumus), lai ieinteresētās personas (ieskaitot lietotājus) varētu izteikt savus viedokļus par piedāvātajiem grozījumiem.

34.pants. Vispārējās atļaujas noteikumi

(1) Komisija nosaka un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši elektronisko sakaru komersantam.

(2) Vispārējās atļaujas noteikumos iekļauj šādus nosacījumus:

1) ieguldījumi universālā pakalpojuma finansēšanā;

2) informācija par kārtību, kādā samaksājama valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamība un elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumi;

4) nacionālā numerācijas plāna numuru pieejamība galalietotājiem;

5) vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasības;

6) piekļuves nosacījumi privātiem un publiskiem zemes īpašumiem;

7) kopējas infrastruktūras izmantošanas nosacījumi (tai skaitā tehniskās un finanšu garantijas infrastruktūras darbu pienācīgai veikšanai);

8) obligāti translējamo radio vai televīzijas programmu signālu pārraides nosacījumi;

9) lietotāju datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē;

10) elektronisko sakaru lietotāja tiesību aizsardzības prasības;

11) nevēlama satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumi;

12) informācija, kas iesniedzama, lai uzraudzītu atļaujas nosacījumu izpildi;

13) operatīvās darbības subjektu tiesības;

14) nosacījumi sistēmu izmantošanai ārkārtas situācijās elektroniskiem sakariem starp operatīvajiem dienestiem un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī iedzīvotāju informēšanai;

15) elektronisko sakaru tīklu elektromagnētiskā starojuma ierobežošanas pasākumi;

16) speciālas prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū;

17) publisko elektronisko sakaru tīklu integritātes prasības un prasības novērst elektromagnētiskos traucējumus starp elektronisko sakaru tīkliem;

18) publisko elektronisko sakaru tīklu aizsar dzība pret neautorizētu piekļuvi;

19) radiofrekvenču spektra nosacījumi, ja šim nolūkam nav piešķirtas lietošanas tiesības;

20) pasākumi, kas nodrošina atbilstību standartiem vai specifikācijām.

35.pants. Komisijai iesniedzamā informācija

(1) Lai uzraudzītu vispārējo atļauju noteikumu ievērošanu, Komisija apstiprina un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus, kuros noteikti Komisijai regulāri iesniedzamās informācijas veidi, apjoms un informācijas iesniegšanas termiņi.

(2) Komisija var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz informāciju par lietošanas tiesību izmantošanu vai speciālām prasībām piekļuves nodrošināšanai un universālā pakalpojuma sniegšanas saistībām, kas netiek ietvertas vispārējās atļaujas noteikumos.

(3) Papildus informācijai, kas saskaņā ar šo un citiem normatīvajiem aktiem iesniedzama Komisijā neatkarīgi no vispārējās atļaujas noteikumiem, Komisijai ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta par vispārējā atļaujā iekļautajiem šā panta otrajā daļā minētajiem noteikumiem tikai tādu informāciju, kas nepieciešama šādiem mērķiem:

1) sistemātiskai vai atsevišķai pārbaudei par universālā pakalpojuma iemaksām, administratīviem maksājumiem, kā arī šā panta otrajā daļā minēto saistību ievērošanas kontrolei;

2) atsevišķai pārbaudei par to nosacījumu izpildi, kas paredzēti vispārējās atļaujās un lietošanas tiesībās, ja ir saņemta sūdzība vai ja komisijai ir citi iemesli uzskatīt, ka nosacījumi nav izpildīti, vai ja Komisija veic pētījumu pēc pašas iniciatīvas;

3) resursu izmantošanas tiesību piešķiršanas procedūrām un izmantošanas tiesību pieprasījumu izvērtēšanai;

4) lai patērētāju interesēs publicētu salīdzināmus pārskatus par pakalpojumu kvalitāti un cenām;

5) statistikas datu apkopoðani;

6) lai noteiktu piekļuvi tirgus analīzei.

(4) Ja Komisija pieprasa elektronisko sakaru komersantiem iesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, tai jāinformē komersanti par nolūku, kuram informācija tiks izmantota. Šā panta trešajā daļā minēto informāciju no elektronisko sakaru komersantiem nedrīkst pieprasīt pirms elektronisko sakaru komersanta vispārējās atļaujas reģistrēšanas vai noteikt to kā nosacījumu, lai piekļūtu tirgum.

VIII nodaļa

Piekļuve un starpsavienojumi

36.pants. Komisijas tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

(1) Lai nodrošinātu, ka viena publiskā elektronisko sakaru tīkla lietotāji var sazināties ar otra publiskā elektronisko sakaru tīkla lietotājiem, Komisijai saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu ir tiesības godīgi, samērīgi un ar vienlīdzīgu attieksmi noteikt elektronisko sakaru komersantiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, piekļuves vai starpsavienojumu saistības, kā arī noteikt šādus pienākumus elektronisko sakaru komersantiem, kas kontrolē lietotāju piekļuvi, ja šādas saistības jau netiek piemērotas.

(2) Lai nodrošinātu lietotāju pieeju ciparu radio un ciparu televīzijas pārraides pakalpojumiem, Komisijai saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu ir tiesības godīgi, samērīgi un ar vienlīdzīgu attieksmi noteikt, ka publisko elektronisko sakaru tīklu operatoriem ir pienākums nodrošināt piekļuvi lietojumprogrammu saskarnēm un elektroniskajiem programmu ceļvežiem.

(3) Uzliekot publisko elektronisko sakaru tīkla operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šiem noteikumiem, Komisija var noteikt tehniskos un darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam jāievēro kvalitatīvas elektronisko sakaru tīkla darbības nodrošināšanai.

(4) Tehniskie un darbības nosacījumi, kurus Komisija nosaka publisko elektronisko sakaru tīklu operatoram, ir objektīvi, caurskatāmi, samērīgi un vienlīdzīgi. Šie tehniskie un darbības nosacījumi ir pamatoti ar risināmās problēmas raksturu, ņemot vērā regulēšanas mērķus. Komisija šos tehniskos un darbības nosacījumus uzliek tikai pēc konsultācijām ar tirgus dalībniekiem.

37.pants. Publisko elektronisko sakaru tīkla operatora tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

(1) Lai nodroðinātu elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību, publisko elektronisko sakaru tīklu operatoram ir tiesības un, ja to pieprasa citi elektronisko sakaru komersanti, arī pienākums vest sarunas par publisko elektronisko sakaru tīklu piekļuvi vai starpsavienojumu un slēgt piekļuves vai starpsavienojuma līgumu.

(2) Piekļuves un starpsavienojumu noteikumi, ko publisko elektronisko sakaru tīklu operators piedāvā citiem elektronisko sakaru komersantiem, atbilst saistībām, ko tam uzlikusi Komisija saskaņā ar šiem noteikumiem.

(3) Informāciju, ko publisko elektronisko sakaru tīkla operators saņēmis pirms sarunām, sarunu procesa laikā vai pēc sarunu procesa par starpsavienojuma ierīkošanu, var izmantot tikai tam nolūkam, kuram šī informācija ir sniegta, ievērojot saņemtās informācijas konfidencialitāti. Saņemto informāciju aizliegts nodot citām personām (struktūrvienībām, meitas uzņēmumiem vai partneriem), kurā šāda informācija sniegtu konkurences priekšrocības.

(4) Divi elektronisko sakaru komersanti slēdz publisko elektronisko sakaru tīklu piekļuves vai starpsavienojumu līgumu, kurā tiek iekļauti visi tehniskie, komerciālie un citi piekļuves vai starpsavienojuma noteikumi. Piekļuves vai starpsavienojumu līgumu noformē trijos eksemplāros. Desmit dienu laikā pēc līguma noslēgšanas vienu līguma eksemplāru iesniedz Komisijā.

IX nodaļa

Piekļuves un starpsavienojumu saistības komersantam

ar būtisku ietekmi tirgū

38.pants. Caurskatāmības saistības

(1) Ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, Komisija nosaka, groza vai atceļ caurskatāmības saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū. Komisija noteiktā kārtībā publisko uzskaites informāciju, tehniskās prasības, elektronisko sakaru tīkla parametrus, noteikumus un nosacījumus piekļuves vai starpsavienojumu ierīkošanai un piekļuves vai starpsavienojumu pakalpojumu tarifus, kā arī piekļuves un starpsavienojumu pakalpojumu un lokālās cilpas atsaistīšanas pamatpiedāvājumu.

(2) Ja elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū Komisija ir noteikusi arī vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, informācijai pamatpiedāvājumā ir jābūt izklāstītai tā, lai nodrošinātu, ka elektronisko sakaru komersantiem nav jāmaksā par iekārtām vai aprīkojumu, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam.

(3) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū izstrādā piekļuves un starpsavienojumu pamatpiedāvājumu saskaņā ar Komisijas noteikto kārtību un iesniedz Komisijā apstiprināšanai.

(4) Komisijai, izskatot iesniegto starpsavienojuma pamatpiedāvājumu, ir tiesības:

1) noteikt izmaiņas pamatpiedāvājumā, ko iesniedzis elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū;

2) noteikt elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū:

a) pamatpiedāvājumā ietveramo informāciju,

b) apstiprināšanai iesniedzamo informāciju,

c) nepieciešamo informācijas detalizācijas līmeni,

d) informācijas publicēšanas veidu.

39.pants. Vienlīdzīgas attieksmes pienākums

Ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, Komisija nosaka, groza vai atceļ elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū šādus vienlīdzīgas attieksmes pienākumus piekļuves un starpsavienojumu jomā:

1) piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) sniegt elektronisko sakaru komersantiem elektronisko sakaru pakalpojumus un informāciju saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir šī elektronisko sakaru komersanta paša sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko tas sniedz saistītajiem uzņēmumiem vai partneriem.

40.pants. Pienākums veikt atsevišķu uzskaiti

Ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, Komisija nosaka elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū šādus pienākumus:

1) veikt atsevišķu darbības uzskaiti piekļuves un starpsavienojumu jomā;

2) izmantot atsevišķu uzskaites metodoloģiju piekļuves un starpsavienojumu jomā.

41.pants. Tarifu regulēšana un izmaksu aprēķināšanas saistības

(1) Lai nodrošinātu specifiskus piekļuves vai starpsavienojumu veidus, ja nepastāv efektīva konkurence, Komisija uzliek elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības (tajā skaitā saistības tarifu tuvināšanai izmaksām un saistības piemērot Komisijas apstiprināto izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku). Uzliekot šādas saistības, Komisija ņem vērā investīcijas, ko veicis elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla atbilstoši iesaistītajiem riskiem.

(2) Komisija nodrošina, lai izmaksu segšanas mehānisms vai apstiprinātā tarifu aprēķināšanas metodika veicinātu efektivitāti un ilgtspējīgu konkurenci un palielinātu labumu lietotājiem. Komisija var izmantot arī tarifus, kas ir pieejami salīdzināmos konkrētos tirgos.

(3) Ja elektronisko sakaru komersantam ir pienākums tuvināt savus tarifus izmaksām, attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam jāpierāda Komisijai, ka tarifi veidojas no pamatotām izmaksām, ieskaitot peļņu par veiktajām investīcijām. Lai aprēķinātu pakalpojumu sniegšanas izmaksas, Komisija var izmantot izmaksu aprēķināšanas metodes neatkarīgi no tām, kuras izmanto komersants. Komisija var pieprasīt elektronisko sakaru komersantam sniegt savu tarifu un izmaksu pamatojumu. Ja Komisija konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, Komisija ir tiesīga apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus.

(4) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, publisko izmaksu aprēķināšanas sistēmas aprakstu, parādot galvenās kategorijas un sagrupējot izmaksas, kā arī publisko noteikumus, kurus izmanto izmaksu attiecināšanai. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikai komersants publicē katru gadu.

42.pants. Publiskā telefona tīkla operatora izvēle un operatora iepriekšēja izvēle

(1) Publiskā telefona tīkla operators, kam ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū, savam abonentam nodrošina publiskā telefona tīkla operatora izvēles pakalpojumu vai publiskā telefona tīkla operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu.

(2) Komisija nosaka, ka publisko elektronisko sakaru tīkla operatoram, kam ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū, ir saistības sniegt abonentiem piekļuvi jebkura savstarpēji savienota publiski pieejama elektronisko sakaru tīkla pakalpojumam:

1) katram atsevišķam zvanam sastādot publiskā telefona tīkla operatora izvēles kodu;

2) ar iepriekšēju operatora izvēli un iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli, katram atsevišķam zvanam sastādot publiskā telefona tīkla operatora izvēles kodu.

(3) Lietotāju prasības operatora izvēles un operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu ieviešanai citos tīklos vai citā veidā, nekā paredzēts šā panta otrajā daļā, izpilda saskaņā ar šo noteikumu 43.pantu.

(4) Komisija nosaka publiskā telefona tīkla operatora izvēles pakalpojumu vai publiskā telefona tīkla operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu ieviešanas noteikumus un termiņus.

43.pants. Piekļuve elektronisko sakaru tīkla iekārtām un to izmantošana

(1) Ja piekļuves atteikums vai nepamatoti piekļuves noteikumi var kavēt ilglaicīga un konkurētspējīga mazumtirdzniecības tirgus izveidi vai ja tas nav elektronisko sakaru lietotāju interesēs, Komisija nosaka saistības publisko elektronisko sakaru tīkla operatoram ar būtisku ietekmi tirgū:

1) piešķirt trešajām personām piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem vai iekārtām, ieskaitot atsaistītu piekļuvi lokālajai cilpai;

2) veikt pārrunas ar elektronisko sakaru komersantiem, kas pieprasa piekļuvi;

3) neatsaukt piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem vai iekārtām, kam tā jau iepriekš piešķirta;

4) nodrošināt vairumtirdzniecības pakalpojumus trešajām personām mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai;

5) piešķirt piekļuvi tehniskajām saskarnēm vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai vai virtuālā tīkla pakalpojumiem;

6) izvietot līdzās noteiktus elektronisko sakaru tīkla elementus vai citas iekārtu kopīgas izmantošanas ietaises (ieskaitot kabeļu kanalizāciju, ēku vai antenu mastu un torņu kopīgu izmantoðanu);

7) sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, kas nepieciešami, lai elektronisko sakaru lietotājiem nodrošinātu pilnīgu elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību (ieskaitot iekārtas intelektuālā tīkla pakalpojumiem vai viesabonēšanai mobilajos elektronisko sakaru tīklos);

8) nodrošināt piekļuvi atbalstsistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

9) savstarpēji savienot elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru tīklu elementus vai iekārtas.

(2) Komisija apstiprina piekļuves, starpsavienojumu, saistīto iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju un lokālo cilpu atsaistīšanas pamatpiedāvājumus.

44.pants. Informācijas par piekļuvi un starpsavienojumiem publicēšana

(1) Komisija mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par noteiktajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī par īpašajiem pienākumiem un saistībām, kas uzlikti elektronisko sakaru komersantiem piekļuves un starpsavienojumu jomā.

(2) Komisija nosūta Eiropas Komisijai publicēto informāciju par tirgiem un publisko elektronisko sakaru tīkla operatoram uzliktajiem pienākumiem un saistībām.

(3) Komisija mēneša laikā no apstiprināšanas brīža publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par vietu un laiku, kur ir pieejama informācija par piekļuves un starpsavienojumu pamatpiedāvājumiem. Elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums publicēt Komisijas apstiprinātos piekļuves un starpsavienojumu pamatpiedāvājumus ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc to apstiprināšanas, informējot par to Komisiju ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc pamatpiedāvājumu publicēšanas.

(4) Komisija savā interneta mājas lapā uztur un regulāri atjauno informāciju par noslēgtajiem piekļuves un starpsavienojumu līgumiem. Komisija nosaka, kuras piekļuves un starpsavienojumu līgumu daļas nav publicējamas, lai netiktu izpausta informācija, kas ietver pušu komercnoslēpumus.

(5) Katru gadu līdz 1.februārim Komisija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņojumu par izmaksu aprēķināšanas metodikas ievērošanu.

X nodaļa

Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana, atbilstības deklarēšana, kā arī izplatīšana

45.pants. Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana vai deklarēšana, kā arī izplatīšana

(1) Galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšanas vai deklarēšanas kārtību, kā arī būtiskās prasības galiekārtām un radioiekārtām nosaka likums "Par atbilstības novērtēšanu".

(2) Izplatīt tirgū un pieslēgt pie publisko elektronisko sakaru tīklu pieslēguma punktiem drīkst tikai tās galiekārtas, kuras atbilst būtiskajām prasībām un kuru atbilstība šīm prasībām ir novērtēta vai deklarēta.

(3) Izplatīt tirgū un lietot drīkst tikai tādas radioiekārtas, kuras atbilst būtiskajām prasībām un nacionālajam radiofrekvenču plānam un kuru atbilstība šīm prasībām ir novērtēta vai deklarēta.

(4) Ja radioiekārtas darbībai izmanto radiofrekvenču joslas, kuras nav saskaņotas Eiropas Savienībā, izgatavotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai personai, kas ir atbildīga par radioiekārtas izplatīšanu Latvijas tirgū, vismaz četras nedēļas pirms radioiekārtas izplatīšanas sākuma par to jāpaziņo Elektronisko sakaru aģentūrai.

XI nodaļa

Ierobežotie resursi

46.pants. Ierobežoto resursu lietošanas tiesības

(1) Fiziskas vai juridiskas personas var pieprasīt radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, un elektronisko sakaru komersanti var pieprasīt numerācijas lietošanas tiesības. Fiziskas un juridiskas personas iesniedz pieteikumu Komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka komercdarbībai lietojamo ierobežoto resursu sarakstu un kārtību, kādā Komisija piešķir elektronisko sakaru komersantiem ierobežoto resursu lietošanas tiesības komercdarbībai.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto tiesību saņemšanas radioiekārtu darbībai ir jāsaņem radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauja šo noteikumu 49.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Komisija uzrauga komercdarbībai piešķirto radiofrekvenču resursu lietošanas tiesību tālāku nodošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

47.pants. Ierobežoto resursu datu bāzes

(1) Elektronisko sakaru aģentūra nodrošina ierobežoto resursu datu bāzu izveidošanu un uzturēšanu.

(2) Elektronisko sakaru aìentûra tehnisko iespçju robeþâs nodroðina izsaucçja atraðanâs vietas noteikðanu pçc izsaucçja numura un ðo datu nodoðanu operatîvajiem dienestiem Ministru kabineta noteiktajâ kârtîbâ.

(3) Elektronisko sakaru aģentūra nodrošina Komisijai pieeju komercdarbībai paredzēto ierobežoto resursu datu bāzēm.

48.pants. Nacionālais radiofrekvenču plāns

(1) Ministru kabinets nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus (ieskaitot radio saskarnes un to parametrus un radiofrekvenču diapazonus, kas ir paredzēti komercdarbībai).

(2) Radiofrekvenču joslas var izmantot tikai saskaņā ar šī panta pirmajā daļā noteiktajiem radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmām.

49.pants. Radiofrekvenču piešķīrumu lietošanas atļaujas

Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas Elektronisko sakaru aģentūrā vai saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

50.pants. Radiofrekvenču joslas atbrīvošana

(1) Radiofrekvenču joslu atbrīvošanas termiņi radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām, kuru ieviešana ir paredzēta starptautiskajos līgumos, tiek norādīti nacionālajā radiofrekvenču plānā ne vēlāk kā divus gadus pirms paredzētās radiofrekvenču joslas atbrīvošanas. Izdevumi vai elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka zaudējumi, ko radījusi radiofrekvenču joslas atbrīvošana, netiek segti.

(2) Ja radioiekārtu darbībai nepieciešama individuāli noteikta radiofrekvenču josla, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jau izmanto citas personas radioiekārta, ieinteresētā persona pēc pušu vienošanās sedz visus iespējamos radiofrekvenču spektra atbrīvošanas izdevumus vai zaudējumus vai arī puses vienojas par attiecīgās frekvenču joslas koplietošanu.

51.pants. Kaitīgie radiotraucējumi

(1) Radioiekārtas uzstāda un izmanto tā, lai neradītu kaitīgos radiotraucējumus. Jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu radiofrekvenču izmantošana atļauta tikai šādu ārkārtas situāciju gadījumos.

(2) Elektronisko sakaru aģentūra izskata pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā, noskaidro šo radiotraucējumu avotus un pieņem lēmumu to novēršanai.

(3) Elektronisko sakaru aģentūra aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

52.pants. Radioamatieru radiostaciju ierīkošana

Radioamatieru radiostaciju ierīko, uzstāda un lieto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

53.pants. Radiofrekvenču spektra lietošana valsts aizsardzībai un drošībai

Radiofrekvenču lietošanu joslās, kas nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzības un drošības vajadzībām paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam, pārvalda attiecīgais radiofrekvenču lietotājs. Kārtību, kādā notiek radiofrekvenču lietošanas pārvalde joslās, kas nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas gan valsts aizsardzības un drošības, gan tautsaimniecības radiosakaru sistēmu darbībai, nosaka Ministru kabinets.

54.pants. Nacionālie numerācijas resursi

(1) Komisija piešķir, rezervē, anulē vai izņem no apgrozības numerācijas resursus.

(2) Kārtību, kādā piešķir, lieto, rezervē vai anulē numerācijas resursus, atsakās no tiem vai izņem tos no apgrozības, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja es ošie numerācijas resursi ir nepietiekami, Komisija pieņem lēmumu par pāreju uz slēgto astoņciparu numerācijas shēmu saskaņā ar Komisijas apstiprinātu pārejas plānu, kas iepriekš saskaņots ar tirgus dalībniekiem.

(4) Ja pārejai uz slēgto astoņciparu numerācijas shēmu ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, par šo pāreju lemj Ministru kabinets.

(5) Komisija nosaka un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kārtību, kādā nodrošina ar numerācijas izmantošanu saistītos pakalpojumus, kā arī nosaka šo pakalpojumu ieviešanas termiņus.

55.pants. Nacionālais numerācijas plāns

(1) Nacionālo numerācijas plānu apstiprina Komisija. Komisija nodrošina nacionālā numerācijas plāna pārskatīšanu ne retāk kā reizi gadā.

(2) Nacionālo numerācijas plānu Komisija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

56.pants. Numura pārvietošana

(1) Ja abonents pieprasa saglabāt publiskā telefona tīkla numuru, mainot publiskā telefona tīkla operatoru, abonentam tiek nodrošināta iespēja saglabāt tā lietošanā nodoto publiskā telefona tīkla numuru nacionālajā numerācijas plānā ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja abonenta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.

(2) Publisko telefona tīkla operators nodrošina abonentam numura pārvietošanas iespēju.

(3) Komisija nosaka numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas noteikumus un pieņem lēmumu par pakalpojuma ieviešanas termiņiem.

XII nodaļa

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte
57.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

(1) Elektronisko sakaru komersantu sniegto publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasības un mērījumu metodiku nosaka Komisija.

(2) Elektronisko sakaru komersantu sniegto publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus veic Elektronisko sakaru aģentūra saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto metodiku.

(3) Elektronisko sakaru aģentūra reizi mēnesī iesniedz Komisijā informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātiem saskaņā ar Komisijas apstiprinātu mērījumu veikšanas plānu.

(4) Komisija izstrādā un publisko kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

XIII nodaļa

Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi

58.pants. Tarifu publiska pieejamība un regulēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants nodrošina elektronisko sakaru lietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu, tarifu plānu un tarifu atlaižu atklātību un publisko pieejamību.

(2) Komersantam ar būtisku ietekmi tirgū Komisija var piemērot tarifu regulēšanu (tai skaitā noteikt tarifu aprēķināšanas metodiku, apstiprināt tarifus, uzlikt saistības tarifu tuvināšanai izmaksām vai salīdzināmo pakalpojumu tarifiem, piemērot elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu attiecināšanas un aprēķināšanas metodiku un citus tarifu regulēšanas pasākumus).

(3) Komisija katru gadu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par elektronisko sakaru komersantu, kuram ir pienākums piemērot izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, kā arī saskaņot izmaksu sistēmu ar šo metodiku.

(4) Ja elektronisko sakaru komersantam ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, tad tam jāpierāda Komisijai, ka tarifi veidojas no pamatotām izmaksām, ieskaitot samērīgu peļņu par veiktajām investīcijām. Komisija var pieprasīt elektronisko sakaru komersantam, kam ir būtiska ietekme tirgū, sniegt savu tarifu un izmaksu pilnīgu pamatojumu. Ja Komisija konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pilnībā pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, Komisija ir tiesīga apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus. Noteiktās saistības ir spēkā tikai laikposmā, kurā elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū.

59.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu atlaides

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesîbas ieviest elektronisko sakaru lietotâjiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu plânus un noteikt elektronisko sakaru lietotâjiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu atlaides, izòemot gadîjumus, kad Komisija ðâdas atlaides ir atzinusi par nevienlîdzîgâm.

(2) Elektronisko sakaru komersantam, kuram ir būtiska ietekme starpsavienojumu pakalpojumu tirgū, ir aizliegta starpsavienojumu pakalpojumiem piedāvāto atlaižu vai atlaižu apmēra noteikšana atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma. Komisija var atļaut šādu atlaižu vai atlaižu apmēra noteikšanu, ja elektronisko sakaru komersants pierāda Komisijai, ka tas neradīs nevienlīdzību pret citiem elektronisko sakaru komersantiem.

XIV nodaļa

Universālais pakalpojums

60.pants. Universālā pakalpojuma noteikšana

(1) Komisija nosaka un regulāri pārskata universālā pakalpojuma sarakstu, universālā pakalpojuma apjomu, ģeogrāfisko teritoriju, elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju loku. Komisija var izstrādāt arī pieņemamas cenas noteikšanas principus.

(2) Komisija nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

61.pants. Universālā pakalpojuma saistības

(1) Lai Latvijas Republikas teritorijā nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu, Komisija elektronisko sakaru komersantam nosaka universālā pakalpojuma sniegšanas saistības.

(2) Komisija nosaka universālā pakalpojuma saistības, nodrošinot, ka universālo pakalpojumu sniedz ekonomiski izdevīgākajā veidā, un paredzot galalietotājiem iespēju saņemt universālā pakalpojuma saistībās ietvertos pakalpojumus.

(3) Elektronisko sakaru komersants, sniedzot universālo pakalpojumu, nodrošina tādus nosacījumus, lai galalietotājiem nebūtu jāmaksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav nepieciešami pieprasīto pakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija, izmantojot efektīvu, objektīvu, caurskatāmu un vienlīdzīgu saistību noteikšanas kārtību, nosaka vienu vai vairākus elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir pienākums sniegt universālo pakalpojumu.

(5) Komisija uzrauga universālā pakalpojuma saistību izpildi.

(6) Komisijai ir tiesības noteikt rēķina detalizācijas prasības elektronisko sakaru komersantam, kuram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, lai galalietotājiem nodrošinātu iespēju pārraudzīt un kontrolēt izdevumus, kā arī izvairīties no nepamatotas pakalpojumu pārtraukšanas.

62.pants. Universālā pakalpojuma izmaksu noteikšana un zaudējumu kompensēšana

(1) Universâlâ pakalpojuma saistîbu izmaksu, kompensâcijas apmçru un izmaksu kârtîbu nosaka Komisija. Kompensâcijas mehânisms ir caurskatâms un rada pçc iespçjas mazâku tirgus kropïojumu, ievçrojot vienlîdzîgas attieksmes un samçrîguma principu.

(2) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir universālā pakalpojuma saistības, aprēķina universālā pakalpojuma saistību izmaksas saskaņā ar Komisijas noteikto universālā pakalpojuma saistību izmaksu aprēķināšanas un noteikðanas metodiku.

(3) Komisija apstiprina universālā pakalpojuma saistību izmaksu aprēķināšanas metodiku un elektronisko sakaru komersanta aprēķinātās universālā pakalpojuma saistību izmaksas.

(4) Izmaksas, kas izriet no universālā pakalpojuma saistību izpildes, kompensē saskaņā ar noteikto kompensēšanas mehānismu, ja universālā pakalpojuma sniedzējs pierāda, ka ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un saistību izpilde rada zaudējumus.

(5) Zaudējumus, kas izriet no universālā pakalpojuma saistību izpildes, nekompensē, ja universālā pakalpojuma saistības rada arī papildu ieguvumu un tas pārsniedz netaisnīga apgrūtinājuma radītos zaudējumus.

(6) Komisija katru gadu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņojumu, kurā informē par noteiktajām universālā pakalpojuma saistību izmaksām.

63.pants. Universālā pakalpojuma finansēšanas mehānisms

(1) Lai kompensētu universālā pakalpojuma saistību izmaksas, var izveidot universālā pakalpojuma fondu vai citu finansēšanas mehānismu.

(2) Universālā pakalpojuma finansēšanas mehānismu un kārtību, kādā attiecīgajā fondā tiek veiktas iemaksas, nosaka Ministru kabinets. Veiktās iemaksas izmantojamas tikai universālā pakalpojuma finansēšanai.

(3) Universālā pakalpojuma finansēšanas mehānisma pārvaldīšanu nodrošina Komisija.

XV nodaļa

Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojuma pieejamība

64.pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība

(1) Elektronisko sakaru komersantam, kas piedâvâ ciparu televîzijas un ciparu radio izplatîðanas pakalpojumus, jânodroðina, ka viòa piedâvâtie pakalpojumi neierobeþo abonenta tiesîbas uz brîvu pakalpojuma piegâdâtâja izvçli, kâ arî ir savietojami ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.

(2) Ciparu televīzijas un ciparu radio signālu pārraides sistēmas veido saskaņā ar Eiropas Kopienas noteiktajiem elektronisko sakaru nozares standartiem.

XVI nodaļa

Datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē

65.pants. Datu neizpauðana

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums neizpaust ziņas par elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai abonentiem, kā arī informāciju par to saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai pievienotās vērtības pakalpojumiem, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju vai abonentu rakstiskas piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājam vai abonentam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu, sniedz šādām institūcijām tādā apjomā, kas nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai:

1) tiesai, prokuratūrai un izziņas iestādei, ja ziņas nepieciešamas krimināllietā;

2) Komisijai, ja tas nepiecieðams strīdu vai starpsavienojuma jautājumu izskatīšanai, izņemot informāciju, kura ir pārraidīta, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus šo pakalpojumu lietotājam vai abonentam;

3) operatīvās darbības subjektiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

4) Datu valsts inspekcijai, ja tas nepieciešams sūdzību izskatīšanai, izņemot informāciju, kura ir pārraidīta, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus šo pakalpojumu lietotājam vai abonentam.

66.pants. Pieslēgšana elektronisko sakaru tīkliem

(1) Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai šajos noteikumos noteiktas personas šajos noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Elektronisko sakaru komersants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aprīko elektronisko sakaru tīklu ar pārtveršanas punktu, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību sniegt informāciju par faktu, ka noslodzes un atrašanās vietas dati nodoti operatīvās darbības subjektiem.

67.pants. Noslodzes datu apstrāde

(1) Noslodzes dati ir izdzēšami vai padarāmi anonīmi tiklīdz to apstrāde vairs nav nepieciešama sakaru pārraidei, maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai starpsavienojumu nodrošināšanai, izņemot šo noteikumu 19.panta 15.punktā un šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs vai abonents var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs apstrādāt noslodzes datus bez iepriekšējas saskaņošanas ar abonentu vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju tikai maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai starpsavienojumu nodrošināšanai, izņemot šo noteikumu 65.pantā paredzētos gadījumos.

(4) Noslodzes datu apstrāde ir atļauta elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanai un pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanai, ja abonents vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, uz kuru šie dati attiecas, ir devis rakstisku piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Abonentam vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu noslodzes datu apstrādei.

(5) Noslodzes datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.

(6) Abonentam vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.

68.pants. Atrašanās vietas datu apstrāde

(1) Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā noteiktos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

(2) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez abonenta vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja abonentu vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju nav iespējams identificēt, izmantojot šos atrašanās vietas datus.

(3) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar abonenta vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja rakstisku piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus.

(4) Pirms saņemta piekrišana par atrašanās vietas datu apstrādi citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt abonentu vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju par apstrādājamo datu veidu, mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanai.

(5) Abonentam vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, par to paziņojot elektronisko sakaru komersantam.

(6) Abonentam vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājam, kas ir piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiktu pārtraukta, par to paziņojot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam.

(7) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez abonenta vai elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama operatīvā dienesta pienākumu veikšanai.

69.pants. Izsaucošā un izsaucamā numura identifikācijas ierobežojumi

(1) Izsaucošā numura lietotājam ir tiesības bez maksas atteikties no izsaucošā numura identifikācijas uz katru izsaukumu.

(2) Izsaucošā numura abonentam ir tiesības vienu reizi gadā bez maksas atteikties no izsaucošā numura identifikācijas.

(3) Izsaucamajam abonentam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā numura identifikācijas.

(4) Izsaucamā numura abonentam ir tiesības bez maksas un automātiski noraidīt tos izsaukumus, kuru lietotāji vai abonenti ir izvēlējušies atteikties no izsaucošā numura identifikācijas.

(5) Izsaucamā numura abonentam ir tiesības bez maksas atteikties no izsaucamā numura identifikācijas izsaucošā numura lietotājam.

(6) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē abonentus un lietotājus, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā numura identifikācija, un sniedz lietotājam un abonentam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.

(7) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs vai publiskā elektronisko sakaru tīkla operators nodrošina šajā pantā paredzētās tiesības un pakalpojumus.

(8) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vai publiskā elektronisko sakaru tīkla operatoram nav pienākums ievērot šajā pantā paredzētās tiesības, ja izsaucamā numura abonents ir glābšanas dienesti.

(9) Pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā noteiktās tiesības vai saistības neattiecas uz analogajām telefona centrālēm.

70.pants. Izsaukuma pāradresācija

(1) Abonentam ir tiesības bez maksas pārtraukt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz abonenta galiekārtu.

(2) Kārtību, kādā tiek nodrošināts izsaukuma pāradresācijas pakalpojums, nosaka Ministru kabinets.

71.pants. Publiski pieejams abonentu saraksts

(1) Abonenta personas datus publiski pieejamā abonentu sarakstā drīkst iekļaut tikai tad, ja abonents ir devis rakstisku piekrišanu elektronisko sakaru komersantam saskaņā ar šo noteikumu ceturto daļu.

(2) Pirms datu iekļaušanas publiski pieejamā abonentu sarakstā abonentu informē par abonentu saraksta izdevēja nosaukumu, publiski pieejamā abonentu saraksta izveidošanas mērķi un tā izmantošanas veidiem.

(3) Abonentam saskaņā ar elektronisko sakaru komersanta sniegto informāciju ir tiesības noteikt, kādus personas datus drīkst iekļaut publiski pieejamā abonentu sarakstā.

(4) Abonents ir tiesīgs pārbaudīt, atsaukt vai grozīt publiski pieejamā abonentu sarakstā iekļautos attiecīgā abonenta personas datus.

72.pants. Rēķins abonentam

(1) Abonentam ir tiesības saņemt rēķinus bez elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas detalizētas uzskaites.

(2) Komisija nosaka prasības detalizēto rēķinu pamatlīmenim, saskaņā ar kuru elektronisko sakaru komersants bez maksas nodrošina iespēju abonentiem:

1) pārbaudīt un kontrolēt maksājumus par publiskā telefonu tīkla izmantošanu noteiktā atrašanās vietā vai par citu saistītu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu;

2) pārraudzīt publiskā telefonu tīkla izmantošanu un ar to saistītos izdevumus, tādējādi kontrolējot savus rēķinus.

(3) Attiecīgos gadījumos par pieņemamiem tarifiem abonentiem var piedāvāt rēķinu papildu detalizācijas līmeņus.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šajos noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) //OJL 108, 24.04.2002.;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) //OJL 108, 24.04.2002.;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) //OJL 108, 24.04.2002.;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) //OJL 108., 24.04.2002.;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) //OJL 201, 31.07.2002.;

6) Eiropas Kopienas Komisijas 2002.gada 16.septembra Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū //OJL 249, 17.09.2002.;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta lēmums
Nr. 676/2002/EK par regulējošiem noteikumiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku Eiropas Kopienā //OJL 108, 24.04.2002.;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu //OJL 091, 07.04.1999.

Pārejas noteikumi

1. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

2. Šo noteikumu 47.pants stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

3. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izdod šajos noteikumos paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem:

3.1. Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496 "Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi";

3.2. Ministru kabineta 2003.gada 21.janvāra noteikumi Nr.44 "Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas kārtība";

3.3. Ministru kabineta 2003.gada 28.janvāra noteikumi Nr.53 "Kārtība, kādā telekomunikāciju uzņēmumi aprīko publiskos telekomunikāciju tīklus ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos";

3.4. Ministru kabineta 2003.gada 13.maija noteikumi Nr.251 "Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība";

3.5. Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.465 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika";

3.6. Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.497 "Noteikumi par radiokomunikāciju līdzekļu un telekomunikāciju gala iekārtu izplatīšanas, projektēšanas, būves, uzstādīšanas un ekspluatācijas kārtību, kā arī par to izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem".

4. Sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas Komisija nodrošina visu šajos noteikumos paredzēto noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku izstrādāšanu. Līdz šo noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" izdotie noteikumi, kārtības, procedūras un metodikas, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

5. Deviņu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas Komisija pārreģistrē individuālās licences par vispārējām atļaujām un reģistrē vispārējās atļaujas (atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem) visiem tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus šo noteikumu spēkā stāšanās dienā. Izsniegtās individuālās licences ir spēkā līdz vispārējās atļaujas reģistrācijas brīdim. Ierobežoto nacionālo resursu lietošanas tiesības paliek spēkā līdz noteiktā termiņa beigām.

6. Mobilo elektronisko sakaru tīkla operatori līdz 2005.gada 31.decembrim nodrošina vietējās viesabonēšanas iespēju, paredzot pāreju uz automātisku vietējās viesabonēšanas iespēju līdz 2006.gada 31.decembrim.

7. Līdz analogās televīzijas un radio apraides tīkla izslēgšanai radiofrekvenču spektru lietošanas tiesības piešķir saskaņā ar Radio un televīzijas likumu.

8. Līdz Elektronisko sakaru aģentūras izveidošanas dienai šajos noteikumos noteiktās Elektronisko sakaru aģentūras funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija". Pildot šajos noteikumos noteiktās Elektronisko sakaru aģentūras funkcijas, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija" ir Satiksmes ministrijas funkcionālā un institucionālā padotībā.

9. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par telekomunikācijām" (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītāja,

Ministru prezidenta biedra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

Ministru kabineta noteikumu projekta

„Elektronisko sakaru likums”
anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums "Par telekomunikācijām", nosakot telekomunikāciju pakalpojumu regulējumu konkurences apstākļiem, tika pieņemts 2001.gada 1.novembrī. Ņemot vērā telekomunikāciju, mediju un informācijas tehnoloģiju sektoru konverģenci, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome 2002.gada sākumā pieņēma jaunu vienotu regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kas ieviešams arī Latvijā līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīvu 2002/21/EC EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) termina „telekomunikāciju” vietā parādās jauns termins – „elektroniskie sakari”, un, attiecīgi, "elektronisko sakaru tīkls". Saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" telekomunikāciju nozarē ar 2003.gada 1.janvāri tika dota iespēja liberalizēt telekomunikāciju tirgu, jo tika saīsināts 1993.gadā noteiktais telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Lattelekom" ekskluzīvo tiesību termiņš publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla pārvaldīšanai, attīstīšanai un ekspluatācijai, vietējo, iekšzemes un starptautisko fiksēto balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā, kā arī nomāto līniju un publisko taksofonu pakalpojumu sniegšanai. Nozares regulēšanu veic divas (pastarpināti trīs) valsts iestādes – Satiksmes ministrija, Sabiedrisko apkalpojumu regulēšanas komisija un BO VAS „Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija”. Nozarē ir septiņas asociācijas. Darbam fiksēto telekomunikāciju tīklā līdz 2003.gada decembra sākumam ir reģistrētas vispārējās atļaujas un izsniegtas individuālās licences 198 elektronisko sakaru pakalpojumu komersantiem, galvenokārt datu pārraidei un interneta pakalpojumiem. Balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai licences saņēmuši apmēram 59 elektronisko sakaru komersanti. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir noteikusi, ka 2004.gadā starpsavienojumu tirgū būtiska ietekme ir – SIA„Lattelekom SIA”, SIA „TELE2” un SIA „Latvijas Mobilais telefons SIA” (turpmāk – LMT). Uz 2004.gada 1.janvāri r noslēgti 17 starpsavienojumu līgumi. Ministru kabineta 2004.gada 8.marta sēdē ir akceptētas Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2004.-2008.gadam saskaņā, ar kurām tiek identificēti elektronisko sakaru nozares attīstības virzieni, kas prasa izmaiņas spēkā esošajā likumdošanā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka publisko elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kas saistīta ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu - radiofrekvenču spektra, interneta domēnu un numerācijas resursu piešķiršanu, lietošanu un pārvaldību. Likumprojekts attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Radio vai televīzijas pārraižu satura regulēšanas nosacījumus reglamentē Radio un televīzijas likums. Likumprojekts neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu, elektronisko sakaru tīklos pārraidāmās informācijas saturu un uz tās informācijas saturu, kuru saņem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus. Likumprojektā ņemti vērā Eiropas Savienības direktīvu paketes, regulas un rekomendācijas prasības, kā arī Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs 2004.-2008.gadam noteiktie nozares attīstības virzieni. Atšķirībā no spēkā esošā likuma „Par telekomunikācijām” likumprojektā tiek detalizētāk regulēti tādi jautājumi kā: Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē; Elektronisko sakaru tīklu veidi; Elektronisko sakaru pakalpojumu komersanti; Publisko elektronisko sakaru tīkla operators, kam ir būtiska ietekme tirgū; Tirgus noteikšana un analīzes procedūra; Vispārēja atļauja; Piekļuve un starpsavienojumi; Starpsavienojumu un piekļuves saistības operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū; Ierobežoto nacionālo resursu lietošana; Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte; Lietotāju datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē utt. Saskaņā ar likuma Pārejas noteikumu 1.punktu ir paredzēts, ka likuma 46.pants, kas nosaka ierobežoto resursu datu bāzu izveidošanu un uzturēšanu, stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Minētais ir paredzēts tādēļ, ka pašreiz nav iespējama likuma 46.panta dotā uzdevuma izpilde. Šis pants nav saistīts ar ES tiesību aktiem.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts ir saistošs visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri pārvalda, attīsta un ekspluatē elektronisko sakaru tīklus, ieskaitot satelītu tīklus, fiksētos (kanālu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos elektronisko sakaru tīklus, elektroenerģijas kabeļu sistēmas, ja tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, neatkarīgi no pārraidītās informācijas tipa. Saskaņā ar normatīvā akta projekta ieviešanu ieviesta vispārējas atļaujas reģistrācijas kārtība.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts nodrošina elektronisko sakaru pakalpojuma lietotāju interešu aizsardzību.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads Ls miljon.	Nākamie trīs gadi Ls miljon.			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada Ls miljon.
1			2	3	4	5	6
			2004	2005	2006	2007
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 12.pantā minēto nodevu maksā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kas patreiz ir paredzēta arī likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Tādējādi, pieminot minēto (pastāvošo) nodevu šajā Ministru kabineta noteikumu projektā, tiek ievērotas Satversmes 81.pantā noteiktās Ministru kabineta tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Seðu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Satiksmes ministrija un Komisija nodrošina visu šajā likumā paredzēto noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku izstrādāšanu. Līdz šo noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti saskaņā ar likumu „Par telekomunikācijām” izdotie noteikumi, kārtības, procedūras un metodikas ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Ministru kabinets izdod (Satiksmes ministrija izstrādā) šajā likumā paredzētos MK noteikumus: - Kārtība, kādā tiek nodrošināta elektronisko sakaru tīklu (publiskā telefonu tīkla) integritāte un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība noteiktā atrašanās vietā katastrofāla elektronisko sakaru tīkla bojājuma vai nepārvaramas varas gadījumā; - Kārtība, kādā veic elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību; - Elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas noteikumus; - Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšanas un deklarēšanas kārtību, kā arī būtiskās prasības elektronisko sakaru tīklu galiekārtām un radioiekārtām - Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu izplatīšanas un lietošanas kārtību; - Ministru kabinets nosaka komercdarbībai izmantojamo ierobežoto resursu piešķiršanas kārtību; - Izsaucēja atrašanās vietas noteikšana pēc izsaucēja numura un šo datu nodošana operatīvajam dienestam un apvienotā palīdzības dienesta numuram „112”. - Nacionālais radiofrekvenču plāns; - Kārtība, kādā saņem individuālas radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju vai koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju. - Kārtība, kādā ierīko, uzstāda un lieto Radioamatieru radiostaciju; - Kārtība, kādā notiek radiofrekvenču lietošanas pārvalde joslās, kas nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas gan valsts aizsardzības, gan tautsaimniecības radiosakaru sistēmu darbībai. -Komercdarbībai piešķirto radiofrekvenču resursu lietošanas tiesību tālākas nodošanas kārtība - Kārtība, kādā piešķir, lieto, rezervē vai anulē numerācijas resursus, atsakās no tiem vai izņem no apgrozības - Universālā pakalpojuma finansēšanas mehānisms un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas šajā finansēšanas mehānismā - Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem. - Kārtība, kādā tiek nodrošināts izsaukumu pāradresācijas pakalpojums.
2. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta likumprojekts „Elektronisko sakaru likums” atbilst Eiropas Savienības direktīvām un regulām: 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) //OJ L 108,24.4.2002. 2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) //OJL 108, 24.04.2002. 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva )//OJL 108, 24.04.2002. 4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) /OJL 108.24.04.2002. 5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002 gada 12.jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) //OJL 201, 31.07.2002. 6. Eiropas Kopienas Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū,//OJL 249, 17.09.2002. 7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta lēmums nr. 676/2002/EC par regulējošiem noteikumiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku Eiropas Kopienā //OJL 108, 24.04.2002. 8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 5.decembra regula nr.2887/2000 par piekļuves tīkla atsaistīšanu, OJL 336, 30.12.2000. 9. Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu//OJL 091, 07.04.1999.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Starptautiskās telekomunikāciju savienības rekomendācijas par numerāciju: 1.ITU-T rekomendācija E.164; 2. ITU-T rekomendācija Q.708; 3. ITU-T rekomendācija E.212. ++++
3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) //OJ L 108,24.4.2002. 2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) //OJL 108, 24.04.2002. 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva )//OJL 108, 24.04.2002. 4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) /OJL 108.24.04.2002. 5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002 gada 12.jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) //OJL 201, 31.07.2002. 6. Eiropas Kopienas Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū,//OJL 249, 17.09.2002. 7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7 marta lēmums nr. 676/2002/EC par regulējošiem noteikumiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku Eiropas Kopienā //OJL 108, 24.04.2002. 8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 5.decembra regula nr.2887/2000 par piekļuves tīkla atsaistīšanu, OJL 336, 30.12.2000.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri

5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Definīcijas:
1.punkts	2002/21/EK, 2.p.			Atbilst
2.punkts	2002/58/EK, 2.p.			Atbilst
3.punkts	2002/58/EK, 2.p.			Atbilst
4.punkts	2002/58/EK, 2.p.			Atbilst
6.punkts	2002/21/EK, 2.p.;2002/58/EK, 2.p.;2002/77/EK,1.p.;			Atbilst
8.punkts	2002/21/EK,2.p.;2002/58/EK,2.p.;2002/77/EK,1.p.			Atbilst
9.punkts	2002/21/EK, 2.p.			Atbilst
10.punkts	1999/5/EK, 2.p.			Atbilst
12.punkts	2002/22/EK 2.pants			Atbilst
17.punkts	2002/58/EK,2.p.;2002/77/EK,1.p.			Atbilst
18.punkts	2002/20/EK,2.p.			Atbilst
19.punkts	2002/58/EK,2.p			Atbilst
21.punkts	2002/21/EK, 2.p.			Atbilst
26.punkts	2002/22/EK,2.p			Atbilst
37.punkts	2002/19/EK,1.p.			Atbilst
38.punkts	2002/58/EK,2.p			Atbilst
40.punkts	2002/22/EK,2.p			Atbilst
42.punkts	2002/22/EK,2.p.			Atbilst
43.punkts	1999/5/EK,			Atbilst
47.punkts	2002/19/EK,1.p.			Atbilst
48.punkts	2002/21/EK, 2.p.			Atbilst
2.pants Likuma mērķi
1.punkts	2002/77/EK,2.panta 2.punts;2002/21/EK,8.panta 2 b)punkts			Atbilst
2.punkts	2002/77/EK,2.panta 2.punkts			Atbilst
3.punkts	2002/20/EK,3.panta 1.punkts			Atbilst
4.punkts	2002/21/EK,8.panta 1.punkts			Atbilst
5.punkts	2002/21/EK,8.panta 2 d)punkts			Atbilst
6.punkts	2002/21/EK,8.panta 4 b)punkts			Atbilst
7.punkts	2002/21/EK, 8.panta 4 a)punkts			Atbilst
8.punkts	2002/21/EK,8.panta 3 b)punkts un 4 f)punkts;2002/22/EK 23.pants			Atbilst
3.pants Likuma piemērošanas joma - Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
II nodaļa Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē
4.pants	2002/21/EK,3.pants			Atbilst
5.pants	2002/21/EK 9.pants; 2002/22/EK 11.pants un 22.pants			Atbilst
6.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
8.pants	2002/21/EK,5.panta 2.punkts; 2002/21/EK, 3.panta 3.punkts; 8.panta 3.punkts; 8.panta 4.punkts; 2002/21/EK 16.pants; 2002/22/EK 16.panta 3.punkts; 2002/21/EK 3.panta 4.punkts; 2002/77/EK 6.pants; 2002/22/EK 15.panta 1.punkts;			Atbilst
9.pants	2002/21/EK 5.panta 1.punkts; 2002/21/EK 5.panta 1.punkts; 2002/21/EK 7.panta 6.punkts; 2002/19/EK 5.panta 4.punkts; 2002/21/EK 20.pants			Atbilst
10.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
11.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
12.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
13.pants	2002/21/EK 17.pants			Atbilst
14.pants	2002/21/EK 2.pants; 2002/58/EK 2.pants; 2002/77/EK 1.pants;			Atbilst
15.pants	2002/22/EK 23.pants			Atbilst
16.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
17.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
18.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
19.pants	2002/22/EK 21.panta 1.punkts; 2002/22/EK 20.panta 2.punkts; 2002/19/EK 9.panta 1.punkts; 2002/22/EK 21.panta 1.punkts; 2002/58/EK 4.pants; 5.panta 1.punkts; 2002/19/EK 4.panta 1.punkts; 2002/19/EK 4.panta 3.punkts; 2002/77EK 8.panta 1.punkts; 2002/22/EK 26.pants			Atbilst
20.pants	2002/21/EK 14.panta 2. un 3. punkts; 2002/22/EK 5.pants; 2002/19/EK 5.pants; 2002/21/EK 14.panta 2.punkts;2002/21/EK 14.panta 3.punkts; 2002/19/EK 8.pants; 2002/58/EK,2.p.;2002/77/EK,1.p.;			Atbilst
21.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
22.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
23.pants	2002/22/EK 20.pants			Atbilst
24.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
25.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem				`
25.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
27.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
28.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
29.pants	2002/21/EK14.p.			Atbilst
30.punkts	2002/21/EK15.pants			Atbilst
31.pants	2002/21/EK 16.pants			Atbilst
32.pants	2002/20/EK 4.pants; 14.pants			Atbilst
33.pants	2002/20/EK 15.pants			Atbilst
34.pants	2002/20/EK 6.pants, 15.pants, Pielikuma A daļa; 2002/77/EK 2.panta 4.punkts			Atbilst
35.pants	2002/20/EK 10.pants			Atbilst
36.pants	2002/19/EK 4.pants; 15.panta 1.punkts			Atbilst
37.pants	2002/19/EK 5.panta 1., 2.un 3.punkts; 8.panta 2.punkts			Atbilst
38.pants	2002/19/EK 9.pants			Atbilst
39.pants	2002/19/EK 10.panta 1.un 2.punkts			Atbilst
40.pants	2002/19/EK 11.panta 1.punkts			Atbilst
41.pants	2002/19/EK 13.pants			Atbilst
42.pants	2002/22/EK 19.pants			Atbilst
43.pants	2002/19/EK 12.panta 1.un 9.punkts			Atbilst
44.pants	2002/19/EK 15.panta 1.un 2.punkts; 13.panta 4.punkts			Atbilst
45.pants	2002/58/EK 14.panta 1.punkts; 1999/5/EK			Atbilst
46.pants	2002/77/EK 4.punkts;			Atbilst
47.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
48.pants	2002/77/EK 4.punkts;			Atbilst
49.pants	2002/20/EK 6.,7.,8.pants			Atbilst
50.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
51.pants	2002/20/EC 2.pants			Atbilst
52.pants	2002/21/EK 9.panta 1.punkts; 2002/20/EK 7.panta 1., 3.punkts;			Atbilst
54.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
55.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
56.pants	2002/22/EK 30.pants			Atbilst
57.pants	2002/22/EK 22.pants			Atbilst
58.pants	2002/19/EK 13.pants; 2002/22/EK 9.pants			Atbilst
59.pants	Nav saistīts ar ES tiesību aktiem
60.pants	2002/22/EK; 8.pants 12.pants; 14.pants;			Atbilst
61.pants	2002/22/EK 3.pants; 4.pants; 15.pants			Atbilst
62.pants	2002/22/EK 12.pants;			Atbilst
63.pants	2002/22/EK 13.pants			Atbilst
64.pants	2002/21/EK 18.pants			Atbilst
65.pants	2002/58/EK 5.pants;6.pants; 15.pants; 2002/31/EK 12.pants;			Atbilst
66.pants	2002/58/EK 15.pants;6.pants;			Atbilst
67.pants	2002/58/EK 6.pants			Atbilst
68.pants	2002/58/EK 9.pants			Atbilst
69.pants	2002/58/EK 8.pants; 2002/22/EK Pielikuma B daļa;			Atbilst
70.pants	2002/58/EK 2002/22/EK 5.pants; 2002/58/EK 12.pants;			Atbilst
71.pants	2002/58/EK 7.pants; 2002/22/EK I pielikums A daļa			Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Telekomunikāciju asociāciju un Latvijas Informācijas Tehnoloģiju un Telekomunikāciju asociāciju. Latvijas telekomunikāciju asociācijas pārstāvji piedalījās likumprojekta darba grupā.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Projektā ir iestrādāti to iesniegtie priekðlikumi.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Atsevišķi sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikuðas.
5. Cita informācija	Konsultācijas notikušas ar SIA „Lattelekom”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons, SIA „TELE2” .

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiek nodrošināta no Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts valdības oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības saskaņā ar paredzēto vispārēju kārtību.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Satiksmes ministra pienākumu

izpildītāja vietā –

Īpašu uzdevumu

ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Sakaru departamenta direktors, atbildīgā amatpersona

V.Legzdiņš

A.Ļubļina

D.Andersone

R.Bergmanis

R.Bergmanis

140404 13:15

2728

tel.7028100

fakss 7820636

Raimonds.bergmanis@sam.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Sakaru departamenta direktors, atbildīgā amatpersona

V.Legzdiņš	A.Ļubļina	D.Andersone	R.Bergmanis