Likums

2004

2004.gada 8.aprīlī	Noteikumi Nr.260

Rīgā (prot. Nr.20 5.§)

Grozījumi likumā

"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus reglamentē arī citi normatīvie akti. Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu konkrētos apstākļos var ierobežot vai aizliegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē konkurenci, tirdzniecību un reklāmu vai patērētāju tiesību aizsardzību. Šis likums neliedz preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai piemērot likuma noteikumus par civiltiesisko atbildību un normatīvos aktus, kas attiecas uz negodīgu konkurenci."

2. 4.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Godprātīgā komercdarbībā var lietot nereģistrētas preču zīmes. Noteikumi, kas pieļauj preču zīmju aizsardzību bez reģistrācijas vai ārpus tās un paredzēti šā panta septītajā daļā, šā likuma 8.pantā, 9.panta trešās daļas 4.punktā un 28.panta astotajā daļā, neliedz tiesiskajām attiecībām saistībā ar nereģistrētām preču zīmēm piemērot arī normatīvos aktus, kas minēti šā likuma 2.panta trešajā daļā.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana rada priekšstatu par apzīmējuma lietotāja saistību ar preču zīmes īpašnieku vai dod iespēju bez pienācīga attaisnojuma negodīgi izmantot preču zīmes atðķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu.";

izslēgt vienpadsmito daļu.

3. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi iekļāvis pats preču zīmes īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu."

4. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu apzīmēšanai un ietver attiecībā uz tiem pašiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja produktiem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes vai ja pieteiktā apzīmējuma izmantošana saistībā ar šiem produktiem ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un cilmes nosaukumu aizsardzību."

5. Izteikt 7.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras vai kā Eiropas Kopienas preču zīmes (turpmāk – Kopienas preču zīme) saskaņā ar Padomes 1993.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk – Padomes regula Nr.40/94), ja to reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti."

6. 9.pantā:

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, arī tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, arī domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma datuma (vai attiecīgi prioritātes datuma) godprātīgi lietots Latvijā komercdarbībā saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "citā Parīzes savienības dalībvalstī" ar vārdiem "kādā no Parīzes savienības dalībvalstīm".

7. 10.pantā:

izteikt sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pieteikuma veidlapu un citas preču zīmes reģistrācijas procedūrai nepieciešamās veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(7) Pieteikumu un preču un pakalpojumu sarakstu iesniedz latviešu valodā. Citus pieteikumā iekļaujamos vai tam pievienojamos dokumentus var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt iesniegto dokumentu tulkojumu latviešu valodā. Minētie tulkojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi. Visa ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

(8) Pieteikumā var iekļaut pieteiktā apzīmējuma aprakstu, svešvalodā veidota vārdiska apzīmējuma tulkojumu, attiecīgas norādes, ja apzīmējuma raksturīga īpašība ir telpiskums, krāsas tonis vai krāsu salikums vai ja tas ir skaņas signāls, kā arī citus paskaidrojumus attiecībā uz apzīmējuma raksturu. Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos šādus paskaidrojumus var pieprasīt Patentu valde. Paskaidrojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi.";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Pieteikumu un tam pievienotos iesniegumus paraksta pieteicējs vai viņa pilnvarots pārstāvis."

8. 12.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Iespējami īsā laikposmā, kas nav garāks par trim mēnešiem no pieteikuma saņemšanas dienas, Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu (formālo prasību pārbaudi). Patentu valde pārbauda pieteikuma atbilstību šā likuma 10.panta trešās un devītās daļas prasībām un nosaka pieteikuma datumu. Nosakot atbilstību citām 10.panta prasībām, arī pārbauda, vai pieteiktā apzīmējuma attēls ir piemērots reproducēšanai, vai preču un pakalpojumu sarakstā preces un pakalpojumi ir nosaukti nepārprotami un vai to grupējums klasēs atbilst Preču un pakalpojumu starptautiskajai klasifikācijai (Nicas klasifikācijai). Ja pieteikums ir iesniegts ar pārstāvja starpniecību, pārbauda pārstāvības noteikumu izpildi (10.panta desmitā un vienpadsmitā daļa). Ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, tiek noteikts prioritātes datums.

(2) Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde par to rakstveidā paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Paziņojuma nosūtīšanas brīdī pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "pieteikumu uzskata par neiesniegtu" ar vārdiem "un pieteicējam par to paziņo rakstveidā";

papildināt piekto daļu pēc vārdiem "pieteikumu noraida" ar vārdiem "un pieteicējam par to paziņo rakstveidā";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja pieteikums atbilst šā likuma 10.panta prasībām (arī ja sākotnēji konstatētie trūkumi ir novērsti), Patentu valde pieteicējam nosūta rakstveida paziņojumu par pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu).";

izslēgt septīto daļu.

9. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iespējami īsā laikposmā, kas nav garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieteikums pieņemts ekspertīzei, Patentu valde pārbauda pieteiktā apzīmējuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8.panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanai triju mēnešu termiņu. Pieprasījuma nosūtīšanas brīdī ekspertīzes termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Patentu valde par to" ar vārdu "rakstveidā";

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja ekspertīzes rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju. Lēmumam pievieno uzaicinājumu samaksāt nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.";

izslēgt astoto daļu.

10. 14.pantā:

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Grozījumus un precizējumus pieteikumā, izņemot acīmredzamu kļūdu labojumus un nepieciešamos grozījumus attiecībā uz pieteicēja vai pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi, pieteicējs pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs iesniegt līdz dienai, kad Patentu valdē tiek pieņemts lēmums par pieteikuma akceptu.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "pieteikumu uzskata par atsauktu" ar vārdiem "un pieteicējam par to paziņo rakstveidā".

11. 15.pantā:

aizstāt vārdus "izdalītais pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "nodalītais pieteikums" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz nodalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu uzskata par atsauktu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Pēc tam kad ziņas ir sagatavotas reģistrācijai un publikācijai, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu nevar atsaukt."

12. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

"17.1 pants. Apelācija par Patentu valdes lēmumu un tās virzība

(1) Pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts, kas pilnībā vai daļēji nepiekrīt pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas vai preču zīmes ekspertīzes rezultātiem vai citā ar preču zīmes reģistrāciju saistītas procedūras posmā pieņemtam Patentu valdes lēmumam, ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas pēc attiecīgas nodevas samaksāšanas iesniegt Patentu valdē motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

(2) Ja lēmums nepārtrauc pieteikuma izskatīšanas attiecīgo posmu vai citu procedūru Patentu valdē attiecībā uz tā adresātu, lēmumu var apstrīdēt tikai kopā ar galīgo lēmumu, ja vien pašā lēmumā nav noteikta iespēja iesniegt atsevišķu apelāciju.

(3) Patentu valde nekavējoties atceļ vai groza attiecīgo lēmumu, ciktāl tā atzīst iesniegto apelāciju par pamatotu.

(4) Ja lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja divu nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod izskatīšanai Apelācijas padomē.

(5) Ja Patentu valdes lēmums saskaņā ar šā panta trešo daļu ir atcelts vai grozīts un tas apmierina apelācijas iesniedzēju, viņš atsauc apelāciju. Par apelācijas iesniegšanu samaksātā nodeva atmaksājama Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja lēmuma grozījumi apelācijas iesniedzēju neapmierina, viņš par to triju mēnešu laikā no grozītā lēmuma saņemšanas dienas paziņo Patentu valdei, kas apelāciju nekavējoties nodod Apelācijas padomei.

(7) Līdz izskatīšanai Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelāciju precizēt vai papildināt."

13. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 17.1 panta noteikumiem iesniegtās apelācijas un saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome.

(2) Apelāciju izskata triju mēnešu laikā no tās saņemšanas dienas Patentu valdē. Ja Patentu valdes lēmums ir grozīts šā likuma 17.1 panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā, bet apelācija nav atsaukta, to izskata ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no 17.1 panta sestajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas dienas.

(3) Iebildumu izskata triju mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas vai no dienas, kad izbeidzas atbildes iesniegšanas termiņš. Ja iesniegts iebildums, kas pamatots ar šā likuma 7.panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma izskatīšanu var atlikt, līdz pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta. Ja pirms iebilduma izskatīšanas iesniegta prasība tiesā par iebildumā pretstatītās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai par šīs preču zīmes reģistrācijas atcelšanu un ja no šīs reģistrācijas spēkā esamības var būt atkarīgs iebilduma izskatīšanas rezultāts, Apelācijas padomes lietvedību iebilduma lietā aptur līdz prasības izspriešanai.

(4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju par Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pārstāvi un, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu, – arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju vai tā pārstāvi, un apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai tā pārstāvi. Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutiskus paskaidrojumus.

(5) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu, turklāt ar šo lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta par Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13.panta septītā daļa), preču zīmi var atzīt par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (atkārtotu ekspertīzi).

(6) Saskaņā ar iebilduma izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto preču zīmes reģistrāciju ar šo lēmumu var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu, atzīt par spēkā esošu ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai atzīt par spēkā esošu atbilstoši reģistrācijai.

(7) Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots ar agrāku preču zīmi (7.panta otrā daļa), pēc kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu atbilstoši šā likuma 23.panta noteikumiem. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(8) Apelācijas padome pieņem lēmumu, citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet motivētu rakstveida lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā minētajām personām. Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina kādu no lietas dalībniekiem, jebkura no šīm personām triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas var šo lēmumu pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi.

(9) Neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas par Apelācijas padomes lēmumu ieinteresētā persona var noteiktā kārtībā tiesā apstrīdēt reģistrēto preču zīmi (prasība par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai prasība par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu). Ja šāda prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības izspriešanai."

14. Aizstāt 20.pantā vārdus "izdalītā reģistrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "nodalītā reģistrācija" (attiecīgā locījumā).

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Termiņus, kas paredzēti preču zīmes reģistrācijas procedūras noteikumos, izņemot termiņus, kuri noteikti šā likuma 11.panta pirmajā un trešajā daļā, 18.panta pirmajā daļā, 19.panta astotajā daļā, 21.pantā un 39.panta piektajā daļā, attiecīgi Patentu valde vai Apelācijas padome var pagarināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva."

16. 23.pantā:

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus "19.panta sestās daļas" ar skaitli un vārdiem "19.panta septītās daļas";

izslēgt sestajā daļā vārdus "tad, piemērojot šā panta trešajā daļā minētos zīmju izmantošanas noteikumus".

17. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

"24.1 pants. Ar preču zīmi saistīto īpašumtiesību būtība

(1) Tiesības uz preču zīmi, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu. Ciktāl šis likums neparedz citādi, uz šīm tiesībām attiecināmas vispārīgās normas par kustamo mantu un mantiskajiem darījumiem; ar preču zīmi saistītās tiesības var pārdot, pilnībā vai daļēji nodot citai personai (tiesību pārņēmējam), dāvināt vai citādi iekļaut civilajā apritē, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības kārtībā.

(2) Divu vai vairāku personu kopīpašumu attiecībā uz preču zīmi (4.panta otrā daļa) regulē to savstarpēji noslēgtais līgums. Ja šāds līgums nav noslēgts, katrs kopīpašnieks var izmantot preču zīmi pēc saviem ieskatiem, arī atsavināt savu domājamo daļu. Atsavināt visu preču zīmes reģistrāciju vai piešķirt licenci citai personai drīkst tikai saskaņā ar visu kopīpašnieku vienošanos vai ar tiesas spriedumu."

18. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja citai personai tiek nodots uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz preču zīmēm, kas tieši saistītas ar šā uzņēmuma vai tā daļas darbību, uzskatāmas par nodotām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja citādi nav noteikts, pusēm vienojoties, vai ja lietas apstākļi acīmredzami nenosaka citādi."

19. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Preču zīme maksātnespējas procesā un preču zīme kā ķīlas tiesības priekšmets

(1) Ja reģistrēta preču zīme ir iesaistīta maksātnespējas procesā, arī ja tā ar tiesas lēmumu apķīlāta, Patentu valde saskaņā ar tiesas lēmumu izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(2) Ja attiecībā uz reģistrētu preču zīmi ir nodibināta ķīla un Patentu valdē no ieinteresētās personas saņemts attiecīgs iesniegums, dokuments, kas apliecina ķīlas tiesību, un grozījumu izdarīšanai Reģistrā noteiktā nodeva, Patentu valde izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un reģistrācijas īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā."

20. 26.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc attiecīga iesnieguma, līgumslēdzējas puses un licencētās tiesības apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta pusēm paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Iesniegumu par licences reģistrēšanu, kas šādā kārtībā iesniegts pirms preču zīmes reģistrācijas, Patentu valde ņem vērā ar preču zīmes reģistrācijas dienu. Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un par grozījumiem licences noteikumos, ja tās minētajā kārtībā paziņotas Patentu valdei. Ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos pirms sākotnēji noteiktā termiņa vai par jebkuriem grozījumiem licences noteikumos Reģistrā iekļauj un publicē, ja iesniegumam pievienots dokuments, kas apliecina šīs izmaiņas.";

izslēgt astotajā daļā vārdus "šā panta sestajā daļā paredzētās".

21. Izteikt 28.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar normatīvo aktu noteikumiem, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, vai likuma noteikumiem par civiltiesisko atbildību."

22. 31.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Puse, kuras labā pieņemts tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē. Patentu valde izdara ierakstu Reģistrā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās, publicē attiecīgu paziņojumu Patentu valdes oficiālajā izdevumā un nosūta iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam).";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Preču zīmes reģistrāciju, kas bijusi p ar pamatu Kopienas preču zīmes senioritātei saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 34. vai 35.pantu, var atzīt par spēkā neesošu (spēkā nebijušu) arī pēc tam, kad beidzies šīs reģistrācijas spēkā esamības termiņš vai reģistrācija dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka inciatīvas, ar nosacījumu, ka pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāvēja šīs reģistrācijas spēkā esamības laikā."

23. 32.pantā:

izteikt septītās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Puse, kuras labā pieņemts tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, un Patentu valde izdara ierakstu Reģistrā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās ar spriedumā norādīto dienu, attiecīgu paziņojumu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam).";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Preču zīmes reģistrāciju, kas bijusi par pamatu Kopienas preču zīmes senioritātei, var atcelt (atzīt par atceltu) arī pēc tam, kad beidzies reģistrācijas spēkā esamības termiņš vai reģistrācija dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka inciatīvas, ar nosacījumu, ka pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atcelšanai pastāvēja šīs reģistrācijas spēkā esamības laikā."

24. Izslēgt 37.panta otro daļu.

25. 39.pantā:

aizstāt sestās daļas otrajā teikumā skaitli un vārdus "13.panta astotajā daļā" ar skaitli un vārdiem "17.1 panta pirmajā daļā";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Apelācijas (atbildes uz iebildumu) virzība Patentu valdē notiek šā likuma 17.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzētajā kārtībā. Ciktāl citādu kārtību neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi, saistībā ar starptautiski reģistrētām preču zīmēm iesniegtas apelācijas un iebildumus Apelācijas padome izskata saskaņā ar šā likuma 18. un 19.panta noteikumiem un – kolektīvās zīmes gadījumā –, arī ņemot vērā 36.panta pirmās daļas noteikumus."

26. Papildināt likumu ar VIII1 nodaļu šādā redakcijā:

"VIII1 nodaļa

Kopienas preču zīme
39.1 pants. Patentu valdes darbības saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas procedūru

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja funkcijas, kas paredzētas Padomes regulā Nr.40/94, Latvijā īsteno Patentu valde. Kopienas preču zīmi var pieteikt reģistrācijai ar Patentu valdes starpniecību.

(2) Patentu valde veic Padomes regulas Nr.40/94 82.panta 2.punktā paredzēto Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) lēmumu autentiskuma apliecināšanu to piespiedu izpildei Latvijā.

39.2 pants. Kopienas preču zīmes reģistrācijas tiesiskais spēks un prioritāte Latvijā

(1) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi Latvijā nodrošina arī Kopienas preču zīmes reģistrācija. Kopienas preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka Padomes regula Nr.40/94.

(2) Ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 2004.gada 1.maiju.

(3) Ja Kopienas preču zīmei noteiktā kārtībā ir piešķirta senioritāte, pamatojoties uz atbilstošu agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju, tad uz šādu Kopienas preču zīmi, nosakot tās prioritāti Latvijā, attiecina Latvijā reģistrētās preču zīmes pieteikuma datumu un prioritātes datumu vai attiecīgo starptautiski reģistrētās preču zīmes prioritāti (39.panta trešā daļa). Kopienas preču zīmei piešķirtā senioritāte saglabājas, ja attiecīgā Latvijas preču zīmes reģistrācija vai preču zīmes starptautiskā reģistrācija, kas attiecas uz Latviju, tiek dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas (atteikšanās no reģistrācijas) vai sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (svītrošana no reģistra).

39.3 pants. Kopienas preču zīmes aizsardzības papildnoteikumi

(1) Iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju (18.pants) un prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (31.pants) bez šā likuma 7., 8. un 9.pantā paredzētām agrākām tiesībām var pamatot arī ar agrāku identisku vai līdzīgu Kopienas preču zīmi, kam ir laba reputācija Eiropas Kopienā un kas reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi vēlākās (apstrīdētās) preču zīmes precēm un pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka vēlākās preču zīmes lietošana saistībā ar precēm vai pakalpojumiem dod iespēju bez pienācīga attaisnojuma negodīgi izmantot Kopienas preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu vai ka šādu vēlākās preču zīmes lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un minētās Kopienas preču zīmes īpašnieku un šāda lietošana var kaitēt Kopienas preču zīmes īpašnieka interesēm. Šādu iebildumu un šādu prasību var iesniegt Kopienas preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs) vai tā pārstāvis.

(2) Ciktāl citādi nav noteikts Padomes regulā Nr.40/94, uz Kopienas preču zīmju nelikumīgas izmantošanas (pārkāpuma) lietām attiecas šā likuma 27. un 28.panta noteikumi un Civilprocesa likuma attiecīgie noteikumi, un cietusī puse var prasīt, lai tiesa piemēro šajos noteikumos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Tas neliedz Kopienas preču zīmju nelikumīgas izmantošanas (pārkāpuma) lietās piemērot arī normatīvos aktus, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, un likuma noteikumus par civiltiesisko atbildību.

(3) Ja, pamatojoties uz tiesībām, kas izriet no Kopienas preču zīmes reģistrācijas, tiek apstrīdēta vēlākas preču zīmes reģistrācija, kas izdarīta nacionālās procedūras kārtībā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, vai tiek apstrīdēta šādas vēlākas preču zīmes lietošana, ņem vērā šā likuma 29.panta noteikumus par tiesību ierobežojumiem samierināšanās dēļ. Ja Kopienas preču zīme reģistrēta pirms 2004.gada 1.maija, šā likuma 29.panta pirmajā daļā paredzēto piecu gadu laikposmu skaita no 2004.gada 1.maija.

39.4 pants. Kopienas preču zīmes izmantošanas papildnoteikumi

(1) Ja, pamatojoties uz agrāku Kopienas preču zīmi, iesniegts iebildums pret preču zīmes reģistrāciju (18.pants) un apstrīdētās preču zīmes īpašnieks izmanto tiesības pieprasīt pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu (19.panta septītā daļa), neņem vērā šā likuma 23.panta noteikumus (par preču zīmes izmantošanu), bet ņem vērā Padomes regulas Nr.40/94 15.pantā paredzētos Kopienas preču zīmes izmantošanas noteikumus. Ja šāds iebildums ir pamatots ar agrāku Kopienas preču zīmi, kas reģistrēta pirms 2004.gada 1.maija, minētajos Kopienas preču zīmes izmantošanas noteikumos paredzēto piecu gadu laikposmu skaita no 2004.gada 1.maija.

(2) Atbilstoði Padomes regulas Nr.40/94 142.a panta 5.punkta un 106.panta 1.punkta noteikumiem agrāku labticīgi iegūtu tiesību īpašnieks Latvijā var aizliegt lietot Kopienas preču zīmi, kas reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija.

(3) Ja Kopienas preču zīme saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 21.panta noteikumiem ir iesaistīta maksātnespējas procesā Latvijā, nepieciešamās atzīmes Kopienas preču zīmju reģistrā vai, ja Kopienas preču zīme vēl nav reģistrēta, tās pieteikuma materiālos var lūgt izdarīt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) uz tiesas lēmuma pamata.

39.5 pants. Kopienas preču zīmes pārveide par preču zīmes pieteikumu Latvijā (konversija)

(1) Ja no Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) ir saņemts saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 109.panta 3.punkta noteikumiem Patentu valdei pārsūtīts iesniegums par Kopienas preču zīmes reģistrācijas vai pieteikuma pārveidi par preču zīmes pieteikumu Latvijā (iesniegums par konversiju), Patentu valde nekavējoties uzaicina šā iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā izpildīt Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 3.punktā noteiktās darbības, arī samaksāt noteikto nodevu (10.panta devītā daļa).

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā laikā nesamaksā noteikto nodevu (papildnodevu), iesniegumu par konversiju uzskata par neiesniegtu, un iesniedzējam par to paziņo rakstveidā.

(3) Uzsākot iesnieguma par konversiju izskatīšanu, Patentu valde vispirms pārbauda, vai konversijas īstenošanai nav šķēršļu, kas paredzēti Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punktā. Saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 1.punktu Patentu valde var pieprasīt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) nepieciešamo papildinformāciju par apstākļiem, kas attiecas uz minētajiem šķēršļiem konversijas īstenošanai. Ja saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punkta noteikumiem konversija nav pieļaujama, iesniegumu par konversiju noraida un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(4) Ja konversijas īstenošanai nav šķēršļu, kas minēti Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punktā, iesniegumu par konversiju uzskata par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā. Šāda pieteikuma izskatīšanai piemēro šajā likumā paredzēto pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas un preču zīmes ekspertīzes kārtību, kā arī citus preču zīmes reģistrācijas procedūras noteikumus, ņemot vērā Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 2.punkta prasību.

(5) Preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kura pamatā ir iesniegums par konversiju, saglabā attiecīgajai Kopienas preču zīmei (Kopienas preču zīmes pieteikumam) noteikto pieteikuma datumu un prioritātes datumu (ja piešķirta prioritāte), kā arī senioritātes datumu, ja senioritāte piešķirta attiecībā uz Latviju. Ja attiecīgā Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija, par šāda pieteikuma datumu Latvijā uzskata 2004.gada 1.maiju un Kopienas preču zīmei piešķirto prioritāti neņem vērā."

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam apstiprina preču zīmes reģistrācijas pieteikuma veidlapas paraugu un citu preču zīmes reģistrācijas procedūrai nepieciešamo veidlapu paraugus."

28. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1988.gada 21.decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai."

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Ministru prezidents I.Emsis

Tieslietu ministra vietā –

iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Ministru kabineta noteikumu projekta
"Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un

ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm""

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. 1999.g. 16.jūnija likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (turpmāk – Preču zīmju likums, likums) atbilst to starptautisko vienošanos prasībām attiecībā uz rūpniecisko īpašumu vispār un sevišķi – attiecībā uz preču zīmēm, kuras ir noteiktas Parīzes konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un PTO Līgumā par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums), kā arī atbilst Eiropas Savienības tiesību normām. Projekta izstrādē tika ievērotas prasības, kas ietvertas Padomes 1988.gada 21.decembra Pirmajā direktīvā dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai (89/104/EEC) (First Council Directive of 21 December 1988 to approximate the laws of the Member States relating to trade marks (89/104/EEC); turpmāk - Preču zīmju direktīva, Direktīva), un tādējādi Latvijas preču zīmju tiesības saskan ar ES dalībvalstu preču zīmju tiesībām.

2. Latvijas saistības ar ES tomēr uzliek vēl papildu pienākumu – nacionālos noteikumus par preču zīmēm pielāgot Kopienas preču zīmju reģistrācijas sistēmai, kas izveidota ar Padomes 1993.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (Council Regulation (EC) No. 40/94 of 20 December 1993 on the Community Trade Mark; turpmāk – Kopienas preču zīmju regula, Regula). Šo pielāgojumu mērķis ir izveidot saskarsmi starp Kopienas preču zīmju sistēmu un nacionālo preču zīmju sistēmu. Attiecībā uz jaunu dalībvalsti tas nozīmē, ka līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai Kopienas preču zīmju institūtam Latvijā jādarbojas stabili, kā tas jau ir līdzšinējās dalībvalstīs, un jābūt skaidrām tiesiskajām attiecībām, kas veidojas turpmāk paralēli pastāvošo Kopienas preču zīmju un nacionālo preču zīmju tiesību jomā. Patentu valdei, tiesām un citām Latvijas institūcijām sekmīgi jāsadarbojas ar Kopienas preču zīmju reģistrācijas iestādi – Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes un dizainparaugi), kas izveidots Spānijas pilsētā Alikantē (Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Designs); turpmāk arī – ITSB). Tādējādi likumā nepieciešams izdarīt vairākus būtiskus grozījumus.

3. Vienlaikus ar minēto pielāgojumu iestrādi rodas iespēja novērst atsevišķas spēkā esošā likuma normu neprecizitātes, kā arī koriģēt nacionālo preču zīmju reģistrācijas procedūru, nepieciešamajā apjomā ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

2. Tiesību akta projekta būtība

Tiesību akta projekts pamatā īsteno Eiropas Savienības noteiktās prasības, kuru analīze ietverta tālākajās anotācijas sadaļās.

Lai Latvija izpildītu uzņemtās saistības un nepieļautu tiesiski neskaidras situācijas izveidošanos, šim projektam jāstājas spēkā līdz ar Latvijas pievienošanās brīdi Eiropas Savienībai – 2004.gada 1.maijā.

Normatīvā akta "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" izdošanas mērķis ir pilnveidot regulējumu preču zīmju aizsardzības jomā, nodrošinot stabilu saskarsmi starp Kopienas preču zīmju sistēmu un nacionālo preču zīmju sistēmu, un precizējot tos likuma noteikumus, kas saistīti ar administratīvo procesu. Grozījumi ietver normas, kas nepieciešamas nacionālajās tiesībās papildus tiešā veidā piemērojamām ES tiesību normām un speciālām normām, kuras pievienošanās sarunu rezultātā tika iestrādātas Kopienas preču zīmju regulā (142.a pants).

Grozot 2.panta trešo daļu, tiek novērsts neprecīzais formulējums, kas paredzēja šā likuma normu prevalējošu raksturu. Preču zīmju direktīvas preambulas 6.punkts nosaka, ka Direktīva neliedz preču zīmēm piemērot citas tiesību normas, turklāt jāievēro arī nacionālo tiesību un Kopienas tiesību normu hierarhija.

Grozot 4.panta ceturto daļu, tiek precizētas atsauces uz normām, kas skar nereģistrētu preču zīmju aizsardzību un tiesisko attiecību regulējumu.

Izsakot jaunā redakcijā 4.panta devīto daļu, tiek novērsts neprecīzais formulējums, kas pieļāva aplama tulkojuma iespēju (ja kāds apzīmējums atgādina aizsargātu preču zīmi un tāpēc izraisa priekšstatu par šā apzīmējuma saistību ar šo preču zīmi, bet tā lietotājs parādītu, ka viņam ir kāds attaisnojums, piemēram, viņš pārdod ar šo preču zīmi marķētas preces, lietotājs varētu izvairīties no atbildības par preču zīmes izmantošanu bez tās īpašnieka atļaujas). Tāds nav šā noteikuma nolūks.

Izslēdzot 4.panta vienpadsmito daļu, tiek atvieglināta 4.panta noslodze (daudzas savstarpēji maz saderīgas normas) un tiek precizēts un paplašināts preču zīmju īpašumtiesību aspektu regulējums jaunā 24.1pantā.

Izsakot jaunā redakcijā 5.panta otro daļu, notiek pāreja no preču zīmju tiesību izsmelšanas nacionālā principa uz Kopienas principu. Tas, Latvijai iestājoties ES, īsteno Direktīvas 7.panta prasības. Turklāt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurš arī stāsies Latvijā spēkā ar 2004.gada 1.maiju, pietiek, ja preces ar preču zīmes īpašnieka atļauju ir ievestas vai laistas tirgū Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, lai preču zīmes īpašnieka tiesības ierobežot preču brīvu apriti būtu izsmeltas.

Papildinot 6.panta pirmo daļu ar 11.punktu, tiek paplašināti preču zīmes reģistrācijas atteikuma (vai atzīšanas par spēkā neesošu) absolūtie pamatojumi, ņemot vērā lauksaimniecības un pārtikas preču ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā spēkā esošās Latvijas un Kopienas tiesības, proti, tiek nodrošināta Padomes 1992.gada 14.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un cilmes nosaukumu aizsardzību 14.panta izpilde; vienlaikus preču zīmju reģistrējamības kritēriji tiek labāk saistīti ar šā paša likuma IX nodaļas noteikumiem. Proti, Patentu valde ekspertīzes procedūrā var tieši ņemt vērā gan Kopienā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ("ģeogrāfiskās norādes" un "cilmes nosaukumus"), gan tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atzītas par Latvijā aizsargājamām, piemēram, tiesu praksē. Turklāt norādes izmantošanā ieinteresēta persona ar šo noteikumu var pamatot iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju, ja to jau nav atteikusi Patentu valde.

Izsakot jaunā redakcijā 7.panta otrās daļas 1.punktu, "agrāku preču zīmju" skaitā tiek iekļautas (ar 2004.g. 1.maiju) Kopienas preču zīmes ar agrāku pieteikuma datumu: tas izriet no Direktīvas 4.panta 2.(a) punkta un Kopienas preču zīmju regulas jaunā 142.a panta.

Precizējot 9.panta trešās daļas 4.punktu, tiek radīta iespēja preču zīmes reģistrāciju apstrīdēt, pamatojoties uz nereģistrētu preču zīmi u.tml. komercdarbībā intensīvi izmantotiem apzīmējumiem. Tas ir jaunievedums Latvijas preču zīmju tiesībās, tomēr pilnīgi attaisnots no mūsu un ārvalstu tiesību prakses viedokļa. Direktīvas 4.panta 4.(b) punkts šādu normu paredz kā izvēles iespēju. Līdzšinējais regulējums nereģistrētu preču zīmju aizsardzību ierobežoja ar negodīgas konkurences normām, bet Konkurences padome, kas tās parasti piemēro, nav tiesīga izskatīt preču zīmju reģistrāciju tiesiskumu.

Grozot 9.panta ceturto daļu, tiek novērsts neprecīzs, Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 6.-septies pantam neatbilstošs formulējums (kas izslēdza iespēju apstrīdēt zīmes īpašnieka aģenta vai pārstāvja izdarītu preču zīmes reģistrāciju, kura veikta pretēji īstā īpašnieka interesēm).

Izsakot jaunā redakcijā 10.panta sesto, septīto, astoto, kā arī divpadsmito daļu, saskaņā ar administratīvā procesa principiem veikti precizējumi attiecībā uz prasībām, kādas izvirza preču zīmes reģistrācijas pieteikumam. Agrāk paredzētais deleģējums Patentu valdei – noteikt formālas prasības attiecībā uz pieteikumu – aizstāts ar konkrētāku pieteikuma iespējamo sastāvdaļu raksturojumu un deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt procedūrā vajadzīgās veidlapas.

Izsakot jaunā redakcijā vai papildinot 12.panta pirmo, otro, trešo, piekto un sesto daļu, tiek veikti precizējumi preču zīmju reģistrācijas procedūrā saskaņā ar administratīvā procesa principiem. Konkrētās noteikumu redakcijas šeit un turpmāk lielā mērā atkārto attiecīgos noteikumus Dizainparaugu likuma projektā, kuri laikposmā no 2003.g. septembra līdz 2004.g. februārim tika rūpīgi izstrādāti kopā ar Valsts kanceleju.

Izslēdzot 12.panta septīto daļu, vienlaikus tiek liberalizēta apelācijas iesniegšanas kārtība. Līdz šim apelāciju pret Patentu valdes lēmumu varēja iesniegt tikai dažos īpaši paredzētos gadījumos. Apelācijas iesniegšanas noteikumi tagad tiek koncentrēti jaunā 17.1pantā.

Izsakot jaunā redakcijā vai papildinot 13.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, tiek veikti precizējumi preču zīmju reģistrācijas procedūrā.

Izslēdzot 13.panta astoto daļu, vienlaikus tiek liberalizēta apelācijas iesniegšanas kārtība.

Izsakot jaunā redakcijā 14.p. otrās daļas trešo teikumu, tiek novērsts neprecīzs formulējums, kas pieļāva aplama tulkojuma iespēju (ka pieteicēja vai pārstāvja datu grozījumu iesniegšana arī pieļaujama tikai noteiktā laikposmā). Īpašumtiesību pāreja, jauna pārstāvja iecelšana vai šo personu adrešu maiņa var notikt jebkurā reģistrācijas procedūras stadijā, tāpēc tā nevar tikt ierobežota laikā.

Papildinot 14.panta ceturto daļu, tiek veikts precizējums procedūrā saskaņā ar administratīvā procesa principiem.

Aizstājot 15.pantā vienu terminu ar citu (izdalītais/nodalītais pieteikums), veikts precizējums analogi jau Dizainparaugu likuma projektā ar Valsts kanceleju redakcionāli saskaņotam precizējumam.

Izsakot jaunā redakcijā atsevišķus teikumus 15.panta trešajā un ceturtajā daļā, tiek veikti precizējumi preču zīmju reģistrācijas procedūrā saskaņā ar administratīvā procesa principiem, un noteikumi kļūst liberālāki.

Papildinot likumu ar jaunu 17.1pantu, vienā vietā tiek koncentrēti noteikumi par apelācijas iesniegšanu pret Patentu valdes lēmumu un tās tālāko virzību iestādē, vienlaikus ņemot vērā administratīvā procesa principus (noteikumi ir analogi attiecīgiem noteikumiem Dizainparaugu likuma projektā).

Izsakot jaunā redakcijā 19.pantu, tiek veikti precizējumi apelāciju un iebildumu izskatīšanas noteikumos saskaņā ar administratīvā procesa principiem, kā arī redakcionāli.

Aizstājot 20.pantā vienu terminu ar citu (izdalītā/nodalītā reģistrācija), veikts precizējums analogi jau Dizainparaugu likuma projektā ar Valsts kanceleju redakcionāli saskaņotam precizējumam.

Izsakot citā redakcijā 22.panta pirmo daļu, liberālāk un loģiskāk noteikta termiņu pagarināšanas iespēja, proti, pagarināt var visus termiņus, izņemot materiāltiesiskos, kas ir stingri noteikti starptautiskos līgumos, Direktīvā vai citādi vispārpieņemti (prioritātes termiņš, iebildumu periods, reģistrācijas spēkā esamība, kā arī Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzība tiesā).

Aizstājot vienu atsauci ar citu 23.panta trešajā daļā, tikai izdarīts vajadzīgais precizējums sakarā ar attiecīgās normas mainīto atrašanās vietu.

Izslēdzot 23.panta sestajā daļā nosacījuma frāzi, likvidēts nepamatots sašaurinājums šīs normas piemērošanai, tādējādi tuvinot formulējumu Direktīvas 10.panta 3.punktam. Patiesībā šā noteikuma uzdevums ir – visos gadījumos stiprināt preču zīmes īpašnieka pozīcijas. Licenciāts vai cits preču zīmes lietotājs, realizējot viņam piešķirtās zīmes izmantošanas tiesības, nepapildina sava uzņēmuma nemateriālās vērtības un nerada kādas jaunas, patstāvīgas tiesības, kas varētu izrietēt no zīmes lietošanas. Licences (pareiza) izmantošana vienīgi vairo preču zīmes reputāciju kopumā, un tam ir nozīme ne tikai zīmes reģistrācijas uzturēšanai spēkā, bet arī, piemēram, novērtējot, vai sākotnēji "vāja" zīme ir ieguvusi atšķirtspēju un vai kāda zīme atzīstama par plaši pazīstamu.

Papildinot likumu ar 24.1pantu (kurā iekļauta arī 4.panta bij. vienpadsmitā daļa), pirmoreiz izveidota preču zīmju īpašumtiesībām veltīta normu grupa, kāda parasti ir rūpnieciskā īpašuma likumos. Tāda rakstura regulējuma vājums šajā likumā bija jāuzskata par būtisku trūkumu. Vienlaikus ir precizēta īpašumtiesību uz preču zīmi izpratne un novērsta neakurātā norāde, ka tās nevar būt par "liettiesiskas prasības" objektu; atbilstoši Civillikuma 1050.panta pareizai izpratnei pret šādām tiesībām nevar vērst vienīgi īpašuma prasību (rūpnieciskā īpašuma jomā tā vietā izmanto t.s. pārkāpuma prasību; – šā likuma 27. un 28.pants). Šīs normas veidotas līdzīgi attiecīgiem noteikumiem Dizainparaugu likuma projektā.

Izsakot citā redakcijā 25.panta otro daļu, tiek precizēta norma, kam ir liela nozīme gadījumos, kad uzņēmuma nemateriālie aktīvi nav uzskaitīti bilancē un, uzņēmumam pārejot cita īpašnieka rokās, par preču zīmēm līgumā nav bijis skaidras vienošanās. Uzņēmuma turpmākai darbībai būtiskās preču zīmes šaubu gadījumos ir jāuzskata par uzņēmuma blakus lietu vai piederumu. Analogi noteikts Komerclikuma 20.pantā: "uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tie sības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju". Grozot šo normu Likumā par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir iespējams izvairīties no Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 4.panta otrās daļas sakarā izraisītas izpratnes par "uzņēmumu" šajā normā kā par tiesību subjektu. Ir pareizi uzskatīt, ka šeit tiek lietota Komerclikuma tiešā izpratne (18.pants) par uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību (kurā var ietilpt bezķermeniska lieta – preču zīmju tiesības). Tiesu praksē šai sakarā ir gadījušās būtiskas kļūdas.

Papildinot likumu ar 25.1pantu, izveidota vēl viena attiecībā uz īpašumtiesībām būtiska normu grupa, kāda mēdz būt rūpnieciskā īpašuma likumos. Patērētāju un tirgus dalībnieku interesēs ir vēlami, ka par preču zīmes reģistrācijai uzliktiem aprobežojumiem īpašnieka maksātnespējas vai uz preču zīmi nodibinātas ķīlas gadījumā reģistrā tiktu izdarīta attiecīga atzīme, kas tiek arī publicēta. Praksē ir pieprasījums pēc šādu darbību regulējuma, kaut vai (kamēr trūkst pieredzes) vienkāršotā formā.

Izsakot citā redakcijā 26.panta sesto un astoto daļu, tiek precizētas līdzīgas normas attiecībā uz licenču līgumu reģistrāciju. Līdzšinējais nepietiekamais regulējums reizēm provocēja līgumslēdzēju pušu darbības ar nolūku kaitēt pretējās puses interesēm (piemēram, grozīt ierakstu reģistrā par licences noteikumiem, kaut gan līguma noteikumi nav grozīti). Normas tagad veidotas analogi attiecīgiem noteikumiem Dizainparaugu likuma projektā.

Grozot 28.panta astotās daļas redakciju, tiek precizēti civilprasības par preču zīmes pārkāpumu iespējamie pamatojumi.

Izsakot citā redakcijā 31.panta sesto daļu, tiek precizēts līdz šim praksē neskaidrais darbību regulējums pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā (prasības lietā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu).

Papildinot 31.pantu ar septīto daļu, tiek iestrādāta Direktīvas 14.panta norma, kas līdz šim nebija nepiecieðama.

Izsakot citā redakcijā 32.panta septītās daļas trešo teikumu, tiek precizēts darbību regulējums pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā (prasības lietā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu).

Papildinot 32.pantu ar astoto daļu, tiek iestrādāta Direktīvas 14.panta norma.

Izslēdzot 37.panta otro daļu, tiek atcelts Patentu valdei dotais izvēles deleģējums izdot ārēju tiesību aktu attiecībā uz darbībām ar starptautisko reģistrāciju. Šai jomā par pietiekamu var atzīt to regulējumu, kas ietverts preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumos.

Aizstājot vienu atsauci ar citu 39.panta sestajā daļā, kā arī izsakot 39.panta septīto daļu citā redakcijā, regulējums par apelācijām un iebildumiem saistībā ar starptautisko reģistrāciju tiek precizēts sakarā ar attiecīgajos iepriekšējos pantos veiktajiem grozījumiem, kā arī redakcionāli.

Papildinot likumu ar VIII1nodaļu "Kopienas preču zīme", likumā tiek iestrādāti nepieciešamie saskarsmes noteikumi starp Kopienas preču zīmju sistēmu un nacionālo preču zīmju sistēmu, it īpaši sakarā ar to, ka 2004.gada 1.maijā vienlaikus uz Latviju tiek attiecinātas ap 300 tūkst. Kopienas preču zīmju, kas reģistrētas vai pieteiktas pirms šā datuma, un to statuss jaunajās dalībvalstīs ir īpaši sarežģīts.

- 39.1pants nosaka Patentu valdes darbības Regulas izpildē;

- 39.2pants postulē Kopienas preču zīmju tiesisko spēku, prioritātes un senioritātes atzīšanas īpatnības;

- 39.3pants, aizsardzības papildnoteikumi Kopienas preču zīmei:

- pirmā daļa īsteno Direktīvas 4.panta 3.punktu, proti, Kopienas preču zīmju (ar labu reputāciju) paplašinātu aizsardzību attiecībā uz precēm/pakalpojumiem, kas nav līdzīgi Kopienas zīmes precēm;

- otrā daļa papildina Regulas 14.panta 1.p. un 9.-11.panta noteikumus, norādot, ka Kopienas preču zīmju pārkāpuma lietas papildus Regulas noteikumiem reglamentē nacionālās tiesības attiecībā uz preču zīmju pārkāpumu;

- trešā daļa fiksē tiesību ierobežojumu "samierināšanās dēļ" piemērošanas specifiku Kopienas preču zīmēm;

- 39.4pants, izmantoðanas papildnoteikumi Kopienas preču zīmei:

- pirmā daļa: pierādījumi par tās faktisku lietošanu jāvērtē pēc faktiem Kopienā, nevis Latvijā;

- otrā daļa: īpašā iespēja un vienīgais veids, kā agrāku tiesību īpašnieki Latvijā var apstrīdēt pirms 1.maija pieteiktās Kopienas zīmes, kas automātiski stājas spēkā visās jaunajās dalībvalstīs; proti, pārkāpuma prasībā var prasīt tiesu aizliegt šo zīmi Latvijā lietot (atzīt par spēkā neesošu šādu zīmi nevar, ja šādai atzīšanai pamatojumi pastāv tikai jaunajā dalībvalstī);

- trešā daļa nosaka Latvijas kompetento institūciju tiešu sadarbību ar ITSB Kopienas preču zīmes īpašnieka maksātnespējas gadījumā;

- 39.5pants: regulējums attiecībā uz Kopienas preču zīmes konversiju par nacionālo pieteikumu, Patentu valdes un iesniedzēja darbības.

29. Pārejas noteikumi paredz Ministru kabinetam uzdotā deleģējuma izpildi – apstiprināt preču zīmju procedūrā vajadzīgās veidlapas.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Pilnveidojot preču zīmju aizsardzības sistēmu un radot priekšnoteikumus Kopienas preču zīmju sistēmas un Latvijā reģistrēto preču zīmju sistēmas sekmīgai savstarpējai mijiedarbībai, projekts var veicināt komercdarbību, arī ražošanas un tirdzniecības aktivitāti, starpvalstu tirdzniecību un investīcijas Latvijā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		1. Pilnveidojot preču zīmju aizsardzības normas, projekts palīdz sakārtot biznesa vidi un veicina godīgu konkurenci. 2. Preču zīmju tiesību iegūšanas procedūra tiek precizēta, un ar zīmju reģistrāciju saistīto darbību regulējums tiek organizatoriski sakārtots. Tai pašā laikā pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas noteikumi no līdzšinējiem atšķiras nebūtiski, neizraisot pieteicējiem sarežģījumus. Paplašināta tiek iespēja apstrīdēt Patentu valdes lēmumus: iesniedzot attiecīgu apelāciju, pieteicējs vai cits lēmuma adresāts var pārsūdzēt jebkuru lēmumu, kas saistīts ar pieteikuma izskatīšanas vai reģistrācijas procedūru. 3. Jauno normu ieviešana neprasa grozīt līdzšinējās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nodevu likmes.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts var veicināt sabiedrības priekšstatu pilnveidošanos par mūsdienīgām intelektuālā īpašuma tiesībām. Pilnvērtīgāk realizējas Satversmes 113.panta norma. Akta projekts precizē preču zīmju īpašnieku un citu tirgus dalībnieku tiesiskās attiecības. Tiks veicināta labāka starptautiskā sadarbība attiecīgajā jomā, it īpaši brīva preču kustība Kopienas Iekšējā tirgū.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads		Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Projekts ðo jomu neskar.		-	-	-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Grozījumu īstenošanai nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Jaunu procedūru ieviešana Patentu valdē realizējama darba kārtībā.		-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	0		0	0	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Projekts ðo jomu neskar		-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Projekts ðo jomu neskar		-	-	-	-

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti	Nepieciešams izstrādāt un apstiprināt Ministru kabinetā preču zīmju procedūrā nepieciešamās veidlapas (atbilstoši projekta 10.panta sestajai daļai). Projekta Pārejas noteikumos noteikts termiņš. Patentu valdē ir uzsākts darbs pie minētā tiesību akta sagatavošanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	1) Padomes 1988.gada 21.decembra Pirmā direktīva dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai (89/104/EEC) (First Council Directive of 21 December 1988 to approximate the laws of the Member States relating to trade marks (89/104/EEC) - atbilst 2) Padomes 1993.gada 20.decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (Council Regulation (EC) No. 40/94 of 20 December 1993 on the Community Trade Mark) - atbilst 3) Padomes 1992.gada 14.jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un cilmes nosaukumu aizsardzību (Council Regulation (EEC) No. 2081/92 of 14 July 1992 on the protectionof geographical indications and designations of origin for agricultural products and foodstuffs) - atbilst
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Projekts atbilst PTO Līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līguma), arī šā līguma II daļas 2.nodaļas "Preču zīmes" un III daļas 2.nodaļas "Civilās un administratīvās procedūras un līdzekļi" prasībām.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	1) Padomes 1988.gada 21.decembra Pirmā direktīva dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai (89/104/EEC): Official Journal No. L 040 / 11.02.1989. 2) Padomes 1993.gada 20.decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi: Official Journal No. L 11 / 14.01.1994; No. L 349/84 / 31.12.1994; No. L 70/1 / 09.03.2004. 3) Padomes 1992.gada 14.jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un cilmes nosaukumu aizsardzību: Official Journal No. L 208 / 24.07.1992; No. L 83 / 25.03.1997; No. L 156 / 13.06.1997; No. L 324 / 21.12.2000; No. L 99 / 17.04.2003; No. L 122 / 16.05.2003.

Normatīvā akta projekta norma (grozītā panta, daļas, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
2.(3)	Direktīva 89/104/EEC: preambula - 6.	atbilst
5.(2)	Direktīva 89/104/EEC: 7.1	atbilst
6.(1) 11.	Regula Nr. 2081/92: 13; 14	atbilst
7.(2) 1.	Direktīva 89/104/EEC: 4.2.(a)(i) Regula Nr. 40/94: 142.a	atbilst atbilst
9.(3) 4.	Direktīva 89/104/EEC: 4.4.(b)	atbilst
23.(6)	Direktīva 89/104/EEC: 10.3.	atbilst
31.(7)	Direktīva 89/104/EEC: 14.	atbilst
32.(8)	Direktīva 89/104/EEC: 14.	atbilst
39.1 (1)	Regula Nr. 40/94: 12.	atbilst
39.1 (2)	Regula Nr. 40/94: 82.2.	atbilst
39.2 (1)	Regula Nr. 40/94: 9.; 10.; 11.	atbilst
39.2 (2)	Regula Nr. 40/94: 142.a	atbilst
39.2 (3)	Regula Nr. 40/94: 34.; 35.	atbilst
39.3 (1)	Direktīva 89/104/EEC: 4.3.	atbilst
39.3 (2)	Regula Nr. 40/94: 9.-11.; 14.1.; 14.2.	atbilst
39.4 (1)	Direktīva 89/104/EEC: 11. Regula Nr. 40/94: 15.	atbilst
39.4 (2)	Regula Nr. 40/94: 106.1.; 142.a 5.	atbilst
39.4 (3)	Regula Nr. 40/94: 21.3.	atbilst
39.5 (1) - (5)	Regula Nr. 40/94: 108.; 109.; 110.	atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Projekts saskaņošanas gaitā ir nodots atsauksmēm profesionālām organizācijām rūpnieciskā īpašuma jomā, kurās apvienoti patentpilnvarotie (preču zīmju aģenti): Latvijas patentpilnvaroto asociācijai un Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas (AIPPI) Latvijas nacionālajai grupai.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	Minētās nevalstiskās organizācijas izstrādāto projektu atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Lai informētu plašāku sabiedrību par šo projektu, tas ievietots Patentu valdes mājas lapā Internetā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Projektu izstrādājot, ņemtas vērā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) speciālistu rekomendācijas, diskusijas, kas šajos jautājumos notikušas ITSB rīkotajās preču zīmju speciālistu Saziņas sanāksmēs, kā arī esošo un jauno ES dalībvalstu jau pieņemtās normas. Projektu paredzēts pārtulkot un iesniegt vērtējumam Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas speciālistiem.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas. Patentu valdes funkcijas paredzēts nebūtiski paplašināt, uzsākot Kopienas preču zīmju pieteikumu pieņemšanu, kā arī veidojot ciešāku sadarbību ar ITSB. Patentu valdes darbība preču zīmju reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās – administratīvais process – pilnveidojams darba kārtībā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sk. šīs anotācijas VI sadaļas 3.punktu. Papildus minētajam Patentu valde savos metodiskajos materiālos atspoguļos projektu ieviešanu un dos skaidrojumu grozījumiem preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības noteikumos.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Projektā dots detalizēts personu tiesību aizsardzības regulējums, kas no spēkā esošās kārtības tomēr atšķiras nebūtiski. Tiek paplašinātas iespējas apstrīdēt administratīvās darbības: iesniedzot attiecīgu apelāciju Apelācijas padomē, var pārsūdzēt jebkuru ar pieteikuma izskatīšanu vai preču zīmes reģistrāciju saistītu Patentu valdes lēmumu. Apelācijas padomes lēmums ir pārsūdzams tiesā.

07.04.04. 8:00

3388

J.Ancītis

7027 609, j.ancitis@lrpv.lv

Tieslietu ministre	Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Par projektu atbildīgā amatpersona

V.Muiţniece	M.Bičevskis	I.Nikuļceva	I.Brazauska	Z.Aumeisters