Likums

DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANAS LIKUMS DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANAS LIKUMS

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) diskriminācija – ar normatīvo aktu aizliegtā atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar citu personu, kas atrodas salīdzināmā situācijā, pamatojoties uz kādu no aizliegtajiem atšķirīgas attieksmes pamatiem, tajā skaitā personas aizskaršana un norādījums diskriminēt;

2) tieša diskriminācija – diskriminācijas forma, kura pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību noteiktai grupai ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu;

3) netieša diskriminācija – diskriminācijas forma, kura pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas noteiktai grupai piederošai personai, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izvēlētie līdzekļi ir samērīgi;

4) personas aizskaršana – diskriminācijas forma, kura pastāv, ja persona ir pakļauta tādai nelabvēlīgai rīcībai, kas saistīta ar viņas piederību noteiktai grupai un kuras mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautisko tiesību normām.

3.pants. (1) Šā likuma normas piemērojamas publisko tiesību jomā.

(2) Privāto tiesību jomā šā likuma normas piemērojamas šādās sfērās:

1) darba attiecības un nodarbinātība;

2) dalība arodbiedrībās un citās profesionālās organizācijās;

3) izglītība;

4) sociālā aizsardzība un veselības aprūpe;

5) piekļuve precēm un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, tajā skaitā mājoklim.

(3) Normatīvie akti var paredzēt diskriminācijas aizliegumu citā sfērā privāto tiesību jomā.

4.pants. (1) Ir aizliegta diskriminācija atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, tautības vai etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokli, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

(2) Par diskrimināciju nav uzskatāma atšķirīga attieksme gadījumā, ja tiesību īstenošana vai pienākumu pildīšana ir tieši un objektīvi saistīta ar personas piederību grupai, kuru raksturo kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm.

(3) Par diskrimināciju nav uzskatāma atšķirīga attieksme atkarībā no personas pilsonības, ja šādu atšķirīgu attieksmi paredz Latvijas Republikas Satversme, starptautisko tiesību normas vai likums.

(4) Par diskrimināciju nav uzskatāmi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt noteiktu grupu vai atsevišķu personu attīstību, to cilvēka tiesību un brīvību vienādu izmantošanu un realizēšanu, novēršot agrāku nevienlīdzību, ja šādi pasākumi nesaglabā īpašas tiesības dažādām grupām un ja tie nepaliek spēkā pēc tam, kad sasniegti mērķi, kuru dēļ tie tika veikti.

5.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņa izmanto savas tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju.

6.pants. (1) Diskriminācijas aizlieguma un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpuma gadījumā cietušajai personai ir tiesības prasīt prettiesiskas darbības vai bezdarbības izbeigšanu.

(2) Diskriminācijas aizlieguma un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpuma gadījumā cietušajai personai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kā arī uz atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

7.pants. Tiesības iesniegt sūdzību vai prasību sakarā ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu ir biedrībai, kura darbojas cilvēka tiesību aizsardzības jomā, ja cietusī persona tam piekrīt un pati nav iesniegusi šādu sūdzību vai prasību.

8.pants. (1) Ja civiltiesiska strīda gadījumā prasītājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa diskriminācijai, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar prasītāja piederību noteiktai grupai, vai arī to, ka tiesību īstenošana vai pienākumu pildīšana ir tieši un objektīvi saistīta ar prasītāja piederību noteiktai grupai.

(2) Ja civiltiesiska strīda gadījumā prasītājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu nelabvēlīgām sekām, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka prasītājs nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš izmanto savas tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju.

(3) Pierādīšanas kārtību ar diskrimināciju saistītajās administratīvajās lietās nosaka Administratīvā procesa likums. Pierādīšanas kārtību ar diskrimināciju saistītajās krimināllietās nosaka Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

9.pants. (1) Publisko personu iestāžu pienākums ir savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma ievērošanu.

(2) Valsts cilvēktiesību biroja pienākums ir:

1) nodrošināt neatkarīgas palīdzības sniegšanu no diskriminācijas cietušajām personām;

2) rīkot neatkarīgas aptaujas par diskrimināciju;

3) publicēt neatkarīgus ziņojumus un sastādīt ieteikumus, kuri ir saistīti ar diskriminācijas novēršanu.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/43/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

23.03.2004 15:27

726

A.Dimitrovs

7365337; Aleksejs.Dimitrovs@integracija.gov.lv

Īpašu uzdevumu

ministrs

sabiedrības

integrācijas lietās

Sekretariāta

vadītāja

Juridiskā dienesta

vadītājs

Par kontroli

atbildīgā persona

Atbildīgā

amatpersona

N. Muicnieks

K. Vāgnere

A. Dimitrovs

Normatīvā akta projekta

“Diskriminācijas novēršanas likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000.gada 29.jūnijā tika pieņemta ES Padomes Direktīva 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – arī Direktīva). Šīs Direktīvas prasības Latvijas Republikai jāpārņem līdz 2004.gada 1.maijam.

Kaut arī Latvijas Republikas Satversmes 91.pants nosaka diskriminācijas aizliegumu, tas nav konkretizēts normatīvajos aktos. Turklāt Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav sastopami tādi termini kā “tieša diskriminācija”, “netieša diskriminācija”, pierādīšanas pienākums ar diskrimināciju saistītajās lietās nav uzlikts atbildētājam, nav izveidota valsts iestāde, kura būtu atbildīga par diskriminācijas novēršanu, nav ieviestas efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir pārņemt Direktīvas prasības un nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušana. Projekts paredz:

- ieviest Latvijas tiesību sistēmā ES tiesībām atbilstošu terminoloģiju;

- noteikt, ka diskriminācijas aizlieguma princips privāto tiesību jomā piemērojams šādas sfērās:

1) darba attiecības un nodarbinātība;

2) dalība arodbiedrībās un citās profesionālās organizācijās;

3) izglītība;

4) sociālā drošība un veselības aprūpe;

5) piekļuve precēm un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, tajā skaitā mājoklim;

kā arī citās sfēras, ja to paredz normatīvie akti;

- noteikt, kāda atšķirīga attieksme nav uzskatāma par diskrimināciju;

- ieviest efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu (zaudējumu atlīdzība un atlīdzība par morālo kaitējumu);

- noteikt, ka biedrībām ir tiesības iesniegt sūdzību vai prasību sakarā ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja cietusī persona tam piekrīt un pati nav iesniegusi šādu sūdzību vai prasību (populārsūdzība);

- nostiprināt pierādīšanas nastas uzlikšanu atbildētājam civiltiesiskā strīdā, kurš ir saistīts ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa diskriminācijai vai atbildētāja radītajām nelabvēlīgajām sekām;

- noteikt Valsts cilvēktiesību biroja pienākumus diskriminācijas novēršanas jomā.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts netieši ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, tautības vai etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokli, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Iedzīvotāji varēs efektīvāk aizsargāt savas tiesības, atsaucoties uz Diskriminācijas novēršanas likuma normām, civiltiesiska strīda ietvaros pierādīšanas nasta tiks uzlikta atbildētājam. Var prognozēt nebūtisku civiltiesisko un administratīvi tiesisko strīdu skaita paaugstināšanu lietās, kuras ir saistītas ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, un lielāku sabiedrības pārliecību, ka diskriminācija tiek sekmīgi apkarota.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

2002.gadā Valsts cilvēktiesību birojs saņēmis 8 rakstiskas sūdzības un sniedzis 134 mutiskas konsultācijas diskriminācijas jautājumos; 2003.gadā - 10 rakstisku sūdzību un 68 mutiskas konsultācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šos grozījumus ir izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa, kuru izveidojis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un kurā tika deleģēti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvji. Arī citi juristi tika aicināti paust savu viedokli par normatīvajiem aktiem diskriminācijas izskaušanas jomā.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijas saistības pārņemt Direktīvas prasības izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 2.panta un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta. Šīs saistības ir minētas arī 2003.gada 5.novembra Eiropas Komisijas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā par topošo dalībvalstu sasniegto progresu, gatavojoties dalībai ES.

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2000.gada 29.jūnijā ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasības. Direktīvas mērķis ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju rasu vai etniskas piederības dēļ ar nolūku, lai vienādas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušanu. Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma tika nolemts, ka Latvijas tiesību sistēmai atbilstošākais risinājums būtu izstrādāt vienotu Diskriminācijas izskaušanas likuma projektu, nevis grozījumus atsevišķos likumos.

Normatīvā akta projekts paredz daļēji pārņemt Direktīvas prasības. Lai pilnībā pārņemtu tās prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Normatīvajam aktam jāstājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Ja līdz 2004.gada 1.maijam Direktīvas prasības netiks pilnīgi pārņemtas, Eiropas Komisija būs tiesīga sniegt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226.pantā paredzēto atzinumu, bet pēc tam griezties Eiropas Tiesā. Turklāt direktīva, kas nav ieviesta līdz ieviešanai noteiktā termiņa iestāšanās brīdim, kļūst par tieši iedarbīgu – indivīdam rodas tiesības tieši atsaukties uz direktīvas normām (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā 148/78 Pubblico Ministero v. Ratti, [1979] ECR 1629). Valsts ir arī finansiāli atbildīga par zaudējumiem, kas indivīdiem radušies tāpēc, ka valsts nav ieviesusi direktīvu (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā C-6 un 9/90 Francovich v. Italy, [1991] ECR I-5357).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts, ievērojot 2003.gada 10.decembra ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas Latvijai (CERD/C/63/CO/7, 8.§).

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst 1965.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un 1979.gada 18.decembra Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kurām Latvija pievienojās 1990.gada 4.maijā. Konvencijas neparedz īpašu formu tajā ietverto saistību izpildei, līdz ar to Latvijas Republikai ir tiesības izvēlēties tās tiesību sistēmai atbilstošāko formu.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2000.gada 29.jūnijā ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OJ 19.07.2000, L 180)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

3. pants

4.pants

5.pants

6.pants

7.pants

8.pants

9.pants

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 2.panta 2. un 3.punkts

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 3.panta 1.punkts

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 2. panta 1.punkts, 3.panta 2.punkts, 4. un 5.pants

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 9.pants

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 14. un 15.pants

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 7.panta 2.punkts

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 8.panta 1.punkts

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 13.pants

Atbilst

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) rekomendācijām Nr.7 „Nacionālā likumdošana rasisma un rasu diskriminācijas apkarošanai”

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Darba grupā, kura izstrādājusi normatīvā akta projektu, piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvis. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs īsteno vairākus projektus, kuri ir saistīti ar ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu Latvijā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra priekšlikumi ir iestrādāti normatīvā akta projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2004.gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts kopā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru rīkos vairākus pasākumus, kas veltīti ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanai Latvijā, tajā skaitā semināru par grozījumiem normatīvajos aktos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem (Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirekcijas Diskriminācijas novēršanas nodaļas personāls, EMPL.D.3), apspriežot nepieciešamību iekļaut normatīvā akta projektā tādus pašus formulējumus, kā Direktīvā. Eiropas Komisijas pārstāvji rekomendēja iekļaut normatīvā akta projektā Direktīvā minētās definīcijas, lai novērstu domstarpības interpretācijas jautājumos. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Labklājības ministrijas pārstāvji 2003.gadā piedalījās divās Eiropas Komisijas Juridiskās darba grupas diskriminācijas jautājumos sēdēs.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās tiesas un Valsts cilvēktiesību birojs. Tiks precizētas Valsts cilvēktiesību biroja funkcijas diskriminācijas novēršanas jomā. Normatīvā akta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS informatīvajā sistēmā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājas lapā tīklā “Internet”. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks plašāk informēta Pret neiecietību vērstās valsts programmas īstenošanas ietvaros (programmas projekts tiks iesniegts Ministru kabinetā 2004.gadā).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

No normatīvā akta izrietošie strīdi izskatāmi Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārkāpuma gadījumā indivīds ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem un personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu.

4. Cita informācija

Īpašu uzdevumu ministra

sabiedrības integrācijas lietās v.i. A.Baštiks

19.03.2004 13:15

1778

A.Dimitrovs

7365337; Aleksejs.Dimitrovs@integracija.gov.lv

Sekretariāta

vadītāja

Juridiskā dienesta

vadītājs

Par kontroli

atbildīgā persona

Atbildīgā

amatpersona

K. Vāgnere

A. Dimitrovs