2004. gada 23. martā nr.9/3 -

Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (reģ.nr.715) un nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Juridiskā komisija lūdz grozīt 2004. gada 25. marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (reģ.nr.715) izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Likumprojekts

Izdarīt Autortiesību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr., 2003, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. aizstāt visā likumā vārdu “izmantošana” ar vārdu “lietojums” attiecīgajā locījumā.

2. Izteikt likuma 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors - fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs – autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;

3) datu bāze - neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija - skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu;

9) informācija par tiesību pārvaldījumu - tiesību subjekta sniegta informācija, kas identificē tiesību subjektu un tiesību objektu, informāciju par tiesību objekta lietojuma nosacījumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;

10) izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu;

11) izplatīšana – darbība, ar kuru tiek atsavinātas īpašuma tiesības uz darba vai blakustiesību objekta oriģinālu vai kopijām tās pārdodot, vai kā citādi atsavinot īpašuma tiesības;

12) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai, neatkarīgi no tās veida;

13) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība;

14) publiskošana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar atbilstošas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai;

15) publisks izpildījums – darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums, vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts lietojums ārpus ierastā ģimenes loka;

16) publisks patapinājums - darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju lietotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts tiek padarīts pieejams ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

17) reproducēšana - autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta;

18) reprogrāfiska reproducēšana – darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

19) tehnoloģiskie līdzekļi - tiesību subjekta piemērotie tehnoloģiskie aizsardzības pasākumi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti izmanto, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar tiesību objektu, ko nav atļāvis tiesību subjekts. Par efektīviem tehnoloģiskie līdzekļi uzskatāmi gadījumos, kad tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai citu tiesību objektu izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi;

20) vizuālās mākslas oriģināldarbs - šā likuma izpratnē grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (tādi kā glezna kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuri tiek uzskatīti par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kurus ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatīti par mākslas darba oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.

3. Izteikt 15.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba lietošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) publicēt darbu;

3) publiski izpildīt darbu;

4) izplatīt darbu;

5) raidīt darbu;

6) retranslēt darbu;

7) padarīt darbu pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tam piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

10) tulkot darbu;

11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas lietošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) izplatīt datorprogrammu;

2) padarīt datorprogrammu pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts);

5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu);

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes lietošanu ir šādas izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi;

2) izplatīt datu bāzi;

3) padarīt datu bāzi pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi;

5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu.”

4. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora attiekšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, darbu publiski pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. palīdzību) autoram ir tiesība saņemt atlīdzību:

1) 5% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta EUR 50000;

2) 3% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 50000,01 līdz EUR 200000;

3) 1% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 200000,01 līdz EUR 350000;

4) 0,5% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 350000,01 līdz EUR 500000;

5) 0,25% no tālākpārdošanas cenas, ja tā pārsniedz summu, kas ekvivalenta EUR 500000.

Ikreizējā atlīdzības summa par vienu mākslas darbu nevar pārsniegt summu, kas ekvivalenta EUR 12500.

(3) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta cena bez nodokļiem.

(4) Mākslas darba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas administrē šo tiesību.

(5) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir pienākums sniegt informāciju, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams trīs gadu laikā pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pārdošanas.

(6) Darba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī darba izstādīšanu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu, nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

(7) Šajā pantā minētās tiesības ir attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un viņu mantinieku tālākpārdošanas tiesības.

(8) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem.”

5. 18.pantā:

Izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā nodaļā paredzētos mantisko tiesību ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba atbilstošiem lietojuma noteikumiem un nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.”

Papildināt pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja darba lietotājam šā likuma 20.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā, 21., 22., 23., 24. un 27.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības lietot darbu, bet viņš šīs tiesības nevar īstenot autora piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, tad viņam ir tiesības lūgt autoram dot pieeju šiem darbiem, ņemot vērā mantisko tiesību ierobežojumu. Autors var atteikt dot šādu iespēju, ja darba lietojums ir pretrunā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(5) Ja darba lietotājs un autors nevar panākt vienošanos par šā panta ceturtajā daļā noteikto, viņi var griezties pie vidutāja.”

6.Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Darba publisks patapinājums

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek lietots publiskam patapinājumam.”

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdu vajadzībām

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām, kā arī bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas drīkst nekomerciālos nolūkos reproducēt un izplatīt darbu šiem invalīdiem uztveramā formā, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās invaliditātes gadījumā.”

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Darba parodēšana un kariķēšana

Bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas ir atļauts darbu parodēt un kariķēt.”

9. 29.pantā:

Aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “translēšana” ar vārdu “tulkošana” attiecīgajā locījumā,

Aizstāt panta trešajā daļā vārdus “izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā.” ar vārdiem “ielādējot, demonstrējot, lietojot, pārraidot vai glabājot.”

10. Izteikt 30.panta pirmās daļas otro apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija iepriekš nav bijusi viegli pieejama;”

11. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Tiesība izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šo darbu citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos objektos ietvertiem darbiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

12. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

33. pants. Darba īslaicīga reproducēšana

“Bez autora atļaujas ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba reproducēšana ir tehnoloģiska procesa būtiska sastāvdaļa ar mērķi nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp trešajām personām vai likumīgu lietojumu, un šai reproducēšanai nav pastāvīgas ekonomiskas nozīmes.”

13. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību (nesēju atlīdzību), ir atļauts reproducēt vienu filmas vai fonogrammas kopiju no likumīgi iegūtas filmas vai fonogrammas personiskās vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka, lietojot iekārtas un tukšos materiālos nesējus (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.). Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai lietojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti lietojumam profesionālā darbībā raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtās un tukšie materiālie nesēji nelietoti tiek izvesti no Latvijas, personām, kas samaksājušas nesēja atlīdzību ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tad tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kas minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.”

14. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību, ir atļauts darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskām un dienesta vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu (izņemot skenēšanu) maksā personas, kas nodrošina iespēju reprogrāfiski reproducēt publicētus darbus par atlīdzību vai bez tās.

(3) Atlīdzību par publicētu darbu reprogrāfisku reproducēšanu ar skeneriem maksā šādai reproducēšanai lietojamo skeneru izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētās iekārtas nelietotas tiek izvestas no Latvijas, personām, kas samaksājušas atlīdzību ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta trešajā daļā minēto iekārtu pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka atlīdzība ir samaksāta, tad tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kas minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Apjomu, kādā atļauts reprogrāfiski reproducēt publicētus darbus, par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī personas, kurām saskaņā ar šā panta otro daļu ir pienākums maksāt atlīdzību, nosaka Ministru kabinets.”

15. 37.pantā:

Papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Darba, kura aizsardzības termiņš netiek aprēķināts no autora vai autoru nāves, aizsardzība ir beigusies, ja 70 gadu laikā pēc tā radīšanas tas likumīgi nav kļuvis pieejams sabiedrībai.”

Uzskatīt panta sesto daļu par attiecīgi septīto un izteikt šādā redakcijā:

“(7) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas.”

16. 40.pantā:

Aizstāt panta ceturtajā daļā skaitļa vārdu “trīs” ar skaitli “10”.

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Darba lietotājiem pēc autortiesību subjekta, arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par lietotajiem darbiem.”

17. papildināt 47.pantu ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Attiecībā uz blakustiesību objektu lietojumu piemērojami šā likuma 40.-45.panta noteikumi.”

18. 48.pantā:

Izslēgt pirmo daļu,

Izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, ja mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir tiesības:

1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā sava izpildījuma izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams izpildījuma lietojuma veida dēļ;

2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) izplatīt izpildījuma fiksāciju,

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.

Izslēgt panta astoto daļu.

19. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības filmas oriģinālu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) retranslēt pa kabeļiem;

3) padarīt pieejamas pa vadiem vai kādā citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) nomāt, īrēt un publiski patapināt;

5) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.”

20. 51.pantā:

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības fonogrammu un tās kopiju:

1) izplatīt;

2) padarīt pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) nomāt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai ja tas noticis ar viņa piekrišanu;

4) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.”

Izslēgt panta otro daļu.

21. 52.pantā:

Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām ir uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kas ir padarītas pieejamas pa vadiem vai kādā citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tām piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.”

Izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēgusi blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju lietotāju vai šādu lietotāju apvienību.”

22. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) raidījumu publiskošanu par maksu vai vietās, kas sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;

2) programmu nesošu signālu pārraide ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

3) jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

4) raidījumu retranslāciju pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu raidījuma fiksācijas reproducēšanu un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu.”

23. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu atbilstošiem lietojuma noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(2) Bez blakustiesību subjektu piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams lietot blakustiesību objektu, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:

1) personiskām vajadzībām, ievērojot šā likuma 34.panta noteikumus;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos;

3) izglītības un pētniecības nolūkos, ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus;

4) citos nolūkos, kas noteikti attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu šā likuma 19., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 33.pantā.

(3) Ja blakustiesību objekta lietojums saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.”

(4) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tika pārdoti Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu, vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šiem objektiem citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

24.Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šo darbu citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

25. Izteikt 61.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Datu bāzes veidotāja - fiziskās personas - tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, vai ja Latvija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja - juridiskās personas - tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā persona izveidota saskaņā ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Eiropas Savienībā. Ja juridiskajai personai Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas vai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts ekonomiku.”

26. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šādā aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori un tās darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti un tās darbības mērķis ir blakustiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, da tu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu lietojumu.

(7) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz vienas kategorijas autortiesību vai blakustiesību subjektu, objektu vai to lietojumu kādā no tiesību veidiem vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(8) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

(9) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez pilnvarojuma no citas mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz publisku patapinājumu, reproducēšanu personiskām vajadzībām un reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām.

27. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

67.pants Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzība

(1) Atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniedz un anulē Kultūras ministrija. Atļauju izsniedz, pamatojoties uz organizācijas iesniegumu, kam pievienota visa izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(2) Izsniedzot atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, Kultūras ministrija izvērtē:

1) vai organizācijas statūti atbilst šim likumam;

2) vai organizācija pārstāv būtisku daļu Latvijas autoru vai izpildītāju, fonogrammu producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) vai organizācija spēs veikt konkrētās tiesības vai lietojuma veida efektīvu administrēšanu un vai to jau nenodrošina cita mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija;

4) citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme konkrētās tiesības vai lietojuma veida kolektīvajā administrēšanā.

(3) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, it īpaši uzraugot, vai:

1) tiek piemēroti vienādi nosacījumi vienas un tās pašas kategorijas lietotājiem;

2) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegšana;

3) atlīdzības sadale un izmaksas notiek paredzētajā kārtībā.

(4) Kultūras ministrija anulē atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu, ja:

1) organizācija pēc atkārtota Kultūras ministrijas pieprasījuma nesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai;

2) organizācijas darbība neatbilst likumam un trūkumi nav novērsti Kultūras ministrijas norādītajā termiņā.

(5) Informāciju par šā panta otrajā un sestajā daļā noteikto atļauju spēkā stāšanos vai anulēšanu Kultūras ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

28. Papildināt likumu ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

“X1 nodaļa Vidutāji

67.1 pants. Vidutāju izmantošana

(1) Ja raidorganizācijas savstarpēji nevar vienoties par retranslēšanu kabeļradio un kabeļtelevīzijā, kā arī šā likuma 18.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, jebkura puse var izmantot vidutāju.

(2) Pieteikumus par vidutāja procesa uzsākšanu jāadresē Kultūras ministrijai un otrai pusei.

67.2 Vidutājs

(1) Puses var vienoties par vidutāja kandidatūru vai par kārtību kādā vidutājs tiek aicināts vai iecelts. Ja puses nevar vienoties par vidutāja kandidatūru vai kārtību, kādā vidutājs tiek aicināts, vidutāju var nozīmēt Kultūras ministrs, pamatojoties uz pušu rakstisku lūgumu.

(2) Vidutājs jāizvēlas tā, lai viņa neatkarība un neitralitāte nerādītu pamatotas šaubas.

(3) Vidutāja darbības nolikumu apstiprina Kultūras ministrs.

67.3 pants. Vidutāja procesa norise

(1) Ja kāda no pusēm iesniegusi priekšlikumu strīda atrisināšanai, vidutāja process notiek, pamatojoties uz šo priekšlikumu.

(2) Vidutājs var izteikt pusēm priekšlikumus strīda atrisināšanai un noteikt laika periodu, kādā puses apstiprina vai noraida izteikto priekšlikumu. Ja neviena no pusēm neizsaka iebildumus pret vidutāja izteikto priekšlikumu trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas, tiek uzskatīts, ka tās pieņem minēto priekšlikumu.

(3) Vidutājs nav tiesīgs izpaust ziņas un informāciju, kura tam tapusi zināma saistībā ar vidutāja procesu.

(4) Pušu griešanās pie vidutāja neietekmē to tiesības griezties tiesā.

29. Izteikt likuma XI nodaļu šādā redakcijā:

“XI nodaļa Autortiesību, blakustiesību un datu bāzu, kuru veidotājiem ir sui generis tiesības, tiesību aizsardzība.

68.pants. Autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas tiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, tai skaitā:

1) tiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez tiesību īpašnieka atļaujas tiek dzēsta, grozīta vai pārveidota tiesību subjekta pievienotā elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ja tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

4) tiesību subjekta piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu, kas paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar tiesību objektu iznīcināšana, apiešana vai citas darbības ar tehnoloģiskiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez tiesību subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, imports, izplatīšana, pārdošana, noma, reklamēšana vai valdīšana komerciālā nolūkā un tādu pakalpojumu sniegšana, kas radīti vai pielāgoti, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus vai tos iznīcinātu.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību, blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie tiesību objekti vai to kopijas ir pirātiski eksemplāri.

(4) Par pirātiskiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami tiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

69.pants. Tiesību subjektu tiesību aizsardzība

(1) Tiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzīst viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai pārkāpējs atlīdzina zaudējumus, arī negūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs dod kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt, lai tiek iznīcināti pirātiskie eksemplāri;

6) prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu tiesību subjektu tiesības, vai kuri padara iespējamu šāda pārkāpuma veikšanu, veic atbilstošus pasākumu, lai pārtrauktu lietotāju iespējas veikt šādus pārkāpumus. Gadījumā, ja starpnieks neveic atbilstošus pasākumus, tiesību subjektam ir tiesības vērsties pret starpnieku.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, tiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot Civilprocesa likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī tiesību pārkāpuma novēršanai vai pārtraukšanai.

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantotas pirātisku eksemplāru izgatavošanai, vēršama piedziņa tiesību subjektam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai vai arī šie materiāli un iekārtas nododamas izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējamas. Pirātiskie eksemplāri iznīcināmi.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību tiesību subjektu vārdā ceļ pats tiesību subjekts vai arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Tiesību subjekti, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir atbrīvotas no valsts nodevas tiesā.

70.pants. Pirātisko eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot pirātiskos eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par pirātisko eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par pirātisko eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību, blakustiesību vai datu bāzes veidotāju tiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās atbildības.”

30. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci šādā redakcijā:

“ Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/250/EEK, 92/100/EEK, 93/83/EEK, 93/98/EEK, 96/9/EK, 2001/29/EK, 2001/84/EK.”

31. Pārejas noteikumos:

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu piekto punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 48.panta trešajā un septītajā apakšpunktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.”

līdzšinējo piekto punktu uzskatīt attiecīgi par sesto.

Šā likuma 11., 23., 24. un 25.pants stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.