Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 152.nr.; 1997, 1./2.nr.; 2000, 148./150.nr.; 2002, 4.nr.; 2003, 169.nr.) šādus grozījumus:

1

Ierosinām izteikt atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām šādā precizētā redakcijā:

‘’(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2.nr.)’’.

Atbalstīt

Izdarīt likumā “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

2

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “preču un produktu” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “preču” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “preču un produktu” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “preču” (attiecīgā locījumā).

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dabas resursu lietošana ir:

a) tieša dabas resursu ieguve (iesaistīšana saimnieciskajā darbībā),

b) piesārņojošo vielu ievadīšana vai noplūde vidē,

c) videi kaitīgu preču un produktu patērēšana,

d) jebkura darbība vai bezdarbība, kas degradē vidi vai dabas resursus;

3

Izteikt 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) dabas resursu ieguve vai izmantošana, tajā skaitā arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi,”.

Atbalstīt

2. 1.pantā:

izteikt 1.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) dabas resursu ieguve vai izmantošana, tajā skaitā arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi,”.

2) dabas resursu lietošanas atļauja ir īpašs dokuments, kas nosaka dabas resursu ieguves, vides piesārņošanas vai videi kaitīgu preču un produktu realizācijas vai ievešanas (importa) kvantitatīvos un kvalitatīvos ierobežojumus, kā arī uzliek papildu saistības tā saņēmējam. Dabas resursu lietošanas atļauju normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas;

4) videi kaitīga prece vai produkts ir tāda izejviela, ražojums, patēriņa priekšmets vai to iepakojums, kas savā dzīves ciklā izraisa vides piesārņojumu vai degradāciju. Preces vai produkta dzīves cikls ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, preces vai produkta ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju;

5) dabas resursu lietošanas licence ir īpaša veida licence, kuru izdod Vides ministrija (vai tās pilnvarota institūcija) un kura tās apmaksātās (dzēstās) daļas apjomā ir līdzvērtīga dabas resursu nodokļa nomaksai;

1. 1.pantā:

izslēgt 2. un 5.punktu;

4

Izslēgt 4.punktu.

Atbalstīt

izslēgt 2., 4. un 5.punktu;

6) saimnieciskā darbība ir derīgo izrakteņu ieguve, preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida par atlīdzību veikta darbība;

5

Aizstāt 1.panta 6.punktā vārdus ”derīgo izrakteņu ieguve” ar vārdiem “dabas resursu lietošana”.

Atbalstīt

aizstāt 6.punktā vārdus ”derīgo izrakteņu ieguve” ar vārdiem “dabas resursu lietošana”;

papildināt pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) izmantošana savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir realizēšana citai personai iekšzemē vai izmantošana sava ražošanas procesa nodrošināšanai;

11) trešās valstis ir valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.”

6

Izslēgt 1.panta 10. un 11.punktus.

Atbalstīt

(2) Fondam piešķirtā dotācija no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi izmantojami tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vides monitoringu, vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanu, vides izglītību un saziņu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.

2. Papildināt 3.panta otro daļu ar vārdiem “nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu”.

3. Papildināt 3.panta otro daļu ar vārdiem “nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu”.

(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā;

5) realizē mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

6) ieved (importē) radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības, ja attiecīgās personas tās veic bez nepieciešamās atļaujas, ir uzskatāmas par nelikumīgām, un šajos gadījumos pret nodokļa maksātājiem piemērojami šā likuma 19.panta noteikumi.

3. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē Latvijas Republikas teritorijā ražotas videi kaitīgas preces vai produktus,

b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas iegādātas videi kaitīgas preces vai produktus,

c) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no trešās valsts ievestas un brīvam apgrozījumam izlaistas videi kaitīgas preces vai produktus;

4) Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē Latvijas Republikas teritorijā iepakotas preces vai produktus neatkarīgi no preču vai produktu ražošanas vietas,

b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas iegādātas preces vai produktus iepakojumā,

c) iepako izstrādājumus pašu sniegtā pakalpojuma rezultātā,

d) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no trešās valsts ievestas un brīvam apgrozījumam izlaistas preces vai produktus iepakojumā,

e) ieved pārstrādei preces vai produktus iepakojumā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izmanto savā darbībā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas iegādātas vai no trešās valsts ievestas un brīvam apgrozījumam izlaistas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;”;

papildināt pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

8) emitē savas darbības rezultātā no likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām iekārtām vidē siltumnīcefekta gāzes;

9) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “atļaujas” ar vārdiem “atļaujas vai licences vai neiesniedzot pieteikumu C kategorijas piesārņojošai darbībai”.

7

8

Ierosinām apsvērt iespēju papildināt likuma 4. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem ‘’atļauju vai licenci’’ ar vārdiem ‘’(ja attiecīgie normatīvie akti paredz šādas atļaujas vai licences nepieciešamību)’’.

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci vai apliecinātu pieteikumu C kategorijas piesārņojošai darbībai (ja attiecīgie normatīvie akti paredz šādas atļaujas vai licences nepieciešamību) veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces,

b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli tās realizējot;

4) Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē preces iepakojumā (ieskaitot kopā ar preci ievesto, precei pievienoto, primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),

b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iepakojumā iegādātas preces (ieskaitot kopā ar preci ievesto, precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli tās realizējot;

5) realizē mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

6) izmanto savā darbībā radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

7) reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

8) emitē savas darbības rezultātā no likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām iekārtām vidē siltumnīcefekta gāzes;

9) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi.

(2) Ja personas šā panta pirmajā daļā minētās darbības veic bez nepieciešamās atļaujas vai licences vai nesaņemot apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai un izvairās no nodokļa maksāšanas, tām piemērogojami šā likuma 19.panta noteikumi.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(8)

Atbalstīt

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci vai apliecinātu pieteikumu C kategorijas piesārņojošai darbībai (ja attiecīgie normatīvie akti paredz šādas atļaujas vai licences nepieciešamību) veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē teritorijā videi kaitīgas preces,

b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli tās realizējot;

4) Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē preces iepakojumā (ieskaitot kopā ar preci ievesto, precei pievienoto, primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),

b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iepakojumā iegādātas preces (ieskaitot kopā ar preci ievesto, precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli tās realizējot;

5) realizē mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

6) izmanto savā darbībā radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

7) reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

8) emitē savas darbības rezultātā no likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām iekārtām vidē siltumnīcefekta gāzes;

9) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi.

(2) Ja personas šā panta pirmajā daļā minētās darbības veic bez nepieciešamās atļaujas vai licences vai nesaņemot apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai un izvairās no nodokļa maksāšanas, tām piemērogojami šā likuma 19.panta noteikumi.”

Ar nodokli apliek:

4) importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;

4. 5.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus “importēto un iekšzemē ražoto”;

5. 5.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus “importēto un iekšzemē ražoto”;

papildināt pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) transportlīdzekļus, kas minēti šā likuma 10.pielikumā;

8) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

9) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, atbilstoši šā likuma 1.pielikumam.”

papildināt pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) transportlīdzekļus, kas minēti šā likuma 10.pielikumā;

8) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

9) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, atbilstoši šā likuma 1.pielikumam.”

Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteiktas šā likuma pielikumos. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem un par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojamas papildlikmes par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu.

5. Papildināt 6.panta pēdējo teikumu ar vārdiem “un kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā”.

6. Papildināt 6.panta pēdējo teikumu ar vārdiem “un kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā”.

(1) Dabas resursu lietošanas limitus nosaka, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam paredzēto atļauju.

(2) Jebkuram nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem atļauja. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.

6. 7.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem attiecīga atļauja vai licence vai jāiesniedz pieteikums C kategorijas piesārņojošai darbībai.”;

9

10

Ierosinām likumprojekta 6. panta otrajā rindkopā aizstāt vārdus ‘’’’izteikt otrās daļas pirmo teikumu’’ ar vārdiem ‘’izteikt ‘’otro daļu’’.

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem attiecīga atļauju vai licenci vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošai darbībai. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(10)

Atbalstīt

7. 7.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem attiecīga atļauju vai licenci vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošai darbībai. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.”;

(3) Atļaujas dabas resursu ieguvei, arī ūdeņu izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu apglabāšanai atkritumu izgāztuvēs un poligonos vai atkritumu sadedzināšanai piešķir atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu darbam ar jonizējošā starojuma avotiem regulē likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”.

(4) Atļauju piešķir uz pieprasītāja iesnieguma pamata uz ierobežotu laiku. Iesniegums par atļaujas piešķiršanu jāiesniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kārtējās atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās. Atbildīgajai institūcijai jauna atļauja jāizsniedz četru nedēļu laikā vai divu nedēļu laikā jāpaziņo par motivētu atteikumu piešķirt atļauju. Par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu dabas resursu lietotājiem, kas uzsāk jaunu darbību, jāpaziņo sešu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

izslēgt trešo un ceturto daļu;

izslēgt trešo un ceturto daļu;

(5) Atļauja nav nepieciešama dabas resursu lietotājiem, kuri lieto dabas resursus sava nekustamā īpašuma robežās, ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā (resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā), kā arī ja šī lietošana nerada nelabvēlīgas vides pārmaiņas ārpus nekustamā īpašuma robežām. Šā noteikuma ierobežojumus nosaka likums "Par vides aizsardzību" un likums "Par zemes dzīlēm".

aizstāt piektās daļas pirmajā teikumā vārdu “Atļauja” ar vārdiem “Atļauja vai licence”;

aizstāt piektās daļas pirmajā teikumā vārdu “Atļauja” ar vārdiem “Atļauja vai licence”;

(6) Ja dabas resursu lietotājs tehnisku (procedūras) iemeslu dēļ likumā paredzētajā kārtībā un termiņos nav saņēmis nepieciešamo atļauju, atbildīgajai institūcijai ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem, pagarināt iepriekšējās atļaujas derīguma termiņu.

(7) Ar atļaujas piešķiršanu saistītos strīdus izskata Vides ministrija vai arī attiecīgā pašvaldība - gadījumos, kad atļaujas piešķiršana ietilpst pašvaldības kompetencē. Ieinteresētā persona strīda izskatīšanā pieņemto lēmumu ir tiesīga pārsūdzēt tiesā.

izslēgt sesto un septīto daļu.

izslēgt sesto un septīto daļu.

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem.

7. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves, lietošanas apjomu, arī ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidiem un apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves, lietošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem vai — C kategorijas piesārņojošai darbībai — atbilstoši piesārņotāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

11

12

Ierosinām papildināt 8. panta pirmo daļu pēc vārdiem ‘’un atļaujā’’ ar vārdiem ‘’vai licencē’’.

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, vides piesārņojuma veidiem un apjomu kā arī ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves, izmantošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā vai licencē noteiktajiem limitiem vai — C kategorijas piesārņojošai darbībai — atbilstoši piesārņotāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(12)

Atbalstīt

8. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, vides piesārņojuma veidiem un apjomu kā arī ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves, izmantošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā vai licencē noteiktajiem limitiem vai — C kategorijas pi esārņojošai darbībai — atbilstoši piesārņotāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(3) Par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu, ja tie uzrādīti pārskata dokumentos, nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi.

13

Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdu “ieguvi” ar vārdu “lietošanu”

Atbalstīt

aizstāt trešajā daļā vārdu “ieguvi” ar vārdu “lietošanu”

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču un produktu veidiem atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajai klasifikācijai.

(2) Nodokli par pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to muitas vērtības.

(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla svara vienību. Iepakojuma materiālu veidam un svaram jābūt pamatotam: importētām precēm — ar kravas sertifikātu vai iepakojumu apliecinošu piegādātāja apstiprinātu dokumentu, iekšzemē ražotām precēm — ar uzskaites dokumentiem. Ja preču iepakojuma materiāla veids un svars nav pamatots ar šajā daļā minētajiem dokumentiem, bet kravas pavaddokumentos ir norādīts kravas bruto svars, nodokli aprēķina, reizinot 25 procentus no kravas bruto svara ar nodokļa likmi — 0,06 lati par kilogramu. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav kravas sertifikāta vai iepakojumu apliecinoša piegādātāja apstiprināta dokumenta, kā arī nav nekādu citu dokumentu, kuros būtu norādīts preču bruto svars, nodokli aprēķina viena procenta apmērā no preces vai produkta vērtības. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot, kas ir kravas sertifikāts vai iepakojumu apliecinošs piegādātāja apstiprināts dokuments un kā aprēķināms nodoklis par iepakojumu (arī tad, ja informācija ir nepilnīga).

(5) Nodokli par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaram jābūt pamatotam ar uzskaites dokumentiem.

(6) Nodokli par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas.

8. 9.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“9.pants.Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm un produktiem, par preču vai produktu iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokli par Latvijas Republikas teritorijā ražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta realizācijas cenas.”;

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Par videi kaitīgu preču un produktu iegādi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas nodokļa maksātājs, kas izmanto šīs preces vai produktus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodokli aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta iegādes cenas.”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu no trešās valsts un izlaišanu brīvam apgrozījumam aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta iegādes vērtības;

(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību.”;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Iepakojuma materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču vai produktu iepakojuma uzskaiti. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot, kas var izsniegt iepakojuma sertifikātu un iepakojuma sertifikātā un citos iepakojumu apliecinošos uzskaites dokumentos iekļaujamo informāciju.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “Nodokli par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)” ar vārdiem “Nodokli par radioaktīvajām vielām”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nodokli par transportlīdzekļiem aprēķina atbilstoši šā likuma 10.pielikumā noteiktajām likmēm par katru transportlīdzekli.”

14

15

16

Ierosinām aizstāt 9. panta septītajā daļā vārdus ‘’noteiktajām likmēm’’ ar vārdiem ‘’noteiktajai likmei’’.

Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

‘’papildināt 9. panta pirmo daļu pēc vārda ‘’Nodokli’’ ar vārdiem ‘’par videi kaitīgām precēm’’.

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču veidiem atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajai klasifikācijai.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijas Republikā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību, svara vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis.

(3) Par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta iegādes cenas kurā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis.

(4) Nodokli par preču iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību.”;

(5) Iepakojuma materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču iepakojuma uzskaiti. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot:

1) iepakojumu materiālu veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu veidus, tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura var izsniegt iepakojumu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad nodokļu maksātājs pats nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, tajos gadījumos, kad maksātāja rīcībā nav nepieciešamie iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošie dokumenti.

(6) Nodokli par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaram jābūt pamatotam ar uzskaites dokumentiem.

(7) Nodokli par radioaktīvajām vielām pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas.

(8) Nodokli par transportlīdzekļiem aprēķina atbilstoši šā likuma 10.pielikumā noteiktajai likmei par katru transportlīdzekli.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(16)

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(16)

Atbalstīt

9. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā”

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču veidiem atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajai klasifikācijai.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijas Republikā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību, svara vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis.

(3) Par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta iegādes cenas kurā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis.

(4) Nodokli par preču iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību.

(5) Iepakojuma materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču iepakojuma uzskaiti. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot:

1) iepakojumu materiālu veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu veidus, tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura var izsniegt iepakojumu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad nodokļu maksātājs pats nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, tajos gadījumos, kad maksātāja rīcībā nav nepieciešamie iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošie dokumenti.

(6) Nodokli par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaram jābūt pamatotam ar uzskaites dokumentiem.

(7) Nodokli par radioaktīvajām vielām pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas.

(8) Nodokli par transportlīdzekļiem aprēķina atbilstoši šā likuma 10.pielikumā noteiktajai likmei par katru transportlīdzekli.”

(1) Dabas resursu lietošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu uzskaites, nodokļa aprēķinu un nomaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārskatu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķinu pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm nodokļa maksātājs saskaņo ar Vides ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams pilnvarotajai institūcijai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam papīra vai elektroniskā formātā. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) vai Vides ministrijas novērtētu un atzītu laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām

(3) Maksātājs nodokli aprēķina un iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam. Nodokli par videi kaitīgu preču vai iepakojuma ievešanu (importu) aprēķina un maksā saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.

(4) Piemērojot muitas procedūras — ievešana uz laiku, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešana muitas noliktavā, komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana —, par preču vai produktu iepakojumu aprēķina dabas resursu nodokli.

(5) Izvedot šā panta ceturtajā daļā minētās preces un produktus no Latvijas Republikas muitas teritorijas un piemērojot attiecīgās Muitas likumā minētās izvešanas muitas procedūras, aprēķināto dabas resursu nodokli neiekasē par to preču vai produktu un iepakojuma daļu, kas pamatota ar izvešanas muitas procedūru noformēšanu un pabeigšanu apliecinošiem dokumentiem.

(6) Par to preču vai produktu iepakojuma daļu, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas netiek izvesta, iekasē dabas resursu nodokli.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minēto muitas procedūru piemērošanas brīdī ziņas par preču vai produktu iepakojuma materiāla daudzumu var būt apstiprinātas ar šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto iepakojumu apliecinošu dokumentu kopijām. Līdz izvešanas muitas procedūru piemērošanai muitas iestādē iesniedzami vai uzrādāmi attiecīgo dokumentu oriģināli.

(8) Ministru kabinets nosaka, ar kādiem dokumentiem pamatojama dabas resursu nodokļa atmaksāšana, ja preces vai produkti, par kuriem, ievedot tos izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir samaksāts nodoklis, tiek izvesti (eksportēti) no Latvijas Republikas teritorijas, un ar kādiem dokumentiem pamatojama iepakojuma daļa, noformējot izvešanas muitas procedūras un izvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas preces vai produktus, kas ievesti tajā, noformējot šā panta ceturtajā daļā minētās muitas procedūras.

(9) Ja nodokļa maksātājs nodokli maksā tikai par videi kaitīgu preču vai produktu, iepakojumā esošu preču vai produktu ievešanu izlaišanai brīvam apgrozījumam iekšzemē, pārskatu par dabas resursu nodokli iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādei reizi gadā.

9. 10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dabas resursu lietošanas, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu, preču un produktu iepakojuma, vienreiz lietojamu galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu uzskaites kārtību, kā arī nodokļa aprēķinu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokļa maksātājs vai tā pilnvarota persona aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam — par:

a) dabas resursu ieguvi vai lietošanu,

b) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā dabasgāzi,

c) vides piesārņošanu,

d) Latvijas Republikas teritorijā ražotu videi kaitīgu preču vai produktu realizāciju,

e) Latvijas Republikas teritorijā iepakotu preču vai produktu realizāciju Latvijas Republikas teritorijā,

f) pakalpojuma rezultātā izstrādājumam pievienoto iepakojumu,

g) vienreiz lietojamu galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos;

2) par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim — par:

a) C kategorijas piesārņojošu darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu,

b) aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu;

3) pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijas Republikā par transportlīdzekļiem;

4) noformējot muitas procedūru — izlaišana brīvam apgrozījumam — par:

a) videi kaitīgām precēm vai produktiem,

b) precēm vai produktiem iepakojumā,

c) radioaktīvajām vielām.”;

papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:

“(31) Nodokļa aprēķināšanas brīdis nosakāms saskaņā ar likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto preču iegādes brīdi par:

1) videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā iegādi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas;

2) preču vai produktu iepakojumā ievešanu pārstrādei no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

3) radioaktīvajām vielām, kas iegādātas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas.

(32) Nodokļa maksātājs par šā panta 3.1 daļā minētajiem nodokļa objektiem nodokli maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam.

(33) Nodokļa maksātājs vai tā pilnvarota persona iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam par:

a) šā panta trešās daļas 1.punktā un 3.1 daļā minētajiem nodokļa objektiem — par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam;

b) aprēķināto nodokli par C kategorijas piesārņojošu darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu — par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim;

c) aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu, — par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim;

d) videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojuma un par tādu radioaktīvo vielu realizāciju vai izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kuras ievestas un izlaistas brīvam apgrozījumam no trešās valsts, — par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim.

(34) Šā panta trešajā daļā minēto maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par to preču, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana uz laiku, ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei muitas kontrolē — iepakojumu, kas no Latvijas Republikas teritorijas netiek izvests, nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(51) Nodokli, kas samaksāts pēc šā panta trešās daļas 4.punktā minēto, izlaišanai brīvam apgrozījumam noformēto videi kaitīgo preču un produktu, preču un produktu iepakojumā un radioaktīvo vielu piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var ieskaitīt kā nodokļa avansa maksājumu nākamajam pārskata periodam, ja nodokļa maksātājs attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei var ar dokumentiem pamatot šajā daļā minēto nodokļa objektu piegādi uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Ministru kabinets nosaka šīs daļas piemērošanas kārtību.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets nosaka, ar kādiem dokumentiem pamatojama dabas resursu nodokļa ieskaitīšana kā nodokļa avansa maksājums nākamajam pārskata periodam, ja preces vai produkti, preces vai produkti iepakojumā, par ko ir samaksāts nodoklis, tiek izvesti no Latvijas Republikas teritorijas, un ar kādiem dokumentiem pamatojama iepakojuma daļa, izvedot no Latvijas Republikas teritorijas, ja par to bijis samaksāts nodoklis.”;

izslēgt devīto daļu;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Fiziskās personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā šā panta trešās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli nesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 5.datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.”

17

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Nodokļa aprēķina un nomaksas kārtība

(1) Dabas resursu lietošanas limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamu galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu uzskaites kārtību, kā arī nodokļa aprēķina, samaksas kārtību un pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk pārskatus) formu un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārskatu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķinu pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm nodokļa maksātājs saskaņo ar Vides ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams pilnvarotajai institūcijai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam papīra vai elektroniskā formātā. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) vai Vides ministrijas novērtētu un atzītu laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām.

(3) Nodokļa maksātājs aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim — par:

a) C kategorijas piesārņojošu darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu,

b) aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu;

(5) Nodokli par transportlīdzekļiem nodokļu maksātājs aprēķina saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijas Republikā.

(6) Nodokļa maksātājs iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats iesniedzams par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim.

(7) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā, pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli nesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 5.datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(8) Nodokļa maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.”

Atbalstīt

10. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

(1) Dabas resursu lietošanas limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamu galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu uzskaites kārtību, kā arī nodokļa aprēķina, samaksas kārtību un pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk pārskatus) formu un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārskatu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķinu pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm nodokļa maksātājs saskaņo ar Vides ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams pilnvarotajai institūcijai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam papīra vai elektroniskā formātā. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) vai Vides ministrijas novērtētu un atzītu laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām.

(3) Nodokļa maksātājs aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim — par:

a) C kategorijas piesārņojošu darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu,

b) aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu;

(5) Nodokli par transportlīdzekļiem nodokļu maksātājs aprēķina saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijas Republikā.

(6) Nodokļa maksātājs iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats iesniedzams par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim.

(7) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā, pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli nesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 5.datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(8) Nodokļa maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.”

(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi un lietošanu vai vides piesārņošanu, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;

2)  60 procentus — tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(2) (Izslēgta ar 19.12.96. likumu).

(3) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ieskaita:

1) 70 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 30 procentus — tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par bīstamo atkritumu sadedzināšanu ieskaita tā pagasta vai pilsētas pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(5) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts pamatbudžetā.

10. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “un lietošanu” ar vārdiem “dabasgāzes iesūknēšanu ģeoloģiskajās struktūrās”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču un produktu iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā, par dabas resursu ieguvi un lietošanu, kā arī dabasgāzes iesūknēšanu ģeoloģiskajās struktūrās virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts pamatbudžetā.”

18

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu lietošanu vai vides piesārņošanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;

2)  60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(2) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita:

1) 70 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 30 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(3) Nodokļa maksājumus par:

1) bīstamo atkritumu sadedzināšanu ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi - tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (vairāku pašvaldību gadījumā - proporcionāli izmantotajai teritorijai).

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā, par dabas resursu ieguvi un lietošanu virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts pamatbudžetā.”

Atbalstīt

11. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu lietošanu vai vides piesārņošanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;

2)  60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(2) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita:

1) 70 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 30 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(3) Nodokļa maksājumus par:

1) bīstamo atkritumu sadedzināšanu ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi - tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (vairāku pašvaldību gadījumā - proporcionāli izmantotajai teritorijai).

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā, par dabas resursu ieguvi un lietošanu virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts pamatbudžetā.”

(1) Latvijas reģionos ar nelabvēlīgām vides stāvokļa izmaiņu tendencēm, reģionos ar nelīdzsvarotu saimnieciskās darbības un vides pašatjaunošanās potenciāla attiecību, kā arī atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas ir kaitīgi vai potenciāli bīstami videi, nodokļa administrēšanā var ieviest licenču tirgus mehānismu. Licenču izdošanas, apmaksas (dzēšanas) kārtību un darbības ar licencēm reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ja nodokļa administrēšanā ieviests licenču tirgus mehānisms, tas izslēdz citu nodokļa administrēšanas metožu piemērošanu attiecīgajam ar nodokli apliekamajam objektam (izņemot šā likuma 13.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus). Maksājumus par licencēm ieskaita budžetos atbilstoši nodokļa maksāšanas vispārējai kārtībai saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Licences izdod regulāros un ierobežotos laidienos. Licencēšanu var noteikt atsevišķiem dabas resursu vai piesārņojuma veidiem vai to grupām noteikta reģiona robežās vai noteiktiem uzņēmējdarbības veidiem. Licencēšanu var noteikt arī atsevišķu videi kaitīgu preču vai produktu realizācijas un ievešanas (importa) regulēšanai. Dažāda veida licences nav savstarpēji aizstājamas.

(1) Iegādātā licence ir līdzvērtīga nodokļa nomaksai par tiem ar dabas resursu nodokli apliekamajiem objektiem, kuriem šī licence paredzēta, un tādā apjomā, kādā šī licence ir apmaksāta (dzēsta). Licenču turētāja rīcībā esošo licenču kopapjoms uzskatāms par dabas resursu ieguves vai vides piesārņojuma limitu.

(2) Ja faktiskie dabas resursu ieguves vai piesārņojuma apjomi pārsniedz ar apmaksātām (dzēstām) licencēm nosegto apjomu, tad dabas resursu lietotājam par pārsniegumu jāmaksā nodoklis pēc pamatlikmēm un papildlikmēm vispārējā nodokļa administrēšanas kārtībā tāpat kā par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma vai par virslimita piesārņojumu.

(3) Licencēšanas sistēma neatceļ un negroza spēkā esošo vides piesārņojuma normēšanas, projektu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas kārtību.

(1) Licences izdod Vides ministrija (vai tās pilnvarota institūcija). Licence ir derīga tikai tajā reģionā un/vai tam uzņēmējdarbības veidam, kuram tā izdota. Licenču veidus un to atbilstību atsevišķiem dabas resursu ieguves un piesārņojuma veidiem nosaka Vides ministrija.

(2) Licenču realizāciju to izdevējs veic ar attiecīgā reģiona pašvaldību starpniecību.

(3) Dabas resursu ieguvēji un vides piesārņotāji licences apmaksā (dzēš) pakāpeniski saskaņā ar grafiku, kuru katram licenču laidienam nosaka tā izdevējs.

(4) Licenču turētājam desmit dienu laikā pēc licenču iegādes tās jāreģistrē Vides ministrijas pilnvarotā institūcijā.

(1) Licenču turētājam ir tiesības realizēt neapmaksātas (nedzēstas) vai daļēji apmaksātas (daļēji dzēstas) licences, kuras tam kļuvušas nevajadzīgas uzņēmējdarbības virziena, tehnoloģisku vai citu pārmaiņu rezultātā. Licences realizē par cenu, ko nosaka, pusēm vienojoties. Licenču brīvo tirdzniecību organizē attiecīgā reģiona pašvaldības.

(2) Licenču pirkšanas un pārdošanas fakts desmit dienu laikā jāreģistrē Vides ministrijas pilnvarotā institūcijā.

(3) Zemes dzīļu izmantošanas licences (atļaujas), kas izsniegtas likumā "Par zemes dzīlēm" noteiktajā kārtībā, nav pārdodamas.

11. Izslēgt III nodaļu.

12. Izslēgt III nodaļu.

(1) Maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patēriņu ir daļēji atmaksājami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzņēmumiem, kuri atbilstoši Vides ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču utilizāciju vai pārstrādi.

12. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm un produktiem atmaksājams subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju, kā arī mērķprogrammu realizācijai. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) subsīdiju saņemšanai, pamatojoties uz nolikumu, ko apstiprina fonda padome.”;

19

20

Ierosinām apspriest iespēju papildināt 17. panta pirmās daļas pirmo teikumu un sestās daļas pirmo teikumu pēc vārda ‘’atmaksājams’’ ar vārdiem ‘’no fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas’’.

Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā , vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) subsīdiju saņemšanai, pamatojoties uz nolikumu, ko apstiprina fonda padome.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(20)

Atbalstīt

13. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā , vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) subsīdiju saņemšanai, pamatojoties uz nolikumu, ko apstiprina fonda padome.”

(3) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts pamatbudžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami nodokļa maksātājam, ja slēgts starojuma avots, kas satur attiecīgās radioaktīvās vielas, pēc tā lietošanas beigšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz valsti, kurā atrodas attiecīgā lietotā jonizējošā starojuma avota ražotājs vai piegādātājs.

(4) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts pamatbudžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm un normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumiem, ja tie nav ieveduši (importējuši) radioaktīvās vielas vai ir pierādījuši, ka radioaktīvās vielas ir saņemtas un izmantotas šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām.

(5) Maksājumi par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atmaksājami 80 procentu apmērā no valsts pamatbudžetā ieskaitītajiem nodokļa ieņēmumiem par šajā panta daļā minēto vielu ievešanu (importu) normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumiem, lai apglabātu un uzglabātu visus radioaktīvos atkritumus, kas radušies attiecīgajā kalendāra gadā, un nodrošinātu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnēs tādu brīvā tilpuma rezervi, kas pietiekama, lai apglabātu vai uzglabātu radioaktīvos atkritumus, kuri var rasties piecu gadu laikā.

aizstāt trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “ievešanu (importu)” ar vārdu “izmantošanu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “ieveduši (importējuši)” ar vārdu “izmantojuši”;

aizstāt trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “ievešanu (importu)” ar vārdu “izmantošanu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “ieveduši (importējuši)” ar vārdu “izmantojuši”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu realizācijai atbilstoši Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes uzņēmums noslēdzis līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.”

21

Ierosinām aizstāt 17. panta sestajā daļā vārdus ‘’un apjomu’’ ar vārdiem ‘’un atmaksas normatīvus’’.

Atbalstīt

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību un atmaksas normatīvus, kādā samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu realizācijai atbilstoši Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes uzņēmums noslēdzis līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

Nodokli neaprēķina par:

13. Izteikt 17.1  panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“No nodokļa maksāšanas atbrīvo:”.

14. 17.1  pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“No nodokļa maksāšanas atbrīvo:”;

8) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko vainīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes noteiktajiem termiņiem un prasībām. Nodokli par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu aprēķina atbilstoši vidē palikušā un sekundārā piesārņojuma bīstamībai un apjomam pēc neitralizācijas;

22

Izslēgt likuma 17.1panta 8.punkta otro teikumu.

Atbalstīt

izslēgt 8.punkta otro teikumu.

(1) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) savu funkciju veikšanai atbrīvo valsts pārvaldes institūcijas, kuras nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robecas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas ir nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanai un diagnostikai, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanai, nieru transplantācijai un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanai valsts programmu ietvaros.

(3) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumus.

(4) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo personas, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas demonstrēšanai uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.

(5) Persona, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas, nemaksā dabas resursu nodokli, ja pirkuma līgumā ietvertas garantijas lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

14. Aizstāt 17.2 pantā vārdus “ievešanu (importu)” ar vārdu “izmantošanu” un vārdus “ieved (importē)” — ar vārdu “izmanto”.

15. Aizstāt 17.2 pantā vārdus “ievešanu (importu)” ar vārdu “izmantošanu” un vārdus “ieved (importē)” — ar vārdu “izmanto”.

15. Papildināt likumu ar 17.3, 17.4 un 17.5 pantu šādā redakcijā:

“17.3 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par transportlīdzekļiem, kurus reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā

No nodokļa par transportlīdzekļiem atbrīvo transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus, kuri izveidojuši un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas, tajā skaitā nodrošinot nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, un noslēguši līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu ar Vides ministriju saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 8.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus atbrīvo no nodokļa.

23

24

Ierosinām aizstāt 17.3 pantā vārdus ‘’līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu’’ ar vārdiem ‘’līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās piemērošanu’’. Vienlaikus iesakām precizēt šajā pantā Ministru kabinetam paredzētā deleģējuma apmēru.

No nodokļa par transportlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvo transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus, kuri izveidojuši un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas, tajā skaitā nodrošinot nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, un noslēguši līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās piemērošanu ar Vides ministriju saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 8.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka iesniedzamos dokumentus, līguma paraugu un citus nodokļa atbrīvojuma saņemšanai nepieciešamos nosacījumus.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(24)

Atbalstīt

16. Papildināt likumu ar 17.3, 17.4 un 17.5 pantu šādā redakcijā:

No nodokļa par transportlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvo transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus, kuri izveidojuši un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas, tajā skaitā nodrošinot nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, un noslēguši līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās piemērošanu ar Vides ministriju saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 8.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka iesniedzamos dokumentus, līguma paraugu un citus nodokļa atbrīvojuma saņemšanai nepieciešamos nosacījumus.

Nodokli par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām nemaksā uzņēmums, kas piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.

Nodokli par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām nemaksā uzņēmums, kas piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.

Fiziskā persona, izņemot individuālo komersantu, nemaksā nodokli par tādu preču iepakojumu, kas šai personai nogādātas ar vēstuļu korespondences vai pasta paku sūtījumu.”

25

Izslēgt 17.5 pantu

Atbalstīt

26

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

No nodokļa par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu atbrīvo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām izmanto ozona slāni noārdošo vielu par izejvielu, kas ķīmiskajā pārveides procesā pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu, citu ķīmisko vielu ražošanai.”

Atbalstīt

17.5 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

No nodokļa par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu atbrīvo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām izmanto ozona slāni noārdošo vielu par izejvielu, kas ķīmiskajā pārveides procesā pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu, citu ķīmisko vielu ražošanai.”

Par nelikumīgo, pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) preču un radioaktīvo vielu apjomu papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.

27

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Atbildība par datu slēpšanu vai sagrozīšanu

(1) Par pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi un izmantošanu, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu kā arī šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajos gadījumos papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto soda naudu par preču iepakojumu aprēķina šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka Ministru kabineta noteiktās institūcijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļu maksātājs.”

Atbalstīt

17. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

(1) Par pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi un izmantošanu, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu kā arī šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajos gadījumos papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto soda naudu par preču iepakojumu aprēķina šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka Ministru kabineta noteiktās institūcijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļu maksātājs.”

6. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam spēkā ir Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi nr.244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

16. Aizstāt pārejas noteikumu 6.punktā vārdus un skaitļus “2004.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “2004.gada 1.jūlijam”.

18. Pārejas noteikumos:

aizstāt 6.punktā vārdus un skaitļus “2004.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “2004.gada 1.jūlijam”;

28

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi likuma 3.panta otrajā daļā (attiecībā uz nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu), likuma 4.panta pirmās daļas 7.punkts, 5.panta 7.punkts, 9.panta astotā daļa, 10.panta piektā un septītā daļa, 17.panta sestā daļa un 17.3 pants un 10.pielikums stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi likuma 3.panta otrajā daļā (attiecībā uz nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu), likuma 4.panta pirmās daļas 7.punkts, 5.panta 7.punkts, 9.panta astotā daļa, 10.panta piektā un septītā daļa, 17.panta sestā daļa un 17.3 pants un 10.pielikums stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.

29

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“12. Grozījumi likuma 1.panta 1.punkta a apakšpunktā, 8.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā attiecībā uz nodokļa maksājumu par pazemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi kā arī likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkts 5.panta 9.punkts un 1.pielikuma 7.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”.

Atbalstīt

12. Grozījumi likuma 1.panta 1.punkta a apakšpunktā, 8.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā attiecībā uz nodokļa maksājumu par pazemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi kā arī likuma 4.panta pi rmās daļas 9.punkts 5.panta 9.punkts un 1.pielikuma 7.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”;

Likuma "Par dabas resursu nodokli"
1.pielikums

5. Dabas resursiem, kas iegūti un realizēti pazemes un virszemes būvju celtniecības, dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, ūdensteču un ūdenstilpju gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas un citu tādu saimniecisko darbību rezultātā, kuras neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm, vai iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, par kuriem nav samaksāts nodoklis un kuri tiek iesaistīti saimnieciskajā darbībā, piemērojamas šajā pielikumā minētās dabas resursu nodokļa likmes. Šajos gadījumos dabas resursu lietošanas atļaujas izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas.

17. 1.pielikumā:

izslēgt 5.punktā vārdus “dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, ūdensteču un ūdenstilpju gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas”;

30

31

Izteikt likumprojekta 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Aizstāt 5.punkta otrajā teikumā vārdus “Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas” ar vārdiem “reģionālās vides pārvaldes”.

Neizdarīt grozījumus 1.pielikuma 5.punktā

Neatbalstīt

Atbalstīt

papildināt pielikumu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Par ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par simts kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

19. 1.pielikumā:

papildināt pielikumu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Par ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par simts kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pirmās tabulas 2.pozīciju ar vārdu “aleirīts”;;

izslēgt pirmās tabulas 15.pozīcijā vārdus “ar sadalīšanās pakāpi līdz 20 %”;

izslēgt pirmās tabulas 16.pozīciju.

papildināt pirmās tabulas 2.pozīciju ar vārdu “aleirīts”;

izslēgt pirmās tabulas 15.pozīcijā vārdus “ar sadalīšanās pakāpi līdz 20 %”;

izslēgt pirmās tabulas 16.pozīciju.

18. Aizstāt 3.pielikuma 1.1.pozīcijas 4.ailē skaitli “0,75” ar skaitli “0,50”.”.

20. Aizstāt 3.pielikuma 1.1.pozīcijas 4.ailē skaitli “0,75” ar skaitli “0,50”.”.

19. Izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

ņ ņ ņ

Emisiju klasifikācija

Mērvienība

Likme (Ls)

Spēkā stāšanās termiņi

Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no sadedzināšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru))

tonna

0.10

01.07.2005.

0.30

01.07.2008.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi)

tonna

4.00

01.05.2004.

Oglekļa monoksīds (CO) , izņemot katlu māju emisijas

tonna

5.50

01.05.2004.

Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

13.00

01.05.2004.

Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

13.00

01.05.2004.

30.00

01.07.2005.

60.00

01.07.2008.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju

tonna

800.00

01.07.2005.

Iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām siltumnīcefekta gāzēm.

tonna

40 EUR ekvivalents latos

01.01.2005.

100 EUR ekvivalents latos

01.01.2008.

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

32

Likuma 4. pielikumā:

ierosinām precizēt, kāds kurss tiek piemērots nodokļa aprēķinam tais gadījumos, kad likme noteikta eiro;

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(35

33

ierosinām izteikt tabulu šādā redakcijā:

ņ ņ ņ

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(35)

Nr. p. k.

Emisiju klasifikācija

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no sadedzināšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru))

tonna

0.30

2.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi)

tonna

4.00

3.

Oglekļa monoksīds (CO) , izņemot katlu māju emisijas

tonna

5.50

4.

Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

13.00

5.

Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

60.00

6.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju

tonna

800.00

7.

Iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām siltumnīcefekta gāzēm.

tonna

100 EUR ekvivalents latos

34

vienlaikus ierosinām papildināt likuma pārejas noteikumus ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

‘’Šā likuma 4. pielikuma 1. pozīcijā noteiktā likme stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Laika periodā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam šā likuma 4. pielikuma 1. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme 0.10 Ls par tonnu.’’;

‘’Šā likuma 4. pielikuma 5. pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Laika periodā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 30. jūnijam šā likuma 4. pielikuma 5. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme 13.00 Ls par tonnu, bet no 2005. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam – nodokļa likme 30.00 Ls par tonnu.’’;

Šā likuma 4. pielikuma 7 pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Laika periodā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim šā likuma 4. pielikuma 7. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme, kas vienāda 40 EUR ekvivalentam latos.’’

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(36)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

35

Izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

ņ ņ ņ

Atbalstīt

ņ ņ ņ

Nr. p. k.

Emisiju klasifikācija

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no sadedzināšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru))

tonna

0.30

2.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi)

tonna

4.00

3

Oglekļa monoksīds (CO)

tonna

5.50

4.

Oglekļa monoksīds (CO) , izņemot katlu māju emisijas

tonna

5.50

5.

Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

13.00

6.

Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

60.00

7.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju

tonna

800.00

8.

Iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām siltumnīcefekta gāzēm.

tonna

100 EUR ekvivalents latos

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

36

Ierosinām papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

‘’Šā likuma 4. pielikuma:

a) 1. pozīcijā noteiktā likme stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Laika periodā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam šā likuma 4. pielikuma 1. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme 0.10 Ls par tonnu.’’;

b) 3.pozīcijā noteiktam emisijas veidam likme ir spēkā līdz 2005.gada 30.jūnijam;

c) 4. pozīcijā noteiktā likme stājas spēkā 2005. gada 1. jūlijā;

d) 6. pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Laika periodā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 30. jūnijam šā likuma 4. pielikuma 6. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme 13.00 Ls par tonnu, bet no 2005. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam – nodokļa likme 30.00 Ls par tonnu.’’;

e) 7.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. Laika periodā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.jūnijam šā likuma 7.pozīcijā noteiktajam emisijas veidam piemērojam nodokļa likme 820.00 Ls par tonnu;

e) 8 pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Laika periodā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim šā likuma 4. pielikuma 8. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme, kas vienāda 40 EUR ekvivalentam latos.’’

Atbalstīt

Pārejas noteikumos:

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

‘’13. Šā likuma 4. pielikuma:

a) 1. pozīcijā noteiktā likme stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Laika periodā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam šā likuma 4. pielikuma 1. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme 0.10 Ls par tonnu.’’;

b) 3.pozīcijā noteiktam emisijas veidam likme ir spēkā līdz 2005.gada 30.jūnijam;

c) 4. pozīcijā noteiktā likme stājas spēkā 2005. gada 1. jūlijā;

d) 6. pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Laika periodā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 30. jūnijam šā likuma 4. pielikuma 6. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme 13.00 Ls par tonnu, bet no 2005. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam – nodokļa likme 30.00 Ls par tonnu.’’;

e) 7.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. Laika periodā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.jūnijam šā likuma 7.pozīcijā noteiktajam emisijas veidam piemērojam nodokļa likme 820.00 Ls par tonnu;

e) 8 pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Laika periodā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim šā likuma 4. pielikuma 8. pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme, kas vienāda 40 EUR ekvivalentam latos.’’

Likuma "Par dabas resursu nodokli"
7.pielikums

Nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)

20. 7.pielikumā:

izteikt pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm un produktiem”;

20. 7.pielikumā:

izteikt pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm”;

3. Pielikumā norādīti šādi atmaksājuma normatīvi (procentos) nodokļa ieņēmumu izlietojumam:

(1) - atmaksājuma normatīvs uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai produktu utilizāciju vai atkārtotu izmantošanu;

(2) - atskaitījumi mērķprogrammu realizācijai.

izteikt 3.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“(1) — atmaksājuma normatīvs komersantiem, kas nodarbojas ar videi kaitīgu preču vai produktu atkritumu reģenerāciju vai pārstrādi Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas;”.

izteikt 3.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“(1) — atmaksājuma normatīvs komersantiem, kas nodarbojas ar videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai pārstrādi Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas;”.

21. Papildināt likumu ar 10.pielikumu šādā redakcijā:

ņ ņ ņ

21. Papildināt likumu ar 10.pielikumu šādā redakcijā:

ņ ņ ņ

Nr.p.k.

Transportlīdzekļa veids

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa

gab.

22

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

37

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Likuma 4.panta pirmās daļas 7.punkts, 5.panta 7.punkts, 10.panta trešās daļas 3.punkts, trešās prim daļas a punkts, desmitā daļa, 17.3 pants un 10.pielikums stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

2. likuma 17.panta sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.

3. Likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkts, 5.panta 9.punkts, 10.panta trešās daļas 1.a) punkts un 1.pielikuma 7.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”.

Iestrādāts komisijas priekšlikumos

(28,29)

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.