Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem

Grozījumi likumā "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem"

Grozījumi likumā "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem"

Izdarīt likumā "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 14.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 14.nr.) šādus grozījumus:

6.pants. (1) Ražotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas izgatavo preci vai tās sastāvdaļu vai uzrāda sevi par ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma, preces tehniskajā dokumentācijā vai tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu) vai vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi.

(2) Persona, kas savas uzņēmējdarbības ietvaros ieved preci, lai laistu to apgrozībā Latvijā (turpmāk — importētājs), atbildības ziņā ir pielīdzināma ražotājam.

1.  6.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "Latvijā" ar vārdiem "Eiropas Kopienā";

aizstāt otrajā daļā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdiem "saimnieciskās darbības";

1.

Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu “Latvijā” ar vārdiem “Eiropas Savienībā”.

Atbalstīt

1.  6.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "Latvijā" ar vārdiem "Eiropas Savienībā" un vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdiem "saimnieciskās darbības";

(3) Ja preces ražotāju vai importētāju (ja preces ir importētas) nav iespējams identificēt, par radītajiem zaudējumiem ir atbildīgs preces izplatītājs vai jebkura cita persona, kas pārdevusi vai citādi izplatījusi preci, izņemot gadījumu, kad šī persona ir sniegusi informāciju par preces ražotāju, importētāju vai personu, kas piegādājusi preci.

papildināt trešo daļu aiz vārdiem "šī persona" ar vārdiem "ņemot vērā lietas apstākļus, laikus".

papildināt trešo daļu aiz vārdiem "šī persona" ar vārdiem "ņemot vērā lietas apstākļus, laikus".

11.pants. Ja nodarīts kaitējums personas mantai, cietusī persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību — bet tikai tad, ja ievēroti visi šie nosacījumi:

1) bojāta vai iznīcināta cita prece vai lieta, nevis prece vai lieta, kurai piemīt trūkumi;

2) bojātā vai iznīcinātā prece vai lieta ir tāda, kas paredzēta personiskai lietošanai vai patēriņam, un cietusī persona to izmantojusi šādā nolūkā;

3) kaitējuma nodarīšanas brīdī zaudējumu apmērs ir pārsniedzis 500 eiro ekvivalentu latos.

2. Papildināt 11.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Cietušās personas pienākums ir pierādīt zaudējumu, preces vai pakalpojuma trūkumu un cēloņsakarību starp preces vai pakalpojuma trūkumu un zaudējumiem."

2. Papildināt 11.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Cietušās personas pienākums ir pierādīt zaudējumu, preces vai pakalpojuma trūkumu un cēloņsakarību starp preces vai pakalpojuma trūkumu un zaudējumiem."

13.pants. (1) Ražotājs nav atbildīgs, ja viņš pierāda, ka:

1) preci nav laidis apgrozībā;

2) tad, kad prece laista apgrozībā, nav bijis trūkuma, kas radījis zaudējumu, bet tas radies vēlāk;

3.  13.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, ir iespējams, ka tad, kad prece laista apgrozībā, nav bijis trūkuma, kas radījis zaudējumu, vai ka trūkums, kas radījis zaudējumu, precei radies vēlāk;

2.

Izteikt 13.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka trūkums, kas radījis zaudējumu, precei radies pēc tās laišanas apgrozībā.”

Atbalstīt

3.  13.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka trūkums, kas radījis zaudējumu, precei radies pēc tās laišanas apgrozībā;

3) prece nebija paredzēta piedāvāšanai, pārdošanai vai citādai komerciālai izplatīšanai;

3) prece netika ražota pārdošanai vai citāda veida izplatīšanai peļņas gūšanas nolūkā, ne arī ražota vai izplatīta saimnieciskās darbības ietvaros;";

3.

Aizstāt 13.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “pārdošanai” ar vārdiem “laišanai apgrozībā”.

Atbalstīt

3) prece netika ražota laišanai apgrozībā vai citāda veida izplatīšanai peļņas gūšanas nolūkā, ne arī ražota vai izplatīta saimnieciskās darbības ietvaros;";

4) zinātnes un tehnikas attīstības līmenis tajā laikā, kad preci laida apgrozībā, nebija tik augsts, lai ļautu atklāt trūkumu vai nepilnību;

5) preces trūkums radies tādēļ, ka ražotājs pakļāvies valsts vai pašvaldības noteiktajām prasībām.

(2) Pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs, ja viņš pierāda, ka:

1) tad, kad pakalpojums sniegts, nav bijis trūkuma, kas radījis zaudējumu, bet tas radies vēlāk;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, ir iespējams, ka tad, kad pakalpojums sniegts, nav bijis trūkuma, kas radījis zaudējumu, vai ka trūkums, kas radījis zaudējumu, pakalpojumam radies vēlāk;".

4.

Izteikt 13.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka trūkums, kas radījis zaudējumu radies pēc tam, kad pakalpojums sniegts”.

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka trūkums, kas radījis zaudējumu radies pēc tam, kad pakalpojums sniegts;”.

2) zinātnes un tehnikas attīstības līmenis tajā laikā, kad pakalpojums sniegts, nebija tik augsts, lai ļautu atklāt trūkumu;

3) pakalpojuma trūkums radies tādēļ, ka pakalpojuma sniedzējs pakļāvies valsts vai pašvaldības noteiktajām prasībām.

(3) Sastāvdaļas ražotājs nav atbildīgs, ja viņš pierāda, ka preces vai pakalpojuma trūkums saistīts ar tās preces vai lietas uzbūvi, kurā sastāvdaļa ievietota (iestrādāta), vai ar preces ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja sniegto instrukciju (pamācību).

14.pants. (1) Prasība atlīdzināt zaudējumus ceļama triju gadu laikā no dienas, kad cietusī persona ir uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par preces vai pakalpojuma trūkumu, zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinātāju.

4. Papildināt 14.panta pirmo daļu pirms vārda "tai" ar vārdiem "ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka".

4. Papildināt 14.panta pirmo daļu pirms vārda "tai" ar vārdiem "ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka".

(2) Prasību atlīdzināt zaudējumus nevar celt, ja no dienas, kad ražotājs laidis apgrozībā preci vai pakalpojuma sniedzējs sniedzis pakalpojumu, kura dēļ cietušajai personai radīts zaudējums, pagājuši desmit gadi.

(3) Noilguma tecējumam un pārtraukumam piemērojami Civillikuma noteikumi.

Pārejas noteikums

Šā likuma 11.panta 3.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Grozījums likuma 6.panta otrajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.maijā."

5.

Izslēgt likumprojekta 5.pantu (likumprojekta papildinājumu ar 2.pārejas noteikumu punktu).

Atbalstīt

6. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/374/EEK un 1999/34/EK."

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/374/EEK un 1999/34/EK."

6.

Papildināt likumprojektu ar nosacījumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā”.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.