Atbildīgās komisijas

1) . . .

8) kadets — karavīrs, kas mācās militārajā izglītības iestādē klātienē un pēc iestādes beigšanas saņem pirmo virsnieka dienesta pakāpi;

9) . . .

12) vienība — militārais formējums ar juridiskās personas statusu;

1. Izteikt 2.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“8) kadets – karavīrs, kurš mācās militārajā izglītības iestādē klātienē, lai iegūtu virsnieka dienesta pakāpi.

1. 2.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) kadets – karavīrs, kurš mācās militārajā izglītības iestādē klātienē, lai iegūtu virsnieka dienesta pakāpi;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

(2) Virsnieku sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

svītrot pirmajā daļā vārdu “virsniekvietnieku,”;

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

2. 3.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “virsniekvietnieku,”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

(1) . . .

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

2) garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas — Garnizona un sardzes reglamentā;

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

2. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

3. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

(1) . . .

(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) vada komandieru līmeņa mācību programmās uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) rotas komandieru līmeņa mācību programmās — līdz 35 gadu vecumam;

3) bataljona komandieru līmeņa mācību programmās — līdz 40 gadu vecumam.

3. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) virsnieku pamatkursā uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 35 gadu vecumam;

4. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

2) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 35 gadu vecumam;

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

2) ar virsniekvietniekiem — uz pieciem gadiem;

3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

4. Papildināt 20.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

Izslēgt likumprojekta 4.pantā vārdus “militārā” un “militārajā”.

5. 20.pantā:

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu “virsniekvietniekiem” ar vārdiem “augstākajiem instruktoriem”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo algu.

5. Papildināt 21.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

6. Papildināt 21.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

(1) . . .

(2) Pārējo virsnieku, virsniekvietnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina aizsardzības ministrs.

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“23.pants. Virsnieku iecelðana amatos”;

8. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“23.pants. Virsnieku iecelðana amatos”;

“(1) Augstāko instruktoru amatos karavīrus ieceļ spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās – Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Pārējo instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

9. Izteikt 24.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstāko instruktoru amatos karavīrus ieceļ spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās – Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Pārējo instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Instruktoru un kareivju sastāva karavīru var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu – divas pakāpes augstākā amatā.

(1) . . .

(4) Karavīru var pārcelt no augstākas dienesta pakāpes amata uz zemākas dienesta pakāpes amatu:

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

2) ja atestācijā noteikta neatbilstība amatam.

6. Papildināt 26.panta ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

10. Papildināt 26.panta ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

7. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

11. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz civilu Eiropas Savienības institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, viņam saglabā šajā likumā paredzēto dienesta atalgojumu. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz attiecīgā Eiropas Savienības institūcija.”;

(1) . . .

(1) . . .

(2) Karavīriem noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) . . .

2) instruktoru sastāvam: kaprālis, seržants, virsseržants (Jūras spēkos — bocmanis), vecākais virsseržants (Jūras spēkos — vecākais bocmanis);

3) virsniekvietnieku sastāvam: virsniekvietnieks, vecākais virsniekvietnieks;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis,

b) vecākajiem instruktoriem: seržants, virsseržants (Jūras spēkos –bocmanis),

c) augstākajiem instruktoriem: štāba virsseržants (Jūras spēkos – štāba bocmanis), galvenais virsseržants (Jūras spēkos –galvenais bocmanis), augstākais virsseržants (Jūras spēkos –augstākais bocmanis).”;

13. 31.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis,

b) vecākajiem instruktoriem: seržants, virsseržants (Jūras spēkos – bocmanis),

c) augstākajiem instruktoriem: štāba virsseržants (Jūras spēkos – štāba bocmanis), galvenais virsseržants (Jūras spēkos – galvenais bocmanis), augstākais virsseržants (Jūras spēkos – augstākais bocmanis);”;

(1) . . .

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma;

2) virsniekvietnieku dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

3) instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) . . .

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa, virsniekvietnieka un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētos gadījumus.

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “virsniekvietnieku” ar vārdiem “ augstāko instruktoru”;

papildināt otrās daļas trešo punktu pirms vārda “instruktoru” ar vārdu “pārējo”;

14. 32.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “virsniekvietnieku” ar vārdiem “augstāko instruktoru”;

papildināt otrās daļas 3.punktu pirms vārda “instruktoru” ar vārdu “pārējo”;

(2) Karavīram, kurš ir sertificēts ārsts, pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir kapteiņa dienesta pakāpi.

“(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

kapteinis – virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

majors – kapteinim pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa pakāpē;

pulkvežleitnants – vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram pēc piecu gadu nodienēšanas majora pakāpē;

15. Papildināt 32.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

kapteinis – virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

majors – kapteinim pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa pakāpē;

pulkvežleitnants – vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram pēc piecu gadu nodienēšanas majora pakāpē;

1) . . .

2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc nodaļas vai grupas instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — vada līmeņa instruktora kursu beigušam kaprālim pēc četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) — rotas vai štāba līmeņa instruktora kursu beigušam seržantam pēc piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) vecākais virsseržants (vecākais bocmanis) — virsseržantam pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta pakāpē;

6) virsniekvietnieks — karavīram ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc virsniekvietnieka kursa pabeigšanas;

7) vecākais virsniekvietnieks — virsniekvietniekam pēc piecu gadu nodienēšanas virsniekvietnieka pakāpē;

8) . . .

10) kapteinis (kapteiņleitnants) — rotas komandieru kursu, citu tam pielīdzinātu kursu vai virsnieka speciālista kvalifikācijas kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) — kapteinim (kapteiņleitnantam) pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc bataljona komandieru kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un pēc piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc brigādes komandieru kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) pēc augstākā ranga komandieru kursa pabeigšanas un pēc triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) . . .

(2) . . .

“2) kaprālis – kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants – kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) – seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) – virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc augstākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

7) augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) – augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc trīs gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē;

10) kapteinis (kapteiņleitnants) – virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) – jaunākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) – majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā stāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) – vecākā stāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

16. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) — seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc augstākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

6) galvenais virsseržants (galvenais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam štāba virsseržantam (štāba bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) pakāpē;

7) augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē;”;

izteikt pirmās daļas 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“10) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) — jaunākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — vecākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas”.

17. Izteikt 34.panta otro teikumu šādā redakcijā:

(1) . . .

(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā.

10. 37.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.”;

papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

18. 37.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.”;

papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

(2) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām kā apbalvojumu, ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

11. 38.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta karavīram, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, iestājeksāmenu, ieskaišu un eksāmenu kārtošanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā. Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai papildus piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

19. 38.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

1) obligātajā militārajā dienestā:

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā — 28 gadi; rezervē — 55 gadi,

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā — 28 gadi; rezervē — 55 gadi;

2) profesionālajā dienestā:

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā — 45 gadi; rezervē — 55 gadi,

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā — 50 gadu; rezervē — 55 gadi,

c) virsniekvietnieku sastāvam: aktīvajā dienestā — 55 gadi; rezervē — 60 gadu,

d) leitnantam: aktīvajā dienestā — 35 gadi; rezervē — 55 gadi,

e) virsleitnantam: aktīvajā dienestā — 45 gadi; rezervē — 55 gadi,

g) majoram (komandleitnantam): aktīvajā dienestā — 51 gads; rezervē — 60 gadu,

h) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): aktīvajā dienestā — 55 gadi; rezervē — 60 gadu,

i) pulkvedim (jūras kapteinim): aktīvajā dienestā — 58 gadi; rezervē — 60 gadu,

j) augstākajiem virsniekiem: aktīvajā dienestā — 60 gadu; rezervē — 65 gadi.

(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsniekvietnieku un virsnieku sastāva karavīru — viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.

12. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

izslēgt pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunktu;

20. 41.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunktu;

izslēgt otrajā daļā vārdus “virsniekvietnieku un”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

1) augstāko virsnieku — Valsts prezidents;

2) vecāko virsnieku — aizsardzības ministrs;

3) jaunāko virsnieku — Nacionālo bruņoto spēku komandieris; virsniekvietnieku sastāva karavīru — spēku veida komandieris; kareivju un instruktoru sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).

svītrot pirmās daļas trešajā punktā vārdus “virsniekvietnieku sastāva karavīru – spēku veida komandieris; kareivju un instruktoru sastāva karavīru – vienības komandieris priekšnieks.”;

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) augstākos instruktorus – spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās – Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

21. 44.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) augstākos instruktorus – spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās – Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

(1) . . .

(2) Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dienējuši Latvijas armijā, ir tiesības iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

“Aizstāt 47.panta otrajā daļā skaitli un vārdu “17.jūnijam” ar skaitli un vārdu “21.jūlijam”;

(1) . . .

(2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam — 50 latu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 latu apmērā;

Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(4) . . .

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra un rezerves karavīra mantiniekiem — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam;

2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem — 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

(7) . . .

13. 52.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

aizstāt sestajā daļā vārdus "slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

23. 52.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

aizstāt sestajā daļā vārdus "slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša dienesta atalgojuma apmērā vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un viņam tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

(9) Virsnieks, uzsākot profesionālo militāro dienestu pēc komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecu gadu ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.

Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas termiņu nosaka profesionālā dienesta līgumā. Pienākums atmaksāt bezprocentu aizdevumu 1000 latu apmērā zūd, ja virsnieks profesionālajā dienestā ir nodienējis ne mazāk kā piecus gadus, bet bezprocentu aizdevumu 2000 latu apmērā — ja nodienēti 10 gadi.

14. 53.pantā:

izteikt devītās daļas pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

24. 53.pantā:

izteikt devītās daļas pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

(2) Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta un viņam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu, viņš saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.”

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.”

(1) . . .

(4) . . .

(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 51.panta pirmajā daļā, 52.panta pirmajā un piektajā daļā, 53.panta pirmajā, otrajā, trešajā un septītajā daļā, 56.panta pirmajā daļā un 57.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.

17. 61.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “dienesta” ar vārdu “darba”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku – līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šī likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

27. 61.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “dienesta” ar vārdu “darba”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku – līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

(1) . . .

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva un virsniekvietnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(1) . . .

(2) Stingro uzraudzību un arestu nepiemēro virsniekiem un virsniekvietnieku sastāva karavīriem.

1. . . .

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

9.1 Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2006.gada 31.decembrī.

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.2 punktu šādā redakcijā:

“9.2 Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 40 gadu vecumam;

30. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 9.2 punktu šādā redakcijā:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 40 gadu vecumam;

2) vecāko štāba virsnieku kursā – līdz 47 gadu vecumam.”;