Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Militārā dienesta likumā

(reģ.nr.678)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6
 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) . . .

8) kadets — karavīrs, kas mācās militārajā izglītības iestādē klātienē un pēc iestādes beigšanas saņem pirmo virsnieka dienesta pakāpi;

9) . . .

12) vienība — militārais formējums ar juridiskās personas statusu;

13) . . .

  

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Aizsardzības ministrs:

2.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) kadets – karavīrs, kurš mācās militārajā izglītības iestādē klātienē;”

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) vienība – militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 2.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) vienība – militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;”;

attiecīgi mainīt pārējo pantu numerāciju.

Daļēji atbalstīts AIeK 2.priekšlik. redakcijā

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 2.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) vienība – militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;”

9.pants. Militārā dienesta izpilde

(1) . . .

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

2) garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas — Garnizona un sardzes reglamentā;

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.

 

 

 

 

 

 

1. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "iekšējo kārtību" ar vārdiem "Garnizona un sardzes reglamentu, kas nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas".

      

 

 

 

 

2. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "iekšējo kārtību" ar vārdiem "Garnizona un sardzes reglamentu, kas nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas".

18.pants. Kadetu un klausītāju komplektēšana militārajās izglītības iestādēs

(1) . . .

(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) vada komandieru līmeņa mācību programmās uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) rotas komandieru līmeņa mācību programmās — līdz 35 gadu vecumam;

3) bataljona komandieru līmeņa mācību programmās — līdz 40 gadu vecumam.

(3) . . .

  

 

3

 

Aizsardzības ministrs:

Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) virsnieku pamatkursā uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 35 gadu vecumam;

3) vecāko štāba virsnieku kursā – līdz 40 gadu vecumam.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

3. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) virsnieku pamatkursā uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 35 gadu vecumam;

3) vecāko štāba virsnieku kursā – līdz 40 gadu vecumam.”

20.pants. Profesionālā dienesta līgums

(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

1) ar virsniekiem — līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

2) ar virsniekvietniekiem — uz pieciem gadiem;

3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos.

2. Papildināt 20.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā militārā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā militārajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu."

      

4. Papildināt 20.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā militārā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā militārajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu."

21.pants. Amatā iecelšanas vispārīgie noteikumi

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai.

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo algu.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nepagarina tās derīguma termiņu, viņu nekavējoties atbrīvo no amata un pārceļ citā amatā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai atvaļina no aktīvā dienesta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 21.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Minētā amata izpildi uzdot karavīram ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību."

      

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 21.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Uzdot karavīram minētā amata izpildi ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību."

26.pants. Karavīru pārcelšana

(1) . . .

(4) Karavīru var pārcelt no augstākas dienesta pakāpes amata uz zemākas dienesta pakāpes amatu:

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

2) ja atestācijā noteikta neatbilstība amatam.

(5) . . .

  

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Aizsardzības ministrs:

Papildināt 26.panta ceturto daļu ar jaunu trešo un ceturto punktu šādā redakcijā:

“3) ja karavīrs tiek atskaitīts no mācību iestādes nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

4) dienesta nepieciešamības dēļ, ja karavīram uzdots pildīt dienesta pienākumus Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) štābos vai karavīrs piedalās starptautiskā operācijā.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 26.panta ceturto daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:

“3) ja karavīrs tiek atskaitīts no mācību iestādes nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.”;

attiecīgi mainīt pārējo pantu numerāciju.

Daļēji atbalstīts AIeK 5.priekšlik. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Papildināt 26.panta ceturto daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:

“3) ja karavīrs tiek atskaitīts no mācību iestādes nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.”

27.pants. Karavīru pārvietošana uz civilu valsts iestādi

Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

  

6

Aizsardzības ministrs:

27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīru uz laiku var norīkot civilā Eiropas Savienības institūcijā, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots Eiropas Savienības institūcijā, viņam saglabā šajā likumā paredzēto dienesta atalgojumu. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz Eiropas Savienības institūcija.”

Atbalstīt

7. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz civilu Eiropas Savienības institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, viņam saglabā šajā likumā paredzēto dienesta atalgojumu. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz attiecīgā Eiropas Savienības institūcija.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

30.pants. Karavīru atbrīvošana no amata

(1) . . .

(2) Profesionālā dienesta karavīru, kurš pārceļas līdzi savam laulātajam — militārajam atašejam vai militārajam pārstāvim — uz viņa dienesta vietu ārvalstī, atbrīvo no amata, saglabājot karavīra statusu, bet nesaglabājot dienesta atalgojumu. Šādas prombūtnes laiku karavīram neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Karavīrs pēc atgriešanās Latvijā tiek iecelts viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā. Ja karavīrs pēc tam, kad viņa laulātais dienestu ārvalstī beidzis, neatgriežas militārajā dienestā, viņu atvaļina.

 

 

 

 

4. Aizstāt 30.panta otrajā daļā vārdus "militārajam atašejam" ar vārdiem "aizsardzības atašejam".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    

 

 

 

 

 

8. Aizstāt 30.panta otrajā daļā vārdus "militārajam atašejam" ar vārdiem "aizsardzības atašejam".

33.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) . . .

(4) Pēc ārvalstu militārās izglītības iestādes (kursu) beigšanas karavīra atbilstību attiecīgās dienesta pakāpes piešķiršanai apstiprina īpaša Aizsardzības ministrijas komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

  

 

 

 

 

7

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs:

Izslēgt 33.panta ceturtajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

9. Izslēgt 33.panta ceturtajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas”.

37.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) . . .

(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.

(5)  ;Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā.

(6) . . .

  

8

Aizsardzības ministrs:

37.pantā:

papildināt ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.”;

papildināt piekto daļu ar vārdiem:

“Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laika posmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi – 2,5 dienas). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa 43.panta 2.daļas 2., 6. un 7. punktā noteiktajos gadījumos, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu.”

Atbalstīt

10. 37.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.”;

papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laika posmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi – 2,5 dienas). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7. punktā noteiktajos gadījumos, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu.”

38.pants. Papildatvaļinājumi

(1) Karavīram, kas, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību, ambulatorajai ārstēšanai un atveseļošanās nolūkam piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

(2) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām kā apbalvojumu, ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

(3) Profesionālā dienesta karavīram var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 20 kalendāra dienām gadā iestājeksāmenu, ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, ja karavīrs pēc savas iniciatīvas, nepārtraucot dienestu, stājas vai ir iestājies izglītības iestādē.

  

9

Aizsardzības ministrs:

38.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta karavīram, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, iestājeksāmenu, ieskaišu, eksāmenu kārtošanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā. Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai papildus pieðķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām.”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Karavīriem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot atalgojumu. Pēc karavīra pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.”

Atbalstīt

11. 38.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta karavīram, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, iestājeksāmenu, ieskaišu un eksāmenu kārtošanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā. Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai papildus piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Karavīriem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot atalgojumu. Pēc karavīra pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.”

41.pants. Maksimālais vecums militārajā dienestā

(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) obligātajā militārajā dienestā:

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā — 28 gadi; rezervē — 55 gadi,

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā — 28 gadi; rezervē — 55 gadi;

2) profesionālajā dienestā:

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā — 45 gadi; rezervē — 55 gadi,

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā — 50 gadu; rezervē — 55 gadi,

c) virsniekvietnieku sastāvam: aktīvajā dienestā — 55 gadi; rezervē — 60 gadu,

d) leitnantam: aktīvajā dienestā — 35 gadi; rezervē — 55 gadi,

e) virsleitnantam: aktīvajā dienestā — 45 gadi; rezervē — 55 gadi,

f) kapteinim (kapteiņleitnantam): aktīvajā dienestā — 48 gadi; rezervē — 55 gadi,

g) majoram (komandleitnantam): aktīvajā dienestā — 51 gads; rezervē — 60 gadu,

h) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): aktīvajā dienestā — 55 gadi; rezervē — 60 gadu,

i) pulkvedim (jūras kapteinim): aktīvajā dienestā — 58 gadi; rezervē — 60 gadu,

j) augstākajiem virsniekiem: aktīvajā dienestā — 60 gadu; rezervē — 65 gadi.

(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsniekvietnieku un virsnieku sastāva karavīru — viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.

(3) Atsevišķos gadījumos aizsardzības ministrs, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, karavīram, kuram nav augstāka pakāpe par pulkveža pakāpi un kurš ir sasniedzis šā panta pirmajā daļā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar šādu līgumu aizsardzības ministrs var tikai virsniekam, kura dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs:

Papildināt 41.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.”

52.pants. Karavīra apdrošināšana un kompensācijas par veselības traucējumu un karavīra nāves gadījumā

(1) . . .

(2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam — 50 latu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 latu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 latu apmērā.

Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(4) . . .

(6) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra un rezerves karavīra mantiniekiem — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam;

2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem — 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

(7) . . .

(8) Karavīra bojāejas vai veselības traucējuma cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra veselības traucējuma (sakropļojuma) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt aizsardzības ministram. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(9) . . .

 

 

 

 

 

5. 52.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdus "slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

 

 

 

 

 

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs."

      

 

 

 

 

 

13. 52.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdus "slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)";

 

 

 

 

 

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs."

53.pants. Sociālās garantijas un citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

(1) Profesionālā dienesta karavīrs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā. Ja karavīru atvaļina no dienesta maksimālā vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, karavīram izmaksā minētā pabalsta daļu proporcionāli nodienētajam laikam.

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša dienesta atalgojuma apmērā vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja, profesionālā dienesta karavīram dienesta interesēs mainot dzīvesvietu, viņa laulātais līdz ar pārcelšanos ir zaudējis darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un karavīra dislokācijas vietas apvidū nav iespējams atrast citu darbu, karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēnešalgas. Par jebkurām pārmaiņām, kas skar karavīra tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju, karavīram nekavējoties jāpaziņo vienības komandierim.

(6) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā, kā arī karavīra pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar viņa dzīvesvietas maiņu, pēc pārcelšanās dienesta vietā viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 0,5 algu apmērā par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un viņam tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

(9) Virsnieks, uzsākot profesionālo militāro dienestu pēc komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecu gadu ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.

Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas termiņu nosaka profesionālā dienesta līgumā. Pienākums atmaksāt bezprocentu aizdevumu 1000 latu apmērā zūd, ja virsnieks profesionālajā dienestā ir nodienējis ne mazāk kā piecus gadus, bet bezprocentu aizdevumu 2000 latu apmērā — ja nodienēti 10 gadi.

(10) Likumā paredzētās ar militāro dienestu saistītās sociālās garantijas un citas garantijas karavīram nodrošina no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs:

Izteikt 53.panta devītās daļas pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.”

Aizsardzības ministrs:

Papildināt 53.pantu ar jaunu vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja tiesības uz šī likuma 53.panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš atrodas starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. 53.pantā:

izteikt devītās daļas pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja tiesības uz šā panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš piedalās starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.”

59.pants. Atvaļināto karavīru sociālās garantijas

(1) Atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

(2) Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta un viņam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu, viņš saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.

(3) Maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, ja viņa izdienas stāžs nav mazāks par 35 gadiem vai atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumu, nāves gadījumā, kas nav saistīts ar šā likuma 52.panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem, miera laikā apbedī par valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)."

 

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs:

Papildināt 59.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu valsts pensijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

15. 59.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.”

XI nodaļa

Civilpersonu dienesta un darba īpatnības militārajās vienībās

  

14

Aizsardzības ministrs:

Izslēgt XI nodaļas nosaukumā vārdus “dienesta un”.

Atbalstīt

16. Izslēgt XI nodaļas nosaukumā vārdus “dienesta un”.

61.pants. Militārā darbinieka dienesta tiesiskās attiecības

(1) . . .

(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru, viņu pieņem darbā un ieceļ amatā vienības komandieris (priekšnieks) — virsnieka vai virsniekvietnieka amatā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju, bet instruktoru vai kareivju sastāva amatos ar spēku veida komandiera vai aizsardzības ministra noteiktā cita augstāka komandiera (priekšnieka) atļauju. Pieņemot darbā, militārajam darbiniekam var noteikt pārbaudes termiņu līdz trim mēnešiem.

(3) Militārais darbinieks saņem atalgojumu, kāds paredzēts attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

(4) . . .

(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 51.panta pirmajā daļā, 52.panta pirmajā un piektajā daļā, 53.panta pirmajā, otrajā, trešajā un septītajā daļā, 56.panta pirmajā daļā un 57.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.

(6) . . .

  

15

Aizsardzības ministrs:

61.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “dienesta” ar vārdu “darba”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku – līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šī likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.”;

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 52.panta pirmajā daļā, 53.panta pirmajā un trešajā daļā un 56.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.”

Atbalstīt

17. 61.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “dienesta” ar vārdu “darba”;

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku – līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šī likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 52.panta pirmajā daļā, 53.panta pirmajā un trešajā daļā un 56.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.”

Pārejas noteikumi 

1. . . .

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

9.1 Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2006.gada 31.decembrī.

10. . . .

  

16

Aizsardzības ministrs:

Papildināt pārejas noteikumus ar 9.2 punktu šādā redakcijā:

“9.2 Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajā mācību iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 40 gadu vecumam;

2) vecāko štāba virsnieku kursā – līdz 47 gadu vecumam.”

Atbalstīt

 

 

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.2 punktu šādā redakcijā:

“9.2 Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā – līdz 40 gadu vecumam;

2) vecāko štāba virsnieku kursā – līdz 47 gadu vecumam.”