Likumprojekts

Likumprojekts

Dizainparaugu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dizainparaugs – izstrādājuma vai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām, it sevišķi no līniju, apveida, krāsu, formas, virsmas struktūras vai izmantoto materiālu īpatnībām;

2) izstrādājums – jebkurš rūpniecisks vai amatniecisks darinājums, arī daļas, kas paredzētas savienošanai kompleksā izstrādājumā, iepakojums, apdare, grafiski simboli un tipogrāfijas šrifti. Datorprogrammas pašas par sevi, kā arī pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas šā likuma izpratnē nav izstrādājumi;

3) komplekss izstrādājums – izstrādājums, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām (komponentiem), kuras var nomainīt, tādējādi izstrādājumu izjaucot un savienojot no jauna;

4) dizainers – dizainparauga autors, fiziska persona, kuras radoša darba rezultātā izveidots dizainparaugs;

5) Parīzes konvencija – 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979.gada 28.septembrī izdarītajiem grozījumiem);

6) Parīzes savienība – Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

7) dizainparaugu starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) – dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925.gada 6.novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gada 2.jūlija Ženēvas aktu vai citu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisku reģistrāciju, kas stājies spēkā attiecībā uz Latviju;

8) Starptautiskais birojs – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru;

9) Dizainparaugu starptautiskā klasifikācija (Lokarno klasifikācija) –klasifikācija, kas iedibināta ar 1968.gada 8.oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šis likums regulē tiesiskās attiecības dizainparaugu reģistrācijas, izmantošanas un aizsardzības jomā.

(2) Šā likuma noteikumi neierobežo citu normatīvo aktu piemērošanu; citstarp tie neliedz attiecīgos gadījumos piemērot Patentu likumu, likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumu, normatīvos aktus, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, vai likuma noteikumus par civiltiesisko atbildību. Līdztekus aizsardzībai saskaņā ar šā likuma noteikumiem vai neatkarīgi no tā dizainparaugs var tikt aizsargāts arī kā dizaina darbs atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem.

(3) Ciktāl citādi neparedz dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas noteikumi vai šā likuma X nodaļā minētie īpašie noteikumi par starptautisko reģistrāciju, šā likuma noteikumi par dizainparaugiem attiecas arī uz dizainparaugu starptautisko reģistrāciju, tiesībām, kas saistītas ar starptautiski reģistrētiem dizainparaugiem, to spēkā esamību, izmantošanu un aizsardzību.

(4) Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas reģistrēt, izmantot un aizsargāt dizainparaugus citās valstīs saskaņā ar šo valstu likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

(5) Ja Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

II nodaļa

Dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumi

3.pants. Aizsargājams dizainparaugs

(1) Dizainparaugam piešķir tiesisko aizsardzību, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs.

(2) Dizainparaugu, kas īstenots vai iekļauts izstrādājumā, kurš ir kompleksa izstrādājuma sastāvdaļa (komponents), par jaunu un tādu, kam piemīt individuāls raksturs, uzskata vienīgi ar šādiem nosacījumiem:

1) ja kompleksā izstrādājumā iekļautā sastāvdaļa (komponents) ir redzama, kompleksu izstrādājumu normāli lietojot;

2) ciktāl sastāvdaļas (komponenta) šādi redzamās īpatnības pašas par sevi atbilst novitātes un individuāla rakstura prasībām.

(3) Ar normālu lietošanu šā panta otrās daļas pirmajā punktā saprot lietošanu, ko īsteno īstais lietotājs (patērētājs), izņemot izstrādājuma tehnisko apkopi un remontu.

4.pants. Novitāte

(1) Dizainparaugs ir jauns, ja pirms tā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas (pieteikuma datuma) vai prioritātes datuma (ja pieprasīta prioritāte) sabiedrībai nav ticis izpausts identisks dizainparaugs.

(2) Dizainparaugus uzskata par identiskiem arī tad, ja nebūtiskās detaļās to īpatnības atšķiras.

5.pants. Individuāls raksturs

(1) Dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas izraisa informētam lietotājam, atšķiras no kopiespaida, kuru šādam lietotājam izraisa jebkurš cits dizainparaugs, kas ticis izpausts sabiedrībai pirms tā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma (ja pieprasīta prioritāte), kuram pieprasīta aizsardzība.

(2) Novērtējot dizainparauga individuālo raksturu, ņem vērā dizainera brīvības pakāpi tā izstrādāšanā atkarībā no izstrādājuma iedabas un rūpniecības vai amatniecības nozares īpatnībām.

6.pants. Izpaušana

(1) Piemērojot šā likuma 4. un 5.panta noteikumus, dizainparaugu uzskata par izpaustu sabiedrībai, ja tas publicēts sakarā ar reģistrāciju vai citā sakarā, demonstrēts izstādē, lietots komercdarbībā vai citādi izpausts pirms tā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma (ja pieprasīta prioritāte), kuram pieprasīta aizsardzība.

(2) Dizainparaugs nav uzskatāms par izpaustu sabiedrībai, ja šā panta pirmajā daļā minētās darbības parastā notikumu gaitā nevarēja kļūt zināmas attiecīgās nozares speciālistiem, kas darbojas Eiropas Kopienā.

(3) Dizainparaugs nav uzskatāms par izpaustu sabiedrībai, ja tas trešajai personai izpausts ar tieši izteiktiem vai netiešiem konfidencialitātes nosacījumiem.

(4) Piemērojot šā likuma 4. un 5.panta noteikumus, dizainparauga izpaušanu, kas notikusi ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pieteikuma datuma vai prioritātes datuma (ja pieprasīta prioritāte), neņem vērā, ja dizainparaugu izpaudis pats dizainers vai viņa tiesību pārņēmējs, vai trešā persona, izmantojot informāciju, kas tieši vai netieši iegūta no dizainera vai viņa tiesību pārņēmēja.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumus piemēro arī gadījumā, ja dizainparauga izpaušana saistīta ar ļaunprātību pret dizaineru vai viņa tiesību pārņēmēju.

7.pants. Neaizsargājami objekti

(1) Saskaņā ar šo likumu tiesisko aizsardzību nepiešķir izstrādājuma ārējam veidolam, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem.

(2) Tiesisko aizsardzību nepiešķir izstrādājuma ārējā veidola īpatnībām, kas ir atkarīgas vienīgi no izstrādājuma tehniskajām funkcijām.

(3) Tiesisko aizsardzību nepiešķir tādām izstrādājuma ārējā veidola īpatnībām, kurām jābūt atveidotām noteiktā formā un izmēros, lai izstrādājumu, kurā šis dizainparaugs iekļauts vai īstenots, varētu mehāniski savienot ar citu izstrādājumu, ievietot citā izstrādājumā, novietot tam apkārt vai pie tā, un turklāt abi izstrādājumi spētu pildīt savas funkcijas.

(4) Dizainparaugam, kas nodrošina savstarpēji aizvietojamu izstrādājumu vairākkārtīgu salikšanu vai savienošanu modulārā sistēmā, piešķir aizsardzību, neņemot vērā šā panta trešās daļas noteikumus, ja šāds dizainparaugs atbilst šā likuma 4. un 5.pantā noteiktajām prasībām.

III nodaļa

Dizainparaugu tiesību subjekti

8.pants. Tiesību subjekti

(1) Tiesības uz dizainparaugu ir dizaineram vai viņa juridisko tiesību pārņēmējam.

(2) Ja divas vai vairākas personas dizainparaugu radījušas kopīgi, tiesības uz dizainparaugu ir tām kopīgi. Kā šīs personas minētās tiesības izlieto, nosaka to savstarpēja vienošanās. Ja šāda vienošanās nav noslēgta, piemērojamas Civillikuma normas, kas attiecas uz kustamas mantas kopīpašumu.

(3) Tiesības uz dizainparaugu, kas radīts, pildot darba uzdevumu, ir dizaineram, ja vien līgumā ar darba devēju nav paredzēts citādi. Līgums var noteikt ar dizainparaugu saistītās tiesiskās attiecības, arī darba devēja tiesības uz dizainparauga izmantošanu un dizainera tiesības uz taisnīgu papildu atlīdzību par dizainparauga radīšanu un izmantošanu. Līgumā var paredzēt pienākumu pusēm noteiktu laiku saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz dizainparaugu. Strīdus par līguma noteikumu izpildi izšķir tiesa.

(4) Personu, kas iesniegusi dizainparauga reģistrācijas pieteikumu (dizainparauga pieteicēju), uzskata par tiesīgu pieteicēju un personu, kas iekļauta valsts dizainparaugu reģistrā kā dizainparauga īpašnieks, – par tiesīgu īpašnieku, iekams ar spēkā stājušos tiesas spriedumu nav atzīts pretējais.

9.pants. Dizainera personiskās tiesības

(1) Dizaineram neatkarīgi no tā, kas ir dizainparauga pieteicējs vai īpašnieks, ir neatsavināmas personiskās tiesības uz:

1) autorību – tiesības tikt atzītam par dizaineru (konkrētā dizainparauga autoru);

2) vārdu – tiesības tikt minētam dizainparauga reģistrācijas pieteikumā un visos ar dizainparauga reģistrāciju saistītajos dokumentos un publikācijās – vai arī atteikties no šīm tiesībām un pieprasīt, lai viņa vārds netiktu minēts.

(2) Par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.

IV nodaļa

No dizainparauga reģistrācijas izrietošās tiesības

10.pants. Reģistrēta dizainparauga īpašnieka izņēmuma tiesības

(1) Izņēmuma tiesības uz dizainparaugu var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk – Patentu valde) veiktu dizainparauga reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju.

(2) Dizainparauga reģistrācija piešķir dizainparauga īpašniekam izņēmuma tiesības izmantot dizainparaugu un aizliegt to izmantot bez īpašnieka piekrišanas jebkurai citai personai. Par dizainparauga izmantošanu it īpaši uzskata tāda izstrādājuma izgatavošanu, piedāvāšanu pārdošanai, laišanu tirgū, importu, eksportu, lietošanu, kā arī uzglabāšanu minētajiem nolūkiem, kurā dizainparaugs īstenots vai iekļauts.

(3) Reģistrēta dizainparauga tiesības pilnā apjomā, arī īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām stājas spēkā ar dienu, kad dizainparaugs sakarā ar tā reģistrāciju publicēts Patentu valdes vai starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā.

11.pants. Dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjoms

(1) Reģistrēta dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjoms aptver jebkuru dizainparaugu (izstrādājuma vai tā daļas ārējo veidolu), kurš informētam lietotājam neizraisa citādu kopiespaidu.

(2) Dizainparauga aizsardzības apjomu vērtē, pamatojoties uz reģistrācijā un oficiālajā publikācijā ietvertajos attēlos redzamajām dizainparauga īpatnībām, uz kurām saskaņā ar šā likuma noteikumiem attiecas tiesiskā aizsardzība. Ja dizainparauga reģistrācijas pieteikumam pievienots izstrādājuma paraugs, vienlaikus ar attēliem ievēro arī izstrādājuma parauga īpatnības, ciktāl tās nav pretrunā ar attēliem.

(3) Novērtējot dizainparauga aizsardzības apjomu, ņem vērā dizainera brīvības pakāpi tā izstrādāšanā atkarībā no izstrādājuma iedabas un rūpniecības vai amatniecības nozares īpatnībām.

(4) Dizainparauga aizsardzības apjomu neietekmē tā izstrādājuma nosaukums, kurā dizainparaugu paredzēts īstenot vai iekļaut, Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) indekss, kā arī dizainparauga apraksts (ja tas dizainparauga reģistrācijas pieteikumam pievienots).

12.pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi

(1) Izņēmuma tiesības, kas izriet no reģistrēta dizainparauga aizsardzības, nevar īstenot attiecībā uz:

1) darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos nolūkos;

2) darbībām eksperimentālos nolūkos;

3) dizainparauga atveidošanu (reproducēšanu), ko veic citēšanas nolūkā vai mācību vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā atbilst godprātīgas komercdarbības praksei, nekaitē dizainparauga normālai izmantošanai un dota atsauce uz avotu.

(2) Izņēmuma tiesības, kas izriet no dizainparauga aizsardzības, nevar īstenot arī attiecībā uz:

1) to citās valstīs reģistrētu kuģu un gaisakuģu iekārtām un piederumiem, kuri uz laiku atrodas Latvijas teritorijā;

2) rezerves daļu un piederumu ievešanu Latvijā šādu transportlīdzekļu remontam;

3) šādu transportlīdzekļu remonta īstenošanu.

(3) Izņēmuma tiesības nevar īstenot pret personu, kas izmanto dizainparaugu, ja izstrādājums, kurā šis dizainparaugs īstenots vai iekļauts, ir kompleksa izstrādājuma sastāvdaļa (komponents), dizainparaugs ir atkarīgs no kompleksā izstrādājuma ārējā veidola (pakārtots tam) un minētās izmantošanas mērķis ir nodrošināt kompleksā izstrādājuma remontu, lai atjaunotu tā sākotnējo ārējo veidolu.

(4)  Izņēmuma tiesības neskar darbības ar izstrādājumu, kurā īstenots vai iekļauts dizainparaugs, kas ietilpst aizsargājamā dizainparauga aizsardzības apjomā, ja šo izstrādājumu saimnieciskajā apritē Eiropas Kopienā iekļāvis pats aizsargājamā dizainparauga īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu.

13.pants. Iepriekšlietojuma tiesības

(1) Iepriekšlietojuma tiesības saglabā persona, kas pirms dizainparauga reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma (ja pieprasīta prioritāte) labā ticībā uzsākusi Latvijā izmantot dizainparaugu (izstrādājuma vai tā daļas ārējo veidolu), kurš ietilpst minētā aizsargājamā dizainparauga aizsardzības apjomā, bet nav kopēts no tā (atdarināts), vai veikusi šādai izmantošanai nepieciešamus nopietnus un efektīvus priekšdarbus.

(2) Iepriekšlietojuma tiesības ļauj šā panta pirmajā daļā minētajai personai izmantot dizainparaugu tiem nolūkiem, kuriem pirms dizainparauga reģistrācijas pieteikuma datuma vai attiecīgi prioritātes datuma tika uzsākta tā izmantošana vai veikti nopietni un efektīvi priekšdarbi; šādu izmantošanu neskar izņēmuma tiesības, kas izriet no dizainparauga reģistrācijas.

(3) Iepriekšlietojuma tiesības neietver tiesības piešķirt citai personai dizainparauga izmantošanas licenci.

(4) Iepriekšlietojuma tiesības citai personai var nodot tikai kopā ar to uzņēmumu vai uzņēmuma daļu, kuras darbībā dizainparauga izmantošana tika uzsākta vai veikti minētie priekšdarbi.

V nodaļa

Apstrīdams dizainparaugs

14.pants. Dizainparauga reģistrācijas atteikums vai tās atzīšana par spēkā neesošu

(1) Dizainparauga reģistrāciju var atteikt Patentu valde, izskatot reģistrācijas pieteikumu.

(2) Ja dizainparauga reģistrācija veikta, to var atzīt par spēkā neesošu Patentu valdes Apelācijas padome (turpmāk – Apelācijas padome), izskatot pret reģistrāciju iesniegtu iebildumu, vai tiesa prasības lietā par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu.

15.pants. Materiāltiesiskie pamatojumi dizainparauga reģistrācijas atteikumam un atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Dizainparauga reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu vienīgi tad, ja:

1) reģistrācijai pieteiktais objekts neatbilst dizainparauga definīcijai (1.panta 1.punkts);

2) dizainparaugs neatbilst šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.panta noteikumiem;

3) personai, kas iesniegusi dizainparauga reģistrācijas pieteikumu, vai reģistrētā dizainparauga īpašniekam atbilstoši šā likuma 8.panta pirmās, otrās vai trešās daļas noteikumiem nav tiesību uz to;

4) dizainparaugs ir pretrunā agrākam dizainparaugam, kurš gan izpausts sabiedrībai pēc apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, bet kuram ir agrāks pieteikuma datums vai agrāka prioritāte sakarā ar Patentu valdē veiktu reģistrāciju vai starptautisko reģistrāciju, kas attiecas uz Latviju;

5) dizainparaugā izmantots apzīmējums, kas nodrošina atšķirību, – preču zīme, firma, komercapzīmējums, arī personas vārds, portrets vai cits tamlīdzīgs apzīmējums, kura īpašnieks vai attiecīgo personisko tiesību subjekts atbilstoši likumam ir tiesīgs aizliegt šādu izmantošanu;

6) dizainparaugā prettiesiski izmantots darbs, kuru aizsargā autortiesības;

7) dizainparaugā ietverts vai atdarināts  jebkurš no Parīzes konvencijas 6.-ter pantā paredzētajiem apzīmējumiem, to skaitā Parīzes savienības dalībvalsts ģerbonis vai karogs, tās oficiāla proves (raudzes), kontroles vai garantijas zīme, starptautiskas organizācijas emblēma vai karogs, tās nosaukums vai nosaukuma saīsinājums, un šā apzīmējuma izmantošanu dizainparaugā var atzīt par nepiedienīgu, nepiemērotu vai Parīzes konvencijas 6.-ter panta noteikumiem neatbilstošu;

8) dizainparaugā ietverts vai atdarināts apzīmējums, uz kuru neattiecas Parīzes konvencijas 6.-ter pants, bet kurš ir sabiedriski īpaši nozīmīgs Latvijā vai citā valstī – oficiāli apstiprināta heraldika, valsts apbalvojums, valsts dienesta atšķirības zīme, cits oficiāls apzīmējums vai citāda zīme ar augstu simbolisku vērtību, arī reliģisks simbols –, un šā apzīmējuma izmantošanu dizainparaugā var atzīt par nepiedienīgu vai nepiemērotu.

(2) Uz šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto pamatojumu var atsaukties vienīgi persona, kam ir tiesības uz dizainparaugu atbilstoši šā likuma 8.panta pirmās, otrās vai trešās daļas noteikumiem.

(3) Uz šā panta pirmās daļas 4., 5. vai 6.punktā paredzēto pamatojumu var atsaukties vienīgi attiecīgo agrāko tiesību pieteicējs vai īpašnieks.

(4) Uz šā panta pirmās daļas 7. vai 8.punktā paredzēto pamatojumu var atsaukties persona vai institūcija, kurai ir tiesības lietot minētos apzīmējumus vai pārraudzīt to lietošanu, vai kuras tiesības vai tiesiskās intereses skar šo apzīmējumu lietošana dizainparaugā.

16.pants. Sekas dizainparauga reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Ciktāl dizainparauga reģistrācija atzīta par spēkā neesošu, uzskata, ka tai nav bijis šajā likumā noteikto tiesisko seku no to rašanās brīža.

(2) Dizainparauga reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu atgriezeniskā iedarbība neskar galīgus tiesas spriedumus attiecīgā dizainparauga pārkāpumu lietās, ja tie jau stājušies spēkā un izpildīti, un pirms tam noslēgtus līgumus, ciktāl tie izpildīti.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neliedz prasīt tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies dizainparauga īpašnieka nevērības vai negodprātības dēļ, vai izmantot likuma noteikumus par prasījumiem no netaisnas iedzīvošanās, arī atprasīt sakarā ar līgumu veiktus maksājumus, ja to attaisno lietas apstākļi.

(4) Ja dizainparauga reģistrācija tiek atteikta vai atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmās daļas 2., 5., 6., 7. vai 8.punktu, dizainparaugu var reģistrēt vai uzturēt spēkā mainītā formā, ja šajā formā tas atbilst dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumiem un dizainparauga būtība saglabājas negrozīta. Reģistrāciju var uzturēt spēkā mainītā formā arī tādējādi, ka tai pievieno norādi par daļēju tiesību izslēgumu, pamatojoties uz dizainparauga īpašnieka daļēju atteikšanos no izņēmuma tiesībām (disklamācija) vai Patentu valdes vai Apelācijas padomes lēmumu, vai tiesas spriedumu, ar kuru dizainparaugs atzīts par daļēji spēkā neesošu.

 

VI nodaļa

Dizainparauga reģistrācijas procedūra

17.pants. Pieteikums

(1) Persona, kas vēlas reģistrēt dizainparaugu Latvijā, Patentu valdē rakstveidā iesniedz dizainparauga reģistrācijas pieteikumu (turpmāk –pieteikums).

(2) Pieteikumam jāietver:

1) lūgums reģistrēt dizainparaugu;

2) ziņas, kas ļauj identificēt pieteicēju;

3) attēls vai attēli, kas sniedz skaidru un pilnīgu priekšstatu par dizainparauga īpatnībām;

4) tā izstrādājuma nosaukums, kurā dizainparaugu paredzēts īstenot vai iekļaut;

5) ziņas, kas ļauj identificēt dizaineru;

6) ziņas par pieteicēja pārstāvi un pārstāvja pilnvara, ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību;

7) dokuments par pieteikuma nodevas samaksu.

(3) Pieteikums var ietvert:

1) Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) indeksu, ja tas pieteicējam zināms;

2) īsu dizainparauga aprakstu;

3) izstrādājuma paraugu;

4) lūgumu atzīt dizainparauga prioritāti un dokumentu, kas to apliecina;

5) lūgumu atlikt dizainparauga publikāciju.

(4) Pieteikumu, obligāti ietverot tajā izstrādājuma nosaukumu, iesniedz latviešu valodā. Pārstāvja pilnvaru, dizainparauga aprakstu un prioritāti apliecinošo dokumentu var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt iesniegto dokumentu un materiālu tulkojumu latviešu valodā. Minētie tulkojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktajā termiņā. Visa ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

(5) Ziņas par dizaineru pieļaujams aizstāt ar dizaineru grupas nosaukumu atbilstoši pieteicēja valstī pieņemtajai praksei, vai, ja dizainers atteicies no tiesībām tikt minētam vai pieprasījis, lai viņš netiktu minēts, – ar attiecīgu pieteicēja paziņojumu. Par šāda paziņojuma patiesumu atbild pieteicējs.

(6) Dizainparauga aprakstā var paskaidrot attēlā (attēlos) redzamās dizainparauga īpatnības, ņemot vērā, ka apraksts neietekmē dizainparauga aizsardzības apjomu (11.panta ceturtā daļa).

(7) Izstrādājuma paraugu var iesniegt tikai plakanam dizainparaugam.

(8) Pieteikumu un tam pievienotos lūgumus paraksta pieteicējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

18.pants. Komplekss pieteikums

(1) Vienā pieteikumā var ietvert vairākus dizainparaugus. Visiem izstrādājumiem, kuros paredzēts īstenot vai iekļaut vienā pieteikumā ietvertos dizainparaugus (izņemot gadījumu, ja pieteikumā ietverti tikai tādi dizainparaugi, kam ir rotājuma (ornamenta) raksturs), jāattiecas uz vienu un to pašu Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) klasi.

(2) Iesniedzot pieteikumu, kurā ietverti vairāki dizainparaugi, pieteicējs norāda dizainparaugu skaitu. Par katru dizainparaugu, kas pieteikumā ietverts papildus pirmajam, maksājama papildnodeva.

19.pants. Pārstāvība

(1) Ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Prasības attiecībā uz pārstāvības kārtību un pilnvarām nosaka Patentu likums, Civillikuma vispārīgie noteikumi par pilnvarojuma līgumu un attiecīgie Latvijai saistošo starptautisko līgumu noteikumi.

(2) Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem par pārstāvību Patentu valdē ārvalsts pieteicējs iesniedz pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu valdē un Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā (dizainparaugu aģenta) starpniecību.

20.pants. Pieteikuma datums

(1) Par pieteikuma iesniegšanas dienu (pieteikuma datumu), ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus, uzskata dienu, kad Patentu valdē saņemti šā likuma 17.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie dokumenti un materiāli.

(2) Dokumentu par pieteikuma nodevas samaksu, saglabājot sākotnējo pieteikuma datumu, var pievienot mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, bet iesniegti visi pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli, par pieteikuma datumu uzskata dienu, kad iesniegts dokuments, kas apliecina pieteikuma nodevas (kompleksa pieteikuma gadījumā – arī papildnodevas) samaksu.

21.pants. Dizainparauga prioritāte

(1) Personai, kas noteiktā kārtībā iesniegusi dizainparauga pieteikumu jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību atzīšanu, vai šīs personas tiesību pārņēmējam sešu mēnešu laikā no pirmā pieteikuma datuma ir prioritātes tiesības (konvencijprioritāte), iesniedzot šī paša dizainparauga pieteikumu Latvijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto sešu mēnešu prioritātes termiņu piemēro arī tad, ja dizainparauga pieteikumu iesniedz, pamatojoties uz tā paša objekta pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar lietderīgo modeļu aizsardzības noteikumiem.

(3) Pieteikums, kas iesniegts tajā pašā valstī par objektu, kura pirmais pieteikums ir atsaukts, atstāts bez virzības vai noraidīts, turklāt nav publiskots, no tā neizriet nekādas tiesības un tas nav vēl bijis par pamatu prioritātes prasībai, uzskatāms par pirmo pieteikumu prioritātes noteikšanā. Šajā gadījumā iepriekšējais pieteikums arī vēlāk vairs nevar pamatot prioritātes prasību.

(4) Pieteicējam, kas vēlas izmantot pirmā pieteikuma prioritātes priekšrocības, šī prasība jāiesniedz vienlaikus ar vēlāko pieteikumu, norādot pirmā pieteikuma datumu, valsti (reģionālo dizainparaugu reģistrācijas iestādi), kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru, ja tas zināms vēlākā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Pirmā pieteikuma kopija, kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu pieņēmusi, iesniedzama triju mēnešu laikā no vēlākā pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Pieteicējs, kas oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē Latvijā vai jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī demonstrējis izstrādājumu, kurā iekļauts vai īstenots dizainparaugs, ir tiesīgs pieprasīt prioritātes tiesības šā panta septītās daļas izpratnē no pirmās dienas, kad šis izstrādājums demonstrēts izstādē, ja dizainparauga pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no minētās dienas.

(6) Pieteicējam, kas vēlas izmantot šā panta piektajā daļā noteiktās priekšrocības (izstādes prioritāti), šī prasība jāiesniedz vienlaikus ar pieteikumu, norādot izstrādājuma pirmās demonstrēšanas dienu un izstādi. Dokuments, kas apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, pierāda izstādē demonstrēto materiālu identitāti un to pirmās demonstrēšanas datumu, un kuru izdevusi kompetenta izstādes institūcija, iesniedzams triju mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(7) Izstādes prioritāte nepagarina šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(8) Dizainparauga prioritāte (prioritātes tiesības) izpaužas tādējādi, ka, piemērojot šā likuma 4., 5., 6. un 13.panta, 15.panta pirmās daļas 4.punkta un 22.panta pirmās daļas noteikumus, pieteikuma datuma vietā ņem vērā prioritātes datumu.

22.pants. Publikācijas atlikšana

(1) Pieteicējs var lūgt atlikt dizainparauga publikāciju uz laiku, kas nepārsniedz 30 mēnešus, skaitot no pieteikuma datuma vai prioritātes datuma (ja pieprasīta prioritāte). Šādu lūgumu var ietvert pieteikumā vai pievienot tam ne vēlāk par laiku, kad Patentu valde pieņēmusi lēmumu par dizainparauga reģistrāciju un uzaicina pieteicēju samaksāt nodevu par reģistrāciju un publikāciju. Patentu valde ņem vērā lūgumu atlikt dizainparauga publikāciju, ja samaksāta noteiktā nodeva.

(2) Pieteicējs ir tiesīgs atsaukt lūgumu par publikācijas atlikšanu vai lūgt saīsināt atlikšanas termiņu. Ja pieņemts lēmums par dizainparauga reģistrāciju un laika posmā, kad publikācija ir atlikta, pieteicējs pilnībā samaksā nodevu par dizainparauga reģistrāciju un publikāciju, Patentu valde uzskata, ka lūgums atlikt publikāciju ir atsaukts un nekavējoties sagatavo dizainparauga attēlu (attēlus) un ziņas par dizainparaugu reģistrācijai un publikācijai.

(3) Kompleksa pieteikuma gadījumā lūgums atlikt dizainparauga publikāciju vai šāda lūguma atsaukums var attiekties tikai uz visiem pieteikumā iekļautajiem dizainparaugiem. Visiem kompleksa pieteikuma dizainparaugiem nosakāms viens publikācijas termiņš.

(4) Ja pieteicējs vēlas, lai publikācijas laiks atsevišķiem kompleksa pieteikuma dizainparaugiem būtu atšķirīgs, viņš noteiktā kārtībā iesniedz lūgumu par pieteikuma sadalīšanu un katram nodalītajam pieteikumam pievieno attiecīgu lūgumu par publikācijas atlikšanu.

23.pants. Pieteikuma izskatīšana un formālo prasību pārbaude

(1) Patentu valde pieteikumu izskata iespējami īsā laika posmā, nepārsniedzot trīs mēnešus no pieteikuma saņemšanas dienas. Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde par to rakstveidā paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Paziņojuma nosūtīšanas brīdī pieteikuma izskatīšanas termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās no dienas, kad saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.

(2) Patentu valde pārbauda, vai iesniegti šā likuma 17.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie dokumenti un materiāli un vai samaksāta pieteikuma nodeva, un saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem nosaka pieteikuma datumu. Ja pieteikums sākotnēji neatbilst šīm prasībām, bet pieteicējs Patentu valdes norādītajā termiņā trūkumus novērš, pieteikuma datumu nosaka ar dienu, kad Patentu valdē saņemti visi minētie dokumenti un materiāli. Ja pēc Patentu valdes pieprasījuma pieteicējs šos trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(3) Patentu valde pārbauda arī pieteikuma atbilstību citām likumā noteiktajām formālajām prasībām. Pārbaudot šā likuma 17.panta noteikumu izpildi, citstarp pārbauda ziņas par pieteicēju, dizaineru un izstrādājumu, kurā dizainparaugu paredzēts īstenot vai iekļaut, kā arī nosaka šā izstrādājuma klasifikācijas indeksu saskaņā ar Dizainparaugu starptautisko klasifikāciju (Lokarno klasifikāciju). Ja pieteikums ir iesniegts ar pārstāvja starpniecību, Patentu valde pārbauda pārstāvības noteikumu izpildi (19.pants).

(4) Ja no iesniegtā dizainparauga attēla nevar izgatavot kvalitatīvu reprodukciju, Patentu valde uzaicina pieteicēju iesniegt citu, reproducēšanai piemērotu attēl u. No jauna iesniedzamajā attēlā nedrīkst būt ietvertas jaunas, sākotnējā attēlā nesaskatāmas dizainparauga īpatnības. Ja Patentu valde tādas konstatē, ar pieteicēja piekrišanu par pieteikuma datumu var atzīt vēlāk iesniegtā attēla iesniegšanas dienu. Ja pieteicējs pieteikuma datuma pārcelšanai nepiekrīt, viņam jāiesniedz reproducēšanai piemērots attēls, kas nesatur jaunas dizainparauga īpatnības.

(5) Kompleksa pieteikuma gadījumā Patentu valde pārbauda arī šā likuma 18.panta prasību izpildi un nosaka pieteikumā ietverto dizainparaugu faktisko skaitu. Ja pieteikums neatbilst šā likuma 18.panta pirmās daļas noteikumiem, Patentu valde uzaicina pieteicēju to sadalīt divos vai vairākos pieteikumos atbilstoši minētajiem noteikumiem, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot noteikto pieteikuma sadalīšanas kārtību. Ja pieteicējs šo iespēju neizmanto, Patentu valde pieteikuma izskatīšanu turpina tikai attiecībā uz tiem dizainparaugiem, kuri nepārsniedz kompleksam pieteikumam noteiktos ietvarus.

(6) Ja iesniegts lūgums atzīt dizainparauga prioritāti, Patentu valde pārbauda šā likuma 21.panta noteikumu izpildi un, ja saskaņā ar šiem noteikumiem pieteicējam ir tiesības uz prioritāti, nosaka prioritātes datumu. Ja pieteicējs noteiktajā termiņā neizpilda prioritātes tiesību atzīšanai noteiktās prasības, prioritāte netiek piešķirta.

(7) Ja pieteikumā ir citi būtiski trūkumi un pēc attiecīgā pieprasījuma pieteicējs tos nenovērš, pieteikumu noraida un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

24.pants. Lēmums par dizainparauga reģistrācijas atteikumu

(1) Patentu valde pieņem lēmumu par dizainparauga reģistrācijas atteikumu, ja pieteikuma izskatīšanas un formālo prasību pārbaudes gaitā kļūst acīmredzams, ka pieteiktais dizainparaugs neatbilst dizainparauga definīcijai (1.panta 1.punkts) vai saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmās daļas noteikumiem nav aizsargājams.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas Patentu valde rakstveidā iepazīstina pieteicēju ar paredzamā reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, dodot pieteicējam iespēju triju mēnešu laikā izteikt savus apsvērumus, atsaukt pieteikumu vai to grozīt (uzturēt spēkā mainītā formā) saskaņā ar šā likuma 16.panta ceturtās daļas noteikumiem.

25.pants. Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

(1) Jebkurā pieteikuma lietvedības stadijā pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu pieteikumu vai atsevišķus tajā ietvertos dizainparaugus, turklāt samaksātās nodevas netiek atmaksātas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem grozījumiem pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus un labojumus, kuri nemaina dizainparauga būtību un nepaplašina izstrādājumu sarakstu, kuros dizainparaugu paredzēts īstenot vai iekļaut. Par pieteikuma grozīšanu uzskata arī pieteikuma turpmāku uzturēšanu spēkā mainītā formā saskaņā ar šā likuma 16.panta ceturtās daļas noteikumiem. Grozījumus, precizējumus un labojumus visā pieteikuma izskatīšanas gaitā ir tiesīga pieprasīt Patentu valde.

(3) Dizainparauga pieteicējs nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz dizainparauga reģistrāciju, par pieteicēja (īpašnieka) vārda (nosaukuma) maiņu, par pārstāvja maiņu, precizējumiem ziņās par dizaineru un grozījumiem minēto personu adresēs. Pēc pieteicēja iniciatīvas iesniegtos pieļaujamos grozījumus Patentu valde ņem vērā pieteikuma izskatīšanas procedūrā, ja samaksāta attiecīgā nodeva. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(4) Patentu valde pieteikumam pievieno paziņojumu, ka tiesā iesniegta prasība par tiesību atjaunošanu uz dizainparaugu (ja tāds saņemts), galīgo tiesas spriedumu šajā lietā vai paziņojumu par lietas izbeigšanu, kā arī ņem vērā jebkuras izmaiņas īpašumtiesībās attiecībā uz pieteikumu, kas noteiktas tiesas spriedumā, kurš stājies likumīgā spēkā.

(5) Grozījumus, kas Patentu valdē saņemti pēc reģistrācijas ziņu sagatavošanas publikācijai, uzskata par grozījumiem reģistrācijas ziņās, un tiem piemēro šā likuma 28.panta otrās daļas noteikumus.

(6) Ja pieteikuma izskatīšanas un reģistrācijas procedūras gaitā, izņemot šā likuma 23.panta otrajā, piektajā un sestajā daļā un 24.panta otrajā daļā minētos gadījumus, pieteicējs noteiktā termiņā neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu vai nesamaksā attiecīgo nodevu un nav lūdzis termiņa pagarinājumu, pieteikumu uzskata par atsauktu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

26.pants. Kompleksa pieteikuma sadalīšana

(1) Kompleksu pieteikumu var sadalīt divos vai vairākos atsevišķos pieteikumos, ietverot katrā no tiem vienu vai vairākus dizainparaugus. Nodalītais pieteikums saglabā sākotnējā pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par pieteikuma sadalīšanu pieteicējs pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs iesniegt, iekams Patentu valde nav pabeigusi sagatavot dizainparaugu un ziņas par to reģistrācijai un publikācijai.

(3) Lūgumā pieteicējs norāda, kuri dizainparaugi atstājami sākotnējā pieteikumā, un katru nodalīto pieteikumu noformē atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām par pieteikuma saturu, kā arī samaksā jauna pieteikuma iesniegšanai noteiktās nodevas. Papildnodevu, kas samaksāta par dizainparaugiem, kuri no sākotnējā pieteikuma pāriet uz nodalīto pieteikumu, pēc pieteicēja lūguma var attiecināt uz nodalīto pieteikumu tam noteiktā kopējā nodevas apmēra daļējai segšanai. Ja mēneša laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz nodalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu uzskata par atsauktu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(4) Nodalītā pieteikuma izskatīšana notiek saskaņā ar šā likuma 23. un 24.pantā noteikto kārtību. Pēc tam kad ziņas sagatavotas reģistrācijai un publikācijai, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu nevar atsaukt.

27.pants. Dizainparauga reģistrācija, publikācija un apliecības izsniegšana

(1) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par dizainparauga reģistrāciju. Ja kompleksa pieteikuma izskatīšanā pozitīvu lēmumu var pieņemt tikai par daļu no kompleksā pieteikumā ietvertajiem dizainparaugiem, lēmumu par reģistrāciju pieņem attiecībā uz šo daļu. Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam, uzaicinot viņu triju mēnešu laikā samaksāt nodevu par dizainparauga reģistrāciju un publikāciju. Ja nodeva un kompleksa pieteikuma gadījumā arī papildnodeva ir samaksāta, Patentu valde iespējami īsā laika posmā dizainparauga attēlu (attēlus) un ziņas par dizainparaugu sagatavo reģistrācijai un publikācijai.

(2) Ja saņemts pieteicēja lūgums atlikt dizainparauga publikāciju (22.pants) un samaksāta attiecīgā nodeva, tad dizainparauga reģistrāciju un publikāciju atliek un Patentu valde informē pieteicēju par paredzēto reģistrācijas un publikācijas laiku.

(3) Dizainparauga reģistrācija valsts dizainparaugu reģistrā notiek vienlaikus ar tā publikāciju Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(4) Pēc dizainparauga reģistrācijas un publikācijas Patentu valde dizainparauga īpašniekam izsniedz noteikta parauga dizainparauga reģistrācijas apliecību.

28.pants. Valsts dizainparaugu reģistrs

(1) Patentu valde kārto valsts dizainparaugu reģistru (turpmāk – reģistrs), kurā iekļauj reģistrēto dizainparaugu (tā attēlu vai attēlus), ziņas par dizaineru (ja pieteikumā nav ietverts paziņojums par dizainera atteikšanos no tiesībām tikt minētam), dizainparauga īpašnieku un viņa pārstāvi (ja tāds iecelts), pieteikuma datumu, ziņas par prioritāti (ja tā piešķirta), reģistrācijas un publikācijas datumu, tā izstrādājuma nosaukumu, kurā dizainparaugu paredzēts īstenot vai iekļaut, kā arī citas šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētās ziņas.

(2) Dizainparauga īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz dizainparauga reģistrāciju, par īpašnieka vārda (nosaukuma) maiņu, par pārstāvja maiņu, precizējumiem ziņās par dizaineru, grozījumiem šo personu adresēs vai par vēlēšanos dizainparaugu uzturēt spēkā mainītā formā, daļēji atsakoties no izņēmuma tiesībām saskaņā ar šā likuma 16.panta ceturtās daļas noteikumiem. Ja samaksāta noteiktā nodeva, Patentu valde pieļaujamos grozījumus iekļauj reģistrā, paziņojumu par izdarītajiem grozījumiem publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā un nosūta dizainparauga īpašniekam pievienošanai dizainparauga reģistrācijas apliecībai. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Patentu valde reģistrācijai pievieno paziņojumu, ka tiesā iesniegta prasība par tiesību atjaunošanu uz dizainparaugu (ja šāds paziņojums saņemts), galīgo tiesas spriedumu šajā lietā vai paziņojumu par lietas izbeigšanu, un reģistrā iekļauj izmaiņas īpašumtiesībās attiecībā uz reģistrāciju, kas noteiktas tiesas spriedumā, kurš stājies likumīgā spēkā. Reģistrācijai pievieno arī spēkā stājušos Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu vai tiesas spriedumu, ja dizainparauga reģistrācija atzīta par spēkā neesošu vai daļēji spēkā neesošu.

29.pants. Apelācijas iesniegšana

(1) Pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts, kas pilnībā vai daļēji nepiekrīt pieteikuma izskatīšanas rezultātiem vai citā ar dizainparauga reģistrāciju saistītas procedūras posmā pieņemtam Patentu valdes lēmumam, ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas pēc attiecīgas nodevas samaksāšanas iesniegt Patentu valdē motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

(2) Ja lēmums nepārtrauc pieteikuma izskatīšanas attiecīgo posmu vai citu procedūru Patentu valdē attiecībā uz tā adresātu, to var apstrīdēt tikai kopā ar galīgo lēmumu, ja vien pašā lēmumā nav noteikta iespēja iesniegt atsevišķu apelāciju.

30.pants. Apelācijas virzība

(1) Patentu valde nekavējoties atceļ vai groza attiecīgo lēmumu, ciktāl tā atzīst iesniegto apelāciju par pamatotu.

(2) Ja lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja divu nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod izskatīšanai Apelācijas padomē.

(3) Ja Patentu valdes lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir atcelts vai grozīts un tas apmierina apelācijas iesniedzēju, viņš atsauc apelāciju. Par apelācijas iesniegšanu samaksātā nodeva atmaksājama Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Ja lēmuma grozījumi apelācijas iesniedzēju neapmierina, viņš par to triju mēnešu laikā no grozītā lēmuma saņemšanas dienas paziņo Patentu valdei, kas apelāciju nekavējoties nodod Apelācijas padomei.

(5) Līdz izskatīšanai Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs pieteikto apelāciju precizēt vai papildināt.

31.pants. Iebildums pret dizainparauga reģistrāciju

(1) Triju mēnešu laikā no dizainparauga publikācijas dienas ieinteresētā persona pēc attiecīgas nodevas samaksāšanas var iesniegt iebildumu pret dizainparauga reģistrāciju. Iebildums iesniedzams Patentu valdē rakstveidā, argumentējams un pamatojams ar atsaucēm uz likuma noteikumiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt (paplašināt) sākotnējo iebilduma tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai viņš var iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē) apstākļus, uz kuriem pamatots iebildums.

(2) Iebildumu var iesniegt, ja ir šā likuma 15.panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7. vai 8.punktā paredzētie pamatojumi dizainparauga apstrīdēšanai. Kompleksā reģistrācijā ietvertu atsevišķu dizainparaugu var apstrīdēt arī neatkarīgi no pārējiem šajā reģistrācijā ietvertajiem dizainparaugiem.

(3) Iebildumu var iesniegt, ievērojot šā likuma 15.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, jebkura persona, arī profesionālās apvienības, ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju apvienības un organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums ir patērētāju tiesību aizsardzība vai konkurences uzraudzība.

(4) Apelācijas padome iepazīstina dizainparauga īpašnieku ar iesniegto iebildumu un nosaka triju mēnešu termiņu atbildes iesniegšanai.

(5) Ja likumā noteiktajā termiņā iebildums nav iesniegts, dizainparauga reģistrāciju var apstrīdēt tikai tiesā.

32.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 29.panta noteikumiem iesniegtās apelācijas un saskaņā ar 31.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome.

(2) Apelāciju izskata triju mēnešu laikā no tās saņemšanas dienas Patentu valdē. Ja Patentu valdes lēmums ir grozīts šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, bet apelācija nav atsaukta, to izskata ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no minētā panta ceturtajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas dienas.

(3) Iebildumu izskata triju mēnešu laikā no apstrīdētā dizainparauga īpašnieka atbildes saņemšanas dienas vai no dienas, kad izbeidzas atbildes iesniegšanas termiņš.

(4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pārstāvi, bet, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu, arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu pret dizainparauga reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju un apstrīdētā dizainparauga īpašnieku vai to pārstāvjus. Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutvārdu paskaidrojumus.

(5) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu, turklāt ar šo lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz dizainparauga reģistrācijas atteikumu (24.panta pirmā daļa), dizainparaugu var atzīt par reģistrējamu atbilstoši pieteikumam, par reģistrējamu mainītā formā (16.panta ceturtā daļa) vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu.

(6) Saskaņā ar iebilduma izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto dizainparauga reģistrāciju ar šo lēmumu var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu, atzīt par spēkā esošu mainītā formā (16.panta ceturtā daļa) vai atzīt par spēkā esošu atbilstoši formai, kādā veikta reģistrācija.

(7) Apelācijas padome pieņem lēmumu, citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet motivētu rakstveida lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā minētajām personām. Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina kādu no lietas dalībniekiem, jebkura no šīm personām triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas var šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

(8) Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi.

(9) Neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas par Apelācijas padomes lēmumu ieinteresētā persona var noteiktā kārtībā tiesā apstrīdēt reģistrēto dizainparaugu (prasība par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu). Ja šāda prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības izspriešanai.

 

33.pants. Reģistrācijas sadalīšana

(1) Kompleksu reģistrāciju var sadalīt divās vai vairākās atsevišķās reģistrācijās, sadalot starp tām sākotnējā reģistrācijā ietvertos dizainparaugus. Nodalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu var iesniegt tikai pēc šā likuma 31.panta pirmajā daļā paredzētā iebildumu iesniegšanas termiņa (iebildumu perioda) izbeigšanās.

(3) Iesniedzot lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, dizainparauga īpašnieks norāda, kuri dizainparaugi atstājami sākotnējā reģistrācijā un kuri ietverami nodalītajā reģistrācijā (reģistrācijās), kā arī attiecībā uz katru nodalīto reģistrāciju samaksā noteikto nodevu par dizainparauga reģistrāciju un publikāciju.

(4) Ja mēneša laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, noteiktā nodeva nav samaksāta, lūgumu uzskata par atsauktu un par to rakstveidā paziņo dizainparauga īpašniekam.

(5) Patentu valde iespējami īsā laika posmā reģistrā iekļauj nodalīto reģistrāciju un grozījumus attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā attiecīgus paziņojumus, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību par nodalīto reģistrāciju un papildina sākotnējās reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 27.panta ceturtās daļas un 28.panta otrās daļas noteikumiem.

(6) Pēc tam kad nodalītās reģistrācijas ziņas sagatavotas reģistrācijai un publikācijai, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu nevar atsaukt.

34.pants. Reģistrācijas spēkā esamības termiņš un reģistrācijas atjaunošana

(1) Dizainparauga reģistrācija ir spēkā piecus gadus, skaitot no pieteikuma datuma. Šim termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot ikreiz uz jaunu piecu gadu periodu, līdz dizainparaugu aizsardzības maksimālajam termiņam – 25 gadiem no pieteikuma datuma.

(2) Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu dizainparauga īpašnieks iesniedz reģistrācijas spēkā esamības perioda pēdējā gada laikā, samaksājot attiecīgu nodevu. Ja šis termiņš nokavēts, bet tiek samaksāta arī papildu nodeva, Patentu valde reģistrāciju atjauno arī sešu mēnešu laikā pēc spēkā esamības perioda izbeigšanās.

(3) Reģistrācijas atjaunošana var neattiekties uz visiem kompleksā reģistrācijā iekļautajiem dizainparaugiem; iesniegumā jānorāda atjaunojamie dizainparaugi.

(4) Patentu valde ziņas par dizainparauga reģistrācijas atjaunošanu iekļauj reģistrā, paziņojumu par reģistrācijas atjaunošanu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā un nosūta dizainparauga īpašniekam pievienošanai dizainparauga reģistrācijas apliecībai. Dizainparauga atjaunotā reģistrācija stājas spēkā nākamajā dienā pēc iepriekšējā spēkā esamības perioda izbeigšanās.

35.pants. Noteikto termiņu pagarināšana un atjaunošana

(1) Termiņus, kas paredzēti dizainparauga reģistrācijas procedūras noteikumos, izņemot tos termiņus, kuri noteikti šā likuma 21.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā, 22.panta pirmajā daļā, 31.panta pirmajā daļā, 32.panta septītajā daļā un 34.pantā, attiecīgi Patentu valde vai Apelācijas padome var pagarināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētos termiņus, ja tie nokavēti, var atjaunot ar noteikumu, ka attiecīgs lūgums Patentu valdē saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc termiņa izbeigšanās, apstiprinājušies attaisnojoši iemesli termiņa neievērošanai un samaksāta nodeva par termiņa atjaunošanu.

36.pants. Pieteikuma un reģistra ziņu publiskums

(1) Iekams dizainparaugs nav reģistrēts un publicēts, pieteikuma dokumenti un materiāli ir pieejami trešajām personām vienīgi ar pieteicēja rakstveida piekrišanu.

(2) Patentu valde var atļaut bez dizainparauga pieteicēja vai īpašnieka piekrišanas iepazīties ar pieteikuma un reģistrācijas lietas dokumentiem un materiāliem, ja ieinteresētā persona sniedz ziņas, kas liecina, ka tiesības, kas izriet no dizainparauga reģistrācijas, var skart šīs personas tiesības vai pienākumus. Šādas ziņas ir arī pierādījumi, ka dizainparauga pieteicējs vai īpašnieks veic pasākumus, lai izlietotu savas tiesības pret minēto personu, vai ka tai ir tiesības uz dizainparaugu saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo, otro vai trešo daļu.

(3) Pēc dizainparauga reģistrācijas un publikācijas lietas dokumenti un materiāli ir pieejami jebkurai personai, iesniedzot attiecīgu lūgumu.

(4) Atļaujot iepazīties ar pieteikuma un reģistrācijas lietu saskaņā ar šā panta pirmās, otrās vai trešās daļas noteikumiem, Patentu valde ir tiesīga liegt pieeju atsevišķiem dokumentiem un materiāliem, kuru izpaušana var nodarīt kaitējumu dizainparauga pieteicēja vai īpašnieka tiesiskām interesēm, ja vien viņš pats nav tieši atļāvis iepazīties ar tiem. Lietā esošie Patentu valdes iekšējie dokumenti, lēmumu projekti un to sagatavošanas materiāli uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju.

(5) Reģistra ieraksti tādā apjomā, kādu paredz šā likuma 28.panta pirmās daļas noteikumi, pēc to publikācijas ir pieejami jebkurai personai.

(6) Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz dokumentu un materiālu kopijas un reģistra ziņu izrakstus šajā pantā paredzētajā apjomā.

(7) Tiesai un izziņas iestādēm ir tiesības iepazīties ar jebkuriem dizainparauga pieteikuma un reģistrācijas dokumentiem un materiāliem.

37.pants. Nodeva

Par pieteikuma iesniegšanu, dizainparauga reģistrāciju, publikāciju un citām šajā likumā noteiktajām ar dizainparaugu tiesisko aizsardzību saistītajām darbībām jāmaksā valsts nodeva. Nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa

Dizainparauga reģistrācijas darbības pārtraukšana

38.pants. Dizainparauga reģistrācijas pirmstermiņa dzēšana pēc īpašnieka iniciatīvas (atteikšanās no reģistrācijas)

(1) Dizainparauga īpašnieks var lūgt dizainparauga reģistrāciju dzēst pirms dizainparauga reģistrācijas spēkā esamības termiņa izbeigšanās. Ja Patentu valdē saņemts attiecīgs iesniegums un samaksāta noteiktā nodeva, dizainparauga reģistrāciju dzēš ar īpašnieka norādīto dienu, bet ne agrāk par dienu, kad iesniegums saņemts. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu reģistrā, bet paziņojumu par to publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā un nosūta dizainparauga īpašniekam.

(2) Iesniegumu par reģistrācijas pirmstermiņa dzēšanu, kas neattiecas uz visiem kompleksā reģistrācijā iekļautajiem dizainparaugiem, izskata šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā kā grozījumu reģistrācijas ziņās.

(3) Ja reģistrā iekļautas ziņas par spēkā esošu licences līgumu vai citām tiesībām, kas pamatotas uz dizainparauga reģistrāciju, pirms termiņa reģistrāciju dzēst var tikai ar licenciāta vai minēto tiesību īpašnieka rakstveida piekrišanu.

(4) Ja kāda persona cēlusi prasību tiesā par tiesību atjaunošanu uz dizainparaugu, dizainparauga reģistrāciju pirms termiņa nedzēš bez šīs personas piekrišanas.

39.pants. Dizainparauga reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu

(1) Dizainparauga reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atzīt par spēkā neesošu jebkurā no šā likuma 15.panta pirmajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

(2) Prasību par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu var iesniegt, ievērojot šā likuma 15.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, jebkura persona, arī profesionālās apvienības, ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums ir patērētāju tiesību aizsardzība vai konkurences uzraudzība.

(3) Prasību par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, ja ir attiecīgi pamatojumi, var iesniegt visā reģistrācijas spēkā esamības laikā, arī kā pretprasību lietā par dizainparauga pārkāpumu. Dizainparauga reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu (spēkā nebijušu) pat pēc tam, kad beidzies reģistrācijas spēkā esamības termiņš vai reģistrācija dzēsta pēc dizainparauga īpašnieka iniciatīvas.

(4) Prasība par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu var attiekties kā uz visu reģistrāciju, tā arī uz kompleksā reģistrācijā iekļautu atsevišķu dizainparaugu neatkarīgi no pārējiem dizainparaugiem.

(5) Ja tiesa konstatē pamatojumu dizainparauga reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, dizainparaugu atzīst par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu. Galīga tiesas sprieduma tiesiskās sekas vērtējamas saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem.

(6) Ja atbilstoši šā likuma 16.panta ceturtās daļas noteikumiem pamatojumu atzīšanai par spēkā neesošu konstatē vienīgi attiecībā uz atsevišķām dizainparauga īpatnībām un ja turklāt var atzīt, ka dizainparaugs bez šīm īpatnībām atbilst dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumiem un tā būtība saglabājas negrozīta, dizainparaugu atzīst par daļēji spēkā neesošu un reģistrāciju atļauj uzturēt spēkā mainītā formā.

(7) Puse, kuras labā pieņemts tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, kas izdara attiecīgu ierakstu reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā paziņojumu par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (pilnībā vai daļēji) vai uzturēšanu spēkā mainītā formā.

40.pants. Dizainparauga reģistrācijas dzēšana sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (svītrošana no reģistra)

(1) Patentu valde dzēš dizainparauga reģistrāciju un svītro to no reģistra, ja izbeidzies kārtējais dizainparauga reģistrācijas spēkā esamības piecu gadu periods un sešu mēnešu papildu termiņš reģistrācijas atjaunošanai, bet reģistrācija nav šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā atjaunota, vai ja izbeidzies dizainparauga reģistrācijas spēkā esamības galīgais 25 gadu termiņš.

(2) Dizainparauga reģistrāciju, kura nav atjaunota vai kurai beidzies spēkā esamības galīgais termiņš, svītro no reģistra ar dienu, kas seko dizainparauga reģistrācijas spēkā esamības periodam. Patentu valde attiecīgu paziņojumu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā un nosūta dizainparauga īpašniekam.

 

VIII nodaļa

Dizainparaugs kā īpašuma objekts

41.pants. Ar dizainparaugiem saistīto īpašumtiesību būtība

(1) Tiesības uz dizainparaugu, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu. Ciktāl šis likums neparedz citādi, uz šīm tiesībām attiecināmas vispārīgās normas par kustamo mantu un mantiskajiem darījumiem; ar dizainparaugu saistītās mantiskās tiesības tostarp var pārdot, pilnībā vai daļēji nodot citai personai (tiesību pārņēmējam), dāvināt vai citādi iekļaut civilajā apritē, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības kārtībā.

(2) Divu vai vairāku personu kopīpašumu attiecībā uz dizainparaugu regulē to savstarpēji noslēgtais līgums. Ja šāds līgums nav noslēgts, katrs kopīpašnieks var izmantot dizainparaugu pēc saviem ieskatiem, arī atsavināt savu domājamo daļu. Visu dizainparaugu atsavināt vai piešķirt licenci citai personai drīkst tikai saskaņā ar visu kopīpašnieku vienošanos vai ar tiesas spriedumu.

(3) Dizainparaugus, kas ietverti kompleksā pieteikumā vai kompleksā reģistrācijā, var nodot, licencēt vai citādi iekļaut civilajā apritē neatkarīgi citu no cita.

(4) Dizainparauga nodošana citai personai (42.pants) un licences izdošana (43.pants) neskar licences, kas pirms tam izdotas trešajām personām. Taču, ja persona tiesā izvirza prasību par tiesību atjaunošanu uz dizainparaugu, tā var arī prasīt, lai iepriekš piešķirtās licences un citi dizainparauga apgrūtinājumi tiktu atzīti par spēku zaudējušiem, ciktāl tie neattiecas uz tiesību pārņēmēju vai uzliek tam apstākļu neattaisnotus pienākumus.

42.pants. Dizainparauga nodošana citām personām

(1) Dizainparauga īpašniekam ir tiesības nodot dizainparaugu citai personai līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmanto šo dizainparaugu, vai neatkarīgi no tā.

(2) Ziņas par reģistrēta dizainparauga īpašnieka maiņu (arī par dizainparauga nodošanu citai personai) pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par reģistrā izdarīto ierakstu.

(3) Dizainparauga nodošanas līgums attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā dienā, kad ziņas par nodošanu publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Kamēr īpašnieka maiņa nav ierakstīta reģistrā, tiesību pārņēmējs (jaunais dizainparauga īpašnieks) nevar izmantot tiesības, kas izriet no dizainparauga reģistrācijas.

(4) Ja dizainparauga reģistrācijas nodošana citai personai (īpašnieka maiņa) neattiecas uz visiem kompleksā reģistrācijā ietvertajiem dizainparaugiem, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 33.panta noteikumus un izveidojot jaunu reģistrāciju attiecībā uz dizainparaugu vai dizainparaugiem, kuriem mainījies īpašnieks.

(5) Ja citai personai tiek nodots pieteikums, iekams Patentu valdē vēl nav pieņemts lēmums par dizainparauga reģistrāciju, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu pieteikumā šā likuma 25.panta attiecīgo noteikumu izpratnē un pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju.

(6) Šā panta ceturtajā daļā paredzētā kārtība ar nepieciešamajām izmaiņām attiecas arī uz kompleksu pieteikumu, kura sadalei, ja tā nodošana (pieteicēja maiņa) neattiecas uz visiem tajā ietvertajiem dizainparaugiem, attiecīgi piemēro šā likuma 26.panta noteikumus.

43.pants. Dizainparauga licences līgums

(1) Dizainparauga īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai dizainparauga izmantošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji. Atbilstoši licences raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) dizainparauga izmantošanas tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz dizainparauga izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot dizainparaugu tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai dizainparauga izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo dizainparaugu, kā arī tiesības izdot licenci tā paša dizainparauga izmantošanai trešajām personām. Ja līgumā nav tieši noteikts pretējais, licenci uzskata par vienkāršu.

(4) Dizainparauga īpašnieks ir tiesīgs izmantot izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus attiecībā uz:

1) licences termiņu;

2) formu, kādā dizainparaugu atļauts izmantot;

3) izstrādājumiem, attiecībā uz kuriem licence piešķirta;

4) teri toriju, kurā dizainparaugu atļauts izmantot;

5) licenciāta izstrādājumu kvalitāti.

(5) Ja licences līgumā nav noteikts citādi, izdoto licenci nedrīkst nodot trešajām personām, un licenciāts nav tiesīgs izdot sublicenci.

(6) Ziņas par reģistrēta dizainparauga licences līgumu pēc attiecīga iesnieguma, līgumslēdzējas puses un licencētās tiesības apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, nosūtot pusēm paziņojumu par reģistrā izdarīto ierakstu. Iesniegumu par licences reģistrēšanu, kas šādā kārtībā iesniegts pirms dizainparauga reģistrācijas, Patentu valde ņem vērā ar dizainparauga reģistrācijas dienu.

(7) Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un par grozījumiem licences noteikumos, ja tās noteiktā kārtībā paziņotas Patentu valdei. Ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos pirms sākotnēji noteiktā termiņa vai par jebkuriem grozījumiem licences noteikumos reģistrā iekļauj un publicē, ja iesniegumam pievienots dokuments, kas apliecina šīs izmaiņas.

(8) Fakts, ka ziņas par licences līgumu nav iekļautas reģistrā vai nav publicētas, vai ka licenciāts uz izstrādājumiem, to iepakojuma vai reklāmā nav sniedzis norādi par dizainparauga izmantošanu atbilstoši licencei, vai ka šāda norāde sniegta neprecīzi, nevar būt par pamatu, lai apstrīdētu licenciāta tiesības iestāties lietā par dizainparauga pārkāpumu vai tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētā dizainparauga nelikumīgu izmantošanu.

44.pants. Atklātā licence

Dizainparauga īpašnieks ir tiesīgs Patentu valdei oficiālai publicēšanai paziņot par gatavību piešķirt dizainparauga izmantošanas tiesības jebkurai ieinteresētai personai (atklātā licence). Šādu paziņojumu var iesniegt arī dizainparauga pieteicējs jau vienlaikus ar pieteikumu vai tā izskatīšanas laikā. Ar brīdi, kad šāds paziņojums iesniegts, par 50 procentiem tiek samazinātas turpmākajām darbībām noteiktās nodevas. Ja atklātā licence tiek atsaukta, nodevas samaksājamas pilnā apmērā. Ja ieinteresētās puses nevar vienoties par atklātās licences izmantošanas noteikumiem, tos var noteikt tiesa.

IX nodaļa

Ar dizainparaugiem saistīto tiesību aizsardzība

45.pants. Dizainera personisko tiesību aizsardzība

(1) Ja kāds nepamatoti aizskar dizainera autorību vai citādi pārkāpj dizainera personiskās tiesības (9.pants), dizainers ir tiesīgs vērsties tiesā, pamatojoties uz Civillikuma normām, kas attiecas uz personisku aizskārumu.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.

46.pants. Tiesību atjaunošana uz dizainparaugu

(1) Persona, kam saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo, otro vai trešo daļu ir tiesības uz dizainparaugu un attiecīgi pierādījumi, var iesniegt tiesā prasību nodot tai tiesības uz dizainparauga reģistrācijas pieteikumu vai reģistrāciju, ja dizainparaugu reģistrācijai pieteikusi persona, kurai nebija tādu tiesību, vai ja reģistrācija jau veikta šādas personas labā.

(2) Ja personai saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu ir tiesības uz dizainparaugu kopīgi ar citu personu vai personām un šīs tiesības nav ievērotas, minētā persona var šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā prasīt, lai tā tiktu atzīta par dizainparauga īpašnieku kopīgi ar citu personu vai personām.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās tiesības izmantojamas ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad dizainparaugs sakarā ar tā reģistrāciju oficiāli publicēts. Termiņa ierobežojumu nepiemēro, ja persona, kurai nebija tiesību uz dizainparaugu, rīkojusies negodprātīgi, kad attiecīgais dizainparaugs tika pieteikts reģistrācijai vai nodots šai personai.

(4) Kompleksa pieteikuma vai kompleksas reģistrācijas gadījumā prasība par tiesību atjaunošanu var attiekties arī uz atsevišķu dizainparaugu vai vairākiem dizainparaugiem neatkarīgi no pārējiem dizainparaugiem.

(5) Persona, kas iesniegusi tiesā prasību par tiesību atjaunošanu uz dizainparaugu, nekavējoties par to paziņo Patentu valdei. Ja prasība izvirzīta, pirms dizainparaugs sakarā ar reģistrāciju oficiāli publicēts vai citādi izpausts sabiedrībai, Patentu valde, tiesa un lietas puses ievēro nepieciešamo konfidencialitāti attiecībā uz dizainparauga būtību.

(6) Puse, kuras labā pieņemts tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, kas izmaiņas īpašumtiesībās un citus grozījumus, kuri izriet no sprieduma, ņem vērā pieteikuma izskatīšanā vai, ja dizainparauga reģistrācija jau veikta, iekļauj reģistrā un attiecīgu paziņojumu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(7) Šā panta noteikumi neliedz personai, kuras tiesības uz dizainparaugu nav ievērotas, izmantot arī citus likumā paredzētus tiesiskos līdzekļus.

47.pants. Brīdināšana par izņēmuma tiesībām

(1) Reģistrēta dizainparauga īpašniekam un – ar viņa piekrišanu – arī personai, kas dizainparaugu izmanto ar īpašnieka atļauju (licenciātam), ir tiesības marķēt izstrādājumus, kuros šis dizainparaugs īstenots vai iekļauts, ar brīdinājuma apzīmējumu – aplī ietvertu burtu D – vai tekstu, kas brīdina par dizainparauga reģistrāciju. Brīdinājuma marķējumā var ietvert dizainparauga īpašnieka vārdu (nosaukumu) vai zīmi un norādīt reģistrācijas vai pieteikuma datējumu.

(2) Brīdinājuma marķējumu nedrīkst izvietot uz izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai vairs neattiecas dizainparauga aizsardzība. Ja šis nosacījums netiek ievērots, piemērojami normatīvo aktu noteikumi par negodīgu konkurenci.

(3) Ja dizainparauga īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, viņš var to brīdināt par iespējamo pārkāpumu.

48.pants. Dizainparauga nelikumīga izmantošana (dizainparauga pārkāpumi)

(1) Par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu uzskatāma dizainparauga īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, tas ir, dizainparauga izmantošana šā likuma 10.panta otrās daļas noteikumu izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā notikusi dizainparauga reģistrācijas spēkā esamības laikā.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā izņēmuma tiesību pārkāpums, ņem vērā darbības ar izstrādājumiem, kuru ārējais veidols attiecināms uz reģistrētā dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjomu (11.pants), un attiecīgos gadījumos, vienlaikus ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ievēro šā likuma 12.panta noteikumus par izņēmuma tiesību ierobežojumiem, kā arī 13.pantā paredzētās iepriekšlietojuma tiesības, ja atbildētājs tās pierāda.

49.pants. Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu iestājas tad, ja atbilstoši šā likuma 48.panta noteikumiem ir pierādīts dizainparauga pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (dizainparauga īpašnieka vai licenciāta) pienākums.

(2) Prasību tiesā par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu var iesniegt dizainparauga īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Patstāvīgu prasību par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu licenciāts ir tiesīgs iesniegt ar dizainparauga īpašnieka piekrišanu. Dizainparauga īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības patstāvīgi izvirzīt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī dizainparauga īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgā dizainparauga licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētā dizainparauga nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru izvirzīta prasība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, tikai atsaucoties uz to, ka dizainparaugs neatbilst dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumiem vai ka reģistrācijas darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 39.panta noteikumiem tā var iesniegt pretprasību par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Šajos gadījumos dizainparauga pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl dizainparauga reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu.

(4) Ja dizainparauga pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes un pārkāpuma sekām pieņemtu spriedumu par vienu pasākumu vai par vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) dizainparauga nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un aizliegums atsākt tā izmantošanu;

2) sakarā ar dizainparauga nelikumīgu izmantošanu nodarīto zaudējumu (arī neiegūtās peļņas) atlīdzināšana;

3) tiesāšanās izdevumu segšana, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru.

(5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus dizainparauga pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu:

1) iznīcināt pretlikumīgos izstrādājumus vai atdot tos dizainparauga īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot izmantošanai labdarības nolūkos, ja var nodrošināt, ka šie izstrādājumi neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa būtisku turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei;

2) iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai tam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai.

(6) Pēc prasītāja lūguma tiesa dizainparaugu pārkāpumu lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, ja prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība).

(7) Gadījumos, ja dizainparauga pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(8) Neatkarīgi no šā likuma 48.panta un šā panta noteikumiem prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpumiem var pamatot arī ar Autortiesību likuma noteikumiem un normatīvo aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci.

50.pants. Strīdu piekritība

(1) Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa izskata šādus strīdus, kas saistīti ar dizainparaugu tiesisko aizsardzību:

1) par tiesību atjaunošanu uz dizainparaugu;

2) par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu;

3) par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu (dizainparauga pārkāpumu);

4) par licences piešķiršanu, licences līguma noteikumiem vai to izpildi.

(2) Ja normatīvajos aktos nav paredzēts citādi, citu strīdu piekritību nosaka vispārējie noteikumi par lietu izskatīšanas piekritību tiesām.

51.pants. Termiņi prasību iesniegšanai

(1) Ciktāl šajā likumā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, strīdos par dizainparaugiem termiņš prasības iesniegšanai tiesā ir trīs gadi no brīža, kad cietusī puse ir uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par savu tiesību pārkāpuma faktu.

(2) Prasību sakarā ar strīdu par licences piešķiršanu vai licences līguma noteikumiem var iesniegt tiesā visā dizainparauga reģistrācijas spēkā esamības laikā.

X nodaļa

Dizainparauga starptautiskā reģistrācija

52.pants. Dizainparauga pieteicēja, īpašnieka un Patentu valdes darbības saistībā ar starptautiskās reģistrācijas pieteikumu un reģistrāciju

(1) Personas, kas saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem ir tiesīgas pieteikt dizainparaugus starptautiskajai reģistrācijai, bez Patentu valdes starpniecības iesniedz starptautiskās reģistrācijas pieteikumus tieši Starptautiskajam birojam. Starptautiskās reģistrācijas pieteikums, ievērojot šajā likumā paredzētos dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumus (1.panta 1.punkts, 3., 4., 5., 6. un 7.pants), var attiekties arī uz Latviju.

(2) Dizainparauga starptautisko reģistrāciju, kas attiecas uz Latviju, Patentu valde izskata atbilstoši starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un starptautiski reģistrētā dizainparauga būtību novērtē šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā apjomā.

(3) Starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņā Patentu valde paziņo Starptautiskajam birojam par Patentu valdes lēmumu pilnīgi vai daļēji atteikt dizainparauga aizsardzību (53.panta piektā daļa), ja tāds pieņemts, vai par spēkā stājušos Apelācijas padomes lēmumu, vai tiesas spriedumu, ar kuru starptautiskā reģistrācija pilnīgi vai daļēji atzīta par spēkā neesošu Latvijā.

53.pants. Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamība Latvijā

(1) Dizainparauga starptautiskajai reģistrācijai, kas noteiktā kārtībā stājusies spēkā Latvijā, ir tāds pats tiesisks spēks kā dizainparaugam, kurš iekļauts reģistrā šajā likumā paredzētajā kārtībā (reģistrēts saskaņā ar nacionālo reģistrācijas procedūru).

(2) Dizainparauga starptautisko reģistrāciju uzskata par nestājušos spēkā vispār vai tiktāl, ciktāl attiecīgā dizainparauga aizsardzība noteiktā kārtībā Latvijā ir atteikta.

(3) Starptautiski reģistrēta dizainparauga prioritāti Latvijā nosaka ar dienu, kad dizainparaugs starptautiski reģistrēts attiecībā uz Latviju, bet gadījumos, ja starptautiskajai reģistrācijai atzīta prioritāte no dizainparauga agrākā pieteikuma datuma, – ar šā agrākā pieteikuma datumu.

(4) Šā likuma 31.pantā paredzētos iebildumus pret dizainparauga starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā iesniedz četru mēnešu laikā no dienas, kad dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts dizainparaugs, kura starptautiskā reģistrācija attiecas uz Latviju.

(5) Ja starptautiskā reģistrācija atsakāma saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas noteikumiem vai ja pret šo reģistrāciju iesniegts iebildums, Patentu valde pieņem lēmumu par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības pilnīgu vai daļēju atteikumu (sākotnējo atteikumu). Triju mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas starptautiskās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs iesniegt šā likuma 29.pantā paredzēto apelāciju (atbildi uz iebildumu).

(6) Apelāciju un iebildumu izskatīšana Apelācijas padomē notiek saskaņā ar šā likuma 32.panta noteikumiem, ciktāl citādi neparedz dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas noteikumi.

(7) Dizainparauga starptautiskās reģistrācijas spēkā esamībai Latvijā piemēro šā likuma 34.panta pirmajā daļā noteikto maksimālo termiņu, ja reģistrācija tiek attiecīgi atjaunota starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Dizainparaugu aizsardzības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1993, 22.nr.).

2. Šā likuma 6.panta otrā daļa un 12.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Pārejas posmā:

a) dizainparauga novitātes un individuālā rakstura noteikšanai atbilstīgi šā likuma 4. un 5.panta noteikumiem uzskata, ka dizainparaugs nav izpausts sabiedrībai, ja tas nav bijis zināms no atklātām publikācijām Latvijā vai ārvalstīs vai no atklātas izmantošanas faktiem Latvijā,

b) izņēmuma tiesības neskar darbības ar izstrādājumu, kurā īstenots vai iekļauts dizainparaugs, kas ietilpst aizsargājamā dizainparauga aizsardzības apjomā, ja šo izstrādājumu saimnieciskajā apritē Latvijā iekļāvis pats aizsargājamā dizainparauga īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu.

3. Šā likuma X nodaļu piemēro no dienas, kad Latvijā stājas spēkā 1925.gada 6.novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gada 2.jūlija Ženēvas akts.

4. Šā likuma 18.panta pirmās daļas noteikumus, kas vienā kompleksā pieteikumā pieļauj ietvert tikai tādus dizainparaugus, kuri attiecas uz vienu un to pašu Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) klasi, piemēro no dienas, kad Latvijā stājas spēkā 1968.gada 8.oktobra Lokarno nolīgums par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu.

5. Dizainparaugiem, kuri Patentu valdē pieteikti pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro to dizainparaugu patentu izdošanas kārtību un tos patentspējas un apstrīdēšanas noteikumus, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts dizainparauga pieteikums.

6. Dizainparaugu patenti, kas izdoti saskaņā ar 1993.gada 4.maija Dizainparaugu aizsardzības likumu un ir spēkā, no šā likuma spēkā stāšanās dienas izmantojami un aizsargājami atbilstoši šajā likumā paredzētajiem noteikumiem. Šo dizainparaugu tiesiskās aizsardzības apjomu un no patenta izrietošās tiesības, arī izņēmuma tiesības pielīdzina šajā likumā noteiktajam dizainparauga aizsardzības apjomam un tiesībām, ņemot vērā tos attēlus un izstrādājumu paraugus, kuri saskaņā ar attiecīgā pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošajiem noteikumiem uzskatāmi par pieteikuma sastāvdaļu.

7. Dizainparaugu patentiem, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir spēkā vai kuru darbības termiņš beidzies ne agrāk kā sešus mēnešus pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, darbības termiņu var pagarināt līdz šajā likumā noteiktajam 25 gadu periodam, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 34.pantā noteikto kārtību.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministra vietā –

iekšlietu ministrs

M.Gulbis

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta "Dizainparaugu likums"

anotācija

 

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Spēkā esošais 1993.g. 4.maija Dizainparaugu aizsardzības likums visumā atbilst to starptautisko vienošanos prasībām attiecībā uz dizainparaugiem, kuras nosaka Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (turpmāk – Parīzes konvencija) un PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights – TRIPS; turpmāk – TRIPS līgums). Par spēkā esošā likuma normām un to piemērošanu Patentu valdes un tiesu praksē nav izteikta būtiska kritika.

2. Latvijas saistības ar ES tomēr uzliek pienākumu noteikumus par dizainparaugiem saskaņot ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra Direktīvu 98/71/EC par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (Directive 98/71/EC of the European Parliament and of the Council of 13 October 1998 on the Legal Protection of Designs; turpmāk – Dizainparaugu direktīva, Direktīva). Lai panāktu atbilstību, jāpārskata likuma pamatnostādnes: dizainparauga definīcija, aizsardzības priekšnoteikumi, reģistrācijas kārtība, piešķirto tiesību apjoms un saturs u.tml.. Izmaiņu apjoms un nozīmība nepieļauj tikai izdarīt grozījumus, nepieciešams jauns likums.

3. Starptautiskās sadarbības un tirdzniecības attiecību attīstībai ir vēlami, lai Latvija iesaistītos dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas sistēmā, kas būtiski atvieglina tiesību iegūšanu vienlaikus vairākās valstīs. Tādēļ blakus reģistrācijas nacionālajai procedūrai likumprojektā jāiekļauj noteikumi par starptautiski reģistrētiem dizainparaugiem un jāsagatavo Latvijas pievienošanās Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gada 2.jūlija Ženēvas aktam (Geneva Act of the Hague Agreement Concerning the International Registration of Industrial Designs; turpmāk – Ženēvas akts).

4. Vienlaikus ar starptautisko prasību iestrādi jānovērš atsevišķas spēkā esošā likuma normu neprecizitātes, kas atklājušās praksē.

5. Dažādu valstu normatīvie akti dizainparaugu jomā savstarpēji ir ļoti atšķirīgi. Daudzi no tiem radušies pirms 50 – 100 gadiem un atspoguļo novecojušas pieejas, arī tādas, kas nekritiski pārņemtas no izgudrojumu patentu sistēmas, ietver komplicētas ekspertīzes procedūras un vāji stimulē dizaineru jaunradi. Kaut gan Dizainparaugu direktīva ne vēlāk par 2001.gada 28.oktobri bija jārealizē ES dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, likumprojekta sagatavošanas laikā tie vēl nebija harmonizēti, un 2002.gada jūlijā Komisija uzaicināja 10 dalībvalstis sniegt par to paskaidrojumus. Direktīvai tuvināti dizainparaugu likumi pakāpeniski stājušies spēkā kandidātvalstīs – Bulgārijā, Čehijā, Slovēnijā, Ungārijā. Arī Igaunijā un Lietuvā ir spēkā agrāk pieņemtie likumi, un lai gan tie ir grozīti, pilna atbilstība Direktīvai nav realizēta. Kopumā jāatzīst, ka Direktīvas nostādnes vēl nav pārbaudītas praksē; tas sarežģī attiecīgu Latvijas normu izstrādi un drošu ieviešanu.

6. Ir pamats domāt, ka savstarpēji tuvināsies ne tikai ES valstu dizainparaugu aizsardzības materiāltiesiskās normas, bet arī reģistrācijas kārtība, kas katrā valstī detaļās atšķiras. Jāsecina, ka ir lietderīgi reģistrācijas procedūru veidot līdzīgu tai, pēc kuras ES Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā Spānijā, Alikantē (Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Designs); turpmāk – OHIM) no 2003.gada aprīļa reģistrēs Kopienas dizainparaugus. Šī procedūra ir izstrādāta, pamatojoties uz rūpīgu tirgus izpēti un dažādu rūpnieciskā īpašuma tiesību sistēmu darbības salīdzinājumu, un ietverta Padomes 2001.gada 12.decembra Regulā (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (Council Regulation (EC) No 6/2002 of 12 December 2001 on Community Designs; turpmāk – Kopienas dizainparaugu regula, Regula). Tās galvenā iezīme ir – pieteikuma atvieglināta ekspertīze un viegli iegūstama dizainparauga reģistrācija, kuru pēc tam, ja nepieciešams, var apstrīdēt. Līdzīga pieeja jau izpaudās mūsu dizainparaugu patentu izdošanas praksē un ir attaisnojusies. Regula nav jāreproducē Latvijas likumā: Kopienas dizainparaugs kā patstāvīgs aizsardzības objekts (ar vienlaicīgu un vienādu spēku visās dalībvalstīs) stāsies spēkā Latvijā līdz ar pievienošanās dienu un pastāvēs paralēli nacionālās un starptautiskās reģistrācijas kārtībā reģistrētiem dizainparaugiem. No Regulas vienīgi pārņemamas progresīvās tendences, veidojot dizainparaugu reģistrācijas sistēmu.

7. Saskaņā ar minēto Regulu paralēli reģistrētu dizainparaugu tiesībām ES ir ieviesta arī nereģistrētu dizainparaugu aizsardzība, kas atšķiras ar šaurāku aizsardzības apjomu un īsāku termiņu. Katrs jauns dizainparaugs līdz ar tā laišanu tirgū, publikāciju vai eksponēšanu izstādē bez jebkādām formālām procedūrām uz 3 gadiem iegūst aizsardzību pret tiešu atdarināšanu jeb kopēšanu (princips, kas tuvs autortiesībām). Tādējādi reģistrācijai var izvēlēties nozīmīgākās izstrādnes. Tiek ietaupīts daudz administratīvā darba un līdzekļu, īpaši nozarēs, kurās izstrādā daudz paraugu ar īsu komerciālās eksistences periodu, piemēram, modes un tekstila dizainā. Nereģistrētu dizainparaugu institūta ieviešana Latvijā ar šo likumu nav nepieciešama, jo līdz ar Latvijas iestāšanos ES šādas tiesības automātiski kļūst pieejamas mūsu dizaineriem un uzņēmējiem.

8. Lai izpildītu uzņemtās saistības un nepieļautu tiesiski neskaidras situācijas izveidošanos, jaunajam likumam jāstājas spēkā pirms Latvijas pievienošanās ES.

2. Tiesību akta projekta būtība

1. Normatīvā akta "Dizainparaugu likums" izdošanas mērķis ir pilnveidot regulējumu konkrēta rūpnieciskā īpašuma objekta – dizainparaugu – aizsardzības jomā, aizstājot šobrīd spēkā esošo 1993.gada 4.maija Dizainparaugu aizsardzības likumu. Likumprojektā ir realizētas ES Dizainparaugu direktīvas prasības. Pēc Direktīvas tieša parauga ir veidota dizainparauga definīcija un aizsardzības iegūšanas priekšnoteikumi, noteikts izņēmuma tiesību apjoms, saturs, spēkā esamības laiks. Patentu sistēmas vietā tiek ieviesta reģistrācijas kārtība, kas atvieglinās dizainparaugu tiesību iegūšanu, turklāt paredzēts, ka Latvija drīzumā pievienosies dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas sistēmai, līdzīgi kā tas jau kopš 1995.gada ir preču zīmju jomā.

2. Galvenās materiāltiesiskās normas likumprojektā veidotas pēc Direktīvas prasībām, un konkrētie noteikumi atveidoti, cik iespējams, precīzi, tuvu oriģinālam. Līdz ar to likumprojekta redakcionālā izteiksme atsevišķās vietās var būt grūti uztverama. Piemēram, Direktīvā un, attiecīgi, likumprojektā figurē īpatnēji jēdzieni, sava veida juridiskas kategorijas (īstais lietotājs, zinošs lietotājs, normāla lietošana, dizainera brīvības pakāpe u.tml.), kas nav tuvāk paskaidrotas un var izraisīt atšķirīgus iztulkojumus. Likumprojektā tomēr nevar paplašināt Direktīvas formulējumus vai izmantot citādus jēdzienus, jo tad Latvijā nostiprinātos atšķirīga izpratne par noteikumu patieso saturu. Kad Eiropas tiesā veidosies noteikta prakse dizainparaugu lietās, dalībvalstu tiesām tā būs saistoša, un arī mūsu likumā, ja nepieciešams, varēs izdarīt precizējumus. Tas neizslēdz iespēju redakcionāli uzlabot likumprojekta formulējumus, ja tiktu izteikti konkrēti priekšlikumi, kas saglabā oriģinālo noteikumu būtību.

3. Dizainparauga, izstrādājuma un kompleksa izstrādājuma definīcijas (1.p.) nosaka un precizē aizsardzības kritēriju piemērošanu. Dizainparauga definīcija ir maksimāli brīva un aptveroša; aizsargāt var jebkura rūpnieciska vai amatnieciska darinājuma ārējo veidolu, iepakojumu, burtu garnitūras u.tml. Pēc šiem noteikumiem nevar aizsargāt datorprogrammas, – tām galvenokārt piemēro autortiesību noteikumus. Kā dizainparaugus neaizsargā arī pusvadītāju topogrāfijas (pusvadītāju ierīču trīsdimensiju struktūras attēlus), jo šo jomu regulē īpašs Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums. Tai pašā laikā saskaņā ar Direktīvu ir uzsvērts, ka izskatāmais likums nekavē citu tiesību normu piemērošanu; īpaši svarīgi, ka dizainparaugus līdztekus var aizsargāt arī atbilstoši autortiesību noteikumiem (kumulatīvās aizsardzības princips; 2.p. otrā d.).

4. Galvenie dizainparauga aizsardzības priekšnoteikumi ir novitāte un individuāls raksturs. Netiek izvirzīti estētiskie kritēriji, ko ilgi uzskatīja par dizainparaugu tiesību raksturīgu elementu. Tas paplašina aizsardzībai pakļauto objektu loku un izslēdz formālus ierobežojumus, kurus praksē tāpat nebija iespējams piemērot.

5. Minētās prasības ir saistītas ar izpaušanas noteikumiem: dizainparauga novitāti un individuālo raksturu vērtē salīdzinājumā ar agrāk publicētiem, izstādēs demonstrētiem vai komercdarbībā izmantotiem dizainparaugiem. 6.panta otrā daļa saskaņā ar Direktīvu nosaka, ka dizainparaugs nav jāuzskata par izpaustu sabiedrībai, ja izpaušanas faktus nevarēja uzzināt Eiropas Kopienas speciālisti, bet līdz Latvijas pievienošanās dienai piemērojami tie izpaušanas noteikumi, kas bija spēkā līdz šim (Pārejas noteikumi, 2.p.). Līdzīga pārejas formula izmantota attiecībā uz t.s. tiesību izsmelšanas noteikumu: 12.p. trešā daļa nosaka, ka dizainparauga īpašnieks savas tiesības aizliegt citai personai izmantot dizainparaugu ir izlietojis, ja pats ir laidis tirgū, ievedis vai atļāvis ievest Eiropas Kopienā attiecīgos izstrādājumus, un tālāku to izmantošanu Kopienas teritorijā viņš apkarot vairs nevar; minētās teritorijas robežas pārejas periodā ir Latvijas robežas. "Labvēlības periods" 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma datuma (6.p. ceturtā un piektā d.) dod dizaineram vai viņa tiesību pārņēmējam iespēju dizainparaugu izstādīt vai pat laist tirgū, nekaitējot novitātes prasībai, un tādējādi vēl pirms pieteikšanas reģistrācijai pārbaudīt dizainparauga komerciālās izredzes.

6. Uz objektiem un īpatnībām, kuru formu diktē tikai tehniskās funkcijas vai kas attiecas uz izstrādājumu savienojumu mezgliem, aizsardzība neattiecas (7.p.). Neaizsargā detaļas, kas nav redzamas izstrādājuma lietošanas gaitā (3.p. otrās d. 1.punkts) vai kuru formu nosaka izstrādājuma ārējais veidols kopumā (7.p. ceturtā d.). Pēdējais noteikums nozīmē, ka var aizsargāt, piemēram, automobiļa virsbūvi kopumā, nevis atsevišķu spārnu. Direktīvas pieņemšanas gaitā šis noteikums (saukts arī Repair Clause) ir bijis visstrīdīgākais: lielie autoražotāji turpina asi iebilst, ka aizsardzība nepieciešama arī atsevišķām virsbūves daļām. Šai jautājumā Direktīvas Preambulas 19.punkts dod skaidrojumu, bet 14.pants paredz, ka dalībvalstis pagaidām (līdz Direktīvas pārskatīšanai) saglabā negrozītu savu līdzšinējo attieksmi pret rezerves daļu aizsardzību, bet ja groza to, tad tikai tirgus liberalizācijas virzienā. Ņemot vērā, ka spēkā esošais Latvijas likums par šo problēmu klusē, un attiecīgas tiesu prakses nav, jāpieņem, ka Latvijas patērētājiem izdevīgāks ir brīvs tirgus, kurā ar rezerves daļām var ienākt ne tikai oriģinālais ražotājs vien (tādā gadījumā ir pieejamas arī lētākas rezerves daļas, bet kas var maksāt, apzināti izvēlas oriģinālās). Attiecīgi ir formulēta 7.panta ceturtā daļa.

7. Tiesību iegūšanai uz dizainparaugu priekšroka ir dizaineram, – personai, kas radījusi dizainparaugu. 8.pantā tiek precizētas vairāku dizaineru savstarpējās, kā arī darba devēja un dizainera kā darba ņēmēja tiesiskās attiecības sakarā ar dizainparauga radīšanu un pieteikšanu aizsardzībai. Līdzšinējais regulējums saturēja dažas neattaisnotas šo attiecību īpatnības, kas atsevišķā gadījumā varēja izputināt uzņēmumu; tagad izmantoti tādi paši noteikumi kā Autortiesību likumā.

8. Līdzšinējā dizainparaugu patentu sistēma ir aizstāta ar Direktīvā paredzēto reģistrācijas kārtību. Dizainparauga reģistrācija nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības, kuru raksturs ir tāds pats kā citiem rūpnieciskā īpašuma objektiem: tiesības aizliegt jebkurai citai personai komerciāli izmantot dizainparaugu. Aizsardzības maksimālais termiņš no 15 gadiem pagarināts līdz 25 gadiem. Dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjoms aptver izstrādājumus, kuri zinošam lietotājam neizraisa citādu kopiespaidu, un šo apjomu vērtē, pamatojoties uz dizainparauga attēliem. Aizsardzība attiecas ne tikai uz reģistrācijā fiksēto izstrādājuma veidu (pārkāpums ir pat tad, ja atdarinājums attiecas uz cita tipa izstrādājumu), un vērtējumu, atšķirībā no patenttiesībām, neiespaido dizainparauga apraksts. Šāda aizsardzība ir plašāka par to, kādu parasti piemēro autortiesībās un kāda Regulā ir paredzēta nereģistrētiem dizainparaugiem.

9. Likumprojekta 8.panta ceturtajā daļā fiksēts "tiesīgā pieteicēja" princips, un V nodaļā (14., 15.p.) vienuviet dots izsmeļošs to pamatojumu un procedūru uzskaitījums, saskaņā ar kurām dizainparaugs var neiegūt vai zaudēt tiesisko spēku. Likuma struktūra tādēļ šķiet grūtāk uztverama, jo konkrēto darbību regulējums dots tikai turpmākajās nodaļās. Tomēr šāds normu izkārtojums ir pamatots, tas ir tieši pārņemts no Direktīvas un Regulas un, cerams, mazinās praksē vērojamās tendences reģistrētās tiesības apstrīdēt nevis pēc būtības, bet formālu ieganstu dēļ.

10. Reģistrācijas procedūra ir liberalizēta, lai veicinātu pieteicēju interesi par tiesību iegūšanu. Vienā pieteikumā var iekļaut neierobežotu skaitu vienas nozares dizainparaugu (18.p.); – kritērijs ir visu viena pieteikuma dizainparaugu piederība Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) vienai izstrādājumu klasei (izņemot rotājuma rakstura dizainparaugus, kas var attiekties uz dažādiem izstrādājumiem). Klasifikācija, kas iedibināta ar 1968.gada 8.oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu (Locarno Agreement Establishing an International Classification for Industrial Designs), jau tagad tiek izmantota Patentu valdes darbībā, tomēr tikai formāli, kā instruments dizainparaugu tematiskai grupēšanai, datu bāzes kārtošanai un statistikai. Lokarno klasifikācijas kā juridiska kritērija piemērošana kļūst iespējama ar Latvijas pievienošanos Lokarno nolīgumam (Pārejas noteikumi, 4.p.). 18.panta noteikums pilnīgi atbilst Kopienas dizainparaugu regulas noteikumam un ir brīvāks par attiecīgo Ženēvas akta noteikumu (kur tāpat tiek prasīta visu pieteikumā iekļauto dizainparaugu piederība vienai klasei, bet rotājumi nav izņēmums). Tātad, uz Latviju attiecinot dizainparauga starptautisko reģistrāciju, mūsu pieteikuma apjoma noteikumi netraucē. Jaunums ir kompleksa pieteikuma un reģistrācijas sadalīšanas iespēja (26. un 33.p.), kas var būt izdevīga, lai pa daļām panāktu visu dizainparaugu reģistrāciju, ja ir kādi šķēršļi dažiem no tiem, vai arī pēc tam ērtāk tos izmantotu, piemēram, nododot atsevišķus dizainparaugus citam īpašniekam (42.p. ceturtā un sestā d.).

11. Dizainparauga publikāciju var atlikt līdz 30 mēnešiem (22.p.), dodot iespēju saglabāt jaunos izstrādājumus noslēpumā, kas ir svarīgi, piemēram, modes nozarē. Kopā ar iepriekšminēto kompleksa pieteikuma iespēju tas nodrošina TRIPS līguma 25.panta 2.punkta prasību izpildi attiecībā uz tekstilnozares dizainparaugu aizsardzības atvieglinātu iegūšanu. Ja kādi no dizainparaugiem vēlāk izrādās mazāk nozīmīgi, var tos nepublicēt un ietaupīt reģistrācijas nodevu. Patentu valde veic vienkāršotu pieteikuma ekspertīzi (parasti praktizētās formālās un būtības ekspertīzes vietā paredzēts tikai viens ekspertīzes posms: 23., 24.p.), dizainparauga tiesiskā spēka novērtējumu atstājot praksei, – ja rodas tiesību konflikts. Reģistrētu dizainparaugu var apstrīdēt iebildumu procedūrā pēc publikācijas (Patentu valdes Apelācijas padomē: 31.p.) vai prasības kārtībā tiesā (39.p.); tādējādi dizainparaugs var tikt atzīts par spēkā neesošu pilnībā vai daļēji.

12. Dizainparauga kā īpašuma objekta (VII nod.) daba ir līdzīga citiem rūpnieciskā īpašuma objektiem; to var iekļaut civilajā apritē, nodot citai personai vai licencēt tā izmantošanas tiesības. Persona, kuras tiesības uz dizainparaugu nav ievērotas (reģistrāciju ir pieteicis kāds, kas saskaņā ar likumu nebija tiesīgs to darīt), var savas tiesības atjaunot tiesas ceļā (46.p.). Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu (48., 49.p.) noteikta līdzīgi kā citu rūpnieciskā īpašuma pārkāpumu gadījumos. Strīdu izskatīšana par dizainparaugiem pirmajā instancē koncentrēta Rīgas apgabaltiesā (50.p.), kā tas jau bija noteikts attiecībā uz preču zīmju strīdiem. Šādu piekritību visnotaļ attaisno tiesu prakse, un to atbalsta starptautisko organizāciju un ārvalstu speciālisti. Šī norma kā speciālā norma precizē to piekritību apgabaltiesām (pirmajā instancē), kas lietās par patentiesību un preču zīmju aizsardzību ir noteikta Civilprocesa likuma 25.pantā.

13. Likumprojekta X nodaļa nepieciešamajos jautājumos regulē starptautiski reģistrētu dizainparaugu spēkā esamības specifiku, kā arī paredz pieteicēju un Patentu valdes konkrētās darbības saistībā ar starptautiskajām reģistrācijām. Pārējo šajā jomā nosaka starptautiskās reģistrācijas noteikumi. Šīs nodaļas spēkā stāšanās saistīta ar Latvijas pievienošanos Ženēvas aktam. Latvijas dizainparaugu pieteicēju interese par aizsardzību starptautiskā līmenī pagaidām ir niecīga, visdrīzāk reģistrācijas izmaksu dēļ. Tomēr ir vēlams Latvijas pievienošanos starptautiskās reģistrācijas sistēmai sagatavot tuvākajā laikā, jo tā dos papildu izvēles iespējas vietējiem pieteicējiem (cits aptverto dalībvalstu loks), kā arī atvieglinās dizainparaugu tiesību iegūšanu Latvijā šo dalībvalstu personām. Ženēvas akts stājas spēkā 2003.gada 23.decembrī, jo to jau ir ratificējis noteiktais valstu skaits. Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju agrākajiem – 1934.gada un 1960.gada – aktiem pievienoties nav mērķtiecīgi, jo tajos iesaistītas tikai ap 30 dalībvalstu, un ar Ženēvas akta plašāku ratifikāciju tie pakāpeniski darbosies arvien šaurāk, jo dalībvalstīm tiks piemērots jaunākais tās saistošais dokuments.

14. Pārejas noteikumi (5.–7.p.) paredz, ka pirms jaunā likuma spēkā stāšanās iesniegtos dizainparaugu pieteikumus izskata un izdotos dizainparaugu patentus apstrīd pēc līdzšinējiem noteikumiem. Izņēmuma tiesību apjomu var uzskatīt par ļoti tuvu Latvijā jau agrāk noteiktajam, tāpēc spēkā esošo dizainparaugu patentu izmantošana un aizsardzība turpmāk notiek pēc jaunā likuma noteikumiem. Lai izlīdzinātu aizsardzības termiņu, spēkā esošo dizainparaugu patentu darbību var pagarināt līdz 25 gadu termiņam.

15. Visā dizainparaugu reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrā, kur izpaužas personu un Patentu valdes tiesiskās atiecības (īpaši VI nod.), ir ievēroti vispārīgie administratīvā procesa principi. Piemēram, salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu ir izdevies izvairīties no tā, ka atsevišķas formālas prasības noteica Patentu valde, bet Apelācijas padomes lēmums šajos jautājumos bija galīgs. Tomēr rūpnieciskā īpašuma noteikumus iespaido starptautisko līgumu normas (Parīzes konvencija, TRIPS līgums u.c.) un starptautiski akceptētas tiesību paražas, un pastāv tām atbilstoša, 11 gados nostabilizējusies Patentu valdes darbības prakse, kas ir augstu novērtēta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā un Eiropas Patentu organizācijā. Administratīvā procesa likuma normas un jēdzieni šeit nav piemērojami burtiski. Daži piemēri: personu, kas vēlas reģistrēt dizainparaugu vai citu objektu rūpnieciskā īpašuma jomā, sauc par pieteicēju (nevis iesniedzēju) un dokumentu kopumu, kas iniciē reģistrāciju – par pieteikumu, atšķirībā no dažādiem iesniegumiem, kas arī var būt pieteikuma vai reģistrācijas lietā, bet kas nav pieteikumi. Procedūrā lieto arī citus terminus, kuriem katram ir speciāla nozīme (pieteikumu uzskata par neiesniegtu vai noraida, vai arī pieņem lēmumu par reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu; pieteicējs var iesniegt apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, trešās personas – iebildumus pret reģistrāciju), un piemēro no administratīvā procesa atšķirīgus termiņus. Rūpnieciskā īpašuma objekta pieteikums nevar būt izteikts mutvārdos, jo tam trešo personu interesēs nepieciešama augsta konkrētības pakāpe. Pieteikumu neizskata mēneša laikā (kā APL), bet noteiktā kārtībā fiksē pieteikuma datumu, kas ir izšķirošs, lai noteiktu tiesību sākumu, un tad piemēro procedūru, kas termiņa ziņā katram objektam (patentam, preču zīmei, dizainparaugam) ir sabalansēta ar pieteicēja interesēm iesniegt vēlākus pieteikuma labojumus, pieprasīt prioritāti no pieteikuma ārvalstī vai eksponēšanas izstādē, zināmu laiku paturēt pieteikumu noslēpumā u.tml. Piešķirtās tiesības var apstrīdēt visā to spēkā esamības laikā (administratīvais akts var kļūt arī neapstrīdams), tomēr apstrīdēt tās var tikai noteiktā kārtībā un – dažos gadījumos – tikai noteiktas personas (15.p. otrā, trešā, ceturtā d.; 39.p. otrā d., 46.p. pirmā d.). Ārvalstu personām jāieceļ speciāls pārstāvis – patentpilnvarotais (19.p. otrā d.); tādu ierobežojumu patentiestāžu efektīgas darbības interesēs pieļauj Parīzes konvencija un praktizē absolūtais vairākums valstu (attiecībā pret APL 35.pantu tā ir speciāla norma). Toties iestādei iesniedzamā pārstāvja pilnvara nav notariāli jāapliecina vai citādi jālegalizē; tā ir paraža, kas iekļauta starptautiskā līgumā (Preču zīmju līgums), un obligāti piemērojama arī dizainparaugiem. Tiesību realizācijai ir arī daži īpaši noilguma termiņi (46.p. trešā d., 51.p.), kas atšķiras no civiltiesību vispārīgajiem noilguma termiņiem. Tādējādi šis likumprojekts, tāpat kā rūpnieciskā īpašuma likumi vispār, vairākos aspektos satur speciālas normas, kas tomēr pilnībā iekļaujas starptautisko prasību robežās. Tuvinot noteikumus APL paredzētajai administratīvo aktu pārsūdzības kārtībai, 29.-32.pantā iestrādāts līdzīgs regulējums attiecībā uz apelāciju un iebildumu iesniegšanu Patentu valdē, to virzību un izskatīšanu Apelācijas padomē.

 

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Ieviešot mūsdienīgu dizainparaugu aizsardzības sistēmu un tuvinot Latvijas noteikumus ES attiecīgiem noteikumiem, kā arī mazinot atsevišķas praktiskās vai psiholoģiskās barjeras šajā jomā, likumprojekts var veicināt komercdarbības, arī ražošanas un tirdzniecības, aktivitāti, starpvalstu tirdzniecību un investīcijas Latvijā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

1. Pilnveidojot dizainparaugu aizsardzības normas, likumprojekts palīdz sakārtot biznesa vidi un veicina godīgu konkurenci. Tas var netieši ietekmēt praktiski jebkuru tautsaimniecības nozari, jo produkcijas (preču vai pakalpojumu) ārējam izskatam, noformējumam, iepakojumam, grafikai u.tml. ir noteikts iespaids uz patērētāju izvēli un produkcijas konkurētspēju.

2. Dizainparaugu tiesību iegūšanas procedūra tiek saīsināta, un ar dizainparaugiem saistīto darbību regulējums ir organizatoriski sakārtots. Tai pašā laikā pieteikumu iesniegšanas noteikumi no līdzšinējiem atšķiras nebūtiski, neizraisot pieteicējiem sarežģījumus. Paplašināta ir iespēja apstrīdēt Patentu valdes lēmumus: iesniedzot attiecīgu apelāciju, pieteicējs vai cits lēmuma adresāts var pārsūdzēt jebkuru lēmumu, kas saistīts ar pieteikuma izskatīšanas vai reģistrācijas procedūru (29.pants).

3. Uzņēmumi var ietaupīt līdzekļus un administratīvās operācijas, jo 12 mēnešu "labvēlības periods" ļauj pārbaudīt jaunu izstrādājumu perspektivitāti tirgū vēl pirms pieteikumu iesniegšanas. Būtiski izdevīgs var būt līdz 30 mēnešiem pagarinātais periods, kurā dizainparaugus var saglabāt slepenībā, kā arī tas, ka vienā pieteikumā var iekļaut neierobežotu skaitu dizainparaugu.

4. Jauno normu ieviešana neprasa paaugstināt līdzšinējās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nodevas likmes.

5. Ņemot vērā, ka dizainparaugu tiesību īstenošanas mehānisms mainās nebūtiski un ir tuvs attiecīgajiem patentu un preču zīmju noteikumiem, kā arī to, ka strīdi šajā jomā ir reti (dažas prasības gadā), nav paredzamas izmaiņas tiesu darbā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts var veicināt sabiedrības priekšstatu pilnveidošanos par mūsdienīgām intelektuālā īpašuma tiesībām.

Pilnvērtīgāk realizējas Satversmes 113.panta norma.

Likumprojekts precizē dizaineru, preču ražotāju un tirgus dalībnieku tiesiskās attiecības. Var pieņemt, ka tas paplašinās gan dizaineru, gan ražotāju interesi iegūt tiesisko aizsardzību saviem dizainparaugiem un veicinās jaunu, kvalitatīvu un daudzveidīgu preču paraugu izstrādi, kas apmierina patērētāju intereses.

Tiks veicināta labāka starptautiskā sadarbība attiecīgajā jomā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu

un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likuma īstenošanas ietekmi uz budžeta ieņēmumiem grūti prognozēt. Ja dizainparaugu pieteicēju aktivitāte pieaugs, zināmās robežās var palielināties ieņēmumi no valsts nodevas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Tomēr dizainparaugu pieteikumu skaits pagaidām ir neliels, pie tam tajā pa gadiem vērojamas būtiskas svārstības, kas visdrīzāk ir nejaušas. Patentu valde savu izdevumu segšanai no valsts budžeta saņem tikai nelielu daļu salīdzinājumā ar summu, kas tiek iemaksāta kā nodeva par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, tādēļ netiek veikti pētījumi par to, kā un kādu apstākļu ietekmē attīstās pieteicēju interese par rūpnieciskā īpašuma objektu aizsardzību. Līdz ar to prognozēt konkrētu budceta ieņēmumu pieaugumu saistībā ar šā likuma ieviešanu nav pietiekama loģiska pamata. Šeit sniegto nosacīto skaitļu pamatā ir dati par pēdējiem gadiem, kad gadā saņemti vidēji ap 80 pieteikumu un izsniegti ap 70 dizainparaugu patenti. Piemērojot attiecīgās nodevu likmes saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumiem Nr.309 "Noteikumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevu", pieņemts, ka kā daļa no kopējās nodevu summas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ik gadus valsts pamatbudžetā saistībā ar dizainparaugiem tiek iemaksāts ap 5,6 tūkst. Ls.:

Ieņēmumi valsts pamatbudžetā 5,6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

–

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

–

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

–

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

–

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likuma īstenošanai nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Jaunu procedūru ieviešana Patentu valdē realizējama darba kārtībā. Var nosacīti pieņemt, ka aptuveni 5,6 tūkst. Ls no kopējiem resursiem izdevumu segšanai Patentu valde ik gadus izlieto un izlietos saistībā ar dizainparaugu reģistrācijas procedūrām:

Resursi izdevumu segšanai 5,6

 

 

 

 

 

–

 

 

 

 

 

–

 

 

 

 

 

–

 

 

 

 

 

–

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

        

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

       

 

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo

tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

1) Nepieciešami grozījumi MK 1998.gada 18.augusta noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevu", pārstrādājot šo Noteikumu 3.punktā dotās atsauces atbilstoši jaunajam likumam (deleģējums Ministru kabinetam 36.pantā).

2) Jāsagatavo likumprojekts attiecībā uz Latvijas pievienošanos 1968.gada 8.oktobra Lokarno nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un šā Nolīguma tulkojums.

3) Jāsagatavo likumprojekts par Latvijas pievienošanos Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gada 2.jūlija Ženēvas aktam un šā Akta tulkojums.

Patentu valdē ir uzsākts darbs pie minēto tiesību aktu sagatavošanas.

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Projekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra direktīvas 98/71/EC par dizainparaugu tiesisko aizsardzību prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Projekts atbilst PTO Līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līguma), arī šā līguma 4.sadaļas "Rūpnieciskais dizains" prasībām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra direktīva 98/71/EC par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (Directive 98/71/EC of the European Parliament and of the Council of 13 October 1998 on the Legal Protection of Designs) - Official Journal of the European Communities, L 289, 28.10.1998.

Likumprojekta norma

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

1.panta 1., 2., 3.pkt.

Direktīva 98/71/EC (arī turpmāk atsauces dotas uz šo dokumentu), 1.pants

atbilst

  

2.panta otrā daļa

16., 17.pants

atbilst

  

3.pants

3.panta 2., 3., 4.pkt.

atbilst

  

4., 5., 6.pants

4., 5., 6.pants

atbilst

  

7.panta pirmā daļa

8.pants

atbilst

  

7.panta otrā, trešā, piektā daļa

7.pants

atbilst

  

7.panta ceturtā daļa

14.pants

atbilst

Šo normu likumā iekļaujot, ievērots arī Direktīvas ieteikums regulējumu virzīt rezerves daļu tirgus liberalizācijas virzienā

10.panta pirmā daļa

3.panta 1.pkt.

atbilst

Reģistrācijas princips nostiprināts viscaur likumprojektā

10.panta otrā daļa

12.panta 1.pkt.

atbilst

  

11.panta pirmā, trešā daļa

9.pants

atbilst

  

12.panta pirmā, otrā daļa

13.pants

atbilst

  

12.panta trešā daļa

15.pants

atbilst

  

15.pants

11.pants (izņemot 7.–9.pkt.)

atbilst

  

16.panta ceturtā daļa

11.panta 7.pkt.

atbilst

  

33.panta pirmā daļa

10.pants

atbilst

  

38.panta trešā daļa

11.panta 9.pkt.

atbilst

  

Pārejas noteikumu 5.pkt.

11.panta 8.pkt.

atbilst

  

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

1) Likumprojekts sagatavošanas gaitā tika nodots atsauksmēm profesionālām organizācijām rūpnieciskā īpašuma jomā, kurās apvienoti patentpilnvarotie (preču zīmju aģenti, dizainparaugu aģenti): Latvijas patentpilnvaroto asociācijai un Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas (AIPPI) Latvijas nacionālajai grupai.

2) 28.06.2003. notika Patentu valdes speciālistu tikšanās ar Latvijas Dizaineru savienības (LDS) pārstāvjiem. Dizaineri iepazinās ar likumprojektu un apsprieda gaidāmās izmaiņas dizainparaugu aizsardzības noteikumos.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Gan patentpilnvarotie, gan dizaineri likumprojektu atbalsta. Ir izteiktas galvenokārt redakcionāla rakstura piezīmes. Šie ierosinājumi iespēju robežās ir ņemti vērā, precizējot projektu.

Noraidīts ar patentpilnvarotajiem agrāk apspriestais priekšlikums – ieviest nereģistrētu dizainparaugu īstermiņa aizsardzību pēc iepriekšminētās ES Regulas parauga. Šāda institūta ieviešana Latvijā nav nepieciešama, jo, Latvijai pievienojoties ES, nereģistrēto dizainparaugu aizsardzība automātiski stāsies spēkā atbilstoši Regulas noteikumiem, bet starplaikā šādus dizainparaugus var aizsargāt pēc Konkurences likuma vai Autortiesību likuma noteikumiem (projekta 2.panta otrā daļa).

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Lai informētu plašāku sabiedrību par šo likumprojektu, tas tiks ievietots Tieslietu ministrijas mājas lapā Internetā. Panākta arī vienošanās, ka laikraksts "Latvijas Vēstnesis" publicēs attiecīgus materiālus par Dizainparaugu likuma projektu.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas. Likumprojekta turpmākās saskaņošanas gaitā to paredzēts pārtulkot un iesniegt vērtējumam Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas speciālistiem.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

1. Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas. Patentu valdes funkcijas paredzēts nebūtiski paplašināt, uzsākot uz Latviju attiecināto dizainparaugu starptautisko reģistrāciju izskatīšanu, kad notiks Latvijas pievienošanās Ženēvas aktam (sk. anotācijas 1.sadaļas 1.3.punktu).

2. Darba kārtībā pilnveidojama Patentu valdes darbība, blakus līdzšinējai dizainparaugu patentu procedūrai ieviešot likumprojektā paredzēto reģistrācijas procedūru, kas pakāpeniski aizstās spēkā esošo kārtību.

3. Ņemot vērā dizainparaugu strīdu niecīgo skaitu (ne vairāk kā viens gada laikā), to izskatīšanas koncentrācija Rīgas apgabaltiesā tās darbību būtiski iespaidot nevar.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sk. šīs anotācijas VI sadaļas 3.punktu. Papildus minētajam Patentu valde savos metodiskajos materiālos atspoguļos likuma ieviešanu un dos skaidrojumu grozījumiem dizainparaugu aizsardzības noteikumos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojektā dots detalizēts personu tiesību aizsardzības regulējums, kas no spēkā esošās kārtības tomēr atšķiras nebūtiski. Tiek paplašinātas iespējas apstrīdēt administratīvās darbības: iesniedzot attiecīgu apelāciju Apelācijas padomē, var pārsūdzēt jebkuru ar pieteikuma izskatīšanu vai dizainparauga reģistrāciju saistītu Patentu valdes lēmumu (29.pants). Apelācijas padomes lēmums ir pārsūdzams tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

03.12.2003 12:00

4095

J.Ancītis

7027 609, j.ancitis@lrpv.lv

 

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kotroli atbildīgā amatpersona

Par projektu atbildīgā amatpersona

 

 

        

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

J.Ancītis