Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(dok.nr.2054)

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Būvniecības likums

Grozījumi Būvniecības likumā

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr)) šādus grozījumus:

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr)) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdus "vai arhitekta prakses".

1.

2.

Apsvērt, vai likumā būtu izslēdzami vārdi "vai arhitekta prakses" (likumprojekta 1.pants).

Izslēgt pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz vārdiem "vai arhitekta prakses".

Atbalstīt,

iekļauts

2. priekšl.

Atbalstīt

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;

2) būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;

3) būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;

4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli, būvprojekta vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

5) būveksperts - sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;

2.  1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) būveksperts – persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi un ir apliecinājusi savu kompetenci attiecīgajā jomā;";

3.

4.

Precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvāto terminu “būveksperts” un “arhitekts” skaidrojumu vai izslēgt likumprojekta 2. pantu.

Izslēgt pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz 1. panta 5. punktu.

Atbalstīt,

iekļauts

4. priekšl.

Atbalstīt

6) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;

7) būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem;

8) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);

9) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);

10) būvinspektors — valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības;

11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

5.

Izteikt 1. panta 12. punktu šādā redakcijā:

“būvniecība - visu veidu būvju projektēšana, būvdarbi un būvamatniecība;”.

Neatbalstīt

13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;

14) būvnormatīvi — visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;

15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;

16) būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;

17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;

18) būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;

19) inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;

20) licence - dokuments, kas apliecina juridiskās personas profesionālo kompetenci un atļauj tai veikt uzņēmējdarbību noteiktās būvniecības jomās;

21) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;

22) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);

23) Vispārīgie būvnoteikumi - Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums;

24) pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība;

25) tehniskie noteikumi — konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;

26) būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

27) vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;

28) būvamatniecība — būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam “Par amatniecību”;

6.

Izteikt 1. panta 28. punktu šādā redakcijā:

“būvamatniecība - būvniecības un izbūves amata darbi atbilstoši likumam “Par amatniecību;”.

Neatbalstīt

29) arhitekta prakse — sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;

izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

"29) arhitekta prakse – arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;";

7.

Izslēgt pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz 1. panta 29. punktu.

Atbalstīt

30) būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība.

papildināt pantu ar 31.punktu šādā redakcijā:

"31) arhitekts – persona, kurai ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"."

8.

9.

Precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvāto terminu “būveksperts” un “arhitekts” skaidrojumu vai izslēgt likumprojekta 2. pantu.

Izslēgt pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz 1. panta 31. punktu.

Atbalstīt,

iekļauts

9. priekšl.

Atbalstīt

10.

Papildināt 1. pantu ar 32. punktu šādā redakcijā:

“būvamatniecības meistara prakse – sertificēta būvamatniecības meistara patstāvīga profesionāla darbība.”

Neatbalstīt

3.pants.

(1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

3. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "nav pretrunā" ar vārdiem "ir saskaņā".

1. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "nav pretrunā" ar vārdiem "ir saskaņā".

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:

1) stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) drošību lietošanā;

4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

5) energoefektivitāti;

6) akustiskās prasības.

6.pants. 

(1) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību šādām būvēm:

1) valsts aizsardzības būvēm;

2) diplomātiskajām pārstāvniecībām un to konsulārajām iestādēm;

3) transporta un telekomunikāciju būvēm un maģistrālajiem cauruļvadiem;

4) ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas būvēm, derīgo izrakteņu ieguves karjeriem;

5) ar radiācijas drošību saistītajām būvēm;

6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm.

11.

Papildināt 6. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) enerģijas ražošanas un pārvades būvēm.”

Atbalstīt

2. Papildināt 6. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) enerģijas ražošanas un pārvades būvēm.”

(2) Šajā pantā minētajām būvēm būvnormatīvus izstrādā, apkopo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam attiecīgā ministrija.

8.pants.

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants.

12.

Izslēgt pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz 8. pantu

Atbalstīt

(1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

(1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgus būvprakses sertifikātus, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

1) inženierizpēte;

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

2) projektēšana;

3) būvekspertīze;

3) būvekspertīze;

4) būvdarbu vadīšana;

4) būvdarbu vadīšana;

5) būvuzraudzība.

5) būvuzraudzība.

(2) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka būvprakses sertifikātu piešķiršanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī arhitektu reģistrēšanas kārtību.

13.

Papildināt 8. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Būvamatniecībā Latvijas Amatniecības kamera saskaņā ar likumu “Par amatniecību” nosaka būvamatniecības meistaru sertifikātu piešķiršanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību.”

Neatbalstīt

(3) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(3) Būvprakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

(4) Būvprakses sertifikāts nav nepieciešams arhitekta praksei."

14.

Papildināt 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Būvprakses sertifikāts nav nepieciešams arhitekta praksei, būvamatniecības meistara praksei”

Neatbalstīt

15.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Papildināt 8. pantu ar piekto daļu šādā redakcij ā:

“(5) Ja personas izglītība un profesionālā kvalifikācija iegūta ārvalstīs un tā ir atzīta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju” noteiktajā kārtībā, tad personai ir tādas pašas tiesības kā šā panta pirmajā daļā minētajām.”

Daļēji

atbalstīt

iekļaujot

16.

priekšl.

16.

Papildināt 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja persona attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs un šī izglītība un profesionālā kvalifikācija ir atzīta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajā kārtībā, šai personai ir tādas pašas tiesības kā šā panta pirmajā daļā minētajām personām.”

Atbalstīt

3. Papildināt 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja persona attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs un šī izglītība un profesionālā kvalifikācija ir atzīta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajā kārtībā, šai personai ir tādas pašas tiesības kā šā panta pirmajā daļā minētajām personām.”

10.pants.  

(1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(3) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

17.

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valstu, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas vai citas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem Starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības, juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nenosaka citādi.”

Atbalstīt

redakc. precizējot un

iekļaujot

19.

priekšl.

18.

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja valstīm saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem Starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības, tad to juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci darba veikšanai un ja Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nenosaka citādi.”

Daļēji

atbalstīt

iekļaujot

19.

priekšl.

19.

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Juridiskajām personām no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, vai citām valstīm, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības, ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.”

Atbalstīt

4. 10. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Juridiskajām personām no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, vai citām valstīm, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības, ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.”

(4) Licencē norādāma atļautās būvniecības joma un veidi.

(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem piešķirts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

5. Izteikt 10.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

20.

Izteikt 10. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētajiem, būvdarbu vadītājiem un būvamatniecības meistariem ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

Neatbalstīt

21.

Izteikt 10.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem piešķirts būvprakses sertifikāts vai izdota arhitektu reģistra izziņa šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā."

Neatbalstīt

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

10.1 pants. 

(1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju savām vajadzībām būvē ģimenes mājas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts un juridiskajām personām nav nepieciešama licence gadījumos, kad būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.

(3) Amatu meistariem un amatnieku personālsabiedrībām, kurās darbus vada attiecīgi amata meistari, nav nepieciešams sertifikāts vai licence, ja viņi veic atbilstošus būvamatniecības darbus likuma “Par amatniecību” izpratnē.

(4) Personālsabiedrība var uzņemties būvniecību, ja:

1) vismaz viena juridiskā persona, kas ir personālsabiedrības biedrs, vispārējā kārtībā ir saņēmusi būvniecības licenci;

2) tiesības pārstāvēt personālsabiedrību ir piešķirtas juridiskajai personai, kura vispārējā kārtībā ir saņēmusi būvniecības licenci;

3)personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts attiecīgi būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts.

6. Izteikt 10.¹ panta ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

22.

Izteikt 10.¹ panta ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam šā likuma 8. pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts attiecīgi būvprakses sertifikāts vai izdota arhitektu reģistra izziņa."

Neatbalstīt

5. Izteikt 10.¹ panta ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

14.pants.

(1) Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.

(2) Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam tiek atlīdzināti visi zaudējumi, kas tiem radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.

(3) Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un sakaru sistēmām, un šīs pieslēgšanās noteikumus (arī par pieslēgšanās maksu) nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka likums "Par meliorāciju".

23.

Izteikt 14. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka Meliorācijas likums.”

Atbalstīt

6. Izteikt 14. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka Meliorācijas likums.”

20.pants.

Būvprojekta ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

24.

Vides ministra vietā RAPL ministrs A. Radzēvičs

Iztekt 20. pantu šādā redakcijā:

“Pasūtītājs var noteikt būvekspertīzi Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.”

Daļēji

atbalstīt

iekļaujot

26. priekšl.

25.

Iztekt 20. pantu šādā redakcijā:

“Būvekspertīzi rīko strīdus jautājumu risināšanai starp būvniecības dalībniekiem un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos.”

Daļēji

atbalstīt

iekļaujot

26. priekšl.

26.

Iztekt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants

Būvekspertīzi rīko, ja risināms strīdus jautājums starp būvniecības dalībniekiem, kā arī pēc pasūtītāja vai būvvaldes ierosinājuma un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos.”

Atbalstīt

7. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants

Būvekspertīzi rīko, ja risināms strīdus jautājums starp būvniecības dalībniekiem, kā arī pēc pasūtītāja vai būvvaldes ierosinājuma un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos.”

27.pants.

(1) Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam būvētājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

(2) Citiem būvētājiem un būvuzņēmējiem ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos - pienākums pieaicināt būvuzraugu būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

(3) Būvuzraugam nav tiesību izdarīt izmaiņas būvprojektā. Būvuzraudzību var veikt arī būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības izdarīt izmaiņas un precizējumus būvprojektā.

7. Izslēgt 27.panta trešās daļas otro teikumu.

8. Izslēgt 27.panta trešās daļas otro teikumu.

(4) Būvuzraudzību, ja to paredz būvniecības dalībnieku savstarpējais līgums, var veikt kreditējošās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kas saņēmis būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu.

(5) Būvuzraudzības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

35.pants.

(1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram nav licences (būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta) līgumā paredzēto darbu veikšanai, un pēdējā nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, tad par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks.

8. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un pēdējā nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, tad par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks."

Redakc. precizēta

9. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un šā otrā būvniecības dalībnieka nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks."

(3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

27.

Papildināt likumu ar normu par likuma spēkā stāšanos:

“Likums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā