Likums

Papildu protokols latviešu valodā

Likumprojekts

Par Papildus protokolu Latvijas Republikas Valdības un
Amerikas Savienoto Valstu Valdības 1995.gada 13.janvāra līgumam
par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un
Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu
Valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un
savstarpēju aizsardzību iztulkojošiem paziņojumiem

1.pants. 2003.gada 22.septembrī Briselē parakstītais Papildus protokols Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības 1995.gada 13.janvāra līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (turpmāk – Papildu protokols), 2003.gada 11.decembra Latvijas Republikas valdības iztulkojošie paziņojumi un 2003.gada 11.decembra Amerikas Savienoto Valstu valdības iztulkojošie paziņojumi par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību II panta 6.punkta un IX panta 1.punkta nosacījumiem (turpmāk – Iztulkojošie paziņojumi) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Papildu protokols stājas spēkā tā VI pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Papildu protokols latviešu valodā, Iztulkojošie paziņojumi angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministre

S.Kalniete

Papildus protokols

Latvijas Republikas valdības

un Amerikas Savienoto Valstu valdības

1995. gada 13. janvāra līgumam

par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības pārstāvji;

Vēloties uzlabot Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, ar tā pielikumu un protokolu, kas ir parakstīts 1995. gada 13. janvārī Vašingtonā (turpmāk tekstā “Līgums”);

Apspriežot Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības apņemšanos nodrošināt Latvijas Republikas saistību, kuras izriet no Līguma, atbilstību saistībām, kuras izriet no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā;

Atzīmējot, ka Latvijas Republikai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 307. pantu un Latvijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai līguma 6.panta 10. punktu ir jārīkojas, lai novērstu neatbilstības starp Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un citiem starptautiskajiem līgumiem, tai skaitā Līgumu;

Rezultātā secinot, ka ir nepieciešami atsevišķi Līguma labojumi, kas novērstu šīs neatbilstības;

Nolēma noslēgt papildus protokolu; un

Vienojās par sekojošiem pantiem:

I. pants

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikai ir jāpilda saistības, kas izriet no Eiropas Savienības pieņemtajiem noteikumiem, Līguma II. panta 6. punkts nedrīkst ierobežot Latvijas Republikas tiesības piemērot izpildīšanas prasības:

(a) lauksaimniecības jomā attiecībā uz lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, kuriem tiek piemērotas kvotas,

vai kas pieprasa Eiropas Savienībā saražoto preču vai sniegto pakalpojumu pirkšanu vai izmantošanu,

vai attiecībā uz saražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem tiek pieprasīta daļēja Eiropas Savienības izcelsmes preču vai pakalpojumu izmantošana; vai

(b) audio – vizuālajā sektorā attiecībā uz audio – vizuālo darbu ražošanu, izplatīšanu un izmantošanu, kuriem tiek piemērotas kvotas,

vai kas pieprasa Eiropas Padomes dalībvalstīs saražoto preču vai sniegto pakalpojumu pirkšanu vai izmantošanu,

vai attiecībā uz saražotajām precēm, vai sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem tiek pieprasīta daļēja Eiropas Padomes dalībvalstu izcelsmes preču vai pakalpojumu izmantošana.

II. pants

Puses atzīst, ka Līguma II. panta 10. (a). punktā definētie muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības telpas izņēmumi ir jāattiecina uz visām puses saistībām, kuras izriet no tās dalības ekonomiskās integrācijas līgumos, kuri ietver brīvās tirdzniecības telpu vai muitas ūniju (piemēram Eiropas Savienība), ieskaitot saistības, kas attiecināmas uz trešo valstu pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām.

III. pants

Līguma V. pants tiek grozīts, pilnībā svītrojot pašreizējo panta tekstu un aizstājot to ar sekojošo tekstu:

“Puses vienojas nekavējoties konsultēties pēc jebkuras puses pieprasījuma, atrisināt strīdus, kuri ir saistīti ar Līgumu, vai apspriest jautājumus, kuri ir saistīti ar Līguma interpretāciju vai piemērošanu. Puses arī vienojas nekavējoties konsultēties ikreiz, kad viena no pusēm uzskata par nepieciešamu rīkoties ar nolūku nodrošināt atbilstību starp Līgumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.”

IV. pants

A. Grozīt Līguma pielikumu, pievienojot sekojošus punktus:

“4. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikai ir jāpilda saistības, kas izriet no Eiropas Savienības pieņemtajiem noteikumiem, Latvijas Republika patur sev tiesības izdarīt vai paturēt izņēmumus attiecībā uz nacionālo režīmu, kā noteikts II. panta 1. punktā, sektoros vai jautājumos, kas norādīti zemāk:

lauksaimniecībā,

audio-vizuālā jomā,

vērtspapīru, ieguldījumu pakalpojumu vai citu finansu pakalpojumu jomā,

zivsaimniecība,

ogļūdeņražu jomā,

subsīdijās,

transporta jomā (gaisa pārvadājumi),

transporta jomā (pa iekšzemes ūdeņiem),

transporta jomā (jūras transports).

5. Pildot saistības, kuras izriet no Eiropas Savienības pieņemtajiem noteikumiem, Latvijas Republika patur sev tiesības izdarīt vai paturēt izņēmumus attiecībā uz vislielākās labvēlības režīmu, kā noteikts II. panta 1. punktā, sektoros vai jautājumos, kas norādīti zemāk:

lauksaimniecībā,

audio-vizuālā jomā,

ogļūdeņražu jomā.

6. Jebkurus Latvijas Republikas izņēmumus, kuri tiek ieviesti saskaņā ar 4. un 5. punktu (tas ir, pieņemot Latvijas Republikas likumus vai noteikumus, vai piemērojot Eiropas Savienības tieši piemērojamus noteikumus), nepiemēro laika periodā, kā noteikts apakšpunktā (a), Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu vai uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem, kuri jau veikti attiecīgajā sektorā dienā, kad labojumi stājas spēkā, vai dienā, kad Eiropas Savienība publicē priekšlikumu ieviest attiecīgus noteikumus Oficiālajā Žurnālā, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāka.

(a) Šajā punktā noteiktais laika periods ir 10 gadi no dienas, kad stājas spēkā attiecīgais Latvijas Republikas likums vai noteikumi, vai Eiropas Savienības tieši piemērojamie noteikumi, vai 20 gadi no dienas, kad stājas spēkā Līgums, atkarībā no tā, kura ir vēlāka.

(b) Izņēmumus, kuri minēti 4. vai 5. punktā, nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt uz jau veiktajiem ieguldījumiem, kā noteikts šajā punktā, tādā mērā, kas prasītu veikto ieguldījumu pilnu vai daļēju izņemšanu.

B. Līguma pielikuma 1. punkts tiek grozīts, lai noteiktu, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība patur tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz nacionālo režīmu, kā noteikts II. panta 1. punktā, jaunajos sektoros vai jomās, kas norādīti zemāk:

zivsaimniecībā,

subsīdiju jomā.

C. Līguma pielikuma 2. punkts tiek grozīts, lai noteiktu, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība patur tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz vislielākās labvēlības režīmu, kā noteikts II. panta 1. punktā, jaunajos sektoros vai jomās, kas norādīti zemāk:

zivsaimniecībā.

V. pants

Līguma papildus protokols veido Līguma neatņemamu sastāvdaļu un ir ratificējams.

VI. pants

Līguma papildus protokols stājas spēkā ratifikācijas instrumentu apmaiņas ceļā un ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā Līgums.

APLIECINOT IEPRIEKŠMINĒTO, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo papildus protokolu.

IZPILDĪTS divos eksemplāros 2003. gada 22. septembrī Briselē latviešu un angļu valodās, pie tam abi teksti ir vienlīdz autentiski.

LATVIJAS REPUBLIKAS AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU

VALDĪBAS VĀRDĀ VALDĪBAS VĀRDĀ

Ārlietu

ministres vietā Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Lujāns

M.Riekstiņš

R. Jansons

E.Vijupe

O.Geitus-Eitvina

Neoficiāls tulkojums

Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība

Rīga, Latvija

2003. gada 11. decembris

Ekselence,

Man ir tas gods atsaukties uz Amerikas Savienoto Valstu valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, ar tā pielikumu un protokolu, kurš ir parakstīts 1995. gada 13. janvārī Vašingtonā (turpmāk tekstā “Līgums”), kā arī uz nesenajām valdību pārstāvju diskusijām attiecībā uz Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Man ir tas gods apstiprināt Amerikas Savienoto Valstu valdības izpratni, ka Līguma II. panta 6. punkta nosacījumi par izpildīšanas prasību aizliegumu nav attiecināmi uz priekšrocību saņemšanu vai to ilgstošu saņemšanu, piemēram, uz jebkuru priekšrocību, kas izriet no lauksaimniecības produktu tirgus instrumentu nodibināšanas un tirgus stabilizācijas pasākumiem.

Ekselence, es būtu pateicīgs, ja Jūsu atbildes nota apstiprinātu, ka Jūsu valdība dalās šajā izpratnē.

Pieņemiet, Jūsu Ekselence, atkārtotus augstākās cieņas apliecinājumus.

Vēstnieka vietā

[paraksts]

Richard B. Norland

Charge D’Affaires

Ekselence Sandra Kalniete

Ārlietu ministre

Neoficiāls tulkojums

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Mr. Richard B. Norland

Charge D’Affaires

Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība

Nr. 36/821

2003. gada 11. decembrī

Godātais Norlanda kungs,

Man ir tas gods atsaukties uz Jūsu vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 11. decembri un kurā ir lasāms sekojošais:

“Ekselence,

Ekselence, es būtu pateicīgs, ja Jūsu atbildes nota apstiprinātu, ka Jūsu valdība dalās šajā izpratnē.

Pieņemiet, Jūsu Ekselence, atkārtotus augstākās cieņas apliecinājumus.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība atbalsta Jūsu valdības izpratni.

Pieņemiet, Norlanda kungs, atkārtotus augstākās cieņas apliecinājumus.

Sandra Kalniete

[paraksts]

Ministre

Ārlietu

ministres vietā Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Lujāns

M.Riekstiņš

R. Jansons

E.Vijupe

O.Geitus-Eitvina

15.12.2003

205

O.Geitus-Eitvina

7016273, olga.geitus-eitvina@mfa.gov.lv

Neoficiāls tulkojums

Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība

Rīga, Latvija

2003. gada 11. decembrī

Ekselence,

Man ir tas gods atsaukties uz Amerikas Savienoto Valstu valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, ar tā pielikumu un protokolu, kurš ir parakstīts 1995. gada 13. janvārī Vašingtonā (turpmāk tekstā “Līgums”), kā arī uz nesenajām valdību pārstāvju diskusijām attiecībā uz Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Man ir tas gods apstiprināt Amerikas Savienoto Valstu valdības izpratni attiecībā uz Līguma IX. panta 1. punkta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ikviena no pusēm patur sev tiesības piemērot pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu tās vitālās drošības intereses. Man ir tas gods apstiprināt Amerikas Savienoto Valstu valdības izpratni, ka Latvijas Republikas gadījumā, minētās intereses ietver intereses, kuras izriet no Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

Ekselence, es būtu pateicīgs, ja Jūsu atbildes nota apstiprinātu, ka Jūsu valdība dalās šajā izpratnē.

Pieņemiet, Jūsu Ekselence, atkārtotus augstākās cieņas apliecinājumus.

Vēstnieka vietā

[paraksts]

Richard B. Norland

Charge D’Affaires

Ekselence Sandra Kalniete

Ārlietu ministre

Neoficiāls tulkojums

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Mr. Richard B. Norland

Charge D’Affaires

Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība

Nr. 36/820

2003. gada 11. decembrī

Godātais Norlanda kungs,

Man ir tas gods atsaukties uz Jūsu vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 11. decembri un kurā ir lasāms sekojošais:

“Ekselence,

Man ir tas gods apstiprināt Amerikas Savienoto Valstu valdības izpratni, ka Latvijas Republikas gadījumā, minētās intereses ietver intereses, kuras izriet no Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

Ekselence, es būtu pateicīgs, ja Jūsu atbildes nota apstiprinātu, ka Jūsu valdība dalās šajā izpratnē.

Pieņemiet, Jūsu Ekselence, atkārtotus augstākās cieņas apliecinājumus.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība atbalsta Jūsu valdības izpratni.

Pieņemiet, Norlanda kungs, atkārtotus augstākās cieņas apliecinājumus.

Sandra Kalniete

[paraksts]

Ministre

Ārlietu

ministres vietā Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Lujāns

M.Riekstiņš

R. Jansons

E.Vijupe

O.Geitus-Eitvina

15.12.2003

225

O.Geitus-Eitvina

7016273, olga.geitus-eitvina@mfa.gov.lv

{ U.S. Seal } Embassy of the United States of America

Riga, Latvia

December 11, 2003

Excellency:

I have the honor to refer to the Treaty Between the Government of the United States of America and the Government of the Republic of Latvia for the Encouragement and Reciprocal Protection of Investment, with Annex and Protocol, signed at Washington on January 13, 1995 (the “Treaty”), and to recent discussions between representatives of our Governments concerning the Republic of Latvia’s accession to the European Union.

Her Excellency

Sandra Kalniete,

Minister of Foreign Affairs.

advantage, such as any advantage resulting from the establishment of a market organization for agricultural products and its market stabilizing effects.

I would be grateful if Your Excellency would confirm, by an affirmative Note in response, that this understanding is shared by your Government.

Accept, Excellency, the renewed assurances of my highest consideration.

For the Ambassador,

[ /s/ ]

Richard B. Norland

Chargé d’Affaires

No 36/ - 821

Mr. Richard B. Norland,

Chargé d’Affaires

Embassy of the United States of America

11 December 2003

Dear Mr. Norland,

I have the honor to refer to your letter, dated 11 December 2003, which reads as follows:

“Excellency,

I have the honor to confirm the understanding of the Government of the United States of America that the prohibition on performance requirements set forth in Article II, paragraph 6, of the Treaty does not extend to conditions for the receipt or continued receipt of an advantage, such as any advantage resulting from the establishment of a market organization for agricultural products and its market stabilizing effects.

I would be grateful if Your Excellency would confirm, by an affirmative Note in response, that this understanding is shared by your Government.

Accept, Excellency, the renewed assurances of my highest consideration.”.

I have the further honour to confirm that this understanding is shared by my Government.

Accept, Mr Norland, the renewed assurances of my highest consideration.

Sandra Kalniete

Minister

Ārlietu

ministres vietā Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Lujāns

M.Riekstiņš

R. Jansons

E.Vijupe

O.Geitus-Eitvina

{ U.S. Seal } Embassy of the United States of America

Riga, Latvia

December 11, 2003

Excellency:

I have the further honor to confirm the understanding of the Government of the United States of America that Article IX, paragraph 1, of the Treaty reserves the right of each Party to take measures that it considers necessary for the protection of its own essential security interests.

Her Excellency

Sandra Kalniete

Minister of Foreign Affairs.

I have the further honor to confirm the understanding of the Government of the United States of America that, in the case of Republic of Latvia, these interests may include interests deriving from its membership in the European Union.

I would be grateful if Your Excellency would confirm, by an affirmative Note in response, that these understandings are shared by your Government.

Accept, Excellency, the renewed assurances of my highest consideration.

For the Ambassador

[ /s/ ]

Richard B. Norland

Chargé d’Affaires

No 36/ - 820

Mr. Richard B. Norland,

Chargé d’Affaires

Embassy of the United States of America

11 December 2003

Dear Mr. Norland,

I have the honor to refer to your letter, dated 11 December 2003, which reads as follows:

“Excellency,

I would be grateful if Your Excellency would confirm, by an affirmative Note in response, that these understandings are shared by your Government.

Accept, Excellency, the renewed assurances of my highest consideration.”

I have the further honour to confirm that these understandings are shared by my Government.

Accept, Mr Norland, the renewed assurances of my highest consideration.

Sandra Kalniete

Minister

Ārlietu

ministres vietā Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Lujāns

M.Riekstiņš

R. Jansons

E.Vijupe

O.Geitus-Eitvina

18.12.03 13:00:36

O.Geitus-Eitvina

Starptautiskās tirdzniecības un investīciju nodaļas 2. sekretāre

7016273, olga.geitus-eitvina@mfa.gov.lv

Likumprojekta

“Par Latvijas Republikas valdības Amerikas Savienoto Valstu valdības un līguma

par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību papildus protokolu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1995. gada 13. janvārī tika parakstīts Amerikas Savienoto Valstu Valdības un Latvijas Republikas Valdības līgums Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību (turpmāk tekstā divpusējs investīciju līgums). Līgums ietver “pirmsnodibināšanas” jeb ‘’pre-establishment” nosacījumus, kas nozīmē, ka Līgums uzskaita jomas, kurās Latvijai ir tiesības paturēt ārvalstu investīciju ierobežojumus. Parējās jomās investīcijas ir brīvi jāielaiž. Tā sauktajās brīvajās jomās nav iespējams ieviest investīciju ierobežojumus, izdarot labojumus nacionālajā likumdošanā, bet gan tikai mainot paša līguma nosacījumus. Divpusējā investīciju līgumā noteiktie sektori, kuros ir iespējama ārvalstu ieguldījumu ierobežošana, pilnībā nesakrīt ar tiem sektoriem, kuros ES direktīvas paredz dažādus investīciju ierobežojumus. Šie ES ierobežojumi var tikt noteikti gan kā noteikts slieksnis ārvalstu ieguldījumiem kāda sektora uzņēmumos, gan kā prasība izmantot savā darbībā ES izcelsmes preces un pakalpojumus, gan kā savstarpējas paritātes noteikumi, lai dibinātu uzņēmumus ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas iestāšanās ES, Latvijai būs pilnā mērā jāimplementē Eiropas Kopienas tiesību kopums. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka Latvijai tirgus atvērtība investīciju ienākšanai atsevišķos sektoros ir lielāka, nekā tas tiek paredzēts ES likumdošanā. Līdzīga parauga investīciju līgumus ar ASV ir noslēgušas arī vairākas citas ES kandidātvalstis: Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija. Eiropas Savienība vairākkārt ir norādījusi uz investīciju līguma neatbilstību acquis communautaire prasībām. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma 6. pants nosaka, ka Latvijai līdz iestājami Eiropas Savienībā ir jānodrošina visu noslēgto līgumu, tai skaitā investīciju līgumu atbilstība Eiropas Kopienas tiesību kopumam. 2002. gada 27. novembrī Ministru Kabinets ir izskatījis Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu noslēguma jautājumiem un uzdevis Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikt nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu investīciju līguma atbilstību Eiropas Kopienas tiesību kopumam (2002. gada 27. novembra rīkojums Nr. 18-k). Latvija 2003. gada 4. janvārī ir informējusi ASV pusi par nepieciešamību uzsākt sarunas par divpusējā investīciju līguma grozījumiem, lai nodrošināti līguma nosacījumu atbilstību acquis communautaire prasībām. Par piemērotāku sarunu formātu tika izvēlētas horizontālās sarunas, kurās kandidātvalstu intereses pārstāv arī Eiropas Komisija. Notika vairāki intensīvi sarunu raundi un šī gada 4. septembrī Briselē panākta vienošanās par nepieciešamajiem grozījumiem un akceptēts Amerikas puses piedāvātais divpusēja investīciju līguma papildus protokola projekts. Papildus protokola noslēgšana lielā mērā nodrošinās divpusējā investīciju līguma saskaņošanu ar Eiropas Kopienas tiesību kopumu. Šī gada 22. septembrī Briselē notika papildus protokola parakstīšana. Papildus protokolus investīciju līgumiem parakstīja divpusēji attiecīgās kandidātvalsts valdības pārstāvis un Amerikas Savienoto Valstu valdības pārstāvis. Protokoli tika parakstīti vienlaicīgi ar visām kandidātvalstīm, piedaloties arī Eiropas Komisijas amatpersonām. Lai nodrošinātu vienotu izpratni par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību atsevišķiem nosacījumiem, šī gada 11. decembrī Latvijas puse un Amerikas puse apmainījās ar diviem iztulkojošiem paziņojumiem par Līguma II. panta 6. punkta un IX. panta 1. punkta nosacījumiem. Ņemot vērā, ka iztulkojošie paziņojumi ir būtiski Līguma nosacījumu izpratnei, tie ir jāapstiprina un jāizsludina kopā ar papildus protokolu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ar šo likumprojektu tiek apstiprināts divpusējā investīciju līguma papildprotokols, kā arī investīciju līguma II. panta 6. punkta un IX. panta 1. punkta nosacījumu iztulkojošie paziņojumi. Papildus protokolam stājoties spēkā, lielā mērā tiek atrisinātas pretrunas starp investīciju līgumu un acquis communautaire. Ir ļoti svarīgi nodrošināt Papildus protokola spēka stāšanos līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pretējā gadījumā varētu izveidoties situācija, ka Latvijas Republikas saistības, kas izriet no investīciju līguma neatbilst Latvijas saistībām ES ietvaros. Šajā gadījumā gan Eiropas Savienībai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm ir tiesības meklēt situācijas risinājumus tiesas ceļā. Divpusējais Latvijas – ASV investīciju līgums skar atsevišķas kopējās Kopienas kompetences sfēras, kā piemēram pakalpojumu tirgus liberalizācija, kopēja lauksaimniecības politika u.c. ietver jautājumus, kas ir saistīti ar investīciju ierobežojumiem noteiktos ekonomikas sektoros. Līguma regulējums sekojošos jautājumos ir identificēts kā neatbilstība acquis: līgumā noteiktie sektori, kuros ir iespējama ārvalstu ieguldījumu ierobežošana, pilnībā nesakrīt ar tiem sektoriem, kuros ES direktīvas paredz dažādus investīciju ierobežojumus. Šie ES ierobežojumi var tikt noteikti gan kā noteikts slieksnis ārvalstu ieguldījumiem kāda sektora uzņēmumos, gan kā prasība izmantot savā darbībā ES izcelsmes preces un pakalpojumus, gan kā savstarpējas paritātes noteikumi, lai dibinātu uzņēmumus ES dalībvalstīs. Saskaņā ar investīciju veicināšanas un aizsardzības līguma ar ASV noteikumiem Latvijai nav tiesību ierobežot ASV investīciju ienākšanu tajos Latvijas tautsaimniecības sektoros, kuri nav minēti līguma pielikumā kā izņēmumi. Līguma pielikumā kā izņēmumi tiek minēti sekojoši sektori: aizsardzības rūpniecība; narkotiku, ieroču un eksplozīvu vielu ražošanas un tirdzniecības kontrole; avīžu, televīzijas un radio raidīšanas staciju vai ziņu aģentūru kontrole; visu atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu, ieskaitot kontinentālā šelfa resursus, reģenerācija; zvejniecība; medniecība; ostu saimnieciskā darbība; banku darbība; zemes piederība un kontrole; darījumi ar nekustāmo īpašumu; un azartspēles. Tikai augstākminētajos sektoros Latvijai ir tiesības ierobežot ārvalstu investīciju ienākšanu. Savukārt ES investīciju ierobežojumi attiecas uz transporta, telekomunikāciju, enerģētikas, audiovizuālo, kultūras, lauksaimniecības un citiem sektoriem. Papildus esošajiem ierobežojumiem ES ir noteikusi par jūtīgiem virkni sektorus, kur investīciju ienākšana var tikt ierobežota arī nākotnē. Kā vienu no piemēriem var minēt finansu pakalpojumu jomu.
3. Cita informācija	Papildus informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Papildus protokola noslēgšana veicinās investīciju piesaisti Latvijā. Nodrošinot divpusējā investīciju līguma atbilstību Eiropas Kopienas tiesību kopumam, Amerikas investori iegūst lielāku garantijas investīciju drošībai. Tiks likvidētas juridiskās neskaidrības attiecībā uz sekojošo sektoru atvērtību investīcijām, piemērojot Kopienas tiesību normas: Lauksaimniecības sektors – Regula Nr.3072/95, 6. un 13.panti, Regula Nr.1766/92, 4.pants; Audiovizuālais sektors – Direktīva Nr.89/552/EEC, 4.-6.panti, Padomes lēmums Nr.163/2001, 4. un 8.panti, Padomes lēmums Nr.821/2000, 11.pants; Finansu pakalpojumu sektors – Direktīva Nr.95/26/EC, 2.pants; Finansu pakalpojumu sektors (Investīciju pakalpojumi un drošība) – Direktīva Nr.89/298/EEC, 24.pants, Direktīva Nr.85/611/EEC, 3. un 8.panti; Zivsaimniecības sektors – Regula Nr.104/2000, 33.pants, Regula Nr.2792/1999, 8.pants; Ogļūdeņraža sektors – Direktīva Nr.94/22/EC, 2.un 8.panti; Transporta sektors (Gaisa pārvadājumi) – Regula Nr.2299/89, 7.pants, Regula Nr.95/93, 9.-12.panti, Regula Nr.2408/92, 1.-4.panti, Regula Nr.2407/92, 4.pants, Direktīva Nr.96/67/EC, 6. un 20.panti; Transporta sektors (Iekšzemes ūdensceļi) – Regula Nr.1356/96, 2.pants, Regula Nr.3921/91, 1. un 2.pants, Regula Nr.2919/85, 1.pants Transporta sektors (juras pārvadājumi) – Regula Nr.3577/92, 1. un 2.panti, Regula nr.4055/86, 3., 4., 6. un 7.panti
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām Atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Papildus protokols, kas tiek apstiprināts ar likumprojektu, nodrošinās Amerikas Savienoto Valstu Valdības un Latvijas Republikas Valdības līguma Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību atbilstību Eiropas Kopienas tiesību normu kopumam. Likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma nosacījumiem, kā arī ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 307. pantu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā. Lai nodrošinātu likuma izpildi, jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts LR oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. Vienlaicīgi tiks publicēts arī papildus protokols un iztulkojošie paziņojumi. Ārlietu ministrija par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību grozījumiem papildus informēs Ārvalstu investoru padomi Latvijā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Ārlietu ministre S. Kalniete

Valsts sekretārs

Juridiskās daļas vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersonā

M. Riekstiņš

R. Jansons

E. Vijupe

O. Geitus - Eitvina

18/02/2004 09:46

Sagatavotājs:

Olga Geitus – Eitvina

Starptautiskās tirdzniecības un investīciju

nodaļas 2. sekretāre

t: 7016273

olga.geitus-eitvina@mfa.gov.lv