Rīgā

18.02.2004. nr.9/9-

Sociālo un darba lietu komisija savā š.g. 18.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”” (reģ.nr. 624) un nolēma to konceptuāli atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Cieņā,

priekšsēdētāja J.Stalidzāne

LIKUMPROJEKTS

Šā likuma mērķis ir nodrošināt profesionālo orķestru, koru, teātru mākslinieku tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

(1) Tiesības uz pilnu izdienas pensiju ir personām pēc noteiktiem nostrādātiem gadiem šādās specialitātēs:

1) baleta māksliniekiem – pēc nostrādātiem 18 gadiem;

2) operas solistiem, koru solistiem, orķestru solistiem, orķestru instrumentu grupu koncertmeistariem – pēc nostrādātiem 20 gadiem;

3) orķestru māksliniekiem – pēc nostrādātiem 25 gadiem;

4) koru māksliniekiem – pēc nostrādātiem 25 gadiem;

5) leļļu teātru aktieriem – pēc nostrādātiem 25 gadiem;

6) teātru aktieriem – pēc nostrādātiem 30 gadiem.

(2) Tiesības uz nepilnu (80 procentu apmērā) izdienas pensiju ir personām, kuras pēdējos 10 gadus strādājušas atbilstošās specialitātēs un sasniegušas šādu vecumu:

1) baleta mākslinieki – 38 gadi;

2) operas solisti, koru solisti, orķestru solisti, orķestru grupu koncertmeistari – 45 gadi;

3) orķestru mākslinieki – 50 gadi;

4) koru mākslinieki – 50 gadi;

5) leļļu teātru aktieri – 50 gadi;

6) teātru aktieri – 55 gadi.

(3) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un atbrīvota no darba pirms 2005. gada 1. janvāra.

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) Kultūras ministrijas padotībā esošo teātru, orķestru, koru mākslinieku nostrādāto darba laiku;

2) Kultūras ministrijas kā valsts kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās) mākslinieku nostrādāto darba laiku;

3) Kultūras ministrijas pārziņā esošu valsts un pašvaldību profesionālo teātru, orķestru, koru mākslinieku nostrādāto darba laiku.

4) obligātā aktīvā militārā dienesta (Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos) laiku un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts aktīvais militārais dienests;

5) darba laiku profesionālos teātros, orķestros, koros savā specialitātē pirms 1991. gada 21. augusta.

(1) Izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas savā specialitātē pēdējos piecos gados pirms atbrīvošanas no amata.

(2) Darba samaksā ietilpst pamatalga, piemaksa par kvalifikāciju, prēmijas un citas piemaksas, kuru veidus nosaka Ministru kabinets.

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc darbinieka atbrīvošanas no darba konkrētā specialitātē.

(1) Pilnu izdienas pensiju piešķir 50 procentu apmērā no vidējās darba algas.

(2) Minimālais pensijas lielums nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(3) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(4) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. No likumā “Par valsts pensijām” noteiktā vecuma sasniegšanas līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas atjauno izdienas pensijas izmaksu, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensiju apmēru pārskata tādā pašā kārtībā, kādā nosaka indeksāciju valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus persona iesniedz Kultūras ministrijā.

(2) Kultūras ministrija izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un par pieņemto lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam.

(3) Izdienas pensiju piešķir Kultūras ministrija.

(4) Personām, kurām ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc viņa izvēles.

(5) Izdienas pensijas izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa pensiju. Pēc vienas pilnvaras izdošana pensija pilnvarniekam izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

(7) Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa.

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktā kārtībā:

1) Izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”

2) Izdienas pensijas saņēmējs no jauna stājas darba attiecībās profesionālā orķestrī, korī, teātrī tajā specialitātē, kura dod tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Kultūras ministrijai par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 9. panta nosacījumus. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas summas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda summu piedzen likumos noteiktā kārtībā.

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensiju apmērā.

(1) Tiesības uz izdienas pensiju, kas iegūta saskaņā ar šo likumu, pensijas saņēmējam, izņemot ārvalstniekus vai bezvalstniekus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saglabājas arī pēc viņu izbraukšanas uz ārvalstīm.

(2) Ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem izdienas pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izmaksā sešus mēnešus uz priekšu, bet turpmāk izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikta citāda kārtība.

1. Ministru kabinetam līdz 2004. gada 1. oktobrim izstrādāt izdienas pensiju finansēšanas noteikumus.

Likums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.