Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 600)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Par ietekmes uz vidi novērtējumu

Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

Izdarīt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2003, 5.nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

1

Atbildīgā komisija

Aizstāt visā likumā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietekme uz vidi - paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību;

2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - ietekmes novērtējums) - procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;

3) paredzētā darbība - aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

4) ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt kādu no šā likuma 4.pantā minētajām paredzētajām darbībām;

5) pārrobežu ietekme - jebkura paredzētās darbības izraisīta ietekme teritorijā, kas pakļauta ietekmētās valsts jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas Latvijas jurisdikcijā esošā teritorijā;

6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - stratēģiskais novērtējums) - ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumenta īstenošanai, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 1.panta sestajā punktā vārdus “plānošanas dokumenta īstenošanai” ar vārdiem “plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi”.

atbalstīt

2. Aizstāt 1.panta 6.punktā vārdus “plānošanas dokumenta īstenošanai” ar vārdiem “plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi”.

  7) vides pārskats - atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk - plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

3.pants. Ietekmes novērtējuma principi

Ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) šā likuma 1.pielikumā minēto objektu ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

3) pieņemot lēmumu akceptēt paredzēto darbību, šā likuma 20.pantā minētajam atzinumam par noslēguma ziņojumu ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, kad atzinumā ir izteikts aizliegums tāpēc, ka nav ievērotas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

4) sabiedrībai - fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk - sabiedrība) ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

41) ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;

5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

6) novērtējums izdarāms, ievērojot likumīguma, kompleksuma, zinātniskās pamatotības, atklātuma, plānošanas, vides un tautsaimniecības līdzsvara principu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

3. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Ietekmes novērtējuma procesa termiņi

“3.1 pants. Ietekmes novērtējuma procesa termiņi

(1) Administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktie lēmuma pieņemšanas termiņi neattiecas uz lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz paredzētās darbības ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, kā arī neattiecas uz atzinumu par darba ziņojumu un atzinumu par noslēguma ziņojumu.

(2) Katra šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma, kā arī katra atzinuma pieņemšanas termiņš nav garāks par 60 dienām."

3

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 3.1 pantu šādā redakcijā:

“Lēmuma, kas pieņemts pamatojoties uz paredzētās darbības ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, atzinuma par darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu un atzinuma par noslēguma ziņojumu par ietekmes novērtējumu pieņemšanas termiņi katrs nav garāks par 60 dienām.”

neatbalstīt

Redakc. preciz.

(2) Katra šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma, kā arī katra atzinuma pieņemšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām.”

4.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamība

(1) Ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām darbībām:

1) kuras ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija:

a) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem,

b) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi.

4

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 4. panta pirmās daļas 3. punktu ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).”

atbalstīt

4. 4. pantā:

papildināt pirmās daļas 3. punktu ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).”

(2) Ja paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālās vides pārvaldes vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētajai paredzētajai darbībai. Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

5

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 4. pantā:

papildināt ar (2) 1 daļu šādā redakcijā:

(2)1 Tehnisko noteikumu vides aizsardzības prasības reģionālās vides pārvaldes vadītājs var grozīt visā tehnisko noteikumu darbības laikā.”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Tehniskajos noteikumos ietvertās vides aizsardzības prasības reģionālās vides pārvaldes vadītājs var grozīt visā tehnisko noteikumu darbības laikā.”;

(3) Plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, kā arī plānošanas dokumentu grozījumiem, ja tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija, ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

6

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā likuma ceturtās daļas pirmajā punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.”

atbalstīt, izteikt kā 4. daļu

(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt cilvēku veselību un vidi, arī plānošanas dokumentiem:

7

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt ceturtās daļas ievada daļu šādā redakcijā:

“(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, arī tiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, kā arī to grozījumiem, ja attiecīgos plānošanas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija:”

atbalstīt, izteikt līdzšinējo 4. daļu kā 3. daļu

Redakc. preciz.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, arī tiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, un to grozījumiem, ja attiecīgos plānošanas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā minēto darbību īstenošanai;

8

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt ceturtās daļas pirmajā punktā vārdu „minēto ” ar vārdu „paredzēto”;

atbalstīt

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā paredzēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kas nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās daļas 1.punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.”;

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem tehniskiem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

9

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 4. panta piektajā daļā vārdus “ceturtajā daļā” ar vārdiem “trešajā daļā”.

atbalstīt

aizstāt piektajā daļā vārdus “ceturtajā daļā” ar vārdiem “trešajā daļā”.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību;

10

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt sestās daļas 1. punktu kā 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar ārkārtas situācijām;"

atbalstīt

izteikt sestās daļas 1. punktu kā 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar ārkārtas situācijām;”;

2) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.

11

Vides ministrs R.Vējonis

uzskatīt līdzšinējo sestās daļas otro punktu par sestās daļas trešo punktu.

atbalstīt

uzskatīt līdzšinējo sestās daļas 2.punktu par 3.punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

5.pants. Ietekmes novērtējuma finansēšana

Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk - izstrādātājs).

12

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 5.panta pirmo teikumu pēc vārdiem "Ietekmes uz vidi novērtējumu” ar vārdiem „un ietekmes sākotnējo izvērtējumu”.

atbalstīt

5. Papildināt 5.panta pirmo teikumu pēc vārdiem “Ietekmes uz vidi novērtējumu” ar vārdiem “un ietekmes sākotnējo izvērtējumu”.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

II nodaļa
Paredzētās darbības pieteikšana

7.pants. Paredzētās darbības pieteikšana kompet entajā institūcijā

Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, ja ierosinātājs paredzējis veikt darbību:

13

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt 7.pantā vārdu „pieteikumu” ar vārdiem „iesniegumu (turpmāk- pieteikumu)”.

daļēji atbalstīt, iestrādāts pr. nr. 1

1) kura saistīta ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) kuras ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

14

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 8. pantu pēc vārdiem “var būtiski ietekmēt vidi” ar vārdiem “tai skaitā Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).”

atbalstīt

6. Papildināt 8. pantu pēc vārdiem “var būtiski ietekmēt vidi” ar vārdiem “tai skaitā Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).”

(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām.

(2) Darba ziņojumā tiek sniegta informācija par:

1) paredzēto darbību un iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz tās vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības);

2) paredzētās darbības un iepriekšējā punktā minēto risinājumu iespējamo ietekmi uz vidi;

15

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 17. panta otrās daļas 2. punktā aiz vārdiem “uz vidi” ar vārdiem “tai skaitā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).”

atbalstīt

7. 17. pantā:

papildināt otrās daļas 2. punktu aiz vārdiem “uz vidi” ar vārdiem “tai skaitā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).”

3) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, kas palīdzētu novērst vai mazināt paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

16

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 17. panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) paredzētajiem kompensējošajiem pasākumiem, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.”

atbalstīt

papildināt otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) paredzētajiem kompensējošajiem pasākumiem, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.”

(3) Ierosinātājam ir tiesības saņemt darba ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no kompetentās institūcijas, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Ar minētās informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas sedz ierosinātājs.

(4) Ja darba ziņojuma sagatavošanas gaitā ierosinātājs nolemj atteikties no paredzētās darbības, tas nekavējoties paziņo par savu lēmumu kompetentajai institūcijai.

(5) Ierosinātājs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar darba ziņojumu, iesniegt rakstveida priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

(6) Darba ziņojuma saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ierosinātāja pienākums ir noskaidrot sabiedrības viedokli, nodrošinot reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai aptaujājot šo iedzīvotāju daļu.

20.pants. Atzinums par noslēguma ziņojumu

(1) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

17

“(1) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu, par pamat kritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

1) Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, un uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

2) Ja nav veikta sabiedrības informēšana, vai nav nodrošināta reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība līdzdalība sabiedriskajā apspriešanā, vai nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības.

neatbalstīt

(2) Kompetentā institūcija nosūta atzinumu par noslēguma ziņojumu ierosinātājam, ietekmes novērtēšanā iesaistītajām valsts institūcijām un pašvaldībām, publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par noslēguma ziņojumu, kā arī informē par iespēju iepazīties ar minēto atzinumu un noslēguma ziņojumu.

20

Papildināt 20. panta 2. daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “publicē vietējā laikrakstā” ar vārdiem: “un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt 20. panta otrajā daļā vārdus „vietējā laikrakstā” ar vārdiem „vismaz vienā vietējā laikrakstā”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 20.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “publicē vietējā laikrakstā” ar vārdiem “publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

atbalstīt, iestrādāts pr.nr. 20

atbalstīt, iestrādāts pr.nr. 20

atbalstīt

8. Aizstāt 20.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “publicē vietējā laikrakstā” ar vārdiem “publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

(3) Atzinums par noslēguma ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts šā likuma 21.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, jāveic jauns ietekmes novērtējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

23.pants. Informēšana par pieņemto lēmumu

(1) Attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.

(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

21

Papildināt likuma 23. panta 2. daļas pirmo teikumu pēc vārdiem: “no vietējiem laikrakstiem” ar vārdiem: “un izvieto pašvaldības interneta mājas lapā (ja tāda ir).”

atbalstīt precizētā redakcijā

9. Papildināt 23.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “no vietējiem laikrakstiem” ar vārdiem “un ievieto savā interneta mājas lapā (ja tāda ir)”.

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.

(3) Attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība informē ikvienu valsti, ar kuru notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, un nosūta tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

V1 nodaļa. Stratēģiskā novērtējuma kārtība

(Nodaļa 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

          23.1 pants. Plānošanas dokumenta pieteikšana kompetentajā institūcijā

(1) Jebkura tāda plānošanas dokumenta izstrādātājs, kuram saskaņā ar šo likumu var būt nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus, uzsākot izstrādāšanu, iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajai institūcijai. Pieteikumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.2 pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

22

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 23.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem „likuma 4. panta” ar vārdu „trešo”.

atbalstīt

10. Papildināt 23.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem un skaitļa “likuma 4.panta” ar vārdu “trešo”.

(2) Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka to plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

           23.2 pants. Stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritēriji

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtība, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus plānošanas dokumentus, kuri ir dažādos plānošanas līmeņos,

c) plānošanas dokumenta saistību ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistību ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomā;

2) iespējamai ietekmei uz vidi pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu,

b) ietekmes kumulatīvo efektu,

c) pārrobežu ietekmes raksturu,

d) draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e) ietekmes apjomu un izplatību, ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu;

3) iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a) dabas apstākļu raksturlielumus,

b) ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un intensitāti;

4) attiecīgā plānošanas dokumenta ietekme uz:

23

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 23.2 panta 4.apakšpunktu pēc vārda “dokumenta” ar vārdu “īstenošanas”.

atbalstīt

11. Papildināt 23.2 panta 4.punktu pēc vārda “dokumenta” ar vārdu “īstenošanas”.

a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

          23.5 pants. Stratēģiskā novērtējuma izstrādāšanas, apspriešanas un monitoringa kārtība

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi.

24

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 23.5 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „plānošanas dokumenta” ar vārdiem „vides pārskata”.

atbalstīt

12. 23.5 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “plānošanas dokumenta” ar vārdiem “vides pārskata”;

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

25

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt ceturtās daļas ievada daļu šādā redakcijā:

“(4) Plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā un pirms tā pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:”

atbalstīt

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā un pirms tā pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:”;

1) alternatīvos risinājumus nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai;

26

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ceturtās daļas pirmo punktu pirms vārda “alternatīvos” ar vārdiem “vides pārskatu, kā arī”

atbalstīt

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pirms vārda “alternatīvos” ar vārdiem “vides pārskatu, kā arī”;

2) attiecībā uz vides pārskatu saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgo valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un sabiedrības viedokli.

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām iesniedz to kompetentajai institūcijai.

27

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt piektajā daļā un astotās daļas 1. punktā vārdu “Iesniedzējs” ar vārdu “Izstrādātājs”

atbalstīt

aizstāt piektajā daļā un astotās daļas 1. punktā vārdu “Iesniedzējs” ar vārdu “Izstrādātājs”.

(6) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk — monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi un nav pietiekami pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai nav izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

28

Izteikt likuma 23.5 panta 7. daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi un nav pietiekami pamatots, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības un uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

Ja nav veikta sabiedrības informēšana vai nav nodrošināta reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība līdzdalība sabiedriskajā apspriešanā, vai nav veikta vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai nav izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības.”

neatbalstīt

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu to komentārus un priekšlikumus;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos;

3) sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

4) attiecīgo valstu informēšanas kārtību iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumā;

5) Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

6) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.janvārim izveido kompetento institūciju.

2. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību uzsāk kompetentā institūcija.

3. (Izslēgts ar 19.06.2003. likumu).

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

2) Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 278 "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim sagatavo un apstiprina šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

31

Vides ministrs R.Vējonis

Pārejas noteikumu 6. punktā:

aizstāt vārdu “vai” pēc vārdiem “kompetento institūciju” ar vārdu “un” .

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar teikumu šādā redakcijā:

“Pēc informācijas saņemšanas kompetentā institūcija, ņemot vērā šā likuma 23.2 pantā minētos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un plānošanas dokumenta izstrādes stadiju, pieņem lēmumu par stratēģiskā vides novērtējuma nepieciešamību, kā arī informē par pieņemto lēmumu sabiedrību.”

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 6. punktu šādā redakcijā:

“Izteikt pārejas noteikumu 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju un plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot :

1) gadījumus, kad pēc informācijas saņemšanas kompetentā institūcija, ņemot vērā šā likuma 23.2 pantā minētos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un plānošanas dokumenta izstrādes stadiju, pieņem lēmumu par stratēģiskā vides novērtējuma nepieciešamību,

2) šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.”

atbalstīt, iestrādāts pr.nr. 31

daļēji atbalstīt, iestrādāts pr.nr. 31

atbalstīt

13. Izteikt pārejas noteikumu 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju un plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot :

1) gadījumus, kad pēc informācijas saņemšanas kompetentā institūcija, ņemot vērā šā likuma 23.2 pantā minētos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un plānošanas dokumenta izstrādes stadiju, pieņem lēmumu par stratēģiskā vides novērtējuma nepieciešamību,

2) šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.”

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.);

2) Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.).

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC, 97/11/EC, 92/43/EEC un 2001/42/EC.

32

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar skaitļiem “2003/35/EC, 92/43/EEC”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

14. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar šādām direktīvām “2003/35/EC, 92/43/EEC”.

Likuma  "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
                               1.pielikums

Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams

1. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu diennaktī.

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 100 megavatu vai lielāku jaudu.

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas).

4. Iekārtas, kas paredzētas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei.

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) izmantotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas.

6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti melno un krāsaino metālu, izņemot dārgmetālus, pirmapstrādei un ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.

7. Iekārtas, kas paredzētas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) ja azbestcementa produktu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

2) ja abrazīvo materiālu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā.

8. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti rūpnieciskai turpmāk minēto vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus:

1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoši (vienkārši vai salikti) minerālmēsli;

3) augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi;

4) farmaceitiskie produkti, kuru ražošanā tiek izmantoti ķīmiskie un bioloģiskie procesi;

5) sprāgstvielas.

9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.

11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks. 

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas, kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja šo iekārtu jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī.

33

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 1. pielikumā:

izslēgt 14. punktā vārdus „ja šo iekārtu jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī.”

atbalstīt

15. 1.pielikumā:

izslēgt 14.punktā vārdus un skaitli “ja šo iekārtu jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī”;

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas.

16. Sadzīves atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja pārstrādes apjoms ir 10 tonnu un vairāk diennaktī.

17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja gada kopējā aprite ir 10 miljoni kubikmetru un vairāk.

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 procentus no tā plūsmas.

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 150 000 cilvēkekvivalentu.

20. Projekti, kas paredz naftas un dabasgāzes rūpniecisku ieguvi.

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonu kubikmetru.

22. Naftas, gāzes un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums - 40 kilometru.

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85 000 vietu broileriem;

2) 60 000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem;

4) 900 vietām sivēnmātēm.

24. Rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas;

2) papīra un kartona ražošanai, ja to jauda pārsniedz 50 000 tonnu gadā.

25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums ir lielāks par 15 kilometriem un spriegums - 110 kilovoltu vai vairāk.

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50 000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20 000 tonnu un vairāk.

28. (Izslēgts ar 19.06.2003. likumu).

29. Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu ieviešanas (introdukcijas) projekti.

34

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar 30. punktu šādā redakcijā:

„30. Jebkuras pārmaiņas darbībās, kuras saistītas ar šajā pielikumā minētajiem objektiem, ja šīs pārmaiņas atbilst robežvērtībām, ja tādas ir noteiktas šajā pielikumā.”

atbalstīt

precizētā redakcijā

papildināt pielikumu ar 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Jebkuras pārmaiņas darbībās, kas saistītas ar šajā pielikumā minētajiem objektiem, ja šīs pārmaiņas atbilst šajā pielikumā noteiktajām robežvērtībām.”

Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

2.pielikums

 Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) saimnieciskie ūdens projekti, arī meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) apmežošana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;

35

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 2. pielikumā:

izteikt 1. punkta 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

„4) apmežošana, ja zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;”

atbalstīt

16. 2.pielikumā:

izteikt 1.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) apmežošana, ja zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;”;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000 mājputniem;

6) zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 20 hektārus, zivju audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtu uzstādīšana čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja šo iekārtu jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) šādu iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) tādu melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija diennaktī vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla diennnaktī (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) tādu metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas diennaktī;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas diennaktī vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena diennaktī (ja 50 tonnas diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju diennaktī;

9) cukura rūpnieciska racoana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas diennaktī;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla diennaktī;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas diennaktī;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) vairāk nekā 300 automašīnām paredzētu stāvlaukumu būvniecība;

3) dzelzceļa līniju un termināļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja un metro līniju būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

11) ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā; dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas.

11. Pārējās darbības:

1) sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

36

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 11.punkta 2. apakšpunktā vārdus „iekārtu būvniecība” ar vārdiem „un pārstrādes iekārtas”.

atbalstīt

aizstāt 11.punkta 2.apakšpunktā vārdus “iekārtu būvniecība” ar vārdiem “un pārstrādes iekārtas”;

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) kapsētu ierīkošana.

37

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 11. punktu ar 10. apakšpunktu šādā redakcijā:

„10) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā, pārstrādes iekārtu būvniecība;”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt 11.punktu ar 10. un 11.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10) iekārtu būvniecība tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā;

38

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 11. punktu ar 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

„11) bīstamo atkritumu šķirošanas laukumi.”

atbalstīt

11) bīstamo atkritumu šķirošanas laukumi.”

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem un kuras turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas.