Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 28. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu "Lauksaimniecības un lauku attīstības likums" (Reģ. nr.598)       (Dok. nr.1875, 1875A)        un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) lauksaimniecība – tautsaimniecības nozare, kura nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu;

2) lauku attīstība – nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana;

3) lauksaimniecības produkti – zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti. Lauksaimniecības produktu sarakstu atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam apstiprina Ministru kabinets;

4) bioloģiskā lauksaimniecība – lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas saistīts ar minerālmēslu, pesticīdu un augšanas stimulatoru lietošanas un citiem ierobežojumiem atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, kura atbilstību novērtē un bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu izdod sertifikācijas institūcija;

5) lauku teritorija – visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus;

6) lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija – lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veida maiņa;

7) kvotas – konkrētā lauksaimniecības produkta ražošanas kvantitatīvs ierobežojums;

8) tirgus intervence – lauksaimniecības produktu tirgus cenu atbalsta mehānisms, lai nodrošinātu noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.

Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

Šis likums nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstības politikas ilglaicīgu attīstību.

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu investīciju un līdzekļu ieguldīšana lauksaimniecības ražošanas racionālā attīstībā, ražošanas faktoru optimālā izmantošanā un lauku vides saglabāšanā, nodrošinot lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un veicinot lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību.

(2) Lauksaimniecības un lauku attīstības politiku īsteno šādos veidos:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

2) kredītu un nodokļu politika;

3) tirgus intervence;

4) kvotas;

5) importa un eksporta režīms;

6) citas metodes, ievērojot noslēgtās starptautiskās saistības.

(1) Valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijā. Valsts atbalsts nedrīkst ierobežot konkurenci, dodot priekšroku atsevišķu lauksaimniecības produktu ražošanā un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanā.

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lauksaimniecības produktu ražotājiem atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajās valsts programmās noteiktajam var piešķirt ilgtermiņa kredītus ar atvieglotiem noteikumiem un kredītprocentu subsīdijas.

(4) Ministru kabinets mēneša laikā pēc kārtējā gada valsts budžeta likuma spēkā stāšanās katrai atbalstāmajai lauksaimniecības programmai nosaka ikgadējo valsts atbalsta apmēru un saņemšanas kārtību.

(5) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, nosaka Ministru kabinets.

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

(1) Kvotas īsteno, lai mazinātu neatbilstību lauksaimniecības produktu piedāvājumā un pieprasījumā un uzlabotu tirgus līdzsvaru.

(2) Kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena ražošanas kvotām, kā arī šo kvotu administrēšanas, kontroles, soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Kartupeļu cietes ražošanas kvotu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ražotāju grupas veido, lai nodrošinātu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un biedru saražotās produkcijas realizāciju, samazinātu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

(2) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības kontroli nosaka Ministru kabinets.

(1) Ārējās tirdzniecības režīms tiek piemērots, lai ieviestu vienotus noteikumus lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanai (importam) un izvešanai (eksportam), nosakot minēto procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēts ārējās tirdzniecības režīms, nosaka Ministru kabinets.

(1) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā tiek iegūta un apkopota informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, nosaka Ministru kabinets.

(1) Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību novērtē Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas institūcijas.

(1) Izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, Zemkopības ministrija par jautājumiem, kas minēti šā likuma 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 13.pantā, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, kura pārstāv vairākumu Latvijā reģistrēto lauksaimniecības nevalstisko organizāciju, un Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā apstiprina nolikumu, kurā nosaka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķus un galvenos uzdevumus.

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības nozares attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus zivsaimniecības politikas īstenošanā. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Padomes nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(1) Kārtību, kādā vāc un apkopo informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

1. Atzīt par spēku zaudējušu Lauksaimniecības likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2., 24.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1)  2002.gada 30.septembra noteikumi Nr.330 "Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība";

2)   2002.gada 30.septembra noteikumi Nr.331 "Par graudu iepirkšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Riga Bestsprit" piegādātājiem 2002.gadā";

3)  2003.gada 10.jūnija noteikumi Nr.246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū";

4)  2001.gada 27.decembra noteikumi Nr.540 "Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai";

5)  2002.gada 26.novembra noteikumi Nr.514 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība";

6)  2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.232 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība";

7)  Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.7 "Noteikumi par lauksaimniecības produktu sarakstu".

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam, piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumi Nr.385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta otrajā un piektajā daļā paredzētos noteikumus.

5. Likuma 1.panta 3., 4., 7. un 8.punkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

6. Likuma 5.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.novembrī.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.