Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja:

1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.

Nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos tās likumiskais pārstāvis. Kriminālpārkāpuma gadījumā nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu uz izlīguma pamata, ja cietušais ir nepilngadīgs.

Papildināt 5.3 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lai iegūtu pirmās daļas trešajā punktā minētās ziņas par nepilngadīgā personību, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.”

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai citas atkarības.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

1. Izteikt 5.4 panta sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības."

Papildināt 5.4 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Lai iegūtu šī panta pirmajā daļā minētās ziņas, prokurors var pieprasīt izvērtēšanas ziņojumu no Valsts probācijas dienesta.”

Noraidīt

1. Izteikt 5.4 panta sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības."

Pēc lietas dalībnieku iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem prokurors sastāda apsūdzības rakstu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un noslēguma daļas.

Ievaddaļā jānorāda šādas ziņas par apsūdzēto: vārds, uzvārds, personas kods, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, ģimenes stāvoklis, vai apgādībā ir mazgadīgi bērni, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī jānorāda panti, pēc kuriem uzrādīta apsūdzība.

Aprakstošajā daļā tiešā saskaņā ar apsūdzētajam uzrādītās apsūdzības tekstu jānorāda lietas būtība, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, motīvi, izdarīšanas veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi būtiski apstākļi. Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu uzskaitījums, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības. Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus vai arī apsūdzētie grupā izdarījuši vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, lietas būtības izklāsta kārtību un pierādījumu uzskaitījuma secību nosaka prokurors.

Noslēguma daļā jānorāda apsūdzētā atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personu.

Apsūdzības raksta tekstā jānorāda, kurās lietas lappusēs ir apstiprinājums apsūdzības rakstā izklāstītajiem lietas apstākļiem.

Apsūdzības rakstu paraksta prokurors, norādot tā sastādīšanas vietu un laiku.

Papildināt 209.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Lai noskaidrotu apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, prokurors var pieprasīt izvērtēšanas ziņojumu no Valsts probācijas dienesta.”

Noraidīt

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kāda soda veida un mēra piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

4

Papildināt Latvijas kriminālprocesa kodeksa 214.3 panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “materiāliem” ar vārdiem “pēc vienošanās noslēgšanas”.

Atbalstīt

2. Papildināt 214.3 panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “materiāliem” ar vārdiem “pēc vienošanās noslēgšanas”.

Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi:

1) par aizstāvja aicināšanu;

2) par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;

3) par tulka pieaicināšanu;

4) par iztiesāšanas laiku un vietu;

5) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

6) par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiāli;

7) par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes.

Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu.

5

Papildināt 227.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: ”Sagatavojot lietu izskatīšanai tiesas sēdē, tiesnesis var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par apsūdzēto.”

Noraidīt

Nepilngadīgo lietas iztiesāšanas gaitā jānoskaidro: nepilngadīgā vecums, apstākļi, kas nepieciešami, lai novērtētu viņa garīgo attīstību un iepazītos ar viņa personību, apstākļi, kādos viņš dzīvo, kā arī jānoskaidro cēloņi, kas radījuši apstākļus nozieguma izdarīšanai, iespējamie uzkūdītāji un citi līdzdalībnieki.

Šo apstākļu noskaidrošanai var nopratināt nepilngadīgā vecākus, audzināšanas iestāžu pārstāvjus un citas personas, kā arī pieprasīt vajadzīgos dokumentus un izdarīt citas tiesas darbības.

. . .

6

Papildināt 264.panta otro daļu pēc vārda “var” ar vārdiem “pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo”.

Noraidīt

Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa izlemj, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzlikt nosacīti notiesātā pārraudzību un audzināšanu.

Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.

2. Izteikt 305.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Nosacīti notiesājot personu, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai policijas iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šī pienākuma izpildi."

3. Izteikt 305.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Nosacīti notiesājot personu, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai policijas iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šā pienākuma izpildi."

. . .

Tiesnesis, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apsūdzētā nodošanu tiesai;

2) par lietas virzīšanu izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja vienošanās process pirmstiesas izmeklēšanā piemērots, pārkāpjot šā kodeksa noteikumus;

3) . . .

. . .

7

Papildināt Latvijas kriminālprocesa kodeksa 416.1 panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai pieļaujot Krimināllikuma normu pārkāpumu”.

4. Papildināt 416.1 panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai pieļaujot Krimināllikuma normu pārkāpumu”.

Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1) apsūdzētais vai tiesājamais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) . . .

. . .

9

Papildināt kodeksa 480.panta pirmās daļas 1.punktu pirms vārdiem “apsūdzētais vai tiesājamais” ar vārdiem “aizdomās turētais,”.

Aizstāt 480.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “apsūdzētais” ar vārdiem “aizdomās turētais, apsūdzētais”.

Atbalstīt

5. Aizstāt 480.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “apsūdzētais” ar vārdiem “aizdomās turētais, apsūdzētais”.