Rīgā

Rīgā

2004.gada 15.janvārī.

Nr.9/15-7-1/2

 

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 2004.gada 22.janvāra Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā un nodot tikai Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 3.daļu Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut likumprojekta “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1 lpp.);

2) anotācija (4 lpp.);

3) dokumenti uz 5 lapām.

Ar cieņu,

Pilsonības likuma izpildes

komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte

 

 

 

Likumprojekts

 

 

 

 

 

Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni

 

 

Atzīt Kristīni Tovmasjanu (personas kods 250178-14651) par Latvijas pilsoni.

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

Likumprojekts

“Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Kristīni Tovmasjanu, personas kods 250178-14651, par Latvijas pilsoni. Kristīne Tovmasjana ir dzimusi 1978.gada 25.janvārī, Armēnijā. Kristīne un viņas māte Ārija Tovmasjana kā latviešu izcelsmes personas ir repatriantes.

K.Tovmasjana ar ģimeni 1996.gadā repatriējās uz Latviju un saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lai izceļotu no Armēnijas, bija nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments un viņai bij.PSRS iekšzemes pases vietā tika izsniegta Armēnijas Republikas pilsoņa pase. Kaut arī K.Tovmasjana Armēnijas pilsonību nav pieprasījusi, viņa automātiski kļuva par Armēnijas pilsoni.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni reģistrācijas kārtībā, uz ko repatriantei K.Tovmasjanai ir Pilsonības likumā noteiktās tiesības, ir jāatsakās no Armēnijas pilsonības. K.Tovmasjana vairākkārt vērsās Armēnijas vēstniecībā Varšavā ar lūgumu pieņemt atteikšanos no Armēnijas pilsonības. Diemžēl, atbilstoši Armēnijas Republikas likumam par pilsonību, kā paskaidroja vēstniecībā, atteikšanās procedūra no Armēnijas pilsonības ir ļoti sarežģīta un ņemot vērā esošo situāciju Armēnijā, nav garantijas, ka atteikšanās lūgums no Armēnijas pilsonības tiks apmierināts.

K.Tovmasjana ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas maģistre, ģeoloģijas doktorantūras studente, Latvijas Universitātes lektore. Kopš 1998.gada K.Tovmasjana piedalās Zviedru Institūta finansētajā starptautiskās sadarbības projektā “Baltijas devona baseinu tektoniskā un sedimentoloģiskā attīstība saistībā ar Skandināvijas kaledonīdu attīstību”. Par izcilajiem studiju rezultātiem un par pētnieciskajiem sasniegumiem K.Tovmasjana ir saņēmusi LU Rektora atzinības rakstu par savu zinātnisko darbu un vairākas stipendijas: LU K.Morberga stipendiju 2001./2002. akadēmiskā gadā, M.Petkēvičas piemiņas vienreizēju stipendiju par sasniegumiem pētniecībā 2002.gadā un Zvejnieka fonda stipendiju studijām Svalbāras Universitātes Centrā un Gēteborgas universitātē 2003.gadā.

K.Tovmasjanas doktorantūras studiju sekmīgai norisei un Latvijai būtiska sadarbības projekta Latvijas grupas darbībai ir nozīmīgi jaunās zinātnieces komandējumi uz ārvalstīm, it īpaši Igauniju, Lietuvu un Skandināvijas valstīm. Robežas šķērsošana ir apgrūtināta, jo nepieciešamas vīzas, kas arī finansiāli ir dārgi, jo viņai kā Armēnijas pilsonei, izceļošanai uz ārvalstīm no Latvijas, ir nepieciešamas vīzas. Pašreiz, neskatoties uz Armēnijas pilsoņa pases kā legāla ceļošanas dokumenta derīgumu, vīzām paredzētās lapas jau ir aizpildītas, tāpēc praktiski šķērsot robežu vispār vairs nav iespējams.

Latvijas valsts interesēs ir ģeoloģijas zinātņu nozares attīstība. Latvijas Universitātes rektors, profesors Ivars Lācis lūdz atbalstīt pilsonības atzīšanu K.Tovmasjanai, kas ir ļoti nozīmīga viņas kā perspektīvas zinātnieces nākotnei, jo jaunā speciāliste ir viena no aktīvākajām darbiniecēm starptautiskās sadarbības veicināšanā šajā jomā. Pie tam K.Tovmasjana pārstāv Latvijai nozīmīgu zinātnes nozari, kurā padomju laikā akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijā un latviešu valodā iegūt nebija iespējams. Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa uzskata viņu par potenciālu mācībspēku ar lielām izaugsmes iespējām nākotnē Latvijas valsts interesēs.

K.Tovmasjana savu nākotni saista ar Latviju un to pauž arī savā iesniegumā, lūgumā atzīt viņu par Latvijas pilsoni. Iegūstot Latvijas pilsonību K.Tovmasjanai būs likumīgs pamats prasīt izslēgt viņu no Armēnijas pilsonības, kā to paredz Armēnijas likumdošana, ja ir iegūta kādas citas valsts pilsonība. Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē K.Tovmasjana apliecināja savu gatavību to darīt uzreiz pēc atzīšanas par Latvijas pilsoni. Pilsonības likuma izpildes komisija vienbalsīgi atbalstīja K.Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz atzīt Kristīni Tovmasjanu, personas kods 250178-14651, par Latvijas Republikas pilsoni.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

 

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budceta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Pasākumi nav veikti

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

4.Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likuma tekstu publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija