"2309 90 999

------ pārējie

0"

III daļa. Graudu produkti

1001 10 00 92 00

Cietie kvieši, sēklas

1001 10 00 94 00

Cietie kvieši, pārējie

1001 90 91 90 00

Mīksto kviešu sēklas un kviešu un rudzu maisījums, sēklas

1001 90 99 90 00

Mīksto kviešu sēklas un kviešu un rudzu maisījums, pārējie

1002 00 00 90 00

Rudzi

1003 00 10 90 00

Mieži, sēklas

1003 00 90 90 00

Mieži, pārējie

1004 00 00 92 00

Auzas, sēklas

1004 00 00 94 00

Auzas, pārējie

1101 00 11 90 00

Milti no cietajiem kviešiem

1101 00 15 91 00

Milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (0–600)

1101 00 15 91 30

Milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (601–900)

1101 00 15 91 50

Milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (901–1100)

1101 00 15 91 70

Milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (1101–1650)

1101 00 15 91 80

Milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (1651–1900)

1101 00 15 91 90

Milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (+ 1900)

1101 00 90 90 00

Kviešu un rudzu maisījuma milti

1102 10 00 95 00

Rudzu milti (0–1400)

1102 10 00 97 00

Rudzu milti (1400–2000)

1102 10 00 99 00

Rudzu milti (+ 2000)

1102 90 10 91 00

Miecu milti (0–0,9)

1102 90 10 99 00

Miecu milti

1102 90 30 91 00

Auzu milti

1103 11 10 92 00

Cieto kviešu putraimi un milti (0–1300, tīkls 0,160 mm)

1103 11 10 94 00

Cieto kviešu putraimi un milti (0–1300, pārējie)

1103 11 10 99 00

Cieto kviešu putraimi un milti (+ 1300)

1103 11 90 92 00

Granulas un milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (0–600)

1103 11 90 98 00

Granulas un milti no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem (+ 600)

1103 19 40

--- auzu

1103 19 10 90 00

Granulas un milti no rudziem

1103 20 60

-- kviešu"

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2. Likuma “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” (turpmāk likums) 3.pielikums nosaka sarakstu produktiem, kuriem piemērojama papildus importa kontroles kārtība. Likuma 3.pielikums tika izstrādāts, pamatojoties uz “Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas noslēgto Vienošanās protokolu par lauksaimniecības produktu jaunajiem tirdzniecības atvieglojumiem”, kas tika parakstīts 2002.gada 4.aprīlī.

Likuma piemērošanas laikā tika konstatēts, ka tā 3.pielikumā ir iekļautas atsevišķas piena un liellopu gaļas produktu tarifu līnijas, kuru eksportam Eiropas Savienībā netiek piemērotas eksporta subsīdijas un netiek izsniegtas eksporta licences. Tādēļ, piemērojot Latvijā papildus kontroles kārtību, kas tai skaitā nosaka obligātu sertificētas Eiropas Savienībā izsniegtas eksporta licences kopijas iesniegšanu, tiek ierobežota likumā noteiktu tirdzniecības atvieglojumu piemērošana muitas tarifu kvotu veidā. Eiropas kopienas izcelsmes lauksaimniecības preču kopējais imports, kam netiek piemērota papildus kontroles kārtība - liellopu gaļas imports 2002.gadā sastādīja 755,4 tonnas, taču piena produktu imports 10,6 tonnas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lai neierobežotu Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas noslēgto Vienošanās protokolā paredzēto tirdzniecības atvieglojumu piemērošanu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā.

Likuma grozījumi ir izstrādāti, pamatojoties uz konsultāciju rezultātiem ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības Ģenerāldirektorātu un pamatojoties uz 1987.gada 17.decembra Eiropas Komisijas regulu Nr.3848/87, kas nosaka lauksaimniecības produktu eksporta subsīdiju nomenklatūru.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai pozitīvi ietekmētu lopkopības produkcijas ražošanas pašizmaksas samazināšanos un lai novērstu ierobežojumus Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas noslēgto Vienošanās protokolā paredzēto tirdzniecības atvieglojumu piemērošanā.

Likumprojekts paredz grozīt likumu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””:

1. papildinot likuma 1.pielikumu ar lopbarības piedevu tarifa līniju, nosakot ievedmuitas likmi 0 % apmērā;

2. aizstāt likuma 3.pielikumu ar šī likuma 2.punktu.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Pēc likumprojekta stāšanās spēkā nav paredzams būtisks lopbarības piedevu importa apjomu pieaugums, jo šie produkti tiek importēti arī šobrīd.

2. Stājoties spēkā likuma 3.pielikuma grozījumiem, nav paredzams importa apjomu pieaugums.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

2. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā tiks sakārtota tirdzniecības atvieglojumu piemērošanas kārtība atsevišķiem Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības produktiem.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

1. - 0,9

Nemainīsies

Nemainīsies

Nemainīsies

Nemainīsies

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Papildu izdevumi nav paredzēti

3. Finansiālā ietekme

Budžeta ieņēmumi likuma darbības laikā samazināsies par 0,9 tūkst. Ls. Valsts budžeta samazinājumu veido paredzamais muitas nodevas samazinājums ES izcelsmes lopbarības piedevām. Budžeta samazinājums aprēķināts, ņemot vērā 2000. līdz 2002.gada vidējo importa apjomu un vērtību un tam piemēroto muitas nodokli.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Papildu izdevumi nav paredzēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Skat. III tabulas 1., 3.punktu.

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības saistībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas Republikas un Marakešas protokolu “Par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas noslēgtajiem un spēkā esošajiem līgumiem par brīvo tirdzniecību.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

2. Eiropas Komisijas 1987.gada 17.decembra regula (EEK) Nr.3846/87, kas nosaka lauksaimniecības produktu eksporta subsīdiju nomenklatūru. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 366, 24/12/1987).

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

3.pielikums

EK regula Nr.3846/87, 5., 9.pielikums

Atbilst

-

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

1. Likumprojekta izstrādes gaitā ir notikušas konsultācijas ar:

- Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) pārstāvjiem;

- lopbarības ražotājiem un lopbarības piedevu importētājiem.

2. Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

1. Likumprojekta nosacījumi lopbarības piedevu muitas nodokļa samazinājumu izstrādāti, pamatojoties uz darba grupā “par lopbarības piedevu muitas nodokļu izvērtēšanu” nolemto, kurā piedalījās 1.punktā minētās nevalstiskās organizācijas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

1. Tika informētas visas ZM zināmās ieinteresētās puses - nevalstiskās organizācijas, ražotāji un tirgotāji, un tika lūgti piedalīties muitas nodokļa izvērtēšanas darba grupā. Likumprojektā paredzēto lopbarības piedevu muitas nodokļu samazinājumu atbalstīja visas ieinteresētās puses.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

2. Konsultā cijas notika ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāta speciālistiem.

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma administrēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde. Likumprojekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu vai esošo institūciju funkciju paplašināšanu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

L.Straujuma

S.Grigaļūna

D.Malzubre