Spēkā esošā likuma pantu redakcija

Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Komisijas lēmums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Vienlīdzīgu tiesību princips

(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.

 7.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem ”ģimenes stāvokļa” ar vārdiem ”seksuālās orientācijas”;

Neatbalstīt.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

”(3) Darba devējam ir tiesības veikt īpašus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu darbinieka atrašanos mazāk labvēlīgā stāvoklī saistībā ar kādu no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem vai novērstu sekas, kas darbiniekam rodas sakarā ar atrašanos šādā stāvoklī ".

Neatbalstīt.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz invalīdiem, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu invalīdu iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, veikt darba pienākumus, tikt paaugstinātam amatā vai nosūtītam profesionālā apmācībā, ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu slogu.”.

Mainīt likumpro-jekta pantu numerāciju.

1. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā

“(3) Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz invalīdiem, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu invalīdu iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, veikt darba pienākumus, tikt paaugstinātiem amatā vai nosūtītiem uz profesionālo apmācību, ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu slogu.”

8.pants. Tiesības apvienoties organizācijās

(1) Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

”(1) Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas saistībā ar kādu no šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.”

Atbalstīt.

2. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi, bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas saistībā ar kādu no šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.”

9.pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

”(2) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.”

Atbalstīt.

3. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.”

14.pants. Darbinieka nosūtīšana

…

(2) Nosūtītais darbinieks šā panta izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.

1. Aizstāt 14.panta ceturtajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienestu" ar vārdiem "Valsts robežsardzi un Valsts darba inspekciju".

4. Aizstāt 14.panta ceturtajā daļā vārdus “Nodarbinātības valsts dienestu” ar vārdiem “Valsts robežsardzi un Valsts darba inspekciju”.

29.pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(2) Atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Papildināt 29.panta otro daļu pēc vārda ”priekšnoteikums” ar vārdiem ” kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi.”;

Atbalstīt.

5. 29.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “priekšnoteikums” ar vārdiem “kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi”;

(4) Netieša diskriminācija pastāv, ja acīmredzami neitrāli noteikumi, kritēriji vai prakse rada nelabvēlīgas sekas ievērojami lielākai daļai viena dzimuma personu, izņemot gadījumu, kad šādi noteikumi, kritēriji vai prakse ir piemērota un nepieciešama un var tikt attaisnota ar objektīviem apstākļiem, kas nav saistīti ar dzimumu.

Izteikt 29.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

”(4) Par diskrimināciju šā likuma izpratnē uzskatāma arī personas cieņas aizskaršana, seksuālā uzmākšanās un norādījums diskriminēt. "

(8)

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par diskrimināciju šā likuma izpratnē uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt.

Izteikt 29.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par diskrimināciju šā likuma izpratnē uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt."

Atbalstīt.

(5) Šā panta noteikumi attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.

Izteikt 29.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma.”;

Red.prec.

(5) Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

”(6) Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izvēlētie līdzekļi ir samērīgi."

Red.prec.

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: “(6) Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Papildināt 29.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Personas cieņa ir aizskarta, ja persona ir pakļauta tādai sev nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar viņas piederību noteiktam dzimumam un kuras mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana. "

(13)

(7) Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tai skaitā –– seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

papildināt 29.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

(8) Seksuāla uzmākšanās pastāv, ja persona ir pakļauta tādai sev nevēlamai fiziskai, vārdiskai vai nevārdiskai seksuāla rakstura rīcībai, kuras mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana, it īpaši, radot iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu, degradējošu vai aizskarošu vidi.

(13)

Papildināt 29.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tai skaitā –– seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana. "

Atbalstīt.

Labklājības ministre D.Staķe

papildināt 29.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Atšķirīgas attieksmes aizlieguma un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpuma gadījumā darbiniekam, papildus citām šajā likumā noteiktām tiesībām, ir tiesības prasīt arī atlīdzības par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzību par morālā kaitējuma apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata."

(15)

(8) Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Papildināt 29.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā to, kādā apmērā nodrošināma atlīdzība par morālo kaitējumu, nosaka tiesa pēc sava ieskata."

Atbalstīt.

Labklājības ministre D.Staķe

papildināt 29.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

(10) Šā panta noteikumi, kā arī šā likuma 32.panta pirmajā daļā, 34.pantā, 48.pantā, 60.pantā, 95.pantā, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgās tiesības būtību, attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.”.

(17)

Papildināt 29.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Šā panta, kā arī šā likuma 32.panta pirmās daļas, 34., 48., 60. un 95.panta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgo tiesību būtību, attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.”

Atbalstīt.

(9) Šā panta, kā arī šā likuma 32.panta pirmās daļas, 34., 48., 60. un 95.panta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgo tiesību būtību, attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.”

(2) Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumi par:

1) grūtniecību, izņemot gadījumu, kad paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā;

Izteikt 33.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

”1) grūtniecību, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku un paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā vai arī laika posms, kurā sieviete neveic attiecīgo darbu vai nodarbošanos, nav samērīgs ar darba līguma termiņu;

Atbalstīt

6. Izteikt 33.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) grūtniecību, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku un paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā vai arī laikposms, kurā sieviete neveic attiecīgo darbu vai nodarbošanos, nav samērīgs ar darba līguma termiņu;”.

34.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas, dibinot darba tiesiskās attiecības

(1) Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(2) Pretendents var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

(3) Ja darba tiesiskās attiecības nav nodibinātas atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas dēļ, pretendentam nav tiesību prasīt šo attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā.

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, dibinot darba tiesiskās attiecības

(1) Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

(2) Ja darba tiesiskās attiecības nav nodibinātas citu iemeslu, nevis atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas dēļ, pretendentam nav tiesību prasīt šo attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā.”

Atbalstīt.

7. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

(1) Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

(2) Ja darba tiesiskās attiecības nav nodibinātas citu iemeslu, nevis atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas dēļ, pretendentam nav tiesību prasīt šo attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā.”

35.pants. Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti

(1) Sagatavojot darba līgumu, pretendentam ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu (pasi vai dzimšanas apliecību, ja viņš ir jaunāks par 16 gadiem);

2.Izslēgt 35.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "(pasi vai dzimšanas apliecību, ja viņš ir jaunāks par 16 gadiem)".

8. Izslēgt 35.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus un skaitli “(pasi vai dzimšanas apliecību, ja viņš ir jaunāks par 16 gadiem)”.

……………(7) Darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

Papildināt 37.panta septīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

” Jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām"

(21)

9. 37.pantā:

papildināt septīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām, ja ir attiecīgs ārsta atzinums.”;

Papildināt 37.panta septīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām, ja ir attiecīgs ārsta atzinums.”;

Atbalstīt.

(8) Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīkst nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņēmuši darba atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Izteikt 37.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai ar darba atļauju, izņemot Imigrācijas likumā noteiktos gadījumus."

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir darba atļauja, izņemot Imigrācijas likumā noteiktos gadījumus.”

(1) Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot:

7) bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko darbu vai darbu, kas saistīts ar bezdarbnieka profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu.

4. Izteikt 44.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu."

Atbalstīt

10. Izteikt 44.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu.”

(1) Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(2) Darbinieks var celt šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.

11. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.”

Atbalstīt

11. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.”

……………….

(2) Ja darba devējs pārkāpis šā panta pirmās daļas noteikumus, darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu darba devējs parasti maksā par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu.

Papildināt 60.panta otro daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

”Darbiniekam ir tiesības prasīt arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.”

Atbalstīt

12. Papildināt 60.panta otro daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Darbiniekam ir tiesības prasīt arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.”

(5) No valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un tās uzskaites sistēmu nosaka Ministru kabinets.

(6) Intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem nosaka Ministru kabinets.

Papildināt 62.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) No valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts aģentūru, valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets.".

Neatbalstīt.

68.pants. Piemaksa par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā

(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

”68.pants. Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā

(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Atbalstīt.

13. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

“68.pants. Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā

(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, –– piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.”.

(2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.”

82.pants. Pienākums veikt veselības pārbaudi

Darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu ar infekcijas slimību.

5. 82.pantā:

aizstāt vārdus "ar infekcijas slimību" ar vārdiem "kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs."

14. 82.pantā:

aizstāt vārdus “ar infekcijas slimību” ar vārdiem “kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs.”

94.pants. Darbinieka tiesību un interešu aizsardzība uzņēmumā

(1) Darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem.

(2) Sūdzību izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Darbiniekam un darbinieku pārstāvim ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli.

Papildināt 94.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: ”Ja darba devējs saņem darbinieka sūdzību vai arī citu informāciju par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, kas var būt par pamatu darbinieka tiešai vai netiešai diskriminācijai, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, lai noskaidrotu lietas apstākļus un nepieciešamības gadījumā novērstu šādu darbinieku tiešu vai netiešu diskrimināciju.”

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Neatbalstīt.

(3) Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem.

95.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas, paaugstinot amatā un nosakot darba apstākļus

papildināt panta nosaukumu pēc vārda ”apstākļus” ar vārdiem ”vai profesionālo apmācību” 

Izteikt 95.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“95.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai paaugstinot amatā."

Atbalstīt.

15. Izteikt 95.pantu šādā redakcijā:

“95.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai paaugstinot amatā

(1) Ja darba devējs, paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

”(1) Ja darba devējs, paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzību apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(30)

(1) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus vai profesionālo apmācību, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

Izteikt 95.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus vai profesionālo apmācību, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

Atbalstīt.

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus vai profesionālo apmācību, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.”

(32)

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.”

Izteikt 95.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.”

Atbalstīt.

100.pants. Darbinieka uzteikums

(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.

Izteikt 100.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš."

16. Izteikt 100.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.”

(4) Uzteikt darba līgumu šā panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.

7. Papildināt 101.panta ceturto daļu pēc vārdiem "pirmās daļas" ar skaitli "6.".

17. Papildināt 101.panta ceturto daļu pēc vārdiem “pirmās daļas” ar skaitli “6.”.

105.pants. Kolektīvā atlaišana

(1) Kolektīvā atlaišana ir tāda darbinieku skaita samazināšana, ja atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:

1) vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;

2) vismaz 10 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;

3) vismaz 10 procenti no darbinieku skaita, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus;

4) vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbinieku.

Papildināt 105.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

”(2) Aprēķinot atlaižamo darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumus, kad darba devējs nav uzteicis darba līgumu, bet darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas uz citiem pamatiem, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām un ko ir veicinājis darba devējs.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Atbalstīt.

18. Papildināt 105.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

”(2) Aprēķinot atlaižamo darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumus, kad darba devējs nav uzteicis darba līgumu, bet darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas uz citiem pamatiem, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām un ko ir veicinājis darba devējs.”;

(4) Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, ne vēlāk kā 60 dienas iepriekš rakstveidā par to paziņo Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas. Paziņojumā tiek norādīts darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), uzņēmuma atrašanās vieta un darbības veids, paredzētās kolektīvās atlaišanas iemesli, atlaižamo darbinieku skaits, minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaits un laikposms, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt. Paziņojuma norakstu darba devējs nosūta arī darbinieku pārstāvjiem. Nodarbinātības valsts dienests un pašvaldība var pieprasīt no darba devēja arī citu informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu.

8. Aizstāt 106.panta ceturtajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā).

Papildināt 106.panta ceturtās daļas otro teikumu pēc vārda ”veikt” ar vārdiem ”kā arī informācija par šajā pantā minētajām konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem.”

Atbalstīt.

19. 106.pantā ceturtajā daļā:

aizstāt vārdus "Nodarbinātības valsts dienests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā);

papildināt otro teikumu pēc vārda ”veikt” ar vārdiem ”kā arī informācija par šajā pantā minētajām konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem.”

107.pants. Kolektīvās atlaišanas uzsākšana

(1) Darba devējs kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne agrāk kā 60 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas Nodarbinātības valsts dienestam, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu.

(2) Izņēmuma gadījumos Nodarbinātības valsts dienests var pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu līdz 75 dienām. Par termiņa pagarināšanu un tās iemesliem Nodarbinātības valsts dienests rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem divas nedēļas pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

9. Aizstāt 107.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā).

20. Aizstāt 107.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Nodarbinātības valsts dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūra” (attiecīgā locījumā).

(1) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10.punktā.

Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 10.punktā.

Neatbalstīt.

(2) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 10.punktā.

10. Papildināt 109.panta otro daļu pēc vārdiem "šā likuma" ar vārdiem "47.panta pirmajā daļā un".

Izteikt 109.panta otro daļu šādā redakcijā: 2) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 7. un 10.punktā.

Neatbalstīt.

21. Papildināt 109.panta otro daļu pēc vārdiem “šā likuma” ar skaitli un vārdiem “47.panta pirmajā daļā un”.

115.pants. Trešo personu pieprasījums

(1) Vecāki (aizbildņi) vai Valsts darba inspekcija var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

(2) Darba devējam pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas ir pienākums ne vēlāk kā piecu dienu laikā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku un izmaksāt viņam atlīdzību — ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

Izteikt 115.pantu šādā redakcijā:

"115.pants. Trešo personu pieprasījums un tiesas spriedums”.

Atbalstīt.

22. 115.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“115.pants. Trešo personu pieprasījums un tiesas spriedums”;

Papilināt 115.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar brīdi, kad ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums, ar kuru darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk, izņemot gadījumu, ja darbinieks notiesāts nosacīti.

(4) Tiesai aizstājot piespriesto naudas sodu ar arestu (….) , darba tiesiskās attiecības izbeidzas (ja arests noteikts uz 30 dienām vai ilgāk) ar tiesas lēmuma pieņemšanas brīdi."

precizēt.

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar brīdi, kad ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums, ar kuru darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk, izņemot gadījumu, kad darbinieks notiesāts nosacīti.

(4) Tiesai aizstājot piespriesto naudas sodu ar arestu vai brīvības atņemšanu, darba tiesiskās attiecības izbeidzas (ja arests noteikts uz 30 dienām vai ilgāk) ar tiesas lēmuma pieņemšanas brīdi.”

11. Papildināt 27.nodaļu ar 116.1 pantu šādā redakcijā:

"116.1 pants. Kriminālsoda piespriešana darbiniekam

(1) Darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar brīdi, kad ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums, ar kuru darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk, izņemot gadījumu, ja darbinieks notiesāts nosacīti.

(2) Tiesai aizstājot piespriesto naudas sodu ar arestu, darba tiesiskās attiecības izbeidzas (ja arests noteikts uz 30 dienām vai ilgāk) ar tiesas lēmuma pieņemšanas brīdi."

Izslēgt likumprojekta 11.pantu (izteikts kā likuma 115.panta trešā un ceturtā daļa)

Atbalstīt.

Izslēgts.

137.pants. Darba laika uzskaite

(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas, virsstundas un nedēļas atpūtas laikā nostrādātās stundas.

12. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas."

23.. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas."

(6) Aizliegts nodarbināt nakts laikā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

Papildināt 138.panta sesto daļu pēc vārdiem ”barošanas laikā” ar vārdiem ”ja ārsta atzinumā tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņa bērna drošībai un veselībai.”

Redakc.prec.

24.  Papildināt 138.panta sesto daļu pēc vārdiem “barošanas laikā” ar vārdiem “ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai”.

(4) Atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, pēc darbinieka izvēles piešķirot atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atlīdzību atbilstoši šā likuma 68.panta noteikumiem, šādos gadījumos:

Aizstāt 143.panta ceturtajā daļā vārdus ”pēc darbinieka iz vēles piešķirot atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atlīdzību atbilstoši šā likuma 68.panta noteikumiem” ar vārdiem ”piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā."

Red.prec.

25. Aizstāt 143.panta ceturtajā daļā vārdus “pēc darbinieka izvēles piešķirot atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atlīdzību atbilstoši šā likuma 68.panta noteikumiem” ar vārdiem “piešķirot viņam atpūtu citā laikā”.

145.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Ja noteikta summētā darba laika uzskaite, pārtraukumus ieskaita darba laikā.

.

13. Izteikt 145.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrām ar pusi stundām."

26. 145.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrām ar pusi stundām.”;

(2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā

Papildināt 145.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

”Ja iespējams, pusaudzim piešķir pārtraukumu, kad nostrādāta puse no pusaudzim nolīgtā dienas darba laika

Atbalstīt.

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no pusaudzim nolīgtā dienas darba laika.”

(4) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

14. Izteikt 146.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu. Darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa."

27. Izteikt 146.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu. Darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa.”

Šā likuma 131.panta pirmās daļas, 136.panta piektās daļas, 138.panta trešās daļas, 142.panta pirmās daļas, 143.panta pirmās daļas un 145.panta noteikumus, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kā arī nodrošinot pietiekamu atpūtu, var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgās darbības īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki.

Aizstāt 148.pantā vārdus „attiecīgās darbības” ar vārdiem „attiecīgā darba vai nodarbošanās”;

Atbalstīt.

28. Aizstāt 148.pantā vārdus “attiecīgās darbības” ar vārdiem “attiecīgā darba vai nodarbošanās”.

………………

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(5) Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Papildināt 149.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma darbiniekam ir tiesības uz tādiem darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu uzlabojumiem, uz kuriem viņam būtu tiesības, ja viņš nebūtu bijis atvaļinājumā. Šis noteikums attiecas arī uz šā likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157.pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ.”

Atbalstīt.

29. Papildināt 149.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma darbiniekam ir tiesības uz tādiem darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu uzlabojumiem, uz kuriem viņam būtu tiesības, ja viņš nebūtu bijis atvaļinājumā. Šis noteikums attiecas arī uz šā likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157.pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ.”

(1) Grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.

(2) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

(3) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

(4) Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

Papildināt 154.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

”(5) Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Atbalstīt.

30.. Papildināt 154.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.”

3. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

(2002.gada 12.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

15. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ja darba līgums uzteikts šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos un darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā."

31. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ja darba līgums uzteikts šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos un darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.”