Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

Nav iesniegti!

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Labklājības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Veselības ministrija” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Labklājības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Veselības ministrija” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārstniecība - profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe;

2) ārstniecības personas - personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību;

3) ārstniecības iestāde - šā likuma izpratnē: slimnīcas, rehabilitācijas iestādes, hospitāļi, specializētie centri, tehniskās ortopēdijas iestādes, neatliekamās

medicīniskās palīdzības iestādes, doktorāti (ambulances), poliklīnikas, veselības punkti, speciālie terapijas kabineti, medicīnas augstskolu klīnikas, institūti, kā arī

funkcionālo, morfoloģisko, hematoloģisko, bioķīmisko, mikrobioloģisko un citu diagnostisko izmeklējumu, patologanatomisko un tiesu medicīnas izmeklējumu

laboratorijas, ārstu prakses;

4) ārstniecības personas sertifikāts - Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Medicīnas māsu

asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta

patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē;

5) ārstniecības iestādes sertifikācija - neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka ārstniecības iestāde, tās struktūrvienība vai sniegtie pakalpojumi atbilst attiecīgajā standartā noteiktajām prasībām;

6) ārstu konsīlijs - ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku;

7) cilvēka infekcijas slimība - infekcijas slimības izraisītāja ierosināta slimība, kuras izplatīšanās var radīt epidēmiju (turpmāk - infekcijas slimība);

8) medicīniskā izglītība - Latvijas Republikā akreditētai medicīniskās izglītības programmai atbilstošs zināšanu un iemaņu kopums, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts diploms, kā arī turpmākā specializācija un kvalifikācijas celšana kādā no medicīnas nozarēm;

9) medicīniskās tehnoloģijas - ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un medicīniskās preces;

10) neatliekamā medicīniskā palīdzība - palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām;

11) pacients - persona, kas tiek ārstēta vai kas ir reģistrēta pie kādas no ārstniecības personām un, ja nepieciešams, tiek ārstēta;

12) pacientu aprūpe - veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības, ģimenes vai personas veselības uzturēšanu, veicināšanu,

aizsardzību un atgūšanu;

13) pirmā palīdzība - palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma;

14) medicīniskā rehabilitācija - medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanu vai atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem, vai - stabilu veselības traucējumu gadījumā - ar pacienta dzīves pielāgošanu videi un sabiedrībai;

15) pēcdiploma apmācība - ārstniecības personu tālākizglītība pēc medicīniskās izglītības iestādes diploma saņemšanas specializācijas vai kvalifikācijas celšanas veidā;

16) specializācija - pēcdiploma apmācības daļa, kas ietver Labklājības ministrijas apstiprinātajam specialitātes nolikumam atbilstošu zināšanu un iemaņu kopumu kādā no Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā iekļautajām specialitātēm. Specializācijai seko sertifikācija pilnvarotā sertifikācijas institūcijā un speciālista prakses tiesību iegūšana;

17) kvalifikācijas celšana - pēcdiploma apmācības daļa iegūtajā specialitātē pēc brīvi izraudzītas programmas. Kvalifikācijas celšanas laiks un saturs nav reglamentēts;

18) obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām - prasības, kuru izpilde jānodrošina ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, lai tajās būtu atļauts sniegt pacientiem medicīnisko palīdzību;

19) rezidentūra - darba līgumiskajās attiecībās ar apmācīttiesīgu ārstniecības iestādi esoša ārsta pēcdiploma apmācība specialitātes iegūšanai saskaņā ar valsts akreditētu izglītības programmu.

2. 1.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) medicīniskā izglītība — likumā noteiktajā kārtībā atzītai izglītības programmai atbilstošs zināšanu un prasmju kopums, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts izglītības dokuments;”;

izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

“19) rezidentūra — darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā.”

2. 1.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) medicīniskā izglītība — likumā noteiktajā kārtībā atzītai izglītības programmai atbilstošs zināšanu un prasmju kopums, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts izglītības dokuments;”;

izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

“19) rezidentūra — darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā.”

4.pants. Veselības aprūpes finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu

saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

8.pants. Labklājības ministrija veselības aprūpes jomā pilda šādas funkcijas:

1) izstrādā valsts politiku veselības aprūpē, kā arī pārrauga tās īstenošanu;

2) valsts mērogā koordinē un vada neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās;

3) apstiprina ārstniecības pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas rādītājus;

4) veido, papildina un uztur kārtībā ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un preču, kā arī ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrus;

5) apstiprina ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, kā arī jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību;

6) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai arodslimību sarakstu;

7) sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām izstrādā obligāto prasību projektus ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

8) apstiprina to ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu sarakstus, kuras noteiktā kārtībā ir tiesīgas veikt ārstniecības personu apmācību;

9) nodrošina termiņatļauju izsniegšanu ārvalstu ārstniecības personām konkrētu pasākumu realizācijai.

4. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nosaka kārtību, kādā veidojami, papildināmi un uzturami ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un preču reģistri;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību (turpmāk — LĀB) un ārstniecības personu profesionālajām asociācijām izstrādā obligāto prasību projektus ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;”.

4. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nosaka kārtību, kādā veidojami, papildināmi un uzturami ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un preču reģistri;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību (turpmāk — LĀB) un ārstniecības personu profesionālajām asociācijām izstrādā obligāto prasību projektus ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;”.

9.pants. (1) Veselībai kaitīgo darba vides faktoru un to darbu sarakstu, kuros nodarbinātās personas pirms stāšanās darbā un periodiski ir pakļaujamas obligātām veselības pārbaudēm, apstiprina Ministru kabinets.

(2) To darbu sarakstu, kuros strādājošajiem nepieciešamas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā, apstiprina Ministru kabinets.

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

17.pants. (1) Valsts garantētais medicīniskās palīdzības apjoms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek sniegts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto standartu.

6. Izteikt 17.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta atbilstoši veselības ministra noteiktajā kārtībā izstrādātām klīniskajām vadlīnijām.”

6. Izteikt 17.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta atbilstoši veselības ministra noteiktajā kārtībā izstrādātām klīniskajām vadlīnijām.”

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto valsts garantēto medicīnisko palīdzību ir tiesības saņemt jebkuram Latvijas teritorijā dzīvojošam bērnam, arī bērnam, kuram

nav piešķirts personas kods un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Bērnam ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko palīdzību.

26.pants. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.”

7. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.”

27.pants. Ārstniecības personu specialitāšu nosaukumus, to klasifikāciju un sadalījumu pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs nosaka Labklājības ministrija, bet ārstniecības personu nolikumus izstrādā ārstniecības personu profesionālās organizācijas un apstiprina Labklājības ministrija.

8. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Veselības ministrija nosaka ārstniecības personu specialitāšu nosaukumus, specialitāšu klasifikāciju un sadalījumu pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs un pēc saskaņošanas ar LĀB un ārstniecības personu profesionālajām asociācijām apstiprina ārstniecības personu nolikumus.”

8. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Veselības ministrija nosaka ārstniecības personu specialitāšu nosaukumus, specialitāšu klasifikāciju un sadalījumu pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs un pēc saskaņošanas ar LĀB un ārstniecības personu profesionālajām asociācijām apstiprina ārstniecības personu nolikumus.”

Ārsta profesija

37.pants. Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi augstāko medicīnisko ārsta izglītību un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši

iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) izmeklē pacientus fizisku, garīgu vai psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai;

2) novērtē slimības un to radītās sekas;

3) ārstē šā panta 1.punktā minētās slimības;

4) veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai;

5) sniedz dzemdībpalīdzību;

6) veic rehabilitāciju;

7) veic zobārstniecību;

8) izdara līķa sekcijas.

9. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) izmeklē pacientus fizisku un psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai;

2) novērtē slimības un to radītās sekas;

3) ārstē šā panta 1.punktā minētās slimības;

4) veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai;

5) sniedz dzemdībpalīdzību;

6) veic rehabilitāciju;

7) izdara līķa sekcijas.”

9. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) izmeklē pacientus fizisku un psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai;

2) novērtē slimības un to radītās sekas;

3) ārstē šā panta 1.punktā minētās slimības;

4) veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai;

5) sniedz dzemdībpalīdzību;

6) veic rehabilitāciju;

7) izdara līķa sekcijas.”

10. Papildināt likumu ar VI A nodaļu šādā redakcijā:

“VI A nodaļa

43.1 pants. Zobārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu;

2) pēta šā panta 1.punktā minēto slimību izcelsmi un profilakses iespējas.”

10. Papildināt likumu ar VI A nodaļu šādā redakcijā:

“VI A nodaļa

43.1 pants. Zobārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu;

2) pēta šā panta 1.punktā minēto slimī bu izcelsmi un profilakses iespējas.”

Māsas un ārsta palīga profesija

44.pants. (1) Māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi medicīnisko izglītību un ir reģistrēta ārstniecības personu māsu reģistrā.

(2) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savas specialitātes nolikumam.

11. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. (1) Māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām.

(2) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu.”

11. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. (1) Māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām.

(2) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu.”

12. Papildināt likumu ar VII B nodaļu šādā redakcijā:

“VII B nodaļa

45.3 pants. Vecmāte ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:

1) nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām, veic veselu jaundzimušo aprūpi;

2) konstatējot savā aprūpē esošas grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces vai jaundzimušā veselības riska faktorus vai iespējamu patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta;

3) piedalās ārstniecībā;

4) sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts ēdināšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos.”

12. Papildināt likumu ar VII B nodaļu šādā redakcijā:

“VII B nodaļa

45.3 pants. Vecmāte ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:

1) nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām, veic veselu jaundzimušo aprūpi;

2) konstatējot savā aprūpē esošas grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces vai jaundzimušā veselības riska faktorus vai iespējamu patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta;

3) piedalās ārstniecībā;

4) sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts ēdināšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos.”

50.pants. (1) Ziņas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi (turpmāk - ziņas par pacientu), kā arī ziņas, ko ārstniecības personas ārstniecības procesā ieguvušas par pacienta un viņa tuvāko radinieku privāto dzīvi, ir konfidenciālas.

(2) Ziņas par pacientu var sniegt:

1) citām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK);

3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai.

(3) Tiesai, prokuratūrai, policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoriem), bāriņtiesai (pagasttiesai), kā arī institūcijām, kuras veic izziņu, ziņas

par pacientu sniedzamas tikai pēc šo institūciju rakstveida pieprasījuma, ja ir ārstniecības iestādes vadītāja parakstīta atļauja.

(4) Zinātniskos pētījumos ziņas par pacientu var izmantot, ja ir garantēta pacienta anonimitāte vai saņemta viņa piekrišana.

(5) Aizsardzības ministrijas valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un

rezervistu veselības stāvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13. 50.pantā:

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai un slimokasēm veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts ugunsdzēsības dienests ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm statistikas ziņas par kaitējumu personu veselībai, kas nodarīts ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības rezultātā, un statistikas ziņas par gadījumiem, kad ugunsgrēka bīstamo faktoru nodarītā kaitējuma iedarbības rezultātā iestājusies personas nāve. Ārstniecības iestādes Valsts ugunsdzēsības dienestam nedrīkst izpaust personas datus.”

13. 50.pantā:

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai un slimokasēm veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts ugunsdzēsības dienests ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm statistikas ziņas par kaitējumu personu veselībai, kas nodarīts ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības rezultātā, un statistikas ziņas par gadījumiem, kad ugunsgrēka bīstamo faktoru nodarītā kaitējuma iedarbības rezultātā iestājusies personas nāve. Ārstniecības iestādes Valsts ugunsdzēsības dienestam nedrīkst izpaust personas datus.”

58.pants. Katrai ārstniecības iestādei jānodrošina nepieciešamais aprīkojums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.

14. Izslēgt 58.pantu.

14. Izslēgt 58.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā piecus gadus, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas. Sertifikācija šiem speciālistiem notiek iegūtajā apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

2. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā desmit gadus, mainoties specialitāšu klasifikatoram, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas, ja šī specialitāte tiek atzīta par ārstniecisko vai diagnostisko metodi.

3. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2000.).

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.177 "Ārstniecības noteikumi" (Latvijas

Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 19.nr.; 1995, 4.nr., 1997, 5.nr.).

5. Ārstniecības iestādes un to struktūrvienības, kas izveidotas līdz 2000.gada 30.jūnijam, izvērtējamas atbilstoši obligātajām prasībām līdz 2001.gada 31.decembrim.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izdod šā likuma 9.pantā minētos noteikumus.”

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izdod šā likuma 9.pantā minētos noteikumus.”