Likuma redakcija līdz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 444

Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā trešā lasījuma redakcija

(ar redakcionāliem precizējumiem)

Grozījumi Izglītības likumā

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:

1) klātiene;

2) neklātiene; neklātienes formas paveids - tālmācība;

3) pašizglītība;

4) izglītība ģimenē.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, kā arī neklātienes formā.

(3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.

1.

2.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz studiju programmām.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.”

Atbalstīts,

izteikts

atbildīgās

komisijas precizētā

redakcijā

Atbalstīt

2. Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.”

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

3.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt 9. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekamais pieprasījums.

Neatbalstīt

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;

4.

5.

6.

7.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt 9. panta 2. daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Mazākumtautību vai citās valodās izglītību var iegūt:”

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 9.panta otrās daļas 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Izglītības ieguves valodu šajās programmās nosaka atbilstoši šā likuma 41.pantam;”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie mazākumtautību izglītības programmu paraugi un izglītības iestāžu licencētās izglītības programmas. Tajās

iekļauj latviešu valodu un latviešu literatūru, kā atsevišķus mācību priekšmetus.”

Deputāti A.Tolmačovs, A.Aleksejevs:

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Valsts valodā tiek apgūti priekšmeti, kuru saturs ir saistīts ar Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, dabu un tradīcijām. Kā atsevišķi mācību priekšmeti valsts valodā tiek apgūta latviešu valoda un latviešu literatūra.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

8.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“(3) Ikviens izglītojamais, iegūstot pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu apjomā un

līmenī, pietiekamā, lai būtu integrētam Latvijas sabiedrībā. Latviešu valoda un literatūra, bet izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, arī attiecīgo mazākumtautību valoda un literatūra, iekļaujamas valsts pārbaudījumu sarakstā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par valsts valodas apguves kvalitāti un nosaka obligāto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu apjomu un kārtību.”

Neatbalstīt

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

9.

10.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“(4) Valsts pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu darbu saturs ir valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un literatūru. Pēc izglītības iestādes iesnieguma pieļaujams darbu satura tulkojums priekšmeta apguves valodā. Valsts pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami attiecīgās mācību programmas apguves valodā.”

Deputāts A.Golubovs

Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts pārbaudījumi (eksāmeni) mazākumtautību skolās kārtojami dzimtajā valodā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

11.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Oriģinālo darbu tekstu un runas darba aizstāvēšanas gaitā tulkojumu valsts valodā nodrošina grāda pretendents.”

Neatbalstīt

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

12.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā. Pietiekama pieprasījuma gadījumā pieļaujamas arī citas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās valodas.”

Neatbalstīt

14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā

Ministru kabinets:

1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību;

2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;

4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību un kredīta apmēru studijām izglītības iestāžu īstenotajās augstākās izglītības programmās;

5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;

6) apstiprina augstskolu (izņemot universitātes tipa) satversmes;

7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma;

8) nosaka izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas kārtību;

9) nosaka valsts vai pašvaldību dibināto pamatizglītības vai vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību;

10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību;

11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;

14) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

15) nosaka kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi;

16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu;

13.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

Papildināt 14.pantu ar 16.1 punktu šādā redakcijā:

„16.1 nosaka pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku.”

Atbalstīt

3. Papildināt 14.pantu ar 16.1 punktu šādā redakcijā:

17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un internātskolās;

18) nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem;

19) nosaka valsts standartus izglītībā;

20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;

21) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmās palīdzības pieejamība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos;

22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu;

23) nosaka stipendiju saņemšanas kārtību un stipendiju minimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamajiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamajiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam;

24) nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību;

25) reglamentē bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus;

26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, 05.07.2001. likumu un 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

14.

Deputāts A.Golubovs

Papildināt 14.pantu ar jaunu 27.punktu šādā redakcijā:

“27) Nodrošina mācību līdzekļu un metodisko līdzekļu latviešu valodā finansējumu no valsts budžeta.”

Neatbalstīt

15.

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 14.pantu ar 27.punktu šādā redakcijā:

“27) izveido konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos.”

Neatbalstīt

16.

Deputāts A.Golubovs

Papildināt 14.pantu ar jaunu 28.punktu šādā redakcijā:

“28) Nodrošina skolas bibliotēku atjaunošanu skolās”

Neatbalstīt

15.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus izglītībā;

3) izveido un aktualizē izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistrus;

4) veic izglītības programmu licencēšanu;

5) veic izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu;

7) izstrādā valsts izglītības standartus;

8) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam un jaunatnes lietām;

9) kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

10) koordinē valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;

11) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus mācību priekšmetu vai kursu programmu (izņemot augstākās izglītības programmas) paraugus;

12) izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus;

13) organizē valsts pasūtījumu iz glītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai;

14) nosaka un koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību;

15) organizē pedagogu un izglītības iestāžu (izņemot augstskolas) vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

16) nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām;

17) organizē izglītības standartiem atbilstošu mācību grāmatu satura izstrādi;

18) kontrolē valsts finansēto izglītības iestāžu mācību procesa rezultātus, izstrādā un īsteno pasākumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai;

19) uztur un pārrauga izglītības atbalsta valsts iestādes;

20) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu);

21) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus;

22) apstiprina izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru klasifikāciju;

23) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām;

24) apstiprina koledžu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu nolikumus;

25) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus;

26) ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba. Saskaņo pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba.

17.

Deputāts J.Urbanovičs

Izslēgt 15.panta 26.punkta pirmo teikumu.

Neatbalstīt

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

18.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“151 pants. Mazākumtautību izglītības departaments.

(1) Mazākumtautību izglītības departaments ir Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienība.

(2) Mazākumtautību izglītības departaments regulē izglītības iestāžu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, darbību tajās jomās, kuras skar šā likuma 15.panta 4, 5, 6, 9, 10, 11, 14, 15, 17, 18, 19, 21, 23, 26 punkti.”

(3) Pretendentu atbilstību Mazākumtautību izglītības departamenta direktora amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir ne mazāk, kā trīs mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji.”

Neatbalstīt

(1) Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumus un piedalās to pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā, kuru pārziņā esošajās izglītības iestādēs mācās tās administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni.

(3) Rajona pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases bērniem ar speciālām vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes, izņemot valsts un privātās izglītības iestādes. Rajona pašvaldības dibinātās izglītības iestādes ir tās pārziņā;

2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

3) uztur tās pārziņā esošās izglītības iestādes ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kontrolē finansu līdzekļu izmantošanu;

4) nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

5) nodrošina ēdināšanu speciālās izglītības iestādēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

6) nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

7) nodrošina bērnu un jauniešu profesionālo orientāciju;

8) organizē pieaugušo izglītību;

9) organizatoriski palīdz savā administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem;

10) organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu;

11) koordinē obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

12) veido un uztur izglītības informācijas bāzi;

13) nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs;

14) koordinē bērna tiesību aizsardzību izglītības jomā.

(4) Vietējā pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, bet, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes;

2) nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājus — saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju;

4) nosaka kārtību, kādā tās pārziņā esošās izglītības iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta; uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts, citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā; sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē to racionālu izmantošanu;

5) uztur tās pārziņā esošās pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas un citas izglītības iestādes, ievērojot, ka to finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto finansiālo nodrošinājumu;

6) nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu un valsts budžeta mērķdotāciju un subsīdiju ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

7) nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu saimniecisko (tehnisko) darbinieku darba samaksas finansēšanu;

8) nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;

9) nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

10) nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

11) sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

12) sekmē jauniešu interešu izglītību un profesionālo orientāciju, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai;

13) veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

14) nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmērus un piešķiršanas kārtību izglītojamajiem tās pārziņā esošās izglītības iestādēs.

19.

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 17.panta ceturto daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) saskaņo izglītības ieguves valodu tās dibināto izglītības iestāžu izstrādātajās mazākumtautību izglītības programmās.”

Neatbalstīt

(5) Republikas pilsētas pašvaldība pilda šā panta trešajā un ceturtajā daļā pašvaldībām noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, 05.07.2001. likumu un 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

(1) Šā likuma, vispārējās izglītības likuma, profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādēs kontrolē Izglītības valsts inspekcija.

20.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

20.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “izglītības iestādēs”.

Atbalstīt

4. 20.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “izglītības iestādēs”;

(2) Izglītības valsts inspekcija ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Izglītības valsts inspekcija:

1) kontrolē izglītības procesa atbilstību šim likumam, citiem izglītību regulējošiem likumiem un normatīvajiem aktiem ikvienā izglītības iestādē neatkarīgi no tās dibinātāja;

2) analizē izglītības iestāžu darbību, izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem un izglītības iestāžu darba uzlabošanai;

3) ierosina darba devējam disciplināri sodīt izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu vai lauzt ar viņu noslēgto darba līgumu gadījumos, kad konstatēts likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpums;

4) likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos administratīvi sodīt personas;

5) uz laiku, kamēr izglītības iestādes dibinātājs nav izskatījis attiecīgo jautājumu un pieņēmis lēmumu, apturēt amatpersonu rīkojumus un atstādināt amatpersonas no pienākumu pildīšanas gadījumos, kad ir apdraudēta izglītojamo veselība vai dzīvība, kā arī citos likuma pārkāpumu gadījumos.

21.

Atbildīgā komisija:

Izslēgt 20. panta trešās daļas 1. punktā vārdus “ikvienā izglītības iestādē neatkarīgi no tās dibinātāja”.

Atbalstīt

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdus “ikvienā izglītības iestādē neatkarīgi no tās dibinātāja”;

22.

23.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

"(4) Inspekcijas vadītājam un viņa pilnvarotajām inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

1. uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas brīvi apmeklēt jebkuras izglītības iestādes telpas un jebkuras nedzīvojamās telpas, kuras saistītas ar izglītojošu darbību;
2. pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumu no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas, kura veic izglītojošo darbību;
3. pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, paskaidrojumus un dokumentu kopijas inspekcijas kompetencē esošajos jautājumos;
4. veikt pārbaudi, nepieciešamības gadījumā pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus vai citus speciālistus, fotogrāfēt, veikt audioierakstus un videoierakstus;
5. sastādīt pārbaudes aktu un uzdot novērst pārbaudes laikā konstatēto ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumus.”

Atbildīgā komisija:

papildināt 20. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izglītības valsts inspekcijas vadītājam un viņa pilnvarotām inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

Atbalstīts,

izteikts

atbildīgās

komisijas precizētā

redakcijā

Atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izglītības valsts inspekcijas vadītājam un viņa pilnvarotām inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

24.pants. Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti

(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistru kārto Izglītības un zinātnes ministrija.

24.

25.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

24.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolu reģistrācijai nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, nosaka Augstskolu likums”;

Atbildīgā komisija:

Papildināt 24. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā

Atbalstīt

5. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.”;

(2) Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs. Iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju iesniedz dibinātāja pilnvarota persona, un tajā iekļaujamas šādas ziņas:

1) izglītības iestādes nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) izglītības iestādes dibinātājs, iestādes juridiskais statuss;

3) lēmums par izglītības iestādes dibināšanu;

4) izglītības iestādes telpu platība, tehniskais aprīkojums;

5) finansējuma avoti un kārtība.

26.

27.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kontaktpersonas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese”;

Atbildīgā komisija

papildināt 24. panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese”;

Atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā

Atbalstīt

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

(3) Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums (satversme).

28.

29.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums un dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas. Iesniegumam par koledžas reģistrāciju papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina koledžas resursu (piemēram, finanšu resursi, materiāltehniskā un informatīvā bāze, akadēmiskais personāls) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai”.

Atbildīgā komisija;

izteikt 24. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums un dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas. Iesniegumam par koledžas reģistrāciju papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina koledžas resursu (piemēram, finanšu resursi, materiāltehniskā un informatīvā bāze, akadēmiskais personāls) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem koledžas darbības uzsākšanai”.

Atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā

Atbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesniegumam par izglītība s iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums un dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas. Iesniegumam par koledžas reģistrāciju papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina koledžas resursu (piemēram, finanšu resursi, materiāltehniskā un informatīvā bāze, akadēmiskais personāls) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem koledžas darbības uzsākšanai.”;

(4) Mēneša laikā no šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas izglītības iestāde tiek iekļauta reģistrā un tai izsniedz reģistrācijas apliecību.

(5) Mēneša laikā no šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina koledžas nolikumu, iekļauj koledžu Izglītības iestāžu reģistrā un izsniedz tai reģistrācijas apliecību.

30.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

aizstāt piektajā daļā vārdus “mēneša laikā” ar vārdiem “divu mēnešu laikā”.

Atbalstīt

aizstāt piektajā daļā vārdus “Mēneša laikā” ar vārdiem “Divu mēnešu laikā”.

(6) Lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams Izglītības iestāžu reģistram.

(7) Ikvienam ir pieejamas Izglītības iestāžu reģistrā iekļautās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

(1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu.

(2) Izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu.

(3) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanu, ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki.

(4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tā notiek vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju.

31.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija

Izteikt likuma 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīgs strādāt Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, vai arī kuram ir augstākā izglītība un kurš apgūst pedagoģisko izglītību. Valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tā var notikt vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju.”

Neatbalstīt

(5) Izglītības iestāžu vadītāju amatu nosaukumi ir šādi:

1) vadītājs — pirmsskolas izglītības iestādēs;

2) direktors — pamatizglītības, vidējās izglītības iestādēs, koledžās, profesionālās ievirzes, interešu izglītības iestādēs;

3) rektors — augstskolās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001. *30.panta ceturtās daļas pēdējais teikums šādā redakcijā no 01.09.2003.*)

41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas

(1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

(2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

32.

33.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 41.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izglītības iestāde nosaka izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās, saskaņojot to ar izglītības iestādes dibinātāju.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

50.pants. Ierobežojumi strādāt par pedagogu

Par pedagogu nedrīkst strādāt:

1) persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta;

2) persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs - persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu - citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus;

34.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija

Izteikt likuma 50.panta trešo punktu šādā redakcijā:

“3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs – persona, kura nav Latvijas pilsonis un kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu – citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus.”

Neatbalstīt

4) persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemta vecāku vara.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

(1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālajai kvalifikācijai, darba stāžam un darba slodzei.

(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000. *attiecībā uz otro daļu skatīt "Pārejas noteikumi" 4.punktu* )

35.

36.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

„53.pants. Pedagoga darba samaksa

(1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga amata kvalifikācijas kategorijai un darba slodzei.

(2) Pedagoga amata kvalifikācijas kategoriju nosaka, novērtējot amatu atbilstoši amata aprakstam un pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodikai.”

Atbildīgā komisija:

Izteikt 53.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga amata kvalifikācijas kategorijai un darba slodzei.

(2) Pedagoga amata kvalifikācijas kategoriju nosaka, novērtējot amatu atbilstoši amata aprakstam un ievērojot pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku.”

Atbalstīts,

izteikts

atbildīgās

komisijas precizētā

redakcijā

Atbalstīt

6. Izteikt 53.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga amata kvalifikācijas kategorijai un darba slodzei.

(2) Pedagoga amata kvalifikācijas kategoriju nosaka, novērtējot amatu atbilstoši amata aprakstam un ievērojot pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku.”

55.pants. Izglītojamā tiesības

Izglītojamajam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldību apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

3) izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas un citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus un cita veida materiālo palīdzību;

37.

Deputāts A.Golubovs

Papildināt 55.panta ceturto punktu pēc vārda “stipendijas” ar vārdiem “(ne mazāku par sociālo pabalstu)”

Neatbalstīt

5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

6) ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši šīs iestādes nolikumam vai satversmei un pašpārvaldes nolikumam;

7) piedalīties sabiedriskajā darbībā;

8) saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

9) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;

10) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

56.pants. Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna tiesības izglītības jomā

(1) Bērnam bārenim un bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.

(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.

38.

39.

40.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā, vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijā.”

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.”

Atbildīgā komisija:

Papildināt 56. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.”

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās

komisijas

redakcijā

40. priekšlikumā

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās

komisijas

redakcijā

40. priekšlikumā

Atbalstīt

7. Papildināt 56.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.”

(3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.

VII nodaļa
Izglītības sistēmas finansu un materiālie līdzekļi

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

(1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Privātās izglītības iestādes

finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.

41.

42.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.”

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 59.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finansu līdzekļus:

1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;

2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos;

3) no citiem ieņēmumiem.

(5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 1999.gada 1.jūnijā.

2. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Izglītības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.; 1997, 3.nr.).

3. Līdz 1999.gada 1.septembrim izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

4. Šā likuma 53.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī. Līdz 2003.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksa tiek palielināta saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.martam izstrādā pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku un nosaka precīzus termiņus tā īstenošanai, kā arī apstiprina plānu izglītības sistēma s reformas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt izglītības finansēšanas efektivitātes paaugstināšanu.

2. Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.punkta pirmajā teikumā skaitli un vārdu “2003.gada” ar skaitli un vārdu “2004.gada”;

43.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

Izteikt Pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

„4. Šā likuma 53.pants stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Līdz 2004.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem Nr.73 „Pedagogu darba samaksas noteikumi.”

Atbalstīt

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 53.pants stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Līdz 2004.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem nr.73 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.”;

(1999.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

44.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre A.Kalniņa

Papildināt Pārejas noteikumus ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

„4.1 Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.maijam izdod šā likuma 14.panta 16.1 punktā minētos noteikumus par pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“4.1 Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.maijam izdod šā likuma 14.panta 16.1 punktā minētos noteikumus par pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku.”;

5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā:

1) 2004.gada 1.septembrī -

a) attiecībā uz pedagogiem ar augstāko izglītību, kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās izglītības programmas un turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim,

b) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim;

papildināt 5.punkta 1.“b” apakšpunktu ar vārdiem “izņemot šā likuma pārejas noteikumu 5.1 punktā minētos pedagogus;”;

papildināt 5.punkta 1.apakšpunkta “b” iedaļu ar vārdiem “izņemot šo pārejas noteikumu 5.1 punktā minētos pedagogus”;

2) 2002.gada 1.septembrī - attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas.

Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības attiecībā uz izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.08.2001.)

papildināt pārejas noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

“5.1 Pedagogiem, kuru izglītība neatbilst šā likuma 48.panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, ir tiesības turpināt strādāt par pedagogu līdz tā mācību gada beigām, kurā tiek sasniegts valsts noteiktais pensijas vecums.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

“5.1 Pedagogiem, kuru izglītība neatbilst šā likuma 48.panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, ir tiesības turpināt strādāt par pedagogu līdz tā mācību gada beigām, kurā tiek sasniegts valsts noteiktais pensijas vecums.”;

6. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes veidam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, var turpināt šo programmu īstenošanu, triju gadu laikā saņemot licenci attiecīgās izglītības programmas īstenošanai.

7. Privātā izglītības iestāde, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmusi licenci izglītības iestādes atvēršanai, ir tiesīga turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu līdz licences termiņa beigām.

8. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai akreditēta izglītības iestāde, ja tai nav akreditētas izglītības programmas, ir tiesīga līdz akreditācijas termiņa beigām izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguvi.

9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:

1) 1999.gada 1.septembrī - attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;

2) 1999.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;

3) 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

izteikt 9.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un citus ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un citus ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus, kuri tiek apgūti arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.”

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

Ddeputāti A.Tolmačovs, A.Aleksejevs:

“3) likuma 9. panta 2. daļas 2. punkts stājas spēkā 2004. gada 1. septembrī.”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

“3) 2004. gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības ne mazāk kā trīs mācību priekšmetos, kā arī latviešu valodā un literatūrā, tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības ne mazāk kā trīs mācību priekšmetos, kā arī latviešu valodā un literatūrā, tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā.”

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks

Izteikt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004.gada 1.septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības tiek uzsāktas un īstenotas galvenokārt valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas un īstenotas galvenokārt valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts paredz, ka mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.“

Latvijas Pirmās partijas frakcija

Izteikt pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004. gada 1. septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.”

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt pārejas noteikumu 9.punkta trešo apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004.gada 1.septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas un īstenotas galvenokārt valsts valodā. Valsts vispārējās izglītības standartā, valsts arodizglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā jāparedz, ka katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē katras mācību iestādes pieprasījumu un iespējas, un nosaka mācību priekšmetus, kuros mācības notiek mazākumtautību valodā. Ikvienā mācību iestādē valsts valodā jāapgūst ne mazāk kā 60% no kopējās mācību stundu slodzes gadā.”

Deputāti J.Strazdiņš, P.Kļaviņš, A.Kantāne, K.Strēlis, U.Klauss

Izteikt pārejas noteikumu 9.punkta trešo apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004. gada 1. septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības tiek turpinātas valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam. Ministru kabinets šajā standartā nosaka izglītības ieguves valodu lietojumu. Mazākumtautību izglītības programmas nodrošina mazākumtautību valodu un ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Ministru kabinets, nosakot šajos standartos izglītības ieguves valodu lietojumu, mazākumtautības valodā nodrošina ar attiecīgās mazākumtautības identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi.”

Deputāts J.Strazdiņš

Izteikt pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004. gada 1. septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības valsts valodā notiek atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam. Ministru kabinets, nosakot šajā izglītības standartā valodu lietojumu, nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistītu mācību priekšmetu apguvi mazākumtautības valodā. Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Ministru kabinets, nosakot šajos izglītības standartos valodu lietojumu, nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistītu mācību kursu apguvi mazākumtautības valodā.”

Atbildīgā komisija:

izteikt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās

komisijas

redakcijā

52. priekšlikumā

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās

komisijas

redakcijā

52. priekšlikumā

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās

komisijas

redakcijā

52. priekšlikumā

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās

komisijas

redakcijā

52. priekšlikumā

Atbalstīt

izteikt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

53.

Deputāts A.Golubovs

Papildināt pārejas noteikumu 9.punktu ar otro daļu šādā redakcijā:

” Mazākumtautību vidējās izglītības iestādēs 40% priekšmetu pasniedz dzimtajā valodā, neskaitot dzimtās valodas un literatūras pasniegšanu.”

Neatbalstīt

54.

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt pārejas noteikumu 9.punktu šādā redakcijā:

“9.Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:

1) 1999.gada 1.septembrī – attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;

2) 1999.gada 1.septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;

3) 2004.gada 1.septembrī – valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, nosaka izglītības ieguves valodu atbilstoši šā likuma 41.panta trešajai daļai. Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes nosaka izglītības ieguves valodu atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.”

Neatbalstīt

10. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas visas izglītības iestādes un citas iestādes, kas īsteno izglītības programmas, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai visus datus, kas nepieciešami ierakstīšanai Izglītības programmu reģistrā, Izglītības iestāžu reģistrā un Pedagogu reģistrā, un saskaņo izglītības iestāžu nosaukumus ar Izglītības programmu reģistra un Izglītības iestāžu reģistra klasifikāciju.

11. Ārpusskolas iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, saglabā savu statusu, un to darbība gada laikā tiek saskaņota ar 47.panta noteikumiem, kas atbilst interešu izglītībai.

12. Izglītības iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un turpina darboties, līdz 1999.gada 1.martam reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, ievērojot šā likuma 24. un 39.panta noteikumus.

13. Grozī jumi likuma 59.panta otrajā daļā par privāto izglītības iestāžu (kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā) finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

14. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.decembrim izstrādā kārtību, kādā izglītojamajiem nodrošināma profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs.

(2001.gada 5.jūlija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

15. Grozījumi likuma 4.pantā par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei un 60.panta trešajā daļā par pedagogu darba samaksas nodrošinājumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

(2001.gada 5.jūlija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

16. Interešu izglītības programmas, kuras 2001.gada 1.septembrī jau īstenoja pašvaldību izglītības iestādēs (mūzikas, mākslas skolās un sporta izglītības iestādēs), no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām un saņem valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, sākot ar 2002.gada 1.janvāri. Šis noteikums neattiecas uz minēto izglītības iestāžu īstenotajām interešu izglītības programmām vispārējās fiziskās sagatavošanas grupās un teātra interešu izglītības programmām.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

17. Šā likuma 47.1 panta otrās daļas noteikums par licences saņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai stājas spēkā 2002.gada 1.martā. Lai 2003.gadā turpinātu īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas un saņemtu valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, licence profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai jāsaņem līdz 2002.gada 1.septembrim.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

18. Profesionālās ievirzes izglītības programmu paraugus izglītības un zinātnes ministrs apstiprina līdz 2002.gada 1.martam.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

19. Akreditētās mūzikas un mākslas skolas, kas 2001.gada 1.septembrī jau īstenoja interešu izglītības programmas, kuras no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām, atzīstamas par akreditētām izglītības iestādēm līdz noteiktā akreditācijas termiņa beigām.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

20. Grozījums likuma 30.panta ceturtajā daļā par vienlaicīgu izglītības iestāžu akreditāciju un valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītāju atestāciju stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

21. Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamie, kas 2001.gada 1.septembrī uzsākuši mācības interešu izglītības programmās, kuras no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām, pēc šo programmu apguves saņem apliecību par profesionālās ievirzes izglītības ieguvi.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

55.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 444 “Grozījumi Izglītības likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 21.nr.).”

Atbalstīt

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.444 “Grozījumi Izglītības likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 21.nr.).