Iesniedz Juridiskā komisija

Iesniedz Juridiskā komisija                                                                                                                                                          Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Kriminālprocesa likums” (reģ. nr. 286)

 

1.

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

2.

Pr.

nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Juridiskās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kādā likumprojektu otrajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

A. VISPĀRĪGĀ DAĻA.

1.sadaļa.

Kriminālprocesa vispārīgie noteikumi un pamatprincipi

1.

Saeimas Juridiskais birojs

Svītrot 1.sadaļas nosaukumu un izteikt A daļas nosaukumu šādā redakcijā:

“A daļa Vispārīgie noteikumi”

 

Atbalstīt

 

A. daļa. Vispārīgie noteikumi

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

2.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 1.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“1.nodaļa. Kriminālprocesa pamatnoteikumi

Atbalstīt

1.nodaļa. Kriminālprocesa pamatnoteikumi

1.pants Kriminālprocesa likuma mērķis.

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālā procesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un neattaisnotiem izdevumiem.

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 1.pantā vārdus “un neattaisnotiem izdevumiem.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

1.pants.  Kriminālprocesa likuma mērķis

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti.

(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi likumi.

(2) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

 

4.

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, ņem vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti

(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.

(2) Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu, ņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.

(3) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā.

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, ko kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem Krimināllikumā paredzētiem nodarījumiem.

 

6.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt vārdus “Krimināllikumā paredzēts nodarījums” ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums”(pantos- 3., 20.(1), 22.(1), 23., 30.(1) 2.pkt., 59.(1),(2),(3), 61.(1), 62.(1), 65., 69.(1), 75.(1), 92.(1), 93.(1), 95.(1),(3), 97.(2), 98. 7.pkt., 100.(1)., 101.(1)., 370.(1) 1.pkt., 400.(5), 578.(1), 579.(1), 581.(1), 582.(1), 589.(3), 590., 591.(1),(5), 601.(1)) un vārdus “Krimināllikumā paredzēts noziedzīgs nodarījums” – 123.(2), 362.(1),(2) 3.pkt.,(4), 363.(1), 375.(10) vārdus “Krimināllikumā paredzēta rīcība” – 60.(1) 7.pkt., 78.(1). Lai visā likumā lietotu vienu jēdzienu “noziedzīgs nodarījums”.

 

 

Atbalstīt

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem.

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā.

(1) Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

(2) Starptautiskajā sadarbībā var tikt piemērota tā ārvalsts tiesību norma, kas norādīta ārvalsts motivētajā lūgumā, neveicot papildus pārbaudi par tās spēkā esamību.

 

 

7.

Juridiskā komisija

Izteikt 4.panta otro daļu kā atsevišķu pantu ar nosaukumu “Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā”

 

 

Atbalstīt

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā

 Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

 

 

 

 

 

5.pants. Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā

 Starptautiskajā sadarbībā var piemērot to ārvalsts tiesību normu, kura norādīta ārvalsts motivētajā lūgumā, neveicot papildu pārbaudi par tās spēkā esamību.


 

2.nodaļa. Pamatprincipi.

8.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 2.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi.”

 

Atbalstīt

 

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi

5.pants. Kriminālprocesa obligātums.

Amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, katrā gadījumā, kad kļuvuši zināmi kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.pants. Kriminālprocesa obligātums

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

6.pants. Publiskā un privātā apsūdzība.

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs, neatkarīgi no tās personas gribas, kam nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 131., 132., 136., 145. pantā; 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā, 271.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kam nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157.un 158.pantā paredzēto nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tās personas, kam nodarīts kaitējums, sūdzības iesniegšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Publiskā un privātā apsūdzība

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā un 271.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tam, kad persona, kurai nodarīts kaitējums, iesniegusi sūdzību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

7.pants. Vienlīdzīguma princips.

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas un dzīves vietas.

 

 

 

9.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 7.panta pēc vārdiem “mantiskā stāvokļa” ar vārdu “nodarbošānās”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

8.pants. Vienlīdzīguma princips

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas un dzīvesvietas.

8.pants. Kriminālprocesuālais pienākums.

(1) Uzsāktā kriminālprocesā katras personas pienākums izpildīt amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, procesuālās prasības un ievērot noteikto procesuālo kārtību.

(2) Prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktā kārtībā, bet neatbrīvo no tās izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kam noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 8.panta pirmajā daļā pēc vārda “ievērot” ar vārdu “likumā”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

9.pants. Kriminālprocesuālais pienākums

(1) Uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību.

(2) Procesuālās prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kurām noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

9.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte.

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, tajā skaitā, no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt viņas kriminālvajāšanu, piemērot pret viņu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības viņu rīcībā esošās telpas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 9.pantā vārdu “rīcība” ar vārdu “valdījumā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

10.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās.

10.pants. Kriminālprocesa valoda un tiesības lietot saprotamu valodu.

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņu pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam kā arī citām personām, ko procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja viņi nepārvalda valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, ko viņi prot, un bez atlī dzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Likumā īpaši paredzētos procesuālos dokumentus personām izsniedz kopā ar tulkojumiem viņiem saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesā iesaistītai personai, kura nepārvalda valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos procesuālus dokumentus izsniedz kopā ar tulkojumiem viņai saprotamā valodā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

11.pants. Kriminālprocesā lietojamā valoda

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņa pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, kuras procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja tās neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, kuru šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos procesuālos dokumentus izsniedz kopā ar tulkojumiem tai saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

11.pants. Personas cilvēktiesību garantēšana.

Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēka tiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu un iejaukšanos personu dzīvē un darbībā.

 

 

13.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 11.pantā vārdus “uzlikšanu un iejaukšanos personu dzīvē un darbībā.” ar vārdiem “vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

12.pants. Personas cilvēktiesību garantēšana

Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē.


 

12.pants. Samērība un tiesas kontrole cilvēka tiesību ierobežošanā.

(1) Cilvēka tiesību ierobežošana notiek tikai gadījumos, ja to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā proporcionāli noziedzīgā nodarījuma smagumam un bīstamībai.

(2) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu un viņa kontrolē.

(3) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(4) Fiziskai personai ir tiesības pieprasīt neievietot krimināllietā ziņas par viņas privāto dzīvi un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

 

14.

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

17.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 12.panta nosaukumā vārdu “samērība” ar vārdu “samērīgums”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdu “proporcionāli” ar vārdu “atbilstoši” un vārdu “smagumam” ar vārdu “raksturam”

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 12.panta trešās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un komercnoslēpumu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 12.panta ceturto daļu pēc vārda “dzīvi” ar vārdu “,komercdarbību”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

13.pants. Samērīgums un tiesas kontrole cilvēka tiesību ierobežošanā

(1) Cilvēka tiesību ierobežošana notiek tikai gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai.

(2) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu un viņa kontrolē.

(3) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(4) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par tās privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

13.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums.

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst spīdzināt, tīši pazemot, draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību vai fizisku spēku, izņemot gadījumus, ja fizisku spēku lieto procesuālās darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai.

(2) Pierādījumi, kas iegūti pārkāpjot šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, netiek lietoti pierādīšanas procesā.

 

18.

Juridiskā komisija

izteikt 13.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

”(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst tīši pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību, izņemot gadījumus, kad procesuālās darbības nav iespējams veikt nepiemērojot fizisku spēku.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

14.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst tīši pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību, izņemot gadījumus, kad procesuālās darbības nav iespējams veikt, nepiemērojot fizisku spēku.

(2) Pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, netiek izmantoti pierādīšanas procesā.

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

(1) Katra persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var prasīt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība pret pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Termiņu nodrošināšanā kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīgu termiņu neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

19.

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

15.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Termiņu nodrošināšanā kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīgu termiņu neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā.

(1) Katra persona, kurai kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, var pieprasīt viņas lietas izskatīšanu neieinteresētā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.

(2) Nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja viņai nav dota iespēja pieprasīt viņa apsūdzības lietas izskatīšanu tiesā.

 

 

20.

 

 

 

 

21.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 15.panta otro daļu (pārnest pie 19.panta).

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

16.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā

 Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi.

(1) Amatpersonām, kas veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja personiski ir ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesa dalībniekiem pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav atteikušās.

 

22.

 

 

 

 

23.

 

 

 

24.

 

 

 

 

 

25.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “procesa dalībnieks” ar visā procesā lietoto jēdzienu “procesā iesaistītā persona” - 16.(1), 481.(4), 486 (1), 489 (2), 560.(2) 3.pkt, 576.(1).

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “pieļaut šādu ieinteresētību” ar vārdiem “uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “kam ir tiesības uz aizstāvību” ar vārdiem “kas realizē aizstāvību”16.(2), 18.(1),(2), 41.(1) 6.,7.pkt., 55.(1), 5.nodaļas nosaukumā, 125.(4), 379.(8) pantā.

Juridiskā komisija

Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdu “atteikušās” ar vārdiem “sevi atstatījušas”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

17.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura realizē aizstāvību, cietušajam un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

17.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana.

Apsūdzības, aizstāvības, cilvēktiesību ierobežojumu kontroles un tiesas spriešanas funkcijas ir nodalītas.

 

26.

 

 

27.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 17.pantu pēc vārda “funkcijas” ar vārdu “kriminālprocesā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

papildināt 17.pantā aiz vārda “kontroles” ar vārdiem “pirmstiesas izmeklēšanā” (pirmstiesas procesā).

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

18.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana

Cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.

18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība.

(1) Pirmstiesas kriminālprocesā amatpersonām, kas veic kriminālprocesu, personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajam ir pilnvaras, kas vienādi nodrošina ar likumu noteikto uzdevumu un garantēto tiesību īstenošanu.

(2) Iztiesāšanā apsūdzības uzturētājam, personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajam ir līdzvērtīgas procesuālās tiesības.

 

28.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“Šis likums nosaka, ka personām, kas iesaistītas kriminālprocesā, ir pilnvar as, kas nodrošina viņām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

19.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Šis likums nosaka, ka personām, kuras iesaistītas kriminālprocesā, ir pilnvaras, kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

19.pants. Nevainīguma prezumpcija.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

29.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kam ir tiesības uz aizstāvību.”

 

Atbalstīt

20.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

20.pants. Tiesības uz aizstāvību.

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā viņu tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot personīgi vai uzaicinot pēc savas izvēles Latvijā praktizējošu advokātu par aizstāvi.

(3) Likumā noteiktā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar pieaicināt aizstāvi, valsts šo personu var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no aizstāvja darba samaksas.

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 20.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā viņu tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot personīgi vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.”

Juridiskā komisija

Izteikt 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar pieaicināt aizstāvi, valsts nodrošina personai aizstāvību un izlemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

21.pants. Tiesības uz aizstāvību

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.

(3) Likumā noteiktajā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar aicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.

21.pants. Tiesības uz sadarbību.

(1) Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar amatpersonu, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, lai ātrāk un vienkāršāk panāktu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) nodarītā atzīšanā un nožēlošanā;

2) kaitējuma atlīdzināšanā vai mazināšanā;

3) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

4) procesa norises veicināšanā;

5) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un procesuālās izlemšanas atbalstīšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas līdz soda izpildei.

(4) Sadarbības faktu obligāti ņem vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, izvēloties krimināltiesisko attiecību noregulējuma veidu.

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 21.panta otrās daļas 1. un 2. punktu.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 21.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un procesuālās izlemšanas atbalstīšanā”

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 21.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

22.pants. Tiesības uz sadarbību

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai ātrāk un vienkāršāk panāktu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

2) procesa norises veicināšanā;

3) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz soda izpildei.

 

22.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

(1) Personai, kurai ar Krimināllikumā paredzētu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanas veicināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības tikt atzītām par cietušo.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 22.panta otro daļu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu

Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanas veicināšanai.

 


 

23.pants. Tiesa un tiesas spriešana.

Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir, izlemj, vai persona izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ja par to pastāv strīds, un nosaka valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas nepieciešamības gadījumā realizējams piespiedu kārtā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.pants. Tiesa un tiesas spriešana

Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir, izlemj, vai persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja par to pastāv strīds, un nosaka valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

24.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā.

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar viņas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt no procesa virzītāja veikt likumā paredzētos pasākumus personas un mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot pirmajā daļā norādīto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšana personai, kura apdraudēta;

4) uzdot policijas iestādēm veikt personas vai mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 24. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs var attiekties no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir minēto apdraudējumu iemesls. Minēto lēmumu pirmstiesas procesa virzītājs var pieņemt tikai ar augstākstāvoša prokurora piekrišanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

25.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot pirmajā daļā minēto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu personai, kura ir apdraudēta;

4) uzdot policijas iestādēm veikt personas vai tās mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem).

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkurā instancē, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

3) atkārtota iztiesāšana pēc krimināllietas nosūtīšanas papildus pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Kriminālprocesu nedrīkst atjaunot, ja persona izpildījusi tai uzliktos pienākumus, kurus prokurors noteicis, atsakoties no kriminālvajāšanas.

(5) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja viņa par to pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota valstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona tiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā jāieskaita jau izciestā soda daļa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 25.panta piektajā daļā vārdu “valstī”  ar vārdiem “ārvalstī”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

26.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

3) atkārtota iztiesāšana pēc krimināllietas nosūtīšanas papildu pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Kriminālprocesu nedrīkst atjaunot, ja persona izpildījusi tai uzliktos pienākumus, kurus prokurors noteicis, atsakoties no kriminālvajāšanas.

(5) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona tiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.

2.sadaļa.

Kriminālprocesā iesaistītās personas

38.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 2.sadaļu kā likumprojekta pirmo sadaļu šādā redakcijā:

“Pirmā sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas”

 

Atbalstīt

Pirmā sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas

3.nodaļa. Amatpersonas, kas veic kriminālprocesu.

 

 

 

 

3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu.

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kam tādas piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kas izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu par procesuālu darbību veikšanu (turpmāk - procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertam;

6) lietpratējam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklēšanas iestādes vadītājam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 26.panta otrās daļas 6.punktā vārdu “lietpratējam” ar vārdu “ekspertam”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “izmeklēšanas iestādes vadītājs” ar vārdiem “izmeklētāja tiešais priekšnieks” (lai nejauktu ar iestādes administratīvo vadītāju) – 26.(1) 8.pkt., 30.(1) 5.pkt. un (2) 3.pkt., 31.(1) un (4), 36., 37.(2) 5. un 6.pkt., 46.(1) 3.pkt. un (2) 4.pkt., 367.(4), 383.(1).

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 26.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

27.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbībās (turpmāk –– procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

(3) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

27.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana.

(1) 26.pantā noteiktās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc viņu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajā iesaistītas personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutisku uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst no uzdevuma saņemšanas brīža.

 

 

 

28.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana

(1) Šā likuma 27.pantā minētās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc šo personu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajās iesaistītās personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutvārdos dotu uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst uzdevuma saņemšanas brīdī.

28.pants. Procesa virzītājs.

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) personīgi vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa no katras personas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi un procesuālās kārtības ievērošanu;

5) nodrošina likumā noteikto tiesību īstenošanas iespējas kriminālprocesā iesaistītajām personām.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā - izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā - prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz nodošanai nākamai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei - tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā - tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītāju nosaka atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam principam. Izmeklēšanas grupas vadītājs ir personīgi atbildīgs par procesa virzītāja funkciju īstenošanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 28.panta trešājā daļā vārdus “kuras vadītāju nosaka atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam principam” ar vārdiem “kuras vadītājs ir atbilstošais procesa virzītājs”

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 28.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

29.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā –– izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā –– prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei –– tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā –– tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

29.pants. Izmeklētājs.

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

 

 

 

30.pants. Izmeklētājs

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

30.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības.

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tikko konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un viņa apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās un neattaisnotiem izdevumiem;

5) izpildīt izmeklēšanas iestādes vadītāja, uzraugošā prokurora, amatā augstākā prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartība pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram uzsākt kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt izmeklēšanas iestādes vadītāja norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

 

 

 

31.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un tās apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt, lai uzraugošais prokurors uzsāk kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

31.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes vadītāja vai amatā augstāka prokurora rīkojumu ietverts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajās robežās ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālus lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklēšanas iestādes vadītāja un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 31.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

32.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

 

 

/skatīt 48. priekšlikumu/

 

33.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības priekšnieks vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko izdara procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) izdarīt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

32.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs.

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neietverot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izvēlētās darbības mērķtiecīgumu, bet par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kas var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

 

 

 

34.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neiekļaujot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izraudzītās darbības mērķtiecīgumu, bet atbild par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

33.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts.

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis sertifikātu noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

2) izdara personu aplūkošanu;

3) izņem paraugus salīdzinošai pētīšanai;

4) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

5) pielieto speciālās zināšanas noziedzīgā nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

6) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē dod pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem;

7) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas.

(3) Eksperts savus pienākumus veic:

1) sakarā ar iepriekš noteiktu pienākumu sadali kā dežurējošais eksperts;

2) pēc procesa virzītāja vai uzraugošā prokurora rīkojuma;

3) sakarā ar procesuālu lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

(4) Ja izpētāmo lietu notikuma vietā nav apskatījis vai izņēmis tas pats eksperts vai tās pašas ekspertīžu iestādes cits eksperts, ekspertīzi izdara tikai sakarā ar procesa virzītāja lēmumu.

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis tiesības noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošai pētīšanai;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) pielieto speciālās zināšanas noziedzīgā nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

7) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē dod pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt procesa virzītājam ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildus  informāciju un materiālus;

3)atteikties izdarīt ekspertīzi (no atzinuma došanas), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz eksperta kompetenci;

4) saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(4) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts izmeklēšanas darbības, kurā piedalās eksperts, protokolā;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

35.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis tiesības noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošajai izpētei;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) izmanto speciālās zināšanas noziedzīga nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

7) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē sniedz pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt no procesa virzītāja ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un materiālus;

3) atteikties izdarīt ekspertīzi (dot atzinumu), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci;

4) saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(4) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts tās izmeklēšanas darbības protokolā, kurā piedalās eksperts;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.


 

34.pants. Eksperts ārpus ekspertīzes iestādē.

(1) Procesa virzītājs ar lēmumu var uzdot ekspertīzi veikt lietpratējam, kas nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kura zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama eksperta pētījuma veikšanai. Šādā gadījumā eksperts ir jāiepazīstina ar ekspertīzes veikšanas un noformēšanas kārtību.

(2) Šā panta pirmajā daļā un 33.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstiski par to informē procesa virzītāju.

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Procesa virzītājs ar lēmumu var uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Procesa virzītājs pārliecinās par eksperta kompetenci un iepazīstina ekspertu ar ekspertīzes izdarīšanas un noformēšanas kārtību.”

uzskatīt esošo panta otro daļu par panta trešo daļu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

36.pants. Pieaicinātais eksperts

(1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Procesa virzītājs pārliecinās par eksperta kompetenci un iepazīstina viņu ar ekspertīzes izdarīšanas un noformēšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā un 35.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju.

35.pants. Revidents.

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) ieguvis attiecīgu kvalifikāciju un saņēmis sertifikātu revīziju veikšanai, un

2) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskas un finansiālas darbības aprakstu revidenta atskaitē, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās to nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

 

47.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

37.pants. Revidents

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā noteiktu vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskās un finansiālās darbības aprakstu revidenta atskaitē, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās viņu nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

36.pants. Izmeklēšanas iestādes vadītājs.

(1) Izmeklēšanas iestādes vadītājs ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības priekšnieks vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklēšanas iestādes vadītājam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos.

(3) Izmeklēšanas iestādes vadītājam ir tiesības:

1) iepazīties ar pakļautās amatpersonas lietvedībā esoša kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskus lēmumus, tas ir, noteikt principus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) dalīties tajās procesuālajās darbībās, ko izdara procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) izdarīt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju.

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

50.

 

 

 

51.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece

Uzskatām, kā 36.pantam pēc satura būtu jāseko aiz 31.panta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 36.panta trešās daļas 2.punktā vārdu “principus” ar vārdu “kritērijus”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 36.panta trešās daļas 3.apakšpunktā vārdu “dalīties” ar vārdu “piedalīties”.

Juridiskā komisija

Papildināt 36.panta trešo daļu ar 5.apakšpunktu  šādā redakcijā:

“5) atcelt viņa pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

/pantu skatīt 17.lpp/

37.pants. Uzraugošais prokurors izmeklēšanā.

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu jāveic uzraudzība pār izmeklēšanu konkrētajā kriminālprocesā ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos;

2) pieprasīt procesa virzītāja nomaiņu, izmaiņu izdarīšanu izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai pieļauti procesuāli pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izdarīšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vienkāršāka procesa izvēlei;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklēšanas iestādes vadītāja un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklēšanas iestādes vadītājam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanā ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklēšanas iestādes vadītāja noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildnāt 37.panta otrās daļas 2.apakšpunktu pēc vārda “pieprasīt” ar vārdiem “izmeklētāja tiešajam priekšniekam”.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 37.panta otrās daļas 3 punktā un turpmāk tekstā vārdus “sevišķajā veidā veicamās” ar vārdu “speciālās”. (11.nod.nosaukumā, 37.(2) 3.pkt., 41.(1) 3.un 7.pkt., (4) 2.pkt., 70.(1) 3.pkt., 98.p.9.pkt., 11.nodaļas nosaukumā, 207.p.nosaukumā, (1) un (2), 208.p.nosaukumā, (1) un (2), 209.p.nosaukumā, (1) un (3)-(5), 210.(1) un (2), 211.(1), 212.p.nosaukumā un (1) 7.un 8.pkt., 213.p.nosaukumā un (1)-(3), 220.p.nosaukumā un (1), 221.p.nosaukumā, 222.(1) un (3), 223.p.nosaukumā un (3), 224.p.nosaukumā, (1) un (3), 225.p.nosaukumā un (1), 226.(1), (2) un (5), 227.p.nosaukumā, (1) un (2), 228.(1)-(3), 229.(1) un (2), 777.p.nosaukumā un (1).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 37.panta trešās daļas 6.punktā vārdus “izmeklēšanas iestādes vadītāja” ar vārdiem “izmklētāja tiešā priekšnieka”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

38.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

38.pants. Prokurors kā procesa virzītājs.

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

 

 

 

39.pants. Prokurors kā procesa virzītājs

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

39.pants. Prokurora - procesa virzītāja pienākumi un tiesības.

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem, ja pastāv likumā paredzētie priekšnoteikumi;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai un iesniegt izmeklēšanas tiesnesim;

5) iesniegt vienošanos tiesā;

6) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

7) izsniegt personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

8) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

9) izlemt iesniegtos pieteikumus;

10) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai un iesniegt krimināllietu tiesai;

11) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

12) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai attiecīgā īpašā procesa kārtībā,

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildus izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 39.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “un iesniegt izmeklēšanas tiesnesim.”

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “kriminālprocesa nodošana iztiesāšanai” ar vārdiem “krimināllietas nodošanu tiesai” (attiecīgā locījumā): 39.p.(1)d. 10.pkt., 399.p. 1.-3.pkt., 400.p.(9)d., 401.p. nosaukumā un (1)d., 414.p.(3)d., 415.p.nosaukumā un (1), (3) un (6)d., 418.p.(2)d., 419.p.nosaukumā, (1)un (3)d., 420.p.(1)d.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt Ģenerālprokuroram nosūtīt neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu tiesai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

40.pants. Prokurora –– procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu par sadarbību krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai;

5) iesniegt vienošanos tiesai;

6) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

7) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

8) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

9) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

10) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

11) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

12) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai.

40.pants. Izmeklēšanas tiesnesis.

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kam uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdots kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

 

 

 

41.pants. Izmeklēšanas tiesnesis

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdots kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības.

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos akceptēt piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) izlemt aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumus par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša akceptu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izlemt procesa virzītāja ierosinājumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā;

4) izlemt sūdzības par privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

5) izlemt sūdzības par likumā aizsargātu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā;

6) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

7) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības pirmdokumentu pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

8) izlemt, vai kriminālprocesā iegūtie pierādījumi pieļauj vienošanos starp apsūdzību un aizstāvību, un apliecināt, ka apsūdzētais vienošanos paraksta apzināti un brīvprātīgi;

9) izlemt noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) izlemt apsūdzētā pieteikumus par drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) izlemt apsūdzības ierosinājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts:

1) piedalīties kriminālprocesa izties āšanā jebkurā tiesu instancē, ja tajā pašā procesā viņš ir veicis izmeklēšanas tiesneša funkcijas;

2) atklāt to liecību saturu, ko apsūdzētais devis pirms vienošanās parakstīšanas;

3) aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt procesa virzītājam iesniegt papildus informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā vai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums;

3) pirms vienošanās apliecināšanas uzklausīt apsūdzētā liecību par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;

4) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

5) ierosināt sodīt amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu, par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti negodprātīgas kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

 

 

 

 

59.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 41.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) likumā paredzētajos gadījumos piemērot piespiedu līdzekli;

2) izlemt aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumus par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;”

Juridiskā komisija

Papildināt 41.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 8.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 41.panta trešās daļas 1.punktā vārdu “kriminālprocesa” ar vārdiem “krimināllietas”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 41.panta trešās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 41.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pieprasīt procesa virzītājam papildus informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;”

 

Juridiskā komisija

izslēgt 41.panta ceturtās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 41.panta ceturtās daļas 5.punktā vārdu “negodprātīgas”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

42.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos piemērot piespiedu līdzekli;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura realizē tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību pirmdokumentu pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) lemt par apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) lemt par apsūdzības ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts:

1) piedalīties krimināllietas iztiesāšanā jebkuras instances tiesā, ja tajā pašā procesā viņš ir veicis izmeklēšanas tiesneša funkcijas;

2) aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

42.pants. Publiskās apsūdzības uzturētājs.

(1) Publisko apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Publisko apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur tas pats prokurors, kas pirmajā instancē. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors to var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē publisko apsūdzību uztur ģenerālprokuratūras prokurors pēc iepriekš noteikta pienākumu sadales principa. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai ģenerālprokuratūras virsprokurors to var uzdot veikt citam prokuroram, tajā skaitā, tam, kas uzturēja apsūdzību pirmās vai apelācijas instances tiesā.

 

66.

Juridiskā komisija

Aizstāt vārdu “publiskās” ar vārdu “valsts” (attiecīgā locījumā) 42.p., 43.p., 44.p.(2)d., 46.p.(1)d. 6.pkt. un (2)d. 8.pkt..

 

Atbalstīt

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē valsts apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūras prokurors pēc iepriekš noteikta pienākumu sadales principa. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors to var uzdot veikt citam prokuroram, arī tam, kas uzturēja apsūdzību pirmās instances vai apelācijas instances tiesā.

43.pants. Publiskās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkurā tiesu instancē, ir pienākums un tiesības:

1) atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv sapratīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktie pamati.

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildus pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesu debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, kuru pārsūdzēšanas iespēja paredzēta likumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos, neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

 

 

 

44.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesu debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tos tiesu nolēmumus, kuru pārsūdzēšanas iespēja paredzēta likumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.


 

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs.

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās publiskās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

 

 

 

45.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

45.pants. Amatā augstāks prokurors.

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā realizē savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona līmeņa virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

3) ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja apsūdzības uzturētājs ir ģenerālprokuratūras prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētā kriminālprocesā tam pilnvarojis Ģenerālprokurors vai ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras realizē visās procesa stadijās.

 

 

 

46.pants. Amatā augstāks prokurors

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā realizē savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona līmeņa virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja apsūdzības uzturētājs ir Ģenerālprokuratūras prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras realizē visās procesa stadijās.

46.pants.Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības.

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) izlemt sūdzības par uzraugošā prokurora un prokurora - procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) izlemt uzraugošā prokurora un prokurora - procesa virzītajā atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai viņiem pieteiktos noraidījumus;

3) izlemt uzraugošā prokurora ierosinājumu par izmeklēšanas iestādes vadītāja vai izmeklēšanas iestādes nomaiņu;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru - procesa virzītāju, ja pilnvērtīgi netiek nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt publiskās apsūdzības uzturētāju, ja pilnvērtīgi netiek nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā pilda amatā augstākā prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja pastāv nepieciešamība atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot citam pakļautajam prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora - procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties to pašam;

4) pieprasīt izmeklēšanas iestādes priekšniekam, kuram administratīvi pakļauts izmeklēšanas iestādes vadītājs konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā noteikt citu vadītāju;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram - procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildus pierādījumu avotu pieteikšanu;

8) 24 stundu laikā izlemt tiesas informāciju par prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas, to atbalstot vai uzdodot citam pakļautajam prokuroram uzturēt publisko apsūdzību vai uzņemties to pašam.

 

 

 

47.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) izlemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem;

3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru –– procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot citam sev pakļautajam prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora –– procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram –– procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

8) 24 stundu laikā pieņemt lēmumus attiecībā uz tiesas informāciju par prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas, to atbalstot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.

47.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai.

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nespriež tiesu, tas ir, nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 47.panta otrajā daļā vārdus “nespriež tiesu, tas ir”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

48.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

48.pants. Tiesa kā procesa virzītājs.

(1) Izskatot krimināllietu jebkurā instancē un jebkurā procesa veidā, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvās tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa jebkurai personai izpildīt kriminālprocesuālo pienākumu un ievērot kārtību tiesas laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sodītas amatpersonas, kas veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likuma noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 48.panta otrās daļas 6.punktā vārdu “sodītas” ar vārdiem “sauktas pie atbildības”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

49.pants. Tiesa kā procesa virzītājs

(1) Izskatot krimināllietu jebkuras instances tiesā un jebkurā procesa veidā, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro kārtību tiesas sēdes laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likuma noteiktajā kārtībā.


 

49.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc iz tiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas.

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šī nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamai tiesu instancei:

1) nodrošina tiesas protokola, nolēmuma un tā tulkojuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kam tādas tiesības noteiktas likumā;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu izlemt neapmierinātos iebildumus pie tiesas protokola;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod kancelejas darbiniekam veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu jautājumu izlemšanai, kas saistīti ar tiesas nolēmuma izpildi.

 

 

 

50.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šā nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamās instances tiesai:

1) nodrošina tiesas protokola, nolēmuma un tā tulkojuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kurām tādas tiesības noteiktas likumā;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu tiesas protokolam pievienotos neapmierinātos iebildumus;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod kancelejas darbiniekam veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu ar tiesas nolēmuma izpildi saistītos jautājumus.

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu.

 

 

 

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu

50.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā.

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tā rezultātā atrastos patiesā vai šķietamā interešu konfliktā, tas ir, ja viņas personiskās intereses tieši vai netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tikko atklājies patiesais vai šķietamais interešu konflikts.

(3) Personām, kas veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences robežās vai piesakot noraidījumu.

 

 

 

 

69.

 

 

70.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 50.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “patiesā vai šķietamā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 50.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Interešu konflikta situācija neietekmē cietušā kā privātās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

51.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Interešu konflikta situācija neietekmē cietušā kā privātās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tiklīdz atklājies interešu konflikts.

(4) Personām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences ietvaros vai piesakot noraidījumu.

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi.

Bez jebkādas papildus apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, viņas laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ved kopīgu saimniecību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personīgā konfliktā ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kam tiesības uz aizstāvību, vai veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

 

 

 

52.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ved kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai tā ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

52.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītām personām.

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kam tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kas šajā pat kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kas ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai ved kopīgu saimniecību ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

 

 

 

53.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītajām  personām

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais, vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kurai ir tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kura šajā pašā kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kas ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai kas ved kopīgu saimniecību ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.


 

53.pants. Īpašie noraidījuma pamati ekspertam un revidentam.

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība viņa pienākumu veikšanai.

 

71.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt pēc vārda “pamats” ar vārdiem “papildus 50. un 51.pantā minētajiem apstākļiem”.

 

Atbalstīt

54.pants. Īpašie noraidījuma pamati ekspertam un revidentam

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats papildus 51. un 52.pantā minētajiem apstākļiem var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai.

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas.

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents - procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks -uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs - amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors - izmeklēšanas tiesnesim;

5) izmeklēšanas tiesnesis - tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai - savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu - tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu, vai arī atteikšanos atzīst par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

 

 

 

55.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents –– procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks –– uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs –– amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors –– izmeklēšanas tiesnesim;

5) izmeklēšanas tiesnesis –– tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai –– savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, –– tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.


 

55.pants. Noraidījuma pieteikšana.

(1) Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja viņai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šis personas noraidījumu 54.panta pirmajā daļā norādītajām personām, kam tiesības izlemt noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstiski, bet tiesas sēdē - mutiski ar ierakstīšanu sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

56.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura realizē aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē –– mutvārdos ar ierakstīšanu sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

56.pants. Noraidījuma izlemšana.

(1) Noraidījuma motīvu pārbaudi uzsāk nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai ir iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kam pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

 

 

 

57.pants. Lēmuma pieņemšana par pieteikto noraidījumu

(1) Noraidījuma motīvu pārbaude uzsākama nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kurai pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.


 

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana.

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu - uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu - amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu - izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu - tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu - Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

 

 

58.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu –– uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu –– amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu –– izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu –– tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu –– Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

58.pants. Interešu konflikta nepārtraukšanas sekas.

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši, ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana var būt pamats šīs personas pieņemto lēmumu atcelšanai vai iegūto pierādījumu noraidīšanai. Pierādījumi pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts bijis šķietams un nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 58.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “pierādījumu noraidīšanai” ar vārdiem “Pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai” un izslēgt otro teikumu (pārcelt uz 129.pantu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

59.pants. Interešu konflikta nepārtraukšanas sekas

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana var būt pamats attiecīgās personas pieņemto lēmumu atcelšanai vai iegūto pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai.


 

5.nodaļa. Personas, kam ir tiesības uz aizstāvību.

73.

 

 

 

 

74.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 2.sadaļas 5.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“5.nodaļa. Personas, kas realizē tiesības uz aizstāvību.”

Juridiskā komisija

Izteikt 5.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“5.nodaļa. Personas, kas realizē aizstāvību.”

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

Atbalstīt

 

5.nodaļa. Personas, kuras realizē aizstāvību

59.pants. Aizstāvības realizēšanas pamats.

(1) Aizstāvības realizēšanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas procesuāli izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona ar izmeklējamo rīcību izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka visticamāk izmeklējamo Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram - procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors - procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēj pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona likumā noteiktā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs un izdara kopīgu apgalvojumu par Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, izsaka apgalvojumu par to, ka persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(4) Tiesības aizstāvēties izbeidzas ar kopīgā apgalvojuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 59.panta pirmajā daļā vārdu “procesuāli” ar vārdu “šajā likumā noteiktā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 59.panta trešās daļas 1. punktā pēc vārda “personas” ar vārdiem “, kurai ir tiesības uz aizstāvību”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

60.pants. Aizstāvības realizēšanas pamats

(1) Aizstāvības realizēšanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram –– procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors –– procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

60.pants. Personas, kas realizē tiesības uz aizstāvību.

(1) Procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē:

1) persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) aizstāvis;

3) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

4) l.punktā norādītas personas pārstāvis;

5) persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

6) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

7) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļu pastāvēšanu, kas izslēdz kriminālatbildību, ja tā apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību;

8) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.

(2) Juridiskā persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē ar pārstāvja palīdzību.

 

77.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 60.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“60.pants. Personas, kas realizē aizstāvību.

(1) Savu procesuālo aizstāvību realizē persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, tas ir:

1) persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļu pastāvēšanu, kas izslēdz kriminālatbildību, ja tā apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo aizstāvību realizē arī:

1) viņas aizstāvis;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

3) viņas pārstāvis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.”;

līdzšinējo otro daļu uzskatīt par trešo.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.pants. Personas, kas realizē aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību realizē persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 60.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Tādas personas procesuālo aizstāvību, kurai ir tiesības uz aizstāvību, realizē arī:

1) tās aizstāvis;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

3) tās pārstāvis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.

(3) Juridiskā persona, attiecībā uz kuru izteikts šā likuma 60.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē ar pārstāvja palīdzību.

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona ar izmeklējamo rīcību izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2)No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālas darbības veikšanā jeb atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret viņu, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret viņu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu deklarēt sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības prasīt, lai kriminālprocess tiktu pabeigts saprātīgos termiņos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 61.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz krimināprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

62.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2) No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret šo personu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu deklarēt sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

62.pants. Aizturētais.

(1) Aizturētais ir persona, kas likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi viņa.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

 

 

 

63.pants. Aizturētais

(1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.