Iesniedz Juridiskā komisija

Iesniedz Juridiskā komisija                                                                                                                                                          Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Kriminālprocesa likums” (reģ. nr. 286)

 

1.

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

2.

Pr.

nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Juridiskās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kādā likumprojektu otrajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

A. VISPĀRĪGĀ DAĻA.

1.sadaļa.

Kriminālprocesa vispārīgie noteikumi un pamatprincipi

1.

Saeimas Juridiskais birojs

Svītrot 1.sadaļas nosaukumu un izteikt A daļas nosaukumu šādā redakcijā:

“A daļa Vispārīgie noteikumi”

 

Atbalstīt

 

A. daļa. Vispārīgie noteikumi

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

2.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 1.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“1.nodaļa. Kriminālprocesa pamatnoteikumi

Atbalstīt

1.nodaļa. Kriminālprocesa pamatnoteikumi

1.pants Kriminālprocesa likuma mērķis.

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālā procesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un neattaisnotiem izdevumiem.

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 1.pantā vārdus “un neattaisnotiem izdevumiem.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

1.pants.  Kriminālprocesa likuma mērķis

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti.

(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi likumi.

(2) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

 

4.

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, ņem vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti

(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.

(2) Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu, ņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.

(3) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā.

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, ko kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem Krimināllikumā paredzētiem nodarījumiem.

 

6.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt vārdus “Krimināllikumā paredzēts nodarījums” ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums”(pantos- 3., 20.(1), 22.(1), 23., 30.(1) 2.pkt., 59.(1),(2),(3), 61.(1), 62.(1), 65., 69.(1), 75.(1), 92.(1), 93.(1), 95.(1),(3), 97.(2), 98. 7.pkt., 100.(1)., 101.(1)., 370.(1) 1.pkt., 400.(5), 578.(1), 579.(1), 581.(1), 582.(1), 589.(3), 590., 591.(1),(5), 601.(1)) un vārdus “Krimināllikumā paredzēts noziedzīgs nodarījums” – 123.(2), 362.(1),(2) 3.pkt.,(4), 363.(1), 375.(10) vārdus “Krimināllikumā paredzēta rīcība” – 60.(1) 7.pkt., 78.(1). Lai visā likumā lietotu vienu jēdzienu “noziedzīgs nodarījums”.

 

 

Atbalstīt

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem.

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā.

(1) Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

(2) Starptautiskajā sadarbībā var tikt piemērota tā ārvalsts tiesību norma, kas norādīta ārvalsts motivētajā lūgumā, neveicot papildus pārbaudi par tās spēkā esamību.

 

 

7.

Juridiskā komisija

Izteikt 4.panta otro daļu kā atsevišķu pantu ar nosaukumu “Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā”

 

 

Atbalstīt

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā

 Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

 

 

 

 

 

5.pants. Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā

 Starptautiskajā sadarbībā var piemērot to ārvalsts tiesību normu, kura norādīta ārvalsts motivētajā lūgumā, neveicot papildu pārbaudi par tās spēkā esamību.

 

2.nodaļa. Pamatprincipi.

8.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 2.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi.”

 

Atbalstīt

 

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi

5.pants. Kriminālprocesa obligātums.

Amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, katrā gadījumā, kad kļuvuši zināmi kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.pants. Kriminālprocesa obligātums

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

6.pants. Publiskā un privātā apsūdzība.

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs, neatkarīgi no tās personas gribas, kam nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 131., 132., 136., 145. pantā; 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā, 271.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kam nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157.un 158.pantā paredzēto nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tās personas, kam nodarīts kaitējums, sūdzības iesniegšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Publiskā un privātā apsūdzība

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā un 271.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tam, kad persona, kurai nodarīts kaitējums, iesniegusi sūdzību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

7.pants. Vienlīdzīguma princips.

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas un dzīves vietas.

 

 

 

9.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 7.panta pēc vārdiem “mantiskā stāvokļa” ar vārdu “nodarbošānās”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

8.pants. Vienlīdzīguma princips

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas un dzīvesvietas.

8.pants. Kriminālprocesuālais pienākums.

(1) Uzsāktā kriminālprocesā katras personas pienākums izpildīt amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, procesuālās prasības un ievērot noteikto procesuālo kārtību.

(2) Prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktā kārtībā, bet neatbrīvo no tās izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kam noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 8.panta pirmajā daļā pēc vārda “ievērot” ar vārdu “likumā”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

9.pants. Kriminālprocesuālais pienākums

(1) Uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību.

(2) Procesuālās prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kurām noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

9.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte.

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, tajā skaitā, no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt viņas kriminālvajāšanu, piemērot pret viņu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības viņu rīcībā esošās telpas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 9.pantā vārdu “rīcība” ar vārdu “valdījumā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

10.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās.

10.pants. Kriminālprocesa valoda un tiesības lietot saprotamu valodu.

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņu pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam kā arī citām personām, ko procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja viņi nepārvalda valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, ko viņi prot, un bez atlī dzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Likumā īpaši paredzētos procesuālos dokumentus personām izsniedz kopā ar tulkojumiem viņiem saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesā iesaistītai personai, kura nepārvalda valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos procesuālus dokumentus izsniedz kopā ar tulkojumiem viņai saprotamā valodā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

11.pants. Kriminālprocesā lietojamā valoda

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņa pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, kuras procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja tās neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, kuru šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos procesuālos dokumentus izsniedz kopā ar tulkojumiem tai saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

11.pants. Personas cilvēktiesību garantēšana.

Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēka tiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu un iejaukšanos personu dzīvē un darbībā.

 

 

13.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 11.pantā vārdus “uzlikšanu un iejaukšanos personu dzīvē un darbībā.” ar vārdiem “vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

12.pants. Personas cilvēktiesību garantēšana

Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē.

 

12.pants. Samērība un tiesas kontrole cilvēka tiesību ierobežošanā.

(1) Cilvēka tiesību ierobežošana notiek tikai gadījumos, ja to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā proporcionāli noziedzīgā nodarījuma smagumam un bīstamībai.

(2) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu un viņa kontrolē.

(3) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(4) Fiziskai personai ir tiesības pieprasīt neievietot krimināllietā ziņas par viņas privāto dzīvi un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

 

14.

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

17.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 12.panta nosaukumā vārdu “samērība” ar vārdu “samērīgums”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdu “proporcionāli” ar vārdu “atbilstoši” un vārdu “smagumam” ar vārdu “raksturam”

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 12.panta trešās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un komercnoslēpumu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 12.panta ceturto daļu pēc vārda “dzīvi” ar vārdu “,komercdarbību”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

13.pants. Samērīgums un tiesas kontrole cilvēka tiesību ierobežošanā

(1) Cilvēka tiesību ierobežošana notiek tikai gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai.

(2) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu un viņa kontrolē.

(3) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(4) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par tās privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

13.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums.

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst spīdzināt, tīši pazemot, draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību vai fizisku spēku, izņemot gadījumus, ja fizisku spēku lieto procesuālās darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai.

(2) Pierādījumi, kas iegūti pārkāpjot šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, netiek lietoti pierādīšanas procesā.

 

18.

Juridiskā komisija

izteikt 13.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

”(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst tīši pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību, izņemot gadījumus, kad procesuālās darbības nav iespējams veikt nepiemērojot fizisku spēku.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

14.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst tīši pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību, izņemot gadījumus, kad procesuālās darbības nav iespējams veikt, nepiemērojot fizisku spēku.

(2) Pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, netiek izmantoti pierādīšanas procesā.

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

(1) Katra persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var prasīt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība pret pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Termiņu nodrošināšanā kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīgu termiņu neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

19.

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

15.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Termiņu nodrošināšanā kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīgu termiņu neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā.

(1) Katra persona, kurai kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, var pieprasīt viņas lietas izskatīšanu neieinteresētā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.

(2) Nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja viņai nav dota iespēja pieprasīt viņa apsūdzības lietas izskatīšanu tiesā.

 

 

20.

 

 

 

 

21.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 15.panta otro daļu (pārnest pie 19.panta).

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

16.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā

 Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi.

(1) Amatpersonām, kas veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja personiski ir ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesa dalībniekiem pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav atteikušās.

 

22.

 

 

 

 

23.

 

 

 

24.

 

 

 

 

 

25.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “procesa dalībnieks” ar visā procesā lietoto jēdzienu “procesā iesaistītā persona” - 16.(1), 481.(4), 486 (1), 489 (2), 560.(2) 3.pkt, 576.(1).

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “pieļaut šādu ieinteresētību” ar vārdiem “uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “kam ir tiesības uz aizstāvību” ar vārdiem “kas realizē aizstāvību”16.(2), 18.(1),(2), 41.(1) 6.,7.pkt., 55.(1), 5.nodaļas nosaukumā, 125.(4), 379.(8) pantā.

Juridiskā komisija

Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdu “atteikušās” ar vārdiem “sevi atstatījušas”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

17.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura realizē aizstāvību, cietušajam un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

17.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana.

Apsūdzības, aizstāvības, cilvēktiesību ierobežojumu kontroles un tiesas spriešanas funkcijas ir nodalītas.

 

26.

 

 

27.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 17.pantu pēc vārda “funkcijas” ar vārdu “kriminālprocesā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

papildināt 17.pantā aiz vārda “kontroles” ar vārdiem “pirmstiesas izmeklēšanā” (pirmstiesas procesā).

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

18.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana

Cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.

18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība.

(1) Pirmstiesas kriminālprocesā amatpersonām, kas veic kriminālprocesu, personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajam ir pilnvaras, kas vienādi nodrošina ar likumu noteikto uzdevumu un garantēto tiesību īstenošanu.

(2) Iztiesāšanā apsūdzības uzturētājam, personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajam ir līdzvērtīgas procesuālās tiesības.

 

28.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“Šis likums nosaka, ka personām, kas iesaistītas kriminālprocesā, ir pilnvar as, kas nodrošina viņām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

19.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Šis likums nosaka, ka personām, kuras iesaistītas kriminālprocesā, ir pilnvaras, kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

19.pants. Nevainīguma prezumpcija.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

29.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kam ir tiesības uz aizstāvību.”

 

Atbalstīt

20.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

20.pants. Tiesības uz aizstāvību.

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā viņu tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot personīgi vai uzaicinot pēc savas izvēles Latvijā praktizējošu advokātu par aizstāvi.

(3) Likumā noteiktā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar pieaicināt aizstāvi, valsts šo personu var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no aizstāvja darba samaksas.

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 20.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā viņu tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot personīgi vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.”

Juridiskā komisija

Izteikt 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar pieaicināt aizstāvi, valsts nodrošina personai aizstāvību un izlemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

21.pants. Tiesības uz aizstāvību

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.

(3) Likumā noteiktajā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar aicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.

21.pants. Tiesības uz sadarbību.

(1) Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar amatpersonu, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, lai ātrāk un vienkāršāk panāktu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) nodarītā atzīšanā un nožēlošanā;

2) kaitējuma atlīdzināšanā vai mazināšanā;

3) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

4) procesa norises veicināšanā;

5) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un procesuālās izlemšanas atbalstīšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas līdz soda izpildei.

(4) Sadarbības faktu obligāti ņem vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, izvēloties krimināltiesisko attiecību noregulējuma veidu.

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 21.panta otrās daļas 1. un 2. punktu.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 21.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un procesuālās izlemšanas atbalstīšanā”

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 21.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

22.pants. Tiesības uz sadarbību

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai ātrāk un vienkāršāk panāktu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

2) procesa norises veicināšanā;

3) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz soda izpildei.

 

22.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

(1) Personai, kurai ar Krimināllikumā paredzētu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanas veicināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības tikt atzītām par cietušo.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 22.panta otro daļu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu

Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanas veicināšanai.

 

 

23.pants. Tiesa un tiesas spriešana.

Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir, izlemj, vai persona izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ja par to pastāv strīds, un nosaka valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas nepieciešamības gadījumā realizējams piespiedu kārtā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.pants. Tiesa un tiesas spriešana

Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir, izlemj, vai persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja par to pastāv strīds, un nosaka valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

24.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā.

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar viņas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt no procesa virzītāja veikt likumā paredzētos pasākumus personas un mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot pirmajā daļā norādīto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšana personai, kura apdraudēta;

4) uzdot policijas iestādēm veikt personas vai mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 24. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs var attiekties no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir minēto apdraudējumu iemesls. Minēto lēmumu pirmstiesas procesa virzītājs var pieņemt tikai ar augstākstāvoša prokurora piekrišanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

25.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot pirmajā daļā minēto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu personai, kura ir apdraudēta;

4) uzdot policijas iestādēm veikt personas vai tās mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem).

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkurā instancē, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

3) atkārtota iztiesāšana pēc krimināllietas nosūtīšanas papildus pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Kriminālprocesu nedrīkst atjaunot, ja persona izpildījusi tai uzliktos pienākumus, kurus prokurors noteicis, atsakoties no kriminālvajāšanas.

(5) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja viņa par to pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota valstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona tiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā jāieskaita jau izciestā soda daļa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 25.panta piektajā daļā vārdu “valstī”  ar vārdiem “ārvalstī”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

26.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

3) atkārtota iztiesāšana pēc krimināllietas nosūtīšanas papildu pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Kriminālprocesu nedrīkst atjaunot, ja persona izpildījusi tai uzliktos pienākumus, kurus prokurors noteicis, atsakoties no kriminālvajāšanas.

(5) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona tiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.

2.sadaļa.

Kriminālprocesā iesaistītās personas

38.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 2.sadaļu kā likumprojekta pirmo sadaļu šādā redakcijā:

“Pirmā sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas”

 

Atbalstīt

Pirmā sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas

3.nodaļa. Amatpersonas, kas veic kriminālprocesu.

 

 

 

 

3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu.

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kam tādas piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kas izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu par procesuālu darbību veikšanu (turpmāk - procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertam;

6) lietpratējam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklēšanas iestādes vadītājam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 26.panta otrās daļas 6.punktā vārdu “lietpratējam” ar vārdu “ekspertam”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “izmeklēšanas iestādes vadītājs” ar vārdiem “izmeklētāja tiešais priekšnieks” (lai nejauktu ar iestādes administratīvo vadītāju) – 26.(1) 8.pkt., 30.(1) 5.pkt. un (2) 3.pkt., 31.(1) un (4), 36., 37.(2) 5. un 6.pkt., 46.(1) 3.pkt. un (2) 4.pkt., 367.(4), 383.(1).

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 26.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

27.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbībās (turpmāk –– procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

(3) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

27.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana.

(1) 26.pantā noteiktās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc viņu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajā iesaistītas personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutisku uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst no uzdevuma saņemšanas brīža.

 

 

 

28.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana

(1) Šā likuma 27.pantā minētās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc šo personu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajās iesaistītās personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutvārdos dotu uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst uzdevuma saņemšanas brīdī.

28.pants. Procesa virzītājs.

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) personīgi vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa no katras personas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi un procesuālās kārtības ievērošanu;

5) nodrošina likumā noteikto tiesību īstenošanas iespējas kriminālprocesā iesaistītajām personām.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā - izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā - prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz nodošanai nākamai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei - tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā - tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītāju nosaka atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam principam. Izmeklēšanas grupas vadītājs ir personīgi atbildīgs par procesa virzītāja funkciju īstenošanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 28.panta trešājā daļā vārdus “kuras vadītāju nosaka atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam principam” ar vārdiem “kuras vadītājs ir atbilstošais procesa virzītājs”

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 28.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

29.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā –– izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā –– prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei –– tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā –– tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

29.pants. Izmeklētājs.

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

 

 

 

30.pants. Izmeklētājs

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

30.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības.

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tikko konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un viņa apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās un neattaisnotiem izdevumiem;

5) izpildīt izmeklēšanas iestādes vadītāja, uzraugošā prokurora, amatā augstākā prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartība pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram uzsākt kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt izmeklēšanas iestādes vadītāja norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

 

 

 

31.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un tās apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt, lai uzraugošais prokurors uzsāk kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

31.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes vadītāja vai amatā augstāka prokurora rīkojumu ietverts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajās robežās ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālus lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklēšanas iestādes vadītāja un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 31.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

32.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

 

 

/skatīt 48. priekšlikumu/

 

33.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības priekšnieks vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko izdara procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) izdarīt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

32.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs.

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neietverot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izvēlētās darbības mērķtiecīgumu, bet par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kas var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

 

 

 

34.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neiekļaujot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izraudzītās darbības mērķtiecīgumu, bet atbild par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

33.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts.

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis sertifikātu noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

2) izdara personu aplūkošanu;

3) izņem paraugus salīdzinošai pētīšanai;

4) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

5) pielieto speciālās zināšanas noziedzīgā nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

6) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē dod pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem;

7) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas.

(3) Eksperts savus pienākumus veic:

1) sakarā ar iepriekš noteiktu pienākumu sadali kā dežurējošais eksperts;

2) pēc procesa virzītāja vai uzraugošā prokurora rīkojuma;

3) sakarā ar procesuālu lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

(4) Ja izpētāmo lietu notikuma vietā nav apskatījis vai izņēmis tas pats eksperts vai tās pašas ekspertīžu iestādes cits eksperts, ekspertīzi izdara tikai sakarā ar procesa virzītāja lēmumu.

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis tiesības noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošai pētīšanai;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) pielieto speciālās zināšanas noziedzīgā nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

7) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē dod pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt procesa virzītājam ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildus  informāciju un materiālus;

3)atteikties izdarīt ekspertīzi (no atzinuma došanas), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz eksperta kompetenci;

4) saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(4) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts izmeklēšanas darbības, kurā piedalās eksperts, protokolā;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

35.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis tiesības noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošajai izpētei;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) izmanto speciālās zināšanas noziedzīga nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

7) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē sniedz pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt no procesa virzītāja ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un materiālus;

3) atteikties izdarīt ekspertīzi (dot atzinumu), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci;

4) saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(4) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts tās izmeklēšanas darbības protokolā, kurā piedalās eksperts;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

 

34.pants. Eksperts ārpus ekspertīzes iestādē.

(1) Procesa virzītājs ar lēmumu var uzdot ekspertīzi veikt lietpratējam, kas nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kura zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama eksperta pētījuma veikšanai. Šādā gadījumā eksperts ir jāiepazīstina ar ekspertīzes veikšanas un noformēšanas kārtību.

(2) Šā panta pirmajā daļā un 33.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstiski par to informē procesa virzītāju.

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Procesa virzītājs ar lēmumu var uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Procesa virzītājs pārliecinās par eksperta kompetenci un iepazīstina ekspertu ar ekspertīzes izdarīšanas un noformēšanas kārtību.”

uzskatīt esošo panta otro daļu par panta trešo daļu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

36.pants. Pieaicinātais eksperts

(1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Procesa virzītājs pārliecinās par eksperta kompetenci un iepazīstina viņu ar ekspertīzes izdarīšanas un noformēšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā un 35.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju.

35.pants. Revidents.

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) ieguvis attiecīgu kvalifikāciju un saņēmis sertifikātu revīziju veikšanai, un

2) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskas un finansiālas darbības aprakstu revidenta atskaitē, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās to nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

 

47.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

37.pants. Revidents

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā noteiktu vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskās un finansiālās darbības aprakstu revidenta atskaitē, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās viņu nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

36.pants. Izmeklēšanas iestādes vadītājs.

(1) Izmeklēšanas iestādes vadītājs ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības priekšnieks vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklēšanas iestādes vadītājam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos.

(3) Izmeklēšanas iestādes vadītājam ir tiesības:

1) iepazīties ar pakļautās amatpersonas lietvedībā esoša kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskus lēmumus, tas ir, noteikt principus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) dalīties tajās procesuālajās darbībās, ko izdara procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) izdarīt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju.

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

50.

 

 

 

51.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece

Uzskatām, kā 36.pantam pēc satura būtu jāseko aiz 31.panta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 36.panta trešās daļas 2.punktā vārdu “principus” ar vārdu “kritērijus”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 36.panta trešās daļas 3.apakšpunktā vārdu “dalīties” ar vārdu “piedalīties”.

Juridiskā komisija

Papildināt 36.panta trešo daļu ar 5.apakšpunktu  šādā redakcijā:

“5) atcelt viņa pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

/pantu skatīt 17.lpp/

37.pants. Uzraugošais prokurors izmeklēšanā.

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu jāveic uzraudzība pār izmeklēšanu konkrētajā kriminālprocesā ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos;

2) pieprasīt procesa virzītāja nomaiņu, izmaiņu izdarīšanu izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai pieļauti procesuāli pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izdarīšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vienkāršāka procesa izvēlei;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklēšanas iestādes vadītāja un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklēšanas iestādes vadītājam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanā ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklēšanas iestādes vadītāja noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildnāt 37.panta otrās daļas 2.apakšpunktu pēc vārda “pieprasīt” ar vārdiem “izmeklētāja tiešajam priekšniekam”.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 37.panta otrās daļas 3 punktā un turpmāk tekstā vārdus “sevišķajā veidā veicamās” ar vārdu “speciālās”. (11.nod.nosaukumā, 37.(2) 3.pkt., 41.(1) 3.un 7.pkt., (4) 2.pkt., 70.(1) 3.pkt., 98.p.9.pkt., 11.nodaļas nosaukumā, 207.p.nosaukumā, (1) un (2), 208.p.nosaukumā, (1) un (2), 209.p.nosaukumā, (1) un (3)-(5), 210.(1) un (2), 211.(1), 212.p.nosaukumā un (1) 7.un 8.pkt., 213.p.nosaukumā un (1)-(3), 220.p.nosaukumā un (1), 221.p.nosaukumā, 222.(1) un (3), 223.p.nosaukumā un (3), 224.p.nosaukumā, (1) un (3), 225.p.nosaukumā un (1), 226.(1), (2) un (5), 227.p.nosaukumā, (1) un (2), 228.(1)-(3), 229.(1) un (2), 777.p.nosaukumā un (1).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 37.panta trešās daļas 6.punktā vārdus “izmeklēšanas iestādes vadītāja” ar vārdiem “izmklētāja tiešā priekšnieka”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

38.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

38.pants. Prokurors kā procesa virzītājs.

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

 

 

 

39.pants. Prokurors kā procesa virzītājs

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

39.pants. Prokurora - procesa virzītāja pienākumi un tiesības.

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem, ja pastāv likumā paredzētie priekšnoteikumi;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai un iesniegt izmeklēšanas tiesnesim;

5) iesniegt vienošanos tiesā;

6) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

7) izsniegt personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

8) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

9) izlemt iesniegtos pieteikumus;

10) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai un iesniegt krimināllietu tiesai;

11) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

12) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai attiecīgā īpašā procesa kārtībā,

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildus izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 39.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “un iesniegt izmeklēšanas tiesnesim.”

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “kriminālprocesa nodošana iztiesāšanai” ar vārdiem “krimināllietas nodošanu tiesai” (attiecīgā locījumā): 39.p.(1)d. 10.pkt., 399.p. 1.-3.pkt., 400.p.(9)d., 401.p. nosaukumā un (1)d., 414.p.(3)d., 415.p.nosaukumā un (1), (3) un (6)d., 418.p.(2)d., 419.p.nosaukumā, (1)un (3)d., 420.p.(1)d.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt Ģenerālprokuroram nosūtīt neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu tiesai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

40.pants. Prokurora –– procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu par sadarbību krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai;

5) iesniegt vienošanos tiesai;

6) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

7) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

8) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

9) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

10) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

11) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

12) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai.

40.pants. Izmeklēšanas tiesnesis.

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kam uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdots kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

 

 

 

41.pants. Izmeklēšanas tiesnesis

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdots kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības.

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos akceptēt piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) izlemt aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumus par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša akceptu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izlemt procesa virzītāja ierosinājumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā;

4) izlemt sūdzības par privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

5) izlemt sūdzības par likumā aizsargātu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā;

6) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

7) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības pirmdokumentu pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

8) izlemt, vai kriminālprocesā iegūtie pierādījumi pieļauj vienošanos starp apsūdzību un aizstāvību, un apliecināt, ka apsūdzētais vienošanos paraksta apzināti un brīvprātīgi;

9) izlemt noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) izlemt apsūdzētā pieteikumus par drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) izlemt apsūdzības ierosinājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts:

1) piedalīties kriminālprocesa izties āšanā jebkurā tiesu instancē, ja tajā pašā procesā viņš ir veicis izmeklēšanas tiesneša funkcijas;

2) atklāt to liecību saturu, ko apsūdzētais devis pirms vienošanās parakstīšanas;

3) aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt procesa virzītājam iesniegt papildus informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā vai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums;

3) pirms vienošanās apliecināšanas uzklausīt apsūdzētā liecību par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;

4) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

5) ierosināt sodīt amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu, par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti negodprātīgas kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

 

 

 

 

59.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 41.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) likumā paredzētajos gadījumos piemērot piespiedu līdzekli;

2) izlemt aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumus par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;”

Juridiskā komisija

Papildināt 41.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 8.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 41.panta trešās daļas 1.punktā vārdu “kriminālprocesa” ar vārdiem “krimināllietas”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 41.panta trešās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 41.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pieprasīt procesa virzītājam papildus informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;”

 

Juridiskā komisija

izslēgt 41.panta ceturtās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 41.panta ceturtās daļas 5.punktā vārdu “negodprātīgas”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

42.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos piemērot piespiedu līdzekli;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura realizē tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību pirmdokumentu pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) lemt par apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) lemt par apsūdzības ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts:

1) piedalīties krimināllietas iztiesāšanā jebkuras instances tiesā, ja tajā pašā procesā viņš ir veicis izmeklēšanas tiesneša funkcijas;

2) aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

42.pants. Publiskās apsūdzības uzturētājs.

(1) Publisko apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Publisko apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur tas pats prokurors, kas pirmajā instancē. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors to var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē publisko apsūdzību uztur ģenerālprokuratūras prokurors pēc iepriekš noteikta pienākumu sadales principa. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai ģenerālprokuratūras virsprokurors to var uzdot veikt citam prokuroram, tajā skaitā, tam, kas uzturēja apsūdzību pirmās vai apelācijas instances tiesā.

 

66.

Juridiskā komisija

Aizstāt vārdu “publiskās” ar vārdu “valsts” (attiecīgā locījumā) 42.p., 43.p., 44.p.(2)d., 46.p.(1)d. 6.pkt. un (2)d. 8.pkt..

 

Atbalstīt

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē valsts apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūras prokurors pēc iepriekš noteikta pienākumu sadales principa. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors to var uzdot veikt citam prokuroram, arī tam, kas uzturēja apsūdzību pirmās instances vai apelācijas instances tiesā.

43.pants. Publiskās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkurā tiesu instancē, ir pienākums un tiesības:

1) atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv sapratīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktie pamati.

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildus pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesu debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, kuru pārsūdzēšanas iespēja paredzēta likumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos, neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

 

 

 

44.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesu debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tos tiesu nolēmumus, kuru pārsūdzēšanas iespēja paredzēta likumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

 

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs.

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās publiskās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

 

 

 

45.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

45.pants. Amatā augstāks prokurors.

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā realizē savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona līmeņa virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

3) ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja apsūdzības uzturētājs ir ģenerālprokuratūras prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētā kriminālprocesā tam pilnvarojis Ģenerālprokurors vai ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras realizē visās procesa stadijās.

 

 

 

46.pants. Amatā augstāks prokurors

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā realizē savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona līmeņa virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja apsūdzības uzturētājs ir Ģenerālprokuratūras prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras realizē visās procesa stadijās.

46.pants.Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības.

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) izlemt sūdzības par uzraugošā prokurora un prokurora - procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) izlemt uzraugošā prokurora un prokurora - procesa virzītajā atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai viņiem pieteiktos noraidījumus;

3) izlemt uzraugošā prokurora ierosinājumu par izmeklēšanas iestādes vadītāja vai izmeklēšanas iestādes nomaiņu;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru - procesa virzītāju, ja pilnvērtīgi netiek nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt publiskās apsūdzības uzturētāju, ja pilnvērtīgi netiek nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā pilda amatā augstākā prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja pastāv nepieciešamība atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot citam pakļautajam prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora - procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties to pašam;

4) pieprasīt izmeklēšanas iestādes priekšniekam, kuram administratīvi pakļauts izmeklēšanas iestādes vadītājs konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā noteikt citu vadītāju;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram - procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildus pierādījumu avotu pieteikšanu;

8) 24 stundu laikā izlemt tiesas informāciju par prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas, to atbalstot vai uzdodot citam pakļautajam prokuroram uzturēt publisko apsūdzību vai uzņemties to pašam.

 

 

 

47.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) izlemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem;

3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru –– procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot citam sev pakļautajam prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora –– procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram –– procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

8) 24 stundu laikā pieņemt lēmumus attiecībā uz tiesas informāciju par prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas, to atbalstot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.

47.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai.

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nespriež tiesu, tas ir, nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 47.panta otrajā daļā vārdus “nespriež tiesu, tas ir”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

48.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

48.pants. Tiesa kā procesa virzītājs.

(1) Izskatot krimināllietu jebkurā instancē un jebkurā procesa veidā, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvās tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa jebkurai personai izpildīt kriminālprocesuālo pienākumu un ievērot kārtību tiesas laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sodītas amatpersonas, kas veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likuma noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 48.panta otrās daļas 6.punktā vārdu “sodītas” ar vārdiem “sauktas pie atbildības”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

49.pants. Tiesa kā procesa virzītājs

(1) Izskatot krimināllietu jebkuras instances tiesā un jebkurā procesa veidā, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro kārtību tiesas sēdes laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likuma noteiktajā kārtībā.

 

49.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc iz tiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas.

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šī nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamai tiesu instancei:

1) nodrošina tiesas protokola, nolēmuma un tā tulkojuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kam tādas tiesības noteiktas likumā;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu izlemt neapmierinātos iebildumus pie tiesas protokola;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod kancelejas darbiniekam veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu jautājumu izlemšanai, kas saistīti ar tiesas nolēmuma izpildi.

 

 

 

50.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šā nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamās instances tiesai:

1) nodrošina tiesas protokola, nolēmuma un tā tulkojuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kurām tādas tiesības noteiktas likumā;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu tiesas protokolam pievienotos neapmierinātos iebildumus;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod kancelejas darbiniekam veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu ar tiesas nolēmuma izpildi saistītos jautājumus.

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu.

 

 

 

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu

50.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā.

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tā rezultātā atrastos patiesā vai šķietamā interešu konfliktā, tas ir, ja viņas personiskās intereses tieši vai netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tikko atklājies patiesais vai šķietamais interešu konflikts.

(3) Personām, kas veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences robežās vai piesakot noraidījumu.

 

 

 

 

69.

 

 

70.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 50.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “patiesā vai šķietamā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 50.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Interešu konflikta situācija neietekmē cietušā kā privātās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

51.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Interešu konflikta situācija neietekmē cietušā kā privātās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tiklīdz atklājies interešu konflikts.

(4) Personām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences ietvaros vai piesakot noraidījumu.

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi.

Bez jebkādas papildus apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, viņas laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ved kopīgu saimniecību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personīgā konfliktā ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kam tiesības uz aizstāvību, vai veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

 

 

 

52.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ved kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai tā ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

52.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītām personām.

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kam tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kas šajā pat kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kas ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai ved kopīgu saimniecību ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

 

 

 

53.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītajām  personām

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais, vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kurai ir tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kura šajā pašā kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kas ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai kas ved kopīgu saimniecību ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

 

53.pants. Īpašie noraidījuma pamati ekspertam un revidentam.

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība viņa pienākumu veikšanai.

 

71.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt pēc vārda “pamats” ar vārdiem “papildus 50. un 51.pantā minētajiem apstākļiem”.

 

Atbalstīt

54.pants. Īpašie noraidījuma pamati ekspertam un revidentam

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats papildus 51. un 52.pantā minētajiem apstākļiem var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai.

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas.

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents - procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks -uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs - amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors - izmeklēšanas tiesnesim;

5) izmeklēšanas tiesnesis - tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai - savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu - tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu, vai arī atteikšanos atzīst par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

 

 

 

55.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents –– procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks –– uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs –– amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors –– izmeklēšanas tiesnesim;

5) izmeklēšanas tiesnesis –– tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai –– savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, –– tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

 

55.pants. Noraidījuma pieteikšana.

(1) Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja viņai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šis personas noraidījumu 54.panta pirmajā daļā norādītajām personām, kam tiesības izlemt noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstiski, bet tiesas sēdē - mutiski ar ierakstīšanu sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

56.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura realizē aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē –– mutvārdos ar ierakstīšanu sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

56.pants. Noraidījuma izlemšana.

(1) Noraidījuma motīvu pārbaudi uzsāk nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai ir iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kam pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

 

 

 

57.pants. Lēmuma pieņemšana par pieteikto noraidījumu

(1) Noraidījuma motīvu pārbaude uzsākama nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kurai pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

 

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana.

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu - uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu - amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu - izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu - tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu - Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

 

 

58.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu –– uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu –– amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu –– izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu –– tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu –– Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

58.pants. Interešu konflikta nepārtraukšanas sekas.

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši, ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana var būt pamats šīs personas pieņemto lēmumu atcelšanai vai iegūto pierādījumu noraidīšanai. Pierādījumi pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts bijis šķietams un nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 58.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “pierādījumu noraidīšanai” ar vārdiem “Pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai” un izslēgt otro teikumu (pārcelt uz 129.pantu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

59.pants. Interešu konflikta nepārtraukšanas sekas

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana var būt pamats attiecīgās personas pieņemto lēmumu atcelšanai vai iegūto pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai.

 

5.nodaļa. Personas, kam ir tiesības uz aizstāvību.

73.

 

 

 

 

74.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 2.sadaļas 5.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“5.nodaļa. Personas, kas realizē tiesības uz aizstāvību.”

Juridiskā komisija

Izteikt 5.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“5.nodaļa. Personas, kas realizē aizstāvību.”

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

Atbalstīt

 

5.nodaļa. Personas, kuras realizē aizstāvību

59.pants. Aizstāvības realizēšanas pamats.

(1) Aizstāvības realizēšanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas procesuāli izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona ar izmeklējamo rīcību izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka visticamāk izmeklējamo Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram - procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors - procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēj pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona likumā noteiktā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs un izdara kopīgu apgalvojumu par Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, izsaka apgalvojumu par to, ka persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(4) Tiesības aizstāvēties izbeidzas ar kopīgā apgalvojuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 59.panta pirmajā daļā vārdu “procesuāli” ar vārdu “šajā likumā noteiktā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 59.panta trešās daļas 1. punktā pēc vārda “personas” ar vārdiem “, kurai ir tiesības uz aizstāvību”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

60.pants. Aizstāvības realizēšanas pamats

(1) Aizstāvības realizēšanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram –– procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors –– procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

60.pants. Personas, kas realizē tiesības uz aizstāvību.

(1) Procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē:

1) persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) aizstāvis;

3) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

4) l.punktā norādītas personas pārstāvis;

5) persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

6) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

7) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļu pastāvēšanu, kas izslēdz kriminālatbildību, ja tā apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību;

8) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.

(2) Juridiskā persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē ar pārstāvja palīdzību.

 

77.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 60.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“60.pants. Personas, kas realizē aizstāvību.

(1) Savu procesuālo aizstāvību realizē persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, tas ir:

1) persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļu pastāvēšanu, kas izslēdz kriminālatbildību, ja tā apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo aizstāvību realizē arī:

1) viņas aizstāvis;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

3) viņas pārstāvis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.”;

līdzšinējo otro daļu uzskatīt par trešo.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.pants. Personas, kas realizē aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību realizē persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 60.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Tādas personas procesuālo aizstāvību, kurai ir tiesības uz aizstāvību, realizē arī:

1) tās aizstāvis;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

3) tās pārstāvis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.

(3) Juridiskā persona, attiecībā uz kuru izteikts šā likuma 60.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē ar pārstāvja palīdzību.

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona ar izmeklējamo rīcību izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2)No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālas darbības veikšanā jeb atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret viņu, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret viņu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu deklarēt sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības prasīt, lai kriminālprocess tiktu pabeigts saprātīgos termiņos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 61.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz krimināprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

62.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2) No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret šo personu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu deklarēt sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

62.pants. Aizturētais.

(1) Aizturētais ir persona, kas likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi viņa.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

 

 

 

63.pants. Aizturētais

(1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

63.pants. Aizturētā tiesības.

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi vai pieprasīt tikšanos ar advokātu juridiskas palīdzības saņemšanai;

2) pieprasīt paziņot par aizturēšanu tuviniekiem, mācību vai darba vietai;

3) saņemt aizturēšanas protokola norakstu un rakstisku informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību, sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutiski vai rakstiski izteikt savu attieksmi par aizdomu pamatotību;

6) liecināt vai atteikties no liecību sniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību tūlītēju veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai.

(2) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt informēt viņa valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

(3) Aizturēto var atzīt par aizdomās turēto un tad viņam ir visas aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

83.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

izteikt 63.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nekavējoties pieprasīt tikšanos ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai vai uzaicināt aizstāvi, noslēdzot ar viņu vienošanos; aizturētajam šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja aicināšanai;

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 2.punktā vārdus “darba vieta” ar vārdiem “darba devējs”

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 63.panta pirmās daļas 5.apakšpunktā vārdu “aizdomu” ar vārdu “aizturēšanas”.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 63.panta pirmās daļas 9.puktā vārdu “tūlītēju” ar vārdu “nekavējošu”

Juridiskā komisija

 papildināt 63.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

64.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties pieprasīt tikšanos ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai vai uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajam šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuviniekiem, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola norakstu un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību, sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību tūlītēju veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

(3) Aizturēto var atzīt par aizdomās turēto, un tad viņam ir visas aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

64.pants. Aizturētā pienākumi.

(1) Aizturētajam jāsniedz patiesas identificējošas ziņas par sevi.

(2) Aizturētajam jāļauj pakļaut sevi eksperta izpētei un jāizsniedz vai jāļauj iegūt paraugus salīdzinošai izpētei.

(3) Aizturētajam jāievēro noteiktā kārtība procesuālo darbību veikšanas laikā. Par kārtības pārkāpšanu var tikt piemērotas procesuālās sankcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 64.panta trešajā daļā 2.teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

65.pants. Aizturētā pienākumi

(1) Aizturētā  pienākums ir sniegt patiesas identificējošas ziņas par sevi.

(2) Aizturētā pienākums ir ļaut, lai viņš tiek pakļauts eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti.

(3) Aizturētajam jāievēro noteiktā kārtība procesuālo darbību veikšanas laikā.

65.pants. Aizdomās turētais.

Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo Krimināllikumā paredzēto nodarījumu visticamāk izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem lēmumu par tās atzīšanu par aizdomās turēto.

 

 

 

66.pants. Aizdomās turētais

Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

66.pants. Aizdomās turētā tiesības.

No brīža, kad personai paziņots par atzīšanu par aizdomas turēto, viņai ir tiesības:

1) saņemt lēmuma norakstu par atzīšanu par aizdomās turēto un informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) uzaicināt aizstāvi, noslēdzot ar viņu vienošanos; aizturētajām vai apcietinātajām personām šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja aicināšanai;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos juridiskās palīdzības sniegšanai procesuālās darbības izdarīšanā, ja nav noslēgta vienošanās par aizstāvību vai aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kas tiek izdarītas pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma, ja vien īpašas procesa intereses to pieļauj;

10) saņemt motivētu paskaidrojumu, ja tiek atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībā, kas tiek veikta pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma, kā arī informāciju par tās rezultātiem;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma;

12) likumā noteiktā kārtībā iesniegt sūdzības par amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutiski vai rakstiski izteikt savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) sniegt liecības vai atteikties no liecināšanas;

16) veikt pasākumus krimināltiesisko attiecību noregulēšanai ar viņa labprātīgu līdzdalību, tajā skaitā, atlīdzināt morālo, fizisko un materiālo kaitējumu, izlīgt ar cietušo, piekrist procesa izbeigšanai ar nosacījumiem, izpildīt prokurora priekšrakstu par sodu, apspriest vienošanās nosacījumus;

17) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pieļauta neattaisnota vilcināšanās vai pārkāpti likumā noteiktie pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņi;

18) piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

19) izteikt priekšlikumu par vēlēšanos sadarboties un sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

 

 

 

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

86.

 

 

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 66.panta 1. un 10.punktā pirms vārda “informāciju” ar vārdu “rakstisku”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 66.panta 6.punktā vārdu “pieprasījuma” ar vārdu “pieteikuma”.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 66.panta 9.punktā vārdus “ja vien īpašas procesa intereses to pieļauj” ar vārdiem “ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbības norisi vai neaizskar citas personas tiesības”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 66.panta 16.punktā vārdus „labprātīgu līdzdalību“ ar vārdu „piekrišanu“.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 66.panta 17.punktā vārdus „ pieļauta neattaisnota vilcināšanās vai”.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 66.pantu ar jaunu 20.punktu šādā redakcijā:

“20) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā viņa ir atradusies citā vietā, (turpmāk – alibi) vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

67.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma norakstu, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) uzaicināt aizstāvi un no slēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajām vai apcietinātajām personām šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos juridiskās palīdzības sniegšanai procesuālās darbības veikšanā, ja nav noslēgta vienošanās par aizstāvību vai aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu paskaidrojumu, ja tiek atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, kā arī rakstveida informāciju par izmeklēšanas darbību rezultātiem;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) sniegt liecības vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums; izlīgt ar cietušo, piekrist procesa izbeigšanai ar nosacījumiem, izpildīt prokurora priekšrakstu par sodu, apspriest vienošanās noteikumus;

17) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpti likumā noteiktie pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņi;

18) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

19) izteikt priekšlikumu par vēlēšanos sadarboties un sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu;

20) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk –– alibi), vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

67.pants. Aizdomās turētā pienākumi.

(1) No brīža, kad personai paziņots par atzīšanu par aizdomās turēto, viņai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, kas pilnvarota procesa veikšanai, norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) izpildīt drošības līdzekļa nosacījumus un ievērot likumā noteiktos ierobežojumus;

3) atļaut pakļaut sevi eksperta izpētei un izsniegt vai atļaut iegūt paraugus salīdzinošai izpētei;

4) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā viņa ir atradusies citā vietā, (turpmāk – alibi) vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību;

5) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

(2) Drošības līdzekļa nosacījumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats jautājuma lemšanai par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildus ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

(3) Alibi vai apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību, apzināta nenorādīšana liedz iespēju saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies nepamatoti turot personu aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

 

 

 

 

 

91.

 

 

 

 

 

 

 

 

92.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

93.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 67.panta pirmo daļu ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi;”

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 67.panta pirmās daļas 4.punktu un pārnest uz 125.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 67.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

68.pants. Aizdomās turētā pienākumi

(1) No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi;

3) ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus;

4) atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti;

5) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

(2) Drošības līdzekļa noteikumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

 

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās.

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts;

2) stājas spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto;

3) lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto tiek atcelts;

4) persona tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta viņas kriminālvajāšana.

(2) Lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto atcelšana nav šķērslis atkārtotai personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja iegūti papildus pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka visticamāk noziedzīgo nodarījumu izdarījusi šī persona, tomēr persona saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos un viņas atrašanās aizdomās turētā procesuālajā statusā kopīgais laiks nedrīkst pārsniegt likumā noteikto.

(3) Laikā no lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto atcelšanas līdz kriminālprocesa izbeigšanai kopumā vai pret konkrēto aizdomās turēto, persona saglabā tiesības, kādas ir personai pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(4) Persona, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar tikt atzīts par aizdomās turēto tajā pat noziedzīgajā nodarījumā.

 

 

 

69.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts;

2) stājas spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret to;

3) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

4) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(3) Laikā no brīža, kad tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, līdz kriminālprocesa izbeigšanai kopumā vai pret konkrēto aizdomās turēto persona saglabā tiesības, kādas ir personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(4) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.

69.pants. Apsūdzētais.

(1) Apsūdzētais ir persona, kas ar procesa virzītāja lēmumu ir saukta pie kriminālatbildības par Krimināllikumā paredzēta nodarījuma izdarīšanu, un kriminālvajāšana nav izbeigta, persona nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaicīgi būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

 

 

 

70.pants. Apsūdzētais

(1) Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, šī persona nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā.

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pat tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk;

2) procesa virzītāja - prokurora noteiktā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim iepazīstināt viņu ar sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) vienoties ar procesa virzītāju - prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu pie izmeklēšanas tiesneša;

5) vienoties ar procesa virzītāju - prokuroru par pieradītiem apstākļiem, kuru pierādīšana tiesā nav nepieciešama.

(2) Atkarībā no izvēlētā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

95.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 70.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu pie izmeklēšanas tiesneša;”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 70.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par pierādījumiem, kuru pārbaude tiesā nav nepieciešama;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk;

2) procesa virzītāja –– prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) vienoties ar procesa virzītāju –– prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

5) vienoties ar procesa virzītāju –– prokuroru par pierādījumiem, kuru pārbaude tiesā nav nepieciešama.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam papildus 70.pantā minētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi zināt iztiesāšanas vietu, laiku un tiesas sastāvu;

2) pieteikt noraidījumu tiesai, atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošajiem datiem;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

6) pieteikt motivētu lūgumu tiesai atļaut izmantot 4.un 5.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai raksturojošajiem datiem;

7) lūgt nomainīt aizstāvi sev vai citam apsūdzētajam, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

8) pieteikt lūgumus;

9) sniegt liecību;

10) uzstāties tiesu debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

11) uzstāties ar pēdējo vārdu;

12) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja krimināllietā pasludinātais nolēmums pārsūdzēts;

13) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

 

96.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

izteikt 71.panta tekstu  šādā redakcijā:

“71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi zināt iztiesāšanas vietu, laiku un tiesas sastāvu;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesa sēdē;

3) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesai, atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt nomainīt aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošajiem datiem;

7) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) pieteikt motivētu lūgumu tiesai atļaut izmantot 6.un 7.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai raksturojošajiem datiem;

9) pieteikt lūgumus;

10) sniegt liecību;

11) uzstāties tiesu debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

12) uzstāties ar pēdējo vārdu;

13) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja pasludinātais nolēmums pārsūdzēts;

14) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

Atbalstīt

 

 

72.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu, laiku un tiesas sastāvu;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā tajā valodā, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesai, atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt, lai  nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

7) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) pieteikt tiesai motivētu lūgumu izmantot šā panta 6. un 7.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

9) pieteikt lūgumus;

10) sniegt liecību;

11) uzstāties tiesu debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

12) teikt pēdējo vārdu;

13) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja pasludinātai s nolēmums pārsūdzēts;

14) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

72.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā.

(1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instancē ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību apelācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis - procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesā līdz sūdzības izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku, kārtību un tiesas sastāvu;

3) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, dienā, kad sūdzības pieejamas tiesā, viņam izsniedz to apelācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā.

(4) Atklātā apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tiesības:

1) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

2) izmantot uzaicinātā aizstāvja palīdzību;

3) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošajiem datiem;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

6) piedalīties debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

7) uz pēdējo vārdu.

(5) Ja apelācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

2) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(6) Neatkarīgi no izskatīšanas kārtības apsūdzētajam ir tiesības tiesas noteiktā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

 

 

97.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā.

(1) Apelācijas instancē apsūdzētā tiesības ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību apelācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis - procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām; ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņam izsniedz to apelācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Apsūdzētajam ir tiesības tiesas noteiktā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

73.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību apelācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis –– procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām; ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņam izsniedz to apelācijas sūdzību norakstus, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Apsūdzētajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instancē.

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instancē ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību kasācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis - procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, dienā, kad sūdzības pieejamas tiesā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā.

(4) Izskatot lietu atklātā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instancē.

(5) Izskatot lietu rakstiskā procesā, apsūdzētajam kasācijas instancē ir tādas pat tiesības, kā sūdzību izskatīšanā rakstiskā procesā apelācijas instancē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

98.

 

 

99.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 74.panta ceturtajā daļā vārdu “atklātā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 74.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja kasācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām; ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

3) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

74.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību kasācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis –– procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, dienā, kad sūdzības pieejamas tiesā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā.

(4) Ja lieta tiek izskatīta tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instancē.

(5) Ja kasācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām; ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

3) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu perso nu iesniegtajām sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

74.pants. Apsūdzētā pienākumi.

(1) Apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi pat pienākumi, kā aizdomās turētajam.

(2) Apsūdzētajam ir pienākums norādīt uz ticamiem pierādījumu avotiem, ja viņš apstrīd ar likumu noteiktus pieņēmumus.

 

 

 

 

100.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 74.panta otro daļu.

 

 

 

 

Atbalstīt

75.pants. Apsūdzētā pienākumi

Apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši pienākumi, kā aizdomās turētajam.

 

 

75.pants. Personas, kura nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, tiesības.

(1) Personai, kura Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ir tādas pat tiesības, kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un uzstāties tiesu debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas viņa tiesības uz aizstāvību realizē aizstāvis un likumā noteiktajās robežās arī pārstāvis, ko procesa virzītājs pielaidis lietā.

 

101.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

102.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 75.panta pirmajā daļā vārdu “piemēro” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “nosaka” (attiecīgā locījumā) –77.(3), 84.(1) 2.pkt., 92., 93.panta nosaukumā, 192. 5.pkt., 204.(1), 281.(1), 399. 8.pkt., 499.(1) 8.pkt., 51.nodaļas nosaukumā, 645(1) 1.pkt.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 75.panta trešajā daļā vārdus “ko procesa virzītājs pielaidis lietā” ar vārdiem “kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

76.pants. Tās personas tiesības, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesu debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību realizē aizstāvis un likumā noteiktajās robežās arī pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā.

76.pants. Personas, par kuras izdarīto noziedzīgo nodarījumu iestājies noilgums, tiesības.

(1) Ja persona tiek turēta aizdomās par nodarījumu, par kura izdarīšanu iestājies noilgums, viņai ir aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

(2) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(3) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tā līmeņa tiesā, kam piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(4) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pat tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

 

 

 

77.pants. Tās personas tiesības, par kuras izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums

(1) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu iestājies noilgums, tai ir aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

(2) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(3) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tā līmeņa tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(4) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

77.pants. Personas, kas iestājas par mirušas personas reabilitāciju,

(1) Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētais, apsūdzētais vai ar prokurora lēmumu par vainīgu atzītā persona mirusi pirms vaina konstatēta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, viņas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā mirušā reabilitācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot mirušās personas interešu aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma robežas.

(3) Pirmstiesas procesā aizstāvim, kas realizē mirušas personas aizstāvību, ir tādas pat tiesības, kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

(4) Pēc kriminālprocesa izbeigšanas sakarā ar vainīgā nāvi personai, kas pieprasījusi procesa turpināšanu, un aizstāvim ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar vainīgās personas nāvi tā līmeņa tiesā, kam piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(5) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pat tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu.

(6) Personai, kas pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pat tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances lēmumu, kā apsūdzētajam.

(7) Šā panta piektajā daļā norādītās tiesības var tikt nodotas aizstāvim.

(8) Apelācijas un kasācijas instancē aizstāvim ir tādas pat tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atsaukt savas aizstāvamās personas iesniegtās sūdzības.

 

103.

Juridiskā komisija

Papildināt 77.panta nosaukumu ar vārdu “tiesības”.

 

Atbalstīt

78.pants. Tās personas tiesības, kuras iestājas par mirušas personas reabilitāciju

(1) Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētais, apsūdzētais vai ar prokurora lēmumu par vainīgu atzītā persona mirusi, pirms vaina konstatēta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, tās likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā mirušā reabilitācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot mirušās personas interešu aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma robežas.

(3) Pirmstiesas procesā aizstāvim, kas realizē mirušās personas interešu aizstāvību, ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

(4) Pēc kriminālprocesa izbeigšanas sakarā ar vainīgā nāvi personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, un aizstāvim ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar vainīgās personas nāvi tā līmeņa tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(5) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu.

(6) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pašas tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumu kā apsūdzētajam.

(7) Šā panta piektajā daļā minētās tiesības var tikt nodotas aizstāvim.

(8) Apelācijas un kasācijas instancē aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atsaukt savas aizstāvamās personas iesniegtās sūdzības.

78.pants. To personu tiesības, pret kuriem kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību.

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst Krimināllikumā paredzēto rīcību, viņam ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pat tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu viņai iestājies noilgums.

 

 

 

79.pants. To personu tiesības, pret kurām kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums.

 

104.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar jaunu  pantu  šādā  redakcijā :

 “78.1 pants Advokāts  kriminālprocesā

  Ikvienai  personai  kriminālprocesā  ir  tiesības  juridiskās  palīdzības  saņemšanai  aicināt  advokātu. Advokāta  darba  samaksu  nodrošina  pati  persona, izņemot  šajā  likumā  noteiktajos  gadījumos.

   Advokātam, kurš  sniedz  juridisku  palīdzību  personai  kriminālprocesā  ir  tiesības  no  procesa  virzītāja  saņemt  informāciju  par  krimināllietas  būtību, kā  arī  kopā  ar  personu  piedalīties  izmeklēšanas  darbībās, kuras  notiek  ar  šīs  personas  līdzdalību, sniegt  tai  juridisku  palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt  lūgumus  un  iesniegt  pierādījumus.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

80.pants. Advokāts  kriminālprocesā

(1) Ikvienai  personai  kriminālprocesā  ir  tiesības  juridiskās  palīdzības  saņemšanai uzaicināt  advokātu. Advokāta  darba  samaksu  nodrošina  pati  persona, izņemot  šajā  likumā  minēto gadījumu.

(2) Advokātam, kas  sniedz  juridisku  palīdzību  personai  kriminālprocesā,  ir  tiesības  no  procesa  virzītāja  saņemt  informāciju  par  krimināllietas  būtību, kā  arī  kopā  ar  personu  piedalīties  izmeklēšanas  darbībās, kuras  notiek  ar  šīs  personas  līdzdalību, sniegt  tai  juridisku  palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt  lūgumus  un  iesniegt  pierādījumus.

79.pants. Advokāts, kas sniedz juridisko palīdzību.

(1) Dežurējošais advokāts vai advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts sniegt juridisko palīdzību, ja nav vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis nav varējis ierasties, bet aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais lūdz juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā saistībā ar šādu procesuālo darbību izdarīšanu:

1) aizturēšana un liecību sniegšana sakarā ar to;

2) atzīšana par aizdomās turēto un pirmā aizdomās turētā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša;

4) vienošanās apliecināšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokātu aicina procesa virzītājs saskaņā ar noteikumiem par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(3) Juridiskās palīdzības sniegšana neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību.

(4) Samaksu par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu advokātam Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā veic institūcija, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

105.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

106.

Juridiskā komisija

Izteikt 79.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts sniegt juridisko palīdzību, ja nav vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis, kuram bija savlaicīgi paziņots, nav varējis ierasties un aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais piekrīt, ka aizstāvību nodrošinās cits advokāts šādu procesuālo darbību izdarīšanā:”

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 79.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

81.pants. Advokāts juridiskās palīdzības sniegšanai

(1) Advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts sniegt juridisko palīdzību, ja nav vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis, kuram bija savlaicīgi paziņots, nav varējis ierasties un aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais piekrīt, ka aizstāvību nodrošinās cits advokāts šādu procesuālo darbību izdarīšanā:

1) aizturēšana un liecību sniegšana sakarā ar to;

2) atzīšana par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokātu uzaicina procesa virzītājs saskaņā ar noteikumiem par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(3) Juridiskās palīdzības sniegšana neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību.

(4) Samaksu par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu advokātam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā veic institūcija, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

80.pants. Advokāta tiesības, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā.

(1) Sniedzot juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, advokātam konkrētas procesuālās darbības saistībā ir tādas pat tiesības, kādas būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos procesā.

(2) Advokāts gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezul tātus.

(3) Advokātam ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tie tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

 

 

 

82.pants. Advokāta tiesības, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā

(1) Sniedzot juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, advokātam saistībā ar konkrēto procesuālo darbību ir tādas pašas tiesības, kādas būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos procesā.

(2) Advokāts gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezultātus.

(3) Advokātam ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tas tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

81.pants. Advokāta pienākumi, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā.

(1) Advokāts, kas 79.pantā noteiktajā kārtībā uzaicināts sniegt juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz nepieciešamo tiesisko informāciju un ieteikumus apstākļiem atbilstošas aizstāvības pozīcijas izvēlei un realizēšanai.

(2) Advokāts neizpauž ziņas, ko ieguvis konfidenciālas tikšanās laikā no personas, kurai sniedz juridisko palīdzību.

(3) Advokāts neuzņemas aizstāvību, pārstāvību vai juridiskas palīdzības sniegšanu, ja tās realizēšanā ir jāizmanto ziņas pret personu, kas iegūtas, agrāk sniedzot juridisko palīdzību šai personai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

107.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 81.panta otro daļu ar vārdiem: “un neviens no viņa nevar prasīt šādu ziņu izpaušanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

83.pants. Advokāta pienākumi, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā

(1) Advokāts, kas šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā uzaicināts sniegt juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz tiesisko informāciju un ieteikumus, kas  nepieciešami, lai izraudzītos apstākļiem atbilstošu aizstāvības pozīciju un to  realizētu.

(2) Advokāts neizpauž ziņas, ko konfidenciālas tikšanās laikā ieguvis no personas, kurai sniedz juridisko palīdzību, un neviens nevar prasīt, lai viņš izpauž šādas ziņas.

(3) Advokāts neuzņemas aizstāvību, pārstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu, ja tās realizēšanā jāizmanto ziņas pret personu, kas iegūtas, agrāk sniedzot tai juridisko palīdzību.

82.pants. Aizstāvis.

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, ar kuru noslēgta vienošanās par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, aizstāvēšanu visā kriminālprocesā vai noteiktā tā stadijā.

(2) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās brīža, ja viņa aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šā likuma noteiktajā kārtībā. Aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis nevar uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt personai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(5) Aizstāvis nevar slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp viņu aizstāvības interesēm ir pretrunas.

 

108.

 

 

 

 

 

 

 

109.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 82. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizstāvis ir kvalificēts praktizējošs jurists (arī advokāts) ar kuru noslēgta vienošanās par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, aizstāvēšanu visā kriminālprocesā vai noteiktā tā stadijā”.

Juridiskā komisija

Papildināt 82.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šās daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

Juridiskā komisija

izteikt 82.panta otro daļu kā ceturto un piekto daļu, sadalot un papildinot tekstu:

“(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās brīža, ja viņa aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šā likuma noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

84.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, ar kuru noslēgta vienošanās par tās personas aizstāvēšanu visā kriminālprocesā vai noteiktā tā stadijā, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nevar uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nevar slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

83.pants. Aizstāvja uzaicināšana.

(1) Vienošanos par aizstāvēšanu ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai citas personas viņas uzdevumā vai interesēs.

(2) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos vai pēc ieinteresētās personas lūguma vienošanos var slēgt institūcija, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana.

(3) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvēšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina personas ar nepieciešamo informāciju un dod iespēju apcietinātajai personai izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja aicināšanai.

(4) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos, ja ieinteresētā persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs informē institūciju, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, aizstāvja uzaicināšanai.

(5) Līdz aizstāvja uzaicināšanai likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs aicina advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

111.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 83.panta trešajā daļā vārdu “apcietinātajai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

85.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai citas personas tās uzdevumā vai interesēs.

(2) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos vai pēc ieinteresētās personas lūguma vienošanos var slēgt institūcija, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana.

(3) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvēšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(4) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos, ja ieinteresētā persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs informē institūciju, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, ka tai jānodrošina aizstāvis.

(5) Līdz aizstāvja uzaicināšanai likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs uzaicina advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

84.pants. Aizstāvja piedalīšanās obligātie gadījumi.

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesos:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir 15 gadus nesasniegušai vai rīcības nespējīgai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieprasījumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības;

6) ja kriminālprocesā par mazāk smagu, smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu tiesības uz aizstāvību ir personai vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā, no vienošanās apliecināšanas brīža pie izmeklēšanas tiesneša.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos persona nevar atteikties no aizstāvja piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem kriminālprocesā par mazāk smagu noziegumu atsakās no aizstāvja ar likumiskā pārstāvja vai bērnu interešu aizsargājošas iestādes piekrišanu.

112.

 

 

 

 

113.

 

 

 

 

114.

 

 

 

115.

 

 

 

116.

 

117.

 

118.

 

 

 

 

 

119.

 

 

 

 

 

120.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

121.

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 84.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “15 gadus nesasniegušai” ar vārdu “nepilngadīgai”.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 84.panta pirmās daļas 1.punktu šāda redakcijā:

“ 1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcības nespējīgai personai;”

Juridiskā komisija

Papildināt 84.panta pirmajā daļā 1.punktu ar  vārdiem “vai  ierobežoti  pieskaitāmai  personai”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 84.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “pieprasījumu” ar vārdu “pieteikumu”.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 84.panta pirmās daļas 6.punktu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 84.panta pirmās daļas 6.punktu.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Papildināt 84. panta pirmo daļu ar jaunu 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura nepārvalda valodu, kurā notiek kriminālprocess”.

Juridiskā komisija

aizstāt 84.panta otrajā daļā vārdus “no vienošanās apliecināšanas brīža pie izmeklēšanas tiesneša” ar vārdiem “no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu”.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 84. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos persona nevar atteikties no aizstāvja piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem kriminālprocesā par mazāk smagu noziegumu atsakās no aizstāvja ar likumiskā pārstāvja vai bērnu interešu aizsargājošas iestādes piekrišanu vai kad no aizstāvja atsakās persona, kura nepārvalda valodu, kurā  notiek kriminālprocess”.

Juridiskā komisija

Izteikt 84.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos persona nevar atteikties no aizstāvja piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad nepilngadīga persona kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu atsakās no aizstāvja ar likumiskā pārstāvja vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas piekrišanu.

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

86.pants. Aizstāvja piedalīšanās obligātie gadījumi

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai  ierobežoti  pieskaitāmai  personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

 (2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos persona nevar atteikties no aizstāvja piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad nepilngadīga persona kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu atsakās no aizstāvja ar likumiskā pārstāvja vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas piekrišanu.

85.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību.

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kas aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Ja vienošanos slēdz institūcija, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, samaksas kārtību un apmērus nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu piespiedu kārtā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 85.panta trešajā daļā vārdus “piespiedu kārtā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

87.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Ja vienošanos slēdz institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu.

86.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

(1) Tiesības uz aizstāvja palīdzību no valsts līdzekļiem ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju to nodrošināt no saviem līdzekļiem.

(2) Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā. Lēmumu pieņem, izskatot personas pieteikumu, kam pievienota aizpildīta Ministru kabineta apstiprinātas izziņas veidlapa.

(3) Tiesības uz aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem ir:

1) personām, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījušas nepieskaitāmības stāvoklī;

2) nepilngadīgām personām, kam nav likumiskā pārstāvja.

(4) Atbrīvot no samaksas var arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Šādā gadījumā advokāts palīdzību var brīvprātīgi sniegt bez atlīdzības vai samaksu izdara Latvijas Zvērinātu advokātu padome no sava budžeta.

 

123.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

124.

 

 

 

125.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 86.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, apmaksājot advokāta darbu no valsts līdzekļiem, ir:

1) personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju to nodrošināt no saviem līdzekļiem;

2) kriminālprocesos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta un persona nav vēlējusies aizstāvi.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 86.panta otrās daļas 2.teikumu, jo  šo  jautājumu  nav  nepieciešams  reglamentēt  likumā.

Juridiskā komisija

Izslēgt 86.panta trešo daļu un ceturto daļu

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

88.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību

(1) Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, apmaksājot advokāta darbu no valsts līdzekļiem, ir:

1) personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju to nodrošināt ar saviem līdzekļiem;

2) kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, bet persona nav vēlējusies aizstāvi.

(2) Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā.

 

87.pants. Aizstāvja tiesības.

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, taču advokāts nevar savā vārdā pārsūdzēt:

1) prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem;

2) prokurora priekšrakstu par sodu;

3) izmeklēšanas tiesneša apliecinātu vienošanos;

4) tiesas nolēmumu, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgajā instancē.

(2) Minētie ierobežojumi neattiecas uz aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumiem.

(3) Aizstāvim ir tiesības, kādas nav viņa aizstāvamajai personai:

1) uzstāties tiesu debatēs;

2) pieprasīt personas aizstāvēšanai nepieciešamas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām;

3) piedalīties savas aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā;

4) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(4) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas viņas interesēs. Tikai aizstāvamā persona personīgi pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts viņas subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(5) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturētu vai apcietinātu aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem.

 

 

 

 

 

 

 

126.

 

 

 

 

 

127.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 87.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijs A.Aksenoks

Izteikt 87.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizstāvim ir tiesības, kādas nav viņa aizstāvamajai personai:

1) aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu;

2) pieprasīt personas aizstāvēšanai nepieciešamas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām;

3) piedalīties savas aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā;

4) kriminālprocesos ar aizstāvja obligāto piedalīšanos iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža;

5) uzstāties tiesu debatēs;

6) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

89.pants. Aizstāvja tiesības

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, taču viņš nevar savā vārdā pārsūdzēt:

1) prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem;

2) prokurora priekšrakstu par sodu;

3) tiesas nolēmumu, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā.

(2) Minētie ierobežojumi neattiecas uz aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumiem.

(3) Aizstāvim ir tiesības, kādu nav viņa aizstāvamajai personai:

1) aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu;

2) pieprasīt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām;

3) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā;

4) kriminālprocesos ar aizstāvja obligāto piedalīšanos iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža;

5) uzstāties tiesu debatēs;

6) iesniegt Augstākajai tiesai pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(4) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(5) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturētu vai apcietinātu aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem.

88.pants. Aizstāvja pienākumi.

(1) Aizstāvja pienākums ir, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, lietot tikai likumīgos līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu aizstāvamo personu attaisnojošos un atbildību mīkstinošos apstākļus, sniegt nepieciešamo juridisko palīdzību un palīdzēt izvēlēties konkrētajiem apstākļiem atbilstošu, mērķtiecīgu aizstāvēšanās pozīciju.

(2) Nelikumīgu līdzekļu un paņēmienu lietošana nav uzskatāma par aizstāvja pienākumu pildīšanu un nedod tiesības uz šajā likumā noteikto aizstāvja imunitāti.

(3) Pirms aizstāvības pienākumu pildīšanas uzsākšanas aizstāvja pienākums ir paziņot procesa virzītājam par aizstāvības uzņemšanos.

(4) Aizstāvis neizpauž bez aizstāvamās personas atļaujas informāciju, ko tā viņam uzticējusi.

(5) Aizstāvis ievēro likumā noteikto procesuālo kārtību.

 

128.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 88.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizstāvja pienākums ir, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, lietot visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, attaisnojošos un atbildību mīkstinošos apstākļus un sniegtu nepieciešamo juridisko palīdzību.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

90.pants. Aizstāvja pienākumi

(1) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(2) Nelikumīgu līdzekļu un paņēmienu izmantošana nav uzskatāma par aizstāvja pienākumu pildīšanu un nedod tiesības uz šajā likumā noteikto aizstāvja imunitāti.

(3) Pirms aizstāvības pienākumu pildīšanas uzsākšanas aizstāvja pienākums ir paziņot procesa virzītājam par aizstāvības uzņemšanos.

(4) Aizstāvis bez aizstāvamās personas atļaujas neizpauž informāciju, kuru tā viņam uzticējusi.

(5) Aizstāvis ievēro likumā noteikto procesuālo kārtību.

 

89.pants. Apstākļi, kas izslēdz advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) pastāv 82.panta ceturtajā daļā paredzētie apstākļi;

2) pastāv pretrunas ar citas aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar aizstāvja vai viņa radinieku personīgajām interesēm;

4) aizstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) aizstāvis šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

129.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 89.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai,  kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar aizstāvja vai personu, ar kuru viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai saista laulība vai kopīga saimniecība, interesēm;

4) aizstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai viņus saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) aizstāvis šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

91.pants. Apstākļi, kas izslēdz advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai,  kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar aizstāvja vai personu, ar kuru viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai saista laulība vai kopīga saimniecība, interesēm;

4) aizstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai viņus saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) aizstāvis šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.

 

130.

Juridiskā komisija

Papildināt  likumprojektu  ar   pantu  šādā  redakcijā :

“ Atteikšanās  no  aizstāvja.

 (1)  Personai, kurai  ir  tiesības  uz  aizstāvību, ir  tiesības  atteikties  no  aizstāvja. Tāda  atteikšanās  pieļaujama  tikai  pēc  pašas  personas  iniciatīvas. Atteikšanās  no  aizstāvja  nav  šķērslis  valsts  apsūdzētāja  un  citu  personu, kurām  ir  tiesības  uz  aizstāvību, aizstāvju  līdzdalībai  kriminālprocesā.

 (2) Atteikšanās  no  aizstāvja  nesaista  procesa  virzītāju, ja  no  aizstāvja  atsakās: 

 1/ nepilngadīga  persona ;

2/ persona,kura  fizisku  vai  psihisku  trūkumu  dēļ  pati  nespēj  pilnībā izmantot  savas  procesuālās  tiesības ;

3/  persona, kura  ir  analfabēts  vai  ar  tik  zemu  izglītības  līmeni, kas  neļauj  pilnībā  izmantot  savas  procesuālās  tiesības;

4/ persona, kura  neprot  valodu, kādā  notiek  kriminālprocess.”    

 

 

Atbalstīt

< /td>

92.pants. Atteikšanās  no  aizstāvja

(1)  Personai, kurai  ir  tiesības  uz  aizstāvību, ir  tiesības  atteikties  no  aizstāvja. Tāda  atteikšanās  pieļaujama  tikai  pēc  pašas  personas  iniciatīvas. Atteikšanās  no  aizstāvja  nav  šķērslis tam, lai  kriminālprocesā piedalītos valsts  apsūdzētājs  un  citas  personas aizstāvis.

(2) Atteikšanās  no  aizstāvja nav saistoša  procesa  virzītājam, ja  no  aizstāvja  atsakās: 

1) nepilngadīga  persona;

2) persona, kura  fizisku  vai  psihisku  trūkumu  dēļ  pati  nespēj  pilnībā izmantot  savas  procesuālās  tiesības;

3)  persona, kura  ir  analfabēts  vai  ar  tik  zemu  izglītības  līmeni, ka tā nevar pilnībā  izmantot  savas  procesuālās  tiesības;

4) persona, kura  neprot  valodu, kādā  notiek  kriminālprocess.

 

90.pants. Nepilngadīgā, kam ir tiesības uz aizstāvību, pārstāvis.

(1) Nepilngadīgās personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, tiesību un interešu pilnvērtīgai nodrošināšanai kriminālprocesā tiek pielaists pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, brālis vai māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar viņu un viņš par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīga aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) sabiedriskas organizācijas pārstāvis, kam valsts deleģējusi bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvis kriminālprocesā tiek pielaists vai nomainīts ar procesa virzītāja lēmumu. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvis tiek pielaists procesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par nepilngadīgā pārstāvja uzaicināšanu.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1.-3. punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

 

131.

 

 

 

132.

 

 

 

133.

 

 

 

134.

 

 

 

135.

 

 

 

 

 

 

 

136.

 

 

 

 

 

 

137.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 90.panta pirmajā daļā vārdus “tiek pielaists pārstāvis” ar vārdiem “atļauj piedalīties pārstāvim”.

Juridiskā komisija

Papildināt 90.panta otrās daļas 2.pkt. tekstu  pirms  vārda “brālis”  ar  vārdu  “pilngadīgais”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Aizstāt 90.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “kam valsts deleģējusi” ar vārdiem “kura veic”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdus “sabiedriskā organizācija” ar vārdiem “nevalstiskā organizācija” – 90.(2) 5.pkt., 105.(2) 5.pkt.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 90.panta trešajā daļā vārdus “Pārstāvis kriminālprocesā tiek pielaists vai nomainīts ar procesa virzītāja lēmumu.” ar vārdiem “Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var sastādīt arī rezolūcijas formā.”;

Juridiskā komisija

Aizstāt 90.panta ceturtajā daļā vārdus “Pārstāvis tiek pielaists” ar vārdiem “Pārstāvim atļauj piedalīties” un aizstāt vārdu “uzaicināšanu” ar vārdu “piedalīšanos”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 90.panta piektajā daļā  pēc vārda  “triju” ar vārdu  “darba” un pēc  vārda  “bērnu” ar vārdu  “tiesību”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

93.pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā atļauj piedalīties tās pārstāvim.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1. — 3.punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

 

91.pants. Nepilngadīgā pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā.

(1) Nepilngadīgā, kam ir tiesības uz aizstāvību, pārstāvim ir tiesības:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības, šādā nolūkā saņemt lēmumu norakstus, kas nosaka statusu, un informācijas par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pat kārtībā kā pašam pārstāvamam;

4) piedalīties vienošanas apliecināšanā pie izmeklēšanas tiesneša un izteikt savu viedokli;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) iesniegt noslēguma pieteikumus;

7) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkurā tiesu instancē;

8) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pat kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pat kārtībā un apjomā, kā pašam pārstāvamajam.

(2) Ar procesa virzītāju piekrišanu pārstāvis var piedalīties procesuālajās darbībās ar savu pārstāvamo.

 

 

138.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

139.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 91.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “nosaka” ar vārdu “pārstāvamā” un aizstāt vārdu “informācijas” ar vārdu “informāciju”

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 91.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 91.panta pirmo daļu ar  11.punktu šādā redakcijā:

“11) aicināt  aizstāvi  aizstāvības  tiesību  realizācijai”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

94.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšana

(1) Tādas nepilngadīgās personas pārstāvis, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības, šajā nolūkā saņemt lēmumu norakstus, kas nosaka pārstāvamā statusu, un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

9) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā, kā pašam pārstāvamajam;

10) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāju piekrišanu pārstāvis var piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar pārstāvamo.

 

92.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(1) Personas, kas Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī un nevar piedalīties procesā, tiesību un interešu pilnvērtīgai nodrošināšanai kriminālprocesā var pielaist pārstāvi.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis, ja tāds ir iecelts;

2) laulātais;

3) viens no likumiskajiem pārstāvjiem, ja persona ir nepilngadīga;

4) viens no vecvecākiem, brālis vai māsa, dēls vai meita, vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas.

(3) Pārstāvis kriminālprocesā tiek uzaicināts vai nomainīts ar procesa virzītāja lēmumu. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās personas intereses.

(4) Pārstāvis var tikt uzaicināts arī personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai uzsākts, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvis tiek uzaicināts procesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai un pieņemts lēmums par pārstāvja uzaicināšanu.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

141.

 

 

 

 

 

 

 

 

142.

 

 

 

 

 

 

 

143.

 

 

 

 

 

 

 

144.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 92.panta pirmajā daļā vārdus “var pielaist pārstāvi” ar vārdiem “var atļaut piedalīties pārstāvim”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdus “Pārstāvis kriminālprocesā tiek uzaicināts vai nomainīts ar procesa virzītāja lēmumu.” ar vārdiem “Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var sastādīt arī rezolūcijas formā.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 92.panta ceturtajā daļā vārdus “Pārstāvis var tikt uzaicināts” ar vārdiem “Pārstāvim var atļaut piedalīties”.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 92.panta piektajā daļā vārdus “Pārstāvis tiek uzaicināts” ar vārdiem “Pārstāvim atļauj piedalīties” un aizstāt vārdu “uzaicināšanu” ar vārdu “piedalīšanos”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

95.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu   noteikšanu

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kriminālprocesā var atļaut piedalīties tās pārstāvim.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis, ja tāds ir iecelts;

2) laulātais;

3) viens no likumiskajiem pārstāvjiem, ja persona ir nepilngadīga;

4) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, dēls vai meita vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās personas intereses.

(4) Kriminālprocesā var atļaut piedalīties arī tādas personas pārstāvim, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ir uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un pieņemts lēmums par pārstāvja piedalīšanos.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

93.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(1) Personas, kas Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, pārstāvim ir tiesības:

1) saņemt informācijas par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tur ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pat kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkurā tiesu instancē;

7) piedalīties slēgtajā tiesas procesā;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pat kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pārstāvim.

 

 

 

96.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu   noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

94.pants. Juridiskās personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, pārstāvis.

(1) Juridisko personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess vai kura atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto, var pārstāvēt tikai fiziska persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos, vai uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai radinieku personīgās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās personas interesēm.

(3) Juridiskās personas pārstāvim ir tādas pašas tiesības un procesuālie pienākumi kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess vai kura atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto.

(4) Juridiskās personas pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var aicināt aizstāvi. Aizstāvja darba samaksu nodrošina juridiskā persona.

 

145.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 94.pantu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

6.nodaļa. Cietušais un personas, kas viņam palīdz realizēt tiesības.

146.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“6.nodaļa. Cietušais un viņa pārstāvība”

 

Atbalstīt

6.nodaļa. Cietušais un viņa pārstāvība

95.pants. Personas, kas var būt par cietušo.

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kam ar Krimināllikumā paredzētu nodarījumu nodarīts kaitējums, un proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kam morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona Krimināllikumā paredzēta nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt laulātais, kāds no mirušā augšup vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Ja mirušajam nav minēto personu, kriminālprocesā viņa tiesības pārstāv advokāts, kura darba samaksu sedz no valsts līdzekļiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

147.

 

 

 

 

148.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 95.panta trešajā daļā pēc vārdiem “var būt” ar vārdu “pārdzīvojušā”.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 95.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

97.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušā laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

96.pants. Atzīšana par cietušo.

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personas par viņu tiesībām tikt atzītam par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai, ja rakstiski ir izteikta šīs personas griba.

 

149.

 

 

 

 

 

150.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 96.panta pirmo daļu ar vārdiem: “ko var noformēt rezolūcijas formā”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 96.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar viņa  rakstveida piekrišanu.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

98.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar tās rakstveida piekrišanu.

97.pants. Cietušā tiesību vispārējie principi.

(1) Cietušais, ņemot vērā morālo aizskārumu, nodarītās fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka viņam nodarītā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas 98., 99., 100.un 101.pantā minētās tiesības cietušais var realizēt tikai tajā kriminālprocesa daļā, kas tieši attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un veidos cietušām ir tiesības piedalīties kriminālprocesā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais - fiziska persona savas tiesības var realizēt personīgi vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā - juridiskās personas tiesības realizē tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību realizācijas nodrošināšanai var uzaicināt Latvijā praktizējošu advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības realizē brīvprātīgi un paša izraudzītā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un procesa veidos var izlīgt ar personu, kura nodarījusi kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

151.

 

 

 

 

 

152.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 97. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību realizācijas nodrošināšanai var uzaicināt kvalificētu praktizējošu juristu (arī advokātu) juridiskās palīdzības sniegšanai”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 97.panta sestajā daļā vārdus “Latvijā praktizējošu advokātu” ar vārdiem “82.panta otrajā daļā norādītu personu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

99.pants. Cietušā tiesību vispārējie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas šā likuma 100., 101., 102. un 103.pantā minētās tiesības cietušais var realizēt tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais –– fiziskā persona savas tiesības var realizēt pats vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā –– juridiskās personas tiesības realizē tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību realizācijas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 84.panta otrajā daļā minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības realizē brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura nodarījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā.

Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ietvertajām amatpersonām;

2) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

3) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa pieteikuma;

4) pieteikt lūgumus;

5) likumā noteiktā kārtībā iesniegt sūdzības par amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, rīcību;

6) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas procesā;

7) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas tieši attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

8) procesa virzītāja - prokurora noteiktā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pieteikt noslēguma lūgumus;

9) pieteikt lūgumu izmeklēšanas tiesnesim iepazīstināt viņu ar sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

 

153.

 

 

 

154.

 

 

155.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 98.panta 1.punktā vārdu “pieprasījuma” ar vārdu “pieteikuma”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 98.panta 1.punktā. vārdu “ietvertajām” ar vārdu “ierakstītajām”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 98.pantu ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2) neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem;”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

100.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un savas ģimenes locekļiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) pieteikt lūgumus;

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) procesa virzītāja –– prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pieteikt noslēguma lūgumus;

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

99.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesā cietušām ir tiesības :

1) savlaicīgi zināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesai vai atsevišķam tiesnesim;

3) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē;

6) pieteikt noraidījumu apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

7) pieteikt lūgumus;

8) uzstāties tiesu debatēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja krimināllietā pasludinātais nolēmums pārsūdzēts;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

156.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt  99.panta 9.punktā vārdus “ja krimināllietā pasludinātais nolēmums pārsūdzēts”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

101.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā cietušajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesai vai kādam atsevišķam tiesnesim;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) pieteikt noraidījumu apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

7) pieteikt lūgumus;

8) uzstāties tiesu debatēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

100.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā.

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs pirmās instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs apelācijas instances tiesā - par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Ja apelācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

2) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(3) Ja sūdzība tiek izskatīta atklātā tiesas sēdē mutiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

3) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē;

6) piedalīties tiesu debatēs.

(4) Neatkarīgi no izskatīšanas kārtības cietušajam ir tiesības tiesas noteiktā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

157.

 

 

 

 

 

 

 

158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

159.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 100.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 100.panta trešo daļu šāda redakcija:

“(3) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.”

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 100.panta ceturtajā daļā vārdus “Neatkarīgi no izskatīšanas kārtības”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

102.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs pirmās instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs apelācijas instances tiesā –– par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā iepazīties ar apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

101.pants. Cietušā tiesības kasācijas instancē.

(1) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām kasācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs kasācijas instances tiesā - par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Izskatot lietu rakstiskā procesā, cietušajam kasācijas instancē ir tādas pat tiesības, kā sūdzību izskatīšanā rakstiskā procesā apelācijas instancē.

(3) Izskatot lietu atklātā tiesas sēdē mutiskā procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa pielaišanai kasācijas instancē.

 

 

 

 

 

 

 

160.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

161.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 101.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja kasācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

3) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 101.panta trešajā daļā vārdu “pielaišanai” ar vārdiem “atļaujai piedalīties”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

103.pants. Cietušā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām kasācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs kasācijas instances tiesā –– par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Ja kasācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

3) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(3) Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā atklātā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņam dotajai atļaujai piedalīties kasācijas instances tiesā.

102.pants. Cietušā tiesības vienošanās procesā.

(1) Ja kriminālprocess tiek turpināts vienošanās procesa veidā, procesa virzītājs - prokurors izsniedz cietušajam izmeklēšanas tiesneša apliecinātās vienošanās kopiju.

(2) Cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

3) izteikt savus iebildumus pret vienošanās apstiprināšanu;

4) iesniegt kasācijas sūdzību par vienošanās procesa procedūras pārkāpumiem;

5) piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instancē 101.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

162.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 102.pantu aiz 423.panta un aizstāt pirmajā daļā vārdus “izmeklēšanas tiesneša apliecinātās vienošanās kopiju” ar vārdiem “vienošanās protokola kopiju”

 

 

Atbalstīt

 

/skatīt   lpp./

103.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietās.

(1) Persona, kurai kaitējums nodarīts Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157.un 158. pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīves vietas un tiek atzīts par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Privātās apsūdzības lietā cietušā pienākums pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka lūgumu tiesnesim par personu izsaukšanu uz tiesu un par nepieciešamo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Lietas izskatīšanā tiesā cietušajam ir 98., 99.un 100.pantā noteiktās tiesības.

 

 

 

104.pants. Cietušais privātas apsūdzības lietā

(1) Persona, kurai kaitējums nodarīts Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Cietušā pienākums privātās apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Izskatot lietu tiesā, cietušajam ir šā likuma 100., 101. un 102.pantā noteiktās tiesības.

104.pants. Cietušā pienākumi.

(1) Uz cietušo pilnā apjomā attiecas kriminālprocesuālais pienākums.

(2) Cietušajam jāievēro kriminālprocesā noteiktā kārtība.

(3) Cietušajam ir pienākums ierasties amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(4) Cietušajam nav pienākums izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar pakļaut izsaukšanai vai piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

 

 

 

105.pants. Cietušā pienākumi

(1) Uz cietušo pilnā apjomā attiecas kriminālprocesuālais pienākums.

(2) Cietušajam jāievēro kriminālprocesam noteiktā kārtība.

(3) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(4) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības, un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

105.pants. Personas, kas var būt cietušā - fiziskas personas pārstāvis.

(1) Cietušo - pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona uz cietušā pilnvaras pamata.

(2) Ja kaitējums ir nodarīts personai, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu, cietušo pārstāv:

1) kāds no viņa likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, brālis vai māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar viņu un viņš par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) sabiedriskas organizācijas pārstāvis, kam valsts deleģējusi bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums nodarīts personai, kas atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv viņas aizgādnis vai kāda no otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļās minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās realizēt nevar.

(5) Cietušo vecumā no 15 līdz 18 gadiem var pārstāvēt šā panta otrajā daļā minētās personas.

(6) Nepilngadīgā rīcībnespējīgā cietušā pārstāvis kriminālprocesā tiek pielaists ar procesa virzītāja lēmumu.

(7) Izlemjot jautājumu par pielaišanu par nepilngadīga vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

 

163.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 105.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Cietušo - pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona uz cietušā pilnvaras pamata.

(2) Ja kaitējums ir nodarīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) kāds no viņa likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar viņu un viņš par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) nevalstiskās organizācijas, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju, pārstāvis.

(3) Ja kaitējums nodarīts personai, kas atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv viņas aizgādnis vai kāda no otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļās minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās realizēt nevar.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgā cietušā pārstāvja pieaicināšanu. Šādos gadījumos advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kartībā no valsts budžeta.

(6) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var sastādīt arī rezolūcijas formā.

(7) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties par nepilngadīga vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.”

 

Atbalstīt

 

 

 

106.pants. Personas, kuras var būt cietušā –– fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo –– pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums nodarīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) viens no viņa likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums nodarīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim, un cietušais patstāvīgi tās realizēt nevar.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja pieaicināšanu. Šādos gadījumos advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta.

(6) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā.

(7) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties kriminālprocesā par nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

106.pants. Cietušā - juridiskas personas pārstāvniecība kriminālprocesā.

(1) Juridisko personu, kas atzīta par cietušo, var pārstāvēt fiziskas personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskas personas darbību regulējošos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Pārstāvi kriminālprocesā uzaicina procesa virzītājs pēc pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

164.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 106.panta otro daļu šādā redakcijā “(2) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties pēc viņa pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas ar procesa virzītāja lēmumu, ko var sastādīt arī rezolūcijas formā.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

107.pants. Cietušā –– juridiskās personas pārstāvība kriminālprocesā

(1) Juridisko personu, kura atzīta par cietušo, var pārstāvēt fiziskās personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktajām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties pēc viņa pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā.

107.pants. Personas, kas nevar būt cietušā pārstāvis.

(1) Cietušā pārstāvis nevar būt amatpersona, kas ierakstīta kriminālprocesa reģistrā.

(2) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvis nevar būt persona, kas tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā kaitējumu nodarījušās personas interesēs.

 

 

 

108.pants. Personas, kuras nevar būt cietušā pārstāvis

(1) Cietušā pārstāvis nevar būt amatpersona, kura ierakstīta kriminālprocesa reģistrā.

(2) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvis nevar būt persona, kura tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā par labu kaitējumu nodarījušajai personai.

108.pants. Cietušā pārstāvja tiesības.

(1) Ja cietušais savas tiesības realizē ar pārstāvja starpniecību, pārstāvis izlieto visas cietušā tiesības.

(2) Nepilngadīgā cietušā, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

 

 

 

109.pants. Cietušās personas pārstāvja tiesības

(1) Ja cietušais savas tiesības realizē ar pārstāvja starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības.

(2) Piecpadsmit gadu vecumu sasnieguša nepilngadīgā cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

109.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam.

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var aicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās tiesības nav advokātam, kurš piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās ar savas aizstāvamās personas piedalīšanos un pēc viņas lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņas tiesības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

165.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 109.panta trešajā daļā vārdus “savas aizstāvamās personas” ar vārdu “cietušā”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

110.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās ar cietušā piedalīšanos un pēc viņa lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas.

 

 

 

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas

110.pants. Liecinieks.

(1) Liecinieks ir persona, kas likumā noteiktā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmiem apstākļiem.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai nopratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.

(3) Cietušo aptaujā un nopratina tādā pat kartībā, kā liecinieku un uz viņu attiecas visas liecinieka tiesības un pienākumi.

 

 

166.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 110.panta pirmo daļu beigās ar vārdiem “un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

111.pants. Liecinieks

(1) Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai nopratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.

(3) Visas liecinieka tiesības un pienākumi aptaujā un nopratināšanā tādā pašā mērā attiecas arī uz cietušo.

111.pants. Liecinieka tiesības.

(1) Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai viņš sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

(2) Lieciniekam pirms aptaujas vai nopratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par viņa tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, nepieciešamības gadījumā izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Lieciniekam ir tiesības:

1) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstiski fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, ko viņš prot;

2) iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;

3) iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma atklāšanu liecībās vai lūgt tiesu noņemt ja utājumus par personīgās dzīves noslēpumu un pieprasīt to ierakstīt sēdes protokolā, ja lūgums noraidīts.

 

 

 

 

 

 

167.

 

 

 

 

 

 

 

 

168.

 

 

 

 

 

 

169.

 

 

170.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 111.panta otrajā daļā. vārdu “vai”  ar  vārdu  “un”.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 111.panta trešo daļu ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2) neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem;”

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt111.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “personīgās” ar vārdu “privātās”.

Juridiskā komisija

Papildināt 111.panta trešo daļu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

112.pants. Liecinieka tiesības

(1) Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

(2) Lieciniekam pirms aptaujas un nopratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par viņa tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Lieciniekam ir tiesības:

1) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot;

2) neliecināt pret sevi un savas ģimenes locekļiem;

3) iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;

4) iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma atklāšanu liecībās vai lūgt tiesu noņemt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai to ieraksta sēdes protokolā, ja lūgums tiek noraidīts;

5) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

112.pants. Liecinieka pienākums.

(1) Lieciniekam uz uzdotajiem jautājumiem jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu viņam zināmo saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kam tāda procesuāla imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un nopratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

 

.

 

 

 

113.pants. Liecinieka pienākums

(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu viņam zināmo saistībā ar konkrēto noziedzīgu nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un nopratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

 

113.pants. Speciālists.

(1) Speciālists ir persona, kurš pēc amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā.

(2) Amatpersona, kas aicinājusi speciālistu, informē, kādā procesuālā darbībā ir aicināts sniegt palīdzību, viņa tiesības un pienākumus, kā arī par atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu.

(3) Speciālistam ir pienākums:

1) ierasties amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, noradītajā laika un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ievērota uzaicināšanas kārtība;

2) sniegt palīdzību izmeklēšanas darbības izdarīšanā vai faktu un apstākļu izprašanā, izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus;

3) vērst izmeklēšanas darbības izdarītāja uzmanību uz apstākļiem, kas ir nozīmīgi apstākļu atklāšanā un izpratnē;

4) neizpaust izmeklēšanas darbības saturu un rezultātus, ja par to neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

(4) Speciālistam ir tiesības izdarīt piezīmes izmeklēšanas darbības fiksēšanas dokumentā saistībā ar viņa veiktajām darbībām vai sniegto skaidrojumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

171.

 

 

 

 

 

 

 

172.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 113.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus, sniegt izmeklēšanas darbību izdarīšanā, noziedzīga nodarījuma pēdu atrašanā, faktu un apstākļu izprašanā, kā arī izmeklēšanas darbības norises un rezultātu fiksēšanā;”

Juridiskā komisija

Izteikt 113.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sniegt palīdzību izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus, izmeklēšanas darbību izdarīšanā, noziedzīga nodarījuma pēdu atrašanā, faktu un apstākļu izprašanā, kā arī izmeklēšanas darbības norises un rezultātu fiksēšanā;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

114.pants. Speciālists

(1) Speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā.

(2) Amatpersona, kura uzaicinājusi speciālistu, informē viņu par to, kādā procesuālajā darbībā viņš ir aicināts sniegt palīdzību, par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu.

(3) Speciālistam ir pienākums:

1) ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība;

2) sniegt palīdzību, izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus, izmeklēšanas darbības veikšanā, noziedzīga nodarījuma pēdu atrašanā, faktu un apstākļu izprašanā, kā arī izmeklēšanas darbības norises un rezultātu fiksēšanā;

3) vērst izmeklēšanas darbības izdarītāja uzmanību uz apstākļiem, kas ir nozīmīgi apstākļu atklāšanā un izprašanā;

4) neizpaust izmeklēšanas darbības saturu un rezultātus, ja par to neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

(4) Speciālistam ir tiesības izdarīt piezīmes izmeklēšanas darbības fiksēšanas dokumentā saistībā ar viņa veiktajām darbībām vai sniegto skaidrojumu.

 

114.pants. Palīgpersonas procesa virzītājiem.

(1) Procesuālās darbības, kas nav izmeklēšanas darbības un nav saistītas ar lēmuma pieņemšanu, bet to izpildi, procesa virzītāja uzdevumā var veikt tiesneša palīgs, prokurora palīgs, tiesas sēdes sekretārs vai attiecīgās iestādes kancelejas darbinieks.

(2) Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru prot. Procesa virzītājs var uzdot veikt tulka pienākums citai personai, kas pārvalda nepieciešamo valodu.

 

 

 

 

173.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 114.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersona, kas aicina tulku, informē viņu par tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu, uzsākot savu amata pildīšanu.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

115.pants. Personas –– procesa virzītāja palīgi

(1) Procesuālās darbības, kuras nav izmeklēšanas darbības un ir saistītas nevis ar lēmumu pieņemšanu, bet gan to izpildi, procesa virzītāja uzdevumā var veikt tiesneša palīgs, prokurora palīgs, tiesas sēdes sekretārs vai attiecīgās iestādes kancelejas darbinieks.

(2) Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru tās prot. Procesa virzītājs var uzdot tulka pienākuma veikšanu citai personai, kura pārvalda attiecīgo valodu.

(3) Amatpersona, kura uzaicina tulku, informē viņu par tulka tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu.

115.pants. Apstākļi, kas ierobežo personu piedalīšanos kriminālprocesā.

(1) Speciālistam, tiesas sēdes sekretāram un tulkam jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kas var dot pamatu apšaubīt viņu veiktās procesuālās darbības objektivitāti. Procesa virzītājs lemj par viņa uzaicināšanu vai atstādināšanu no kriminālprocesa.

(2) Speciālista un tulka atstādināšanas pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība viņa pienākumu veikšanai.

 

 

 

116.pants. Apstākļi, kas ierobežo personu piedalīšanos kriminālprocesā

(1) Speciālistam, tiesas sēdes sekretāram un tulkam jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kuri var dot pamatu apšaubīt viņu veiktās procesuālās darbības objektivitāti. Procesa virzītājs lemj par viņu uzaicināšanu piedalīties kriminālprocesā vai atstādināšanu no kriminālprocesa.

(2) Speciālista un tulka atstādināšanas pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība savu pienākumu veikšanai.

8.nodaļa. Kriminālprocesuālā imunitāte.

 

 

 

8.nodaļa. Kriminālprocesuālā imunitāte

116.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes pamats.

(1) Kriminālprocesuālās imunitātes pamats ir Satversmē, šajā likumā, citos likumos un starptautiskajos līgumos noteikts personas, informācijas vai vietas īpašais statuss, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu vai ierobežo tiesības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības.

(2) Personai piederošā procesuālā imunitāte izriet no:

1) personas krimināltiesiskas imunitātes, kas noteikta Satversme vai starptautiskajos līgumos;

2) personas amata vai profesijas;

3) personas statusa konkrētajā kriminālprocesā;

4) radniecības.

(3) Personai ir tiesības uz kriminālprocesuālo imunitāti, ja no viņas pieprasītā informācija ir ar likumu aizsargāts:

1) valsts noslēpums;

2) profesionāls noslēpums;

3) komercnoslēpums;

4) privātās dzīves noslēpums.

(4) Starptautiskajos līgumos noteiktais vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt tajās un izdarīt izmeklēšanas darbības.

 

 

 

117.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes pamats

(1) Kriminālprocesuālās imunitātes pamats ir Satversmē, šajā likumā, citos likumos un starptautiskajos līgumos noteikts personas, informācijas vai vietas īpašais  tiesiskais statuss, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu vai ierobežo tās tiesības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības.

(2) Personas kriminālprocesuālā imunitāte izriet no šīs personas:

1) krimināltiesiskās imunitātes, kas noteikta Satversmē vai starptautiskajos līgumos;

2) amata vai profesijas;

3) statusa konkrētajā kriminālprocesā;

4) radniecības.

(3) Personai ir tiesības uz kriminālprocesuālo imunitāti, ja no tās pieprasītā informācija ir ar likumu aizsargāts:

1) valsts noslēpums;

2) profesionāls noslēpums;

3) komercnoslēpums;

4) privātās dzīves noslēpums.

(4) Starptautiskajos līgumos noteiktais vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt tajās un izdarīt tur izmeklēšanas darbības.

 

117.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes veidi.

(1) Kriminālprocesuālā imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības kriminālprocesuālā pienākuma pildīšanā:

1) pilnīgi atbrīvo no pienākuma piedalīties kriminālprocesā;

2) nosaka īpašu kārtību saukšanai pie kriminālatbildības;

3) aizliedz, ierobežo vai nosaka īpašu kārtību piespiedu līdzekļu piemērošanai;

4) aizliedz vai ierobežo sakaru līdzekļu un korespondences kontroli;

5) atbrīvo no liecību sniegšanas pilnībā vai daļā;

6) nosaka īpašu kārtību dokumentu izņemšanai.

(2) Telpu īpašais statuss:

1) pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;

2) nosaka īpašu kārtību atļaujas saņemšanai iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;

3) ierobežo telpā apskatāmos un izņemamos objektus.

 

 

 

118.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes veidi

(1) Kriminālprocesuālā imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības kriminālprocesuālā pienākuma pildīšanā, proti:

1) pilnīgi atbrīvo personu no pienākuma piedalīties kriminālprocesā;

2) nosaka īpašu kārtību personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) aizliedz, ierobežo vai nosaka īpašu kārtību attiecībā uz piespiedu līdzekļu piemērošanu personai;

4) aizliedz vai ierobežo personas sakaru līdzekļu un korespondences kontroli;

5) atbrīvo personu no liecību sniegšanas pilnībā vai daļā;

6) nosaka īpašu kārtību dokumentu izņemšanai.

(2) Telpu īpašais tiesiskais statuss:

1) pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;

2) nosaka īpašu kārtību, kādā saņemama atļauja iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;

3) ierobežo šajās telpās apskatāmos un izņemamos objektus.

118.pants. Diplomātiskā imunitāte.

(1) Diplomātiskā imunitāte atbrīvo ārvalsts diplomātus, tiem pielīdzinātas personas un viņu ģimenes locekļus no kriminālās atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un no visiem kriminālprocesuāliem pienākumiem.

(2) Diplomātisko kurjeru nevar aizturēt un apcietināt.

(3) Ministru kabinets apstiprina Ārlietu ministrijas izstrādāto amatu sarakstu, kas dod tiesības uz diplomātisko imunitāti.

(4) Diplomātiskās pārstāvniecības telpas, pārstāvniecības vadītajā rezidence, diplomātiskie arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(5) Personu, kura bauda diplomātisko imunitāti, var saukt pie kriminālatbildības un uzlikt kriminālprocesuālos pienākumus vienīgi ar nosūtītājvalsts rakstiski izteiktu piekrišanu.

(6) Lūgumu atļaut ārvalsts diplomāta saukšanu pie kriminālatbildības Ģenerālprokurors iesniedz Ārlietu ministrijai tālākai lemšanai diplomātiskā ceļā.

 

 

 

119.pants. Diplomātiskā imunitāte

(1) Diplomātiskā imunitāte atbrīvo ārvalstu diplomātus, viņiem pielīdzinātās personas un to ģimenes locekļus no kriminālās atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un no visiem kriminālprocesuāliem pienākumiem.

(2) Diplomātisko kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Ministru kabinets apstiprina Ārlietu ministrijas sastādīto amatu sarakstu, kurā iekļautajām personām ir tiesības uz diplomātisko imunitāti.

(4) Diplomātiskās pārstāvniecības telpas, pārstāvniecības vadītāja rezidence, diplomātiskās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(5) Personu, kura bauda diplomātisko imunitāti, var saukt pie kriminālatbildības un uzlikt kriminālprocesuālos pienākumus vienīgi ar nosūtītājvalsts rakstveidā izteiktu piekrišanu.

(6) Lūgumu atļaut ārvalsts diplomāta saukšanu pie kriminālatbildības ģenerālprokurors iesniedz Ārlietu ministrijai tālākai izlemšanai diplomātiskā ceļā.

119.pants. Konsulārā imunitāte.

(1) Konsulārā imunitāte ir Vīnes Konvencijā Par konsulārajiem sakariem un citos starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalsts konsulārām amatpersonām.

(2) Konsulāro kurjeru nevar aizturēt un apcietināt.

(3) Ārlietu ministrija izgatavo un aktualizē to personu sarakstu, kuras Latvijā bauda konsulāro amatpersonu un kalpotāju imunitāti, norādot tās apjomu.

(4) Bez konsulārās iestādes vai nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja piekrišanas nedrīkst iekļūt konsulāro telpu tajā daļā, kas tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām.

(5) Konsulārie arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Nosūtītājvalsts var atteikties no jebkādas kriminālprocesuālās imunitātes. Šādam atteikumam jābūt rakstiski izteiktam.

 

 

 

 

 

 

 

120.pants. Konsulārā imunitāte

(1) Konsulārā imunitāte ir Vīnes 1963.gada 24.aprīļa konvencijā “Par konsulārajiem sakariem” un citos starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalstu konsulārajām amatpersonām.

(2) Konsulāro kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Ārlietu ministrija sastāda un aktualizē to personu sarakstu, kuras Latvijā bauda konsulāro amatpersonu un kalpotāju imunitāti, norādot tās apjomu.

(4) Bez konsulārās iestādes vai nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja piekrišanas nedrīkst iekļūt tajā konsulāro telpu daļā, kura tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām.

(5) Konsulārās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Nosūtītājvalsts var atteikties no jebkādas kriminālprocesuālās imunitātes. Šādam atteikumam jābūt izteiktam rakstveidā.

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte.

(1) Valsts Prezidentam, Saeimas loceklim un tiesnesim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana, pakļaušana kratīšanai, apcietināšana un saukšana pie kriminālatbildības var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu.

(3) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas Ģenerālprokurors. Tiesnesi var apcietināt un saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša aizturēšanu, piespiedu atvešanu, pakļaušanu kratīšanai un apcietināšanu pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(4) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt un saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievelējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja aizturēšanu, piespiedu atvešanu, pakļaušanu kratīšanai un apcietināšanu pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(5) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt un saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram.

 

 

 

 

174.

 

 

175.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

176.

 

 

 

177.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Aizstāt 120.panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 120.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesu pret tiesnesi var uzsākt tikai Latvijas Republikas Ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par procesuāla piespiedu līdzekļa piemērošanu pret tiesnesi vai tiesneša pakļaušanu kratīšanai var pieņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 120.panta ceturtās daļas otro teikumu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 120.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, pakļaut piespiedu atvešanai vai kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati viņa dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transporta līdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar Latvijas Republikas Ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē Ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(7) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(8) Ierosinājumā norāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, cik tālu tie kriminālprocesā ir noskaidroti.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

121.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam, Saeimas loceklim un tiesnesim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana, pakļaušana kratīšanai, apcietināšana vai saukšana pie kriminālatbildības var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu.

(3) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu tiesnesim vai tiesneša pakļaušanu kratīšanai drīkst pieņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(4) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja aizturēšanu, piespiedu atvešanu, pakļaušanu kratīšanai un apcietināšanu pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(5) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(6) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati viņa dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(7) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(8) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

 

121.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi.

(1) Nav ierobežojama tiesība neliecināt un nav izņemami personīgie pieraksti:

1) garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto;

2) aizstāvim un advokātam, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, par ziņām,, ko konfidenciāli uzticējusi aizstāvamā persona;

3) izmeklēšanas tiesnesim par informāciju, ko sniedzis apsūdzētais savas atzīšanās pamatošanai, ja vienošanās nav apliecināta vai apstiprināta.

(2) Vienīgi ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta trīs tiesnešu atļauju var:

1) nopratināt un izņemt personīgos pierakstus tiesnesim par apspriedes istabas noslēpumu;

2) nopratināt advokātu par ziņām, ko tas ieguvis no citiem avotiem, sniedzot juridisko palīdzību;

3) izdarīt kratīšanu darba telpās pie advokāta, kas sniedz juridisku palīdzību, ir aizstāvis vai pārstāvis tajā pat kriminālprocesā;

4) nopratināt, izņemt dokumentus, pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kas veic tiešo detektīvdarbību noziedzīgā vidē, kā arī izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstī.

(3) Izmeklēšanas tiesneša atļauja nepieciešama:

1) slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskatei un izņemšanai;

2) neatvērta testamenta apskatei, izņemšanai un personas, kas to apstiprinājusi, nopratināšanai par to.

 

178.

 

 

 

 

 

 

 

179.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180.

 

 

 

 

 

 

 

181.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 121.panta pirmajā daļā vārdu “tiesība” ar vārdu “tiesībai”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrija

Izslēgt 121.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 121.panta otrās daļas 2. un  3.punktu.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 121.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcija:

“4) nopratināt, izņemt dokumentus, pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kas veic tiešo detektīvdarbību noziedzīgā vidē, izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstīs, kā arī par darbiniekiem un personām, kas procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

122.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi

(1) Nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti:

1) garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto;

2) aizstāvim un advokātam, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, par ziņām, kuras viņam konfidenciāli uzticējusi aizstāvamā persona.

(2) Vienīgi ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta triju tiesnešu atļauju drīkst:

1) nopratināt tiesnesi un izņemt viņa personiskos pierakstus par apspriedes istabas noslēpumu;

2) nopratināt, izņemt dokumentus un pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kuri veic tiešu detektīvdarbību noziedzīgā vidē, izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstīs, kā arī par darbiniekiem un personām, kuras procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības.

(3) Izmeklēšanas tiesneša atļauja nepieciešama:

1) slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskatei un izņemšanai;

2) neatvērta testamenta apskatei, izņemšanai un šo testamentu apstiprinājušās personas nopratināšanai par to.

 

182.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 121.A pantu šādā redakcijā:

“121.A pants. Advokāta imunitāte.

(1) Aizstāvi un advokātu, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, nedrīkst:

1) nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi sniedzot juridisko palīdzību;

2) kontrolēt, veikt apskati vai izņemt dokumentus, kurus advokāts sastādījis, vai korespondenci, kuru viņš ir saņēmis vai nosūtījis, sniedzot juridisko palīdzību, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

3) kontrolēt advokāta juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

(2) Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama aizstāvja vai advokāta, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.”

 

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

123. pants. Advokāta imunitāte

(1) Advokātu nedrīkst:

1) nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā;

2) kontrolēt, veikt apskati vai izņemt dokumentus, kurus advokāts sastādījis, vai korespondenci, kuru viņš saņēmis vai nosūtījis, sniedzot juridisko palīdzību, kā arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

3) kontrolēt advokāta juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

(2) Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama aizstāvja vai advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

 

3.sadaļa.

Pierādījumi un izmeklēšanas darbības.

183.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 3.sadaļu šādā redakcijā:”Otrā sadaļa. Pierādījumi un izmeklēšanas darbības.

 

Atbalstīt

 

Otrā sadaļa

Pierādījumi un izmeklēšanas darbības

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi.

 

 

 

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi

122.pants. Pierādīšana.

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītas personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

 

 

 

124.pants. Pierādīšana

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

123.pants. Pierādīšanas priekšmets.

(1) Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

(2) Kriminālprocesā pierādāma Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi.

(3) Saistītie fakti nav kriminālprocesā pierādāmie apstākļi, bet ir ar tiem saistīti un dod pamatu izdarīt secinājumu par šiem pierādāmajiem apstākļiem.

(4) Ar palīgfaktiem tiek pamatota kāda cita pierādījuma ticamība vai neticamība, kā arī izmantošanas iespējamība vai neiespējamība pierādīšanā.

(5) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

 

 

 

125.pants. Pierādīšanas priekšmets

(1) Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

(2) Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi.

(3) Saistītie fakti nav kriminālprocesā pierādāmie apstākļi, bet ir ar tiem saistīti un dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmajiem apstākļiem.

(4) Ar palīgfaktiem tiek pamatota kāda cita pierādījuma ticamība vai neticamība, kā arī izmantošanas iespējamība vai neiespējamība pierādīšanā.

(5) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

 

124.pants. Fakta legālā prezumpcija.

(1) Sekojoši apstākļi uzskatāmi par pierādītiem bez papildus procesuālu darbību veikšanas, ja vien procesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) administratīvā dokumentā vai tiesas lēmumā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par šādu dokumentu vai lēmumu ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai viņai vajadzēja zināt normatīvajos aktos paredzētos savus pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai viņai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecības nozarē vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ja netiek pierādīts pretējais, tad par nelikumīgi iegūtu uzskatāma manta, tajā skaitā - finansu līdzekļi, kas pieder personai, kura:

1) ir organizētas noziedzīgas grupas dalībniece vai atbalsta to;

2) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

3) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;

4) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām;

5) nespēj ticami izskaidrot to likumīgo izcelsmi gadījumos, kad pierādītie izdevumi acīmredzami pārsniedz likumīgos ienākumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184.

 

 

 

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 124.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

126.pants. Fakti, no kuru pierādīšanas procesa dalībnieki ir atbrīvoti

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) administratīvajā dokumentā vai tiesas lēmumā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par šādu dokumentu vai lēmumu ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecības nozarē vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

 

125.pants Pierādīšanas subjekti un pierādīšanas pienākums.

(1) Par pierādīšanas subjektiem uzskatāmas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kurām ar šo likumu uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu.

(2) Pierādīšanas pienākums pirmstiesas procesā ir procesa virzītājam, bet tiesā - apsūdzētājam.

(3) Ja kāda no kriminālprocesā iesaistītām personām uzskata, ka kāds no 124.pantā prezumētiem faktiem nav patiess, šī fakta neatbilstība īstenībai jāpierāda tai procesā iesaistītai personai, kura to apgalvo.

(4) Par apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šī nodarījuma izmeklēšanu. Ja persona uz šādiem apstākļiem nenorāda, apsūdzībai nav pienākums pierādīt to neesamību, bet tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185.

 

 

 

 

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 125.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā persona ir atradusies citā vietā, (turpmāk – alibi) jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šī nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi  nenorāda, apsūdzībai nav pienākums pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai liedz iespēju saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies nepamatoti turot personu aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

127.pants. Pierādīšanas subjekti un pierādīšanas pienākums

(1) Par pierādīšanas subjektiem uzskatāmas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kurām ar šo likumu uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu.

(2) Pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet tiesā — apsūdzētājam.

(3) Ja kāda no kriminālprocesā iesaistītajām personām uzskata, ka kāds no šā likuma 126.pantā prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums pierādīt šā fakta neatbilstību īstenībai ir tai procesā iesaistītajai personai, kura to apgalvo.

(4) Uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi  nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

126.pants. Pierādījumi.

(1) Pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, ko kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences robežās izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanā.

(2) Kā pierādījumus kriminālprocesā iesaistītās personas var izmantot tikai tādas ziņas par faktiem, kas ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas.

 

 

 

 

 

128.pants. Pierādījumi

(1) Pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

(2) Kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

127.pants. Pierādījumu ticamība.

(1) Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.

(2) Pierādīšanā izmantojamo ziņu par faktiem ticamību izvērtē visu kriminālprocesa laikā iegūto faktu vai ziņu par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

(3) Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamība kā pārējiem pierādījumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

129.pants. Pierādījumu ticamība

(1) Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.

(2) To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

(3) Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

128.pants. Pierādījumu attiecināmība.

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši pamato kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

 

 

 

130.pants. Pierādījumu attiecināmība

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pi erādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

 

129.pants. Pierādījumu pieļaujamība.

(1) Kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujamas kā pierādījumi, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktā kārtībā.

(2) Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kas iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus vai šantāžu;

2) procesuālā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt;

3) pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu.

(3) Ziņas par faktiem, kas iegūtas, pieļaujot procesuālus pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.

 

186.

 

 

 

187.

 

 

 

 

 

188.

 

 

 

 

 

 

 

 

189.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 129.panta otrās daļas 1.punktā pēc vārda “šantāža” ar vārdiem “viltu, spaidus”

Juridiskā komisija

Papildināt 129.panta otro daļu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) ziņas, kas iegūtas kriminālprocesa pamatprincipu noteikumu pārkāpuma rezultātā.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā (no 58.p.(2)daļas):

“(4) Interešu konflikta situācijā iegūti pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt , ka interešu konflikts bijis šķietams un nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.”

Juridiskā komisija

Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Interešu konflikta situācijā iegūti pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

131.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujamas kā pierādījumi, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus;

2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt;

3) pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu;

4) pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

(3) Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.

(4) Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.

 

130.pants. Liecības.

(1) Ka pierādījums kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā nopratināšanas vai aptaujas laikā sniedz liecinieks, cietušais, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet iztiesāšanas laikā - arī amatpersonas, kas pirmstiesas procesā bija pilnvarotas veikt procesu.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

 

 

 

132.pants. Liecības

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā nopratināšanas vai aptaujas laikā sniedz liecinieks, cietušais, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet iztiesāšanas laikā — arī amatpersonas, kuras pirmstiesas procesā bija pilnvarotas veikt procesu.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

131.pants. Eksperta vai revidenta atzinums.

(1) Kā pierādījums var būt eksperta vai revidenta atzinums par faktiem vai apstākļiem, ko rakstiski sniedz eksperts vai revidents, kas ir iesaistīts konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Eksperta vai revidenta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu vai sniegtās ziņas par faktiem vai apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, ir eksperta vai revidenta liecība.

 

 

 

 

 

 

 

 

190.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 131.panta otrajā daļā vārdus “kas nav atzinuma sastāvdaļa”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

133.pants. Eksperta vai revidenta atzinums

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt eksperta vai revidenta atzinums par faktiem un apstākļiem, kuru rakstveidā sniedz eksperts vai revidents, kas ir iesaistīts konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Eksperta vai revidenta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu vai sniegtās ziņas par faktiem vai apstākļiem ir eksperta vai revidenta liecība.

132.pants. Kompetentas institūcijas atzinums.

(1) Kā pierādījums var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošas institūcijas rakstisks atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību, atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

(2) Kā kompetentas institūcijas atzinums uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi uz to pilnvarotu kompetentu personu komisija.

(3) Kā kompetentas institūcijas atzinums uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.

 

 

 

134.pants. Kompetentās institūcijas atzinums

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās institūcijas rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

(2) Par kompetentas institūcijas atzinumu kriminālprocesā uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi tam pilnvarotu kompetentu personu komisija.

(3) Par kompetentas institūcijas atzinumu uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.

133.pants. Lietiskais pierādījums.

(1) Kā lietiskais pierādījums var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

 

 

 

135.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu Kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

134.pants. Dokuments.

(1) Kā pierādījums var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

(2) Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstiskā vai cita formā. Kā dokumenti pierādījuma izpratnē vērtējami arī datorizētās informācijas nesēji, foto un kino uzņēmumi, audio un video ieraksti, kuros saturiski fiksētā informācija var tikt izmantota kā pierādījums.

 

 

 

 

191.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 134.panta otro daļu pēc vārda “rakstiskā” ar vārdu “elektroniskā”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

136.pants. Dokuments

(1) Par pierādījumu krimināllietā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

(2) Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstveida vai citā formā. Par dokumentiem pierādījuma nozīmē kriminālprocesā uzskatāmi arī datorizētās informācijas nesēji, foto un kino uzņēmumi, audio un video ieraksti, kuros saturiski fiksētā informācija var tikt izmantota kā pierādījums.

 

135.pants. Izmeklēšanas darbību fiksēšanas formas.

Kā pierādījums var būt ziņas par faktiem, kas nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai citās fiksēšanas formās.

 

 

 

137.pants. Izmeklēšanas darbību fiksēšanas formas

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, kuras nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai fiksētas citās formās

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības.

 

 

 

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības

136.pants. Izmeklēšanas darbības.

(1) Izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz jaunu ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētā kriminālprocesā.

(2) Amatpersona, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, ir tiesīga izdarīt savu pilnvaru robežās tikai tādas izmeklēšanas darbības, kas paredzētas šajā likumā.

 

 

192.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 136.panta pirmajā daļā vārdu “jaunu“.

 

 

Atbalstīt

138.pants. Izmeklēšanas darbības

(1) Izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Kriminālprocesa veikšanai pilnvarota amatpersona ir tiesīga izdarīt savu pilnvaru ietvaros tikai tādas izmeklēšanas darbības, kas paredzētas šajā likumā.

137.pants. Izmeklēšanas darbību izdarīšanas vispārīgie nosacījumi.

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti izdara laikā no pulksten 6.00 līdz 22.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to izdara nekavējoties.

(2) Pret personu, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai tīši aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot medicīnas darbiniekus.

(3) Aizliegts izpaust ziņas par personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, personīgo dzīvi, kā arī ziņas, kas satur profesionālu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pierādīšanā.

(4) Izmeklēšanas darbību var izdarīt ar tehnisko līdzekļu starpniecību 138.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Izmeklēšanas darbību izdarīšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka 13., 14. un 15.sadaļa.

 

193.

 

 

 

194.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 137.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “6.00 līdz 22.00” ar skaitļiem un vārdiem 8.00 līdz 20.00”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 137.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās izdarītājs informē konkrētajā procesā pirmo reizi iesaistīto personu par viņas tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par pienākumu pienācīgas nepildīšanas sekām. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaicīgi arī viņas profesionālie darba pienākumi.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

139.pants. Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties.

(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā pirmo reizi iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi.

(3) Pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai tīši aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot medicīnas darbiniekus.

(4) Aizliegts izpaust ziņas par tās personas personisko dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā.

(5) Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Izmeklēšanas darbību veikšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka šā likuma Devītā un Vienpadsmitā sadaļa.

138. pants. Procesuālas darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses.

(2) Izmeklēšanas darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, savstarpēji cita citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

(3) Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par:

1) abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku;

2) procesa virzītāja amatu un uzvārdu;

3) procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu;

4) procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(4) Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

(6) Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

(7) Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

(8) Pirmstiesas procesā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē 141. pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — 140.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā.

 

 

 

140.pants. Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa tiesvedības intereses.

(2) Procesuālās darbības gaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

(3) Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs paziņo:

1) par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku;

2) procesa virzītāja amatu un uzvārdu;

3) otrā procesuālās darbības norises vietā esošās procesa virzītāja pilnvarotas personas amatu un uzvārdu;

4) par procesuālās darbības saturu un tās veikšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(4) Pēc uzaicinājuma personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

(6) Procesa virzītājs informē personas, kuras piedalās procesuālajā dar bībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

(7) Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku, savu amatu un uzvārdu, katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteikto brīdinājumu, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

(8) Pirmstiesas procesā izmeklēšanas darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē šā likuma 143.pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē tiesas sēdes protokolā.

139.pants. Izmeklēšanas darbības fiksēšana.

(1) Izmeklēšanas darbību parasti fiksē protokolā.

(2) Izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt ar attēlu un skaņu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem.

(3) Šajā likumā noteiktos gadījumos izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt tikai atzinumā, ziņojumā vai atskaitē.

 

 

 

141.pants. Izmeklēšanas darbības fiksēšana

(1) Izmeklēšanas darbību parasti fiksē protokolā.

(2) Izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt ar attēlu un skaņu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt tikai atzinumā, ziņojumā vai pārskatā.

 

140.pants. Izmeklēšanas darbības protokols.

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības izdarītājs vai viņa uzdevumā cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu sastāda atbilstoši 320.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar personu.

(4) Izmeklēšanas darbības izdarītājs iepazīstina personas, kas piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu un visi to paraksta. Ja persona parakstīties atsakās, to ieraksta protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt protokolu labot un papildināt.

 

 

 

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu sastāda atbilstoši šā likuma 327.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona parakstīties atsakās, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi.

141.pants. Skaņu un attēla ieraksta pielietošana.

(1) Izmeklēšanas darbības izdarītājs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kas piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Skaņu un attēla ierakstā fiksētā informācija ir uzskatāma par precīzāk un pilnīgāk fiksēto salīdzinājumā ar rakstiski fiksēto informāciju.

(3) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams izdarīt daļēju ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(4) Sastādot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro 140.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā fiksē tikai būtiskāko faktu uzskaitījumu.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēla ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

 

 

 

143.pants. Skaņu un attēla ieraksta izmantošana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Skaņu un attēla ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāk un pilnīgāk fiksētu salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.

(3) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams izdarīt daļēju ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākumlaiku un pēc pārtraukuma — izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(4) Sastādot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro šā likuma 142.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā min tikai būtiskākos faktus.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēla ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

142.pants. Zinātniski - tehnisko līdzekļu pielietošana izmeklēšanas darbībās.

(1) Izmeklēšanas darbībās var pielietot zinātniski - tehniskos līdzekļus.

(2) Zinātniski - tehnisko līdzekļu pielietošana izmeklēšanas darbībās ir aizliegta, ja tas apdraud personu, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, veselību un dzīvību.

 

 

 

144.pants. Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās

(1) Izmeklēšanas darbībās var izmantot zinātniski tehniskos līdzekļus.

(2) Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās ir aizliegta, ja tas apdraud to personu veselību un dzīvību, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

143.pants. Speciālista piedalīšanās izmeklēšanas darbībās.

Ja izmeklēšanas darbības laikā nepieciešamas kādas speciālās zināšanas un darba iemaņas noteiktā jomā, lai, neizdarot īpašus pētījumus, atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas, fiksētu izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus vai palīdzētu izprast noteiktus faktus un apstākļus, izmeklēšanas darbības izdarītājs var pieaicināt izmeklēšanas darbībā piedalīties speciālistu.

 

195

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 143.pantu.

 

Atbalstīt

 

144.pants. Pratināšana.

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido informācijas iegūšana no pratināmās personas.

 

 

 

145.pants. Pratināšana

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.

145.pants. Izsaukšana uz pratināšanu.

(1) Personu uz pratināšanu izsauc ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā izsauc sniegt liecību, kāds būs personas procesuālais stāvoklis, kā arī neierašanās sekas.

(2) Apcietināto uz pratināšanu izsauc ar brīvības atņemšanas vietas administrācijas un konvoja dienesta starpniecību. Apcietināto var nopratināt arī ieslodzījuma vietā.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti izsauc ar likumiskā pārstāvja vai mācību iestādes starpniecību. Ja likumiskais pārstāvis nav sasniedzams vai ir citi apstākļi, kas liedz izmantot šādu izsaukšanas kārtību, nepilngadīgo izsauc bez minētās starpniecības.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu izsauc ar tās iestādes starpniecību, kas nodrošina personas procesuālo aizsardzību.

 

196.

 

 

 

 

 

 

197.

 

 

 

 

198.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 145.panta nosaukumā un tekstā vārdus “izsaukšana” un “izsauc”  ar vārdiem “aicināšana” un “aicina”

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 145.panta otrajā daļā vārdus “un konvoja dienesta”.

.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 145.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar likumiskā pārstāvja vai mācību iestādes starpniecību.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

146.pants. Aicināšana uz pratināšanu

(1) Personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību, kāds būs personas procesuālais stāvoklis, kā arī par neierašanās sekām.

(2) Apcietināto uz pratināšanu aicina ar brīvības atņemšanas vietas administrācijas starpniecību. Apcietināto var nopratināt arī brīvības atņemšanas vietā.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja vai mācību iestādes starpniecību. Ja likumiskais pārstāvis nav sasniedzams vai ir citi apstākļi, kas liedz izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina tieši, neizmantojot pārstāvja starpniecību.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kura nodrošina personas procesuālo aizsardzību.

146.pants. Pratināšanas kārtība.

(1) Pratināšana sākas ar pratināmās personas identitātes un pratināšanas valodas noskaidrošanu. Jānoskaidro, vai pratināmais prot valodu, kurā notiek process un kādā valodā viņš var liecināt.

(2) Izmeklēšanas darbības izdarītājs izskaidro pratināmajam šajā likumā paredzētās tiesības un pienākumus.

(3) Liecības sastāvdaļa ir pratināmā personas dati - vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta.

(4) Ja liecība ir saistīta ar skaitļiem, datumiem un citu informāciju, ko grūti atcerēties, pratināmajam ir tiesības izmantot savus dokumentus un pierakstus, kā arī tos nolasīt. Pratināmā pierakstus var pievienot lietai.

(5) Pratināšanas gaitā pratināmajam var uzrādīt lietai pievienotus priekšmetus, dokumentus, attēlu un skaņas ierakstus, kā arī nolasīt viņam dokumentus vai atskaņot ierakstus, par ko izdara atzīmi protokolā. Materiālus uzrāda tikai pēc tam, kad ir ieprotokolētas pratināmā liecības šajā jautājamā.

(6) Pratināmā iepriekšējo liecību nolasīšana pieļaujama, ja;

1) ir būtiskas pretrunas starp iepriekšējo un šo liecību;

2) pratināmais atsakās liecināt;

3) lietu izskata tiesā nopratinātās personas prombūtnē.

(7) Ja personai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, viņas pratināšanā ievēro 302. panta noteikumus.

 

 

 

147.pants. Pratināšanas kārtība

(1) Pratināšana sākas ar pratināmās personas identitātes un pratināšanā izmantojamās valodas noskaidrošanu. Jānoskaidro, vai pratināmais prot valodu, kurā notiek process, un kādā valodā viņš var liecināt.

(2) Izmeklēšanas darbības veicējs izskaidro pratināmajam šajā likumā viņam paredzētās tiesības un pienākumus.

(3) Liecības sastāvdaļa ir pratināmā personas dati — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(4) Ja liecība ir saistīta ar skaitļiem, datumiem un citu informāciju, ko grūti atcerēties, pratināmajam ir tiesības izmantot savus dokumentus un pierakstus, kā arī tos nolasīt. Pratināmā pierakstus var pievienot lietai.

(5) Pratināšanas gaitā pratināmajam var uzrādīt lietai pievienotus priekšmetus, dokumentus, attēlu un skaņas ierakstus, kā arī nolasīt viņam dokumentus vai atskaņot ierakstus, par ko izdara atzīmi protokolā. Materiālus uzrāda tikai pēc tam, kad ir ieprotokolētas pratināmā liecības attiecīgajā jautājumā.

(6) Pratināmā iepriekšējo liecību nolasīšana pieļaujama, ja:

1) ir būtiskas pretrunas starp iepriekšējo un šo liecību;

2) pratināmais atsakās liecināt;

3) lietu izskata tiesā nopratinātās personas prombūtnē.

(7) Ja personai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, tās pratināšanā ievēro šā likuma 309.panta noteikumus.

 

147.pants. Pratināšanas ilgums.

(1) Pilngadīgas personas pratināšanas ilgums bez personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas.

(2) Nepilngadīgā pratināšanu izdara saskaņā ar 151.un 152.panta noteikumiem.

 

199.

Juridiskā komisija

Papildināt 147.panta pirmo daļu. ar vārdiem “ieskaitot pārtraukumu“.

 

 

Atbalstīt

148.pants. Pratināšanas ilgums

(1) Pilngadīgas personas pratināšanas ilgums bez šīs personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgā pratināšanu izdara saskaņā ar šā likuma 152. un 153.panta noteikumiem.

148.pants. Pratināšanas fiksēšana.

Ja sniegto liecību fiksē pratināšanas protokolā, to pieraksta pirmajā personā. Pēc pr atināmās personas lūguma pratināšanas protokolā savu liecību viņa var rakstīt pašrocīgi.

 

 

 

149.pants. Pratināšanas fiksēšana

Ja sniegto liecību fiksē pratināšanas protokolā, to pieraksta pirmajā personā. Pēc pratināmās personas lūguma savu liecību pratināšanas protokolā tā var rakstīt pašrocīgi.

149.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzēta pratināšana.

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) izskaidro personas procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

2) izsniedz izrakstu no likuma, kurā noteiktas viņa procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

3) izskaidro tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, ko teiks, var izmantot pret viņu;

4) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas - dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīves vietu, sodāmību.

 

200.

Juridiskā komisija

Uzskatīt 149.panta 4.punktu par 1.punktu un attiecīgi 1., 2. un 3.punktu par 2.,3. un 4.punktu.

 

Atbalstīt

150.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pratināšana

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas — dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīvesvietu, sodāmību;

2) izskaidro personai tās procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

3) izsniedz personai izrakstu no likuma, kurā noteiktas tās procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

4) izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

 

150.pants. Liecinieka un cietuša pratināšana.

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus, kā arī brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, tai skaitā par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

(3) Ja pratināšanas gaitā rodas nepieciešamība uzdot jautājumu, atbildi uz kuru var izmantot kā paša pratināmā vai tā tuvu radinieku vainas pierādījumu, viņš jābrīdina par tiesībām uz to neatbildēt, par ko jāizdara atzīme protokolā.

(4) Ja cietušais pirmstiesas izmeklēšanā ir izteicis vēlēšanos dot liecību, viņš ir jānopratina.

 

 

201.

 

 

 

 

 

 

202.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 150.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro likumā norādītās tiesības atteikties dot liecību.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 150. panta trešo daļu un ceturto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

151.pants. Liecinieka un cietušā pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro likumā norādītās tiesības atteikties dot liecību.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, arī par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

151.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības.

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas.

(2) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem vai, pēc izmeklēšanas darbības izdarītāja ieskata, jebkuru nepilngadīgo nopratina pedagoga vai speciālista, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā, (turpmāk - psihologa) klātbūtnē. Nepieciešamības gadījumā var pieaicināt arī vecākus, citu likumisko pārstāvi vai pilngadīgu tuvinieku. Minētās personas ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

(3) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, tomēr izmeklēšanas darbības izdarītājs, izskaidrojot pratināmā tiesības un pienākumus, norāda arī uz viņa morālo pienākumu liecināt patiesību.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas, psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju.

 

 

203.

 

 

 

204.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

205.

 

 

 

 

 

 

 

206.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 151.panta pirmo daļu ar vārdiem “ieskaitot pārtraukumu ”

Juridiskā komisija

Izteikt 151.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izmeklēšanas darbības izdarītājs nepilngadīgo nopratina pedagoga vai speciālista, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā, (turpmāk - psihologa) klātbūtnē. Nepilngadīgo personu vecākiem, citiem likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadīgiem tuviniekiem ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņi paši nav personas, pret kurām ir uzsākts process, aizturētie, aizdomās turētie vai apsūdzētie un, ja pret viņu piedalīšanos pratināšanā neiebilst nepilngadīgais.”

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 151.panta ceturtajā daļā vārdus “14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no  vardarbības, ko nodarījusi persona, no  kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas” ar vārdu “nepilngadīgā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 151.panta ceturto daļu pēc vārdiem “ar tiesneša atļauju” ar vārdiem “un psihologa klātbūtni.”

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

152.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez viņa piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Izmeklēšanas darbības veicējs nepilngadīgo pratina pedagoga vai psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā apmācīta speciālista (turpmāk — psihologa) klātbūtnē. Nepilngadīgo vecākiem, citiem likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadīgiem tuviniekiem ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņi paši nav personas, pret kurām uzsākts process, aizturētie, aizdomās turētie vai apsūdzētie un ja pret viņu piedalīšanos pratināšanā neiebilst nepilngadīgais.

(3) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, tomēr izmeklēšanas darbības izdarītājs, izskaidrojot pratināmā tiesības un pienākumus, norāda arī uz viņa morālo pienākumu liecināt patiesību.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka nepilngadīgā psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā veicama tikai ar tiesneša atļauju un psihologa klātbūtnē.

152.pants. Nepilngadīgā pratināšana ar psihologa starpniecību.

(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt tieša nopratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana var notikt tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekli nodrošina, lai varētu dzirdēt un redzēt nopratināmo personu. Nopratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kas piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai psihologs.

(3) Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

(4) Ja nopratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību nepilngadīgo informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar 139.- 141.panta prasībām. Protokolu neparaksta nopratināmā nepilngadīgā persona.

207.

Juridiskā komisija

Aizstāt 152.panta pirmajā daļā vārdus “14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no  vardarbības, ko nodarījusi persona, no  kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas” ar vārdu “nepilngadīgā”.

 

Atbalstīt

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību

(1) Ja psihologs uzskata, ka nepilngadīgā psihei var kaitēt tieša nopratināšana, to var izdarīt, izmantojot tehniskos līdzekļus un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā — ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt nopratināmo personu. Nopratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kas piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja nopratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141. — 143.panta prasībām. Nopratināmā nepilngadīgā persona protokolu neparaksta.

 

 

153.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums.

(1) Izmeklētājs vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu izlemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

154.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

(1) Izmeklētājs vai prokurors var ierosināt, lai tiesa uzdod plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu lemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.

154.pants. Aptauja.

(1) Gadījumos, kad liecības detalizētas fiksēšanas trūkums neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, izmeklēšanas darbības izdarītājs liecības var iegūt aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības izdarītājs personīgi tiekas ar liecinieku, izskaidro liecinieka tiesības un pienākumus un noskaidro lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju.

(3) Aptaujas laikā netiek sastādīts protokols un liecības netiek parakstītas. Liecību fiksēšanai var izmantot pierakstus un skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības izdarītājs sastāda ziņojumu , kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu un uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) personu, kas aptaujātas, vārdi, uzvārdi un. adreses;

4) katras personas sniegto liecību, bet, ja vairāku personu liecības ir vienādas, tad šo informāciju uzrāda vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski - tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var norādīt vairākas liecības.

(6) Ziņojumam var pievienot aptaujas laikā veiktos pierakstus un iegūtos skaņu un attēlu ierakstus.

 

208.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 154.panta (1)-(4) daļu šādā redakcijā:

“(1) Gadījumos, kad liecības detalizētas fiksēšanas trūkums neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības izdarītājs personīgi tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro personai zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības izdarītājs sastāda ziņojumu, kurā norāda:”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības izdarītājs personiski tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro šim lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības izdarītājs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

(6) Ziņojumam var pievienot aptaujas laikā veiktos pierakstus un iegūtos skaņu un attēlu ierakstus.

155.pants. Eksperta un revidenta pratināšana.

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildus pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā lietoto pētījumu metodi vai atzinumā lietotiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas izmeklēšanā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana notiek ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

 

 

 

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas procesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

156.pants. Konfrontācija.

(1) Konfrontācija ir divu vai vairāku agrāk nopratinātu personu vienlaicīga pratināšana, ko izdara, ja ir būtiskas pretrunas viņu iepriekšējās liecībās.

(2) Konfrontēt var jebkuras agrāk nopratinātas personas neatkarīgi no viņu procesuālā stāvokļa.

 

209.

Juridiskā komisija

Aizstāt 156.un 157.pantā vārdu „konfrontācija“ ar vārdu “konfrontēšana“

 

Atbalstīt

157.pants. Konfrontēšana

(1) Konfrontēšana ir divu vai vairāku agrāk nopratinātu personu vienlaicīga pratināšana, ko izdara, ja ir būtiskas pretrunas šo personu iepriekšējās liecībās.

(2) Konfrontēt var jebkuras agrāk nopratinātas personas neatkarīgi no tā, kāds ir šo personu procesuālais statuss.

157.pants. Konfrontācijas kārtība.

(1) Konfrontācija notiek ievērojot pratināšanas noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Nepieciešamības gadījumā konfrontāciju sāk ar jautājuma noskaidrošanu, vai konfrontējamie pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

(3) Konfrontācijas gaitā konfrontējamajiem pēc kārtas uzdod jautājumus par tiem apstākļiem, kuros ir pretrunas viņu iepriekšējās liecībās, un šo pretrunu iemesliem.

(4) Konfrontējamie ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot viens otram jautājumus. Izmeklēšanas darbības izdarītājs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas nav būtiski vai neattiecas uz lietu. Visus uzdotos jautājumus un atbildes fiksē protokolā.

(5) Konfrontējama iepriekšējas liecības var nolasīt tikai pēc tam, kad fiksēta viņa liecība konfrontācijā.

(6) Katrs konfrontējamais paraksta savas liecības.

(7) Ja konfrontācijā piedalās persona, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, konfrontāciju izdara ievērojot 6.sadaļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

158.pants. Konfrontēšanas kārtība

(1) Konfrontēšana notiek, ievērojot pratināšanas noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja nepieciešams, konfrontēšanu sāk ar jautājumu par to, vai konfrontējamie pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

(3) Konfrontēšanas gaitā konfrontējamiem pēc kārtas uzdod jautājumus par tiem apstākļiem, kuros ir pretrunas viņu iepriekšējās liecībās, un šo pretrunu iemesliem.

(4) Konfrontējamie ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot viens otram jautājumus. Izmeklēšanas darbības izdarītājs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas nav būtiski vai neattiecas uz lietu. Visus uzdotos jautājumus un atbildes fiksē protokolā.

(5) Konfrontējamā iepriekšējās liecības var nolasīt tikai pēc tam, kad fiksēta liecība, kuru viņš devis konfrontācijas laikā.

(6) Katrs konfrontējamais paraksta savu liecību.

(7) Ja konfrontēšanā piedalās persona, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, konfrontēšanu izdara, ievērojot šā likuma ceturtā sadaļā paredzētos noteikumus.

158.pants. Apskate.

(1) Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības izdarītājs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, kas iespējami ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu.

(2) Lai atrastu noziedzīgā nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transporta līdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta apskati.

 

 

 

159.pants. Apskate

(1) Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības veicējs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu.

(2) Lai atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta apskati.

159.pants. Apskates vispārīgie noteikumi.

(1) Izmeklēšanas darbības izdarītājs var aicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās izdarāmas ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības izdarīšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidus teritoriju apskati vienlaicīgi var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas kriminālprocesa veikšanai. Katra no viņām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežās un apskates rezultātus.

 

 

 

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas kriminālprocesa veikšanai. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.

160.pants Eksperta vai revidenta piedalīšanās apskatē.

(1) Ja apskatē piedalās eksperts un, pielietojot speciālās zināšanas, atrod un izņem noziedzīgā nodarījuma pēdas vai citas lietas, kurām turpmāk ir nepieciešams izdarīt ekspertīzi, apskates protokolā norāda tikai to atrašanas vietu, to izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi, kuras atbildībā nodotas izņemtās pēdas un citas lietas. Šādos gadījumos izņemto pēdu un lietu apskate notiek ekspertīzes gaitā.

(2) Procesa virzītājs var uzdot ekspertam veikt visu apskati pilnībā, ja apskatāmais objekts kopumā ir pakļauts turpmākai ekspertīzei.

(3) Ja apskatē piedalās revidents, procesa virzītājs var uzdot viņam veikt revīzijai vai inventarizācijai nepieciešamo dokumentu apskati un izņemšanu. Apskates protokolā norāda tikai dokumentu atrašanas vietu, to izņemšanas faktu un revidentu, kura atbildībā revīzijas vai inventarizācijas veikšanai nodoti izņemtie dokumenti. Dokumentu apskate notiek revīzijas vai inventarizācijas gaitā.

 

210.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 160.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja apskatē piedalās eksperts un atrod un izņem noziedzīgā nodarījuma pēdas vai objektus, kam turpmāk ir nepieciešams izdarīt ekspertīzi, apskates protokolā norāda to atrašanas vietu, pazīmes, to izņemšanas faktu, norādot kuras personas atbildībā tā nodota. Šādos gadījumos izņemto pēdu un lietu apskate notiek ekspertīzes gait ā.“

 

Atbalstīt

 

 

 

161.pants. Eksperta vai revidenta piedalīšanās apskatē

(1) Ja apskatē piedalās eksperts un atrod un izņem noziedzīga nodarījuma pēdas vai objektus, kuriem turpmāk ir nepieciešams izdarīt ekspertīzi, apskates protokolā norāda to atrašanas vietu, pazīmes, izņemšanas faktu, kā arī to, kuras personas atbildībā tie nodoti. Šādos gadījumos izņemto pēdu un lietu apskate notiek ekspertīzes gaitā.

(2) Procesa virzītājs var uzdot ekspertam veikt visu apskati pilnībā, ja apskatāmais objekts kopumā ir pakļauts turpmākai ekspertīzei.

(3) Ja apskatē piedalās revidents, procesa virzītājs var uzdot viņam veikt revīzijai vai inventarizācijai nepieciešamo dokumentu apskati un izņemšanu. Apskates protokolā norāda tikai dokumentu atrašanas vietu, to izņemšanas faktu un revidentu, kura atbildībā nodoti revīzijas vai inventarizācijas veikšanai izņemtie dokumenti. Dokumentu apskate notiek revīzijas vai inventarizācijas gaitā.

161.pants. Notikuma vietas apskate.

(1) Notikuma vietas apskate ir konkrētās vietas un tajā esošo objektu apskate, ja to veic nekavējoties pēc informācijas saņemšanas par izdarītu noziedzīgu nodarījumu un ja ir pietiekams pamats domāt, ka šajā vietā ir noticis noziedzīgs nodarījums vai tā turpinājums.

(2) Notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības izdarītājs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmetu un dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

(3) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamību, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

162.pants. Notikuma vietas apskate

(1) Notikuma vietas apskate ir konkrētās vietas un tajā esošo objektu apskate, ja to veic nekavējoties, tiklīdz saņemta informācija par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, un ja ir pietiekams pamats domāt, ka šajā vietā ir noticis vai turpinājies noziedzīgs nodarījums.

(2) Notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības veicējs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmetu un dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

(3) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamību, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

162.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transporta līdzekļa vai priekšmeta apskate.

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transporta līdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var izdarīt šīs teritorijas, telpas, transporta līdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošos priekšmetus, kā arī transporta līdzekļa vai datora apskati var izdarīt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transporta līdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Juridisko un fizisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidus teritorijas, telpas vai transporta līdzekli pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

 

 

 

163.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa vai datora apskati var izdarīt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Juridisko un fizisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidu teritorijas, telpas vai transportlīdzekli pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

163.pants. Līķa apskate.

(1) Ja līķa ārējo apskati nav uzdots izdarīt ekspertam, to izdara, piedaloties medicīnas speciālistam.

(2) Līķa kremēšana ir atļauta tikai pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes izdarīšanas, ja ir saņemta pirmstiesas procesa laikā - prokurora piekrišana, bet iztiesāšanas laikā — tiesas lēmums.

 

 

 

164.pants. Līķa apskate

(1) Ja līķa ārējo apskati nav uzdots izdarīt ekspertam, to izdara, piedaloties medicīnas speciālistam.

(2) Līķa kremēšana ir atļauta tikai pēc tiesmedicīniskās ekspertīzes izdarīšanas, ja ir saņemta prokurora piekrišana — pirmstiesas procesa laikā vai tiesas lēmums — iztiesāšanas laikā.

164.pants. Līķa ekshumācija.

Ja nepieciešama līķa izrakšana no apbedījuma vietas, lai izdarītu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi, ar mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai pirmstiesas procesa laikā - ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, bet iztiesāšanas laikā - ar tiesas lēmumu var izdarīt ekshumāciju.

 

211.

Juridiskā komisija

Izteikt 164.panta tekstu šādā redakcijā:

“Līķa izrakšanu no apbedījuma vietas, lai izdarītu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi (līķa ekshumācija), var izdarīt  ar  mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai  pirmstiesas  procesa  laikā  ar  izmeklēšanas  tiesneša lēmumu, bet ztiesāšanas laikā – ar  tiesas lēmumu.” 

 

Atbalstīt

165.pants. Līķa ekshumācija

Līķa izrakšanu no apbedījuma vietas, lai izdarītu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi (līķa ekshumācija), var izdarīt ar mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu — pirmstiesas procesa laikā, vai ar tiesas lēmumu — iztiesāšanas laikā.

165.pants. Ekshumācijas kārtība.

(1) Līķa ekshumāciju iepriekš saskaņo ar Sabiedrības veselības aģentūru un to procesa virzītāja uzdevumā izdara tiesu medicīnas eksperts apbedīšanas vietas administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Ekshumāciju fiksē protokolā un fotogrāfe vai izdara videoierakstu.

(3) Līķa atkārtota apbedīšana pēc ekshumācijas notiek ar tās amatpersonas atļauju, pēc kuras lēmuma ekshumācija izdarīta.

 

212.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 165.panta pirmajā daļā vārdus “Sabiedrības veselības aģentūru” ar vārdiem “kompetentu veselības aizsardzības institūciju”.

 

Atbalstīt

166.pants. Ekshumācijas kārtība

(1) Līķa ekshumāciju iepriekš saskaņo ar kompetentu veselības aizsardzības institūciju, un to procesa virzītāja uzdevumā izdara tiesu medicīnas eksperts apbedīšanas vietas administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Ekshumāciju fiksē protokolā un fotografē vai izdara videoierakstu.

(3) Līķa atkārtota apbedīšana pēc ekshumācijas notiek ar tās amatpersonas atļauju, pēc kuras lēmuma ekshumācija izdarīta.

 

166.pants. Dzīvnieka apskate.

Izdarot dzīvnieka apskati, vajadzības gadījumā fiksē arī tā reakciju uz komandu vai arī uz nosaukto dzīvnieka vārdu.

 

 

 

167.pants. Dzīvnieka apskate

Izdarot dzīvnieka apskati, ja nepieciešams, fiksē arī tā reakciju uz komandu vai uz sava vārda nosaukšanu.

167.pants. Aplūkošana.

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir noziedzīga nodarījuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kā arī, lai noskaidrotu tās fizisko attīstību, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.

(2) Ja procesa virzītājs uzdod aplūkošanu izdarīt citai personai, viņš par to pieņem lēmumu, kurā norāda, kāda persona un kādā nolūkā ir aplūkojama, kam uzdots veikt šo darbību.

 

 

 

168.pants. Aplūkošana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir noziedzīga nodarījuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kā arī lai noskaidrotu tās fizisko attīstību, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.

(2) Ja procesa virzītājs uzdod aplūkošanu izdarīt citai personai, viņš par to pieņem lēmumu, kurā norāda, kāda persona un kādā nolūkā aplūkojama un kam uzdots veikt šo darbību.

168.pants. Aplūkošanas kārtība.

(1) Aplūkošanu izdara ievērojot apskates noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja aplūkošana ir saistīta ar aplūkojamās personas ķermeņa atkailināšanu, bet izmeklēšanas darbības izdarītājs ir pretēja dzimuma persona, šo darbību izmeklēšanas darbības izdarītājs uzdod veikt medicīnas speciālistam. Protokolu sastāda izmeklēšanas darbības izdarītājs, piedaloties medicīnas speciālistam, kas veicis aplūkošanu.

 

 

 

169.pants. Aplūkošanas kārtība

(1) Aplūkošanu izdara, ievērojot apskates noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas ķermeņa atkailināšanu, bet izmeklēšanas darbības izdarītājs ir pretēja dzimuma persona, šo darbību izmeklēšanas darbības veicējs uzdod izdarīt medicīnas speciālistam. Protokolu sastāda izmeklēšanas darbības veicējs, piedaloties medicīnas speciālistam, kas izdarījis aplūkošanu.

169.pants. Piespiedu aplūkošana.

(1) Ja persona atsakās no aplūkošanas, to izdara piespiedu kārtā.

(2) Personas, kas konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, piespiedu aplūkošanu var izdarīt tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņojot izmeklēšanas tiesnesim.

 

 

 

170.pants. Piespiedu aplūkošana

(1) Ja persona nepiekrīt aplūkošanai, to izdara piespiedu kārtā.

(2) Tās personas piespiedu aplūkošanu, kura konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, var izdarīt, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņojot par to izmeklēšanas tiesnesim.

170.pants. Izmeklēšanas eksperiments.

Izmeklēšanas eksperiments ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido speciālu mēģinājumu veikšana, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja notikt kāds notikums vai darbība, kā arī, lai iegūtu jaunas ziņas vai pārbaudītu agrāk iegūtās par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā.

 

 

 

171.pants. Izmeklēšanas eksperiments

Izmeklēšanas eksperiments ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir speciālu mēģinājumu veikšana, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja notikt kāds notikums vai darbība, kā arī lai iegūtu jaunas vai pārbaudītu agrāk iegūtās ziņas par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā.

171.pants. Izmeklēšanas eksperimenta kārtība.

(1) Izmeklēšanas eksperimentā vajadzības gadījumā izmeklēšanas darbības izdarītājs aicina piedalīties personas, kas veic eksperimentālās darbības.

(2) Izmeklēšanas eksperimentu izdara apstākļos, kuriem pēc iespējas jāatbilst tiem, kādos noticis pārbaudāmais notikums vai darbība. Lai izslēgtu nejaušu rezultātu, eksperimentālās darbības izdara vairākkārt.

 

213.

 

 

 

 

214.

Juridiskā komisija

Aizstāt 171.panta pirmajā daļā vārdus “izmeklēšanas darbības izdarītājs aicina piedalīties” ar vārdiem “pēc izmeklēšanas darbības izdarītāja aicinājuma piedalās“

Juridiskā komisija

Aizstāt 171.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu “izdara” ar vārdiem “var izdarīt”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

172.pants. Izmeklēšanas eksperimenta kārtība

(1) Izmeklēšanas eksperimentā, ja nepieciešams, pēc izmeklēšanas darbības veicēja uzaicinājuma piedalās personas, kuras izdara eksperimentā iekļautās darbības.

(2) Izmeklēšanas eksperimentu izdara apstākļos, kuriem pēc iespējas jāatbilst tiem, kādos noticis pārbaudāmais notikums vai darbība. Lai izslēgtu nejaušu rezultātu, eksperimentā iekļautās darbības var izdarīt vairākkārt.

 

172.pants. Liecību pārbaude uz vietas.

Liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido personas atkārtota nopratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šī fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas ziņas vai pārbaudīt jau agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.

 

 

 

173.pants. Liecību pārbaude uz vietas

Liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir personas atkārtota nopratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šā fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas vai pārbaudīt agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.

173.pants. Liecību pārbaudes uz vietas kartība.

(1) Liecību pārbaude uz vietas notiek ar agrāk nopratinātu personu.

(2) Aizdomās turētā vai apsūdzētā liecību pārbaude uz vietas var notikt tikai ar viņu piekrišanu.

(3) Liecību pārbaudē uz vietas persona secīgi stāsta par kādu viņas agrākajā liecībā raksturotu faktu, kam seko šī fakta pārbaude un vietas apskate.

(4) Ja tiek konstatētas pretrunas starp liecību un konkrēto faktu, izmeklēšanas darbības izdarītājs aicina nopratināmo personu izskaidrot to iemeslu.

 

 

 

 

 

215.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 173.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

174.pants. Kārtība, kādā notiek liecību pārbaude uz vietas

(1) Liecību pārbaude uz vietas tiek veikta ar agrāk nopratinātu personu.

(2) Liecību pārbaudē uz vietas persona secīgi liecina par kādu tās agrākajā liecībā raksturotu faktu, un tam seko šā fakta pārbaude un vietas apskate.

(3) Ja tiek konstatētas pretrunas starp liecību un konkrēto faktu, izmeklēšanas darbības veicējs aicina nopratināmo personu izskaidrot to iemeslu.

174.pauts. Uzrādīšana atpazīšanai.

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, ko šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

 

 

 

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

175.pants. Nopratināšana pirms uzrādīšanas atpazīšanai.

Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, un par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām viņa varētu to atpazīt. Pratināmā nespēja detalizēti aprakstīt objekta īpašības un pazīmes nevar būt par iemeslu atteikties izdarīt uzrādīšanu atpazīšanai.

 

 

 

176.pants. Nopratināšana pirms uzrādīšanas atpazīšanai

Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, un par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām šī persona varētu to atpazīt. Pratināmā nespēja detalizēti aprakstīt objekta īpašības un pazīmes nevar būt par iemeslu atteikties izdarīt uzrādīšanu atpazīšanai.

176.pants. Uzrādīšanas atpazīšanai kārtība.

(1) Atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem. Visiem objektiem savstarpēji jābūt viendabīgiem, bez krasām atšķirībām.

(2) Apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem ar tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam pēc iespējas jāatrodas tādā stāvoklī un veidolā, kā pirmreizējās uztveres laikā.

(3) Uzrādāmiem objektiem, to izvietojumam vai to uzrādīšanas secībai jābūt tādai, lai atpazinējs nevarētu iepriekš zināt atpazīstamā objekta atrašanās vietu, kā arī lai viņš varētu pilnībā uztvert tās atpazīstamā īpašības un pazīmes, pēc kurām var notikt atpazīšana. Atpazīšanai uzrādāmā persona pati izvēlas vietu starp pārējām uzrādāmajām personām.

(4) Uzrādāmos objektus vienmēr nofotografē vai veic attēla un skaņas ierakstu.

(5) Ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kas iegūts ar foto, video vai citu zinātniski - tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām var notikt atpazīšana.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu ievēro arī gadījumos, ja atpazīstamais objekts ir reti sastopams un ir grūti atrast vēl divus savstarpēji viendabīgus objektus.

(7) Ja atpazinējs norāda uz kādu no uzrādītajiem objektiem kā uz atpazīstamo, viņu uzaicina pēc iespējas paskaidrot, pēc kādām īpašībām un pazīmēm viņš to ir atpazinis. Atpazīto personu uzaicina nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

(8) Gadījumos, kad tas nepieciešams atpazinēja drošībai, kam noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, atpazīšanu izdara ievērojot 6.sadaļas noteikumus.

(9) Šā panta astotajā daļā noteikto kārtību piemēro arī gadījumos, kad ētisku vai psiholoģisko apsvērumu dēļ nepieciešams, lai atpazīstamā (uzrādāmā) persona atpazinēju neredzētu.

 

 

 

177.pants. Kārtība, kādā notiek uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem. Visiem objektiem jābūt savstarpēji viendabīgiem, bez krasām atšķirībām.

(2) Apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam jāatrodas pēc iespējas tādā stāvoklī un veidolā kā pirmreizējās uztveres laikā.

(3) Uzrādāmajiem objektiem, to izvietojumam vai to uzrādīšanas secībai jābūt tādai, lai atpazinējs nevarētu iepriekš zināt atpazīstamā objekta atrašanās vietu un lai viņš varētu pilnībā uztvert tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt. Atpazīšanai uzrādāmā persona pati izvēlas vietu starp pārējām uzrādāmajām personām.

(4) Uzrādāmos objektus vienmēr nofotografē vai veic attēla un skaņas ierakstu.

(5) Ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kurš iegūts ar foto, video vai citu zinātniski tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto noteikumu ievēro arī gadījumos, kad atpazīstamais objekts ir reti sastopams un ir grūti atrast vēl divus savstarpēji viendabīgus objektus.

(7) Ja atpazinējs norāda uz kādu no uzrādītajiem objektiem kā uz atpazīstamo, viņu uzaicina iespējami sīkāk paskaidrot, pēc kādām īpašībām un pazīmēm viņš to atpazinis. Atpazīto personu uzaicina nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

(8) Gadījumos, kad atpazinējam noteikta speciālā procesuālā aizsardzība un tas nepieciešams viņa drošībai, atpazīšanu izdara, ievērojot šā likuma 6.sadaļas noteikumus.

(9) Šā panta astotajā daļā noteikto kārtību piemēro arī gadījumos, kad ētisku vai psiholoģisku apsvērumu dēļ nepieciešams, lai atpazīstamā persona atpazinēju neredzētu.

177.pants. Līķa uzrādīšana atpazīšanai.

(1) Līķi atpazīšanai uzrāda vienu. Nepieciešamības gadījumā - pēc attiecīgas līķa apkopšanas.

(2) Līķa apģērbu uzrāda atpazīšanai atsevišķi 176.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

178.pants. Līķa uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīšanai uzrāda vienu līķi, ja nepieciešams — pēc tā attiecīgas apkopšanas.

(2) Līķa apģērbu uzrāda atpazīšanai atsevišķi šā likuma 177.pantā noteiktajā kārtībā.

178.pants. Kratīšana.

(1) Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido telpas, apvidus teritorijas, transporta līdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

(2) Kratīšanu izdara kriminālprocesā nozīmīgu priekšmetu, dokumentu, līķu vai meklējamo personu atrašanai.

 

 

 

179.pants. Kratīšana

(1) Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

(2) Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.

179.pants. Lēmums par kratīšanu.

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai bojāti, vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Ja persona tiek aizturēta noziedzīga nodarījuma vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība, personas kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu.

(5) Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas likumību un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta nelikumīgi, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180.pants. Lēmums par kratīšanu

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Ja persona tiek aizturēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība, tās kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu.

(5) Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas likumību un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta nelikumīgi, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

180.pants. Kratīšanā klātesošās personas.

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras tā notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara šīs juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, tad - vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(4) Personām, kas atrodas kratīšanas vietā, izskaidro viņu tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības izdarītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

 

 

 

181.pants. Kratīšanā klātesošās personas

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, — vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(4) Personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības izdarītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

181.pants. Kratīšanas kārtība.

(1) Izmeklēšanas darbības izdarītājs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošām personām ir tiesīgi ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Nepieciešamības gadījumā var organizēt kratīšanas vietas apsardzi.

(2) Kratīšanas sākumā izmeklēšanas darbības izdarītājs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu, par ko persona parakstās lēmumā, un uzaicina personu labprātīgi nekavējoties izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras notiek kratīšana, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātuves, izmeklēšanas darbības izdarītājs ir tiesīgs tās atvērt, cenšoties nenodarīt nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaitu tās traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšana var ietvert sevi arī tajā esošo transporta līdzekļu un personu kratīšanu. Nepieciešamības gadījumā personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Atrodot lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to atzīmē protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošām personām, aprakstāmi protokolā un pēc iespējas iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda tikai šo objektu atrašanas vietu, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas izdarīšanas vieta pēc tās pabeigšanas iespēju robežās ir savedama iepriekšējā kārtībā.

 

 

 

182.pants. Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.

(2) Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi nekavējoties izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras notiek kratīšana, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, cenšoties nenodarīt nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Atrodot lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslu.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda tikai šo objektu atrašanas vietu, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas izdarīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas iespēju robežās savedama iepriekšējā kārtībā.

182.pants. Personas kratīšana.

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, tam klātesošās mantas, uz tā ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

(2) Personas kratīšanu, nepieņemot īpašu lēmumu, var izdarīt tikai:

1) aizturot noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turēto personu;

2) ievietojot aizturēto vai apcietināto personu īslaicīgās aizturēšana izolatorā vai izmeklēšanas cietumā;

3) ja persona atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā.

(3) Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, vajadzības gadījumā izmantojot medicīnas speciālista palīdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

216.

 

 

 

 

217.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 182.panta otro daļu.

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 182.panta trešajā daļā vārdus “izmantojot medicīnas speciālista palīdzību” ar vārdiem “pieaicinot medicīnas speciālistu”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

183.pants. Personas kratīšana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

(2) Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, ja nepieciešams, pieaicinot medicīnas speciālistu.

183.pants. Kratīšana diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās.

(1) Kratīšana diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības telpās un telpās, ko lieto ārvalstu parlamentu un valdību oficiālās delegācijas un misijas, var izdarīt tikai pēc šīs pārstāvniecības, delegācijas vai misijas vadītāja lūguma vai ar viņa piekrišanu.

(2) Kratīšanu telpās, kurās dzīvo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un citu iestāžu darbinieki, kā arī oficiālo ārvalstu parlamenta un valdības delegāciju un misiju dalībnieki, kuri saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem bauda diplomātisko neaizskaramību, un viņu ģimenes locekļi, kā arī šo darbinieku, dalībnieku un viņu ģimenes locekļu personas kratīšanu var izdarīt tikai pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā minēto piekrišanu procesa virzītājs prasa ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Izdarot šajā pantā noteikto kratīšanu, Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

 

 

 

184.pants. Kratīšana diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās

(1) Kratīšanu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības telpās un telpās, ko lieto ārvalstu parlamentu un valdību oficiālās delegācijas un misijas, var izdarīt tikai pēc šīs pārstāvniecības, delegācijas vai misijas vadītāja lūguma vai ar viņa piekrišanu.

(2) Kratīšanu telpās, kurās dzīvo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un citu iestāžu darbinieki, kā arī ārvalstu parlamentu un valdību oficiālo delegāciju un misiju dalībnieki, kuri saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem bauda diplomātisko imunitāti, un viņu ģimenes locekļi, kā arī šo darbinieku, dalībnieku un viņu ģimenes locekļu kratīšanu var izdarīt tikai pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā minēto piekrišanu procesa virzītājs prasa ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Izdarot kratīšanu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās, Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

 

184.pants. Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana.

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras izdarīta šī izmeklēšanas darbība, vai citai 180.panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai.

 

 

 

185.pants. Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras veikta šī izmeklēšanas darbība, vai citai šā likuma 181.panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai.

185.pants. Izņemšana.

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības izdarītājam ir zināms kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments, tos nav nepieciešams meklēt, vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

 

 

 

186.pants. Izņemšana

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības veicējam ir zināms, kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments, un tos nav nepieciešams meklēt, vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

186.pants. Lēmums par izņemšanu.

(1) Izņemšanu izdara ar procesa virzītajā lēmumu.

(2) Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.

 

 

 

187.pants. Lēmums par izņemšanu

(1) Izņemšanu izdara ar procesa virzītāja lēmumu.

(2) Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.

187.pants. Izņemšanas kārtība.

(1) Izņemšanas sākumā izmeklēšanas darbības izdarītājs iepazīstina personu, pie kuras notiek izņemšana, ar lēmumu par izņemšanu, par ko persona parakstās lēmumā, un uzaicina personu nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.

(2) Izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā.

(3) Izņemšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras izņemšana izdarīta.

(4) Ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu vai ja norādītajā vietā izņemamais priekšmets va i dokuments nav atrodams, bet ir pamats domāt, ka tas atrodas citur, var 179.pantā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un izdarīt kratīšanu tā atrašanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

218.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 187.panta trešo daļu pēc vārda “kopiju” ar vārdiem “pēc izmklēšanas darbības pabeigšanas”

 

 

 

< p class=MsoNormal align=center style='text-align:center'> 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

188.pants. Izņemšanas kārtība

(1) Uzsākot izņemšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras notiek izņemšana, ar lēmumu par izņemšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.

(2) Izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā.

(3) Izņemšanas protokola kopiju pēc izmeklēšanas darbības pabeigšanas izsniedz personai, pie kuras izņemšana izdarīta.

(4) Ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu vai ja norādītajā vietā izņemamais priekšmets vai dokuments nav atrodams, bet ir pamats domāt, ka tas atrodas citur, var šā likuma 180.pantā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un izdarīt kratīšanu, lai to atrastu.

188.pants. Priekšmetu un dokumentu iesniegšana pēc personu iniciatīvas.

(1) Fiziskas un juridiskas personas ir tiesīgas iesniegt procesa virzītājam priekšmetus un dokumentus, kuriem pēc viņu domām var būt nozīme kriminālprocesā.

(2) Iesniegšanas faktu fiksē protokolā, kurā norāda priekšmeta vai dokumenta identificējošās pazīmes, kā arī iesniedzēja paskaidrojumus par objekta rašanās vai iegūšanas apstākļiem.

(3) Ja persona iesniedz priekšmetu vai dokumentu kādas izmeklēšanas darbības laikā, to fiksē šīs izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Ja noskaidrots, ka iesniegtajam priekšmetam vai dokumentam nav nozīmes kriminālprocesā, tas atdodams iesniedzējam.

 

 

 

189.pants. Priekšmetu un dokumentu iesniegšana pēc personu iniciatīvas

(1) Fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas iesniegt procesa virzītājam priekšmetus un dokumentus, kuriem, pēc šo personu domām, var būt nozīme kriminālprocesā.

(2) Iesniegšanas faktu fiksē protokolā, kurā norāda priekšmetu vai dokumentu identificējošās pazīmes, kā arī iesniedzēja paskaidrojumus par objekta rašanās vai iegūšanas apstākļiem.

(3) Ja persona iesniedz priekšmetu vai dokumentu kādas izmeklēšanas darbības laikā, to fiksē šīs izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Ja noskaidrots, ka iesniegtajam priekšmetam vai dokumentam nav nozīmes kriminālprocesā, tas atdodams iesniedzējam.

189.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana.

(1) Procesa virzītājs, neizdarot 185.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstiski pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences robežās izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resora vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

219.

 

 

 

220.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 189.panta otrajā daļā pēc vārdiem “un dokumentus” ar vārdiem  “procesa virzītāja noteiktajā termiņā“

Juridiskā komisija

Papildināt 189.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieprasīt dokumentus no kredītiestādēm, ja tie satur informāciju par personas privāto dzīvi, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša apstiprinājumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 185.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resora vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) Pieprasīt no kredītiestādēm dokumentus, kuri satur informāciju par personas privāto dzīvi, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša apstiprinājumu.

 

 

221.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar 189.1 pantu šādā redakcijā:

“189.1.pants. Elektroniskās informācijas sistēmā esošu datu saglabāšana.

(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (tas ir, personai, kas nodrošina personu sazināšanos ar informācijas sistēmas palīdzību vai kas šī pakalpojuma ietvaros pārstrādā vai uzkrāj datus), nekavējoties nodrošināt tā valdījumā vai kontrolē esošu noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un nepieejamību citiem sistēmas lietotājiem.

(2) Datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz 30 dienām, ko nepieciešamības gadījumā uz laiku līdz 30 dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.”

 

Atbalstīt

191.pants. Elektroniskās informācijas sistēmā esošo datu saglabāšana

(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (tas ir, personai, kura nodrošina personu sazināšanos ar informācijas sistēmas palīdzību vai kura šā pakalpojuma ietvaros pārstrādā vai uzkrāj datus) nekavējoties nodrošināt tā valdījumā vai kontrolē esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem sistēmas lietotājiem.

(2) Datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz 30 dienām, bet šo termiņu, ja nepieciešams, vēl uz laiku līdz 30 dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

222.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumprojektu 189.2 pantu šādā redakcijā:

“189.2.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā saglabātu datu atklāšana.

 Procesa virzītājs, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam atklāt informācijas sistēmā saglabātus datus.”

 

Atbalstīt

192.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto datu atklāšana

 Procesa virzītājs, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt, lai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks vai likumīgais valdītājs atklāj informācijas sistēmā saglabātos datus.

190.pants. Ekspertīze.

Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturu veido ekspertīzei nodotu objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus un dot par to atzinumu.

 

223.

Juridiskā komisija

Izteikt 190.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturu veido ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.”

 

 

Atbalstīt

 

193.pants. Ekspertīze

Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

 

191. pants. Pamats ekspertīzes noteikšanai.

Ekspertīzi nosaka gadījumos, kad kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

 

 

 

194.pants. Pamats ekspertīzes noteikšanai

Ekspertīzi nosaka gadījumos, kad krimi nālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

 

192.pants. Obligātā ekspertīze.

Ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu:

1) nāves cēloni vai miesas bojājumu smagumu un raksturu;

2) grūtniecības vai tās mākslīgās pārtraukšanas faktu;

3) pazīmes, kas norāda uz dzimumnozieguma izdarīšanu;

4) personas vecumu, ja tam ir nozīme kriminālprocesā, bet nav attiecīgu dokumentu;

5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, par kuru notiek tiesvedība medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, psihisko stāvokli, ja procesa virzītājiem rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību;

6) personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, kā arī tās spēju patstāvīgi realizēt savas tiesības un likumiskās intereses kriminālprocesā, ja par to rodas pamatotas šaubas;

7) naudas un vērtspapīru atbilstību īstumam;

8) narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru;

9) mirušās personas identitāti, ja izdarīta līķa ekshumācija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

224.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Papildināt 192. pantu ar jaunu 10. punktu šādā redakcijā:

“10) ieroci, munīciju vai sprāgstošu vielu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

195.pants. Obligātā ekspertīze

Ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu:

1) nāves cēloni vai miesas bojājumu smagumu un raksturu;

2) grūtniecības vai tās mākslīgas pārtraukšanas faktu;

3) pazīmes, kas norāda uz dzimumnozieguma izdarīšanu;

4) personas vecumu, ja tam ir nozīme kriminālprocesā, bet nav attiecīgu dokumentu;

5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai tādas personas psihisko stāvokli, par kuru notiek tiesvedība medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja procesa virzītājam rodas pamatotas šaubas par attiecīgo personu pieskaitāmību;

6) personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, kā arī tās spēju patstāvīgi realizēt savas tiesības un likumiskās intereses kriminālprocesā, ja par to rodas pamatotas šaubas;

7) naudas un vērtspapīru atbilstību īstumam;

8) narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru;

9) mirušās personas identitāti, ja izdarīta līķa ekshumācija;

10) ieroci, munīciju vai sprāgstošu vielu.

 

193.pants. Papildus ekspertīze.

(1) Papildus ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir radušies papildus jautājumi.

(2) Papildus ekspertīzi parasti uzdod tam pašam ekspertam.

 

225.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 193.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Papildus ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir neskaidrības vai nepilnības vai ir radušies papildus jautājumi, uz kuriem eksperts atbild jau izdarītās ekspertīzes ietvaros.”

 

 

Atbalstīt

196.pants. Papildu ekspertīze

(1) Papildu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir neskaidrības vai nepilnības vai radušies papildu jautājumi, uz kuriem eksperts atbild jau izdarītās ekspertīzes ietvaros.

(2) Papildu ekspertīzi parasti uzdod izdarīt tam pašam ekspertam.

194.pants. Atkārtota ekspertīze.

(1) Atkārtotu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā neskaidrības vai nepamatotības dēļ vai ekspertīzē pieļautu metodiska rakstura kļūdu vai nepilnības dēļ, kā arī, ja konstatēta eksperta nepietiekama kvalifikācija vai nekompetence vai ja pieļauti ekspertīzes izdarīšanas procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi.

(2) Atkārtotu ekspertīzi uzdod citam ekspertam vai ekspertu komisijai, nododot tos pašus izpētes objektus un sākotnējās ekspertīzes atzinumu. Eksperts, kurš izdarījis sākotnējo ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas ekspertīzes izdarīšanā, nepiedaloties pētījumos.

 

 

226.

 

 

 

 

 

 

 

227.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 194.panta pirmajā daļā vārdus “neskaidrības vai nepamatotības dēļ vai ekspertīzē pieļautu metodiska rakstura kļūdu vai nepilnības” ar vārdiem “nepamatotības, būtisku nepilnību vai pieļautu metodiska rakstura kļūdu”

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 194.panta otrajā daļā aiz vārda “nododot” ar vārdiem “viņu rīcībā”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

197.pants. Atkārtota ekspertīze

(1) Atkārtotu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā nepamatotības, būtisku nepilnību vai pieļautu metodiska rakstura kļūdu dēļ, kā arī tad, ja konstatēta eksperta nepietiekama kvalifikācija vai nekompetence vai ja pieļauti ekspertīzes izdarīšanas procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi.

(2) Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam ekspertam vai ekspertu komisijai, nododot viņu rīcībā tos pašus izpētes objektus un sākotnējās ekspertīzes atzinumu. Eksperts, kas izdarījis sākotnējo ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas ekspertīzes izdarīšanā, nepiedaloties pētījumos.

195.pants. Komisijas ekspertīze.

(1) Komisijas ekspertīzi var noteikt, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) ekspertīzi, ja izpētāmo objektu daudzums izslēdz iespēju vienam ekspertam to izdarīt termiņā;

3) personas identificējošo ekspertīzi;

4) ekspertīzi par ārsta kļūdu.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs jebkuru ekspertīzi var uzdot izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kas nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, veido procesa virzītājs ar savu lēmumu.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņu starpā nav vienprātības, katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

 

228.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 195.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Komisijas ekspertīzi nosaka, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā paredzams izpētēmā objekta zudums vai būtiskās izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) personas identificējošo ekspertīzi;

3) ekspertīzi par ārsta kļūdu.”

 

 

Atbalstīt

198.pants. Komisijas ekspertīze

(1) Komisijas ekspertīzi nosaka, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskās izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) personu identificējošo ekspertīzi;

3) ekspertīzi par ārsta kļūdu.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs var uzdot jebkuru ekspertīzi izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kuri nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, izveido procesa virzītājs ar savu lēmumu.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņi nav vienisprātis, — katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

196.pants. Kompleksā ekspertīze.

(1) Komplekso ekspertīzi nosaka, ja kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai viens vai vairāki objekti kopīgi pētāmi dažādu nozaru ekspertiem.

(2) Eksperti, kuri izdara komplekso ekspertīzi, sniedz kopīgu atzinumu.

(3) Atsevišķu atzinumu var sniegt eksperts, kurš nepiekrīt kopīgajam atzinumam.

 

 

 

 

229.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 196.panta pirmajā daļā vārdu “kopīgi”.

 

 

 

 

Atbalstīt

199.pants. Kompleksā ekspertīze

(1) Komplekso ekspertīzi nosaka, ja kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai viens objekts vai vairāki objekti izpētāmi dažādu nozaru ekspertiem.

(2) Eksperti, kuri izdara komplekso ekspertīzi, sniedz kopīgu atzinumu.

(3) Atsevišķu atzinumu var sniegt eksperts, kurš nepiekrīt kopīgajam atzinumam.

197.pants. Lēmums par ekspertīzes noteikšanu.

(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu parasti pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(2) Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;

2) apstākļus, kas attiecas uz pētāmo objektu;

3) ekspertīzes iestādi vai eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdota ekspertīzes izdarīšana;

4) ekspertam uzdotos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus.

(3) Pakļaujot ekspertīzei dzīvu cilvēku, lēmumā norāda viņa personas datus.

(4) Ja izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic vai tajā piedalās tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, kurš izņem turpmākajiem pētījumiem pakļautos objektus, procesa virzītājs var uzdot šo objektu ekspertīzi veikt tam pašam ekspertam vai ekspertīžu iestādei, fiksējot šo uzdevumu un risināmos jautājumus izmeklēšanas darbības protokolā. Nepieciešamības gadījumā procesa virzītājs ekspertīzei var uzdot papildus jautājumus un iesniegt papildus materiālus.

 

 

230.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 197.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

200.pants. Lēmums par ekspertīzes noteikšanu

(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(2) Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;

2) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu;

3) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi;

4) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus.

(3) Pakļaujot ekspertīzei dzīvu cilvēku, lēmumā norāda viņa personas datus.

(4) Ja izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic vai tajā piedalās tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, kurš izņem turpmākajiem pētījumiem pakļautos objektus, procesa virzītājs var uzdot šo objektu ekspertīzi veikt šim pašam ekspertam vai šai pašai ekspertīžu iestādei, fiksējot šo uzdevumu un risināmos jautājumus izmeklēšanas darbības protokolā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs ekspertīzei var uzdot papildu jautājumus un iesniegt papildu materiālus.

198.pants. Ekspertīzes izdarīšana tiesu ekspertīžu iestādē.

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu tiesu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu, ekspertīzes objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumā nav norādīts konkrēts eksperts, kuram uzdodama ekspertīze, vai ja ekspertīzi procesa virzītāja uzdevumā izdara ekspertīžu iestāde, kuras eksperts piedalījās vai veica izmeklēšanas darbību, ekspertu izvēlas ekspertīžu iestādes vadītājs, par ko paziņo procesa virzītājam.

(3) Ekspertīžu iestādes vadītājs nav tiesīgs dot ekspertam saistošus norādījumus, kuri var ietekmēt pētījumu rezultātus un atzinuma būtību, kā arī bez saskaņošanas ar procesa virzītāju patstāvīgi izprasīt pētījumiem nepieciešamos papildus materiālus, izņemot medicīniskos dokumentus.

 

 

 

201.pants. Ekspertīzes izdarīšana tiesu ekspertīžu iestādē

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu tiesu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu, izpētāmos objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumā nav norādīts konkrēts eksperts, kuram uzdodama ekspertīzes izdarīšana, vai ja ekspertīzi procesa virzītāja uzdevumā izdara ekspertīžu iestāde, kuras eksperts piedalījās vai veica izmeklēšanas darbību, ekspertu nosaka ekspertīžu iestādes vadītājs un paziņo par to procesa virzītājam.

(3) Ekspertīžu iestādes vadītājs nav tiesīgs dot ekspertam saistošus norādījumus, kuri var ietekmēt izpētes rezultātus un atzinuma būtību, kā arī bez saskaņošanas ar procesa virzītāju patstāvīgi izprasīt izpētei nepieciešamos papildu materiālus, izņemot medicīniskos dokumentus.

199.pants. Ekspertīzes izdarīšana ārpus ekspertīžu iestādes.

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu lietpratējam ārpus ekspertīžu iestādes, procesa virzītājs uzaicina izvēlēto ekspertu un:

1) pārliecinās par viņa personību un kompetenci;

2) noskaidro, vai nav šķēršļu, kādēļ viņš nevarētu izdarīt ekspertīzi;

3) izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, ekspertīzes objektu un visus nepieciešamos materiālus;

4) izskaidro eksperta tiesības un pienākumus;

5) brīdina par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu;

6) nepieciešamības gadījumā izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.

(2) Iepazīšanos ar lēmumu eksperts apliecina ar savu parakstu. Turpat atzīmē eksperta paziņojumus un pieteikumus, kurus procesa virzītājs var noraidīt ar savu lēmumu.

(3) Procesa virzītājs nodrošina visu ekspertīzes objektu nodošanu ekspertam, nepieciešamības gadījumā nodrošinot ekspertīzei pakļautās personas klātbūtni.

(4) Procesa virzītāja uzaicinājums ir obligāts eksperta darba devējam.

 

 

 

202.pants. Ekspertīzes izdarītājs — pieaicinātais eksperts

(1) Pirms uzdot ekspertīzes izdarīšanu ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, procesa virzītājs izraugās lietpratēju un:

1) pārliecinās par viņa personību un kompetenci;

2) noskaidro, vai nav šķēršļu, kuru dēļ viņš nevar izdarīt ekspertīzi;

3) izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmo objektu un visus nepieciešamos materiālus;

4) izskaidro viņam eksperta tiesības un pienākumus;

5) brīdina viņu par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu;

6) ja nepieciešams, izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.

(2) To, ka eksperts ir iepazīstināts ar lēmumu, viņš apliecina ar savu parakstu. Turpat tiek atzīmēti eksperta paziņojumi un pieteikumi, kurus procesa virzītājs var noraidīt ar savu lēmumu.

(3) Procesa virzītājs nodrošina visu ekspertīzes objektu nodošanu ekspertam, ja nepieciešams, nodrošinot ekspertīzei pakļautās personas klātbūtni.

(4) Procesa virzītāja uzaicinājums ir obligāts eksperta darba devējam.

200.pants. Eksperta atzinums.

(1) Eksperts iesniedz rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

(2) Eksperts atzinumā norāda:

1) savu vārdu un uzvārdu;

2) ieņemamo amatu;

3) ziņas par eksperta kvalifikāciju;

4) lēmumu vai uzdevumu, ar kuru noteikta ekspertīze;

5) ekspertīzes izdarīšanas datumu;

6) klātesošās personas;

7) izmantotos lietas materiālus un sākumdatus;

8) izpētāmos objektus;

9) argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai argumentus, kādēļ atbildēt nav iespējams;

10) kriminālprocesam citus nozīmīgus apstākļus, kurus eksperts noskaidrojis pēc savas iniciatīvas.

(3) Ja uz kādu no jautājumiem eksperts nevar dot kategorisku atbildi, pieļaujams atzinums par noskaidrojamā fakta iespējamību. Ja to var zinātniski pamatot, norāda šādas iespējamības ticamības pakāpi.

(4) Eksperta atzinumam pievieno fotogrāfijas un citus materiālus, kuri ilustrē pētījumu gaitu un apstiprina rezultātus.

 

 

231.

 

 

 

 

 

232.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

233.

Juridiskā komisija

Izteikt 200.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Eksperts dod rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.”

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 200.panta otrās daļas 7.un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) izmantotos lietas materiālus un izpētāmo objektu sākumdatus;

8) izmantotās pētījumu metodikas nosaukumu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 200.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Eksperta atzinumam pievieno attēlus vai citus materiālus.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

203.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperts dod rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

(2) Eksperts atzinumā norāda:

1) savu vārdu un uzvārdu;

2) ieņemamo amatu;

3) ziņas par savu kvalifikāciju;

4) lēmumu vai uzdevumu, ar kuru noteikta ekspertīze;

5) ekspertīzes izdarīšanas datumu;

6) klātesošās personas;

7) izmantotos lietas materiālus un izpētāmo objektu sākumdatus;

8) izpētē izmantotās metodikas un iegūtos rezultātus;

9) argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai iemeslus, kuru dēļ atbildēt nav iespējams;

10) citus kriminālprocesam nozīmīgus apstākļus, kurus eksperts noskaidrojis pēc savas iniciatīvas.

(3) Ja uz kādu no jautājumiem eksperts nevar dot noteiktu un stingru atbildi, pieļaujams atzinums par noskaidrojamā fakta iespējamību. Ja to var zinātniski pamatot, eksperts norāda šādas iespējamības ticamības pakāpi.

(4) Eksperta atzinumam pievieno attēlus vai citus materiālus.

 

201.pants. Piespiedu līdzekļu lietošana, izdarot ekspertīzi.

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai ekspertīzi, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, nepieciešamības gadījumos var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka vai cietušā tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai ekspertīzi viņa ķermeņa izpētei var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi nav noskaidrojami bez šādas ekspertīzes.

 

 

 

204.pants. Piespiedu līdzekļu lietošana, izdarot ekspertīzi

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatriskās vai psiholoģiskās ekspertīzes vai tādas ekspertīzes izdarīšanu, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, ja nepieciešams, var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka vai cietušā tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai tādu ekspertīzi, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami.

202.pants. Paziņojums par eksperta atzinuma došanas neiespējamību.

Ja pirms pētījuma uzsākšanas vai pētījuma izdarīšanas laikā eksperts pārliecinās, ka nevarēs atbildēt uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem tādēļ, ka viņam nav attiecīgo speciālo zināšanu vai ka nav attiecīgas izpētes metodikas, vai ir nepietiekami vai nekvalitatīvi izpētes objekti, vai arī ir citi būtiski apstākļi, viņš par to sastāda motivētu paziņojumu, kuru nodod procesa virzītājam.

 

234.

Juridiskā komisija

Izteikt 202.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja pirms pētījuma uzsākšanas eksperts pārliecinās, ka nevarēs atbildēt uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem tādēļ, ka viņam nav attiecīgo speciālo zināšanu, attiecīgas izpētes metodikas vai izpētes objekti ir nepietiekami vai nekvalitatīvi, vai citu būtisku apstākļu dēļ, viņš par to sastāda motivētu paziņojumu, kuru nodod procesa virzītājam.”

 

 

Atbalstīt

 

205.pants. Paziņojums par eksperta atzinuma došanas neiespējamību

Ja pirms izpētes uzsākšanas eksperts pārliecinās, ka nevarēs atbildēt uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem tādēļ, ka viņam nav attiecīgu speciālo zināšanu, attiecīgas izpētes metodikas vai izpētes objekti ir nepietiekami vai nekvalitatīvi, vai citu būtisku apstākļu dēļ, viņš par to sastāda motivētu paziņojumu, kuru nodod procesa virzītājam.

203.pants. Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamie paraugi.

Lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, procesa virzītājs var ņemt vai uzdot ekspertam ņemt salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus, kuri atspoguļo ekspertīzes izpētes objekta īpašības un pazīmes.

 

 

 

 

235.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 203.pantā pēc vārda “ņemt” ar vārdu “tādus”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

206.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

Lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, procesa virzītājs var ņemt vai uzdot ekspertam ņemt tādus salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus, kuri atspoguļo ekspertīzes izpētes objekta īpašības un pazīmes.

204.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošai pētīšanai.

(1) Paraugus salīdzinošai pētīšanai var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, attiecībā pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem), vai arī kriminālprocesam kādi nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus par apstākļiem, kādos tas varēja notikt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

236.

 

 

&nb sp;

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 204.panta otrajā daļā vārdus “par apstākļiem, kādos varēja notikt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

207.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei

(1) Paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem) vai arī kriminālprocesam kādi nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus.

205.pants. Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu ņemšanas kārtība.

(1) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus var ņemt procesa virzītājs vai eksperts viņa uzdevumā.

(2) Ja salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus ņem no personas ar tās piekrišanu, to fiksē, ievērojot 140.panta noteikumus.

(3) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu, kurus neiegūst no personas, ņemšanu var veikt kā atsevišķu izmeklēšanas darbību vai izdarīt citas izmeklēšanas darbības gaitā, to fiksējot attiecīgās darbības protokolā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

237.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 205.panta trešās daļas tekstu aiz vārda “gaitā” ar tekstu “ko obligāti fiksē“.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

208.pants. Kārtība, kādā ņemami salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus var ņemt procesa virzītājs vai eksperts viņa uzdevumā.

(2) Ja salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus ņem no personas ar tās piekrišanu, to fiksē, ievērojot šā likuma 142.panta noteikumus.

(3) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšanu, ja tos neiegūst no personas, veic kā atsevišķu izmeklēšanas darbību. To var izdarīt arī citas izmeklēšanas darbības gaitā, obligāti fiksējot attiecīgās darbības protokolā.

 

206.pants Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā.

(1) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus no aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā ar procesa virzītāja lēmumu var ņemt piespiedu kārtā.

(2) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus no cietušā vai liecinieka piespiedu kārtā var ņemt tikai gadījumos, lai izdarītu 201.pantā paredzētās ekspertīzes.

 

 

 

 

 

 

238.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 206.panta otrajā daļā. vārdus “gadījumos, lai izdarītu 201.pantā  paredzētās ekspertīzes“ ar vārdiem “ievērojot 201.panta noteikumus”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

209.pants Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus no aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā ar procesa virzītāja lēmumu var ņemt piespiedu kārtā.

(2) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus no cietušā vai liecinieka piespiedu kārtā var ņemt, tikai ievērojot šā likuma 204.panta noteikumus.

11.nodaļa. Sevišķajā veidā veicamās (speciālās) izmeklēšanas darbības

 

 

 

 

 

11.nodaļa. Speciālās izmeklēšanas darbības

207.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izdarīšanas nosacījumi.

(1) Šajā nodaļā paredzētās sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdara, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesa iesaistītas personas un personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā, pamatojoties uz prokurora vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja darbības realizācijai nepieciešams pielietot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā - specializētā valsts iestāde).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

239.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 207.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības var izdarīt vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības izdara, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz prokurora vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā — specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst izdarīt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

208.pants. Sevišķajā veidā veicamajās izmeklēšanas darbībās iegūtā informācija.

(1) Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai to informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, jāveic visi pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

 

240.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 208.panta pirmās daļas ievada teikumu šādā redakcijā:

“(1) Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem gūto informāciju, kura:”

 

Atbalstīt

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

209.pants. Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā.

(1) Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kas pārkāpj korespondences un sakaru līdzekļu konfidencialitāti, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramību vai saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.

(3) Pārējās izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā veic pamatojoties uz Ģenerālprokurora īpaši pilnvarota prokurora lēmumu.

(4) Kriminālprocesā par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt izmeklēšanas darbību veikšanu sevišķajā veidā, saņemot prokurora piekrišanu un 72 stundu laika saņemot izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tāds nepieciešams.

(5) Kriminālprocesā par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja nepieciešams nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

241.

 

 

 

 

242.

 

 

 

243.

 

 

 

244.

 

 

245.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 209.panta otrās daļas 2.teikumu, jo  atkārto  panta 1.d. minēto

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 209.panta trešo daļu pēc vārda “Ģenerālprokurora”  ar vārdiem “vai viņa”

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

izslēgt 209.panta ceturtās daļas sākumā vārdus “Kriminālprocesā par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem”;

Juridiskā komisija

Aizstāt 209.panta ceturtajā daļā skaitli “72” ae skaitli “24”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 209.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības, ar kurām tiek pārkāpta korespondences un sakaru līdzekļu konfidencialitāte, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramība vai kuras ir saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(3) Pārējās speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora lēmumu.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un 24 stundu laikā — izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tāds nepieciešams.

 

210.pants. Atļaujas saņemšanas kārtība.

(1) Izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors lēmumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā pieņem, izskatot procesa virzītāja motivētu ierosinājumu un krimināllietas materiālus.

(2) Lēmumā norāda sevišķajā veidā veicamo darbību, iestādes vai personas, kam uzdota izdarīšana, darbības izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem nozīme veicamās darbības nodrošināšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

246.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 210.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās izmeklēšanas darbības ilgums nevar pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

213.pants. Atļaujas saņemšanas kārtība

(1) Izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors lēmumu par speciālo izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības izdarīšana, tās izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

211.pants. Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas.

(1) Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

(2) Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 209.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

247.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Tāpēc ierosināma precizēta redakcija:

“(2) Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 209.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, bet izmeklēšanas tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

214.pants. Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas

(1) Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

(2) Ja speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta šā likuma 212.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, bet izmeklēšanas tiesnesis neatļauj to turpināt, viņš lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību.

212.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību veidi.

(1) Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) vietas vai personas audio kontrole;

4) vietas video kontrole;

5) personas novērošana un izsekošana;

6) objekta novērošana;

7) sevišķajā veidā veicamais izmeklēšanas eksperiments;

8) salīdzināmo paraugu iegūšana sevišķajā veidā;

9) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību izdarīšanai vai to nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu izvietošanai var slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja tas atļauts ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

248.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 212.panta pirmās daļas 8.apakšpunktā vārdus “salīdzināmo paraugu” ar vārdiem “salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

215.pants. Speciālās izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) vietas vai personas audiokontrole;

4) vietas videokontrole;

5) personas novērošana un izsekošana;

6) objekta novērošana;

7) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

8) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

9) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai izdarītu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

213.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību fiksēšana.

(1) Procesa virzītājs, personiski veicot izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā, sastāda protokolu.

(2) Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis sastāda atskaiti, ko kopā ar pielikumiem iesniedz procesa virzītājam.

(3) Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā mutiski vai rakstiski atskaitās procesa virzītājam un iesniedz darbības rezultātā iegūtos materiālus. Ja atskaite ir mutiska, procesa virzītājs to ieraksta protokolā, atzīmējot pievienotos priekšmetus.

(4) Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarītājs dara visu iespējamo, lai interesējošie fakti tiktu fiksēti arī ar tehnisko līdzekļu atlīdzību.

(5) Ja izpildītājs iesniedzis rakstisku atskaiti, procesa virzītājs uz tās un pievienoto materiālu pamata sastāda protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījumu nozīme lietā. Protokolam pievieno ar tehniskiem līdzekļiem fiksēto, kas apstiprina iegūtās ziņas.

(6) Par ziņām, kas norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kam piekritīga izmeklēšana.

(7) Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde, nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

(8) Atskaites un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanā specializētajai iestādei, vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izlemj par rīcību ar tiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

249.

 

 

250.

 

 

 

 

 

251.

 

 

 

252.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

253.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 213.panta trešajā daļā vārdus  “mutiski vai “

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 213.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 213.panta ceturtajā daļā vārdu “atlīdzību” ar vārdu “palīdzību“ un izslēgt vārdu “arī”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 213.panta piektās daļas 1.teikumu šādā redakcijā:

 “Procesa virzītājs, pamatojoties uz izpildītāja iesniegto atskaiti un tai pievienotajiem materiāliem, sastāda protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījumu nozīme lietā.”

 

 

 

 

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

izslēgt 213. panta astotajā daļā vārdus “vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izlemj par rīcību ar tiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

216.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību fiksēšana

(1) Procesa virzītājs, pats veicot speciālo izmeklēšanas darbību, raksta protokolu.

(2) Ja speciālo izmeklēšanas darbību veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis raksta pārskatu un kopā ar pielikumiem iesniedz to procesa virzītājam.

(3) Ja speciālo izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā rakstveidā sniedz pārskatu procesa virzītājam un iesniedz viņam šīs darbības rezultātā iegūtos materiālus.

(4) Speciālās izmeklēšanas darbības veicējs dara visu iespējamo, lai izmeklēšanu interesējošie fakti tiktu fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.

(5) Procesa virzītājs, pamatojoties uz izpildītāja iesniegto pārskatu un tam pievienotajiem materiāliem, raksta protokolu, tajā atspoguļo ziņas, kurām ir pierādījumu nozīme krimināllietā. Protokolam pievieno ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos faktus, kas apstiprina iegūtās ziņas.

(6) Par ziņām, kas norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kurai ir piekritīga attiecīgā nodarījuma izmeklēšana.

(7) Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

(8) Pārskatus un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanā specializētajai iestādei.

214.pants. Korespondences kontrole.

(1) Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem korespondences kontroli izdara tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā norādīto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža, iepazīstas ar sūtījumu un izlemj par tā izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona sastāda sūtījuma apskates protokolu nogādātajā pārstāvja klātbūtnē.

(4) Sūtījuma izņemšanu izdara tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme kā kopijai vai vizuālai fiksācijai.

(5) Ja izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(6) Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

 

254.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

255.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

256.

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 214. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem vai smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par mazāk smagiem noziegumiem korespondences kontroli izdara tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti”

Juridiskā komisija

Izteikt 214.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem un ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

. Juridiskā komisija

Izslēgt 214.panta otro daļu.

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

217.pants. Korespondences kontrole

(1) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, to atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības attiecīgās ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

(2) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā minēto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījuma saturu un lemj par šā sūtījuma izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona raksta sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

(3) Sūtījumu izņem tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālajai fiksācijai.

(4) Ja izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams, nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(5) Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

215.pants. Sakaru līdzekļu kontrole.

(1) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams sakaru līdzekļu kontrolei ar tā lietotāja labprātīgu piekrišanu.

 

257.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

258.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

259.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 215. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem vai smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par mazāk smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti”.

Juridiskā komisija

Izteikt 215.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem., ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 215.panta otro un trešo daļu.

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

218.pants. Sakaru līdzekļu kontrole

Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunu dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības šo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

 

 

260.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumprojektu ar 215.1 pantu šādā redakcijā:

“215.1pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole.

(1) Informācijas sistēmas, tās daļas, tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas kontroli) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

     (2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) uzglabāti citā Latvijas Republikas teritorijā esošā sistēmā, kurai var autorizēti piekļūt, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.      

     (3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt no personas, kas pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus, (turpmāk – sistēmas atbildīgais darbinieks) sniegt nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma saglabāšanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai liegt veikt citas darbības ar tiem.”

 

Atbalstīt

219.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole

(1) Informācijas sistēmas, tās daļas, tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas kontroli) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus (turpmāk — sistēmas atbildīgais darbinieks), sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai aizliegt citu darbību veikšanu ar tiem.

 

261.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumprojektu ar 215.2 pantu šādā redakcijā:

“215.2.pants. Pārraidīto datu satura kontrole.

     “ Ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošas sakaru ierīces, pārraidītu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu (turpmāk – pārraidīto datu kontroli) reālā laikā bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.”

 

Atbalstīt

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk — pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

 

216.pants. Vietas audio vai video kontrole.

(1) Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Publiski pieejamu vietu audio vai video kontroli veic pamatojoties uz prokurora lēmumu.

 

262.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

263.

 

 

264.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

265.

 

 

266.

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 216. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem vai smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par mazāk smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai apgrūtināti”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Papildināt 216.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “bez vietas” ar vārdu “īpašnieka,”.

Juridiskā komisija

Izteikt 216.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem. Publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai apgrūtināti.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 216.panta otro daļu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 216.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Publiski pieejamas vietas audio vai video kontroli kriminālprocesā uz laiku līdz 72 stundām var veikt pamatojoties uz prokurora lēmumu, bet kontroles turpināšanai ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

221.pants. Vietas audiokontrole vai videokontrole

(1) Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības šo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Publiski pieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli kriminālprocesā uz laiku līdz 72 stundām var veikt, pamatojoties uz prokurora lēmumu, bet kontroles turpināšanai  nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums.

217.pants. Personas audio kontrole.

(1) Personas audio kontroli bez personas ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem personas audio kontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams sarunas kontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.

267.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

268.

 

 

 

 

 

 

 

 

269.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 217. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas audio kontroli bez personas ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem vai smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

(2) Kriminālprocesos par mazāk smagiem noziegumiem personas audio kontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai apgrūtināti”

Juridiskā komisija

Izteikt 217.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Personas audio kontroli bez personas ziņas izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai apgrūtināti.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 217.panta otro un trešo daļu.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

222.pants. Personas audiokontrole

Personas audiokontroli bez šīs personas ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

218.pants. Personas novērošana un izsekošana.

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez viņas ziņas, ja tā nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, kriminālprocesos par noziegumiem izdara pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Ja personas novērošana un izsekošana saistīta ar tās turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu tikai kriminālprocesos par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

(3) Lēmumā norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušu citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

 

270.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 218.panta pirmajā daļā vārdus “kriminālprocesos par noziegumiem” un otrajā daļā vārdus “tikai kriminālprocesos par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem”.

 

Atbalstīt

223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas, ja novērošana un izsekošana nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, izdara, pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja personas novērošana un izsekošana ir saistīta ar šīs darbības turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

219.pants. Priekšmeta vai vietas novērošana.

(1) Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Ja novērošana saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu tikai kriminālprocesos par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

271.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 219.panta otrajā daļā vārdus “tikai kriminālprocesos par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

224.pants. Priekšmeta vai vietas novērošana

(1) Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara, pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja novērošana ir saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

220.pants. Sevišķajā veida veicamais izmeklēšanas eksperiments.

(1) Izmeklēšanas eksperimentu sevišķajā veidā izdara pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir ziņas, ka persona ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai tam gatavojas.

(2) Izmeklēšanas eksperimentā noskaidro, kā persona izturas situācijā, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu.

(3) Personas izvēli aizliegts ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot viņas bezpalīdzīgo stāvokli.

(4) Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

 

272.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 220.pantu precizētā redakcijā:

“(1) Izmeklēšanas eksperimentu sevišķajā veidā izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tikai ir pamats uzskatīt, ka:

1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas vai ir uzsākusi izdarīt tādu pašu noziedzīgu nodarījumu;

2) konkrēto nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros un

3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem un citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai apgrūtināti.

(2) Izmeklēšanas eksperimentā fiksē persona rīcību, radot viņas ikdienas darbībai raksturīgā situācijā apstākļus, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos.

(3) Personas rīcību aizliegts provocēt vai ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot viņas bezpalīdzīgo stāvokli.

(4) Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.”

 

 

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

 

225.pants. Speciālais izmeklēšanas eksperiments

(1) Speciālo izmeklēšanas eksperimentu izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tikai ir pamats uzskatīt, ka:

1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas vai ir uzsākusi izdarīt tādas pašas noziedzīgas darbības;

2) konkrēto noziedzīgu nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros un

3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Speciālajā izmeklēšanas eksperimentā rada personas ikdienas darbībai raksturīgas situācijas apstākļus, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, un fiksē personas rīcību šajos apstākļos.

(3) Personas rīcību aizliegts provocēt vai ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot tās bezpalīdzīgo stāvokli.

(4) Ja speciālais izmeklēšanas eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgas darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

 

221.pants. Salīdzināmo paraugu iegūšana sevišķajā veida.

(1) Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par viņas saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pamatojoties uz prokurora lēmumu, paraugus salīdzinošai pētīšanai var iegūt par to neinformējot personu.

(2) Paraugus, ko var iegūt atkārtoti un kam ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

 

 

 

226.pants. Salīdzināmo paraugu iegūšana speciālā veidā

(1) Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par tās saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pamatojoties uz prokurora lēmumu, paraugus salīdzinošajai izpētei var iegūt, par to neinformējot attiecīgo personu.

(2) Paraugus, kurus var iegūt atkārtoti un kuriem ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

222.pants. Noziedzīgās darbības kontrole.

(1) Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, jo sevišķi, organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgās darbības mērķus, pamatojoties uz prokurora lēmumu sevišķajā veidā var veikt noziedzīgās darbības kontroli.

(2) Noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams garantēti novērst:

1) cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus;

2) daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;

3) bīstamu noziedznieku bēgšanu;

4) ekoloģiskas katastrofas vai neatgriezenisku mantisku kaitējumu iestāšanos.

(3) Ja noziedzīgās darbības kontrolei nepieciešams sevišķajā veidā veikt izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz izmeklēšanas tiesnesim arī prokurora lēmumu.

(4) Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītajam atskaites atbilstoši izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk kā noteikts prokurora lēmumā.

 

 

 

227.pants. Noziedzīgas darbības kontrole

(1) Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, it īpaši tā organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgas darbības mērķus, pamatojoties uz prokurora lēmumu, var veikt noziedzīgas darbības kontroli.

(2) Noziedzīga nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst:

1) cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus;

2) daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;

3) bīstamu noziedznieku bēgšanu;

4) ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku kaitējumu.

(3) Ja noziedzīgas darbības kontroles nolūkā jāveic speciālās izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz izmeklēšanas tiesnesim arī prokurora lēmumu.

(4) Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam pārskatus atbilstoši speciālās izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk, kā ir noteikts prokurora lēmumā.

223.pants. Pasākumi sevišķajā veidā veicamo darbību nodrošināšanai.

(1) Slepenās darbības maskēšanai iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

(2) Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī nodarīt jebkuru citu zaudējumu, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atklāšanai.

(3) Par pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus robežām, kas nepieciešamas izmeklēšanas darbības veikšanai sevišķajā veidā, persona atbild uz vispārējiem pamatiem.

 

273.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 223.panta pirmo daļu precizētā redakcijā:

“(1) Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai tajā iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja formā.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

228.pants. Pasākumi speciālo izmeklēšanas darbību nodrošināšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai tajā iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.

(2) Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī jebkuru citu zaudējumu.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai nepieciešamajiem ietvariem persona atbild vispārējā kārtībā.

224.pants. Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā.

(1) Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību protokolus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti viņai nezinot, personu informē par veikto slepeno darbību tajās robežās, kas skar tieši šo personu.

(3) Ja sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta, ievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, bet pārkāpjot citas šajā nodaļā ietvertās prasības, tiesa katrā konkrētā gadījumā nosaka pierādījuma pieļaujamību, atkarībā no tā, cik lielā mērā pārkāpums ietekmējis vai varēja ietekmēt pierādījuma ticamību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

274.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 224.panta trešo daļu precizētā redakcijā:

“(3) Ja sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta neievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

229.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā

(1) Speciālo izmeklēšanas darbību protokolus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti tai nezinot, šo personu informē par veikto slepeno darbību tiktāl, ciktāl tas skar tieši attiecīgo personu.

(3) Ja speciālā izmeklēšanas darbība veikta, neievērojot atļaujas saņemšanas noteikumus, iegūtās ziņas pierādīšanā nedrīkst izmantot.

225.pants. Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātu izmantošana citiem mērķiem.

(1) Pierādījumus, kas iegūti sevišķajā veidā veiktas izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta.

(2) Bez izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmuma ziņas var izmantot sabiedriskās drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.

 

275.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

276.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 225.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Pierādījumus, kas iegūti sevišķajā veidā veiktas izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta. Šis ierobežojums nav attiecināms uz attaisnojošu pierādījumu izmantošanu citas krimināllietas ietvaros.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 225.panta otro daļu precizētā redakcijā:

“(2) Izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmums nav nepieciešams, ja sevišķā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtās ziņas izmanto sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

230.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana citiem mērķiem

(1) Pierādījumus, kas iegūti speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā attiecīgās darbības izdarītas. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot attiecīgajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā attiecīgā darbība izdarīta. Šis ierobežojums nav attiecināms uz attaisnojošu pierādījumu izmantošanu cita kriminālprocesa ietvaros.

(2) Izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmums nav nepieciešams, ja speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtās ziņas izmanto sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.

226.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai.

(1) Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību atskaites, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto, kam procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē, pie procesa virzītāja vai pie sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību uzraugošā prokurora.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kam ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieprasījumu prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības šajā procesā, iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis pieprasījumu izvērtē, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, jo sevišķi, personu privātās dzīves noslēpuma aizskārumus, un pieņem lēmumu iepazīstināt vai atteikt iepazīšanos.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par to pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pat kārtībā, kā citus pie izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar krimināllietai nepievienotajiem sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības materiāliem izlemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

 

277.

 

 

 

 

278.

 

 

 

 

 

 

279.

 

 

 

 

 

 

280.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 226.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “specializētajā iestādē” komatu ar vārdu “vai” un pēc vārda “virzītāja” likt punktu, svītrojot turpmāko tekstu.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

226. panta pirmās daļas izslēgt vārdus “pie procesa virzītāja vai pie sevišķā veidā veicamo izmeklēšanas darbību uzraugošās prokurora”.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 226.panta otrajā daļā vārdu “pieprasījumu” ar vārdu “pieteikumu”.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 226.panta trešo daļu precizētā redakcijā:

“(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, un var liegt iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja tas var būtiski apdraudēt kādas kriminālprocesā iesaistītās personas dzīvību, veselību vai ar likumu aizsargātās intereses vai ja tas aizskar tikai trešās personas privātās dzīves noslēpumu.”

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

231.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai

(1) Pārskatus par speciālajām izmeklēšanas darbībām, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieteikumu prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības šajā procesā, lūdzot iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēka tiesību ierobežojumus, un var liegt iespēju iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja tas var būtiski apdraudēt kādas kriminālprocesā iesaistītās personas dzīvību, veselību vai ar likumu aizsargātās intereses vai ja tas aizskar tikai trešās personas privātās dzīves noslēpumu.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par šo materiālu pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pašā kārtībā kā citus pēc izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Par iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu iepazīties ar krimināllietai nepievienotajiem speciālās izmeklēšanas darbības materiāliem lemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, ja nepieciešams, pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

227.pants. Rīcība ar sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātiem, kam nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā.

(1) Rīcību ar atskaitēm, audio un video ierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem tehniskiem līdzekļiem fiksētiem rezultātiem, izņemtiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes lietā, prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, izlemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēktiesību ierobežojumu sekas.

(2) Izņemtos dokumentus un priekšmetus pēc iespējas atdod to īpašniekiem, informējot par sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību, cik tālu tā skar šo personu.

(3) Atskaites, kopijas, ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes lietā.

(4) Kriminālprocesos, kuros nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var izlemt ne ātrāk ka sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas.

(5) Izbeigtos kriminālprocesos rīcību var izlemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās.

(6) Kriminālprocesos, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai, rīcību ar materiāliem izlemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

 

 

 

 

 

 

 

281.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 227.panta pirmajā un trešajā daļā vārdu “rezultātus” ar vārdu “materiālus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

232.pants. Rīcība ar tiem speciālās izmeklēšanas darbības rezultātiem, kuriem  nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā

(1) Par rīcību ar pārskatiem, audioierakstiem un videoierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem materiāliem, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, lemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēka tiesību ierobežojumu sekas.

(2) Izņemtos dokumentus un priekšmetus, ja vien iespējams, atdod to īpašniekiem, informējot viņus par speciālo izmeklēšanas darbību tiktāl, ciktāl tā skar šīs personas.

(3) Pārskatus, kopijas, materiālus, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes kriminālprocesā.

(4) Kriminālprocesos, kuros nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, par rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var lemt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc speciālās izmeklēšanas darbības pabeigšanas.

(5) Izbeigtos kriminālprocesos par rīcību ar šādiem materiāliem var lemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās.

(6) Kriminālprocesos, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai, par rīcību ar minētajiem materiāliem lemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

 

228.pants. Pasākumi informācijas aizsardzībai kriminālprocesā.

(1) Ziņas par izmeklēšanas darbības veikšanas faktu sevišķajā veidā līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kas iesaistītas to veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības uzrādīšanas brīža, neiepazīstina ar dokumentiem, kas attiecas uz sevišķajā veidā notiekošu izmeklēšanas darbību, līdz pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai.

(2) Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto ziņu, kurām ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izplatīšanu, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai citu ar likumu aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Kopiju izgatavošana no sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtajiem materiāliem pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

 

282.

Juridiskā komisija

Izteikt 228.panta 1.daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Ziņas par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas faktu līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kas iesaistītas to veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas brīža, neiepazīstina ar dokumentiem, kas attiecas uz speciālo izmeklēšanas darbību, līdz šīs izmeklēšanas darbības pabeigšanai.”

 

Atbalstīt

 

233.pants. Pasākumi informācijas aizsardzībai kriminālprocesā

(1) Ziņas par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas faktu līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kuras iesaistītas tās veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas brīža, ar tiem dokumentiem, kuri attiecas uz speciālo izmeklēšanas darbību, neiepazīstina līdz šīs izmeklēšanas darbības pabeigšanai.

(2) Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu speciālās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto tādu ziņu izplatīšanu, kurām ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai skar citu ar likumu aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto materiālu kopiju izgatavošana pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

229. pants. Pasākumi krimināllietai nepievienotajos materiālos ietvertās informācijas aizsardzībai.

(1) Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības realizācijas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī to rezultātā iegūtās ziņas, kam nav pierādījuma nozīme kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta, vai nav atļauta to izmantošana citā kriminālprocesā, vai tās nav nepieciešamas tūlītēja sabiedriskās drošības būtiska apdraudējuma novēršanai, ir valsts noslēpums un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs brīdina personas, kas iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā sevišķajā veidā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja darbību veikšana sevišķajā veidā ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba vietas administrācija.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras iepazīstina ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

(4) Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

283.

 

 

 

 

 

 

 

284.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 229.panta piramjā daļā pēc vārdiem “ir valsts” ar vārdiem “vai izmeklēšanas”.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 229.panta otrajā daļā vārdus “vietas administracija” ar vārdiem “darba devējs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

234.pants. Krimināllietai nepievienotajos materiālos ietvertās informācijas aizsardzības pasākumi

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī to rezultātā iegūtās ziņas, kurām nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, kurā šā darbība izdarīta, vai kuru izmantošana citā kriminālprocesā nav atļauta, vai kuras nav nepieciešamas sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai, ir valsts vai izmeklēšanas noslēpums, un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs brīdina personas, kuras iesaistītas speciālās izmeklēšanas darbību veikšanā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja speciālo izmeklēšanas darbību veikšana ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba devējs.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras tiek iepazīstinātas ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

(4) Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai ir brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.

 

 

 

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

230.pants. Lietiskā pierādījuma vai dokumenta pievienošana lietai.

(1) Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, par kuriem ir pamatots uzskats, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījuma nozīme, procesa virzītājs reģistrē lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(2) Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, bet turpmākajā procesā ir konstatēts, ka tiem nav pierādījuma nozīme kriminālprocesā, pret parakstu nekavējoties atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai lemj par citu likumā noteiktu rīcību, to atzīmējot lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(3) Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas to apliecinātas kopijas.

 

 

 

 

 

285.

 

 

 

 

 

.

Juridiskā komisija

Papildināt 230.panta pirmo daļu ar vārdiem “, kas atrodas krimināllietā.“

 

 

 

 

 

atbalstīt

235.pants. Lietiskā pierādījuma vai dokumenta pievienošana lietai

(1) Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, ja ir pamats uzskatīt, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījuma nozīme, procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(2) Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, bet turpmākajā procesā ir konstatēts, ka tiem nav pierādījuma nozīmes kriminālprocesā, pret parakstu nekavējoties atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai lemj par citu likumā noteiktu rīcību, to atzīmējot lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(3) Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas to apliecinātas kopijas.

231.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu saraksts.

Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1) lietiskā pierādījuma vai dokumenta nosaukumu;

2) datumu un izmeklēšanas darbību, kurā tas iegūts;

3) glabāšanas vietu;

4) datumu un galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu un dokumentu.

 

 

 

236.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu saraksts

Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1) lietiskā pierādījuma vai dokumenta nosaukumu;

2) datumu, kad tas iegūts, un izmeklēšanas darbību, kurā tas iegūts;

3) glabāšanas vietu;

4) datumu un galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu un dokumentu.

 

232.pants. Lietisko pieradījumu glabāšana.

(1) Lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās procesa virzītāja telpās. Ja šis nosacījums nav izpildāms, tie var glabāties arī citā vietā, ja tiek nodrošināta to saglabāšana līdz galīgai jautājuma izlemšanai par rīcību ar konkrēto lietu.

(2) Ja šīs lietas ir nepieciešamas to īpašniekam vai likumīgam valdītājam tiesisku mērķu sasniegšanai, tās var tikt viņam atdotas pastāvīgi vai uz laiku, ja vien tas nekaitē turpmākam procesam.

(3) Naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus un dārgakmeņus, indīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus, radioaktīvus un citus stratēģiskas nozīmes materiālus, kā arī ieročus, munīciju un sprāgstvielas, ja šīm lietām ir lietiskā pierādījuma nozīme, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktām speciālām iestādēm.

(4) Nododot krimināllietas materiālus no viena procesa virzītāja citam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanas telpās.

 

 

 

 

286.

 

 

 

 

 

 

 

 

287.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

288.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 232.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “tie var glabāties” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajās institūcijās vai”.

 

 

 

Juridiskā komisija

svītrot 232.panta otrajā daļā vārdu “vien” un vārdu “procesiem” izteikt kā “kriminālprocesiem”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 232.panta ceturtajā daļā. vārdu “telpās” ar vārdiem “noteiktajā vietā”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

237.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās telpās. Ja šis nosacījums nav izpildāms, tie var glabāties Ministru kabineta noteiktajās iestādēs vai arī citā vietā, ja tiek nodrošināta to saglabāšana līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar konkrēto lietu.

(2) Ja šīs lietas ir nepieciešamas to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam tiesisku mērķu sasniegšanai, tās var viņam atdot pavisam vai uz laiku, ja tas nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.

(3) Naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus un dārgakmeņus, indīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus, radioaktīvus un citus stratēģiskas nozīmes materiālus, kā arī ieročus, munīciju un sprāgstvielas, ja šīm lietām ir lietiskā pierādījuma nozīme, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajām speciālajām iestādēm.

(4) Nododot krimināllietas materiālus citam procesa virzītājam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanai noteiktajā vietā.

 

233.pants. Dokumentu glabāšana.

(1) Dokumentu oriģināli pēc to iegūšanas maksimāli īsā laikā atdodami atpakaļ to īpašniekam vai likumīgam valdītājam, bet lietas materiāliem pievienojamas to kopijas.

(2) Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgam valdītājam var kaitēt turpmākam procesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgam valdītājam tiek nodotas dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģināli tiek pievienoti lietas materiāliem un uzglabāti kopā ar to visu krimināllietas glabāšanas laiku.

 

289.

 

 

 

 

 

 

290.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 233.panta pirmajā daļā. vārdus “maksimāli īsā“ ar vārdiem “bez kavēšanās“

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 233.panta otrajā daļā vārdu “procesam” ar vārdu “kriminālprocesam”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

238.pants. Dokumentu glabāšana

(1) Dokumentu oriģināli pēc to iegūšanas nekavējoties atdodami atpakaļ to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet lietas materiāliem pievienojamas to kopijas.

(2) Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam var kaitēt turpmākajam kriminālprocesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nodod dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģinālus pievieno lietas materiāliem un uzglabā kopā ar to visu krimināllietas glabāšanas laiku.

234.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi.

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, kamēr tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēšanai.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, tā glabājas, kamēr stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, nodod attiecīgām iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam.

 

 

 

 

291.

 

 

 

 

292.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 234.panta otrajā daļā vārdus “tā glabājas” un ierakstīt vārdus “lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas”, lai precizētu, par ko pantā tiek runāts.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 234.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēšanai.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

235.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.

Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to likumīgajiem īpašniekiem vai valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīgā nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības un lietas konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav nekādas vērtības, iznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma izsniedz tām.

 

293.

 

 

 

 

 

294.

 

 

 

295.

 

 

 

 

 

296.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 235.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “likumīgajiem” pirms vārda “valdītājiem”.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 235.panta 3.punktā vārdu “un”, bet pēc vārda “lietas” ierakstīt vārdu “dokumentus”.

Juridiskā komisija

izteikt 235.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma izsniedz tām vai iznīcina“.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 235.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču tas nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.

(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.

 

4.sadaļa.

Procesuālie piespiedu līdzekļi kriminālprocesa nodrošināšanai

 

297.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 4.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Trešā sadaļa. Procesuālie piespiedu līdzekļi un sankcijas”

 

Atbalstīt

Trešā sadaļa

Procesuālie piespiedu līdzekļi un sankcijas

13.nodaļa. Procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

298.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “13.nodaļa. Piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

 

Atbalstīt

13.nodaļa. Piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

236.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats.

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, tās kavēšana, savu procesuālo pienākumu neizpildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir saprātīgs un ticams pamats uzskatīt, ka persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas, vai arī ja ir nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

299.

 

 

 

 

300.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 236.panta otrajā daļā vārdus “saprātīgs un ticams” un vārdus “vai arī ja ir nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi”.

.Tieslietu ministrs A.Aksenoks

papildināt 236.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, tās kavēšana, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

 

237.pants. Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi.

(1) Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar šādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem:

1) aizturēšanu;

2) ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) piespiedu atvešanu;

4) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

5) aizliegumu rīkoties ar mantu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam kā procesuālu piespiedu līdzekli var piemērot drošības līdzekli.

 

 

 

 

 

 

301.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 237.panta pirmajā daļā 4.punktu uz 238.panta pirmo daļu kā jaunu 3.punktu. un izslēgt 5.punktu.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

242.pants. Procesuālie piespiedu līdzekļi

(1) Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar šādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem:

1) aizturēšanu;

2) ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam kā procesuālo piespiedu līdzekli var piemērot drošības līdzekli.

238.pants. Drošības līdzekļi.

(1) Drošības līdzekļu veidi ir:

1) sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) aizliegums atstāt valsti;

4) drošības nauda;

5) personiskais galvojums;

6) nodošana karaspēka daļas pārraudzībā;

7) nodošana policijas uzraudzībā;

8) mājas arests;

9) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Juridiskajai personai kā drošības līdzekli var piemērot:

1) noteiktas nodarbošanās (darbību) aizliegumu;

2) aizliegumu rīkoties ar juridiskās personas mantu, tajā skaitā, ar finanšu līdzekļiem;

3) drošības naudu.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.-3 .punkta minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jau kādam citam drošības līdzeklim.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

302.

 

 

 

 

303.

 

 

 

 

304.

 

 

305.

 

 

 

306.

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 238.panta pirmās daļas 6.punktu

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 238.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī karavīra nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 238.panta trešajā daļā 2.punktu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 238.panta trešās daļas 2.punktu.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 238.panta ceturtajā daļā skaitli “3.”ar skaitli “4.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums atstāt valsti;

5) personiskais galvojums;

6) drošības nauda;

7) nodošana policijas uzraudzībā;

8) mājas arests;

9) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī karavīra nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Juridiskajai personai kā drošības līdzekli var piemērot:

1) noteiktas nodarbošanās (darbību) aizliegumu;

2) drošības naudu.

(5) Šā panta pirmās daļas 1. — 4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus kādam citam drošības līdzeklim.

239.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle.

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, lai kriminālprocesu nodrošinātu ar minimāli nepieciešamo personas tiesību ierobežojumu.

(2) Izvēloties drošības līdzekļa veidu, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu un bīstamību, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību, uzvedību un citus apstākļus.

 

 

307.

 

 

 

 

308.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

309.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt vārdu “smagums” ar vārdu “raksturs” (attiecīgajā locījumā) 239.panta otrajā daļ., 255.p.(3)d., 269.p.(1)un (6)d., 275.p.(5)d. 1.punktā, 497.p.(3)d., 613.p.(4)d., 676.p.(4)d.

Juridiskā komisija

Izteikt 239. pantu sekojošā redakcijā:

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekļa veidu, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību, un citus apstākļus.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 239.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgam cietušajam vai lieciniekam.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un bīstamību, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus.

(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgam cietušajam vai lieciniekam.

 

240.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu.

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs ar motivētu rakstisku lēmumu, kurā norāda:

1) personu, pret kuru piespiedu līdzeklis piemērojams;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) piemērošanas termiņu;

5) iestādi vai personu, kam uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzekli.

(3) Lēmums par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja tas pieņemts pirmstiesas procesa laikā, ir spēkā tikai tad, kad to ar savu lēmumu ir apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

310.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

311.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 240.panta pirmās daļas ievada teikumu pēc vārda “virzītājs” ar vārdiem “vai izmeklēšanas tiesnesis”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 240.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) piemērošanas termiņu;

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

 

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana.

Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, pret kuru piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību un saturu, kā arī piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

 

312.

 

 

313.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 241.pantā pēc vārdiem „kā arī jāizskaidro piespiedu līdzekļa būtību un saturu” ar vārdiem „pārsūdzības kārtību.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

papildināt 241.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personai, kas realizē tiesības uz aizstāvību, ir tiesības iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatojumam. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešās personas vai sabiedrības svarīgas intereses, to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļu būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

(2) Persona, kura realizē tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatojumam. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.

242.pants. Citu personu informēšana par procesuāla piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(1) Par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja tas saistīts ar personas brīvības atņemšanu, procesa virzītājs nekavējoties, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē viņa ģimeni vai citu tuvinieku un darba vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalsts pilsonim procesa virzītājs, ievērojot personas gribu, ar Ārlietu ministrijas starpniecību informē šīs valsts pārstāvniecību.

 

314.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

315.

 

 

 

 

 

316.

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 242. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par procesuālā piespiedu līdzekļu piemērošanu tam pakļautās personas atrašanās vietu, ja tas saistīts ar personas brīvības atņemšanu, procesa virzītājs nekavējoties telefoniski un rakstiski, ievērojot attiecīgās personas gribu un norādījumus, informē viņa ģimeni vai citu tuvinieku un darba vai mācību vietu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 242.panta pirmo daļu pēc vārda “atņemšanu,” ar vārdiem “un šīs personas atrašanās vietu”.

 

 

Juridiskā komisija

izteikt 242.panta trešajā daļā tekstu pēc vārda “gribu“ šādā redakcijā “informē šīs valsts pārstāvniecību ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

 

 

 

Atbalstīt

247.pants. Citu personu informēšana par procesuālā piespiedu līdzekļa  piemērošanu

(1) Ja procesuālais piespiedu līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, par tā piemērošanu un attiecīgās personas atrašanās vietu procesa virzītājs nekavējoties, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē tās ģimeni vai citu tuvinieku un darba vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalsts pilsonim procesa virzītājs, ievērojot attiecīgās personas gribu, informē šīs valsts pārstāvniecību ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

243.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība.

(1) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai viņas aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes, vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties īpašuma pārvaldīšanas noorganizēšanai. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs Ministru kabineta noteiktā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai pārvaldīšanā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

 

 

 

 

 

 

 

317.

 

 

 

 

 

 

 

 

318.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 243.panta pirmajā daļā pēc vārda “tuvinieku” ar vārdiem “vai citu personu”, lai pilnīgāk nodrošinātu personas likumīgo interešu  aizsardzību.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 243.panta otrājā daļā vārdus “īpašuma pārvaldīšanas noorganizēšanai” ar vārdiem “ar tuvinieku vai citu personu īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība

(1) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes, vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai pārvaldīšanā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana.

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi vai personas uzvedība, vai arī ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lēmumu par piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kas nodrošināja tā izpildi, un personai, pret kuru tas bija piemērots.

 

319.

 

 

 

 

320.

 

 

 

 

 

 

321.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 244.panta pirmajā daļā pēc vārda “zudis” ar vārdiem “vai mainījies” un izlēgt pēc vārda “nosacījumi” vārdu “vai”, bet pēc vārdiem “uzvedība vai”- vārdu “arī”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 244. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.”

Juridiskā komisja

Papildināt projekta 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā :

“(3) Tikai tas apstāklis, ka sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, nevar būt par pamatu smagāka drošības līdzekļa piemērošanai”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lēmumu par piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kura nodrošināja tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis bija piemērots.

(3) Tikai tas apstāklis, ka sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, nevar būt par pamatu smagāka drošības līdzekļa piemērošanai.

 

14.nodaļa. Kriminālprocesa nodrošināšanas piespiedu līdzekļi,

kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

 

322.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 14.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Piespiedu līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.”

 

Atbalstīt

14.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi

245.pants. Piespiedu atvešana.

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas uz procesa virzītāja aicinājumu, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Pret aizdomās turēto un apsūdzēto piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīves vieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Piespiedu atvešanu grūtniecēm un akūti slimām personām, ja to apliecinājis ārsts, var piemērot tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas piekrišanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

323.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 245.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja to apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai pie nosacījuma, ka procesuālo darbību nav iespējams izdarīt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams izdarīt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

246.pants. Piespiedu atvešanas kārtība.

(1) Piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu, kurā norāda, kas, pie kādas amatpersonas, kad un ar kādu nolūku jāatved, kādai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.

(2) Atrodot personu, pret kuru jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieks pret parakstu to iepazīstina ar lēmumu un nogādā viņu pie lēmumā norādītās amatpersonas, atzīmējot lēmumā konkrēto laiku, kad tas izdarīts.

(3) Ja piespiedu atvešanu nevar piemērot vai ja atvedamais nav atrasts, policijas darbinieks to atzīmē lēmumā, kuru nodod attiecīgajam procesa virzītājam.

 

 

 

251.pants. Piespiedu atvešanas kārtība

(1) Piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu, kurā norāda, kas, pie kuras amatpersonas, kad un kādā nolūkā jāatved, kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.

(2) Atradis personu, kurai jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieks pret parakstu iepazīstina to ar lēmumu, nogādā attiecīgo personu pie lēmumā minētās amatpersonas un atzīmē lēmumā laiku, kad tas izdarīts.

(3) Ja piespiedu atvešanu nevar piemērot vai ja atvedamais nav atrasts, policijas darbinieks to atzīmē lēmumā, kuru nodod procesa virzītājam.

247.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kāda veida nodarbošanos (darbības) vai ieņemt noteiktu amatu, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.

 

324.

 

325.

 

 

 

326.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

247. un 248.pantu pārcelt pēc 253.panta.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 247.pantā vārdus “ieņemt noteiktu amatu” ar vārdiem “pildīt kāda amata (darba) pienākumus”.

Juridiskā komisija

aizstāt 247.p. vārdu “kāda” ar vārdu “noteikta”, bet vārdu “domāt” ar vārdu “uzskatīt“

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

/skatīt 179.lpp./

248.pants. Nodarbošanās aizlieguma noteikšanas un atcelšanas kārtība.

(1) Lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kādu nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu nosūta izpildei darba devējam vai citai attiecīgai institūcijai. Lēmumu par juridiskajai personai noteikto kādas nodarbošanās (darbību) aizliegumu nosūta izpildei šīs juridiskās personas vadītājam vai tās pārstāvim, bet nepieciešamības gadījumā - arī institūcijai, kas kontrolē attiecīgo nodarbošanās veidu valstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir obligāts jebkurai amatpersonai un izpildāms 3 dienu laikā no saņemšanas dienas. Par lēmuma izpildes uzsākšanu amatpersona paziņo procesa virzītājam.

(3) Procesa virzītājs atceļ lēmumu par aizliegumu veikt kādu nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu, ja:

1) zudis iemesls, kura dēļ lēmums bija pieņemts;

2) tiek izbeigts kriminālprocess vai kriminālvajāšana pret lēmumā minēto personu;

3) notiesājošā spriedumā minētai personai nav paredzēts šāds aizliegums.

(4) Ja attiecībā uz personu, kurai aizliegts veikt kāda veida nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu, kriminālvajāšanu izbeidz reabilitējošu iemeslu dēļ vai tiek pieņemts attaisnojošs spriedums, viņai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā saņemt nodarītā zaudējuma atlīdzību.

 

 

 

 

 

 

327.

 

 

 

 

 

328.

 

 

 

 

 

329.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 248.panta pirmajā daļā. vārdu “kādu” ar vārdiem “noteikta veida”, vārdu “attiecīgai” ar vārdu “atbilstošai” un vārdus “bet nepieciešamības gadījumā” ar vārdu “un“.

Juridiskā komisija

papildināt 248.panta otrajā daļā pēc skaitļa  “3“ ar vārdu “darba”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 248.panta trešajā daļā vārdu “kādu” ar vārdu “noteikta veida”, trešās daļas 1.punktā. vārdu “iemesls” aizstāt ar vārdu “pamats” un izslēgt vārdu “bija” .

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 248.panta ceturtajā daļā vārdu “kāda” ar vārdu “noteikta”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

/skatīt 180.lpp./

249.pants. Aizliegumu rīkoties ar mantu.

(1) Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu personai uz laiku rīkoties ar mantu, ja tās izņemšanai nav procesuālas nepieciešamības un nav draudu tās zudumam, un ja ir pietiekams pamats domāt, ka mantai var būt:

1) noziedzīga izcelsme;

2) pierādījuma nozīme kriminālprocesā;

3) nozīme kompensācijas vai konfiskācijas nodrošināšanai.

(2) Lēmumā norāda personu, kurai aizliegums ir adresēts un kurai līdz ar to ir uzlikts mantas saglabāšanas pienākums, aizlieguma termiņu, pieļauto mantas izmantošanas veidu, kā arī likumā paredzēto atbildību par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

(3) Procesa virzītājs atceļ lēmumu par aizliegumu rīkoties ar mantu, ja:

1) zudis iemesls, kura dēļ lēmums bija pieņemts;

2) tiek izbeigts kriminālprocess, kurā bija saistība ar konkrēto mantu;

3) notiesājošā spriedumā nav paredzēta mantas konfiskācija vai citāda atsavināšana.

 

331.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 249.pantu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

250.pants. Citi procesuālie piespiedu līdzekļi procesuālo darbību nodrošināšanai.

(1) Ja persona veic pretdarbību atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, kavē tās norisi vai atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu, pret personu var piemērot piespiedu pasākumus, kas likumā ir paredzēti konkrētās procesuālās darbības kārtībā - piespiedu aplūkošanu, salīdzinošo paraugu izņemšanu piespiedu kārtā, pasākumus kratīšanas izdarīšanai.

(2) Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos, procesuālās darbības izdarītājs vai, pēc viņa aicinājuma, valsts policijas darbinieki nepieciešamības gadījumos var piemērot fizisku spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes un nepazemojot personu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

332.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 250.panta otrajā daļā vārdu  “nepieciešamības” ar vārdu “izņēmuma”, bet aiz vārda “sāpes “ierakstīt vārdu “personai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

252.pants. Piespiedu pasākumi procesuālo darbību nodrošināšanai

(1) Ja persona veic pretdarbību atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, kavē tās norisi vai atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu, tai var piemērot piespiedu pasākumus, kuri likumā paredzēti konkrētās procesuālās darbības nodrošināšanai, — piespiedu aplūkošanu, salīdzinošo paraugu izņemšanu piespiedu kārtā, pasākumus kratīšanas izdarīšanai.

(2) Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos, procesuālās darbības izdarītājs vai, pēc viņa uzaicinājuma, valsts policijas darbinieki izņēmuma gadījumos var piemērot fizisku spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes šai personai un nepazemojot to.

 

15.nodaļa. Drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu

 

 

 

15.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi

251.pants. Drošības līdzekļa piemērošanas uzliktais papildus pienākums.

Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam vienlaicīgi ar drošības līdzekļa piemērošanu un papildus tā nosacījumiem rodas pienākums bez kavēšanās ierasties uz procesa virzītāja aicinājumu, nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisei un nepieļaut jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

 

333.

Juridiskā komisija

Izslēgt 251. pantu.

 

 

Atbalstīt

 

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana.

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstisks paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru nosūtītos amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā.

(2) Sūtījums, kas nosūtīts uz deklarēto adresi, pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa uzskatāms par nosūtītu pienācīgā veidā un adresāta saņemtu.

 

334.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 252.panta pirmo daļu beigās ar šādiem vārdiem “bez kavēšanās ierasties uz procesa virzītāja aicinājumu vai izpildīt citus norādītos kriminālprocesuālos pienākumus.”

 

Atbalstīt

253.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(2) Uzskatāms, ka sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz deklarēto adresi un ka adresāts to ir saņēmis, ja ir pagājis šā pantā pirmajā daļā minētais termiņš.

 

253.pants. Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai.

(1) Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tuvoties noteiktai personai tuvāk par lēmumā noteikto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.

(2) Aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam apmeklēt noteiktu vietu vai tuvoties tai tuvāk par lēmumā noteikto attālumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

335.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 253.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par pirmajā un otrajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu nav uzskatāma tuvošanās noteiktai personai vai vietai, ja tas notiek kriminālprocesa ietvaros, pildot procesa virzītāja norādījumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

254.pants. Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai

(1) Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.

(2) Aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam apmeklēt attiecīgo vietu vai atrasties tai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizlieguma pārkāpumu nav uzskatāma tuvošanās noteiktai personai vai vietai, ja tas notiek kriminālprocesa ietvaros, pildot procesa virzītāja norādījumus.

 

 

/skatīt 324.priekšlikumu/

 

255.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgu darbību.

 

 

 

 

256.pants. Nodarbošanās aizlieguma noteikšanas un atcelšanas kārtība

(1) Lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus nosūta izpildei darba devējam vai citai attiecīgajai institūcijai. Lēmumu par juridiskajai personai noteikto kādas nodarbošanās (darbību) aizliegumu nosūta izpildei šīs juridiskās personas vadītājam vai tās pārstāvim, kā arī institūcijai, kas kontrolē attiecīgo nodarbošanās veidu valstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir obligāts jebkurai amatpersonai un izpildāms triju darba dienu laikā no saņemšanas dienas. Par lēmuma izpildes uzsākšanu amatpersona paziņo procesa virzītājam.

(3) Procesa virzītājs atceļ lēmumu par aizliegumu veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, ja:

1) zudis pamats, kura dēļ lēmums pieņemts;

2) tiek izbeigts kriminālprocess vai kriminālvajāšana pret lēmumā minēto personu;

3) notiesājošā spriedumā minētajai personai nav paredzēts šāds aizliegums.

(4) Ja attiecībā uz personu, kurai aizliegts veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, kriminālvajāšanu izbeidz reabilitējošu iemeslu dēļ vai tiek pieņemts attaisnojošs spriedums, šai personai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā saņemt nodarītā zaudējuma atlīdzību.

254.pants. Aizliegums atstāt valsti.

Aizliegums atstāt valsti ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts aizliegums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atstāt Latvijas teritoriju bez procesa virzītāja atļaujas.

 

 

 

 

 

257.pants. Aizliegums atstāt valsti

Aizliegums atstāt valsti ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts aizliegums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atstāt Latvijas teritoriju bez procesa virzītāja atļaujas.

255.pants. Drošības nauda.

(1) Drošības nauda ir nauda un vērtspapīri, kas tiek nodoti procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma un citu procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības līdzekļa atcelšanas gadījumā pēc procesa virzītāja lēmuma drošības nauda atdodama tās devējam, bet procesuālo pienākumu nepildīšanas gadījuma ar procesa virzītajā lēmumu drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

(3) Drošības naudas apmērus nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma smagumu un ar to nodarīto kaitējumu, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru, bet drošības naudas apmērs nevar būt mazāks par Latvijas Republikā noteiktajām 50 minimālajām mēnešalgām.

(4) Drošības naudu var dot persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu dod cita persona, procesa virzītājam tai jāpaziņo lietas būtība, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un jāizskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(5) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai. Ar šo brīdi tiek uzsākta šajā pantā noteiktā lēmuma izpilde.

 

336.

 

 

 

 

 

 

 

337.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

338.

 

 

 

 

339.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 255.panta pirmajā daļā vārdus “un vērtspapīri” un vārdu “tiek”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 255.panta otrajā daļā pēc vārda “atcelšanas” ar vārdiem “vai grozīšanas”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 255.panta trešajā daļā vārdu “smagumu” ar vārdu “raksturu”. Tekstu  sakot ar vārdiem “drošības naudas apmērs ...” sākt  kā  jaunu teikumu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 255 panta trešo daļu pēc vārda “kaitējumu” ar vārdiem “personas mantisko stāvokli”.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 255.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šis brīdis uzskatāms par pantā noteiktā lēmuma izpildi”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

258.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir nauda, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumā ar procesa virzītāja lēmumu drošības nauda atdodama tās devējam, bet procesuālo pienākumu nepildīšanas gadījumā ieskaitāma valsts budžetā.

(3) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to nodarīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru. Drošības naudas apmērs nedrīkst būt mazāks par Latvijas Republikā noteiktajām 50 minimālajām mēnešalgām.

(4) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs dara tai zināmu konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(5) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai. Šis brīdis uzskatāms par šajā pantā minētā lēmuma izpildi.

256.pants. Personisks galvojums.

(1) Personisks galvojums ir rakstiska saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz procesa virzītāja aicinājumu un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Ja šis drošības līdzeklis tiek pārkāpts, ar tiesas lēmumu galviniekam uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Personiskiem galviniekiem ir jābūt ne mazāk kā diviem.

(4) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs galviniekiem dara zināmu konkrētā kriminālprocesa būtību, kurā piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī sekas, kas iestāsies, ja tas tiks pārkāpts.

(5) Par personisko galvojumu sastāda protokolu, kura norakstu izsniedz galviniekam.

 

 

 

 

 

 

341.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 256.panta otro daļu pēc vārdiem “tiek pārkāpts, ar” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesneša vai”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

259.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Ja šis drošības līdzeklis tiek pārkāpts, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek naudas sodu Latvijas Republikā noteikto 10 līdz 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(4) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs galviniekiem dara zināmu konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(5) Par personisko galvojumu sastāda protokolu, kura norakstu izsniedz galviniekiem.

257.pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir vienības komandiera (priekšnieka) pienākums saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja aicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta procesa virzītāja lēmuma kopiju par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par konkrēto kriminālprocesu, kurā izraudzīts drošības līdzeklis.

(3) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz desmit valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

342.

 

 

 

343.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 257.panta trešo daļu pēc vārdiem “viņš atrodas,” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesnesis vai”.

Juridiskā komisija

257. un 258.pantā aizstāt vārdu „valdības” ar vārdiem „Latvijas Republikā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

260.pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā

(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir vienības komandierim (priekšniekam) uzlikts pienākums saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta procesa virzītāja lēmuma kopiju par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis.

(3) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

258.pants. Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā.

(1) Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā ir saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu kādas no šīm personām rakstiska saistība nodrošināt, ka nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja aicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā var izdarīt tikai ar viņu, kā arī paša nepilngadīgā piekrišanu

(3) Saņemot no vecākiem vai aizbildņiem parakstu par nepilngadīgā ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs izskaidro viņiem noziedzīgā nodarījuma, par kura izdarīšanu nepilngadīgais tiek turēts aizdomās vai ir uzrādīta apsūdzība, būtību, iespējamo sodu, kāds var tikt piemērots par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī viņu atbildību. Vecāki vai aizbildņi savas saistības apliecina rakstveidā vai tās tiek ierakstītas protokolā.

(4) Vecāki vai aizbildņi var jebkurā laikā atteikties no nepilngadīgā pārraudzības, ja viņi nespēj nodrošināt nepilngadīgā piedienīgu uzvešanos.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, personām, kuru pārraudzībā viņš atrodas, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz desmit valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

 

 

 

 

344.

 

 

 

 

 

 

 

 

345.

 

 

 

 

 

 

 

 

346.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

347.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 258.panta pirmajā daļā vārdus “kādas no šīm personām” ar vārdiem  “ir vienas vai vairāku šo personu “.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 258.panta otrajā daļā vārdus  “ar viņu, kā arī paša nepilngadīgā piekrišanu” ar vārdiem “šo personu un paša nepilngadīgā piekrišanu”

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 258.panta trešājā daļā vārdus “uzrādīta apsūdzība” ar vārdiem “izsniegta apsūdzība”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 258.panta piektajā daļā pēc vārda “atrodas” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesnesis vai”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

261.pants. Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā

(1) Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā ir saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vienas personas vai vairāku šo personu rakstveida saistība nodrošināt, ka nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā var izdarīt tikai ar šo personu un paša nepilngadīgā  piekrišanu.

(3) Saņemot no vecākiem vai aizbildņiem parakstu par nepilngadīgā ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs izskaidro viņiem, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nepilngadīgais tiek turēts aizdomās vai viņam ir izsniegta apsūdzība, iespējamo sodu, kāds var tikt piemērots par šā nodarījuma izdarīšanu, kā arī viņu atbildību. Vecāki vai aizbildņi savas saistības apliecina rakstveidā, vai tās tiek ierakstītas protokolā.

(4) Vecāki vai aizbildņi var jebkurā laikā atteikties no nepilngadīgā pārraudzības, ja viņi nespēj nodrošināt nepilngadīgā piedienīgu uzvedību.

(5) Ja nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, personām, kuru pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

259.pants. Nodošana policijas uzraudzība.

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un uzvedības brīvības ierobežošana ar nosacījumu, ka tā bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst atstāt pastāvīgo vai pagaidu dzīves vietu un tās rajonu, apmeklēt lēmumā norādītās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā norādītām personām un tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīves vietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras teritorijā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas uzvedību, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās dzīvoklī.

 

 

348.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

349.

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 259.panta pirmajā daļā vārdu „atstāt” ar vārdu „mainīt” un papildināt ar tekstu šādā redakcijā: “pēc dzīves vietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 259.panta ceturtajā daļā vārdu „uzvedību” ar vārdiem „pārvietošanās un uzvedības brīvības ierobežojumu ievērošanu”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

262.pants. Nodošana policijas uzraudzībā

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana ar noteikumu, ka attiecīgā persona bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu un tās rajonu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un ka tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras teritorijā attiecīgā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par viņa ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās dzīvoklī.

 

350.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar 259. A pantu šādā redakcijā:

“259.A pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana.

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu atstāt valsti;

4) drošības naudu, bet tikai attiecībā uz drošības naudas apmēru;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un uzvedības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka tā nosacījumi viņam nav izpildāmi, viņa, kā arī viņas aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas iesniegt par to sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstiskā procesa kārtībā trīs dienu laikā. Ja nepieciešams tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai ar drošības līdzekli saistītos nosacījumus.

(5) Lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam un personai, kurai piemērots drošības līdzeklis. Lēmums nav pārsūdzams.

 

Atbalstīt

263.pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu atstāt valsti;

4) drošības naudu, bet tikai attiecībā uz drošības naudas lielumu;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi, šī persona, kā arī tās aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas iesniegt par to sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesa kārtībā triju dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai ar šo drošības līdzekli saistītos noteikumus.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam un personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis. Lēmums nav pārsūdzams.

16. nodaļa. Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi.

 

 

 

16.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi

260.pants. Aizturēšana.

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana bez tiesneša akcepta uz laiku līdz 48 stundām.

351.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 260.pantu šādā redakcijā:

“Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

264.pants. Aizturēšana

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.

261.pants. Aizturēšanas nosacījumi.

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un ja pastāv kāds no šiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam, vai arī bēgot no izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cita persona, kas redzējusi notikumu vai citādi tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) ja pie personas vai viņas lietošanā esošās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) persona izsludināta meklēšanā saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja ir aizturēšanas nosacījumi, bet par noziedzīgo nodarījumu nevarēs piemērot brīvības atņemšanas sodu, personu tomēr var aizturēt gadījumos, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt personas ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un viņas personība nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīves vai darba vietas;

3) personai nav pastāvīgās dzīves vietas Latvijā un viņa var mēģināt atstāt valsti.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kas klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas rajonā un ir pamats pieņēmumam par viņas saistību ar izdarīto noziegumu, un kurai nav noteiktas dzīves vai darba vietas un ģimenes.

(4) Vienā procesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

352.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

353.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

354.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 261.panta pirmās daļas 2.punktā pēc vārda “norāda” ar vārdiem “cietušais vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 261.panta.otrajā daļā vārdu “nevarēs” ar  vārdu “nevar”, vārdu “tomēr” svītrot no panta teksta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 261.panta trešajā daļā vārdus „noteiktas dzīves vai darba” ar „noteikta dzīves un darba vieta.” un izslēgt vārdus “un ģimenes”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

265.pants. Aizturēšanas nosacījumi

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) izsludināta personas meklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot brīvības atņemšanas sodu, personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās personība nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;

3) personai nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt atstāt valsti.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas rajonā un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.

(4) Vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

262.pants. Aizturēšanas kārtība.

(1) Valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, vai arī prokurors, aizturot personu, nekavējoties viņai paziņo, par ko tiek aizturēta, un brīdina, ka ir tiesības klusēt, bet visu, ko teiks, var izmantot pret viņu.

(2) Ja ir pamats domāt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt vai izmest pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kas izdara aizturēšanu, var veikt personas pārmeklēšanu, par ko vēlāk norāda protokolā.

(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās, vai ja persona izsludināta meklēšanā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņu var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policistam.

355.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

356.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 262.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizturot personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors, nekavējoties viņai paziņo, par ko persona tiek aizturēta, un brīdina, ka viņai ir tiesības klusēt, bet visu, ko persona teiks, var izmantot pret viņu.

Juridiskā komisija

Izteikt 262.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt vai izmest pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kas izdara aizturēšanu, ievērojot 182.panta otrās daļas nosacījumus, var veikt personas pārmeklēšanu, par ko norāda protokolā.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

266.pants. Aizturēšanas kārtība

(1) Aizturot personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors nekavējoties šai personai paziņo, par ko tā tiek aizturēta, un brīdina, ka tai ir tiesības klusēt, ka visu, ko šī persona teiks, var izmantot pret to.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt vai izmest pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kura izdara aizturēšanu, ievērojot šā likuma 183.panta otrās daļas noteikumus, var veikt aizturamā pārmeklēšanu un par to norāda protokolā.

(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policistam.

263.pants. Aizturēšanas procesuālā noformēšana.

(1) Pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kas izdarīja aizturēšanu, nekavējoties sastāda aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:

1) kas, kad un kur izdarījis aizturēšanu;

2) aizdomās par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kāpēc un kas ir aizturēts;

4) kādā stāvoklī aizturētais atrodas;

5) kāds ir viņa apģērbs, dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības, kas atrodas pie viņa;

6) aizturētā sniegto paskaidrojumu.

(2) Aizturēto iepazīstina ar protokolu un izskaidro aizturētā tiesības, par ko viņš parakstās protokolā.

(3) Izmeklēšanas iestāde aizturēšanas protokolu nekavējoties nodod procesa virzītājam, bet aizturēšanas protokola kopiju 24 stundu laikā nosūta prokuroram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

357.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 263.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības, kas atrodas pie viņa” un papildināt pirmo daļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kādi ir viņa dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības, kas atrodas pie viņa;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

267.pants. Aizturēšanas procesuālā noformēšana

(1) Pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kura izdarīja aizturēšanu, nekavējoties sastāda aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:

1) kas, kad un kur izdarījis aizturēšanu;

2) aizdomās par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notikusi aizturēšana;

3) kāpēc un kas aizturēts;

4) kādā stāvoklī ir aizturētais;

5) kāds ir viņa apģērbs;

6) kādi ir aizturētā dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības, kas atrodas pie viņa;

7) aizturētā sniegto paskaidrojumu.

(2) Aizturēto iepazīstina ar protokolu un izskaidro aizturētās personas tiesības, un par to viņš parakstās protokolā.

(3) Izmeklēšanas iestāde aizturēšanas protokolu nekavējoties nodod procesa virzītājam, bet aizturēšanas protokola kopiju 24 stundu laikā nosūta prokuroram.

 

264.pants Aizturēšanas izpilde.

(1) Aizturētajam piemēro tiesību ierobežojumus, kas noteikti 268.panta trešajā daļā.

(2) Aizturēto turēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

 

 

 

268.pants. Aizturēšanas izpilde

(1) Aizturētajam piemēro šā likuma 272.panta trešajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Aizturēto turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

265.pants. Aizturēšanas termiņš.

(1) Procesa virzītājam 48 stundu laikā aizturētais ir jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša jautājuma izlemšanai par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī viņam jāpiemēro cits drošības līdzeklis vai jāatbrīvo.

(2) Aizturēšanas laiku ieskaita drošības līdzekļa - apcietinājuma, kā arī spriedumā noteiktā izciešamā soda termiņā.

 

 

358.

 

 

 

 

 

 

 

 

359.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 265. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā aizturētais jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša jautājuma izlemšanai par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī personai jāpiemēro cits drošības līdzeklis vai viņa jāatbrīvo.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 265.panta otrajā daļā vārdus “drošības līdzekļa – apcietinājuma” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

269.pants. Aizturēšanas termiņš

(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā aizturētais jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī aizturētajam jāpiemēro cits drošības līdzeklis, vai viņš jāatbrīvo.

(2) Aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa, kā arī spriedumā noteiktā izciešamā soda termiņā.

266.pants. Aizturētā atbrīvošana.

(1) Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:

1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu;

2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu;

3) nav nepieciešams aizturētajam piemērot apcietinājumu;

4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš un izmeklēšanas tiesnesis nav apstiprinājis ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Atbrīvojot aizturēto, viņam izsniedz aizturēšanas protokola kopiju ar norādi par atbrīvošanas pamatu un datumu.

 

 

 

 

360.

 

 

 

361.

 

 

 

 

 

362.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 266.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “apcietinājumu” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 266.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš un izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.”

Juridiskā komisija

Izteikt 266.panta pirmās daļas 4.punktu un papildināt ar 5.punktu šādā redakcijā:

“4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš;

5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

270.pants. Aizturētā atbrīvošana

(1) Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:

1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu;

2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu;

3) nav nepieciešams aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli;

4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš;

5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

(2) Atbrīvojot aizturēto, viņam izsniedz aizturēšanas protokola kopiju, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un datums.

267.pants. Pirmsapcietinājuma aizturēšana.

(1) Izmeklētājs var aizturēt aizdomās turēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie tiesneša, ja nav pamata 261.pantā paredzētajai aizturēšanai, bet ir pamats apcietinājuma piemērošanai.

(2) Prokurors var aizturēt apsūdzēto uz laiku līdz 24 stundām nogādāšanai pie tiesneša jautājuma izlemšanai par apcietinājuma piemērošanu, ja vienlaicīgi ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības tiek sagatavots lēmums par apcietināšanu.

(3) Izmeklētājs aizdomās turēto un prokurors apsūdzēto var aizturēt uz laiku līdz 24 stundām nogādāšanai pie tiesneša jautājuma izlemšanai par apcietināšanu, ja persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus.

(4) Persona, kas aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti nogādājama pie tiesneša, un aizturēšanas laikā nedrīkst tikt veiktas izmeklēšanas darbības ar viņas piedalīšanos.

 

 

363.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 267.panta pirmo līdz trešo daļu vienā daļā šādā redakcijā:

“(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie tiesneša jautājuma izlemšanai par apcietinājuma piemērošanu:

1) ja nav pamata 261.pantā paredzētajai aizturēšanai, bet ir pamats apcietinājuma piemērošanai;

2) ja vienlaicīgi ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir sagatavots ierosinājums par apcietināšanu;

3) ja persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus un ir nepieciešams piemērot apcietinājumu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

271.pants. Pirmsapcietinājuma aizturēšana

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par apcietinājuma piemērošanu, ja:

1) nav pamata šā likuma 265.pantā paredzētajai aizturēšanai, bet ir pamats apcietinājuma piemērošanai;

2) vienlaikus ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir sagatavots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu;

3) persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa noteikumus un ir nepieciešams piemērot apcietinājumu.

(2) Persona, kura aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša, turklāt aizturēšanas laikā nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības ar tās piedalīšanos.

 

268.pants. Apcietinājums.

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, ko aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ar tiesneša akceptu piemēro nolūkā:

1) nepieļaut cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) novērst izvairīšanos no izmeklēšanas un iztiesāšanas;

3) novērst tīšu kriminālprocesa traucēšanu, slēpjot vai iznīcinot iespējamos noziedzīgā nodarījuma pierādījumus vai prettiesiski ietekmējot liecinošās personas;

4) pārtraukt darbību noziedzīgā grupā.

(2) Apcietinājumu drīkst piemērot tikai tad, ja citi drošības līdzekļi negarantē sabiedrības drošību un kriminālprocesa netraucētu norisi.

(3) Apcietinājums ir pamats personas tiesību ierobežošanai šā panta pirmajā daļā norādīto mērķu sasniegšanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietuma vai speciāli aprīkotās policijas telpas;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, atskaitot tikšanās ar aizstāvi vai juridisko palīdzību sniedzošo advokātu;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējās kārtības noteikumus un režīmu turēšanas vietās;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(4) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli pēc izmeklētāja vai prokurora priekšlikuma, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(5) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

 

 

364.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 268.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas  laikā, ko  piemēro aizdomās turētajam vai  apsūdzētajam pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ja ir apcietināšanas pamats.

(2) Apcietinājums ir pamats personas tiesību ierobežošanai šā panta pirmajā daļā norādīto mērķu sasniegšanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, atskaitot tikšanos ar aizstāvi vai juridisko palīdzību sniedzošo advokātu;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējās kārtības noteikumus un režīmu turēšanas vietās;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(3) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus, uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(4) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

272.pants. Apcietinājums

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas  laikā, un to piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ja apcietināšanai ir pamats.

(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, izņemot tikšanos ar aizstāvi vai advokātu, kurš sniedz juridisko palīdzību;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējo kārtību un režīmu turēšanas vietā;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(3) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus, uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(4) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

269.pants. Apcietināšanas pamats.

(1) Apcietināšanas pieļaujamība atkarīga no noziedzīgā nodarījuma smaguma un bīstamības, kā arī no aizdomās turētā vai apsūdzētā personas.

(2) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā aiz neuzmanības, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja par nodarījumu paredzēts brīvības atņemšanas sods un:

1) citādi nevar tikt garantēta personas piedalīšanās kriminālprocesā, vai

2) persona ir centusies pretlikumīgi ietekmēt citas personas liecības vai gatavojas to darīt.

(3) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) citādi nevar tikt garantēta personas piedalīšanās kriminālprocesā;

2) persona centusies pretlikumīgi ietekmēt citas personas liecības vai gatavojas to darīt;

3) noziegumu persona izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā;

4) noziegumu persona izdarījusi kriminālsoda izpildes laikā.

(4) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, papildus trešajā daļa minētajiem gadījumiem, apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) inkriminētā nozieguma raksturs liecina par sabiedrības drošības interešu ignorēšanu;

2) noziegums bijis vērsts pret mazgadīgo vai citu personu, kas atradusies izdarītāja atkarībā, vai vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

3) persona ir organizētas grupas dalībnieks;

4) procesa virzītajam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona centīsies nelikumīgi ietekmēt liecinošās personas vai iznīcināt nozieguma pēdas un noslēpt noziegumā iegūtos priekšmetus.

(5) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un kurai pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija, parasti piemēro apcietinājumu. Cita drošības līdzekļa izvēles pamatojums jānorāda lēmumā.

(6) Neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma un otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pamatiem, aizdomās turēto vai apsūdzēto drīkst apcietināt, ja viņš pārkāpis cita iepriekš piemērota drošības līdzekļa nosacījumus un tādejādi traucējis kriminālprocesa norisei.

 

365

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 269.pantu šādā redakcijā:

“(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā konkrētas ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, papildus pirmajā daļa minētajiem gadījumiem, apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret personu, kas nav sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu, vai personu, kas bija materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kas vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks.

(3) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un kurai pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija, parasti piemēro apcietinājumu.”

 

Atbalstīt

 

 

273.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā esošās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, papildus šā panta pirmajā daļa minētajiem gadījumiem apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret personu, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, vai personu, kura bija materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks.

(3) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un kurai pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, parasti piemēro apcietinājumu.

270.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus.

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, attiecas 269.pantā minētie pamati ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, ja inkriminēts kriminālpārkāpums vai aiz neuzmanības izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, ja inkriminēts tīši izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa nosacījumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turēta vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

 

366.

 

 

 

367.

 

 

 

 

 

368.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt panta nosaukumā vārdus “mātēm, kas baro zīdaiņus” ar vārdiem “sievietēm pēcdzemdību periodā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 270.panta pirmajā daļā vārdus “mātēm, kas baro zīdaiņus” ar vārdiem “sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 270.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “Nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, ja” ar vārdiem “Ja šā panta pirmajā daļā minētajai personai”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 273.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai personai inkriminēts kriminālpārkāpums vai aiz neuzmanības izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai personai inkriminēts tīši izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa nosacījumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

 

271.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā.

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja pieņemto lēmumu, lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja lēmuma izskatīšanā piedalās arī persona, par kuras apcietināšanu vai atbrīvošanu tiek lemts, viņas aizstāvis, ja pastāv vienošanās par aizstāvību, vai advokāts, kas pēc personas lūguma tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniegšanai.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt personas prombūtnē.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju un aizstāvību, pēc kā pasludina vienu no šādiem lēmumiem:

1) neapstiprināt procesa virzītāja lēmumu;

2) neapstiprināt procesa virzītajā lēmumu, bet personu atbrīvot pret drošības naudu, nosakot tās apmēru un samaksāšanas termiņu;

3) neapstiprināt procesa virzītāja lēmumu, bet personai piemērot mājas arestu;

4) neapstiprināt procesa virzītāja lēmumu, bet personai piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

5) apstiprināt procesa virzītāja lēmumu;

6) apstiprināt procesa virzītāja lēmumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Ja tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu, viņš norāda motivāciju, atsaucoties uz likumā noteiktajiem iemesliem un pamatiem, vai to trūkumu, kā arī argumentē drošības naudas vai mājas aresta izvēli.

(6) Tiesnesis sava lēmuma motivāciju norāda arī tad, ja tas ir apstiprinošs, taču apcietinājuma piemērošanai ir saskatījis citus likumā norādītos iemeslus un pamatu.

(7) Pēc lēmuma pasludināšanas tiesnesis noskaidro, vai klātesošās personas to pārsūdzēs, par ko izdara atzīmi sēdes protokolā. Ja pārsūdzība nesekos, sēdes sekretārs nekavējoties izsniedz dalībniekiem rezolutīvās daļas norakstu. Ja pieteikta pārsūdzība, klātesošām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma norakstu.

 

369.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 271.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj  izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot personu, kas piedalās, viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu vai atbrīvošanu tiek lemts, viņas aizstāvis, ja pastāv vienošanās par aizstāvību, vai advokāts, kas pēc personas lūguma tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniegšanai, kā arī viņas pārstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt personas prombūtnē. Aizstāvja vai advokāta, kas pieaicināts sniegt juridisko palīdzību, piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt piemērot apcietinājumu;

2) atteikt piemērot apcietinājumu, bet personai piemērot mājas arestu;

3) atteikt piemērot apcietinājumu, bet personai piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka piemērot apcietinājumu, viņš lēmuma norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma norakstu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

275.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu vai atbrīvošanu tiek lemts, tās aizstāvis, ja pastāv vienošanās par aizstāvību, vai advokāts, kas pēc personas lūguma tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniegšanai, kā arī tās pārstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicinātā advokāta vai aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma norakstu.

 

370.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 271.A pantu šādā redakcijā:

“271.A pants. Apcietinājuma aizstāšana ar  drošības naudu.

(1) Ja izmeklēšanas tiesnesis konstatē, ka ir 269.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura realizē aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, līdztekus nosakot, ka apcietinājums var tikt atcelts, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.

(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu no apcietinājuma nekavējoties atbrīvo.

(3) Ja drošības naudu nesamaksā, jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu lemj 271.pantā noteiktajā kārtībā.”

 

 

Atbalstīt

 

 

276.pants. Apcietinājuma aizstāšana ar drošības naudu

(1) Ja izmeklēšanas tiesnesis konstatē, ka ir šā likuma 273.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura realizē aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.

(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

(3) Ja drošības naudu nesamaksā, jautājums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tiek izlemts šā likuma 275.pantā noteiktajā kārtībā.

272.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība iztiesāšanas laikā.

Apcietinājumu iztiesāšanas laikā piemēro tā tiesa, kas izskata lietu, pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma.

 

371.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 272.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pēc krimināllietas nodošanas iztiesāšanai apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tā tiesa, kas izskata lietu, 269. – 271.pantā noteiktajā kārtībā.”

 

 

Atbalstīt

277.pants. Apcietinājuma piemērošana iztiesāšanas laikā

Pēc krimināllietas nodošanas iztiesāšanai apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu, šā likuma 273. –– 275.pantā noteiktajā kārtībā.

273.pants. Lēmuma par apcietinājuma piemērošanu pārsūdzēšanas kārtība.

(1) Pirmstiesas procesā apcietinātā persona, viņas aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts, kā arī prokurors pēc lēmuma pasludināšanas var paziņot par tā pārsūdzēšanu un trīs dienu laikā no motivētā lēmuma kopijas saņemšanas iesniegt pārsūdzēšanas motīvus. Tiesnesis 24 stundu laikā nosūta savu lēmumu apgabaltiesai ar atzīmi, kas pieteicis pārsūdzību, pievienojot iesniegto sūdzību.

(2) Ja lēmumu par apcietinājumu tiesnesim apstiprināšanai bija iesniedzis izmeklētājs, viņš var pieteikt tiesneša lēmuma pārsūdzību. Šādos gadījumos tiesnesis sava lēmuma kopiju nosūta uzraugošajam prokuroram, kurš var trīs dienu laikā iesniegt pārsūdzības motīvus vai to atsaukt.

(3) Ja apcietinājums piemērots iztiesāšanas laikā, apcietinātā persona un viņas aizstāvis trīs dienu laikā var iesniegt vienu līmeni augstākai tiesai sūdzību. Sūdzības iesniegšana neaptur lietas izskatīšanu, izņemot laiku, kas nepieciešams lietas materiālu izvērtēšanai augstāka līmeņa tiesā.

 

372.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt pēc 283.panta un izteikt šādā redakcijā:

“273. pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana.

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, viņas pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc lēmuma, kas attiecas uz šī piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos piemērot, kopijas saņemšanas var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību 24 stundu laikā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu bija iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis bija atteicis ierosinātā piespiedu līdzekļa piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots pēc nodošanas iztiesāšanai, persona, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, viņas pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts, septiņu dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur lietas izskatīšanu, izņemot laiku, kas nepieciešams lietas materiālu izvērtēšanai augstāka līmeņa tiesā.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai viņas prombūtnē, viņai ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad viņai kļuvis zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.”

 

Atbalstīt

 

 

 

/skatīt 210.lpp./

274.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība.

(1) Sūdzības par apcietinājuma piemērošanu tiesa, kurai tā piekritīga, izskata triju tiesnešu sastāvā rakstiska procesa kārtībā 7 dienu laikā no tiesneša lēmuma un sūdzības saņemšanas brīža.

(2) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja un apcietinātās personas paskaidrojumus.

(3) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas atbrīvošanu;

2) par personas atbrīvošanu pret drošības naudu;

3) par personas paturēšanu apcietinājumā;

4) par personas apcietināšanu;

5) par apcietinājuma aizstāšanu ar mājas arestu vai ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, vai otrādi.

(4) Lēmuma kopiju nosūta tiesnesim, procesa virzītājam un personai, par kuras apcietināšanu lemts.

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

 

373.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 274.pantu pēc 283.A panta un izteikt šādā redakcijā:

“283.B pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība.

(1) Sūdzību par ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos piemērot tiesa, kurai tā piekritīga, izskata triju tiesnešu sastāvā slēgtā tiesas sēdē 7 dienu laikā no tiesneša lēmuma un sūdzības saņemšanas brīža.

(2) Tiesa sūdzību izskata uzklausot procesa virzītāju, personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, viņas pārstāvi, aizstāvi vai juridisko palīdzību sniegušo advokātu, bet nepieciešamības gadījumā pieprasot arī lietas materiālus.

(3) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot vai atteikt piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli.

(4) Tiesa lēmumā motivē konkrētā lēmuma pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to trūkumu. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta izmeklēšanas tiesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību. 

(5) Lēmums nav pārsūdzams.”

 

Atbalstīt

 

/skatīt 211.lpp./

275.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi.

(1) Persona turama apcietinājumā tikai tik ilgi, cik par attiecīgo inkriminēto nodarījumu pieļauj šis likums, bet ne ilgāk kā nepieciešams sabiedrības drošības un procesa normālas norises nodrošināšanai.

(2) Procesos ar apcietinātām personām nedrīkst pieļaut vilcināšanos un tiem piešķirama prioritāte pret pārējiem procesiem.

(3) Apcietinājuma kopējā termiņā ietilpst laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā un apcietinājumā, bet neietilpst laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai izdošanu, kā arī laiks, ko apcietinātais pavadījis ārstējoties pēc medicīniskā atzinuma par viņa nespēju piedalīties procesā.

(4) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ietilpst trešajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā.

(5) Apcietinājuma termiņi atkarīgi no:

1) inkriminētā nozieguma smaguma;

2) apcietinātās personas raksturojošiem faktiem;

3) apcietinātā izturēšanās procesā;

4) procesa sarežģītības.

(6) Personām, kurām inkriminēta kriminālpārkāpuma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(7) Personām, kurām inkriminēta mazāk smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesa persona turama apcietinājuma ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(8) Personām, kurām inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos un ja aizstāvība tīši vilcinājusi procesa norisi vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(9) Personām, kurām inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divdesmit četrus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par piecpadsmit mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos un ja aizstāvība tīši vilcinājusi procesa norisi vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama īpašas sarežģītības rezultātā. Augstākās tiesas Senāts šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja nav pieļauta neattaisnota vilcināšanās un ar citu drošības līdzekli nevar garantēt sabiedrības drošību.

(10) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, pret viņu kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

 

374.

 

 

 

 

 

 

375.

 

376.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

377.

 

 

 

378.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

379.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380.

 

 

 

381.

 

Juridiskā komisija

izteikt 275.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, kā nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet  ne ilgāk, cik par attiecīgo inkriminēto nodarījumu pieļauj šis likums”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 275.panta otro daļu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 275.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apcietinājuma kopējā termiņā skaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai izdošanu.”

Juridiskā komisija

aizstāt 275.panta ceturtajā daļā vārdus  “termiņā ietilpst” ar vārdiem “termiņš skaitāms tiesā”

Juridiskā komisija

Izslēgt 275. panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 275. panta astotajā un devītajā daļā vārdus „ja aizstāvība tīši vilcinājusi procesa norisi” ar vārdiem „ja aizstāvība acīmredzami ļaunprātīgi ir izmantojusi tai piešķirtās procesuālās tiesības un tīši vilcinājusi procesa norisi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 275.panta devītajā daļā un 276.panta trešajā daļā vārdus “tiesas Senāts” ar vārdiem “instances tiesa”.

Juridiskā komisija

aizstāt 275.panta devītas daļas 3.teikumā vārdus „ja nav pieļauta neattaisnota vilcināšanās” ar vārdiem, „ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

278.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā par attiecīgo inkriminēto nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā.

(4) Personām, kurām inkriminēta kriminālpārkāpuma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personām, kurām inkriminēta mazāk smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personām, kurām inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ja aizstāvība acīmredzami ļaunprātīgi izmantojusi tai piešķirtās procesuālās tiesības un tīši vilcinājusi procesa norisi vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personām, kurām inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos un ja aizstāvība acīmredzami ļaunprātīgi izmantojusi tai piešķirtās procesuālās tiesības un tīši vilcinājusi procesa norisi vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesa šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

276.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi nepilngadīgajiem.

(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem par tāda paša veida noziedzīgu nodarījumu iespējamā maksimālā termiņa.

(2) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu nevar pagarināt.

(3) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu var pagarināt tikai Augstākās tiesas Senāts uz trim mēnešiem, ja inkriminētā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.

 

 

 
 
 
 
 

 
 

 

 

 

279.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa par tāda paša veida noziedzīgu nodarījumu.

(2) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu nedrīkst pagarināt.

(3) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu drīkst pagarināt tikai augstāka līmeņa tiesa par trim mēnešiem, ja inkriminētā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.

277.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem.

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

(2) Uzraugošais prokurors var pagarināt pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

 

 

 

280.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

(2) Uzraugošais prokurors var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

 

278.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu.

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav apstiprinājis apcietinājuma piemērošanu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai uzrādīta apsūdzība par smagāka vai bīstamāka nozieguma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa nosacījumus;

3) iegūti jauni pierādījumi par centieniem nelikumīgi ietekmēt liecinošo

4) persona var iznīcināt nozieguma pēdas;

5) būtiski mainījušies sadzīves apstākļi, kā rezultātā zudušas sociālās garantijas līdzdalībai procesā.

 

 

382.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 278.pantu šādā redakcijā:

“Ja izmeklēšanas tiesnesis  nav piemērojis apcietinājumu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi piemērotā vai pagarinātā drošības līdzekļa nosacījumus;

3) iegūti jauni pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu;

4) persona ir mēģinājusi slēpt vai iznīcināt noziedzīgā nodarījuma pēdas;

5) izmeklēšanā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai gatavojas izvairīties no pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

281.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis apcietinājumu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi piemērotā vai pagarinātā drošības līdzekļa noteikumus;

3) iegūti jauni pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu;

4) persona ir mēģinājusi slēpt vai iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas;

5) izmeklēšanā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai grasās izvairīties no pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas.

279.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu.

(1) Apcietinājumu piemēro uz visu attiecīgajai noziedzīgo nodarījumu kategorijai paredzēto termiņu. To pagarinot, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa papildus termiņu var noteikt kā uz visu likumā paredzēto laiku, tā uz tā daļu.

(2) Apstiprinot apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesnesis var noteikt procesa virzītājam pārskata par izmeklēšanas gaitu iesniegšanas termiņu. Jebkurā kriminālprocesā izmeklēšanas tiesnesis ne retāk kā vienu reizi mēnesī pārbauda, vai pastāv pamatojums apcietinājuma turpināšanai, nepieciešamības gadījumā pieprasot procesa virzītāja pārskatu par izmeklēšanas gaitu un iepriekšējā lēmumā par apcietinājuma piemērošanu norādīto pamatu saglabāšanos.

(3) Apcietinātā persona, viņas aizstāvis un likumiskais pārstāvis var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu, ja to var pamatot ar apstākļiem, kas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas brīdī.

(4) Pieteikumu izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa izskata desmit dienu laikā, piedaloties prokuroram un apcietinātajai personai, viņas aizstāvim vai likumiskajam pārstāvim, ja tas bijis pieteikuma iesniedzējs.

(5) Iepazīstoties ar procesa virzītāja pārskatu vai izskatot šā panta trešajā daļā minēto pieteikumu, tiesnesis pieņem lēmumu par personas atbrīvošanu, par atbrīvošanu pret drošības naudu vai paturēšanu apcietinājumā. Lēmumu izsniedz procesa virzītājam un personai, par kuras apcietinājumu lemts.

(6) Prokurors un apcietinātā persona, viņas aizstāvis vai likumiskais pārstāvis lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt un sūdzības tiek izskatītas tādā pat kārtībā, kā par apcietinājuma piemērošanu.

 

383.

 

 

 

.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 279.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Piemērojot apcietinājumu vai to pagarinot, izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai ir jānosaka termiņš, kas, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, ir nepieciešams.

(2) Apcietinātā persona, viņas pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu izvērtēt apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem 271.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšanu var  noraidīt bez izskatīšanas mutiskā procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma pārbaudes ir pagājušas mazāk kā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas brīdī.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, viņas pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības pārbaudi, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa veic apcietinājuma nepieciešamības pārbaudi.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt 273.un 274.pantā noteiktajā kārtībā.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

282.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) Piemērojot apcietinājumu vai pagarinot tā termiņu, izmeklēšanas t iesnesim vai tiesai jānosaka tāds termiņš, kāds, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, ir nepieciešams.

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu izvērtēt apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 275.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības pārbaudi, tad apcietinājuma nepieciešamības pārbaudi veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 287. un 288.pantā noteiktajā kārtībā.

280.pants. Mājas arests.

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā ar tiesneša vai tiesas akceptu, ko piemēro izņēmuma gadījumā, kad personu nav iespējams turēt apcietinājumā turēšanas vietā.

(2) Mājas arestā personu var turēt viņa pastāvīgajā dzīves vietā, ja tam piekrīt ar viņu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, kā arī sūdzības par tā piemērošanu, izskata tādā pašā kārtībā, kā par apcietinājumu.

(4) Mājas arestā turētai personai piemērojami tie paši ierobežojumi, kas apcietinātajām personām.

(5) Nepieciešamības gadījumā arestēto mājoklī var apsargāt, bet viņa uzvedību var uzdot uzraudzīt policijai. Kopā dzīvojošās personas var pakļaut tiem pašiem drošības pasākumiem, kā apmeklētājus apcietinājuma vietās.

(6) Mājas arestam piemērojami apcietinājuma termiņi un tajā pavadītais laiks ieskaitāms kā apcietinājumā pavadītais laiks.

(7) Beidzoties īpašajiem apstākļiem, kas liedz personu turēt apcietinājumā, procesa virzītājs var lemt par mājas aresta aizstāšanu ar apcietinājumu.

 

 

384.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

385.

 

 

 

 

 

 

 

 

386.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

387.

 

 

 

388.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 280.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, ko, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, piemēro gadījumā, kad pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams ievietot apcietinājumā.”

Juridiskā komisija

izteikt 280.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Mājas arestu piemēro, sūdzības par tā piemērošanu izskata un kontroli pār tā piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.”

 Šis priekšlikums paredz, ka kontrole par mājas aresta piemērošanu tiek veikta tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 280.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Mājas arestā turētai personai var piemērot 268.panta piektajā daļā paredzētos ierobežojumus.

(5) Nepieciešamības gadījumā mājas arestā turēto personu var apsargāt, viņam noteikto ierobežojumu ievērošanu var uzdot kontrolēt policijai, vai arī pakļaut kontrolei ar viņu kopā dzīvojošo personu korespondenci un sakaru līdzekļus.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 280.panta sestās daļu beigās ar vārdiem “skaitot piecas mājas aresta dienas kā vienu apcietinājuma dienu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 280.panta septītajā daļā vārdus “var lemt par mājas aresta aizstāšanu” ar vārdiem “var ierosināt aizstāt mājas arestu”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

283.pants. Mājas arests

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, ko, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, piemēro gadījumā, kad pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams ievietot apcietinājumā.

(2) Mājas arestā personu var turēt tās pastāvīgajā dzīvesvietā, ja tam piekrīt ar attiecīgo personu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, sūdzības par tā piemērošanu izskata un kontroli pār tā piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

(4) Mājas arestā turētajai personai var piemērot šā likuma 272.panta piektajā daļā paredzētos ierobežojumus.

(5) Ja nepieciešams, mājas arestā turēto personu var apsargāt, kontroli pār tai noteikto ierobežojumu ievērošanu uzdot policijai, kā arī pakļaut kontrolei ar šo personu kopā dzīvojošo personu korespondenci un sakaru līdzekļus.

(6) Mājas arestam piemērojamie apcietinājuma termiņi un tajā pavadītais laiks uzskatāms par apcietinājumā pavadīto laiku, skaitot piecas mājas aresta dienas par vienu apcietinājuma dienu.

(7) Beidzoties īpašajiem apstākļiem, kas liedz personu turēt apcietinājumā, procesa virzītājs var ierosināt mājas aresta aizstāšanu ar apcietinājumu.

281.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai.

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, pret kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesu medicīniskā vai tiesu psihiatriskā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas akceptu, ja bez tam ir arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ievietojot aizdomās turēto vai apsūdzēto ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, viņam var piemērot vai saglabāt ka drošības līdzekli apcietinājumu. Šādā gadījumā izmeklēšanas tiesneša akcepts ievietošanai ārstniecības iestādē nav nepieciešams.

(4) Lēmumā jānorāda ārstniecības iestādē ievietojamās personas procesuālais stāvoklis, ārstniecības iestāde, kurā viņa jāievieto, kā arī piemērotais drošības līdzeklis.

(5) Ievietošana ārstniecības iestādē notiek, kā arī sūdzības par to, izskata tādā pašā kārtībā, kā par apcietinājumu.

(6) Ārstniecības iestādē ievietotai personai piemērojami tie paši ierobežojumi, kas apcietinātajām personām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

389.

 

 

 

 

 

390.

 

 

 

 

 

 

 

391.

 

 

 

 

 

392.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 281.panta otrajā daļā vārdus “ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas akceptu, ja bez tam ir arī” ar vārdiem “pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ja ir pieņemts arī”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 281.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 281.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ievietošana ārstniecības iestādē notiek, sūdzības par to izskata, un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 281.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ārstniecības iestādē ievietotai personai var piemērot 268.panta piektajā daļā paredzētos ierobežojumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

284.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Lēmumā jānorāda ārstniecības iestādē ievietojamās personas procesuālais statuss, ārstniecības iestāde, kurā tā ievietojama, kā arī piemērotais drošības līdzeklis.

(4) Ievietošana ārstniecības iestādē notiek, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā apcietinājuma gadījumā.

(5) Ārstniecības iestādē ievietotajai personai var piemērot šā likuma 272.panta piektajā daļā paredzētos ierobežojumus.

282.pants. Atrašanās laiks ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai.

(1) Piespiedu kārtā ievietotā persona var atrasties ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai nepieciešamo laiku, taču ne ilgāku par attiecīgajai noziedzīgo nodarījumu kategorijai noteikto maksimālo apcietinājuma termiņu.

(2) Atrašanās laiks ārstniecības iestādē piespiedu ekspertīzes izdarīšanai ieskaitāms apcietinājuma laikā arī tad, ja personai kā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts apcietinājums.

 

 

 

285.pants. Atrašanās laiks ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Piespiedu kārtā ievietotā persona var atrasties ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai nepieciešamo laiku, taču ne ilgāk par attiecīgajai noziedzīgu nodarījumu kategorijai noteikto maksimālo apcietinājuma termiņu.

(2) Atrašanās laiks ārstniecības iestādē piespiedu ekspertīzes izdarīšanai ieskaitāms apcietinājuma laikā arī tad, ja personai kā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts apcietinājums.

283.pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(1) Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā ar tiesneša vai tiesas akceptu, ko piemēro gadījumā, kad aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nav nepieciešams turēt apcietinājumā, bet nav pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, persona izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek tādā pašā kārtībā, ar tiem pašiem nosacījumiem, uz tiem pašiem termiņiem un ar tādu pašu pārsūdzēšanas kārtību kā apcietinājumam.

 

 

 

 

 

393.

 

 

 

 

 

 

394.

 

 

 
 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 283.panta pirmajā daļā vārdus “ar tiesneša vai tiesas akceptu” ar vārdiem “pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu”.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 283.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek tādā pašā kārtībā, ar tiem pašiem nosacījumiem, uz tiem pašiem termiņiem, ar tādu pašu pārsūdzēšanas kārtību un tādu pašu kontroles kārtību kā apcietinājumam.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

286.pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē

(1) Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ko piemēro gadījumā, kad aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nav nepieciešams turēt apcietinājumā, tomēr nav pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, nepilngadīgais izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek tādā pašā kārtībā, ar tiem pašiem nosacījumiem, uz tiem pašiem termiņiem, ar tādu pašu pārsūdzēšanas un kontroles kārtību kā apcietinājuma gadījumā.

 

 

 

 

287.pants.Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību 24 stundu laikā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis ierosinātā piespiedu līdzekļa piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc tās nodošanas iztiesāšanai, šī persona, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts septiņu dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur lietas izskatīšanu, izņemot laiku, kas nepieciešams lietas materiālu izvērtēšanai augstāka līmeņa tiesā.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

 

 

 

 

288.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot, tiesa, kurai šī sūdzība piekritīga, izskata triju tiesnešu sastāvā slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no tiesneša lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Tiesa sūdzību izskata, uzklausot procesa virzītāju, personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi, aizstāvi vai juridisko palīdzību sniegušo advokātu, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus.

(3) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesa savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to trūkumu. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta izmeklēšanas t iesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību. 

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

5.sadaļa.

Procesuālās sankcijas.

395.

Juridiskā komisija

Izslēgt 5.sadaļas nosaukumu, atstājot tikai nodaļas nosaukumu.

 

Atbalstīt

 

17.nodaļa Procesuālās sankcijas.

 

 

 

17.nodaļa. Procesuālās sankcijas

 

396.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt projektu ar jaunu pantu šādā  redakcijā :

“284.pants. Procesuālās sankcijas jēdziens.

Procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var piemērot personai, kas nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, traucē procesuālās darbības veikšanu vai izrāda necieņu pret tiesu.

 

Atbalstīt

289.pants. Procesuālās sankcijas jēdziens

Procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, traucē procesuālās darbības veikšanu vai izrāda necieņu tiesai.

 

284.pants. Procesuālās sankcijas piemērošanas pamats.

(1) Personai, kuras rīcība ir tieši saistīta ar kriminālprocesa norisi vai ar kriminālprocesā iesaistītu personu, var piemērot procesuālo sankciju par:

1) likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšanu;

2) procesuālās darbības norises traucēšanu;

3) atkārtotu neierašanos uz procesa virzītāja izsaukumu bez attaisnojošiem iemesliem;

4) nepaziņošanu par nespēju ierasties uz procesa virzītāja izsaukumu, ja tāda iespēja bija;

5) par kavēšanu kriminālprocesā iesaistītai personai izpildīt savu procesuālo pienākumu.

(2) Procesuālās sankcijas piemērošana neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas, kā arī neizslēdz iespēju piemērot likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

 

 

397.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

398.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 284.panta pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā :

“(1) Kriminālprocesā iesaistītai personai vai citai personai var piemērot procesuālo sankciju par: ”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Juridiskā komisija

Papildināt 284.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šī panta pirmajā daļā nosauktās personas rīcībā ir administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāvs, viņu var saukt pie administratīvās vai kriminālatbildības.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

290.pants. Procesuālās sankcijas piemērošanas pamats

(1) Kriminālprocesā iesaistītajai vai citai personai var piemērot procesuālo sankciju par:

1) likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšanu;

2) procesuālās darbības norises traucēšanu;

3) atkārtotu neierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma bez attaisnojošiem iemesliem;

4) nepaziņošanu par nespēju ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, ja tāda iespēja bija;

5) par kavēšanu kriminālprocesā iesaistītajai personai izpildīt savu procesuālo pienākumu.

(2) Procesuālās sankcijas piemērošana neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas, kā arī neizslēdz iespēju piemērot likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas rīcībā ir administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāvs, šo personu var saukt pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

 

285.pants. Procesuālo sankciju veidi.

Personai, kas pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) piespiedu naudu;

3) izraidīšanu no tiesas zāles.

 

 

 

399.
 
 
 
Juridiskā komisija

Papildināt 285.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Advokātam un prokuroram var piemērot tikai brīdinājumu, bet pārējos gadījumos par viņu pārkāpumu informē attiecīgi Zvērinātu advokātu padomi vai Ģenerālprokuratūru.”

 

 

 

 

Atbalstīt

291.pants. Procesuālo sankciju veidi

(1) Personai, kura pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) piespiedu naudu;

3) izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

(2) Advokātam un prokuroram var piemērot tikai brīdinājumu, bet pārējos gadījumos par viņu pārkāpumu informē attiecīgi Zvērinātu advokātu padomi vai Ģenerālprokuratūru.

286.pants. Brīdinājums.

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs izsaka brīdinājumu.

(2) Brīdinājumu var izteikt mutiski vai rakstiski.

 

 

 

292.pants. Brīdinājums

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs izsaka brīdinājumu.

(2) Brīdinājumu var izteikt mutvārdos vai rakstveidā.

287.pants. Piespiedu nauda.

Personai, kas atkārtoti traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasīto, var uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

 

 

400.

Juridiskā komisija

Aizstāt vārdus “līdz piecdesmit latiem” ar vārdiem “līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram”.

 

 

Atbalstīt

293.pants. Piespiedu nauda

Personai, kura atkārtoti traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram.

 

288.pants. Piespiedu naudas piemērošanas kārtība.

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālā pienākuma pārkāpumu, sastāda par to protokolu un kopā ar dokumentiem, ja tādi ir, kas apstiprina šo pārkāpumu, nekavējoties nosūta izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Ja procesuālās kārtības traucēšanu vai pārkāpumu konstatē tiesa, tā apspriežu istabā pieņem lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu.

(3) Izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmuma kopiju par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nodod personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(4) Lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu pārsūdzēšana notiek, ievērojot administratīvā procesa noteikumus.

 

401.

 

 

 

.Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izeikt 288.pantu šādā redakcijā:

“288.pants. Piespiedu naudas piemērošana.

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, sastāda par to protokolu un kopā ar dokumentiem, kas apstiprina šo pārkāpumu, nekavējoties nosūta izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas tajā pašā dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netika piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, kas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai viņas tiesības tajā pašā dienā tiesā saņemt pilna lēmuma kopiju, kā arī tiesības desmit dienu laikā to pārsūdzēt.

(4) Ja piespiedu nauda piemērota prokuroram vai advokātam, lēmuma kopiju nosūta arī Ģenerālprokuratūrai vai Zvērinātu advokātu Padomei.”

 

 

Atbalstīt

294.pants. Piespiedu naudas piemērošana

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, sastāda par to protokolu un kopā ar dokumentiem, kas apstiprina šo pārkāpumu, nekavējoties nosūta to izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas tajā pašā dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netiek piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdes laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai tās tiesības tajā pašā dienā tiesā saņemt visa lēmuma kopiju, kā arī tiesības 10 dienu laikā to pārsūdzēt.

(4) Ja piespiedu nauda piemērota prokuroram vai advokātam, lēmuma kopiju nosūta arī Ģenerālprokuratūrai vai Zvērinātu advokātu padomei.

289.pants Piespiedu naudas sankcijas izpilde.

(1) Ja persona trīs dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas piespiedu naudu nesamaksā, lēmumu nosūta izpildei tiesu izpildītājam pēc personas dzīves vietas.

(2) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

 

402.

 

Juridiskā komisija

pārcelt aiz 290.panta un izteikt 289.pantu šādā redakcijā:

“289.pants Piespiedu naudas sankcijas izpilde

(1)Ja persona piespiedu naudas piemērošanu nav pārsūdzējusi vai iesniegtā sūdzība  noraidīta, viņas pienākums ir desmit dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi naudu samaksāt.

(2)Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā to nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3)Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personīgajiem līdzekļiem.”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

/skatīt 217.lpp./

290.pants. Personai uzliktās piespiedu naudas pārskatīšana.

(1) Persona desmit dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt izmeklēšanas tiesnesi vai tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Personas iesniegumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās apmēra samazināšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

 

403.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

izteikt 290.pantu  šādā redakcijā:

“290.pants. Lēmuma par piespiedu naudu pārsūdzēšana.

(1) Izmeklēšanas tiesneša lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu persona desmit dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas var pārsūdzēt apgabaltiesas priekšsēdētājam, bet tiesas lēmumu – tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Sūdzību izskata desmit dienu laikā, par izskatīšanu iepriekš paziņojot personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(3) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

295.pants. Lēmuma par piespiedu naudu pārsūdzēšana

(1) Izmeklēšanas tiesneša lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu persona 10 dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas var pārsūdzēt apgabaltiesas priekšsēdētājam, bet tiesas lēmumu — tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Sūdzību izskata 10 dienu laikā, par izskatīšanu iepriekš paziņojot personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(3) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

 

296.pants. Piespiedu naudas sankcijas izpilde

(1) Ja persona piespiedu naudas piemērošanu nav pārsūdzējusi vai iesniegtā sūdzība  noraidīta, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā to nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

291.pants. Izraidīšana no tiesas zāles.

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti traucē kārtību.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas zāles var piemērot piespiedu naudu.

 

 

 

 

 

 

404.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 291.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa lemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, un tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

297.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.

292.pants. Izraidīšanas no tiesas zāles sekas.

(1) Ja no tiesas zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas viņas izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

(3) Ja tiesas lēmums par izraidīšanu attiecas uz prokuroru vai aizstāvi, tiesas sēdi atliek, izņemot gadījumus, kad no tiesas procesa sākuma apsūdzību uztur vai viena apsūdzētā aizstāvību veic vairāki apsūdzētāji vai aizstāvji.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

405.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 292.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

298.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

 

 

406.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar 292.A pantu šādā redakcijā:

“292.A pants. Izraidīšanas no tiesas zāles pārsūdzēšana.

(1) Apsūdzētais, viņa aizstāvis un pārstāvis, cietušais un viņa pārstāvis triju darba dienu laikā var pārsūdzēt tiesas lēmumu par izraidīšanu no tiesas zāles.

(2) Saņemto sūdzību tiesa kopā ar izrakstu no tiesas sēdes protokola nekavējoties nosūta augstāka līmeņa tiesai, kur to izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Sūdzību izskata triju darba dienu laikā, par izskatīšanu iepriekš paziņojot personai, kura bija izraidīta no tiesas zāles. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(4) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”

 

Atbalstīt

299.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles pārsūdzēšana

(1) Apsūdzētais, viņa aizstāvis un pārstāvis, cietušais un viņa pārstāvis triju darba dienu laikā var pārsūdzēt tiesas lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

(2) Saņemto sūdzību tiesa kopā ar izrakstu no tiesas sēdes protokola nekavējoties nosūta augstāka līmeņa tiesai, kura to izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Sūdzību izskata triju darba dienu laikā, par izskatīšanu iepriekš paziņojot personai, kura bija izraidīta no tiesas sēžu zāles. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(4) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

6.sadaļa.

Speciālā procesuālā aizsardzība.

407.

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt 6.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ceturtā sadaļa. Speciālā procesuālā aizsardzība.

 

Atbalstīt

Ceturtā sadaļa

Speciālā procesuālā aizsardzība

18.nodaļa Speciālā procesuālā aizsardzība.

 

 

 

18.nodaļa. Speciālā procesuālā aizsardzība

293.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs.

(1) Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas krimināllietā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas, - dzīvības, veselības un mantas aizsardzība, ko organizē procesa virzītājs, izdarot šajā likumā vai citā likumā noteiktās darbības, kā arī piemērojot citus likumīgus līdzekļus, lai novērstu apdraudējumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.

(2) Speciālo procesuālo aizsardzību var noteikt arī nepilngadīgajiem, kuri cietuši no Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174. pantā paredzētiem noziegumiem, vai kas citādi ir bijuši tajos iesaistīti.

 

408.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

izteikt 293.pantu šādā redakcijā:     

 “293.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs.

Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas krimināllietā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174. pantā paredzētiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas, (turpmāk šajā nodaļā – apdraudētā persona) - dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība, ko organizē procesa virzītājs, izdarot šajā likumā vai citā likumā noteiktās darbības, lai novērstu apdraudējumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.”

 

Atbalstīt

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs

Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas krimināllietā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas (turpmāk šajā nodaļā — apdraudētā persona), dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība, ko organizē procesa virzītājs, izdarot šajā likumā vai īpašā likumā noteiktās darbības, lai novērstu apdraudējumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.

 

294.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats.

(1) Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls ir personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi, vai arī, ja procesa virzītājam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību.

(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas, viņas likumiskā pārstāvja, pārstāvja vai aizstāvja rakstisks iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums.

 

 

409.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 294.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi, vai arī, ja procesa virzītājam ir pietieka ms pamats uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, viņas likumiskā pārstāvja, pārstāvja vai aizstāvja rakstisks iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.”

 

 

Atbalstīt

301.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās likumiskā pārstāvja, pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

295.pants. Iesnieguma par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu izskatīšanas kārtība.

(1) Rakstisku iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību apdraudētā persona iesniedz procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs:

1) noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības pamats;

2) pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus;

3) izlemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai iesniegtā lūguma noraidīšanu.

(3) Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz attiecīgā tiesu apgabala virsprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(4) Ja personas aizsardzības nolūkos ir nepieciešams slēpt viņas identitāti, procesa virzītājs savu ierosinājumu iesniedz Ģenerālprokuroram vai viņa pilnvarotam prokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona lūgumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kura šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram.

 

 

 

 

 

 

 

410.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

411.

 

 

 

 

412.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 295.panta otrās daļas 1.apakšpunktā vārdu “pamats” ar vārdu “iemesls”.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 295.panta trešajā daļā vārdus “attiecīgā tiesu apgabala virsprokuroram” ar vārdu “Ģenerālprokuroram”.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 295.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

302.pants. Kārtība, kāda tiek izskatīts iesniegums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

(1) Rakstveida iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību apdraudētā persona iesniedz procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs:

1) noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības iemesls;

2) pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus;

3) lemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai saņemtā iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(4) Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona iesniegumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kas šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram.

296.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, tad - dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīves un darba vietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, ar kuriem apstiprinās nepieciešamība noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, norādot nepieciešamās aizsardzības veidu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

413.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 296.panta 4.punktā vārdus “norādot nepieciešamās aizsardzības veidu” ar vārdiem “izsakot priekšlikumu par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

303.pants.Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

297.pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu.

(1) Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors vai attiecīgā tiesu apgabala virsprokurors, iepazinies ar apdraudētās personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī uzklausījis apdraudēto personu, viņas pārstāvi vai aizstāvi, pieņem lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai ar savu lēmumu atsakās noteikt personai speciālo procesuālo aizsardzību.

(2) Ja persona iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību iesniegusi tiesai, lēmumu par aizsardzības noteikšanu pieņem tiesa. Šādu lēmumu tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība personas procesuālajai aizsardzībai, un ir šīs personas piekrišana.

(3) Pieņemot lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, persona tiek atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu.

(4) Nepieciešamības gadījumā, lai slēptu personas identitāti, Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots prokurors lēmumā norāda par personas identitātes datu aizstāšanu ar pseidonīmu.

414.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

415.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 297.panta pirmajā daļā vārdus “viņa pilnvarots prokurors vai attiecīgā tiesu apgabala virsprokurors” un papildināt pēc vārdiem “kā arī” ar vārdiem “nepieciešamības gadījumā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 297.panta ceturtajā daļā vārdus “vai viņa pilnvarots prokurors”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

304.pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors, iepazinies ar apdraudētās personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausījis apdraudēto personu, tās pārstāvi vai aizstāvi, pieņem lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai ar savu lēmumu atsaka noteikt personai speciālo procesuālo aizsardzību.

(2) Ja persona iesniegumu par nepieciešamību noteikt tai speciālo procesuālo aizsardzību iesniegusi tiesai, lēmumu par šādas aizsardzības noteikšanu pieņem tiesa. Šādu lēmumu tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība speciāli procesuāli aizsargāt personu un šī persona tam piekritusi.

(3) Pieņemot lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, attiecīgā persona tiek atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu personu.

(4) Ja nepieciešams slēpt personas identitāti, ģenerālprokurors lēmumā norāda, ka personas identitātes dati aizstājami ar pseidonīmu.

298.pants. Lēmums par speciālas procesuālas aizsardzības noteikšanu.

(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu var sastādīt rezolūcijas formā, kurā norāda aizsardzības veidu, kā arī institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, uzraudzība un kontrole.

(2) Speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas atteikuma gadījumā lēmumā norāda atteikuma motivāciju.

 

416.

 

 

417.

Juridiskā komisija

Papildināt 298.panta nosaukumu ar vārdiem “vai atteikumu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 298.pantu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu pieņem pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

(2) Lēmumā norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos aizsardzības pasākumus.

(3) Pieņemot lēmumu par atteikšanos atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu, norāda atteikuma motivāciju.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

305.pants.Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai atteikumu to noteikt

(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu pieņem pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

(2) Lēmumā norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos aizsardzības pasākumus.

(3) Pieņemot lēmumu par atteikšanos atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu, norāda atteikuma motivāciju.

299.pants. Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpilde.

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs:

1) iepazīstina personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību, ar pieņemto lēmumu;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar viņas aizsardzības pasākumiem, par ko persona parakstās;

5) informē aizsargājamo personu, kurai noteikts pseidonīms, par pseidonīma lietošanu procesuālajos dokumentos un par tādu pašu atbildību darbojoties ar pseidonīmu kā ar saviem identitātes datiem, par ko persona parakstās un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Lēmuma izpildi par personas speciālo procesuālo aizsardzību Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors, tiesas apgabala virsprokurors vai tiesa savas kompetences ietvaros var uzdot izpildīt izmeklēšanas iestādei.

(3) Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpildi uzrauga un kontrolē Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors, tiesu apgabala virsprokurors vai tiesa, kas šo lēmumu pieņēma.

(4) Nododot krimināllietu no viena procesa virzītāja otram, procesa virzītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, iepazīstina jauno procesa virzītāju ar lēmumu un materiāliem par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, personas iesniegums, tā pārbaudes materiāli, procesa virzītāja ierosinājums un citi materiāli, kas attiecas uz speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu un tās realizēšanu, netiek pievienoti krimināllietai, bet tiek glabāti saskaņā ar valsts noslēpumu saturošo dokumentu glabāšanas noteikumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

418.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < /span>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 299.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja personas aizsardzību nodrošina tikai ar 302.un 303.pantā minētiem kriminālprocesuāliem līdzekļiem, lēmuma izpildi veic procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja personas aizsardzību nodrošina ar speciālā likumā minētiem pasākumiem, procesa virzītājs lēmumu nosūta izpildei speciālās aizsardzības iestādei un izpilde notiek speciālajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

306.pants. Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs:

1) iepazīstina personu, kura lūgusi noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, ar pieņemto lēmumu;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt šo lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu par tās pienākumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar tās aizsardzības pasākumiem, un persona par to parakstās;

5) informē aizsargājamo personu, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, par tā lietošanu procesuālajos dokumentos un par tādu pašu atbildību, darbojoties ar pseidonīmu kā ar saviem identitātes datiem. Persona par to parakstās un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina tikai ar šā likuma 309. un 310.pantā minētajiem kriminālprocesuālajiem līdzekļiem, lēmuma izpildi veic procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina ar īpašā likumā minētajiem pasākumiem, procesa virzītājs lēmumu nosūta izpildei speciālās aizsardzības iestādei, un tā izpilde notiek īpašā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Nododot krimināllietu no viena procesa virzītāja otram, procesa virzītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, iepazīstina jauno procesa virzītāju ar lēmumu un materiāliem par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, personas iesniegums, tā pārbaudes materiāli, procesa virzītāja ierosinājums un citi materiāli, kas attiecas uz speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu un tās realizēšanu, netiek pievienoti krimināllietai, bet tiek glabāti saskaņā ar valsts noslēpumu saturošu dokumentu glabāšanas noteikumiem.

300.p. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.

(1) Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir tiesības:

1) iepazīties ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu;

2) saņemt atlīdzību par materiāliem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar speciālo procesuālo aizsardzību;

3) iesniegt procesa virzītajam sūdzības vai priekšlikumus saistība ar aizsardzības veikšanu;

4) atteikties no speciālās procesuālās aizsardzības jebkurā brīdī;

5) uzaicināt advokātu kā pārstāvi, kuram ir tiesības pārstāvēt izsargājamās personas intereses visā aizsardzības periodā.

(2) Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir jāievēro visi speciālās procesuālās aizsardzības noteikumi, neizpaužot informāciju par aizsardzības realizēšanas pasākumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

419.

 

 

420.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izslēgt no 300. panta pirmās daļas 5. punkta vārdus “advokātu kā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 300.pantu šādā redakcijā:

“Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir speciālajā likumā noteiktās aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

307.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir īpašā likumā noteiktās aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.

301.pants. Aizstāvja un citu personu tiesības un pienākumi.

Aizstāvim un citām personām, kuras piedalās kriminālprocesā un kurām sakarā ar savu procesuālo pienākumu izpildi ir zināms par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, nav tiesību izpaust ziņas par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un viņas aizsardzības pasākumiem.

 

 

 

308.pants. Aizstāvja un citu personu tiesības un pienākumi

Aizstāvim un citām personām, kuras piedalās kriminālprocesā un kurām sakarā ar savu procesuālo pienākumu izpildi ir zināms par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, nav tiesību izpaust ziņas par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un tās aizsardzības pasākumiem.

302.p. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā.

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar iestādes, kas izpilda procesuālo aizsardzību, starpniecību.

(2) Procesuālo darbību, kurās piedalās aizsargājamajā persona, kurai noteikts pseidonīms, fiksēšanas dokumentos procesa virzītājs aizsargājamās personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda iestādes, kas izpilda procesuālo aizsardzību, adresi.

(3) Izdarot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskus līdzekļus, kuri neļauj identificēt aizsargājamo personu. Aizsargājamajai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja viņas dotās atbildes var dot iespēju noteikt viņas identitāti.

(4) Ar Ģenerālprokurora, viņa pilnvarotā prokurora vai tiesas apgabala virsprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai noteikts pseidonīms, uzrāda tikai viņas pseidonīmu un iestādes, kas izpilda procesuālo aizsardzību, adresi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

421.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 302.panta ceturtajā daļā vārdus “viņa pilnvarotā prokurora vai tiesas apgabala virsprokurora”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

309.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes adresi.

(3) Izdarot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes adresi.

303.pants. Iztiesāšanas īpatnības.

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Nepieciešamības gadījumā aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē ar tehnisko līdzekļu starpniecību, pati atrodoties ārpus tiesas zāles, ievērojot 138.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā noteikts pseidonīms, ir tiesības tiesā neliecināt, ja ir pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā personas ar pseidonīmu pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā noteikts pseidonīms, sniedz liecību tiesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību, lai nepieļautu aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, var radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus.

(5) Ja personas, kurai kriminālprocesā noteikts pseidonīms, identitātes dati tiesā tiek atklāti, Ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod izmeklēšanas iestādei veikt likumā noteiktos personas aizsardzības pasākumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

422.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 303.panta piektajā daļā vārdus “izmeklēšanas iestādei veikt likumā” ar vārdiem “speciālajai aizsardzības iestādei veikt speciālajā likumā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

310.pants. Iztiesāšanas īpatnības

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Ja nepieciešams, aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pati atrazdamās ārpus tiesas sēžu zāles, ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ir tiesības tiesā neliecināt, ja pastāv pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā liecības, ko persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniegusi pirmstiesas procesā, tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniedz liecību tiesā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai nepieļautu tās identificēšanas iespēju, drīkst radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus.

(5) Ja tiesas sēdē tiek atklāti tādas personas identitātes dati, kurai kriminālprocesā tie aizstāti ar pseidonīmu, ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod speciālajai aizsardzības iestādei veikt īpašā likumā noteiktos šīs personas aizsardzības pasākumus.

304.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšana.

(1) Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar Ģenerālprokurora, viņa pilnvarota prokurora, tiesu apgabala virsprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī, ja:

1) ir zudusi apdraudējuma iespēja;

2) zudis aizsardzības iemesls;

3) persona atteikusies no aizsardzības;

4) ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu.

(2) Ja aizsargājamā persona atsakās no aizsardzības, viņa par to iesniedz rakstisku iesniegumu procesa virzītājam, kurš to nodod izlemšanai šā panta pirmajā daļā norādītajām personām.

(3) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu glabājas kopā ar citiem materiāliem, kas attiecas uz speciālo procesuālo aizsardzību.

 

 

 

 

423.

 

 

 

424.

 

425.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 304.panta pirmajā daļā vārdus “viņa pilnvarota prokurora, tiesu apgabala virsprokurora” un 1.punktu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 304.panta pirmas daļas 1.punktu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 304.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “iemesls” ar vārdu “pamats”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

 

 

311.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšana

(1) Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī, ja:

1) zudis aizsardzības iemesls;

2) persona atteikusies no aizsardzības;

3) ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu.

(2) Ja aizsargājamā persona atsakās no aizsardzības, tā iesniedz par to rakstveida iesniegumu procesa virzītājam, kas šo iesniegumu nodod izlemšanai šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(3) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu glabājas kopā ar citiem materiāliem, kas attiecas uz speciālo procesuālo aizsardzību.

 

305.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana.

Ja veicamie pasākumi nevar garantēt procesuāli aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors, tiesas apgabala virsprokurors vai tiesa, kuri noteica aizsardzību, pieņem lēmumu par aizsargājamās personas liecības neizmantošanu kā pierādījumu krimināllietā.

 

 

 

 

 

426.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 305.pantā vārdus “viņa pilnvarots prokurors, tiesas apgabala virsprokurors”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

312.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

Ja veicamie pasākumi nevar garantēt procesuāli aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors vai tiesa, kas noteica aizsardzību, pieņem lēmumu neizmantot šīs personas liecības kā pierādījumu krimināllietā.

7.sadaļa.

Procesuālie termiņi.

427.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 7.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā sadaļa. Procesuālie termiņi un dokumenti.”

 

Atbalstīt

Piektā sadaļa

Procesuālie termiņi un dokumenti

19.nodaļa. Procesuālie termiņi.

 

 

 

19.nodaļa. Procesuālie termiņi

306.pants. Procesuālais termiņš.

Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts laika periods vai moments, kura laikā vai kuram iestājoties, personām, kas iesaistītas kriminālprocesā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai arī atturēties no to īstenošanas.

 

 

 

313.pants. Procesuālais termiņš

Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts laika periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.

307.pants. Procesuālā termiņa sākums.

(1) Procesuālais termiņš, kas nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos vai vienlaicīgi ar citu procesuālo darbību, saistīts ar noteikto notikumu un tas nepakļaujas 308.pantā paredzētajiem termiņu aprēķināšanas noteikumiem.

(2) Procesuālā termiņa, kas noteikts stundās, dienās vai mēnešos, tecējuma sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, tad par sākumu uzskatāms laika brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms laika brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, viņai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

 

 

 

314.pants. Procesuālā termiņa sākums

(1) Ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 315.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi.

(2) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa tecējuma sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, par termiņa sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

308.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana.

(1) Procesuālo termiņu, kura ilgums noteikts stundās, dienās vai mēnešos, aprēķina, ievērojot termiņa tecējuma sākumu un likumā noteikto termiņa reglamentācijas veidu.

(2) Aprēķinot termiņu, kas noteikts stundās vai dienās, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums, par termiņa aprēķināšanas sākumu uzskatot nākošo stundu vai dienu. Termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās.

(3) Termiņš, kas noteikts mēnešos, beidzas pēdējā mēneša atbilstošajā datumā, bet, ja mēnesī nav atbilstoša datuma, tad atbilstošā mēneša pēdējā datumā.

(4) Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, tad par pēdējo termiņa dienu skaitāma pirmā sekojošā darbdiena.

 

 

 

315.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana

(1) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa ilgumu aprēķina, ievērojot termiņa tecējuma sākumu un likumā noteikto termiņa reglamentācijas veidu.

(2) Aprēķinot stundās vai dienās noteikto termiņu, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums. Par termiņa aprēķināšanas sākumu uzskata nākamo stundu vai dienu. Termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnajai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās.

(3) Mēnešos noteiktais termiņš beidzas pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja mēnesī attiecīgā datuma nav, — attiecīgā mēneša pēdējā datumā.

(4) Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, par pēdējo termiņa dienu uzskatāma pirmā nākamā darbdiena.

309.pants. Izņēmumi procesuālo termiņu aprēķināšanā.

(1) Aprēķinot procesuālo termiņu, piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītus procesuālos piespiedu līdzekļus, par termiņa sākumu uzskatāms procesuālā piespiedu līdzekļa faktiskais piemērošanas brīdis.

(2) Pēc šī termiņa izbeigšanās, ja tas noteiktajā kārtībā nav pagarināts, persona, kurai procesuālais piespiedu līdzeklis piemērots, nekavējoties atbrīvojama.

 

 

 

316.pants. Izņēmumi procesuālo termiņu aprēķināšanā

(1) Aprēķinot ar brīvības atņemšanu saistīta procesuālā piespiedu līdzekļa termiņu, par tā sākumu uzskatāms procesuālā piespiedu līdzekļa faktiskais piemērošanas brīdis.

(2) Pēc šā termiņa izbeigšanās, ja tas noteiktā kārtībā nav pagarināts, persona, kurai procesuālais piespiedu līdzeklis piemērots, nekavējoties atbrīvojama.

310.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā.

(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz termiņa beigām ir nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz termiņa beigām nodots pastā un attiecīgi apliecināts nodošanas fakts.

(2) Termiņš ir ievērots, ja persona, kas atrodas apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, attiecīgo dokumentu nodevusi apcietinājuma vietas vai ārstniecības iestādes administrācijai līdz termiņa beigām.

(3) Termiņa, kas nosaka tiesību realizāciju, nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību izbeigšanos.

(4) Termiņa, kas nosaka procesuālo pienākumu izpildi, nokavēšana neatbrīvo no pienākuma izpildes un noteiktais procesuālais pienākums izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

317.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā

(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz noteiktā termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots pastā un nodošanas fakts attiecīgi apliecināts.

(2) Termiņš ir ievērots, ja persona, kura atrodas apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, attiecīgo dokumentu nodevusi apcietinājuma vietas vai ārstniecības iestādes administrācijai līdz noteiktā termiņa beigām.

(3) Tiesību realizāciju noteicošā termiņa nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību izbeigšanos.

(4) Procesuālo pienākumu izpildi noteicošā termiņa nokavēšana neatbrīvo no pienākuma izpildes, un attiecīgais procesuālais pienākums izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

311.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana.

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību. Termiņus, kurus saskaņā ar šo likumu ir iespējams pagarināt, pagarina likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja šajā likumā nav atrunāts citādi, tad jautājums par termiņa pagarināšanu lemjams ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa notecēšanas, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa notecēšanas. Likumā noteiktos gadījumos, kā arī tad, ja to prasa lietas apstākļi, iesniegumu par termiņa pagarināšanu izskata ieinteresēto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Lēmumā par termiņa pagarināšanu norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Lēmumu par atteikšanos pagarināt termiņu vai par termiņa pagarināšanu var pārsūdzēt.

(6) Pagarinot termiņus, ievēro 308.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

 

 

 

318.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību. Termiņus, kurus saskaņā ar šo likumu iespējams pagarināt, pagarina likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, jautājums par termiņa pagarināšanu izlemjams ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa notecēšanas, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa notecēšanas. Likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja to prasa lietas apstākļi, iesniegumu par termiņa pagarināšanu izskata ieinteresēto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Šajā lēmumā norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu var pārsūdzēt.

(6) Pagarinot termiņus, ievēro šā likuma 315.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

312.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana.

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojama iemesla pēc nokavējusi termiņu, kas nosaka tiesību realizāciju, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šī termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegums par nokavēta termiņa atjaunošanu procesa virzītājam jāizskata ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, iesnieguma par termiņa atjaunošanu izskatīšana notiek iesniedzēja un citu aicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu var pārsūdzēt.

(6) Procesa virzītājs, kurš saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavētā termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(7) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošo lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

 

319.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegums par nokavēta termiņa atjaunošanu procesa virzītājs izskata ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, iesniegumu par termiņa atjaunošanu izskata iesniedzēja un citu uzaicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam, un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu var pārsūdzēt.

(6) Procesa virzītājs, saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavēta termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(7) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.

 

8.sadaļa.

Procesuālie dokumenti.

428.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 8.sadaļas nosaukumu atstājot tikai nodaļas nosaukumu.

Atbalstīt

 

20.nodaļa. Nolēmumi.

 

 

 

20.nodaļa. Nolēmumi

313.pants. Lēmumi pirmstiesas procesā.

(1) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs pieņem un rakstveidā sastāda lēmumus:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

3) par personas atzīšanu par cietušo;

4) par personas saukšanu pie kriminālatbildības;

5) par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

6) par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(2) Procesa virzītājs pieņem lēmumu arī citos šajā likumā noteiktos gadījumos, bet nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par jebkuru procesā nozīmīgu jautājumu.

(3) Amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāji, pieņem lēmumus savas kompetences jautājumos.

 

 

 

320.pants. Lēmumi pirmstiesas procesā

(1) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs pieņem un rakstveidā noformē lēmumus par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto;

3) personas atzīšanu par cietušo;

4) personas saukšanu pie kriminālatbildības;

5) piespiedu līdzekļa piemērošanu;

6) pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(2) Procesa virzītājs pieņem lēmumu arī citos šajā likumā noteiktajos gadījumos, bet, ja nepieciešams, var pieņemt lēmumu par jebkuru procesā nozīmīgu jautājumu.

(3) Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāji, pieņem lēmumus savas kompetences jautājumos.

 

314.pants. Tiesas nolēmumi.

(1) Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.

(2) Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par jautājumiem, kas jāizlemj krimināllietu sagatavojot izskatīšanai tiesas sēdē, lietas iztiesāšanas gaitā un nododot spriedumu izpildei.

(4) Tiesas spriedumus, bet likumā noteiktos gadījumos – arī lēmumus sastāda rakstveidā.

 

 

 

321.pants. Tiesas nolēmumi

(1) Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.

(2) Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par jautājumiem, kas jāizlemj, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, lietas iztiesāšanas gaitā un nododot spriedumu izpildei.

(4) Tiesas spriedumus, bet likumā noteiktajos gadījumos arī lēmumus noformē rakstveidā.

315.pants. Nolēmuma struktūra.

(1) Rakstveidā sastādīts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un tā amatpersonu, kas pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidrotos apstākļus, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļa nolēmumā jāuzrāda, ja tas ir norādīts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstiskais lēmums var sastāvēt tikai no rezolutīvās daļas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

322.pants. Nolēmuma struktūra

(1) Rakstveidā noformēts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidrotos apstākļus, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļa nolēmumā jāuzrāda, ja tas ir norādīts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstveida lēmums var sastāvēt tikai no rezolutīvās daļas.

316.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu.

(1) Ar nolēmumu jāiepazīstina personas, kas iesaistītas kriminālprocesā un kuru tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, viņu aizstāvji vai pārstāvji, kā arī persona, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības izdarīšanas vai pabeidzot pirmstiesas rocesu.

 

 

 

323.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu

(1) Ar nolēmumu iepazīstināmas personas, kuras iesaistītas kriminālprocesā un kuru tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, šo personu aizstāvji vai pārstāvji, kā arī persona, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības izdarīšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

317.pants. Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība.

(1) Visi procesuālie lēmumi stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas, ja vien likumā nav noteikta cita kārtība.

(2) Tiesas spriedumi stājas spēkā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

324.pants. Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība

(1) Visi procesuālie lēmumi stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas, ja vien likumā nav noteikta cita kārtība.

(2) Tiesas spriedumi stājas spēkā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

318.pants. Nolēmuma obligātums.

(1) Spēkā stājies nolēmums ir obligāts visiem un tas ir izpildāms.

(2) Citās valstīs nolēmumu izpilda saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem.

 

 

 

325.pants. Nolēmuma obligātums

(1) Spēkā stājies nolēmums ir obligāts un izpildāms visiem.

(2) Citās valstīs nolēmumu izpilda saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem līgumiem.

21.nodaļa. Protokoli.

 

 

 

21.nodaļa. Protokoli

319.pants. Procesuālās darbības protokols.

(1) Pirmstiesas procesā izdarītās izmeklēšanas darbības gaitu, bet likumā noteiktos gadījumos – arī citas procesuālās darbības gaitu fiksē šīs darbības protokolā.

(2) Tiesas procesā izdarītās procesuālās darbības fiksē tiesas sēdes protokolā.

 

 

 

326.pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Pirmstiesas procesā izdarītās izmeklēšanas darbības gaitu, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī citas procesuālās darbības gaitu fiksē šīs darbības protokolā.

(2) Tiesas procesā izdarītās procesuālās darbības fiksē tiesas sēdes protokolā.

320.pants. Protokola saturs.

(1) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) laiku, kad darbība sākta un pabeigta,

3) procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;

4) personu, kas piedalās procesuālajā darbībā, vārds, uzvārds, personas kods un nepieciešamības gadījumā – arī adrese;

5) darbības norises gaitu un konstatētos faktus, ja tādi ir;

6) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus;

7) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu.

(2) Protokolam pievieno priekšmetus un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(3) Tiesas sēdes protokola saturu nosaka 475.pants.

 

 

 

327.pants. Protokola saturs

(1) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

3) procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;

4) personu — procesuālās darbības dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas kodu un, ja nepieciešams,— arī adresi;

5) darbības norises gaitu un konstatētos faktus, ja tādi ir;

6) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus;

7) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu.

(2) Protokolam pievieno priekšmetus un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(3) Tiesas sēdes protokola saturu nosaka šā likuma 477.pants.

321.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu.

(1) Procesuālās darbības izdarītājs iepazīstina personas, kas piedalījās darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolas ot, uzrādot vai atskaņojot tos. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības izdarītājs, protokola rakstītājs un visas personas, kas piedalījās darbībā. Ja persona parakstīties atsakās, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

 

 

 

328.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu

(1) Procesuālās darbības izdarītājs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar šīs procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot to. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības izdarītājs, protokola rakstītājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

22.nodaļa. Pavēstes.

 

 

 

22.nodaļa. Pavēstes

322.pants. Pavēste.

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs izsauc personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai viņa piedalītos kriminālprocesā (turpmāk – izsaucamā persona).

 

429.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 322.pantā un turpmāk visā 22.nodaļā vārdu izsaukt (attiecīgā locījumā) ar vārdu “aicināt” (attiecīgā locijumā).

 

Atbalstīt

 

329.pants. Pavēste

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs uzaicina personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai tā piedalītos kriminālprocesā (turpmāk — aicināmā persona).

 

323.pants. Pavēstes saturs.

Pavēstē norāda:

1) izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi;

2) izsaucamās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi;

3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi;

4) ierašanās vietu un laiku;

5) tās lietas nosaukumu, kurā personu izsauc;

6) personas izsaukšanas iemeslu;

7) personas, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar izsaucamās personas prombūtni, pienākumu pēdējai to nodot;

8) neierašanās sekas.

 

 

 

330.pants. Pavēstes saturs

Pavēstē norāda:

1) aicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi;

2) aicināmās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu tās pilnvarota pārstāvja adresi;

3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi;

4) ierašanās vietu un laiku;

5) tās lietas nosaukumu, kurā personu uzaicina;

6) personas uzaicināšanas iemeslu;

7) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to uzaicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā;

8) neierašanās sekas.

324.pants. Pavēstes nogādāšana.

(1) Pavēsti izsniedz ne mazāk kā trīs dienas pirms ierašanās laika. Gadījumos, kad procesuālā darbība ir neplānota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz izsaucamās personas norādīto adresi.

(3) Ja izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var izsaukt, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nogādā uz izsaucamās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Izsaucamajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

331.pants. Pavēstes nogādāšana

(1) Pavēsti izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Gadījumos, kad procesuālā darbība ir neplānota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz uzaicināmās personas norādīto adresi.

(3) Ja uzaicināmā persona norādījusi citu saziņas veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var uzaicināt, izmantojot arī citus saziņas veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nogādā uz uzaicināmās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Uzaicināmajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

325.pants. Pavēstes izsniegšana.

(1) Pavēsti izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(3) Ja izsaucamā persona atrodas prombūtnē, pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi izsaucamā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.

 

 

 

 

332.pants. Pavēstes izsniegšana

(1) Pavēsti uzaicināmajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(3) Uzaicināmās personas prombūtnes gadījumā pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi uzaicināmā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.

 

326.pants. Pavēstes izsniegšana nodošanai izsaucamajai personai.

(1) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās norādītajā adresē, pavēsti izsniedz pieaugušajam ģimenes loceklim, kurš dzīvo kopā ar izsaucamo personu.

(2) Pavēstes saņēmējs pavēstes paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda attiecības ar izsaucamo personu.

(3) Pavēstes saņēmēja pienākums ir nekavējoties nodot pavēsti izsaucamajai personai.

 

430.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

431.

Juridiskā komisija

Aizstāt 326.panta pirmajā daļā vārdu “pieaugušajam” ar vārdiem “citam pilngadīgam”.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 326.panta trešajā daļā vārdu “nekavējoties”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

333.pants. Pavēstes izsniegšana nodošanai uzaicināmajai personai

(1) Ja pavēstes piegādātājs nesastop uzaicināmo personu tās norādītajā adresē, viņš pavēsti izsniedz citam pilngadīgam ģimenes loceklim, kas dzīvo kopā ar uzaicināmo personu.

(2) Pavēstes saņēmējs pavēstes paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda, kādās attiecībās viņš ir ar uzaicināmo personu.

(3) Pavēstes saņēmēja pienākums ir nodot pavēsti uzaicināmajai personai.

327.pants. Izsaucamās personas pienākums pieņemt pavēsti.

(1) Izsaucamās personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(2) Ja izsaucamā persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ procesa virzītājam.

 

 

 

334.pants. Uzaicināmās personas pienākums pieņemt pavēsti

(1) Uzaicināmās personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(2) Ja uzaicināmā persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ procesa virzītājam.

328.pants. Izsaucamās personas pienākums būt sasniedzamai.

(1) Izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka izsaucamajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu, izņemot 324.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja pavēste izsaucamajai personai nogādāta 324.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka izsaucamajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

 

 

432.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 328.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kura konkrētajā kriminālprocesā vismaz vienu reizi procesuālās darbības izdarītājam ir norādījusi savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.”

 

 

Atbalstīt

335.pants. Uzaicināmās personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Personai, kura konkrētajā kriminālprocesā vismaz vienu reizi ir norādījusi procesuālās darbības izdarītājam savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka uzaicināmajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu, izņemot šā likuma 331.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja pavēste uzaicināmajai personai nogādāta šā likuma 331.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka uzaicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

9.sadaļa

Pieteikumi un sūdzības.

433.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 9.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sestā sadaļa. Pieteikumi un sūdzības.“
 

Atbalstīt
Sestā sadaļa
Pieteikumi un sūdzības

23.nodaļa. Pieteikumi.

 

 

 

23.nodaļa. Pieteikumi

329.pants. Pieteikumu izskatīšanas termiņi.

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizlemj trīs dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

 

 

 

336.pants. Pieteikumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc pieteikuma saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

330.pants. Pieteikumu izlemšana.

(1) Pieteikums ir jāapmierina, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu apmierina, rakstisku lēmumu var nesastādīt, bet par pieteikuma apmierināšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu, kuru paziņo pieteikuma iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot kopiju.

(4) Procesa virzītāja lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

337.pants. Pieteikumu izlemšana

(1) Pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par pieteikuma apmierināšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu, kuru paziņo pieteikuma iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot viņam sava lēmuma kopiju.

(4) Procesa virzītāja lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

24.nodaļa. Sūdzības.

 

 

 

24.nodaļa. Sūdzības

331.pants. Tiesības iesniegt sūdzības.

(1) Par amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, rīcību vai nolēmumu sūdzību var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

(2) Procesa virzītāja nolēmums nav pārsūdzams tikai likumā īpaši noteiktos gadījumos.

 

 

 

338.pants. Tiesības iesniegt sūdzības

(1) Sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

(2) Procesa virzītāja nolēmums nav pārsūdzams tikai likumā īpaši noteiktajos gadījumos.

332.pants. Sūdzības iesniegšana.

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību – šīs amatpersonas priekšniekam vai procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem - izmeklēšanas iestādes priekšniekam vai uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem - amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

5) par izmeklēšanas tiesneša lēmumu – apgabaltiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

7) par tiesas nolēmumu – augstāka līmeņa tiesai.

(3) Personai, kas saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā kopā ar savu paskaidrojumu nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, viņš vienlaikus arī pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem, par ko norāda savā paskaidrojumā.

(4) Sūdzības var būt rakstiskas un mutiskas. Mutisku sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kam mutiskā sūdzība pieteikta. Mutiskas sūdzības izlemj kārtībā, kas noteikta rakstisku sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz sūdzības saturu.

(5) Personai, kas neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību viņai zināmā valodā.

 

 

 

339.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību — šīs amatpersonas priekšniekam vai procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem — izmeklēšanas iestādes priekšniekam vai uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem — amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

5) par izmeklēšanas tiesneša lēmumu — apgabaltiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

7) par tiesas nolēmumu — augstāka līmeņa tiesai.

(3) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā kopā ar savu paskaidrojumu nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus arī pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem, par to norādot savā paskaidrojumā.

(4) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(5) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tai valodā, kuru tā prot.

333.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana.

(1) Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc sūdzības saņemšanas no aizturētā vai apcietinātā tā nekavējoties jānodod amatpersonai, kurai tā adresēta.

(2) Citas sūdzības, ko saņēmusi aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācija, vienas dienas laikā jānodod procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas konkrētā krimināllieta. Procesa virzītājs triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas brīža to izskata vai nosūta pēc piekritības.

 

 

 

340.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana

(1) Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc aizturētā vai apcietinātā sūdzības saņemšanas tā nekavējoties jānodod amatpersonai, kurai šī sūdzība adresēta.

(2) Citas sūdzības, ko saņēmusi aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācija, vienas dienas laikā jānodod procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas konkrētā krimināllieta. Procesa virzītājs triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas to izskata vai nosūta pēc piekritības.

334.pants. Sūdzības iesniegšanas termiņi.

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas brīža.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt desmit dienu laikā no nolēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, to var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kam ir tiesības pieņemt sūdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

434.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 334.panta trešajā daļā vārdus “kopijas saņemšanas” ar vārdu “pieejamības”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

341.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, to var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt sūdzību.

335.pants. Sūdzības atsaukšana.

(1) Persona, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt.

(2) Sūdzību, kas iesniegta tiesai, var atsaukt līdz tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai.

(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā interesēs, var atsaukt tikai ar viņa piekrišanu.

 

 

 

342.pants. Sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt.

(2) Sūdzību, kas iesniegta tiesai, var atsaukt līdz brīdim, kad tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai.

(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā interesēs, var atsaukt tikai ar viņa piekrišanu.

336.pants. Nolēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības iesniegšanu.

Šajā likumā noteiktajos gadījumos sūdzības iesniegšana aptur pārsūdzētā nolēmuma izpildi. Pārējos gadījumos lēmuma izpildi var apturēt amatpersona, kas izskata sūdzību, ja viņa to uzskata par nepieciešamu.

 

 

 

343.pants. Nolēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības iesniegšanu

Šajā likumā noteiktajos gadījumos sūdzības iesniegšana aptur pārsūdzētā nolēmuma izpildi. Pārējos gadījumos lēmuma izpildi var apturēt amatpersona, kura izskata sūdzību, ja šī amatpersona to uzskata par nepieciešamu.

337.pants. Sūdzības izskatīšana.

(1) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kas apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(2) Amatpersona, kas izskata sūdzību, nav saistīta tikai ar sūdzības motīviem. Nepieciešamības gadījumā viņa var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(3) Amatpersonai, kas izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus personu pārkāpto tiesību un likumisko interešu atjaunošanai.

 

 

 

344.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(2) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(3) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

338.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi.

(1) Amatpersonai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā pēc tās saņemšanas un jāpaziņo sūdzības iesniedzējam par rezultātiem.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildus materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana septiņu dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(3) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata 14. un 15.sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

 

 

435.

 

 

 

 

 

436.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 338.panta pirmajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “desmit”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 338.panta otrajā daļā vārdu “septiņu” ar vārdu “trīsdesmit”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

345.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Amatpersona sūdzību izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas un paz iņo sūdzības iesniedzējam par rezultātiem.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(3) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma Vienpadsmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

339.pants. Sūdzības izlemšana.

(1) Sūdzību var apmierināt, noraidīt vai dot izskaidrojumu.

(2) Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

(3) Atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

(4) Amatpersona, kas izlemj sūdzību, nevar atcelt agrāk pieņemto nolēmumu, ja tas var radīt personas, kas iesniegusi sūdzību vai kuras interesēs tā iesniegta, stāvokļa pasliktināšanos.

 

 

 

346.pants. Sūdzības izlemšana

(1) Sūdzību var apmierināt, noraidīt vai sniegt izskaidrojumu.

(2) Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

(3) Atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

(4) Amatpersona, kura izlemj sūdzību, nevar atcelt agrāk pieņemto nolēmumu, ja tas var radīt stāvokļa pasliktināšanos personai, kura iesniegusi sūdzību vai kuras interesēs tā iesniegta.

340.pants. Paziņojums par sūdzības izlemšanu.

(1) Personai, kas iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākās pārsūdzības iespēju un kārtību.

(2) Ja ar pārsūdzēto rīcību vai nolēmumu personai pretlikumīgi nodarīts kaitējums, tai jāizskaidro tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību vai novēršanu un šo tiesību realizēšanas kārtību.

(3) Sūdzību un atbildes kopiju uz to, kā arī sūdzības pārbaudes materiālus pievieno krimināllietai.

 

 

 

347.pants. Paziņojums par sūdzības izlemšanu

(1) Personai, kura iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākas pārsūdzības iespēju un kārtību.

(2) Ja ar pārsūdzēto rīcību vai nolēmumu personai pretlikumīgi nodarīts kaitējums, tai izskaidro tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību vai novēršanu un šo tiesību realizēšanas kārtību.

(3) Sūdzību un atbildes kopiju uz to, kā arī sūdzības pārbaudes materiālus pievieno krimināllietai.

25.nodaļa. Sūdzības par Ģenerālprokurora lēmumiem.

 

 

 

25.nodaļa. Sūdzības par ģenerālprokurora lēmumiem

341.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana.

Par Ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 297., 304., 364., 379., 380., 628. un 629. pantu, sūdzību var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ar konkrēto lēmumu ir aizskartas, desmit dienu laikā no dienas, kad viņai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu un tā saturs.

 

 

437.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 341.pantā skaitļus un vārdus “297., 304., 364., 379., 380., 628. un 629. pantu” ar vārdiem un skaitļiem “297., 304. un 398.pantu”.

 

 

Atbalstīt

 

 

348.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana

Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 304., 311. un 398.pantu, var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ar konkrēto lēmumu aizskartas, 10 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu un tā saturs.

342.pants. Sūdzības iesniegšana un izskatīšanas noteikšana.

(1) Sūdzību par Ģenerālprokurora lēmumu iesniedz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

(2) Saņēmis sūdzību, departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem pārbaudīt sūdzību.

(3) Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka izskatīšanas laiku.

(4) Nepieciešamības gadījumos tiesnesis var izprasīt dokumentus un citus materiālus, kā arī izsaukt personas paskaidrojumu sniegšanai.

(5) Tiesnesis paziņo Ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu vai viņu pārstāvju tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma ir jānodrošina piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

 

 

 

349.pants. Sūdzības iesniegšana un izskatīšanas noteikšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu iesniedz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

(2) Saņēmis sūdzību, departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem pārbaudīt sūdzību.

(3) Tiesnesis, kuram uzdots ziņot par pārbaudes rezultātiem, pieprasa no ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka sūdzības izskatīšanas laiku.

(4) Ja nepieciešams, tiesnesis var izprasīt dokumentus un citus materiālus, kā arī izsaukt attiecīgās personas paskaidrojumu sniegšanai.

(5) Tiesnesis paziņo ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu pašu vai viņu pārstāvju tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma ir jānodrošina piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

 

343.pants. Sūdzības izskatīšana.

(1) Sūdzību par Ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments trīs tiesnešu sastāvā, piedaloties Ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojošiem iemesliem, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un Ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt Ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt Ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt Ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

 

 

350.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju tiesnešu sastāvā, piedaloties ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

344.pants.Tiesas rīcība pēc sūdzības izskatīšanas.

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu un citus izprasītos materiālus trīs dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta Ģenerālprokuroram.

 

 

 

351.pants.Tiesas rīcība pēc sūdzības izskatīšanas

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu un citus izprasītos materiālus triju dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta ģenerālprokuroram.

 

10.sadaļa.

Mantiskie jautājumi kriminālprocesā.

438.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 10.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Septītā sadaļa. Mantiskie jautājumi kriminālprocesā.“

 

Atbalstīt

Septītā sadaļa

 Mantiskie jautājumi kriminālprocesā

26.nodaļa. Ar noziedzīgu nodarījumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana

 

 

 

26.nodaļa. Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana

345.pants. Kompensācija par cietušajam nodarīto kaitējumu.

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kas ar noziedzīgu nodarījumu nodarījusi kaitējumu, izmaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais izmaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Kompensācija nav kaitējuma civiltiesiska atlīdzināšana, tāpēc cietušais nezaudē tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā ceļā, tomēr kompensācija ņemama vērā, nosakot atlīdzības apmēru.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no tiesas nodevas un nav saistīts ar krimināllietā pieteikto kompensācijas apmēru.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

 

 

 

352.pants. Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais izmaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Kompensācija nav kaitējuma civiltiesiska atlīdzināšana, tāpēc cietušais nezaudē tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā, tomēr kompensācija ņemama vērā, nosakot atlīdzības apmēru.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no tiesas nodevas un nav saistīts ar krimināllietā pieteikto kompensācijas apmēru.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

346.pants. Kompensācijas pieteikums.

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par nodarītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā ir jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Mutisko pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet pieņemt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.

 

 

 

353.pants. Kompensācijas pieteikums

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par nodarītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.

347.pants. Kompensācijas apmērs.

(1) Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, cietušā pieteikumu izvērtējot, ņemot vērā:

1) nodarīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas un, jo īpaši, paliekošus sakropļojumus un darba spēju zaudējumus;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihes traumas;

6) neiegūto labumu un izraisītos sarežģījumus.

(2) Ja kaitējums nodarīts juridiskai personai, apmēru ietekmē arī komercdarbībai radītās grūtības.

(3) Tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

(4) Kaitējuma nodarītājs labprātīgi var piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram vai viņi var par to savstarpēji vienoties.

 

 

 

354.pants. Kompensācijas apmērs

(1) Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā:

1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas, it īpaši paliekošus sakropļojumus un darbspēju zaudējumu;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihiskas traumas;

6) neiegūto labumu un izraisītos sarežģījumus.

(2) Ja kaitējums nodarīts juridiskajai personai, kompensācijas apmēru ietekmē arī komercdarbībai radītās grūtības.

(3) Tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

(4) Kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram, vai viņi var par to savstarpēji vienoties.

348.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu.

(1) Pienākumu izmaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) apsūdzētajam vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, solidāri ar vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj;

3) 15 gadus nesasnieguša par vainīgu atzīta apsūdzētā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

 

 

439.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 348.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziska persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā.”

 

 

Atbalstīt

355.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

(1) Pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) apsūdzētajam vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, — solidāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

3) 15 gadus nesasnieguša par vainīgu atzīta apsūdzētā vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

4) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama šīs juridiskās personas dienestā.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu.

 

 

 

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu

349.pants.Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu.

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(3) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā:

1) ar tiesas lēmumu, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai ar viņu saistītas trešās personas ir atrasta un izņemta manta, par kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierāda savas tiesības uz konkrēto mantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 349.panta trešās daļas ievada teikumā vārdu “izmeklēšanas” ar vārdu “kriminālprocesa” un aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdus „ar tiesas lēmumu” ar vārdiem „ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu 53.A nodaļā noteiktajā kārtībā,”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

356.pants. Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(3) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī pirmstiesas kriminālprocesa laikā:

1) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 56.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai ar viņu saistītas trešās personas ir atrasta un izņemta manta, par kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierāda savas tiesības uz konkrēto mantu.

350.pants. Noziedzīgi iegūtās mantas atdošana īpašniekam.

(1) Mantas atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai arī tās ieskaitīšana valsts līdzekļos notiek saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ja viņš tam piekrīt.

(3) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti Ministru kabineta noteiktā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicis no tās;

2) līdzekļus, ko persona ir guvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus.

 

 

 

357.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana īpašniekam

(1) Mantas atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai arī tās ieskaitīšana valsts līdzekļos notiek saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ja viņš tam piekrīt.

(3) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicis no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus.

351.pants. Noziedzīgi iegūtās mantas realizācijas līdzekļu izmantošana.

Ja cietušais ir pieprasījis kaitējuma kompensāciju un konkrētajā kriminālprocesā ir iegūti 350.panta trešajā daļā minētie līdzekļi, tos vispirms izmanto pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai.

 

 

 

358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas līdzekļu izmantošana

Ja cietušais ir pieprasījis kaitējuma kompensāciju un konkrētajā kriminālprocesā ir iegūti šā likuma 357.panta trešajā daļā minētie līdzekļi, tos vispirms izmanto pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai.

352.pants. Trešo personu tiesības.

(1) Ja noziedzīgi iegūtā manta atrasta un izņemta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

(2) Trešajai personai, ja tā ir izņemtās mantas labticīga ieguvēja, ir tiesības iesniegt prasību civilprocesa kārtībā pret apsūdzēto vai notiesāto personu par nodarītā zaudējuma atlīdzību, kas radies sakarā ar mantas izņemšanu.

 

 

 

359.pants. Trešo personu tiesības

(1) Ja noziedzīgi iegūta manta atrasta un izņemta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

(2) Trešajai personai, ja tā ir izņemtās mantas labticīga ieguvēja, ir tiesības iesniegt prasību civilprocesa kārtībā pret apsūdzēto vai notiesāto personu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, kas tai radies sakarā ar mantas izņemšanu.

353.pants. Personas īpašuma rekvizēšana.

Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiek izņemta manta, kas personas valdījumā atrodas nelikumīgi, ar tiesas lēmumu tā nododama valstij vai tādai juridiskai personai, kas ir tiesīga to iegūt un lietot.

 

 

 

360.pants. Personas īpašuma rekvizēšana

Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiek izņemta manta, kas personas valdījumā atrodas nelikumīgi, ar tiesas lēmumu tā nododama valstij vai tādai juridiskajai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.

 

28.nodaļa. Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana.

 

 

 

28.nodaļa. Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana

354.pants. Aresta uzlikšana mantai.

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo naudas sodu vai mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai vai to personu mantai, pie kurām ar kriminālprocesu saistītā vai noziedzīgi iegūtā manta ir atrasta.

(2) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs 24 stundu laikā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību.

(4) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet ja ir zināma risināmo mantisko jautājumu apmērs - arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(5) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī par mantas arestu paziņo attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā ir reģistrētas tiesības uz šo mantu, attiecīgas atzīmes ierakstīšanai.

 

441.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

442.

 

443.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 354.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “apsūdzētā mantai” ar vārdiem “vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību,” un aizstāt vārdus “vai to” ar vārdiem “kā arī to”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 354.panta piektajā daļā vārdu “attiecīgās” ar vārdu “aizlieguma”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 354.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja attiecībā uz mantu pirms aresta uzlikšanas tai ir reģistrēta hipotekārā ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo naudas sodu vai mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību, kā arī to personu mantai, pie kurām ar kriminālprocesu saistītā vai noziedzīgi iegūtā manta ir atrasta.

(2) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs 24 stundu laikā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību.

(4) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(5) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizlieguma atzīmi.

(6) Ja attiecībā uz mantu pirms aresta uzlikšanas tai ir reģistrēta hipotekārā ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

355.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai.

(1) Par aresta uzlikšanu mantai sastāda protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu liek visai mantai, - arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) atzīmes par mantas piederību, ko piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai lietot, bet nepieciešamības gadījumos mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, to ieraksta protokolā, norādot, kādus pasākumus veikusi persona, kas uzliek arestu mantai.

 

 

 

362.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai

(1) Par aresta uzlikšanu mantai sastāda protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu liek visai mantai, — arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) atzīmes, ko par mantas piederību piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, bet, ja nepieciešams, mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tieši tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, par to ieraksta protokolā, norādot, kādus pasākumus veikusi persona, kura uzliek mantai arestu.

356.pants. Protokola kopijas par aresta uzlikšanu mantai izsniegšana.

(1) Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu tai personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no viņas pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, - tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā uzlikts arests mantai.

(2) Ja arests uzlikts mantai, kas atrodas juridiskās personas teritorijā, protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai pret parakstu izsniedz šīs juridiskās personas pārstāvim.

 

 

 

363.pants. Protokola kopijas par aresta uzlikšanu mantai izsniegšana

(1) Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no tās pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, — tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā mantai uzlikts arests.

(2) Ja arests uzlikts mantai, kas atrodas juridiskās personas teritorijā, protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai pret parakstu izsniedz šīs juridiskās personas pārstāvim.

 

357.pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana.

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc tās faktiskās vērtības, ņemot vērā nolietojumu. Nepieciešamības gadījumos mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Naudu un vērtspapīrus uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(3) Ja arests ir jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt uz mantu, kura pēc viņa ieskata būtu pakļaujama arestam.

 

 

 

364.pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc tās faktiskās vērtības, ņemot vērā nolietojuma pakāpi. Ja nepieciešams, mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Naudu un vērtspapīrus uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(3) Ja arests jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt to mantu, kura, pēc viņa ieskata, būtu pakļaujama arestam.

358.pants. Arestētās mantas glabāšana.

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu, par ko šīs personas parakstās.

(2) Nav pieļaujama mantas, kurai uzlikts arests, atstāšana glabāšanā aizdomās turētājam vai apsūdzētajam.

(3) Jebkurā gadījumā izņem lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, naudu, valūtu un vērtspapīrus, naudas noguldījumu grāmatiņas, banku izdotus akreditīvus, vekseļus, akcijas un citus naudas dokumentus, izstrādājumus no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, dārgmetālus, dimantu ražošanai paredzētos pusfabrikātus. Šo lietu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kuri glabājas bankās vai kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai, ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

 

 

 

365.pants. Arestētās mantas glabāšana

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu, šīs personas par to parakstās.

(2) Mantu, kurai uzlikts arests, nedrīkst atstāt glabāšanā aizdomās turētājam vai apsūdzētajam.

(3) Jebkurā gadījumā izņem lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudu, valūtu un vērtspapīrus, naudas noguldījumu grāmatiņas, banku izdotus akreditīvus, vekseļus, akcijas un citus naudas dokumentus, izstrādājumus no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, dārgmetālus, dimantu ražošanai paredzētos pusfabrikātus. Šo lietu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kas glabājas bankās vai kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

359.pants. Mantas aresta atcelšana.

(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta, ja iestājas viens no šādiem apstākļiem:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;

2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu par mantas atzīšanu kā noziedzīgu iegūtu;

3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;

4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to ir atsaucis;

5) noziedzīgais nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;

6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā ir reģistrētas tiesības uz šo mantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

444.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 359.panta otrajā daļā pēc vārda “nekavējoties” ar vārdiem “pēc nolēmuma spēkā stāšanās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

366.pants. Mantas aresta atcelšana

(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta, ja iestājas viens no šādiem apstākļiem:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;

2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu, ka manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu;

3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;

4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis;

5) noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;

6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu.

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzība.

 

 

 

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzība

360.pants. Procesuālie izdevumi.

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītām personām ceļa izdevumu segšanai, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīves vietā, maksai par naktsmītni, kā arī dienas nauda;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālā darbībā neveica savu darbu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts budžeta;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7)citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

445.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 360.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) nodeva cietušo kompensācijas fondam;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, maksai par naktsmītni, kā arī dienas nauda;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts budžeta;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) nodeva cietušo kompensācijas fondam;

8) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

446.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 360.A pantu šādā redakcijā:

“360.A.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam.

(1) Notiesājošs spriedums ir saistīts ar nodevas nomaksu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu – 5 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu – 10 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu – 15 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu – 20 lati.

(3) Ja persona notiesāta vienlaicīgi par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.”

 

Atbalstīt

368.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(1) Notiesājošs spriedums ir saistīts ar nodevas nomaksu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu — 5 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu — 10 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu — 15 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu — 20 lati.

(3) Ja persona vienlaikus notiesāta par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.

361.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa.

(1) Procesuālos izdevumus tiesa nosaka piedzīt no notiesātajiem, izņemot tulka darba samaksu, kā arī šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā viņš atzīts par vainīgu un notiesāts.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu materiālo stāvokli, kas atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu, sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēdes atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojošiem iemesliem, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

447.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 361.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu izbeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz ar nosacījumiem vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

369.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus tiesa nosaka piedzīt no notiesātajiem, izņemot tulka darba samaksu, kā arī šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā viņš atzīts par vainīgu un notiesāts.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu materiālo stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojošiem iemesliem, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu izbeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz ar nosacījumiem vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem.

B. SEVIŠĶĀ DAĻA.

448.

Saeimas Juridiskai birojs

Izteikt B daļas nosaukumu šādā redakcijā:

“B daļa. Pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietās.”

 

Atbalstīt

B daļa

Pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietās

11.sadaļa.

Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana.

449.

Saeimas Juridiskai birojs

izteikt 11.sadaļas nosa ukumu šādā redakcijā:

“Astotā sadaļa. Pirmstiesas kriminālprocess.”

 

Atbalstīt

Astotā sadaļa

Pirmstiesas kriminālprocess

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana.

 

 

 

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana

362. pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli.

(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir ziņu, kas norāda uz iespējama Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, iesniegšana vai iegūšana izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā (turpmāk – par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:

1) no noziedzīga nodarījuma cietusī persona - iesnieguma formā;

2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes - to darbību regulējošos normatīvos aktos paredzētajā kārtībā;

3) medicīnas darbinieki vai ārstniecības iestādes - ziņojumu formā par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt Krimināllikumā paredzēts noziedzīgs nodarījums;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas - iesnieguma formā par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

5) jebkura fiziska vai juridiska persona - informācijas formā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;

6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu- iesnieguma formā.

(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

(4) Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:

1) tieši saskaroties ar Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;

2) tieši saskaroties ar Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma acīm redzamām sekām;

3) veicot kriminālprocesu par citu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu;

4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas – pārbaudes, operatīvo darbību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 362.panta ceturtās daļas 1.un 2.punktā vārdus “saskaroties ar” ar vardu “konstatējot”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

370.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli

(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:

1) noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona — iesnieguma formā;

2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

3) medicīnas darbinieki vai ārstniecības iestādes — ziņojumu formā par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — iesnieguma formā par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

5) jebkura fiziskā vai juridiskā persona — informācijas formā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;

6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — iesnieguma formā.

(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

(4) Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:

1) tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;

2) tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas;

3) veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu;

4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt.

363.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats.

(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis kāds no Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

 

 

 

371.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats

(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis kāds no noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

364.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, cik tālu tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) procesa veidu;

5) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var sastādīt arī rezolūcijas formā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamības gadījumā lēmumu var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā. Šādā gadījumā procesa virzītāja pienākums ir informēt procesā iesaistītās personas par kriminālprocesa uzsākšanas faktu un tā veidu.

(4) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu dienas laikā tiek nosūtīta prokuratūras iestād ei, kura atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību.

(5) Virsprokurors dienas laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(6) Ziņas par uzsāktiem kriminālprocesiem un konstatētiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

451.

 

 

 

 

 

452.

 

 

453.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

454.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 364.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 364.panta trešo daļu pēc vārda “lēmumu” ar vārdiem “rezolūcijas formā”.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 364. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Neatliekamības gadījumā kriminālprocesu uzsāk ar pirmo izmeklēšanas darbību. Rakstisks lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu procesa virzītājam jāsastāda tuvāko 24 stundu laikā. Šādā gadījumā procesa virzītāja pienākums ir informēt procesā iesaistītās personas par kriminālprocesa uzsākšanas faktu un tā veidu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 364.panta piektajā daļā vārdus “Virsprokurors dienas laikā” ar vārdiem “Prokuratūras iestāde 24 stundu laikā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā. Šādā gadījumā procesa virzītāja pienākums ir informēt procesā iesaistītās personas par kriminālprocesa uzsākšanas faktu un šā procesa veidu.

(4) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību.

(5) Prokuratūras iestāde 24 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(6) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

455.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“364.A pants. Atteikšanās uzsākt procesu.

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, viņa šo lēmumu noformē rezolūcijas veidā uz iesnieguma un par to paziņo personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, izņemot medicīnas darbiniekiem vai ārstniecības iestādei.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Atteikšanos uzsākt kriminālprocesu iesniedzējs, kas ir no nodarījuma cietusī persona, 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt virsprokuroram.”

 

Atbalstīt

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot medicīnas darbiniekus vai ārstniecības iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu iesniedzējs, kas ir noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt virsprokuroram.

365.pants Kriminālprocesa lietvedība.

No kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus šajā procesā iegūtos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā un var no tās izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

 

456.

Juridiskā komisija

Aizstāt 365.panta vārdus “šajā procesā iegūtos”  ar vārdiem “ar šo procesu saistītos”.

 

Atbalstīt

374.pants Kriminālprocesa lietvedība

No kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā. Minētos dokumentus no tās drīkst izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

 

457.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“365.A pants. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem.

(1) Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem var iepazīties amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, un personas, kurām minētās amatpersonas materiālus uzrāda saskaņā ar likumā noteiktām tiesībām.

(2) Pēc sprieduma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem var iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kas veic zinātnisko darbību, Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot tajos minēto personu datu aizsardzību, ir pieejami publiski.”

 

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

375.pants. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem

(1) Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pēc sprieduma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot tajos minēto personu datu aizsardzību, ir pieejami publiski.

366.pants Kriminālprocesa reģistrs.

(1) Vienlaicīgi ar kriminālprocesa lietvedības uzsākšanu krimināllietā ievieto reģistru, kurā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kas veic konkrētu kriminālprocesu;

3) krimināllietas virzību;

4) procesuālo termiņu datumus;

5) dokumentu izsniegšanu.

(2) Reģistrs ir stingrās uzskaites dokuments un tā nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(3) Nozaudētu reģistru atjauno saskaņā ar normām par nozaudētas krimināllietas atjaunošanu.

(4) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

458.

 

 

 

 

 

 

 

 

459.

 

 

 

 

460.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Papildināt 366.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kura sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Līdzšinējo 366.panta pirmo daļu uzskatīt par otro daļu un tās ievada teikumu izteikt šādā redakcijā: “Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta:”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 366.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju;”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

376.pants Kriminālprocesa reģistrs

(1) Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kas sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) krimināllietas virzību;

5) procesuālo termiņu datumus;

6) dokumentu izsniegšanu.

(3) Reģistrs ir stingrās uzskaites dokuments, un tā nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(4) Nozaudētu reģistru atjauno saskaņā ar tiesību normām par nozaudētas krimināllietas atjaunošanu.

(5) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītajai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

367.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

(1) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(2) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu pārsūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai bez izlemšanas.

(3) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 362.pantā minēto iemeslu par publiskās apsūdzības nodarījumu, izņemot gadījumus, kad šādas ziņas iegūtas iztiesāšanas laikā.

(4) Izmeklēšanas iestādes vadītājs vai izmeklētājs uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 362.pantā minēto iemeslu par publiskās apsūdzības nodarījumu, izņemot gadījumus, kad šādas ziņas iegūtas iztiesāšanas vai kriminālvajāšanas laikā.

(5) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei.

 

461.

 

 

 

 

 

462.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 367.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “izņemot gadījumus, kad šādas ziņas iegūtas iztiesāšanas laikā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 367.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Izmeklētāja tiešajām priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 362.pantā minēto iemeslu par publiskās apsūdzības nodarījumu.

(2) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 362.pantā minēto iemeslu par publiskās apsūdzības nodarījumu.

(3) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei, izņemot šā likuma 38.panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

(4) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(5) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, pārsūta izmeklēšanas iestādei vai likumā noteiktos gadījumos prokuratūrai bez izlemšanas.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

377.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

1) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 370.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(2) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 370.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(3) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei, izņemot šā likuma 39.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(4) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(5) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, pārsūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai bez izlemšanas.

368.pants Apstākļi , kas nepieļauj kriminālprocesu

(1) Kriminālprocesu nevar uzsākt, bet uzsākts process jāizbeidz, ja:

1) nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) iestājies noilgums;

4) pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par noziedzīgu nodarījumu;

5) persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;

6) stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tai pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

7) nav cietušā pieteikuma kriminālprocesā, kuru var ierosināt tikai uz viņa pieteikuma pamata;

8) noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums krimināllietā, kuru var ierosināt tikai uz cietušā pieteikuma pamata;

9) konstatēti Krimināllikumā noteikti apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Kriminālprocesu nevar izbeigt šā panta pirmās daļas 5.un 6.punktā paredzētajos gadījumos, ja pret to iebilst aizdomās turētais, apsūdzētais vai viņa likumiskais pārstāvis, bet aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves gadījumā – viņu tuvi radinieki. Šajā gadījumā procesu turpina likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

463.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 368.pantu pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) tas ir pret ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu , kurš par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

378.pants. Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi

(1) Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process jāizbeidz, ja:

1) nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) iestājies noilgums;

4) pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu;

5) persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;

6) stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tai pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

7) tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas;

8) nav cietušā pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var ierosināt tikai uz viņa pieteikuma pamata;

9) noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā krimināllietā, kuru var ierosināt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata;

10) konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Kriminālprocesu nevar izbeigt šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos, ja pret to iebilst aizdomās turētais, apsūdzētais vai viņa likumiskais pārstāvis, bet aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves gadījumā — viņu tuvi radinieki. Šajā gadījumā procesu turpina likumā noteiktajā kārtībā.

369.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana.

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir izdarītas visas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā iespējamās procesuālās darbības un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību izdarīšanai ar šīs personas piedalīšanos un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) citos šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaicīgi izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šā likuma noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja beidzas apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

464.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

465.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 369.panta pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;”

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 369.panta trešajā daļā vārdu “beidzas” ar vārdiem “zudis kriminālprocesa”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

379.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir izdarītas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību izdarīšanai ar šīs personas piedalīšanos un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

5) citos šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaikus izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja zudis kriminālprocesa apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par tā atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

370.pants Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu:

1) ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) ja personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem vai pret nepilngadīgo nosūtīt materiālus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nevar, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, vai likumā noteiktos gadījumos tās pārstāvis.

 

466.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

467.

 

 

 

468.

Deputāti V.Agešins, V.Stepaņenko

Izteikt 370. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu:

1) ja persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2) ja iestājusies personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nāve;

3) ja personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir kriminālprocesuālā imunitāte, un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

4) ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

5) ja personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;

6) ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību;

7) ja iestājies kriminālatbildības noilgums”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 370.panta otraja daļā vārdus “pret nepilngadīgo nosūtīt materiālus” ar vārdiem “materiālus par nepilngadīgo nosūtīt”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 370.panta trešajā daļā vārdus “likumā noteiktos gadījumos”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

380.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem vai materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nevar, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.

371.pants. Procesuālo darbību kārtība.

(1) Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

(2) Nepieciešamības gadījumā, ja to prasa tiesvedības intereses, procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, 138.pantā noteiktajā kārtībā.

 

469.

Juridiskā komisija

Izslēgt 371.panta pirmajā daļā vārdu “nepieciešamās”.

 

Atbalstīt

381.pants. Kārtība, kādā veicamas procesuālās darbības

(1) Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

(2) Ja nepieciešams un ja to prasa tiesvedības intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference) šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

12.sadaļa.

Pirmstiesas kriminālprocess

470.

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 12.sadaļas nosaukumu, atstājot tikai nodaļas nosaukumu.

 

Atbalstīt

 

31.nodaļa. Pirmstiesas procesa vispārīgie noteikumi

 

 

 

31.nodaļa. Pirmstiesas procesa vispārīgie noteikumi

372.pants Pirmstiesas procesa saturs

Pirmstiesas procesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jānoskaidro:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) personu, kas saucama pie kriminālatbildības;

3) vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai tiesai.

 

 

 

 

382.pants. Pirmstiesas procesa saturs

Pirmstiesas procesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jānoskaidro:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) persona, kura saucama pie kriminālatbildības;

3) vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai tiesai.

373.pants Pirmstiesas kriminālprocesa veidi.

(1) Kriminālprocesā procesa virzītājs izvēlas vienu no pirmstiesas procesa veidiem:

1) virzīt kriminālprocesu , lai izbeigtu to ar nosacījumiem;

2) virzīt kriminālprocesu prokurora priekšraksta par sodu piemērošanai;

3) virzīt kriminālprocesu neatliekamības kārtībā;

4) virzīt kriminālprocesu saīsinātā procesa kārtībā;

5) virzīt kriminālprocesu vienošanās procesa piemērošanai;

6) veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu vispārējā kārtībā.

(2) Par izvēlēto procesa veidu izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

 

471.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

472.

Juridiskā komisija

Aizstāt 373.panta pirmajā daļā vārdu  “Kriminālprocesā” ar vārdiem “Kriminālprocesa gaitā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 373.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Procesa virzītājs izvēlēto procesa veidu ieraksta kriminālprocesa reģistrā tad, kad turpmākā procesa virzība atšķiras no vispārējās kārtības. Ja process notiek vispārējā kārtībā, reģistrā tas nav jānorāda.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

383.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa veidi

(1) Kriminālprocesa gaitā procesa virzītājs izvēlas vienu no pirmstiesas procesa veidiem:

1) virzīt kriminālprocesu, lai izbeigtu to ar nosacījumiem;

2) virzīt kriminālprocesu, lai piemērotu prokurora priekšrakstu par sodu;

3) virzīt kriminālprocesu neatliekamības kārtībā;

4) virzīt kriminālprocesu saīsinātā procesa kārtībā;

5) virzīt kriminālprocesu vienošanās procesa piemērošanai;

6) veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu vispārējā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs izraudzīto procesa veidu ieraksta kriminālprocesa reģistrā tad, kad turpmākā procesa virzība atšķiras no vispārējās kārtības. Ja process notiek vispārējā kārtībā, reģistrā tas nav jānorāda.

374.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes.

Izmeklēšanu savas kompetences robežās veic:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Finansu policija;

4) Militārā policija;

5) Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi;

6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

7) Muita;

8) Valsts robežsardze;

9) tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi.

 

473.

 

 

 

 

 

 

 

 

474.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 374.panta vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 374.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas bruņoto spēku vienības komandieris”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

384.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes

Pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Finanšu policija;

4) Militārā policija;

5) Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi;

6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

7) muita;

8) Valsts robežsardze;

9) tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi;

10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Bruņoto spēku vienības komandieris.

375.pants. Institucionālā piekritība.

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas veic pirmstiesas izmeklēšanu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šajā pantā no otrās līdz devītajai daļai noteiktos gadījumos.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finansu policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas veic militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī karavīru, zemessargu, militārajās vienībās strādājošu civilpersonu saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes, brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas iestādes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu kontrabandas lietās.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un personas identitātes slēpšanu.

(9) Tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi veic uz Latvijas Republikas kuģa izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, ja kuģis neatrodas Latvijas Republikas teritorijā.

(10) Konkrētu Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu institucionālo piekritību nosaka Ģenerālprokurors.

(11) Ja konkrētā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk kā vienai izmeklēšanas iestādei, tā izmeklēšanu veic iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(12) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā veic šīs darbības, vienlaicīgi informējot attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi.

(13) Strīdus starp izmeklēšanas iestādēm par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas piekritību izšķir ģenerālprokurors.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

475.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

476.

 

 

 

477.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 375.panta trešajā daļā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 375.panta desmitajā daļā vārdu “Ģenerālprokurors” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 375.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas bruņoto spēku vienības komandieris veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien par konkrēto nodarījumu izmeklēšanu neveic attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

385.pants. Institucionālā piekritība

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas veic pirmstiesas izmeklēšanu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šajā pantā no otrās daļas līdz devītajai daļai noteiktos gadījumus.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs vai tad, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finanšu policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas veic militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši karavīri, zemessargi, militārajās vienībās strādājošas civilpersonas saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes, brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu kontrabandas lietās.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un personas identitātes slēpšanu.

(9) Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi veic uz Latvijas Republikas kuģa izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

(10) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Bruņoto spēku vienības komandieris veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šo nodarījumu izmeklēšanu neveic attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.

(11) Konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors.

(12) Ja konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk nekā vienai izmeklēšanas iestādei, tā izmeklēšanu veic iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(13) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā veic šīs darbības, vienlaikus informējot attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi.

(14) Izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas piekritību izšķir ģenerālprokurors.

376.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa teritoriālā piekritība.

(1) Pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums izdarīts, vai, ja to noteikt nav iespējams, vietā, kur tas atklāts vai konstatēts, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Lai nodrošinātu ātrāku un ekonomiskāku pirmstiesas kriminālprocesu, to var uzsākt un izdarīt arī noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietā vai noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietā, kā arī pēc aizdomās turētā, apsūdzētā, cietušā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti vairākos rajonos, pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kurā visvairāk izdarīti noziedzīgie nodarījumi vai kur izdarīts smagākais noziedzīgais nodarījums, vai kur izdarīts pēdējais no noziedzīgajiem nodarījumiem.

(5) Ja izmeklēšanas iestāde vai prokurors saņēmuši ziņu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts citā rajonā (pilsētā), saņemtos materiālus nekavējoties nosūta pēc piekritības. Ja ir nepieciešams veikt neatliekamas darbības, izmeklēšanas iestāde uzsāk kriminālprocesu, izdara neatliekamas izmeklēšanas darbības un nosūta uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(6) Ģenerālprokurors vai virsprokurors savas kompetences ietvaros jebkuru krimināllietu var izņemt no vienas izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes un ar rezolūcijas formā dotu rīkojumu nodot citai vai līdzīgi no viena prokurora vai izmeklētāja nodot citam, neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(7) Strīdu par teritoriālo piekritību pirmstiesas kriminālprocesā savas kompetences ietvaros izšķir tiesu apgabala virsprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai Ģenerālprokurors.

 

 

 

386.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa teritoriālā piekritība

(1) Pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums izdarīts, vai, ja to noteikt nav iespējams, vietā, kur tas atklāts vai konstatēts, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Lai nodrošinātu ātrāku un ekonomiskāku pirmstiesas kriminālprocesu, to var uzsākt un izdarīt arī noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietā vai noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietā, kā arī aizdomās turētā, apsūdzētā, cietušā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietā.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur attiecīgais nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti vairākos rajonos, pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kurā tie izdarīti visvairāk vai kurā izdarīts smagākais noziedzīgs nodarījums, vai kurā izdarīts pēdējais no noziedzīgiem nodarījumiem.

(5) Izmeklēšanas iestāde vai prokurors, kas saņēmis ziņu par citā rajonā (pilsētā) izdarītu noziedzīgu nodarījumu, saņemtos materiālus nekavējoties nosūta pēc piekritības. Ja nepieciešams veikt neatliekamas darbības, izmeklēšanas iestāde uzsāk kriminālprocesu, izdara neatliekamas izmeklēšanas darbības un nosūta uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(6) Ģenerālprokurors vai virsprokurors savas kompetences ietvaros jebkuru krimināllietu var izņemt no vienas izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes un ar rezolūcijas formā izteiktu rīkojumu nodot to citai izmeklēšanas vai prokuratūras iestādei vai no viena prokurora vai izmeklētāja nodot citam prokuroram vai izmeklētājam neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(7) Strīdu par teritoriālo piekritību pirmstiesas kriminālprocesā savas kompetences ietvaros izšķir tiesu apgabala virsprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai ģenerālprokurors.

377.pants. Pirmstiesas procesa termiņš.

(1) Pirmstiesas process jāpabeidz saprātīgā termiņā.

(2) No brīža, kad pirmstiesas procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai arī persona, kuras tiesības rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas process ir jāpabeidz:

1) par kriminālpārkāpumu – sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu – deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu – divpadsmit mēnešu laikā

4) par sevišķi smagu noziegumu – astoņpadsmit mēnešu laikā.

(3) Kriminālprocesos par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta otrajā daļā noteikto pirmstiesas procesa termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

478.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 377.panta pirmās daļas ievadteikumu pēc vārdiem “ir jāpabeidz” ar vārdiem “vai jāatceļ ierobežojums rīkoties ar mantu:”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

387.pants. Pirmstiesas procesa termiņš

(1) Pirmstiesas process jāpabeidz saprātīgā termiņā.

(2) No brīža, kad pirmstiesas procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai arī persona, kuras tiesības rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas process jāpabeidz vai jāatceļ ierobežojums rīkoties ar mantu:

1) par kriminālpārkāpumu — sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu — deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu — divpadsmit mēnešu laikā.

4) par sevišķi smagu noziegumu — astoņpadsmit mēnešu laikā.

(3) Kriminālprocesos par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta otrajā daļā noteikto pirmstiesas procesa termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka p abeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

378.pants. Kriminālprocesu apvienošana.

(1) Vienā lietvedībā apvieno vairākus kriminālprocesus, ja:

1) noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas veids ar lielu ticamību norāda uz to savstarpējo saistību;

2) konstatētie fakti liecina, ka noziedzīgos nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona;

(2) Lēmumu par kriminālprocesu apvienošana vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma pieņem rajona (pilsētas) vai tiesas apgabala virsprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros.

 

 

479.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 378.panta pirmajā daļā vārdu “apvieno” ar vārdiem “var apvienot”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

388.pants. Kriminālprocesu apvienošana

(1) Vienā lietvedībā var apvienot vairākus kriminālprocesus, ja:

1) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veids ar lielu ticamību norāda uz to savstarpējo saistību;

2) konstatētie fakti liecina, ka noziedzīgus nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona.

(2) Lēmumu par kriminālprocesu apvienošanu vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma pieņem rajona (pilsētas) vai tiesas apgabala virsprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros.

379.pants. Kriminālprocesa sadalīšana.

(1) Atsevišķā lietvedībā procesa virzītājam jāizdala kriminālprocess:

1) ja pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;

2) ja attiecībā pret apsūdzēto, kurš noziedzīgo nodarījumu izdarījis grupā, tiek piemērots vienošanās process.

(2) Prokurors var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par :

1) apsūdzēto, kurš noziedzīgo nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, vai arī apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;

2) nepilngadīgo apsūdzēto, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;

3) par apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms kriminālvajāšanas laikā;

4) par personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaicīgi uzskatāms par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai.

(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:

1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) aizdomās turētā vai apsūdzētā, par kuru tiek izdalīts kriminālprocess, ja tāds ir zināms, personības datus;

3) apsūdzības būtību;

4) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.

(6) Sadalot kriminālprocesu, lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.

(7) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.

(8) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs paziņo personai, kam ir tiesības uz aizstāvību.

 

 

 

 

 

 

 

 

480.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

481.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 379.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ja personas, kura noziedzīgo nodarījumu izdarījusi grupā, personība pirmstiesas procesa nav noskaidrota.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 379.panta piektās daļas 2.punktā vārdu “personības” ar vārdu “personas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

389.pants. Kriminālprocesa sadalīšana

(1) Procesa virzītājam kriminālprocess jāizdala atsevišķā lietvedībā, ja:

1) pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;

2) pirmstiesas procesā nav noskaidrota tās personas personība, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi grupā.

(2) Prokurors var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par:

1) apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un viņa atrašanās vieta nav zināma, vai arī apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;

2) nepilngadīgo apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;

3) par apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms kriminālvajāšanas laikā;

4) par personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai.

(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:

1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) personas datus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam (ja tāds ir zināms), attiecībā uz kuru tiek izdalīts kriminālprocess;

3) apsūdzības būtību;

4) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.

(6) Sadalot kriminālprocesu, lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.

(7) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.

(8) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

380.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšana.

(1) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu procesa virzītājs izbeidz, ja noskaidroti 368.pantā noteiktie apsūdzēto reabilitējošie vai kriminālprocesu izslēdzošie apstākļi.

(2) Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildus pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu un kriminālprocesā turpina izmeklēšanu.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, bet kriminālvajāšana tiek izbeigta attiecībā pret vienu vai dažiem no tiem, kriminālprocess šajā daļā tiek izbeigts, par ko prokurors pieņem lēmumu.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts daļā attiecībā pret vienu vai dažiem apsūdzētajiem, nepieciešamības gadījumā prokurors izlemj jautājumu par kriminālprocesa sadalīšanu.

(5) Par pieņemtajiem lēmumiem prokurors informē apsūdzēto un to cietušo, kuram kaitējums radīts ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu, un izdara ierakstus kriminālprocesa reģistrā.

(6) Prokurora pieņemto lēmumu apsūdzētais un cietušais var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

 

 

 

 

 

 

 

482.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 380.panta pirmajā daļā vārdus “apsūdzēto reabilitējošie vai kriminālprocesu izslēdzošie”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

390.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšana

(1) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu procesa virzītājs izbeidz, ja noskaidroti šā likuma 378.pantā minētie apstākļi.

(2) Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu un kriminālprocesā turpina izmeklēšanu.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, bet kriminālvajāšana tiek izbeigta attiecībā uz vienu vai dažiem no viņiem, kriminālprocess šajā daļā tiek izbeigts, un prokurors par to pieņem lēmumu.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts daļā — attiecībā pret vienu vai dažiem apsūdzētajiem, prokurors, ja nepieciešams, izlemj jautājumu par kriminālprocesa sadalīšanu.

(5) Par pieņemtajiem lēmumiem prokurors informē apsūdzēto un to cietušo, kuram kaitējums radīts ar konkrēto noziedzīgu nodarījumu, un izdara attiecīgus ierakstus kriminālprocesa reģistrā.

(6) Prokurora pieņemto lēmumu apsūdzētais un cietušais var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

381.pants. Izbeigtā kriminālprocesa un kriminālvajāšanas atjaunošana.

(1) Pret personu izbeigtu kriminālprocesu vai kriminālvajāšanu procesuāli pilnvarota amatpersona var atjaunot atceļot lēmumu par izbeigšanu, ja pirmstiesas procesā iegūti jauni pierādījumi, kuru avoti nebija zināmi uz lēmuma pieņemšanas brīdi, vai pierādīta liecinieku, ekspertu, revidentu labticīga maldīšanās vai apzināti nepatiesu liecību un atzinumu sniegšana.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu var atjaunot, ja nav iestājies kriminālatbildības noilgums.

 

 

483.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 381.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Procesuāli pilnvarota persona izbeigtu kriminālprocesu vai pret personu izbeigtu kriminālvajāšanu var atjaunot atceļot lēmumu par izbeigšanu, ja konstatēts, ka tā pieņemšanai nebija likumīga pamata vai, ja atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi procesa virzītājam uz lēmuma pieņemšanas brīdi un kuriem ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā.”

 

 

Atbalstīt

391.pants. Izbeigtā kriminālprocesa un kriminālvajāšanas atjaunošana

(1) Procesuāli pilnvarota persona izbeigtu kriminālprocesu vai pret personu izbeigtu kriminālvajāšanu var atjaunot, atceļot lēmumu par izbeigšanu, ja konstatēts, ka tā pieņemšanai nebija likumīga pamata, vai ja atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi procesa virzītājam lēmuma pieņemšanas brīdī un kuriem ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu var atjaunot, ja nav iestājies kriminālatbildības noilgums.

 

382.pants.Uzdevumi pirmstiesas kriminālprocesā.

(1) Izmeklētājs un prokurors var uzdot izdarīt atsevišķas procesuālās darbības vai veikt citus uzdevumus citai izmeklēšanas iestādei vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai.

(2) Uzdevumu sastāda rakstiski, norādot jautājumus, kuri jānoskaidro veicot attiecīgo izmeklēšanas vai citu darbību. Uzdevumam pievieno lēmumu, uz kura pamata jāveic norādītā izmeklēšanas darbība, ja to nosaka likums. Ja uzdevums tiek dots tās pašas izmeklēšanas iestādes citai amatpersonai, tas var tikt izteikts mutiskā formā.

(3) Uzdevums jāizpilda pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja uzdevuma izpilde šajā termiņā nav iespējama, tā izpildītājs paziņo uzdevuma devējam, norādot kavēšanās iemeslu un iespējamo uzdevuma izpildes termiņu.

 

 

 

392.pants. Uzdevumi pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Izmeklētājs un prokurors var uzdot izdarīt atsevišķas procesuālās darbības vai veikt uzdevumus citai izmeklēšanas iestādei vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai.

(2) Uzdevumu dod rakstveidā, norādot jautājumus, kuri jānoskaidro, veicot attiecīgo izmeklēšanas vai citu darbību. Uzdevumam pievieno lēmumu, uz kura pamata veicama norādītā izmeklēšanas darbība, ja to nosaka likums. Ja uzdevums tiek dots tās pašas izmeklēšanas iestādes amatpersonai, to var izteikt mutvārdos.

(3) Uzdevums jāizpilda pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja uzdevuma izpilde šajā termiņā nav iespējama, tā izpildītājs paziņo par to uzdevuma devējam, norādot kavēšanās iemeslu un iespējamo uzdevuma izpildes termiņu.

383.pants. Izmeklēšana grupā.

(1) Ja kriminālprocesā jāveic liels darba apjoms vai tas ir īpaši sarežģīts, virsprokurors vai izmeklēšanas iestādes vadītājs pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju konkrētā kriminālprocesa virzītāju.

(2) Par pieņemto lēmumu tiek izdarīts ieraksts kriminālprocesa reģistrā.

(3) Izmeklēšanas grupas vadītājs vada grupas darbu un pieņem visus lēmumus par kriminālprocesa virzību un drošības līdzekļu piemērošanu un to pagarināšanu.

 

 

 

393.pants. Izmeklēšana grupā

(1) Ja kriminālprocesā jāveic liels darba apjoms vai tas ir īpaši sarežģīts, virsprokurors vai izmeklēšanas iestādes vadītājs pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju šā kriminālprocesa virzītāju.

(2) Par pieņemto lēmumu tiek izdarīts ieraksts kriminālprocesa reģistrā.

(3) Izmeklēšanas grupas vadītājs organizē grupas darbu un pieņem visus lēmumus par kriminālprocesa virzību un drošības līdzekļu piemērošanu un piemērošanas termiņa pagarināšanu.

384.pants. Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas.

(1) Ziņas, kuras ieguvusi kriminālprocesā iesaistīta persona, izmantojot savas procesuālās tiesības vai veicot savus procesuālos pienākumus, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(2) Pienākums neizpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas neattiecas uz informācijas apmaiņu starp aizdomās turēto vai apsūdzēto un viņa aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību.

 

 

 

394.pants. Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas

(1) Ziņas, ko ieguvusi kriminālprocesā iesaistīta persona, izmantojot savas procesuālās tiesības vai veicot savus procesuālos pienākumus, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(2) Pienākums neizpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas neattiecas uz informācijas apmaiņu starp aizdomās turēto vai apsūdzēto un viņa aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību.

385.pants. Zudušas krimināllietas atjaunošana.

(1) Ja pirmstiesas kriminālprocesā krimināllieta ir zudusi, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tās atjaunošanu un izlemj jautājumu par drošības līdzekli.

(2) Krimināllietas materiālus procesa virzītājs atjauno nokopējot uzraudzības lietu un no jauna izdarot nepieciešamās procesuālās darbības.

 

 

 

395.pants. Zudušas krimināllietas atjaunošana

(1) Ja pirmstiesas kriminālprocesā krimināllieta ir zudusi, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tās atjaunošanu un izlemj jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Krimināllietas materiālus procesa virzītājs atjauno, nokopējot uzraudzības lietu un no jauna izdarot nepieciešamās procesuālās darb ības.

 

32.nodaļa. Izmeklēšana.

 

 

 

32.nodaļa. Izmeklēšana

386.pants. Izmeklēšanas uzsākšana.

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas par kriminālprocesa uzsākšanu procesa virzītājs uzsāk izmeklēšanu, veicot visas šajā likumā paredzētās procesuālās darbības, līdz brīdim, kamēr noskaidrota persona, kuru varētu saukt pie kriminālatbildības, un savākti pietiekami pierādījumi kriminālprocesa nodošanai prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.

(2) Ja persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, netiek noskaidrota, izmeklēšanu veic līdz brīdim, kamēr iestājas kriminālatbildības noilgums vai rodas citi apstākļi, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem nepieļauj kriminālprocesu.

484.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

485.

Juridiskā komisija

Izslēgt 386.panta pirmajā daļā. vārdus “uzsāk izmeklēšanu”, “visas”, bet vārdus “ kuru varētu saukt” aizstāt ar vārdiem “kura ir saucama”

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 386.panta otrajā daļā vārdu “ rodas” ar vārdu “noskaidroti”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

396.pants. Izmeklēšanas uzsākšana

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu, procesa virzītājs veic šajā likumā paredzētās procesuālās darbības līdz brīdim, kamēr tiek noskaidrota persona, kura saucama pie kriminālatbildības, un savākti pietiekami pierādījumi kriminālprocesa nodošanai prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.

(2) Ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, netiek noskaidrota, izmeklēšanu veic līdz brīdim, kamēr iestājas kriminālatbildības noilgums vai tiek noskaidroti citi apstākļi, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem nepieļauj kriminālprocesu.

387.pants Noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas nozīme izmeklēšanā.

(1) Kriminālprocesu uzsākot, izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc noziedzīgo nodarījumu grupas piederības.

(2) Kad ir iegūtas pietiekamas ziņas, nodarījumu, par kuru uzsākta izmeklēšana, kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta, par ko kriminālprocesa reģistrā izdara atzīmi un nosūta informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.

(3) Personu var aizturēt, atzīt par aizdomās turēto, kā arī piemērot drošības līdzekli tikai no brīža, kad izmeklējamo nodarījumu var kvalificēt pēc konkrēta Krimināllikuma panta.

 

 

 

 

 

486.

 

 

 

 

487.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 387.panta otrajā daļā vārdu “ziņas” ar vārdu “ pierādījumi”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 387.pantā trešajā dālā vārdu “aizturēt”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

397.pants. Noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas nozīme izmeklēšanā

(1) Kriminālprocesu uzsākot, izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas.

(2) Kad ir iegūti pietiekami pierādījumi, nodarījumu, par kuru uzsākta izmeklēšana, kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta, par ko kriminālprocesa reģistrā izdara atzīmi un nosūta informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.

(3) Personu var atzīt par aizdomās turēto, kā arī piemērot drošības līdzekli tikai no brīža, kad izmeklējamo nodarījumu var kvalificēt pēc konkrēta Krimināllikuma panta.

388.pants. Pirmstiesas process uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem.

(1) Izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos, līdz brīdim, kad kriminālprocesa materiālus var nodot citai kompetentai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(2) Ja izmeklēšanā rodas nepieciešamība veikt izmeklēšanas darbības vai piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus, kuri veicami tikai ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kuģa kapteinis to var pieprasīt un saņemt izmantojot tehniskos sakaru līdzekļus. 

 

488.

 

 

489.

 

 

 

 

 

 

490.

 

491.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Papildināt 388.panta nosaukumu ar vārdiem “vai ārvalsts teritorijā esošā Latvijas bruņoto spēku vienībā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 388.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kuģa kapteinis” ar vārdiem “bet izmeklēšanu ārvalsts teritorijā esošā Latvijas bruņoto spēku vienībā veic šīs vienības komandieris”.

Juridiskā komisija

Svītrot 388.panta pirmajā daļā vārdu “citai”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt388.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja rodas nepieciešamība piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai veikt izmeklēšanas darbības, kuras veicamas tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, kuģa kapteinis vai vienības komandieris to var ierosināt un saņemt izmantojot tehniskos sakaru līdzekļus.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

398.pants. Pirmstiesas process uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem vai ārvalsts teritorijā esošā Latvijas Bruņoto spēku vienībā

(1) Izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis, bet ārvalsts teritorijā esošā Latvijas Bruņoto spēku vienībā — šīs vienības komandieris šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos līdz brīdim, kad kriminālprocesa materiālus var nodot kompetentai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(2) Ja rodas nepieciešamība piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai veikt izmeklēšanas darbības, kas izdarāmas, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, kuģa kapteinis vai vienības komandieris to var ierosināt un šādu lēmumu saņemt, izmantojot tehniskos sakaru līdzekļus.

389.pants Kriminālprocesa apturēšana izmeklēšanā.

(1) Ja kriminālprocesā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot viena mēneša laikā no kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu jālemj jautājums par kriminālprocesa apturēšanu, ievērojot Ministru kabineta noteiktās prioritātes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgo nodarījumu klasifikācijai ir noteicis Ģenerālprokurors.

(3) Ministru kabinets, atbilstoši kriminogēnajai situācijai valstī nosaka noziedzīgos nodarījumus, kuros kriminālprocesu nav atļauts apturēt, piemērojot šā panta nosacījumus.

(4) Ja uzraugošais prokurors konstatē, ka kriminālprocesā izpildītas visas ģenerālprokurora prasības konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai un noziedzīgais nodarījums nav Ministru kabineta noteikto prioritāri izmeklējamo nodarījumu sarakstā, procesa virzītājs kriminālprocesu aptur līdz brīdim, kad var tikt noskaidrota vainīgā persona vai iestājies kriminālatbildības noilgums. Pēc kriminālprocesa apturēšanas līdz tā atjaunošanai izmeklēšanas darbības veikt nevar.

(5) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu atzīmē kriminālprocesa reģistrā un ziņas par noziedzīgo nodarījumu ievieto Iekšlietu ministrijas reģistros.

 

 

 

492.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

493.

 

 

 

 

 

 

 

494.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 389.panta pirmajā daļā vārdus “viena mēneša” ar vārdiem “divu mēnešu” un izslēgt vārdus “ievērojot Ministru kabineta noteiktās prioritātes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 389.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 389.panta ceturtajā daļā vārdus “un noziedzīgais nodarījums nav Ministru kabineta noteikto prioritāri izmeklējamo nodarījumu sarakstā.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

399.pants. Kriminālprocesa apturēšana izmeklēšanā

(1) Ja kriminālprocesā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot divu mēnešu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu jāizlemj jautājums par kriminālprocesa apturēšanu.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai noteicis ģenerālprokurors.

(3) Ja uzraugošais prokurors konstatē, ka kriminālprocesā izpildītas visas ģenerālprokurora prasības konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai, procesa virzītājs kriminālprocesu aptur līdz brīdim, kad var tikt noskaidrota vainīgā persona vai iestājas kriminālatbildības noilgums. Pēc kriminālprocesa apturēšanas līdz tā atjaunošanai izmeklēšanas darbības nedrīkst veikt.

(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu atzīmē kriminālprocesa reģistrā un ziņas par noziedzīgu nodarījumu ievieto Iekšlietu ministrijas reģistros.

390.pants. Izmeklēšanas pabeigšana.

(1) Izmeklētājs pabeidz izmeklēšanu:

1) sastādot ierosinājumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;

2) nododot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanai pēc viņa iniciatīvas;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ierosinājumā izmeklētājs norāda:

1) noziedzīgā nodarījuma apstākļus;

2) nodarījuma kvalifikāciju;

3) personas, kuru varētu saukt pie kriminālatbildības, vārdu, uzvārdu un personas kodu;

4) uzskaita pierādījumu avotus.

(3) Ja izmeklēšanas gaitā rodas apstākļi, kas nepieļauj izmeklēšanu kriminālprocesā, procesa virzītājs kriminālprocesu izbeidz un par to nekavējoties paziņo uzraugošajam prokuroram un ieinteresētajām personām, izskaidrojot tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.

 

 

495.

 

 

 

 

 

496.

 

 

 

 

 

 

497.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 390.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sastādot ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;”

Juridiskā komisija

Izteikt 390.panta otrās daļas 3.un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) personas, kura saucama pie kriminālatbildības, vārdu, uzvārdu, personas kodu un personas deklarēto dzīvesvietu;

4) uzskaita pierādījumus.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 390.panta trešo daļu precizētā redakcijā:

“(3) Ja izmeklēšanas gaitā rodas apstākļi, kas nepieļauj izmeklēšanu kriminālprocesā vai dod pamatu izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, procesa virzītājs kriminālprocesu izbeidz un par to nekavējoties paziņo uzraugošajam prokuroram un ieinteresētajām personām, izskaidrojot tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

400.pants. Izmeklēšanas pabeigšana

(1) Izmeklētājs pabeidz izmeklēšanu:

1) rakstveidā ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;

2) nododot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc viņa iniciatīvas;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ierosinājumā izmeklētājs norāda:

1) noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

3) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, kura saucama pie kriminālatbildības;

4) min pierādījumus.

(3) Ja izmeklēšanas gaitā rodas apstākļi, kas kriminālprocesā nepieļauj izmeklēšanu vai dod pamatu izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, procesa virzītājs kriminālprocesu izbeidz un par to nekavējoties paziņo uzraugošajam prokuroram un ieinteresētajām personām, izskaidrojot to tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.

33.nodaļa. Kriminālvajāšana.

 

 

 

 

33.nodaļa. Kriminālvajāšana

391.pants. Pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības publiskās apsūdzības procesā.

Publiskās apsūdzības procesā personu var saukt pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi ticami norāda uz konkrētas personas vainu izmeklējamā nodarījumā, prokurors nešaubās par šīs personas vainu un ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

 

498.

 

 

499.
Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 391.panta vārdus “nešaubās par šīs personas vainu un”.

Judiskā komisija

Aizstāt 391.panta pirmajā daļā vārdus “ var saukt” ar vārdu “sauc”, izslēgt vārdu “ticami”, pirms vārda “nodarījumā” ierakstīt  vārdu “noziedzīgā”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

401.pants. Pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības publiskās apsūdzības procesā

Publiskās apsūdzības procesā personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

392.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšanas izlemšana.

(1) Kriminālvajāšanu prokurors - procesa virzītājs var uzsākt:

1) saņemot izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību vai

2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.

(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, desmit dienu laikā pēc krimināllietas materiālu saņemšanas no izmeklēšanas iestādes.

(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības:

1) krimināllietu atdod izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, dodot rakstiskus norādījumus par nepieciešamo darbību veikšanu vai

2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai, vai

3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot 370.pantā noteiktos apstākļus.

(4) Par kriminālprocesa pieņemšanu lietvedībā prokurors izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500.

 

 

 

 

 

501.

 

 

 
 
 
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 392.panta trešās daļas 1.punktā. pirms vārda “darbību” ar vārdu “procesuālo”.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 392.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “noteiktos” ar vārdu “norādītos”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

402.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšana

(1) Kriminālvajāšanu prokurors — procesa virzītājs var uzsākt:

1) ja saņem izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību vai

2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.

(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.

(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības:

1) krimināllietu atdod atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, rakstveidā norādot par nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu, vai

2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai, vai

3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot šā likuma 380.pantā norādītos apstākļus.

(4) Par kriminālprocesa pieņemšanu lietvedībā prokurors izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

 

 

502.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“392.A pants. Procesuālās imunitātes atcelšana kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Procesa virzītājs, ja šajā likumā nav noteikts citādi, saskatot pamatu personas, kurai ar likumu ir noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, saukšanai pie kriminālatbildības, griežas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut konkrētās personas kriminālvajāšanu. Ierosinājuma pievieno lēmuma projektu par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzību), kurā papildus 393.pntā norādītajam uzskaita pierādījumus, kas pamato apsūdzību.”

 

Atbalstīt

403.pants. Procesuālās imunitātes atcelšana kriminālvajāšanas uzsākšanai

Procesa virzītājs, ja šajā likumā nav noteikts citādi, saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu. Ierosinājumam pievieno lēmuma projektu par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzību), kurā papildus šā likuma 404.pantā norādītajam min pierādījumus, kas pamato apsūdzību.

393.pants. Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība).

(1) Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (turpmāk -apsūdzībā) prokurors norāda:

1) personas, kuru sauc pie kriminālatbildības, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīves vietu un darba vietu;

2) katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma tos faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju un ļauj identificēt konkrēto nodarījumu;

3) noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) personas, kas noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušas;

5) citas personas, kas sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību vai dalību tā paša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

(2) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti ideālajā kopībā, šā panta pirmajā daļā minēto norāda kopā par visiem šādā kopībā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

503.

 

 

504.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 393.panta pirmās daļas 1.punktu  pirms vārda “dzīves” ar vārdu “ deklarēto”

Juridiskā komisija

Izslēgt 393.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “tos” un “un ļauj identificēt ...” līdz  teksta  beigām  kā  liekus.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

404.pants. Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība)

(1) Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (turpmāk arī — apsūdzība) prokurors norāda:

1) pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un darbavietu;

2) katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) personas, kuras cietušas noziedzīga nodarījuma rezultātā;

5) citas personas, kuras sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību vai dalību tā paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

(2) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti ideālajā kopībā, šā panta pirmajā daļā minēto norāda kopā par visiem šādā kopībā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.

 

394.pants. Apsūdzības izsniegšana.

(1) Pēc lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzības) pieņemšanas prokurors nekavējoties apsūdzētajam:

1) izsniedz apsūdzības kopiju, pārliecinoties par personas identitāti un izskaidro apsūdzības būtību;

2) izsniedz rakstisku informāciju par viņa tiesībām;

3) nodrošina iespēju pieaicināt aizstāvi vai advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai, ja tāds jau nav pieaicināts;

4) noskaidro, vai apsūdzētajam ir aizstāvis vai ir pamats lūgt aizstāvja palīdzību uz valsts rēķina, vai arī aizstāvja piedalīšanās nav obligāta;

5) noskaidro, vai apsūdzētajam ir lūgumi, vai viņš vēlas sniegt liecību, vai viņam ir priekšlikumi par vienošanās procesa piemērošanu.

6) nosaka saprātīgu termiņu, atbilstoši celtās apsūdzības apjomam, aizstāvības sagatavošanai.

(2) Ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, savstarpēji vienojoties, apsūdzības kopiju un rakstisko informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors var nodot apsūdzētajam personīgi ar kurjera palīdzību, ar apsūdzētā pārstāvja vai aizstāvja starpniecību vai pa pastu uz viņa deklarēto sūtījumu saņemšanas adresi.

(3) Ja apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš izvairās ierasties pēc prokurora aicinājuma, apsūdzības kopija izsniedzama pēc apsūdzētā piespiedu atvešanas vai nosūtāma pa pastu uz viņa deklarēto sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) Ja izsludināta apsūdzētā meklēšana, apsūdzības kopija un rakstiska informācija par apsūdzētā tiesībām izsniedzama nekavējoties pēc rakstiska paziņojuma saņemšanas par apsūdzētā aizturēšanu vai apcietināšanu.

(5) Apsūdzētais par lēmuma kopijas un rakstiskās informācijas par tiesībām saņemšanu parakstās lēmumā un norāda datumu.

(6) Ja apsūdzētais atsakās parakstīties, prokurors to ieraksta lēmumā norādot datumu, kad apsūdzētajam lēmuma kopija un rakstiskā informācija par tiesībām ir izsniegta.

(7) Ja apsūdzības uzrādīšanas brīdī piedalās pārstāvis un advokāts vai aizstāvis, arī viņi parakstās lēmumā par saukšanu kriminālatbildības.

(8) Ja apsūdzētais neprot valodu, kurā sastādīta apsūdzība, viņam izsniedz apsū dzības tulkojumu viņam saprotamā valodā vai iepazīstina ar to ar tulka palīdzību.

(9) Ja apsūdzētais slēpjas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana, apsūdzība tiek izsniegta reizē ar oficiālā izdošanas lūguma paziņošanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

505.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

506.

 

 

 

507.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 394.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “viņa” ar  vārdu “apsūdzētā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 394.panta septītajā daļā vārdus “apsūdzības uzrādīšanas” ar vārdiem “apsūdzības izsniegšanas”

Juridiskā komisija

Izteikt 394.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja apsūdzētais neprot valodu, kurā sastādīta apsūdzība, viņam nodrošina apsū dzības tulkojumu viņam saprotamā valodā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

405.pants. Apsūdzības izsniegšana

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības (turpmāk arī — apsūdzība),  prokurors nekavējoties:

1) izsniedz apsūdzētajam apsūdzības kopiju, pārliecinājies par viņa personas identitāti, un izskaidro apsūdzības būtību;

2) izsniedz apsūdzētajam rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām;

3) nodrošina apsūdzētajam iespēju pieaicināt aizstāvi vai advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai, ja tāds jau nav pieaicināts;

4) noskaidro, vai apsūdzētajam ir aizstāvis, vai ir pamats lūgt aizstāvja palīdzību uz valsts rēķina, vai arī aizstāvja piedalīšanās nav obligāta;

5) noskaidro, vai apsūdzētajam ir lūgumi, vai viņš vēlas sniegt liecību, vai viņam ir priekšlikumi par vienošanās procesa piemērošanu;

6) atbilstoši celtās apsūdzības apjomam nosaka saprātīgu termiņu aizstāvības sagatavošanai.

(2) Ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, apsūdzības kopiju un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors, savstarpēji vienojoties, var nodot apsūdzētajam personiski, ar kurjera palīdzību, ar apsūdzētā pārstāvja vai aizstāvja starpniecību vai nosūtīt pa pastu uz viņa deklarēto sūtījumu saņemšanas adresi.

(3) Ja apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš izvairās ierasties pēc prokurora aicinājuma, apsūdzības kopija apsūdzētajam izsniedzama pēc viņa piespiedu atvešanas vai nosūtāma pa pastu uz viņa deklarēto sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) Ja izsludināta apsūdzētā meklēšana, apsūdzības kopija un rakstveida informācija par apsūdzētā tiesībām izsniedzama nekavējoties pēc rakstveida paziņojuma saņemšanas par apsūdzētā aizturēšanu vai apcietināšanu.

(5) Apsūdzētais par apsūdzības kopijas un rakstveida informācijas par savām tiesībām saņemšanu parakstās uz lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības un norāda datumu.

(6) Ja apsūdzētais atsakās parakstīties, prokurors to ieraksta lēmumā, norādot datumu, kad apsūdzētajam izsniegta apsūdzības kopija un rakstveida informācija par viņa tiesībām.

(7) Ja apsūdzības kopijas izsniegšanas brīdī ir klāt pārstāvis un advokāts vai aizstāvis, arī viņi parakstās uz lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības.

(8) Apsūdzētajam, kas neprot valodu, kurā uzrakstīta apsūdzība, nodrošina apsūdzības tulkojumu viņam saprotamā valodā.

(9) Ja apsūdzētais slēpjas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana, apsūdzības kopija tiek izsniegta reizē ar oficiālā izdošanas lūguma paziņošanu.

 

395.pants. Apsūdzētā pratināšana.

Prokurors apsūdzēto var pratināt nekavējoties pēc apsūdzības kopijas izsniegšanas vai, ja apsūdzētais atsakās sniegt liecības, jo viņam nepieciešams laiks sagatavoties aizstāvībai, - desmit dienu laikā no apsūdzības kopijas izsniegšanas dienas, savstarpēji vienojoties par konkrēto datumu.

 

508.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 395.pantu precizētā redakcijā:

“Prokurors apsūdzēto var pratināt nekavējoties pēc apsūdzības kopijas izsniegšanas vai, ja apsūdzētais lūdz laiku sagatavoties aizstāvībai, - savstarpēji saskaņotā saprātīgā termiņā.”

 

 

Atbalstīt

406.pants. Apsūdzētā pratināšana

Prokurors apsūdzēto var pratināt nekavējoties pēc apsūdzības kopijas izsniegšanas viņam vai, ja apsūdzētais lūdz laiku sagatavoties aizstāvībai, — savstarpēji saskaņotā saprātīgā termiņā.

396.pants. Lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības grozīšana.

(1) Ja prokurors pēc lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības izsniegšanas apsūdzētajam ieguvis papildus pierādījumus, kā rezultātā nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, prokurors sastāda jaunu lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības un tā kopiju izsniedz apsūdzētajam.

(2) Ja apsūdzība par kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem persona saukta pie kriminālatbildības, nav apstiprinājusies, prokurors ar lēmumu šajā daļā kriminālvajāšanu izbeidz un lēmuma kopiju nekavējoties nosūta personai pret kuru kriminālvajāšana izbeigta.

 

 

 

 

 

 

 

 

407.pants. Lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības grozīšana

(1) Ja prokurors pēc tam, kad izsniedzis apsūdzētajam lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības, ieguvis papildu pierādījumus un tā rezultātā nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, prokurors raksta jaunu lēmumu par attiecīgās personas saukšanu pie kriminālatbildības un tā kopiju izsniedz apsūdzētajam.

(2) Ja nav apstiprinājusies apsūdzība par kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem persona saukta pie kriminālatbildības, prokurors ar lēmumu izbeidz kriminālvajāšanu šajā daļā un lēmuma kopiju nekavējoties nosūta personai, pret kuru kriminālvajāšana izbeigta.

 

397.pants. Apsūdzētā meklēšana.

(1) Apturot kriminālprocesu saskaņā ar 369.panta pirmās daļas 2.punktu, prokurors nekavējoties pieņem lēmumu par apsūdzētā meklēšanu. Nepieciešamības gadījumā prokurors var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu attiecībā pret apsūdzēto.

(2) Lēmuma kopiju par apsūdzētā meklēšanu, kā arī lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu prokurors nosūta izpildīšanai Valsts policijai.

 

 

 

 

 

 

 

 

509.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 397.panta otrajā daļā tekstu  pēc  vārda “piemērošanu” ar vārdiem “vai grozīšanu”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

408.pants. Apsūdzētā meklēšana

(1) Apturot kriminālprocesu saskaņā ar šā likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, prokurors nekavējoties pieņem lēmumu par apsūdzētā meklēšanu. Ja nepieciešams, prokurors var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu apsūdzētajam vai tā grozīšanu.

(2) Lēmuma kopiju par apsūdzētā meklēšanu, kā arī lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vai tā grozīšanu prokurors nosūta izpildīšanai Valsts policijai.

398.pants Kriminālprocesa izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu.

(2) Šā panta nosacījums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par noziegumu, par kuru Krimināllikumā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku ilgāku par desmit gadiem.

 

 

 

409.pants. Kriminālprocesa izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi   atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu

(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu.

(2) Šā panta noteikums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par noziegumu, par kuru Krimināllikumā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku, ilgāku par 10 gadiem.

 

399.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšanas veidi.

Prokurors pirmstiesas procesu var pabeigt:

1) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai un iesniedzot krimināllietu tiesai pēc piekritības;

2) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā;

4) slēdzot vienošanos ar aizstāvību un nododot kriminālprocesu tiesai vienošanās un soda apstiprināšanai;

5) piemērojot apsūdzētajam priekšrakstu par sodu;

6) izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem;

7) izbeidzot kriminālprocesu;

8) pieņemot lēmumu un nosūtot krimināllietu tiesai medicīniska vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510.

 

 

 

 

511.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 399.panta 4.punktā vārdu “aizstāvību” ar vārdu “apsūdzēto”.

 

 

Juridiskā komisija

izteikt 399.panta 7.pukktu šādā redakcijā:

“7) pieņemot lēmumu par  kriminālprocesa  izbeigšanu”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

410.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšanas veidi

Prokurors pirmstiesas procesu var pabeigt:

1) pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniedzot krimināllietu tiesai pēc piekritības;

2) pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā;

3) pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā;

4) slēdzot vienošanos ar apsūdzēto un nododot kriminālprocesu tiesai, lai tā apstiprina vienošanos un sodu;

5) piemērojot apsūdzētajam priekšrakstu par sodu;

6) izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem;

7) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa  izbeigšanu;

8) pieņemot lēmumu un nosūtot krimināllietu tiesai medicīniska vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

400.pants Pirmstiesas procesa pabeigšana ar lietas nodošanu iztiesāšanai.

(1) Prokurors, atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā, sastāda tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu.

(2) Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi. Pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā.

(3) Pabeidzot procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tie jau nav bijuši izsniegti;

2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu;

3) atkarībā no materiālu daudzuma un pirmstiesas izmeklēšanas termiņa nosaka saprātīgus noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņus;

4) informē, ka apsūdzētajam noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņā ir jāiesniedz prokuroram informācija, vai pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu tiesā, vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā un vai atzīst konkrētus apsūdzībā minētus faktus par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(4) Ja apsūdzētais atzīst konkrētus apsūdzībā minētus faktus par pierādītiem un vienojas ar prokuroru par šo pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, prokurors sastāda protokolu kurā ietver konkrētu faktu uzskaitījumu, kuru pārbaudi tiesā nav nepieciešams veikt.

(5) Cietušajam pēc viņa pieprasījuma prokurors izsniedz lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, kā rezultātā cietušajam radies kaitējums, un nosaka saprātīgu noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu.

(6) Ja apsūdzētais nesaprot valodu, kurā sastādīti krimināllietas materiāli, viņam procesuālo lēmumu kopijas izsniedz reizē ar to tulkojumu viņam saprotamā valodā. Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, apsūdzētajam ir tiesības uz bezmaksas tulka palīdzību.

(7) Noslēguma pieteikumi prokuroram jāizskata trīs dienu laikā no pieteikšanas dienas un jāpaziņo savs lēmums to iesniedzējiem.

(8) Pieteikuma apmierināšanas gadījumā procesa virzītājs veic attiecīgās procesuālās darbības. Pēc darbību izpildīšanas apsūdzētajam vai viņa aizstāvim izsniedz papildus iegūtos materiālus un nosaka laiku, lai varētu ar tiem iepazīties.

(9) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa notecēšanas vai noslēguma pieteikumu apmierināšanas vai noraidīšanas prokurors pieņem lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

 

512.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

513.

 

 

514.

 

 

 

 

 

 

 

515.

 

Juridiskā komisija

aizstāt 400.panta nosaukumā vārdus “ar  lietas nodošanu” ar vārdiem “nododot  lietu”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 400.panta piektajā daļā vārdu “pieprasījuma” ar vārdu “pieteikuma”.

Juridiskā komisija

Papildināt 400.panta piektajā daļā aiz  vārda  “paredzēto” ar vārdu “noziedzīgo” un aizstāt vārdus “cietušajam radies kaitējums” ar vārdiem “persona atzīta par cietušo kriminālprocesā”.

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 400.panta sestajā daļā vārdus “uz bezmaksas “ar vārdiem “izmantot”, bet tekstu papildināt ar vārdiem “bez maksas”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

411.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana, nododot lietu iztiesāšanai

(1) Prokurors, atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā, sastāda tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu.

(2) Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgu nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi, bet pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā.

(3) Pabeidzot procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tie jau nav bijuši izsniegti;

2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu;

3) atkarībā no materiālu daudzuma un pirmstiesas izmeklēšanas termiņa nosaka saprātīgus noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņus;

4) dara zināmu, ka apsūdzētajam noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņā ir jāiesniedz prokuroram informācija par to, vai viņš pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu tiesā vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, un vai atzīst konkrētus apsūdzībā minētos faktus par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(4) Ja apsūdzētais atzīst konkrētus apsūdzībā minētos faktus par pierādītiem un vienojas ar prokuroru par šo pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, prokurors sastāda protokolu, minot tajā konkrētus faktus, kuru pārbaudi tiesā nav nepieciešams veikt.

(5) Cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kuri attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā, un nosaka saprātīgu noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu.

(6) Apsūdzētajam, kas neprot valodu, kurā sagatavoti krimināllietas materiāli, procesuālo lēmumu kopijas izsniedz reizē ar to tulkojumu viņam saprotamā valodā. Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, apsūdzētajam ir tiesības izmantot tulka palīdzību bez maksas.

(7) Noslēguma pieteikumi prokuroram jāizskata triju dienu laikā no pieteikšanas dienas un jāpaziņo savs lēmums to iesniedzējiem.

(8) Pieteikuma apmierināšanas gadījumā procesa virzītājs veic attiecīgās procesuālās darbības. Pēc šo darbību veikšanas apsūdzētajam vai viņa aizstāvim izsniedz papildus iegūtos materiālus un nosaka laiku, lai viņi varētu ar tiem iepazīties.

(9) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās vai noslēguma pieteikumu apmierināšanas vai noraidīšanas prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

401.pants. Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

(1) Lēmumā par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess;

2) par kāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota iztiesāšanai;

3) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

4) nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu un veidu;

5) apsūdzētās personas paskaidrojumus;

6) pierādījumu, kurus izmantos tiesā, uzskaitījumu;

7) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

8) par mantai uzlikto arestu;

9) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

10) krimināllietas lapu skaitu.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un personu sarakstu, kas pēc apsūdzības un aizstāvības domām izsaucamas uz tiesas sēdi. Personu sarakstā norāda viņu adresi.

(3) Pēc lēmuma sastādīšanas prokurors to kopā ar krimināllietas materiāliem nekavējoties nosūta tiesai.

(4) Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju un norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta. Apsūdzētajam lēmumu nosūta kopā ar tulkojumu viņam saprotamā valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

516.

 

 

517.

 

 

 

 

518.

 

 

 

 

 

 

 

 

519.

 

 

 

 

520.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 401.panta pirmās daļas 2.punktā. pēc vārda “un “ar  vārdu “lieta”

Juridiskā komisija

aizstāt 401.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “paskaidrojumus” ar vārdu “liecību”.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 401.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) cietušo un kompensācijas apmēru;”

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

izteikt 401.panta trešo daļu šādā redakcijā “(3) Lēmumu kopā ar krimināllietas  materiāliem prokurors nekavējoties nosūta tiesai”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 401.panta ceturtās daļas 2.teikumu precizētā redakcijā:

“Ja apsūdzētais nesaprot valodu, kādā sastādīts lēmums, prokurors nodrošina lēmuma tulkojumu apsūdzētajam saprotamā valodā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

412.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess;

2) kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā persona tiek apsūdzēta un lieta nodota iztiesāšanai;

3) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu un veidu;

5) apsūdzētās personas liecību;

6) tiesā izmantojamos pierādījumus;

7) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

8) cietušo personu un kompensācijas apmēru;

9) par mantai uzlikto arestu;

10) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

11) krimināllietas lapu skaitu.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi. Personu sarakstā norāda katras šīs personas adresi.

(3) Lēmumu kopā ar krimināllietas  materiāliem prokurors nekavējoties nosūta tiesai.

(4) Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju un norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta. Apsūdzētajam, kas nesaprot valodu, kurā uzrakstīts lēmums, prokurors nodrošina lēmuma tulkojumu viņam saprotamā valodā.

402.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

(1) Ja pirmstiesas procesa laikā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildus pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu uzrādīta apsūdzība vai persona tika turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šī lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu, konkretizējot likuma pantu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, kas bija aizdomās turētā, apsūdzētā, cietusī vai viņu pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuru iesnieguma bija uzsākts kriminālprocess.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

521.

 

 

 

 

 

 

 

 

522.

 

 

 

 

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 402.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “uzrādīta apsūdzība” ar vārdiem “celta un izsniegta apsūdzība”.

 

 
 

 

 
Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 402.panta trešajā daļā pēc vārda “konkretizējot” ar vārdu “Kriminālprocesa”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

413.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(1) Ja pirmstiesas procesa laikā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu, konkretizējot šā likuma pantu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, kura bija aizdomās turētā, apsūdzētā, cietusī, vai viņu pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

34.nodaļa Pirmstiesas procesa īpatnības, izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem.

 

 

 

34.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem

403.pants Kriminālprocesa izbeigšana ar nosacījumiem.

(1) Ja procesa virzītājs, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var kriminālprocesu izbeigt ar nosacījumiem.

(2) Kriminālprocesa izbeigšana ar nosacījumiem pieļaujama tikai tad, ja:

1) personu tur aizdomās vai apsūdz par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

2) persona agrāk nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) pret viņu pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts ar nosacījumiem;

4) šādai procesa izbeigšanai piekrīt uzraugošais vai amatā augstāks prokurors, izdarot atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(3) Kriminālprocesa izbeigšana pieļaujama tikai ar aizdomās turētā vai apsūdzētā brīvprātīgu un skaidri izteiktu piekrišanu.

(4) Izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem, procesa virzītājs nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

(5) Izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem, procesa virzītājs var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkoholisma vai citādas atkarības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

523.

 

 

 

 

524.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 403.panta piekto daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 403.panta piektās daļas bijušo 3.punktu šādā redakcijā:

“4) periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

414.pants. Kriminālprocesa izbeigšana ar nosacījumiem

(1) Ja procesa virzītājs, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var kriminālprocesu izbeigt ar nosacījumiem.

(2) Kriminālprocesa izbeigšana ar nosacījumiem pieļaujama tikai tad, ja:

1) personu tur aizdomās vai apsūdz par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

2) persona agrāk nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) pret personu pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts ar nosacījumiem;

4) šādai procesa izbeigšanai piekrīt uzraugošais vai amatā augstāks prokurors un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(3) Kriminālprocesa izbeigšana pieļaujama tikai ar aizdomās turētā vai apsūdzētā brīvprātīgu un nepārprotami izteiktu piekrišanu.

(4) Izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem, procesa virzītājs nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

(5) Izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem, procesa virzītājs var uzlikt apsūdzētajam par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

4) periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās;

5) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

6) ārstēties no alkoholisma vai citādas atkarības.

404.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem procesa virzītājs norāda:

1) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta;

2) kriminālprocesa nosacītās izbeigšanas pamatojumu;

3) pārbaudes laiku;

4) uzliktos pienākumus;

5) institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību;

6) kā arī atceļ piemēroto drošības līdzekli.

 

 

 

415.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem procesa virzītājs norāda:

1) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta;

2) kriminālprocesa nosacītās izbeigšanas pamatojumu;

3) pārbaudes laiku;

4) aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai uzliktos pienākumus;

5) institūciju, kurai uzdots kontrolēt attiecīgās personas uzvedību;

6) par piemērotā drošības līdzekļa atcelšanu.

 

405.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem.

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu, izsniedz lēmuma un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem sekas un viņš parakstās, ka piekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem kopiju un paziņo par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

(3) Lēmums stājas spēkā, ja desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas cietušais nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība noraidīta.

 

525.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 405.panta pirmajā daļā vārdus “un viņš parakstās” ar vārdiem “Persona ar parakstu apliecina, ka ... (tālāk kā tekstā), sākot šo tekstu kā jaunu teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

416.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem

(1) Personai, attiecībā uz kuru izbeidz kriminālprocesu, izsniedz lēmuma un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro, kādas sekas ir kriminālprocesa izbeigšanai ar nosacījumiem. Persona ar parakstu apliecina, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un labprātīgi apņemas pildīt lēmumā minētos pienākumus.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem kopiju un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

(3) Lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas cietušais nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība noraidīta.

406.pants. Kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem sekas.

(1) Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnā apjomā stājas spēkā pēc pārbaudes laika notecēšanas un noteikto pienākumu izpildes.

(2) Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocess pret viņu skaitās izbeigts un par to pašu nodarījumu pret viņu nevar tikt atjaunots, izņemot šajā likumā īpaši paredzētos gadījumus.

(3) Kriminālprocess par to pašu nodarījumu pret personu, pret kuru tas bija izbeigts ar nosacījumiem, var tikt atjaunots vienīgi šādos gadījumos:

1) persona nav izpildījusi uzliktos pienākumus;

2) pārbaudes laikā persona izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu;

3) procesa virzītājs lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;

4) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi liecinošās personas sniegt nepatiesas liecības vai citādi viltojusi pierādījumus;

5) atklāti jauni apstākļi, kas nebija zināmi procesa virzītājam lēmuma pieņemšanas brīdī un kas apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas rezultātā kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

(4) Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālprocess nav atjaunots šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem informāciju saglabā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

 

 

 

417.pants. Sekas kriminālprocesa izbeigšanai ar nosacījumiem

(1) Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnā apjomā stājas spēkā pēc pārbaudes laika izbeigšanās un noteikto pienākumu izpildes.

(2) Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms, ka kriminālprocess pret to ir izbeigts un par to pašu nodarījumu pret šo personu nevar tikt atjaunots, izņemot šajā likumā īpaši paredzētos gadījumus.

(3) Kriminālprocesu par to pašu nodarījumu attiecībā uz personu, pret kuru tas bija izbeigts ar nosacījumiem, var atjaunot vienīgi šādos gadījumos:

1) persona nav izpildījusi tai uzliktos pienākumus;

2) pārbaudes laikā persona izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu;

3) procesa virzītājs lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;

4) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi liecinošās personas sniegt nepatiesas liecības vai citādi viltojusi pierādījumus;

5) atklāti jauni apstākļi, kas nebija zināmi procesa virzītājam lēmuma pieņemšanas brīdī un kas apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas rezultātā kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

(4) Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālprocess nav atjaunots šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Informāciju par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem saglabā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

 

407.pants. Kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem uzraudzība.

(1) Procesa virzītājs, kurš pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem, uzrauga tā izpildi un pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz tā atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā.

(2) Ja konstatēti 406.panta trešajā daļā minētie apstākļi, procesa virzītājs atceļ lēmumu, atjauno kriminālprocesu un to virza vispārējā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

418.pants. Kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem uzraudzība

(1) Procesa virzītājs, kas pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem, uzrauga tā izpildi un pēc pārbaudes termiņa izbeigšanās izdara uz tā atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā.

(2) Ja konstatēti šā likuma 417.panta trešajā daļā minētie apstākļi, procesa virzītājs atceļ lēmumu, atjauno kriminālprocesu un virza to vispārējā kārtībā.

35.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu.

 

 

 

 

35.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, piemērojot

prokurora priekšrakstu par sodu

408.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība.

(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču nevar personu atstāt nesodītu, prokurors var izbeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, tad priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(3) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemēro personai, kurai tas iespējams saskaņā ar šo likumu.

(4) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais savu vainu atzīst un viņš piekrīt kriminālprocesa izbeigšanai, piemērojot viņam sodu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

526.

 

 

 

 

527.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 408.panta ceturtajā daļā pēc vārdiem “savu vainu atzīst” ar vārdiem “, ir kompensējis cietušajam nodarīto kaitējumu, ja tāds ir bijis”

Juridiskā komisija

Izslēgt 408.panta ceturtajā daļā vārdus “aizdomās turētais vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

419.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība

(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var izbeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem tās noziedzīgiem nodarījumiem.

(3) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemērot personai, kurai šāda piemērošana iespējama saskaņā ar šo likumu.

(4) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu un piekrīt kriminālprocesa izbeigšanai, piemērojot viņam sodu.

409.pants. Priekšraksts par sodu.

(1) Ja prokurors ir konstatējis, ka var izbeigt kriminālprocesu, nosakot personai sodu, viņš sastāda prokurora priekšrakstu par sodu, kurā ietver lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un rezolutīvajā daļā norāda sodu un tā izpildes termiņu.

(2) Prokurors savā priekšrakstā par sodu apsūdzētajai personai var noteikt samaksāt naudas sodu vai nostrādāt piespiedu darbus, taču ne vairāk kā pusi no konkrētajā Krimināllikuma pantā (daļā, punktā) paredzētās sankcijas.

(3) Ja priekšrakstu par sodu sastāda attiecībā uz aizdomās turēto, tas vienlaicīgi ir uzskatāms arī kā lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

 

 

 

 

 

 

 

528.

 

 

 

 

 

 

529.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 409.panta otrajā daļā iekavas un vārdus “(daļā, punktā)” ar vārdiem “tā daļā un punktā” – 559. 3.pkt., bet 603.p. (2)  aizstāt vārdus “un daļa” ar vārdiem “, tā daļa un punkts”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 409.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

420.pants. Prokurora priekšraksts par sodu

(1) Ja prokurors ir konstatējis, ka var izbeigt kriminālprocesu, nosakot personai sodu, viņš sastāda prokurora priekšrakstu par sodu, kurā iekļauj lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un rezolutīvajā daļā norāda sodu un tā izpildes termiņu.

(2) Prokurors savā priekšrakstā par sodu var noteikt, ka apsūdzētajai personai jāsamaksā naudas sods vai jānostrādā piespiedu darbi, taču ne vairāk kā pusi no Krimināllikuma attiecīgajā pantā, tā daļā un punktā paredzētās sankcijas.

410.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem.

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu ar priekšrakstu par sodu, izsniedz priekšraksta par sodu un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas sekas un viņš parakstās, ka piekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā norādīto sodu. Apsūdzētais savu piekrišanu var izteikt nekavējoties vai trīs dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam priekšraksta par sodu kopiju un paziņo par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

 

530.

 

 

 

 

 

 

 

531.

 

 

532.

Juridiskā komisija

Papildināt 410.panta pirmajā daļā pirms vārda “priekšraksta” vārdu “prokurora”, un  aizstāt vārdus “un viņš” ar vārdu “persona”, sākot šo  teikuma daļu kā jaunu teikumu.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 410.panta pirmajā daļā vārdus “trīs dienu” ar vārdiem “piecu darba dienu”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 410.panta otro daļu precizētā redakcijā:

“(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam priekšraksta par sodu kopiju un paziņo par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

421.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izsniedz šā priekšraksta un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas sekas. Persona parakstās, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā minēto sodu. Apsūdzētais savu piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam priekšraksta par sodu kopiju un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

411.pants. Priekšraksta par sodu sekas.

(1) Priekšraksts par sodu stājas spēkā, ja apsūdzētais tam ir piekritis un cietušais desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība ir noraidīta. Priekšrakstā ietvertais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnā apjomā stājas spēkā pēc noteiktā soda izpildes.

(2) Ja persona labprātīgi noteiktajā termiņā izpilda prokurora priekšrakstā noteikto sodu, kriminālprocess pret viņu ir izbeigts. Persona atzīstama par nesodītu, ja viena gada laikā no uzliktā soda izpildes dienas viņa neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Ja persona bija piekritusi priekšrakstam par sodu, taču to nepilda, par soda izpildi atbildīgā institūcija šā likuma noteiktajā kārtībā ierosina jautājumu par soda aizstāšanu.

 

 

533.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

534.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 411.panta pirmo daļu precizētā redakcijā:

“(1) Prokurora priekšraksts par sodu stājas spēkā, ja tas nav pārsūdzēts vai arī sūdzība ir noraidīta.”

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 411.panta trešājā daļā vārdu “tīšu”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

422.pants. Prokurora priekšraksta par sodu sekas

(1) Prokurora priekšraksts par sodu stājas spēkā, ja tas nav pārsūdzēts vai arī sūdzība noraidīta.

(2) Ja persona noteiktā termiņā labprātīgi izpilda prokurora priekšrakstā noteikto sodu, kriminālprocess pret to tiek izbeigts. Persona atzīstama par nesodītu, ja viena gada laikā no uzliktā soda izpildes dienas tā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Ja persona ir piekritusi priekšrakstam par sodu, taču to nepilda, par soda izpildi atbildīgā institūcija šajā likumā noteiktajā kārtībā ierosina jautājumu par soda aizstāšanu.

 

36.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, piemērojot neatliekamības kārtību.

 

 

 

36.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, piemērojot neatliekamības kārtību

412.pants. Neatliekamības kārtības piemērošanas pieļaujamība.

(1) Uzsākot izmeklēšanu, procesa virzītājs var piemērot neatliekamības kārtību, ja:

1) noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jo tā pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai nekavējoties pēc tā izdarīšanas;

2) persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu;

3) izmeklēšanu neatliekamības kārtībā noteiktajā apjomā iespējams pabeigt divās dienās.

(2) Neatliekamības kārtība netiek piemērota:

1) ja pastāv šajā likumā paredzētie nosacījumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības;

2) privātās apsūdzības lietā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

535.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 412.panta pirmās daļas 3.apakšpunktā vārdu “divās” ar vārdu “trīs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

423.pants. Neatliekamības kārtības piemērošanas pieļaujamība

(1) Uzsākot izmeklēšanu, procesa virzītājs var piemērot neatliekamības kārtību, ja:

1) noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jo tā pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

2) persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu;

3) izmeklēšanu neatliekamības kārtībā tai noteiktajā apjomā iespējams pabeigt trijās dienās.

(2) Neatliekamības kārtība netiek piemērota:

1) ja pastāv šajā likumā paredzētie nosacījumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības;

2) privātās apsūdzības lietās.

413. Izmeklēšanas virzība neatliekamības kārtībā

(1) Procesa virzītājs pēc izmeklēšanas uzsākšanas:

1) noskaidro izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro ar noziedzīgo nodarījumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru;

3) ja nepieciešams, izdara notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

4) noskaidro notikuma aculieciniekus;

5) veic aculiecinieku un iespējamās vainīgās personas aptauju;

6) visu konstatēto fiksē vienā protokolā;

7) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

8) ja nepieciešams, aizdomās turēto aiztur vai piemēro drošības līdzekli;

9) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Divu dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus ar pavadrakstu iesniedz uzraugošajam prokuroram, izdarot atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

536.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 413.panta otrajā daļā  vārdu “Divu” ar vārdu “Trīs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

424.pants. Izmeklēšanas virzība neatliekamības kārtībā

(1) Procesa virzītājs pēc tam, kad uzsākta izmeklēšana neatliekamības kārtībā:

1) noskaidro izdarītā noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma raksturu un apmēru;

3) ja nepieciešams, izdara notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

4) noskaidro notikuma aculieciniekus;

5) veic aculiecinieku un iespējamās vainīgās personas aptauju;

6) visu konstatēto fiksē vienā protokolā;

7) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

8) ja nepieciešams, aizdomās turēto aiztur vai piemēro viņam drošības līdzekli;

9) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Triju dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus ar pavadrakstu iesniedz uzraugošajam prokuroram un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

414.pants. Prokurora darbības pirmstiesas procesā neatliekamības kārtībā.

(1) Prokuroram vienas dienas laikā pēc materiālu saņemšanas jāizlemj par procesa turpināšanu neatliekamības kārtībā.

(2) Ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētā vainu varētu pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(3) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, viņš pieņem lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

 

 

 

537.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 414.panta pirmajā daļā vārdus “vienas dienas” ar vārdiem “divu darba dienu”.

 

 

 

Atbalstīt

425.pants. Prokurora darbības pirmstiesas procesā neatliekamības kārtībā

(1) Prokuroram divu darba dienu laikā pēc materiālu saņemšanas jāizlemj par procesa turpināšanu neatliekamības kārtībā.

(2) Ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētā vainu varētu pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(3) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, viņš pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

 

415.pants. Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā.

(1) Lēmumā par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) pierādījumu, ko izmantos pierādīšanā, uzskaitījumu;

4) lietas iztiesāšanas laiku un vietu.

(2) Lietas iztiesāšanas laiku prokurors nosaka saskaņojot ar tiesu, taču līdz tiesas sēdei laiks nedrīkst būt īsāks par trim dienām, skaitot no lēmuma kopijas izsniegšanas dienas apsūdzētajam.

(3) Pieņemtais lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai vienlaicīgi uzskatāms par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

(4) Lēmuma kopija kopā ar lietas materiāliem nekavējoties izsniedzama apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(5) Pēc lēmuma kopijas izsniegšanas prokurors pieņemto lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

(6) Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā nav pārsūdzams.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

538.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

539.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

Tieslietu ministrsA.Aksenoks

Papildināt 415.panta pirmo daļu ar 4., 5.un 6.punktiem:

“4) personas atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

5) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

6) cietušo un kompensācijas apmēru;”

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 415.panta ceturtajā daļā vārdus “lietas materiāliem” ar vārdiem “lietas materiālu kopijām”.
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt
426.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) tiesā izmantojamos pierādījumus;

4) personas atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

5) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

6) cietušo personu un kompensācijas apmēru;

7) lietas iztiesāšanas laiku un vietu.

(2) Lietas iztiesāšanas laiku prokurors nosaka, saskaņojot to ar tiesu, taču līdz tiesas sēdei laiks nedrīkst būt īsāks par trim dienām, skaitot no dienas, kad apsūdzētajam izsniegta lēmuma kopija.

(3) Pieņemtais lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

(4) Lēmuma kopija kopā ar lietas materiālu kopijām nekavējoties izsniedzama apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(5) Pēc lēmuma kopijas izsniegšanas prokurors pieņemto lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

(6) Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā nav pārsūdzams.

37.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības saīsinātajā procesā.

 

 

 

37.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības saīsinātajā procesā

416.pants. Saīsinātā procesa piemērošanas pieļaujamība.

(1) Procesa virzītājs izmeklēšanu var veikt saīsinātajā procesā, ja:

1) ir noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2) izmeklēšanu iespējams pabeigt desmit dienu laikā.

(2) Saīsinātais process netiek piemērots:

1) ja pastāv šajā likumā paredzētie nosacījumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības;

2) ja procesā var piemērot neatliekamības kārtību;

3) privātās apsūdzības lietās.

 

 

 

427.pants. Saīsinātā procesa piemērošanas pieļaujamība

(1) Procesa virzītājs izmeklēšanu var veikt saīsinātajā procesā, ja:

1) ir noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2) izmeklēšanu iespējams pabeigt 10 dienu laikā.

(2) Saīsinātais process netiek piemērots:

1) ja pastāv šajā likumā paredzētie nosacījumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības;

2) ja procesā var piemērot neatliekamības kārtību;

3) privātās apsūdzības lietās.

417.pants. Izmeklēšanas virzība saīsinātā procesa kārtībā.

(1) Procesa virzītājs pēc izmeklēšanas uzsākšanas:

1) noskaidro izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro ar noziedzīgo nodarījumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru;

3) izdara nepieciešamās izmeklēšanas darbības;

4) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

5) ja nepieciešams aizdomās turēto aiztur vai piemēro drošības līdzekli;

6) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Desmit dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus iesniedz prokuroram ar ierosinājumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai.

(3) Ierosinājumā procesa virzītājs sniedz izmeklējamā nodarījuma īsu aprakstu, tā kvalifikāciju un norāda iespējamās vainīgās personas datus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

428.pants. Izmeklēšanas virzība saīsinātā procesa kārtībā

(1) Procesa virzītājs pēc izmeklēšanas uzsākšanas:

1) noskaidro izdarītā noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma raksturu un apmēru;

3) izdara nepieciešamās izmeklēšanas darbības;

4) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

5) ja nepieciešams, aizdomās turēto aiztur vai piemēro viņam drošības līdzekli;

6) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Desmit dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas dienas procesa virzītājs iesniedz prokuroram lietas materiālus līdz ar ierosinājumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai.

(3) Ierosinājumā procesa virzītājs sniedz izmeklējamā nodarījuma īsu aprakstu, tā kvalifikāciju un norāda iespējamās vainīgās personas datus.

418.pants. Prokurora darbības pirmstiesas saīsinātajā procesā.

(1) Ja prokurors nepiekrīt procesu turpināt saīsinātā procesa kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētajam varētu celt apsūdzību un to pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai saīsinātā procesa kārtībā, viņš sastāda lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

(3) Prokuroram lēmums jāpieņem un krimināllieta jānosūta tiesai desmit dienu laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

429.pants. Prokurora darbības pirmstiesas saīsinātajā procesā

(1) Ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai saīsinātā procesa kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētajam varētu celt apsūdzību un to pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai saīsinātā procesa kārtībā, viņš pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

(3) Prokuroram lēmums jāpieņem un krimināllieta jānosūta tiesai 10 dienu laikā.

 

419.pants. Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā.

(1) Lēmumā par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess, vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

4) pierādījumu, ko izmantos pierādīšanā, uzskaitījumu;

5) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

6) par mantai uzlikto arestu;

7) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un personu sarakstu, kas pēc apsūdzības un aizstāvības domām izsaucamas uz tiesas sēdi. Personu sarakstā norāda viņu adresi.

(3) Pieņemtais lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai vienlaicīgi uzskatāms par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 419.panta pirmo daļu ar 8.pkt. šādā redakcijā:

“8) ziņas par apsūdzētā personu”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

430.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess (vārdu, uzvārdu un personas kodu);

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

4) tiesā izmantojamos pierādījumus;

5) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

6) par mantai uzlikto arestu;

7) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

8) ziņas par apsūdzētā personu.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi. Personu sarakstā norāda katras šīs personas adresi.

(3) Pieņemtais lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

 

420.pants. Iepazīstināšana ar lietas materiāliem.

(1) Lēmuma par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā kopiju kopā ar lietas materiāliem izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(2) Triju dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas apsūdzētais un cietušais var iesniegt noslēguma pieteikumus.

(3) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa notecēšanas un iesniegto pieteikumu izlemšanas prokurors lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

 

 

 

 

541.

 

 

 

542.

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 420.panta pirmajā daļā vārdus “ar lietas materiāliem” ar vārdiem “ar lietas materiālu kopijām”.

Juridiskā komisija

Papildināt 420.panta otrajā daļā. pirms vārda “dienu” ar vārdu “darba”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

431.pants. Iepazīstināšana ar lietas materiāliem

(1) Lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā kopiju kopā ar lietas materiālu kopijām izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(2) Triju darba dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas apsūdzētais un cietušais var iesniegt noslēguma pieteikumus.

(3) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās un iesniegto pieteikumu izlemšanas prokurors lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

38.nodaļa Vienošanās piemērošana pirmstiesas procesā

 

 

 

38.nodaļa. Vienošanās piemērošana pirmstiesas procesā

421.pants Pamats vienošanās piemērošanai.

Ja kriminālprocesā ir skaidri apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

 

543.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 421.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors pēc savas, apsūdzētā un viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ja ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

(2) Vienošanās procesu nevar piemērot, ja vienā kriminālprocesā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem apsūdzētajiem.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

432.pants. Pamats vienošanās piemērošanai

(1) Prokurors pēc savas paša, apsūdzētā un viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ja ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

(2) Vienošanās procesu nevar piemērot, ja vienā kriminālprocesā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem apsūdzētajiem.

 

422.pants. Pārrunas par vienošanās slēgšanu.

(1) Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos, viņš veic sekojošas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības slēdzot vienošanos, apsūdzētā tiesības slēdzot vienošanos un tās sekas;

2) noskaidro cietušā viedokli par vienošanās slēgšanu.

(2) Prokurors sastāda vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvi par vienošanās elementiem.

(3) Ja apsūdzētais un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu tiesā prokurors ieteiks piespriest.

(4) Ja apsūdzētais savu vai nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis sava pārstāvamā vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst, nepiekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, noteiktā kaitējuma apmēram vai sodam, kura piespriešanu tiesā lūgs prokurors, vienošanās netiek slēgta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

544.

 

 

 

 

 

545.

 

 

 

 

 

 

 

546.

 

 

 

547.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 422.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) informē cietušo par tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 422.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos, prokurors sastāda vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvi par vienošanās elementiem.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 422.panta trešajā daļā vārdus “uzrādītajai apsūdzībai” ar vārdiem “celtajai un izsniegtajai apsūdzībai”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 422.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

433.pants. Pārrunas par vienošanās slēgšanu

(1) Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos, viņš veic šādas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, apsūdzētā tiesības slēdzot vienošanos un tās sekas;

2) informē cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu.

(2) Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvi par vienošanās elementiem.

(3) Ja apsūdzētais un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis piekrīt celtajai un izsniegtajai apsūdzībai, noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un radīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu prokurors ieteiks tiesai piespriest.

 

 

423.pants. Apsūdzētā tiesības, slēdzot vienošanos.

Apsūdzētajam, slēdzot vienošanos, ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) saņemt krimināllietas materiālu kopijas;

4) zināt par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru lūgs tiesā prokurors;

5) piedalīties vienošanās izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša un tiesā, kas noteiks sodu;

6) sniegt paskaidrojumus par vienošanās gaitu;

7) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz tiesas sēdei;

8) pārsūdzēt spriedumu gadījumos, ja pārkāptas kriminālprocesa likuma normas;

9) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu.

 

 

 

 

 

548.

 

 

 

 

 

549.

 

 

 

 

 

 

550.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 423.panta 3.punktu pirms vārda “saņemt” ar vārdiem “ja vēlas,”.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 423.panta 5.punktā vārdus “pie izmeklēšanas tiesneša un”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 423.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

”10) saņemt aizstāvja juridisko palīdzību“

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

434.pants. Apsūdzētā tiesības, slēdzot vienošanos

Apsūdzētajam, slēdzot vienošanos, ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) saņemt krimināllietas materiālu kopijas;

4) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru prokurors lūgs tiesai apstiprināt;

5) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā, kas noteiks sodu;

6) sniegt paskaidrojumus par vienošanās gaitu;

7) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz tiesas sēdei;

8) pārsūdzēt spriedumu gadījumos, ja pārkāptas šā likuma normas;

9) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

10) saņemt aizstāvja juridisko palīdzību.

 

 

/skatīt 162.priekšlikumu/

 

435.pants. Cietušā tiesības vienošanās procesā

(1) Ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs — prokurors izsniedz cietušajam vienošanās protokola kopiju.

(2) Cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

3) izteikt savus iebildumus pret vienošanās apstiprināšanu;

4) iesniegt kasācijas sūdzību par vienošanās procesa procedūras pārkāpumiem;

5) piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā šā likuma 103.pantā noteiktajā kārtībā.

424.pants. Vienošanās protokols.

(1) Vienošanās protokolā norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvja vārdu, uzvārdu un citus personības datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) nodarījuma kvalifikāciju;

5) ziņas par kaitējuma apmēru;

6) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

(2) Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, ja apsūdzētajam tiek noteikts sods pēc vairākiem spriedumiem.

(3) Vienošanos paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis un prokurors.

 

551.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

552.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 424.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vienošanās protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ja tāda nav – dzimšanas gadu un datumu;

4) nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

5) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

6) ziņas par kaitējuma apmēru;

7) atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus;

8) ziņas par apsūdzētā personu;

9) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 424.panta trešo daļu beigās ar vārdiem: “un tās kopiju izsniedz apsūdzētajam vai tā pārstāvim.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

436.pants. Vienošanās protokols

(1) Vienošanās protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) apsūdzētā, viņa aizstāvja, apsūdzētā –– nepilngadīgās personas pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas gadu un datumu;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu tā aprakstu;

5) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

6) ziņas par kaitējuma apmēru;

7) apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus;

8) ziņas par apsūdzētā personu;

9) sodu, kura piemērošanu prokurors lūgs tiesai apstiprināt.

(2) Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu viņš lūgs apstiprināt par katru no noziedzīgiem nodarījumiem, un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, ja apsūdzētajam tiek noteikts sods pēc vairākiem spriedumiem.

(3) Vienošanos paraksta apsūdzētais, aizstāvis, apsūdzētā –– nepilngadīgās personas pārstāvis un prokurors, un tās kopiju izsniedz apsūdzētajam vai viņa pārstāvim.

425.pants. Vienošanās iesniegšana izmeklēšanas tiesnesim.

Pēc vienošanās par sodu trīs dienu laikā prokurors iesniedz visus krimināllietas materiālus kopā ar vienošanās protokolu izmeklēšanas tiesnesim, par to izdarot ierakstu kriminālprocesa reģistrā.

 

 

552.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 425.un 426.pantu.

 

 

Atbalstīt

 

426.pants. Izmeklēšanas tiesneša darbības vienošanās procesā.

(1) Izmeklēšanas tiesnesis trīs dienu laikā pēc krimināllietas materiālu saņemšanas:

1) iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem;

2) izlemj, vai iegūtie pierādījumi pieļauj vienošanos starp apsūdzību un aizstāvību;

3) uzklausa prokurora viedokli par vienošanos;

4) vienatnē uzklausa apsūdzēto un nepilnga dīgā apsūdzētā pārstāvi un aizstāvi par vienošanās noslēgšanas apstākļiem;

5) noskaidro, vai apsūdzētais savu vainu atzīst un vai vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc šā panta pirmajā daļā veiktajām darbībām pieņem lēmumu:

1) atzīt, ka vienošanās slēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā, vai

2) noraidīt vienošanos, ja pierādījumi ir nepietiekami vienošanās slēgšanai vai apsūdzētais neatzīst savu vainu, vai vienošanos noslēdzis pret savu gribu, vai neapzinājies tās sekas.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas izmeklēšanas tiesnesis to ieraksta kriminālprocesa reģistrā un nosūta lietu atpakaļ prokuroram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

427.pants. Krimināllietas nosūtīšana uz tiesu soda noteikšanai.

(1) Prokurors pēc krimināllietas materiālu saņemšanas no izmeklēšanas tiesneša tos kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos.

(2) Par krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo.

(3) Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) informē par pirmstiesas procesa izdevumiem;

6) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

 

 

553.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 427.pantu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietas materiālus kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

(2) Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) informē par pirmstiesas procesa izdevumiem

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas pielietoti kompensācijas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

(3) Prokurors informē apsūdzēto, cietušo un viņu pārstāvjus, kurai tiesai lieta nosūtīta.

(4) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmi tieši tiesai.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

437.pants. Krimināllietas nosūtīšana tiesai

(1) Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietas materiālus kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

(2) Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) min pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) informē par pirmstiesas procesa izdevumiem;

6) min lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas izmantoti kompensācijas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

(3) Prokurors informē apsūdzēto, viņa aizstāvi, cietušo un viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.

(4) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības jāsūta tieši tiesai.

 

13.sadaļa.

Tiesvedības vispārīgie noteikumi

554.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 13.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Devītā sadaļa. Tiesvedības vispārīgie noteikumi”

 

Atbalstīt

Devītā sadaļa

Tiesvedības vispārīgie noteikumi

39.nodaļa. Krimināllietu piekritība tiesai.

 

 

 

39.nodaļa. Krimināllietu piekritība tiesai

428.pants. Tiesvedības instances krimināllietā.

(1) Krimināllietu iztiesā pirmās instances tiesa, bet pēc apsūdzētā, prokurora vai cietušā sūdzības par šīs tiesas spriedumu - arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu apsūdzētais, prokurors vai cietušais var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

 

555.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 428.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināllietu iztiesā pirmās instances tiesa, bet ja šīs tiesas spriedums ir pārsūdzēts – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

438.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Krimināllietu iztiesā pirmās instances tiesa, bet, ja šīs tiesas spriedums tiek pārsūdzēts, — arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu apsūdzētais, prokurors vai cietušais var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

429.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(1) Krimināllieta izskata tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums.

(2) Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt, krimināllieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos krimināllieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt:

1) pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas;

2) noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas;

3) pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

 

556.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 429.panta pirmajā daļā vārdus “Krimināllietu izskata tajā tiesā” ar vārdiem “Krimināllietu izskata tiesa”.

 

Atbalstīt

439.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas

(1) Krimināllietu izskata tiesa, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums.

(2) Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt, krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt:

1) pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas;

2) pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas;

3) pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

430.pants. Rīcība ar citai tiesai piekritīgu krimināllietu.

(1) Ja tiesa līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai konstatē, ka krimināllieta piekritīga citai tāda paša līmeņa tiesai, krimināllietu nodod attiecīgai tiesai pēc piekritības.

(2) Ja krimināllietas piekritību citai tāda paša līmeņa tiesai tiesa konstatē tiesas izmeklēšanas laikā, tā turpina iesākto procesu.

 

557.

 

 

558.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 430.panta pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 430.pantā un 431.pantā vārdus   “tāda paša līmeņa”.

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

440.pants. Rīcība ar citai tiesai piekritīgu krimināllietu

(1) Ja tiesa līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai konstatē, ka krimināllieta ir piekritīga citai tiesai, krimināllietu nodod attiecīgajai tiesai pēc piekritības.

(2) Ja krimināllietas piekritību citai tiesai tiesa konstatē tiesas izmeklēšanas laikā, tā turpina iesākto procesu.

431.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tāda paša līmeņa tiesai.

(1) Tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tāda paša līmeņa tiesai, ja:

1) nododot krimināllietu var panākt tas ātrāku izskatīšanu;

2) divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā tiesa, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, nodod krimināllietu tiesai, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tāda paša līmeņa tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Lēmumu noformē rezolūcijas veidā uz krimināllietas.

 

 

 

559.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 431.panta pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

 

 

 

Neatbalstīt

 

441.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tiesai

(1) Tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tiesai, ja:

1) nododot krimināllietu, var panākt tās ātrāku izskatīšanu;

2) divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā tiesa, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, nodod krimināllietu tiesai, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā uz krimināllietas.

432.pants. Piekritības strīdu nepieļaujamība.

(1) Krimināllieta, ko viena tiesa nodod citai tiesai šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai tiesai ir jāpieņem.

(2) Piekritības strīdi tiesām nav atļauti.

 

560.

 

 

561.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 432.panta otrajā daļā aiz vārda “strīdi” ar vārdu “starp”.

Juridiskā komisija

izteikt 432.panta otro daļu šādā redakcijā: “Piekritības strīdi tiesām nav pieļaujami”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

442.pants. Piekritības strīdu nepieļaujamība

(1) Krimināllieta, ko viena tiesa nodod citai tiesai šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai tiesai ir jāpieņem.

(2) Piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami.

40.nodaļa. Tiesas sastāvs.

 

 

 

40.nodaļa. Tiesas sastāvs

433.pants. Krimināllietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana.

(1) Pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pirmās instances tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas:

1) par sevišķi smagu noziegumu;

2) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā prasa krimināllietas koleģiālu izskatīšanu;

3) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu arī, ja krimināllieta ir sevišķi sarežģīta.

(4) Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata koleģiāli.

 

 

 

443.pants. Krimināllietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pirmās instances tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas:

1) par sevišķi smagu noziegumu;

2) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā prasa krimināllietas koleģiālu izskatīšanu;

3) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu arī tad, ja krimināllieta ir sevišķi sarežģīta.

(4) Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata koleģiāli.

434.pants. Jautājumu izlemšana tiesā.

(1) Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesa izlemj ar balsu vairākumu.

(2) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības.

(3) Neviens no tiesas sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

 

 

 

444.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesa izlemj ar balsu vairākumu.

(2) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības.

(3) Neviens no tiesas sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

435.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties krimināllietas atkārtotā izskatīšanā.

(1) Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs nevar piedalīties krimināllietas izskatīšanā, ja viņš agrāk ir jau piedalījies tās pašas lietas izskatīšanā un pieņēmis galīgo nolēmumu.

(2) Tiesnesis nevar piedalīties krimināllietas izskatīšanā, ja šajā lietā viņš ir pieņēmis lēmumus pirmstiesas procesā.

 

562.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Mainīt 435.panta daļas vietām.

 

atbalstīt

445.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties krimināllietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis nedrīkst piedalīties krimināllietas izskatīšanā, ja šajā lietā viņš ir pieņēmis lēmumus pirmstiesas procesā.

(2) Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs nedrīkst piedalīties krimināllietas izskatīšanā, ja viņš agrāk ir jau piedalījies tās pašas lietas izskatīšanā un pieņēmis galīgo nolēmumu.

41.nodaļa. Krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai.

 

563.

Juridiskā komisija

Pārnest 41.nodaļu pēc 44.nodaļas.

 

Atbalstīt

/skatīt 347.lpp/

436.pants. Tiesas rīcība pēc krimināllietas saņemšanas tiesā.

(1) Pēc krimināllietas saņemšanas tiesā jāpārbauda:

1) vai krimināllieta piekritīga šai tiesai;

2) vai krimināllietai pievienota apsūdzība;

3) vai apsūdzētajam izsniegta apsūdzības kopija;

4) vai apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

(2) Ja tiek konstatēts, ka krimināllieta piekritīga citai tiesai, tiesnesis krimināllietu nosūta piekritīgai tiesai.

(3) Ja tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 2., 3.un 4.punktā minētais gadījums, tiesnesis nosūta krimināllietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.

 

564.

 

 

 

 

 

565.

 

 

 

566.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 436.panta nosaukumā vārdu “tiesā”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 436.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “tiek konstatēts” ar vārdu “konstatē”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 436.panta trešajā daļā vārdus “minētais gadījums” ar vārdiem “minēto gadījumu”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

/skatīt 348.lpp/

 

437.pants. Krimināllietas izskatīšanas laiks.

(1) Tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu. Lēmumu noformē rezolūcijas veidā uz krimināllietas.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk, cik ātri vien iespējams.

(3) Ja apsūdzētajam ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas izskatīšanu uzsāk ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas.

(4) Ja nepilngadīgajam apsūdzētajam ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas izskatīšanu uzsāk ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas.

 

567.

 

 

 

568.

 

 

569.

 

 

 

570.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 437.panta pirmo daļu pēc vārda “dienā” ar vārdiem “pēc krimināllietas saņemšanas”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 437.panta pirmajā daļā vārdus “uz krimināllietas”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 437.panta otrajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “četru” un trešajā daļā vārdu “divu” ar vārdu “trīs”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 437.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot šī panta trešajā un ceturtajā daļā minēto termiņus, tiesnesis ar motivētu lēmumu var noteikt vēlāku krimināllietas izskatīšanas uzsākšanas laiku.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

/skatīt 349.lpp/

438.pants. Paziņošana par tiesas sēdi izsaucamajām personām un

prokuroram.

(1) Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu tiesas kancelejai izsaukt uz tiesas sēdi izsaucamās personas un paziņot prokuroram.

(2) Ja krimināllietas izskatīšana paredzēta ilgākā laika posmā, tiesnesis var dot rīkojumu izsaukt liecinieku vai ekspertu uz citu laiku nevis tiesas sēdes sākumu.

 

 

 

571.

 

 

 

572.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 438.panta otrajā daļā vārdus “ilgākā laika posmā” ar vārdiem “ilgāku laiku”.

 

Juridiskā komisija

aizstāt 438.panta otrajā daļā vārdu “sākumu” ar vārdiem “sākuma datumu”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

/skatīt 349.lpp/

439.pants. Krimināllietas izskatīšanas laika grozīšana.

Ja līdz krimināllietas izskatīšanai kļūst zināms, ka apsūdzētais vai cietušais attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs ierasties uz tiesas sēdi vai ir citi apstākli, kādēļ lietas izskatīšana noteiktajā laikā nevar notikt, tiesnesis nosaka citu krimināllietas izskatīšanas laiku.

 

573.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 439.pantā vārdu “apstākli” ar vārdu “apstākļi”.

 

Atbalstīt

/skatīt 349.lpp/

440.pants. Izlemjamie jautājumi lietas sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē.

(1) Pēc krimināllietas laika un vietas noteikšanas tiesnesis sagatavo krimināllietu izskatīšanai.

(2) Tiesnesis, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, izlemj šādus jautājumus:

1) par valsts apmaksāta aizstāvja aicināšanu;

2) par tulka aicināšanu;

3) par lietas vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu;

4) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

5) par kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja ir pieteikums;

6) citus jautājumus, par kuriem ir iesniegts apsūdzētā, prokurora vai cietušā lūgums.

 

574.

 

 

575.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

576.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 440.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Izlemjamie jautājumi lietas sagatavošanā”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 440.panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 440.panta otrās daļas 6.punktā vārdus “prokurora vai cietušā lūgums”  ar vārdiem “aizstāvja, prokurora, cietušā vai cietušā pārstāvja lūgums”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

/skatīt 349.lpp/

441.pants. Kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas lēmuma izpilde.

(1) Kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas lēmumu izsniedz pieteicējam.

(2) Kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas lēmumu izpilda Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

577.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 441.panta otrajā daļā vārdu “Civilprocesa”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

/skatīt 350.lpp/

 

442.pants. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

Apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais var iepazīties ar krimināllietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk - kopijas), izņemot likumā paredzētos gadījumus.

 

578.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 442.pantu šādā redakcijā:

“Apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais var iepazīties ar materiāliem, kas pievienoti krimināllietai papildus pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, var iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izgatavot to kopijas.”

 

Atbalstīt

 

/skatīt 350.lpp/

443.pants. Kriminālprocesu apvienošana.

(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem var apvienot.

(2) Kriminālprocesus var apvienot līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ar tiesneša lēmumu.

(3) Apvienojot kriminālprocesus, parasti ievēro 431.panta otrās daļas nosacījumus.

 

579.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 443.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot, ja kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģī krimināllietas izskatīšanu.”

 

 

Atbalstīt

 /skatīt 350.lpp/

444.pants. Kriminālprocesa sadalīšana.

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas vienlaicīgi ir lēmums par jauna kriminālprocesa uzsākšanu.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura uzrādīta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos un no jauna uzsāktajā kriminālprocesā ir nepieciešams noskaidrot vainīgo personu, tiesa to nosūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(5) Ja izdalītajā kriminālprocesā apsūdzētais un tam celtā apsūdzība pēc būtības nemainās, tiesa nosaka šīs krimināllietas izskatīšanu tiesā vispārējā kārtībā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta apsūdzētajam un cietušajam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580.

 

 

 

 

581.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 444.panta otrajā daļā palīgteikumu.

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 444.panta trešajā daļā vārdu “uzrādīta” ar vārdu “celta”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

/skatīt 351.lpp/

42.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie jautājumi.

 

 

 

41.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie jautājumi

445. pants. Krimināllietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums.

(1) Pirmās instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesas sēdē personas liecības un paskaidrojumus sniedz mutvārdos.

(3) Ieprotokolētās vai citādi fiksētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot, ja apsūdzētais, prokurors vai cietušais piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

 

582.

 

 

583.

 

 

584.

 

 

 

 

 

 

 

 

585.

 

 

 

 

586.

 

 

 

 

587.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 445.panta pirmajā daļā vārdu “pati” ar vārdu “tieši”

Juridiskā komisija

Izslēgt 445.panta otrajā daļā vārdus “un paskiadrojumus”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt445.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot, ja persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, prokurors un cietušais piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.”

 

Juridiskā komisija

papildināt 445.panta trešajā daļā aiz vārda “apsūdzētais” ar vārdu “aizstāvis”, bet aiz vārda “cietušais” ar vārdu “pārstāvis”

Juridiskā komisija

Papildināt 445.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc pamatota lūguma tiesa lemj par lietisko pierādījumu apskati.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 445. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izņēmuma gadījumos tiesas sēdē var nolasīt vai atskaņot ieprotokolētu vai citādi fiksētu agrāk nopratināta liecinieka liecību.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

446.pants. Krimināllietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesas sēdē personas sniedz liecības mutvārdos.

(3) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot gadījumus, kad persona, kas realizē aizstāvību, prokurors, cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

(4) Ja lūgums ir pamatots, tiesa lemj par lietisko pierādījumu apskati.

(5) Ja nepieciešams, tiesas sēdē var nolasīt vai atskaņot ieprotokolētu vai citādi fiksētu agrāk nopratināta liecinieka liecību.

446. pants. Krimināllietas iztiesāšanas atklātums.

(1) Krimināllietu tiesā iztiesā atklāti.

(2) Krimināllietu var iztiesāt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu kriminālprocesā iesaistīto personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(3) Par slēgtu tiesas sēdes noteikšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, par ko izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

(4) Slēgtajā tiesas sēdē piedalās kriminālprocesā iesaistītās personas.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Krimināllietā, kas ir izskatīta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

 

588.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

589.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 446.panta pirmo līdz trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināllietu iztiesā atklātā tiesas sēdē.

(2) Krimināllietu iztiesā slēgtā tiesas sēdē, ja nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.

(3) Ar motivētu lēmumu tiesa var noteikt slēgtu tiesas sēdi:

1) krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi sešpadsmit gadu vecumu nesasniegusi persona;

2) krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu prettikumību un dzimumneaizskaramību:

3) lai neizpaustu kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves intīmos apstākļus;

4) lai aizsargātu profesionālo vai komerciālo noslēpumu;

5) lai nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu aizsardzību.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt446.panta piektajā daļā vārdu “izskatīta” ar vārdu “”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

447.pants. Krimināllietas iztiesāšanas atklātums

(1) Krimināllietu iztiesā atklātā tiesas sēdē.

(2) Krimināllietu iztiesā slēgtā tiesas sēdē, ja nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu.

(3) Ar motivētu lēmumu tiesa var noteikt slēgtu tiesas sēdi:

1) krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi sešpadsmit gadu vecumu nesasniegusi persona;

2) krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;

3) lai neizpaustu kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves intīmos apstākļus;

4) lai aizsargātu profesionālo noslēpumu vai komercnoslēpumu;

5) lai nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu aizsardzību.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās kriminālprocesā iesaistītās personas.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Krimināllietā, kas ir iztiesāta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

447.pants. Tiesas sastāva nemainīgums.

(1) Tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, tad krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.

 

 

 

448.pants. Tiesas sastāva nemainīgums

(1) Tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.

448.pants. Rezerves tiesnesis un rezerves piesēdētājs.

(1) Krimināllietā, kuras iztiesāšanai nepieciešams ilgāks laiks, var piedalīties rezerves tiesnesis vai rezerves piesēdētājs, kurš lietas izskatīšanas laikā atrodas tiesas sēžu zālē. Par to tiek izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas procesā tiesnesi vai tiesas piesēdētāju aizstāj rezerves tiesnesis vai piesēdētājs, tad lietas iztiesāšana turpinās. Lietas iztiesāšanu šajā gadījumā pabeidz jaunajā sastāvā.

 

 

 

 

 

 

590.

 

 

591.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 448.panta pirmajā daļā vārdus “tiek izdarīta atzīme” ar vārdiem “izdara atzīmi”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 448.pantu otro daļu pēc vārda “pabeidz” ar vārdu “tiesa”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

449.pants. Rezerves tiesnesis un rezerves piesēdētājs

(1) Krimināllietā, kuras iztiesāšanai nepieciešams ilgāks laiks, var piedalīties gan rezerves tiesnesis, gan rezerves piesēdētājs, kas lietas izskatīšanas laikā atrodas tiesas sēžu zālē. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas procesā tiesnesi vai tiesas piesēdētāju aizstāj rezerves tiesnesis vai piesēdētājs, lietas iztiesāšana turpinās. Lietas iztiesāšanu šajā gadījumā pabeidz tiesa jaunajā sastāvā.

449.pants. Tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kas piedalās krimināllietas izskatīšanā (turpmāk - tiesas sēdes priekšsēdētājs).

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu apsūdzētajam, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.

 

 

 

 

 

 

592.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 449.panta otrajā daļā vārdu “apsūdzētajam” ar vārdiem “personai, kam ir tiesības uz aizstāvību”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

450.pants. Tiesas sēdes priekšsēdētājs

(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kas piedalās krimināllietas izskatīšanā (turpmāk — tiesas sēdes priekšsēdētājs).

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu personai, kura realizē aizstāvību, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.

450.pants. Vienādu tiesību nodrošināšana apsūdzētajam, prokuroram un cietušajam krimināllietas iztiesāšanā.

Tiesas sēdē apsūdzētajam, prokuroram un cietušajam ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumu, pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, piedalīties tiesu debatēs, iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus, kā arī citos jautājumos, kas radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.

 

593.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 450.pantu šādā redakcijā:

“450.pants. Procesuālās tiesības iztiesāšanā.

Tiesas sēdē apsūdzētajam, aizstāvim, prokuroram, cietušajam un pārstāvim ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumu, pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus, piedalīties tiesu debatēs, kā arī citos jautājumos, kas radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.”

 

Atbalstīt

451.pants. Procesuālās tiesības iztiesāšanā.

Tiesas sēdē apsūdzētajam, viņa aizstāvim, cietušajam, viņu pārstāvjiem un prokuroram ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus, pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, piedalīties tiesas debatēs, kā arī citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.

451.pants. Prokurora piedalīšanās lietas iztiesāšanā.

(1) Prokurora piedalīšanās publiskās apsūdzības krimināllietu iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Prokurors uztur tiesā valsts apsūdzību, pierāda to, izsaka savu viedokli par lietas iztiesāšanas laikā konstatētiem apstākļiem, piedalās tiesu debatēs. Valsts apsūdzību vienā kriminālprocesā var uzturēt arī vairāki prokurori.

(3) Prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs.

 

 

 

 

594.

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 451.panta otrajā daļā vārdus “pierāda to” ar vārdiem “pamato to ar pierādījumiem”

 

 

 

 

Atbalstīt

452.pants. Prokurora pieda līšanās lietas iztiesāšanā

(1) Prokurora piedalīšanās publiskās apsūdzības krimināllietu iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Prokurors uztur tiesā valsts apsūdzību, pamato to ar pierādījumiem, izsaka savu viedokli par lietas iztiesāšanas laikā konstatētajiem apstākļiem, piedalās tiesas debatēs. Valsts apsūdzību vienā kriminālprocesā var uzturēt arī vairāki prokurori.

(3) Prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs.

452.pants. Prokurora neierašanās sekas.

(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja prokurora neierašanās iemesli nav zināmi un par prokurora neierašanos ziņo amatā augstākam prokuroram.

 

595.

 

 

596.

Juridiskā komisija

aizstāt 452.panta otrajā daļā vārdus “un par prokurora” ar vārdiem “par viņa”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 452.panta otrajā daļā vārdu “un” ar komatu.

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

453.pants. Prokurora neierašanās sekas

(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja prokurora neierašanās iemesli nav zināmi, par viņa neierašanos ziņo amatā augstākam prokuroram.

453.pants. Prokurora aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā.

(1) Ja prokurora turpmākā piedalīšanās lietas iztiesāšanā nav iespējama, prokuroru var aizstāt.

(2) Prokurora maiņa nerada tiesai pienākumu lietas iztiesāšanu sākt no jauna.

(3) Prokuroram, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties krimināllietas iztiesāšanai.

(4) Prokurors, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

 

 

 

 

 

597.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 453.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Prokurora maiņas gadījumā tiesa turpina lietas iztiesāšanu.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

454.pants. Prokurora aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā

(1) Ja prokurora turpmākā piedalīšanās lietas iztiesāšanā nav iespējama, viņu var aizstāt.

(2) Prokurora maiņas gadījumā tiesa turpina lietas iztiesāšanu.

(3) Prokuroram, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties krimināllietas iztiesāšanai.

(4) Prokurors, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

454.pants. Prokurora pienākums atteikties no apsūdzības.

(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka uzrādītā apsūdzība pilnīgi vai daļēji nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir pilnīgi vai daļēji atteikties no apsūdzības, motivējot to.

(2) Prokurors var atteikties no apsūdzības līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu sprieduma gatavošanai.

 

 

 

598.

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 454.panta pirmajā daļā vārdu “to “  ar  vārdiem “atteikumu” un vārdu “uzrādīta” ar vārdiem “celtā un izsniegtā”.

 

 

 

Atbalstīt

455.pants. Prokurora pienākums atteikties no apsūdzības

(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka celtā un izsniegtā apsūdzība pilnīgi vai daļēji nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir pilnīgi vai daļēji atteikties no apsūdzības, motivējot savu atteikumu.

(2) Prokurors var atteikties no apsūdzības līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu sprieduma taisīšanai.

455.pants. Atteikšanās no apsūdzības sekas.

(1) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu līdz nākamajai darba dienai un par to paziņo amatā augstākam prokuroram. Ja amatā augstāks prokurors līdz tiesas sēdes atsākšanai nenomaina apsūdzības uzturētāju un neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

(2) Krimināllietā, kurā pieņemts lēmums par tās izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, procesa atjaunošana pieļaujama sakarā ar jaunu apstākļu atklāšanos.

(3) Prokurora atteikšanās no apsūdzības nav šķērslis kaitējuma atlīdzības pieprasīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

456.pants. Atteikšanās no apsūdzības sekas

(1) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu līdz nākamajai darba dienai un par to paziņo amatā augstākam prokuroram. Ja amatā augstāks prokurors līdz tiesas sēdes atsākšanai nenomaina apsūdzības uzturētāju un neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

(2) Krimināllietā, kurā pieņemts lēmums par tās izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, procesa atjaunošana pieļaujama, ja tiek atklāti jauni apstākļi.

(3) Prokurora atteikšanās no apsūdzības nav šķērslis kaitējuma atlīdzības pieprasīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

456.pants. Prokurora pienākums grozīt apsūdzību.

(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka uzrādītā apsūdzība ir grozāma uz smagāku, viņa pienākums ir grozīt apsūdzību, motivējot to.

(2) Prokurors var grozīt apsūdzību līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu sprieduma gatavošanai.

 

599.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 456.pantu šādā redakcijā:

“(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka celtā un izsniegtā  apsūdzība ir grozāma uz vieglāku vai smagāku, viņa pienākums ir grozīt apsūdzību, motivējot to.

(2) Prokurors var grozīt apsūdzību uz smagāku, ja nemainās noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi.

(3) Prokurors var grozīt apsūdzību līdz tiesas izmeklēšanas pabeigšanai.”

 

Atbalstīt

457.pants. Prokurora pienākums grozīt apsūdzību

(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka celtā un izsniegtā apsūdzība ir grozāma uz vieglāku vai smagāku, viņa pienākums ir grozīt apsūdzību, motivējot to.

(2) Prokurors drīkst grozīt apsūdzību uz smagāku, ja nemainās noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

(3) Prokurors drīkst grozīt apsūdzību līdz tiesas izmeklēšanas pabeigšanai.

457.pants. Apsūdzības grozīšanas sekas.

Ja prokurors groza apsūdzību uz smagāku, apsūdzētais vai viņa aizstāvis var lūgt tiesu atlikt krimināllietas iztiesāšanu, dodot laiku sagatavoties aizstāvības veikšanai.

 

600.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 457.pantu šādā redakcijā:

“Ja prokurors groza apsūdzību, tiesa var noteikt tiesas sēdē pārtraukumu, dodot laiku apsūdzētajam iepazīties ar jauno apsūdzību un sagatavoties aizstāvībai.”

 

Atbalstīt

458.pants. Apsūdzības grozīšanas sekas

Ja prokurors groza apsūdzību, tiesa var noteikt tiesas sēdē pārtraukumu, dodot laiku apsūdzētajam iepazīties ar jauno apsūdzību un sagatavoties aizstāvībai.

 

458.pants. Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā,

(1) Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(3) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, tiesa var lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, drošības līdzekļa grozīšanu vai piemērošanu.

(4) Ja apsūdzētā neierašanās iemesli nav attaisnojoši, tiesa var uzlikt apsūdzētajam pienākumu segt tiesas izdevumus sakarā ar atlikto tiesas sēdi.

 

 

 

601.

 

 

 

 

 

 

602.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 458.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ vai nav paziņojis par neierašanos, tiesa var lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, drošības līdzekļa grozīšanu vai piemērošanu.“

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 458.panta ceturto daļu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

459.pants. Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā

(1) Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(3) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ vai nav paziņojis par neierašanos, tiesa var lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, par drošības līdzekļa grozīšanu vai piemērošanu.

459.pants. Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās

Krimināllietu par kriminālpārkāpumu, par kuru var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbus, tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais ir iesniedzis tiesā lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās un tiesas sēdē piedalās viņa aizstāvis.

 

 

 

460.pants. Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās

Krimināllietu par kriminālpārkāpumu, par kuru var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbus, tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās un tiesas sēdē piedalās viņa aizstāvis.

460.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

Krimināllietu apsūdzētā prombūtnē tiesa var iztiesāt, ja apsūdzētais:

1) atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma;

2) atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

 

603.

 

 

604.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 460.panta ievada teikumā vārdus “” pēc vārda “iztiesāt”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 460.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr apsūdzētais var pārsūdzēt nolēmumu apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jābūt zināmam par pieņemto tiesas nolēmumu.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

461.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais:

1) atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma;

2) atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr apsūdzētais var pārsūdzēt nolēmumu apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par tiesas pieņemto nolēmumu.

461.pants. Aizstāvja neierašanās sekas.

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi un viņu nav iespējams aizstāt, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja aizstāvis tiesas sēdē neierodas un viņa neierašanās iemesli nav zināmi, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

 

 

 

 

 

605.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 461.panta otrajā dāļā vārdus “aizstāvis tiesas sēdē neierodas un viņa” ar vārdu “aizstāvja”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

462.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi un viņu nav iespējams aizstāt, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja aizstāvja neierašanās iemesli nav zināmi, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

462.pants. Aizstāvja aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā.

(1) Ja aizstāvja turpmākā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā nav iespējama, aizstāvi var aizstāt.

(2) Aizstāvja maiņa nerada tiesai pienākumu sākt iztiesāšanu no jauna.

(3) Aizstāvim, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties aizstāvības veikšanai.

(4) Aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

 

 

 

 

606.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 462.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizstāvja maiņas gadījumā tiesa turpina lietas iztiesāšanu.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

463.pants. Aizstāvja aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā

(1) Ja aizstāvja turpmākā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā nav iespējama, aizstāvi var aizstāt.

(2) Aizstāvja maiņas gadījumā tiesa turpina lietas iztiesāšanu.

(3) Aizstāvim, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties aizstāvības veikšanai.

(4) Aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

463.pants. Cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā.

(1) Krimināllietu iztiesā, piedaloties cietušajam vai viņa pārstāvim.

(2) Ja cietušais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietu iztiesā bez cietušā klātbūtnes, izņemot gadījumus, ja tiesa atzīst, ka cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(3) Ja privātās apsūdzības lietā cietušais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnotu iemeslu dēļ, tad tiesa krimināllietu izbeidz.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

607.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 463.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

464.pants. Cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā

(1) Krimināllietu iztiesā, piedaloties cietušajam vai viņa pārstāvim.

(2) Ja cietušais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietu iztiesā bez cietušā klātbūtnes, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst, ka cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

464.pants. Liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas.

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas iztiesāšanu, ja vien saskaņā ar šo likumu nav pamats to atlikt.

(2) Lieciniekiem, ekspertiem vai tulkam, kas nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ, piemēro šajā likumā noteiktās procesuālās sankcijas.

 

 

608.

 

 

 

.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 464.panta nosaukumā un tekstā vārdus “eksperta vai tulka” ar vārdiem “vai eksperta”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

465.pants. Liecinieka vai eksperta neierašanās sekas.

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies liecinieks vai eksperts, tiesa sāk lietas iztiesāšanu, ja vien saskaņā ar šo likumu nav pamats to atlikt.

(2) Lieciniekam vai ekspertam, kas nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ, piemēro šajā likumā noteiktās procesuālās sankcijas.

465.pants. Tiesas sēdes reglaments,

(1) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.

(2) Jebkura persona sniedz tiesai paskaidrojumus vai liecības sēžot.

(3) Prokurors uztur apsūdzību, debašu dalībnieki runā debatēs un apsūdzētais saka pēdējo vārdu stāvot kājās.

(4) Tiesas nolēmumu apsūdzētais un viņa aizstāvis noklausās, stāvot kājās.

(5) Atkāpties no šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem var tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju.

 

609.

 

 

610.

 

 

611.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 465.panta pirmo daļu pēc vārda “ienākot” ar vārdu “tiesas”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 465.panta piektajā daļā vārdu “tikai”.

Juridiskā komisija

Izteikt 465.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesai ienākot tiesas sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.

(2) Tiesas spriedumu tiesas sēžu zālē klātesošās personas noklausās, stāvot kājās.”

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

466.pants. Tiesas sēdes reglaments

(1) Tiesai ienākot tiesas sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.

(2) Tiesas spriedumu tiesas sēžu zālē klātesošās personas noklausās, stāvot kājās.

466.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē.

(1) Tiesas sēdē klātesošās personas uzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas bez ierunām pakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem, tiesas lēmumiem un tiesas kārtībnieka prasībām.

(3) Personai, kura traucē kārtību tiesas zālē, var piemērot procesuālās sankcijas vai saukt pie likumā noteiktās atbildības par necieņu pret tiesu.

(4) Kārtību tiesas zālē nodrošina tiesas kārtībnieks, kuram ir obligāti tiesas sēdēs priekšsēdētāja rīkojumi.

 

 

 

467.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Tiesas sēdē klātesošās personas uzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas bez ierunām pakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem, tiesas lēmumiem un tiesas kārtībnieka prasībām.

(3) Personai, kura traucē kārtību tiesas sēžu zālē, var piemērot procesuālās sankcijas vai saukt pie likumā noteiktās atbildības par necieņu pret tiesu.

(4) Kārtību tiesas sēžu zālē nodrošina tiesas kārtībnieks, kuram tiesas sēdēs priekšsēdētāja rīkojumi ir obligāti.

467.pants. Ierobežojumi klātesībai sēžu zālē.

(1) Tiesas zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši tiesas zālē esošo vietu skaitam.

(2) Apsūdzētā un cietušā radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām ir priekšrocības tiesības būt klāt krimināllietas iztiesāšanā.

(3) Tiesas zālē neielaiž personu, kura jaunāka par 14 gadiem, ja vien tā nav kriminālprocesā iesaistīta persona.

 

612.

 

 

613.

 

 

 

614.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 467.panta nosaukumā pēc vārda “klātesībai” ar vārdu “tiesas”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 467.panta pirmajā daļā pēc vārda “tiesas” ar vārdu “sēžu” un aizstāt vārdu “ielaižamo” ar vārdu “klātesošo”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 467.panta otrajā daļā vārdu “tiesības” ar vārdu “tiesība”.

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

468.pants. Ierobežojumi klātesībai tiesas sēžu zālē

(1) Tiesas sēžu zālē klātesošo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši tiesas sēžu zālē esošo vietu skaitam.

(2) Apsūdzētā un cietušā radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām ir priekšrocības tiesības būt klāt krimināllietas iztiesāšanā.

(3) Tiesas sēžu zālē neielaiž personu, kura ir jaunāka par 14 gadiem, ja vien tā nav kriminālprocesā iesaistītā persona.

468.pants. Tiesas sēdē pieņemtie lēmumi.

(1) Jautājumos, ko tiesa izšķir lietas iztiesāšanas laikā, tā pieņem lēmumus.

(2) Tiesa apspriežu istabā pieņem šādus lēmumus:

1) par procesa izbeigšanu vai apturēšanu;

2) par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu;

3) par noraidījumu;

4) par ekspertīzes noteikšanu;

5) par procesuālajām sankcijām;

6) blakus lēmumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus tiesa gatavo atsevišķa dokumenta veidā. Lēmumu paraksta viss tiesas sastāvs.

(4) Pārējos lēmumus pēc tiesas ieskatiem var pieņemt gan apspriežu istabā, gan apspriežoties uz vietas tiesas sēžu zālē un ieraksta tos tiesas sēdes protokolā.

(5) Iztiesāšanas laikā pieņemto tiesas lēmumu paziņo nekavējoties.

(6) Lēmumu par apzināti nepatiesas liecības vai apzināti nepatiesa atzinuma konstatāciju var pieņemt tikai vienlaicīgi ar sprieduma taisīšanu. Šo lēmumu nosūta prokuroram pārbaudei.

 

615.

 

 

 

 

< p class=MsoNormal align=center style='text-align:center'>616.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

617.

 

 

 

618.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 468.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas iztiesāšanas laikā radušos jautājumus tiesa izšķir, pieņemot lēmumus.”

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 468.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “vai apturēšanu”, kā arī 5.un 6.punktus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 468.panta sestajā daļā vārdus “var pieņemt tikai vienlaicīgi ar sprieduma taisīšanu.” ar vārdiem “pieņem vienlaicīgi ar spriedumu.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 468.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Iztiesāšanas laikā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu, ja šajā likumā nav paredzēts citādi.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

469.pants. Tiesas sēdē pieņemtie lēmumi

(1) Lietas iztiesāšanas laikā radušos jautājumus tiesa izšķir, pieņemot lēmumus.

(2) Tiesa apspriežu istabā pieņem šādus lēmumus:

1) par procesa izbeigšanu;

2) par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu;

3) par noraidījumu;

4) par ekspertīzes noteikšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus tiesa sagatavo atsevišķa dokumenta veidā. Lēmumu paraksta viss tiesas sastāvs.

(4) Pārējos lēmumus pēc tiesas ieskatiem var pieņemt gan apspriežu istabā, gan apspriežoties uz vietas tiesas sēžu zālē. Šos lēmumus ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(5) Iztiesāšanas laikā pieņemto tiesas lēmumu paziņo nekavējoties.

(6) Lēmumu par apzināti nepatiesas liecības vai apzināti nepatiesa atzinuma konstatāciju pieņem vienlaikus ar spriedumu. Šo lēmumu nosūta prokuroram pārbaudei.

(7) Iztiesāšanas laikā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu, ja šajā likumā nav paredzēts citādi.

43.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas atlikšana, apturēšana vai izbeigšana.

 

 

 

42.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas atlikšana, apturēšana vai izbeigšana

469.pants. Krimināllietas iztiesāšanas atlikšana.

(1) Ja krimināllietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda uz tiesas sēdi izsaucamā persona, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas atlikšanu uz noteiktu laiku.

(2) Atliekot krimināllietas iztiesāšanu, tiesa lemj par neieradušās personas atvešanu uz tiesas sēdi piespiedu kārtā.

(3) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc krimināllietas iztiesāšanas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

619.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 469.panta otrajā daļā beigās ar vārdiem “vai procesuālās sankcijas piemērošanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

470.pants. Krimināllietas iztiesāšanas atlikšana

(1) Ja krimināllietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda uz to izsauktā persona, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas atlikšanu uz noteiktu laiku.

(2) Atliekot krimināllietas iztiesāšanu, tiesa lemj par neieradušās personas atvešanu uz tiesas sēdi piespiedu kārtā vai par procesuālās sankcijas piemērošanu.

(3) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc krimināllietas iztiesāšanas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

 

 

 

620.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 469.A pantu šādā redakcijā:

“469.A pants. Iztiesāšanas apturēšana tiesību normas interpretācijas dēļ.

(1) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota konkrētajā krimināllietā, neatbilst tiesību normai (aktam) ar augstāku juridisko spēku, tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

(2) Ja konkrētās lietas izspriešanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienas) tiesību normas interpretāciju un spēkā esamību, tiesa nosūta Eiropas Kopienu tiesai neskaidro jautājumu motivēta lēmuma formā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā līdz prejudiciālā nolēmuma saņemšanai.

(3) Apturot tiesvedību tiesību normas interpretācijas neskaidrību dēļ, tiesa lemj par nepieciešamo piespiedu līdzekļu vai  mantas aresta noteikšanu, taču nepārkāpjot likumā noteiktos procesuālos termiņus.”

Attiecīgi izslēgt 554.un 572.pantu.

 

Atbalstīt

471.pants. Iztiesāšanas apturēšana tiesību normas interpretācijas dēļ

(1) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota konkrētajā krimināllietā, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam), tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

(2) Ja konkrētās lietas izspriešanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienas) tiesību normas interpretāciju un spēkā esamību, tiesa nosūta Eiropas Kopienu Tiesai neskaidro jautājumu motivēta lēmuma formā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā līdz prejudiciālā nolēmuma saņemšanai.

(3) Apturot tiesvedību tiesību normas interpretācijas neskaidrību dēļ, tiesa lemj par nepieciešamo piespiedu līdzekļu vai  mantas aresta noteikšanu, taču nepārkāpjot likumā noteiktos procesuālos termiņus.

470.pants. Iztiesāšanas apturēšana apsūdzētā slimības dēļ.

(1) Ja apsūdzētais ir saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību un ilgstoši nevarēs piedalīties tiesas sēdē, tiesa krimināllietas iztiesāšanu aptur līdz laikam, kad apsūdzētais izveseļosies.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tiesa var noteikt apsūdzētajam ekspertīzi.

(3) Ja apsūdzētais ir izveseļojies, tiesnesis atjauno krimināllietas iztiesāšanu.

(4) Ja saslimšana ar psihiskiem traucējumiem atzīta par neārstējamu un izslēdz kriminālsoda piemērošanu, kriminālprocesu izbeidz un turpina procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

621.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 470.panta trešās daļas tekstu beigās ar vārdiem “lēmumu noformējot rezolūcijas veidā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

472.pants. Iztiesāšanas apturēšana apsūdzētā slimības dēļ

(1) Ja apsūdzētais ir saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību un ilgstoši nevarēs piedalīties tiesas sēdē, tiesa krimināllietas iztiesāšanu aptur līdz laikam, kad apsūdzētais izveseļosies.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā tiesa var noteikt apsūdzētajam ekspertīzi.

(3) Ja apsūdzētais ir izveseļojies, tiesnesis atjauno krimināllietas iztiesāšanu, lēmumu noformējot rezolūcijas veidā.

(4) Ja saslimšana ar psihiskiem traucējumiem atzīta par neārstējamu un izslēdz kriminālsoda piemērošanu, kriminālprocesu izbeidz un turpina procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

471.pants. Iztiesāšanas apturēšana apsūdzētā izvairīšanās no tiesas dēļ.

(1) Ja apsūdzētais izvairās no tiesas, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu līdz laikam, kad tiks atrasts apsūdzētais, un apsūdzētā meklēšanu.

(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

(3) Pēc apsūdzētā atrašanas tiesnesis atjauno krimināllietas iztiesāšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

622.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 471.panta trešās daļas tekstu beigās ar vārdiem “lēmumu noformējot rezolūcijas veidā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

473.pants. Iztiesāšanas apturēšana sakarā ar apsūdzētā izvairīšanos no tiesas

(1) Ja apsūdzētais izvairās no tiesas, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu līdz laikam, kad tiks atrasts apsūdzētais, un par apsūdzētā meklēšanu.

(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

(3) Pēc apsūdzētā atrašanas tiesnesis atjauno krimināllietas iztiesāšanu, lēmumu noformējot rezolūcijas veidā.

472.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē.

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu šādos gadījumos:

1) ja krimināllietas iztiesāšanas laikā, tiesa konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) ja apsūdzētājs privātās apsūdzības lietā neierodas uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ;

4) ja ir izlīgums starp apsūdzēto un cietušo, krimināllietā par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.

(2) Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu izlemj jautājumus par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuāliem piespiedu līdzekļiem, kā arī izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem.

 

623.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 472.pantu šādā redakcijā:

“472.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē.

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu šādos gadījumos:

1) ja krimināllietas iztiesāšanas laikā, tiesa konstatē 368.pantā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības 370.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu izlemj jautājumus par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuāliem piespiedu līdzekļiem, kā arī izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem.”

 

Atbalstīt

474.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu šādos gadījumos:

1) ja krimināllietas iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 378.pantā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, šā likuma 380.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu tiek izlemts par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī par lietiskajiem pierādījumiem.

44.nodaļa. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana.

 

 

 

43.nodaļa. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

473.pants. Tiesas sēdes fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem.

(1) Iztiesāšanas laikā visu tiesas sēdes gaitu un visus sniegtos paskaidrojumus un liecības fiksē, pielietojot skaņu, video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus.

(2) Skaņu un video ierakstu, kā arī citu tehnisko līdzekļu pielietošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno krimināllietai un glabā tik ilgi, kamēr stājas spēkā spriedums.

 

624.

 

 

 

625.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 473.panta pirmajā daļā vārdus “Iztiesāšanas laikā visu tiesas sēdes gaitu un visus” ar vārdiem “Tiesas sēdes gaitu un”.

Juridiskā komisija

Mainīt vietām 473.pantu ar 474.pantu, izsakot 473.pantu šādā redakcijā:

“474.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem.

(1) Iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu, tiesai sniegtās liecības pilnā apjomā fiksē pielietojot skaņas, video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus par kuru pielietošanu izdarāma atzīme tiesas sēdes protokolā.

(2) Šā panta pirmajā daļā nosaukto tehnisko līdzekļu pielietošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno krimināllietai un glabā līdz dienai, kad beidzas likumā noteiktais apsūdzētajam inkriminētais smagākā noziedzīgā nodarījuma noilguma termiņš.”

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

475.pants. Tiesas sēdes protokols

(1) Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā fiksē lietas izskatīšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus.

(2) Ja kādai no personām, kura piedalās iztiesāšanā, ir iebildumi pret sēdes priekšsēdētāja rīcību, šie iebildumi ierakstāmi tiesas sēdes protokolā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kas tiek izpildītas ārpus tiesas sēžu zāles.

(4) Protokolam var pievienot tiesas debašu dalībnieku rakstveidā iesniegtās runas.

 

474.pants. Tiesas sēdes protokols.

(1) Tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus tiesas sēdes.

(3) Protokolam var pievienot tiesas debašu dalībnieku runas rakstveidā.

626.

Juridiskā komisija

Mainīt vietām 474.pantu ar 473.pantu, izsakot 474.pantu šādā redakcijā:

“473.pants. Tiesas sēdes protokols.

(1) Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā fiksē lietas izskatīšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus.

(2) Ja kādai no personām, kas piedalās iztiesāšanā, ir iebildumi par sēdes priekšsēdētāja rīcību, šie iebildumi ierakstāmi tiesas sēdes protokolā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus tiesas sēžu zāles.

(4) Protokolam var pievienot rakstveida tiesu debašu dalībnieku runas.”

Atbalstīt

476.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem

(1) Iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu, tiesai sniegtās liecības pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņas un video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un izdara par to atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno krimināllietai un glabā līdz dienai, kad beidzas likumā noteiktais apsūdzētajam inkriminētais smagākā noziedzīga nodarījuma noilguma termiņš.

475.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā.

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta un paraksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku un vietu;

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku;

3) prokuroru;

4) noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

5) apsūdzētā, viņa aizstāvja, cietušā vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) apsūdzētā paskaidrojumus, cietušā, liecinieka un citu personu liecības un paskaidrojumus, ja tās netiek fiksētas izmantojot skaņu, video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus;

7) ziņas par lietisko pierādījumu un dokumentu pārbaudi;

8) apsūdzētā, prokurora un cietušā lūgumus;

9) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā.

(3) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro.

(5) Protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.

 

627.

 

 

 

 

628.

 

 

629.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 475.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 475.panta trešo daļu kā pēdējo.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 475.pantu šādā redakcijā:

“475.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā.

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretāre, bet paraksta sekretāre un tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(2)Uzsākot lietas izskatīšanu tiesas sēdes protokolā norāda:

    1) tiesas sēdes norises vietu un laiku, tajā skaitā tiesas sēdes sākumu un beigas;

    2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, kā arī tulku, ja viņš piedalās;

    3) apsūdzētā uzvārdu un vārdu, noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

    4) prokurora, aizstāvja uzvārdu un vārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

    5) cietušā, viņa pārstāvja uzvārdu un vārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

    6) tiesai pieteikto lūgumu būtību un tiesas pieņemto lēmumu saturu, izlemjot pieteiktos lūgumus, ja tādi pieteikti.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas protokolā fiksē arī:

1) apsūdzības būtību un apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību;

2) ieradušos liecinieku, ekspertu un citu procesā iesaistīto personu vārdu un uzvārdu;

    3) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

    4) ziņas par lietisko pierādījumu vai dokumentu pārbaudi.

(4)Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta pielietojot skaņu, video ierakstus vai  citus tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā ieraksta arī apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu liecības un citu procesa iesaistīto personu paskaidrojumus.

(5) Ārpus tiesas sēžu zāles izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(6) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas protokolā aizsvītro.

(7) Protokolā saturu nedrīkst dzēst, aizkrāsot vai citādā veidā labot, piemērojot mehānisku iedarbību.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

477.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(2) Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises vietu un laiku (arī tiesas sēdes sākumu un beigas);

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, kā arī tulku, ja viņš piedalās;

3) apsūdzētā vārdu un uzvārdu, noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

4) prokurora, aizstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

5) cietušā, viņa pārstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) tiesai pieteikto lūgumu būtību un tiesas pieņemto lēmumu saturu, izlemjot pieteiktos lūgumus, ja tādi pieteikti.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas protokolā fiksē arī:

1) apsūdzības būtību un apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību;

2) ieradušos liecinieku, ekspertu un citu procesā iesaistīto personu vārdu un uzvārdu;

3) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

4) ziņas par lietisko pierādījumu vai dokumentu pārbaudi.

(4) Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot skaņu un video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā ieraksta arī apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus.

(5) Ārpus tiesas sēžu zāles izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(6) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas protokolā aizsvītro.

(7) Protokola saturu nedrīkst dzēst, aizkrāsot vai citādā veidā labot, piemērojot mehānisku iedarbību.

476.pants. Citas personas tiesības fiksēt tiesas gaitu.

(1) Citas personas, kas nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņas ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais.

(2) Tiesas sēdes laikā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, kā arī apsūdzības nolasīšanas un sprieduma pasludināšanas laikā var izdarīt attēla ierakstu, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus.

 

630.

 

 

 

 

 

 

 

631.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 476.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar tiesneša atļauju, kas dota līdz tiesas sēdes sākumam, sprieduma pasludināšanas laikā citas personas var izdarīt attēla ierakstu. Tiesnesis atļauju dod, ja tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais.”

Juridiskā komisija

Izteikt 476.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar tiesneša atļauju, līdz tiesas sēdes atklāšanai, kā arī pēc sprieduma pasludināšanas, tiesas sēžu zālē var izdarīt attēla ierakstus, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

478.pants. Citas personas tiesības fiksēt tiesas gaitu

(1) Citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņas ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais.

(2) Ar tiesneša atļauju līdz tiesas sēdes atklāšanai, kā arī pēc sprieduma pasludināšanas tiesas sēžu zālē var izdarīt attēla ierakstus, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus.

 

632.
Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu sadaļu  un tās nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

“13.A sadaļa. Lietas izskatīšana pirmās instances tiesā.”

 

Atbalstīt

Desmitā sadaļa. Lietas izskatīšana pirmās instances tiesā

 

 

/skatīt 563.priekšlikumu par 41.nodaļas pārcelšanu/

 

44.nodaļa. Krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai

 

 

 

 

479.pants. Tiesas rīcība pēc krimināllietas saņemšanas

(1) Pēc krimināllietas saņemšanas tiesā pārbauda:

1) vai krimināllieta ir piekritīga šai tiesai;

2) vai krimināllietai pievienota apsūdzība;

3) vai apsūdzētajam izsniegta apsūdzības kopija;

4) vai apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

(2) Ja tiek konstatēts, ka krimināllieta piekritīga citai tiesai, tiesnesis krimināllietu nosūta piekritīgajai tiesai.

(3) Ja tiek konstatēts, ka nav ievērots šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētais, tiesnesis nosūta krimināllietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.

 

 

 

 

480.pants. Krimināllietas izskatīšanas laiks

(1) Tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc krimināllietas saņemšanas pieņem lēmumu par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu. Lēmumu noformē rezolūcijas veidā.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk, cik drīz vien iespējams.

(3) Ja apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas izskatīšanu uzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas.

(4) Ja nepilngadīgajam apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas izskatīšanu uzsāk ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas.

(5) Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos termiņus, tiesnesis ar motivētu lēmumu var noteikt vēlāku krimināllietas izskatīšanas uzsākšanas laiku.

 

 

 

 

 

481.pants. Paziņošana par tiesas sēdi izsaucamajām personām un prokuroram

(1) Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu tiesas kancelejai uzaicināt uz tiesas sēdi izsaucamās personas un paziņot tiesas sēdes laiku prokuroram.

(2) Ja krimināllietas izskatīšana paredzēta ilgāku laiku, tiesnesis var dot rīkojumu izsaukt liecinieku vai ekspertu uz citu laiku, nevis tiesas sēdes sākuma datumu.

 

 

 

 

482.pants. Krimināllietas izskatīšanas laika grozīšana

Ja līdz krimināllietas izskatīšanai kļūst zināms, ka apsūdzētais vai cietušais attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs ierasties uz tiesas sēdi vai ir citi apstākļi, kādēļ lietas izskatīšana noteiktajā laikā nevar notikt, tiesnesis nosaka citu krimināllietas izskatīšanas laiku.

 

 

 

 

483.pants. Izlemjamie jautājumi, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas  sēdē

Tiesnesis, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, izlemj šādus jautājumus:

1) par valsts apmaksāta aizstāvja uzaicināšanu;

2) par tulka uzaicināšanu;

3) par lietas vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu;

4) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

5) par kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja ir attiecīgs pieteikums;

6) citus jautājumus, par kuriem iesniegts apsūdzētā, aizstāvja, prokurora, cietušā vai cietušā pārstāvja lūgums.

 

 

 

 

484.pants. Attiecībā uz kompensāciju vai iespējamo mantas konfiskāciju  pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Attiecībā uz kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu pieņemto lēmumu izsniedz pieteicējam.

(2) Attiecībā uz kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu pieņemto lēmumu izpilda likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

485.pants. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais drīkst iepazīties ar materiāliem, kas pievienoti krimināllietai papildus pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izgatavot to kopijas.

 

 

 

 

486.pants. Kriminālprocesu apvienošana

(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu.

(2) Kriminālprocesus var apvienot līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ar tiesneša lēmumu.

(3) Apvienojot kriminālprocesus, parasti ievēro šā likuma 441.panta otrās daļas noteikumus.

 

 

 

 

487.pants. Kriminālprocesa sadalīšana

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura celta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos un no jauna uzsāktajā kriminālprocesā ir nepieciešams noskaidrot vainīgo personu, tiesa tos nosūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(5) Ja izdalītajā kriminālprocesā apsūdzētais un viņam celtā apsūdzība pēc būtības nemainās, tiesa nosaka šīs krimināllietas izskatīšanu tiesā vispārējā kārtībā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta apsūdzētajam un cietušajam.

45.nodaļa. Iztiesāšana.

 

 

 

45.nodaļa. Iztiesāšana

477.pants. Tiesas sēdes atklāšana.

Lietas iztiesāšanai noteiktā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, tiesas priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks iztiesāta, un nosauc tiesas sastāvu.

 

633.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 477.pantu šādā redakcijā:

“Tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs, paziņojot kāda lieta tiks iztiesāta un nosaucot tiesas sastāvu.”

 

Atbalstīt

488.pants. Tiesas sēdes atklāšana.

Tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs, paziņojot kāda lieta tiks iztiesāta un nosaucot tiesas sastāvu.

 

478.pants. Izsaukto personu ierašanās pārbaude.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kuras šai lietā izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.

 

 

 

489.pants. Izsaukto personu ierašanās pārbaude

Tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kuras šai lietā izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.

479.pants. Tulka piedalīšanās tiesas sēdē.

Ja uz tiesas sēdi ir uzaicināts tulks, tiesas priekšsēdētājs izskaidro tulkam viņa tiesības un pienākumus tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras neprot valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šai personai – citu personu sniegtos paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas nolēmumus.

 

634.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 479.pantu.

 

Atbalstīt

 

480.pants. Liecinieka izraidīšana no tiesas sēžu zāles.

Liecinieku līdz viņa nopratināšanas sākumam izraida no tiesas sēžu zāles.

 

635.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 480.pantu šādā redakcijā:

“Liecinieks līdz viņa nopratināšanas sākumam nedrīkst atrasties tiesas sēžu zālē.”

 

Atbalstīt

490.pants. Liecinieka izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieks līdz viņa nopratināšanas sākumam nedrīkst atrasties tiesas sēžu zālē.

481.pants. Pieteikto lūgumu izlemšana.

(1) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt lūgumu tiesai.

(2) Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc citu attiecīgo personu viedokļa noklausīšanās.

(3) Persona noraidīto lūgumu tiesas sēdes gaitā var pieteikt atkārtoti.

(4) Tiesa izlemj arī pieteiktos noraidījumus kriminālprocesā iesaistītajām personām, kas ir tiesas sēdes dalībnieki.

 

636.

 

 

637.

 

 

638.

 

 

 

639.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 481.panta tekstā vārdu “lūgumu” ar vārdu “lūgumus”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 481.panta pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 481.panta otrajā daļā vārdu “attiecīgo” ar vārdiem “šā panta pirmajā daļā minēto”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 481.panta ceturto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

491.pants. Pieteikto lūgumu izlemšana

(1) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus.

(2) Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc citu šā panta pirmajā daļā minēto personu viedokļa noklausīšanās.

(3) Persona noraidītos lūgumus tiesas sēdes gaitā var pieteikt atkārtoti.

(4) Tiesa lemj arī par pieteiktajiem noraidījumiem kriminālprocesā iesaistītajām personām, kuras ir tiesas sēdes dalībnieki.

482.pants. Apsūdzības uzturēšana.

(1) Tiesas izmeklēšana sākas ar apsūdzības uzturēšanu.

(2) Prokurors uztur apsūdzību, īsi izklāstot apsūdzības būtību un nosaucot pierādījumus, kas pierāda apsūdzētā vainu konkrētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

 

 

 

 

 

640.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 482.panta otrajā daļā vārdu “pierāda”  ar vārdu “pamato”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

492.pants. Apsūdzības uzturēšana

(1) Tiesas izmeklēšana sākas ar apsūdzības uzturēšanu.

(2) Prokurors uztur apsūdzību, īsi izklāstot apsūdzības būtību un nosaucot pierādījumus, kas pamato apsūdzētā vainu konkrētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

483.pants. Apsūdzētā vainas atzīšana.

(1) Pēc apsūdzības noklausīšanās tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai apsūdzētais saprot, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu viņš tiek apsūdzēts, vai viņš atzīst savu vainu.

(2) Apsūdzētā savas vainas atzīšanu tiesas sēdē ieraksta tiesas sēdes protokolā un to paraksta apsūdzētais.

(3) Ja apsūdzētais atzīst savu vainu un tiesai pēc lietai pievienoto dokumentu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesu debatēm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

641.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 483.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

493.pants. Apsūdzētā vainas atzīšana

(1) Pēc apsūdzības noklausīšanās tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai apsūdzētais saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, un vai viņš atzīst savu vainu.

(2) Ja apsūdzētais tiesas sēdē savu vainu atzīst, tas tiek fiksēts tiesas sēdes protokolā, un apsūdzētais to paraksta.

 

 

484.pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā.

(1) Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem un smagiem noziegumiem tiesa var pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ja apsūdzētais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, un apsūdzētais ir pieteicis lūgumu par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

(2) Pēc apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora vai cietušā lūguma vai tiesas iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo apsūdzēto.

(3) Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noklausās pušu debates, apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

642.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 484.pantu šādā redakcijā:

“(1) Ja lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem un smagiem noziegumiem apsūdzētais atzīst savu vainu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un tiesai pēc lietai pievienoto dokumentu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa var pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesu debatēm.

(3) Pēc tiesu debatēm tiesa noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Šādu spriedumu nevar pārsūdzēt par lietas faktiskajiem apstākļiem.”

 

Atbalstīt

 

494.pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā

(1) Ja lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem un smagiem noziegumiem apsūdzētais atzīst savu vainu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un tiesai pēc lietai pievienoto dokumentu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

(2) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesas debatēm.

(3) Pēc tiesu debatēm tiesa noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Šādu spriedumu nevar pārsūdzēt par lietas faktiskajiem apstākļiem.

485.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtība.

(1) Pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk noklausoties cietušā un prokurora norādīto liecinieku liecības, kā arī pārbauda citus prokurora iesniegtos pierādījumus.

(2) Pēc prokurora norādīto pierādījumu pārbaudes, tiesa noklausās apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādītos lieciniekus un pārbauda citus viņa iesniegtos pierādījumus.

(3) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un aizstāvis var lūgt tiesu noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

(4) Tiesa pierādījumus pārbauda, ievērojot 9.-11.nodaļas noteikumus.

 

643.

 

 

 

 

 

 

 

644.

 

 

 

 

645.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 485.panta pirmo daļu pēc vārda “cietušā” ar vārdu “liecību”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 485.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt485.panta ceturto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

495.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtība

(1) Pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, noklausoties cietušā liecību un prokurora norādīto liecinieku liecības, kā arī pārbauda citus prokurora iesniegtos pierādījumus.

(2) Pēc prokurora norādīto pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādītos lieciniekus un pārbauda citus viņa iesniegtos pierādījumus.

(3) Tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

486.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība.

(1) Ar tiesas atļauju sēdes dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Cietušajam un citām prokurora aicinātām personām pirmais jautājumus uzdod prokurors.

(3) Apsūdzētā vai viņa aizstāvja aicinātām personām pirmais jautājumus uzdod apsūdzētais vai viņa aizstāvis, citi apsūdzētie vai viņu aizstāvji.

(4) Tiesa var uzdot precizējošus jautājumus jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

 

646.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 486.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar tiesas atļauju apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis var uzdot jautājumus personām, kas tiesā sniedz liecību. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

496.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis var uzdot jautājumus personām, kuras tiesā sniedz liecību. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Cietušajam, kā arī citām prokurora uzaicinātajām personām pirmais jautājumus uzdod prokurors.

(3) Apsūdzētā vai viņa aizstāvja uzaicinātajām personām pirmais jautājumus uzdod apsūdzētais vai viņa aizstāvis, citi apsūdzētie vai viņu aizstāvji.

(4) Tiesa var uzdot precizējošus jautājumus jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

487.pants. Apsūdzētā paskaidrojumi.

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesas priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt paskaidrojumus par apsūdzību.

(2) Ja apsūdzētai vēlas sniegt paskaidrojumus, viņš pirms paskaidrojumu sniegšanas paraksta šāda satura apliecinājumu:

“Es, (vārds, uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu patiesību un tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.”

(3) Apsūdzētā parakstītu apliecinājumu pievieno krimināllietai.

(4) Ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt paskaidrojumus, pirmais viņam uzdod jautājumus viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji.

(5) Apsūdzētais var iesniegt tiesai savus paskaidrojumus rakstveidā. Rakstveida paskaidrojumus nolasa, izņemot, ja prokurors vai cietušais piekrīt, ka šo paskaidrojumu nolasīšana nav nepieciešama.

647.

 

 

 

648.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 487.panta otrajā daļā vārdus “ar zvērestu apstiprinu” ar vārdu “apliecinu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 487.pantu šādā redakcijā:

”487.pants. Apsūdzētā liecība

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesas priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību.

(2) Ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt liecību, pirmais viņam uzdod jautājumus viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji.

(3) Apsūdzētais var iesniegt tiesai savu liecību rakstveidā. Rakstveida liecību nolasa, izņemot 445.pantā noteikto gadījumu.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

497.pants. Apsūdzētā liecība

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesas priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību.

(2) Ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt liecību, pirmais viņam jautājumus uzdod viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji.

(3) Apsūdzētais var iesniegt tiesai savu liecību rakstveidā. Rakstveida liecību nolasa, izņemot šā likuma 446.pantā noteikto gadījumu.

488.pants.Tiesas izmeklēšanas pabeigšana.

Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildus pierādījumus, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

 

649.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 488.pantā palīgteikumu ar vārdiem “Pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildus lūgumi,”.

 

Atbalstīt

498.pants.Tiesas izmeklēšanas pabeigšana

Pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

489.pants. Tiesas debates.

(1) Tiesas debatēs ar runu pirmais uzstājas prokurors, pēc tam cietušais vai viņa pārstāvis un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Ja apsūdzētajam ir divi vai vairāk aizstāvji, debatēs runā viens aizstāvis.

(2) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, apsūdzētie un aizstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc sēdes dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

(3) Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.

 

 

 

 

650.

 

 

651.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 489.panta pirmās daļas otro teikumu.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 489.panta otrajā daļā vārdus “sēdes dalībnieku” ar vārdiem “procesā iesaistīto personu”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

499.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs ar runu pirmais uzstājas prokurors, pēc tam cietušais vai viņa pārstāvis un apsūdzētais vai viņa aizstāvis.

(2) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, apsūdzētie vai viņu aizstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu noklausīšanās.

(3) Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.

 

490.pants. Tiesas debašu saturs.

(1) Prokurors tiesas debatēs savā apsūdzības runā motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un tā apmēru.

(2) Cietušais tiesas debatēs uztur prasību par kaitējuma atlīdzību un var izteikties par apsūdzētajam piemērojamo sodu.

(3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu un izsakās par piemērojamo sodu.

(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Ja nepieciešams sniegt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu.

(5) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var apturēt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

652.

 

 

653.

 

 

 

654.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 490.panta trešajā daļā vārdus “un izsakās par piemērojamo sodu.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt490.panta ceturtajā daļā pēc vārda “motivēt” ar vārdu “tikai” un aizstāt vārdu “sniegt” ar vārdu “pārbaudīt”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 Aizstāt 490.panta piektajā daļā vārdu “apturēt” ar vārdu “pārtraukt”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

500.pants. Tiesas debašu saturs

(1) Prokurors tiesas debatēs savā apsūdzības runā motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un tā apmēru.

(2) Cietušais tiesas debatēs uztur prasību par kaitējuma atlīdzību un var izteikties par apsūdzētajam piemērojamo sodu.

(3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu.

(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Ja nepieciešams pārbaudīt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu.

(5) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

 

 

/skatīt 655.priekšlikumu/

 

501.pants. Tiesas debašu dalībnieku runu iesniegšana tiesai rakstveidā

(1) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā.

(2) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, viņš atteikšanās motīvus tiesai iesniedz arī rakstveidā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus pievieno lietai.

 

491.pants. Tiesības uz repliku.

(1) Pēc tiesas debatēm katrs to dalībnieks var vienu reizi uzstāties ar repliku sakarā ar runu saturu.

(2) Tiesības uz pēdējo repliku ir aizstāvim. Ja aizstāvis nepiedalās tiesas sēdē tiesības uz pēdējo repliku ir apsūdzētajam.

 

 

 

502.pants. Tiesības uz repliku

(1) Pēc tiesas debatēm katrs to dalībnieks var vienu reizi uzstāties ar repliku par runu saturu.

(2) Tiesības uz pēdējo repliku ir aizstāvim. Ja aizstāvis nepiedalās tiesas sēdē, tiesības uz pēdējo repliku ir apsūdzētajam.

492.pants. Tiesas debašu dalībnieku runu iesniegšana tiesai rakstveidā.

(1) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā.

(2) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, viņš atteikšanās motīvus tiesai iesniedz rakstveidā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus pievieno lietai.

 

655.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

492.pantu pārcelt pirms 491.panta.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

493.pants. Apsūdzētā pēdējais vārds.

(1) Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

(2) Apsūdzētais var atteikties no pēdējā vārda.

(3) Apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

(4) Pēdējā vārda laikā nav atļauts uzdot jautājumus apsūdzētajam.

 

 

 

 

 

 

 

 

503.pants. Apsūdzētā pēdējais vārds

(1) Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

(2) Apsūdzētais drīkst atteikties no pēdējā vārda.

(3) Apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

(4) Pēdējā vārda laikā nav atļauts uzdot apsūdzētajam jautājumus.

 

494.pants. Tiesas izmeklēšanas atsākšana.

(1) Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz agrāk nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu, tiesa pēc debašu dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu.

(2) Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam.

 

 

 

656.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 494.panta pirmajā daļā vārdu “agrāk” ar vārdiem “tiesas sēdē”.

 

 

 

Atbalstīt

504.pants. Tiesas izmeklēšanas atsākšana

(1) Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu, tiesa pēc debašu dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu.

(2) Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam.

495.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā taisīt spriedumu.

Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par ko tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

 

 

 

505.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā taisīt spriedumu

Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, un par to tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

46.nodaļa. Spriedums.

 

 

 

46.nodaļa. Spriedums

496.pants. Sprieduma taisīšanas vispārīgie noteikumi.

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesas iespaidošana vai iejaukšanās sprieduma taisīšanā.

 

657.

 

 

658.

 

 

 

 

659.

Juridiskā komisija

aizstāt 496.panta pirmajā daļā un 511.pantā. vārdu “tautas” ar vārdu “valsts”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 496.panta otro daļu kā lieku.

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 496.panta ceturto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

506.pants. Sprieduma taisīšanas vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina valsts vārdā.

 (2) Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

 

497.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība.

(1) Tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

(3) Spriedums ir taisnīgs, ja vainīgajam noteiktais kriminālsods vai citi ietekmēšanas līdzekļi atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumam un viņa personībai, bet nevainīgais attaisnots.

 

660.

 

 

 

 

 

 

 

 

661.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 497.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar 124.un 484.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 497.panta trešo daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

507.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība

(1) Tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma 126. un 494.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

 

498.pants. Tiesnešu apspriedes noslēpums.

(1) Tiesas apspriede notiek apspriežu istabā. A pspriedes laikā šai istabā atrodas tikai tiesas sastāvs iztiesājamajā lietā.

(2) Tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās.

(3) Pārtraukuma laikā tiesnešiem aizliegts vākt ziņas par izskatāmo lietu, izpaust viedokļus, kas izteikti apspriedes laikā, kā arī pieņemto nolēmumu saturu.

 

 

 

508.pants. Tiesnešu apspriedes noslēpums

(1) Tiesas apspriede notiek apspriežu istabā. Apspriedes laikā šai istabā atrodas tikai tiesas sastāvs iztiesājamā lietā.

(2) Tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās.

(3) Pārtraukuma laikā tiesnešiem aizliegts vākt ziņas par izskatāmo lietu, izpaust viedokļus, kas izteikti apspriedes laikā, kā arī pieņemto nolēmumu saturu.

499.pants. Tienešu apspriedē izlemjamie jautājumi.

(1) Apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums;

2) vai šai nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs un tieši kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts;

3) vai apsūdzētais ir vainīgs šai noziedzīgā nodarījumā;

4) vai apsūdzētais sodāms par viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

5) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību;

6) tieši kāds pamatsoda veids un apmērs jāpiespriež apsūdzētajam un vai tas viņam jāizcieš;

7) vai apsūdzētajam piespriežams papildsods un tieši kāds;

8) vai personai, kas atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jāpiemēro Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

9) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam;

10) vai apmierināma prasība par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā;

11) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

12) no kā piedzenami tiesas izdevumi.

(2) Ja apsūdzētais nodots tiesai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa šā panta pirmajā daļā noteiktos jautājumus izlemj par katru noziedzīgo nodarījumu atsevišķi.

(3) Ja par noziedzīgu nodarījumu tiesai nodoti vairāki apsūdzētie, tiesa šā panta pirmajā daļā notiektos jautājumus izlemj par katru apsūdzēto atsevišķi.

 

 

 

 

 

 

662.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 499.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “tieši”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

509.pants. Tiesnešu apspriedē izlemjamie jautājumi

(1) Apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgs nodarījums;

2) vai šai nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts;

3) vai apsūdzētais ir vainīgs šai noziedzīgā nodarījumā;

4) vai apsūdzētais sodāms par šo noziedzīgu nodarījumu;

5) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību;

6) tieši kāds pamatsoda veids un apmērs jāpiespriež apsūdzētajam, un vai tas viņam jāizcieš;

7) vai apsūdzētajam piespriežams papildsods un tieši kāds;

8) vai personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jānosaka Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

9) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam;

10) vai apmierināma prasība par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā;

11) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

12) no kā piedzenami tiesas izdevumi.

(2) Ja apsūdzētais nodots tiesai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru noziedzīgu nodarījumu atsevišķi.

(3) Ja par noziedzīgu nodarījumu tiesai nodoti vairāki apsūdzētie, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru apsūdzēto atsevišķi.

 

500.pants. Tiesnešu apspriedes kārtība.

(1) Tiesnešu apspriedi vada tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs katru jautājumu uzdod tādā formā, lai uz to varētu dot vienīgi apstiprinošu vai noliedzošu atbildi.

(3) Izlemjot katru atsevišķu jautājumu, tiesneši balso. Tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli un balso pēdējais.

 

 

 

510.pants. Tiesnešu apspriedes kārtība

(1) Tiesnešu apspriedi vada tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs katru jautājumu uzdod tādā formā, lai uz to varētu dot tikai apstiprinošu vai noliedzošu atbildi.

(3) Izlemjot katru atsevišķu jautājumu, tiesneši balso. Tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli un balso pēdējais.

501.pants. Tiesneša atsevišķās domas.

(1) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vai tiesas piesēdētājs, kas palicis pie atsevišķām domām, tās izsaka rakstveidā.

(2) Atsevišķās domas pievieno lietai. Pasludinot spriedumu, atsevišķās domas nepaziņo.

 

 

 

 

663.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 501.panta otrās daļas pirmo teikumu beigās ar vārdiem “slēgtā aploksnē un ar tām var iepazīties tikai augstākas instances tiesa konkrētā tiesas nolēmuma pārsūdzības gadījumā”.

 

 

 

Atbalstīt

511.pants. Tiesneša atsevišķās domas

(1) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vai tiesas piesēdētājs, kas palicis pie atsevišķām domām, tās izsaka rakstveidā.

(2) Atsevišķās domas pievieno lietai slēgtā aploksnē, un ar tām var iepazīties tikai augstākas instances tiesa šā tiesas nolēmuma pārsūdzības gadījumā. Pasludinot spriedumu, atsevišķās domas nepaziņo.

502.pants. Tiesas izmeklēšanas atsākšana.

(1) Ja tienešu apspriedes laikā tiesa atzīst par vajadzīgu noskaidrot kādus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, tiesa, netaisot spriedumu, pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu.

(2) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates, noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu un aiziet apspriesties sprieduma taisīšanai.

 

 

 

512.pants. Tiesas izmeklēšanas atsākšana

(1) Ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzīst par vajadzīgu noskaidrot kādus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, tiesa, netaisot spriedumu, pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu.

(2) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates, noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu un aiziet apspriesties sprieduma taisīšanai.

503.pants. Sprieduma veidi.

Tiesas spriedums var būt notiesājošs vai attaisnojošs.

 

 

 

513.pants. Sprieduma veidi

Tiesas spriedums var būt notiesājošs vai attaisnojošs.

 

504.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta.

 

664.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 504.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja apsūdzētā vaina ir pierādīta tikai ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti speciālās procesuālās aizsardzības interesēs, un citu pierādījumu lietā nav.”

 

 

Atbalstīt

514.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats

(1) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta.

(2) Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja apsūdzētā vaina ir pierādīta tikai ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti speciālās procesuālās aizsardzības interesēs, un citu pierādījumu lietā nav.

505.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšana, atbrīvojot apsūdzēto no soda.

(1) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot apsūdzēto no sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim nodarījums zaudējis bīstamību vai persona, kas to izdarījusi, vairs nav bīstama.

(2) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot apsūdzēto no soda:

1) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par apsūdzētā izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

2) ja iestājies noilgums.

 

665.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 505.panta tekstu šādā redakcijā:

“505.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšana, nepiespriežot sodu.

Tiesa var taisīt notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja konstatē 370.pantā norādītos apstākļus.”.

 

Atbalstīt

 

 

 

515.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšana, nepiespriežot sodu

Tiesa var taisīt notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja konstatē šā likuma 380.pantā minētos apstākļus.

506.pants. Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats.

Tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja

1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;

2) apsūdzētā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;

4) valsts apsūdzības uzturētājs tiesā atteicies uzturēt apsūdzību.

666.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 506.pantu šādā redakcijā:

“Tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja:

1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;

2) nav pierādīts ārpus saprātīgām šaubām, ka noticis noziedzīgs nodarījums;

3) apsūdzētā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

4) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

516.pants. Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats

Tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja:

1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;

2) nav pierādīts, nepastāvot saprātīgām šaubām, ka noticis noziedzīgs nodarījums;

3) apsūdzētā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

4) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.

507.pants. Jautājuma apspriešana par nosacīti notiesātā pārraudzību.

Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa izlemj, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzlikt nosacīti notiesātā pārraudzību.

 

667.

 

 

 

668.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 507.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“507.pants Nosacītas notiesāšanas piemērošana”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 507. pantā vārdu “uzlikt” ar vārdu “uzdodama” un vārdu “pārraudzību” ar vārdu “pārraudzība”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

517.pants. Nosacītas notiesāšanas piemērošana

Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa lemj par to, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzdodama nosacīti notiesātā pārraudzība.

508.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam.

(1) Ja tiesa atzīst, ka nepilngadīgais apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kam nav lielas bīstamības, tiesa viņu var atbrīvot no piespriestā soda un piemērot viņam Krimināllikuma 66.pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

(2) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, apsūdzētā personu raksturojošos datus, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

(3) Ja nepilngadīgais, kurš atbrīvots no piespriestā soda, nepilda tiesas uzliktos pienākumus, sodu izpilda.

(4) Jautājumu par soda izpildīšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc nepilngadīgā dzīves vietas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

 

 

669.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 508.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja tiesa atzīst, ka nepilngadīgais apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, ar kuru nav radīts tāds kaitējums, ka vajadzētu piespriest kriminālsodu, tiesa viņam kriminālsodu var nepiespriest, bet piemērot Krimināllikuma 66.pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

518.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam

(1) Ja tiesa atzīst, ka nepilngadīgais apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, ar kuru nav radīts tāds kaitējums, ka vajadzētu piespriest kriminālsodu, tiesa viņam kriminālsodu var nepiespriest, bet piemērot Krimināllikuma 66.pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

(2) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un bīstamību, apsūdzētā personu raksturojošos datus, kā arī viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

(3) Ja nepilngadīgais, kas atbrīvots no piespriestā soda, nepilda tiesas uzliktos pienākumus, sodu izpilda.

(4) Jautājumu par soda izpildīšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc nepilngadīgā dzīvesvietas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

 

509.pants. Sprieduma rakstīšana.

(1) Pēc 499.pantā minēto jautājumu izlemšanas tiesa raksta spriedumu. Spriedumu raksta valsts valodā.

(2) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu.

(3) Labojumi sprieduma tekstā jāatrunā pirms tā parakstīšanas.

 

670.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 509.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc 499.pantā minēto jautājumu izlemšanas tiesa raksta spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas. Spriedumu raksta valsts valodā.”

 

Atbalstīt

519.pants. Sprieduma rakstīšana

(1) Pēc šā likuma 509.pantā minēto jautājumu izlemšanas tiesa raksta spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Spriedumu raksta valsts valodā.

(2) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķajām domām, arī paraksta spriedumu.

(3) Labojumi sprieduma tekstā jāatrunā pirms tā parakstīšanas.

510.pants. Sprieduma daļas.

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

 

671.

 

Tieslietu minisrs A.Aksenoks

Izslēgt 510.pantu.

 

Atbalstīt

 

511.pants. Sprieduma ievaddaļa.

Sprieduma ievaddaļā norāda:

1) ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

4) tiesas sastāvu;

5) prokuroru, aizstāvi;

6) cietušo, viņa pārstāvi;

7) apsūdzētā vārdu, uzvārdu, personas kodu un citas ziņas par apsūdzēto, kurām ir nozīme lietā;

8) Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, kas paredz noziedzīgu nodarījumu, kurā apsūdzētais apsūdzēts.

 

672.

 

 

 

673.

 

674.

 

 

 

 

675.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 511.panta 2.punktā vārdus “taisīšanas laiku” ar vārdiem “pasludināšanas datumu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 511.panta 6.punktu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 511.panta 7.punktā vārdus “un citas ziņas par apsūdzēto, kurām ir nozīme lietā” ar vārdiem “, bet ja tāda nav – dzimšanas datumu un vietu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, pēc kura persona ir apsūdzēta.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

520.pants. Sprieduma ievaddaļa

Sprieduma ievaddaļā norāda:

1) ka spriedums taisīts valsts vārdā;

2) sprieduma pasludināšanas datumu;

3) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

4) tiesas sastāvu;

5) prokuroru, aizstāvi;

6) apsūdzētā vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu un vietu;

7) Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, pēc kura persona apsūdzēta.

 

512.pants. Attaisnojoša sprieduma motīvu daļa.

(1) Attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1) apsūdzības būtību;

2) tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus;

3) apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4) motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība;

5) par kaitējuma atlīdzību cietušajam.

(2) Attaisnojošā spriedumā nav pieļaujams ietvert formulējumus, kas izsaka šaubas par apsūdzētā nevainīgumu.

 

 

676.

 

 

 

 

 

 

677.

 

 

678.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 512.panta nosaukumu un papildināt ar pirmo daļu šādā redakcijā:

“512.pants. Attaisnojoša sprieduma aprakstošā un motīvu daļa.

(1) Attaisnojoša sprieduma aprakstošajā daļā norāda apsūdzības būtību.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 512.panta pirmās daļas 1.punktu.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 512.panta otro daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

521.pants. Attaisnojoša sprieduma aprakstošā daļa un motīvu daļa

(1) Attaisnojoša sprieduma aprakstošajā daļā norāda apsūdzības būtību.

 (2) Attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1) tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus;

2) apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

3) motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība;

4) par kaitējuma atlīdzību cietušajam.

 

513.pants. Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļa.

Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļā norāda tiesas lēmumu:

1) ka apsūdzētais, norādot viņa vārdu un uzvārdu, atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā (norādot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums) un attaisnots;

2) par drošības līdzekļa atcelšanu, ja tāds bija piemērots;

3) par mantas konfiskācijas un kaitējuma atlīdzības nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu, ja tādi bija piemēroti;

4) kriminālvajāšanas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

679.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 513.panta 2.punktā vārdus “ja tāds bija piemērots;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

522.pants. Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļa

Attaisnojoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu:

1) par to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums) un attaisnots;

2) par drošības līdzekļa atcelšanu;

3) par mantas konfiskācijas un kaitējuma atlīdzības nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu, ja tādi bija piemēroti;

4) par kriminālvajāšanas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību;

5) par lietas nosūtīšanu pirmstiesas izmeklēšanai, ja noziedzīgs nodarījums ir noticis, bet tiesa nav konstatējusi tai nodotās apsūdzētās personas vainu.

514.pants. Kaitējuma kompensācijas jautājumu izlemšana attaisnojošā spriedumā.

Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma kompensāciju. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

 

680.

Juridiskā komisija

izslēgt 514.pantā vārdu “noziedzīga”.

 

Atbalstīt

523.pants. Kaitējuma kompensācijas jautājumu izlemšana attaisnojošā   spriedumā

Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma kompensāciju. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

515.pants. Notiesājoša sprieduma motīvu daļa.

(1) Notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1) pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu, norādot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas raksturu, motīvus, noziedzīgā nodarījuma sekas;

2) pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi;

3) motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus;

4) atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus;

5) motīvus, kāpēc daļa apsūdzības atzīta par nepierādītu, ja tiesa to atzinusi;

6) apsūdzības grozīšanas motīvus, ja tiesā grozīta apsūdzība;

7) motīvus par konkrētā soda piemērošanu;

8) ar sprieduma izpildīšanu saistīto jautājumu izlemšanu, ja tas nepieciešams.

(2) Ja tiesas sēdē, pamatojoties uz pieņemto lēmumu, nav veikta pierādījumu pārbaude, tiesa spriedumā norāda, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta. Šādos gadījumos pierādījumu analīze nav nepieciešama.

 

 

681.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

682.

Tieslietu ministrs A..Aksenoks

Izteikt 515.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“512.pants. Notiesājoša sprieduma aprakstošā un motīvu daļa.

(1) Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, norādot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un noziedzīgā nodarījuma sekas.”;

bijušo panta pirmo un otro daļu uzskatīt par attiecīgi otro un trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 515.panta pirmajā daļā 1.punktu un aizstāt otrajā daļā vārdus “analīze nav nepieciešama” ar vārdiem “analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

524.pants. Notiesājoša sprieduma aprakstošā daļa un motīvu daļa

(1) Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas.

(2) Notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1) pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi;

2) motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus;

3) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

4) motīvus, kāpēc daļa apsūdzības atzīta par nepierādītu, ja tiesa to atzinusi;

5) apsūdzības grozīšanas motīvus, ja apsūdzība tiesā grozīta;

6) motīvus par konkrētā soda piemērošanu;

7) ar sprieduma izpildīšanu saistīto jautājumu izlemšanu, ja tas nepieciešams.

(3) Ja tiesas sēdē, pamatojoties uz pieņemto lēmumu, nav veikta pierādījumu pārbaude, tiesa spriedumā norāda, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta. Šādos gadījumos pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

516.pants. Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa.

Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu:

1) ka apsūdzētais, norādot viņa vārdu un uzvārdu, atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (norādot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums);

2) par apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kurš jāizcieš;

3) par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālsoda, ja apsūdzētais atbrīvots no kriminālsoda;

4) par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja no kriminālsoda atbrīvots nepilngadīgais.

5) par drošības līdzekļu, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

6) par pārbaudes laika termiņu, ja tiesa tādu ir noteikusi;

7) par drošības līdzekļa atcelšanu, grozīšanu vai piemērošanu;

8) par apsūdzētā attaisnošanu daļā apsūdzības, ja tiesa to atzinusi;

9) par apsūdzētā atbrīvošanu tiesas zālē no apcietinājuma vai mājas aresta, ja apsūdzētajam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

683.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

684.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 516.panta 3.punktā vārdu “atbrīvots” ar vārdu “atbrīvojams”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 516.pantu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

“9) par nodevu cietušo kompensācijas fondam;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

525.pants. Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa

Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par:

1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums);

2) apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kas jāizcieš;

3) apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālsoda, ja viņš no kriminālsoda atbrīvojams;

4) audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja no kriminālsoda atbrīvots nepilngadīgais;

5) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

6) pārbaudes laika termiņu, ja tāds ir noteikts;

7) drošības līdzekļa atcelšanu, grozīšanu vai piemērošanu;

8) apsūdzētā attaisnošanu daļā apsūdzības, ja tiesa to atzinusi;

9) nodevu cietušo kompensācijas fondam;

10) apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma vai mājas aresta tiesas sēžu zālē, ja viņam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

 

517.pants. Sprieduma rezolutīvajā daļā izlemjamie papildus jautājumi.

Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus norāda tiesas nolemto:

1) par kaitējuma kompensāciju.

2) par kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav veikts agrāk;

3) par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

4) par procesuālo izdevumu atlīdzību;

5) par advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā, ja viņš no tās nav atbrīvots;

6) par sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

7) par pilnā sprieduma sastādīšanas laiku, ja lietā pasludināts saīsinātais spriedums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

685.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 517.panta 5.punktā vārdus “ja viņš no tās nav atbrīvots” ar vārdiem “vai par viņa atbrīvošanu no tās”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

526.pants. Sprieduma rezolutīvajā daļā izlemjamie papildu jautājumi

Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus norāda tiesas lēmumu par:

1) kaitējuma kompensāciju;

2) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk;

3) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

4) procesuālo izdevumu atlīdzību;

5) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no tās;

6) sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

7) pilnā sprieduma sagatavošanas laiku, ja lietā pasludināts saīsinātais spriedums.

518.pants. Saīsinātais spriedums.

(1) Tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ja tiesa sastādījusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sastāda četrpadsmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.

 

 

686.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 518.panta pirmo daļu pēc vārda “ievaddaļas” ar vārdu “, aprakstošās”.

 

 

Atbalstīt

527.pants. Saīsinātais spriedums

(1) Tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ja tiesa sagatavojusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sagatavo 14 dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.

519.pants. Sprieduma pasludināšana.

(1) Tiesa pasludina spriedumu, tiesas sēdes priekšsēdētājam paziņojot sprieduma rezolutīvo daļu.

(2) Ja sastādīts pilns spriedums, sprieduma kopiju nekavējoties izsniedz apsūdzētajam, cietušajam, kā arī aizstāvim un prokuroram pēc viņu pieprasījuma.

(3) Ja sastādīts saīsinātais spriedums, tiesa paziņo datumu, kad būs pieejams pilns spriedums.

(4) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

 

 

 

 

687.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 519.panta otrajā daļā vārdu “pieprasījuma” ar vārdu “pieteikuma”.

 

 

 

 

Atbalstīt

528.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Tiesa pasludina spriedumu, tiesas sēdes priekšsēdētājam paziņojot sprieduma rezolutīvo daļu.

(2) Ja sagatavots pilns spriedums, sprieduma kopiju nekavējoties izsniedz apsūdzētajam, cietušajam, kā arī aizstāvim un prokuroram pēc viņu pieteikuma.

(3) Ja sagatavots saīsinātais spriedums, tiesa paziņo datumu, kad būs pieejams pilns spriedums.

(4) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

 

 

688.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 519.A pantu šādā redakcijā:

“519.A pants. Apcietinātā atbrīvošana tiesas zālē.

Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes tiesas sēžu zālē:

1) attaisnoto;

2) notiesāto, kuram nav noteikts kriminālsods;

3) notiesāto, kurš atbrīvots no kriminālsoda;

4) ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram uz sprieduma pasludināšanas brīdi apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē atrašanās laiks sasniedz vai pārsniedz spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku;

5) ar brīvības atņemšanu nosacīti notiesāto;

6) notiesāto ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.”

 

Atbalstīt

 

529.pants. Apcietinātā atbrīvošana tiesas zālē

Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa nekavējoties tiesas sēžu zālē atbrīvo no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes:

1) attaisnoto;

2) notiesāto, kuram nav noteikts kriminālsods;

3) notiesāto, kurš atbrīvots no kriminālsoda;

4) ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sprieduma pasludināšanas brīdī apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē pavadāmais atrašanās laiks sasniedz vai pārsniedz spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku;

5) ar brīvības atņemšanu nosacīti notiesāto;

6) notiesāto, kuram piespriests sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

 

689.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 519.B pantu šādā redakcijā:

“519.B pants. Tiesas blakus lēmums.

(1) Tiesa reizē ar galīgo nolēmumu var pieņemt blakus lēmumu, kurā kompetentai institūcijai vai amatpersonai norāda uz krimināllietā konstatētiem tiesību normu pārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem un pieprasa tos novērst.

(2) Tiesa, pamatojoties uz krimināllietas iztiesāšanas materiāliem, var pieņemt blakus lēmumu par atzinības izteikšanu personai, kas sniegusi būtisku palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un novēršanā, kā arī par citiem faktiem, ja atzīst to par nepieciešamu.

(3) Institūcija vai amatpersona, kas saņēmusi tiesas blakus lēmumu, ne vēlāk kā mēneša laikā veic nepieciešamos pasākumus un par rezultātiem paziņo tiesai.

(4) Ja tiesa nav konstatējusi tiesai nodotās personas vainu, bet noziedzīgs nodarījums ir noticis un vainīgā persona nav noskaidrota, tiesa pēc sprieduma stāšanās spēkā krimināllietu nosūta prokuratūrai kriminālprocesa turpināšanai.

(5) Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.”

 

Atbalstīt

530.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Tiesa reizē ar galīgo nolēmumu var pieņemt blakus lēmumu, kurā kompetentai institūcijai vai amatpersonai norāda uz krimināllietā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem un pieprasa tos novērst.

(2) Tiesa, pamatojoties uz krimināllietas iztiesāšanas materiāliem, var pieņemt blakus lēmumu par atzinības izteikšanu personai, kura sniegusi būtisku palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un novēršanā, kā arī par citiem faktiem, ja atzīst to par nepieciešamu.

(3) Institūcija vai amatpersona, kura saņēmusi tiesas blakus lēmumu, ne vēlāk kā mēneša laikā veic nepieciešamos pasākumus un par rezultātiem paziņo tiesai.

(4) Ja tiesa nav konstatējusi tai nodotās personas vainu, bet noziedzīgs nodarījums ir noticis un vainīgā persona nav noskaidrota, tiesa pēc sprieduma stāšanās spēkā krimināllietu nosūta prokuratūrai kriminālprocesa turpināšanai.

(5) Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.

520.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana.

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai procesā iesaistītās personas pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot procesā iesaistītajām personām. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā procesā iesaistītā persona var iesniegt blakus sūdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 520.panta trešajā daļā vārdus “Par tiesas lēmumu izdarīt” ar vārdiem “Par tiesas izdarītu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

531.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc procesā iesaistītās personas pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot procesā iesaistītajām personām. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Procesā iesaistītā persona par tiesas izdarītu kļūdas labojumu spriedumā var iesniegt blakus sūdzību.

 

521.pants. Sprieduma stāšanās spēkā.

(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta.

(2) Tiesas spriedums nestājas spēkā, ja spriedumu pārsūdzējis vismaz viens apsūdzētais vai spriedums pārsūdzēts attiecībā uz vienu apsūdzēto.

(3) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma tiesas sēžu zālē:

1) attaisnoto;

2) notiesāto, kuram nav noteikts kriminālsods;

3) notiesāto, kurš atbrīvots no kriminālsoda;

4) ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram uz sprieduma pasludināšanas brīdi apcietinājumā atrašanās laiks pārsniedz spriedumā noteikto brīvības atņemšanas termiņu;

5) ar brīvības atņemšanu nosacīti notiesāto;

6) notiesāto ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

691.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

692.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 521.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc desmit dienām kopš sprieduma pieejamības dienas, ja tas nav pārsūdzēts. Sprieduma pieejamības diena ir diena, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, bet apcietinājumā esošai personai – kad viņai dota iespēja ar to iepazīties.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 521.panta trešo daļu (pārcelta kā 519.A pants).

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

532.pants. Sprieduma stāšanās spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas spēkā 10 dienas pēc tam, kad spriedums kļuvis pieejams, ja tas nav pārsūdzēts. Sprieduma pieejamības diena ir diena, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, bet apcietinājumā esošajai personai — kad tai dota iespēja ar to iepazīties.

(2) Tiesas spriedums nestājas spēkā, ja spriedumu pārsūdzējis vismaz viens apsūdzētais vai spriedums pārsūdzēts attiecībā uz vienu apsūdzēto.

522.pants. Sprieduma nodošana izpildei.

(1) Spriedumu nodod izpildei pirmās instances tiesa, kas taisījusi spriedumu, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances.

(2) Tiesas kanceleja nosūta rīkojumu par sprieduma izpildi un sprieduma kopiju tai iestādei, kurai uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta arī apelācijas instances sprieduma kopijas.

(3) Tiesa, kas uzdevusi personai pārraudzīt nosacīti notiesāto un tā labošanos, nosūta šai personai sprieduma kopiju.

(4) Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām, tiesas kanceleja nosūta izpildrakstu tiesu izpildītājiem pēc notiesātā dzīves vietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas.

 

 

 

693.

 

 

 

 

 

 

694.

 

 

 

 

 

 

 

 

695.

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 522.panta pirmo daļu ar vārdiem “pēc lietas izskatīšanas”.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 522.panta otrās daļas 2.teikuma beigās vārdus “sprieduma kopijas” ar vārdiem “nolēmuma kopiju”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 522.panta ceturtajā daļā vārdu “izpildītājiem” ar vārdu “izpildītājam”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbastīt

 

533.pants. Sprieduma nodošana izpildei

(1) Spriedumu nodod izpildei pirmās instances tiesa, kas taisījusi spriedumu, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas pēc lietas izskatīšanas.

(2) Tiesas kanceleja nosūta rīkojumu par sprieduma izpildi un sprieduma kopiju tai iestādei, kurai uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta arī apelācijas instances tiesas nolēmuma kopiju.

(3) Tiesa, kas uzdevusi personai pārraudzīt nosacīti notiesāto un tā labošanos, nosūta šai personai sprieduma kopiju.

(4) Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām, tiesas kanceleja nosūta izpildrakstu tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas.

523.pants. Notiesātā mantas un apgādājamo aizsardzība.

(1) Ja pēc notiesātā apcietināšanās bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai viņas aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, tiesas kanceleja dod iespēju personai ar sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, tiesas kanceleja informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes.

(2) Ja pēc notiesātā apcietināšanās viņa īpašums paliek bez uzraudzības, tiesas kanceleja dod iespēju personai ar sakaru starpniecību sazināties īpašuma pārvaldīšanas noorganizēšanai. Ja personai tādu iespēju nav, tiesas kanceleja īpašuma aizsardzību uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par veiktajiem pasākumiem tiesas kanceleja informē notiesāto.

 

 

 

 

 

696.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 523.panta pirmajā un otrajā daļā pēc vārda “sakaru” ar vārdu “līdzekļu”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

534.pants. Notiesātā mantas un apgādājamo aizsardzība

(1) Ja pēc notiesātā apcietināšanas bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai viņa aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, tiesas kanceleja dod notiesātajam iespēju, izmantojot sakaru līdzekļus, sazināties ar tuvinieku par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja notiesātajam tādas iespējas nav, tiesas kanceleja informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes.

(2) Ja pēc notiesātā apcietināšanas viņa īpašums paliek bez uzraudzības, tiesas kanceleja dod notiesātajam iespēju, izmantojot sakaru līdzekļus, noorganizēt īpašuma pārvaldīšanu. Ja notiesātajam tādas iespējas nav, tiesas kanceleja īpašuma aizsardzību uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par veiktajiem pasākumiem tiesas kanceleja informē notiesāto.

524.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana apsūdzētajam.

(1) Ja apsūdzētais ir apcietinājumā, ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pilnā sprieduma sastādīšanas tiesa tā kopiju nosūta apsūdzētajam.

(2) Ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais neprot, viņam tiesa vai ieslodzījuma vieta nodrošina iespēju iepazīties ar spriedumu ar tulka palīdzību.

 

 

 

 

 

 

697.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 524.panta otro daļu pēc vārdiem “tiesa vai” ar vārdiem “ja apsūdzētais ir apcietinājumā,”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

535.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana notiesātajam

(1) Ja notiesātais ir apcietinājumā, ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pilnā sprieduma sagatavošanas tiesa tā kopiju nosūta notiesātajam.

(2) Ja spriedums taisīts valodā, kuru notiesātais neprot, viņam tiesa vai, ja notiesātais ir apcietinājumā, ieslodzījuma vieta nodrošina iespēju iepazīties ar spriedumu, izmantojot tulka palīdzību.

47.nodaļa. Tiesvedība cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā.

 

698.

Juridiskā komisija

Izteikt 47.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā.”

 

Atbalstīt

47.nodaļa. Tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā

525.pants. Paziņojums par cietušā un apsūdzētā izlīgumu.

(1) Cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu.

(2) Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas ir noslēgts labprātīgi un cietušajam ir saprotamas izlīguma sekas.

(3) Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, tam jābūt notariāli apliecinātam.

(4) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais.

(5) Pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai izlīgums noslēgts labprātīgi un vai cietušais izprot izlīguma sekas.

 

 

 

536.pants. Paziņojums par cietušā un apsūdzētā izlīgumu

(1) Cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu.

(2) Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas.

(3) Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli apliecinātam.

(4) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais.

(5) Pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.

526.pants. Izlīguma sekas.

(1) Ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, pieņem lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu pēc tiesas izmeklēšanas sākuma, tiesa taisa notiesājošo spriedumu un atbrīvo apsūdzēto no soda.

 

 

699.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

526.un 527.pantus mainīt vietām un izteikt 526.pantu šādā redakcijā:

“Ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, pieņem lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

537.pants. Lietas materiālu pārbaude izlīguma gadījumā

(1) Ja izlīgumu iesniedz vai par to parakstās tiesas sēdes protokolā pēc tam, kad uzsākta tiesas izmeklēšana, tiesa izmeklēšanu pārtrauc.

(2) Ja tiesai pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā pāriet pie tiesas debatēm.

(3) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo tiesas debašu laikā, tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanas dod apsūdzētajam pēdējo vārdu.

(4) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo pēc debatēm, tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanas atsāk tiesas sēdi, dodot vārdu tiesas debašu dalībniekiem.

527.pants. Lietas materiālu pārbaude izlīguma gadījumā.

(1) Pēc izlīguma iesniegšanas vai tā parakstīšanas tiesas sēdes protokolā pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas, tiesa pārtrauc lietas iztiesāšanu un pārbauda lietas materiālus, lai pārliecinātos, ka nav šaubu par apsūdzētā vainu.

(2) Ja tiesai pēc lietas materiāliem nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa pāriet pie tiesas debatēm.

(3) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo tiesas debašu laikā, tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanas dod apsūdzētajam pēdējo vārdu.

(4) Ja cietušais un tiesājamais par izlīgumu paziņo pēc debatēm, tiesa pēc šā panta pirmajā daļā min ēto darbību veikšanas atsāk tiesas sēdi, dodot vārdu tiesas debašu dalībniekiem.

 

700.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 527.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc izlīguma iesniegšanas vai tā parakstīšanas tiesas sēdes protokolā pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas, tiesa to ( t.i. tiesas izmeklēšanu) pārtrauc.”

 

Atbalstīt

 

 

538.pants. Izlīguma sekas

Ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, pieņem lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

48.nodaļa. Tiesvedība par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.

 

701.

 

702.

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 48.nodaļu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 48.nodaļu šādā redakcijā:

“48.nodaļa. Tiesvedības īpatnības par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

48.nodaļa. Tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos

528.pants. Paziņojums par vienošanos.

(1) Prokurors un apsūdzētais šajā likumā noteiktajos gadījumos var iesniegt tiesai paziņojumu par vienošanos un lūgt tiesu apstiprināt vienošanos.

(2) Tiesa pārliecinās, vai apsūdzētais vienošanos noslēdzis labprātīgi un vai apsūdzētais izprot vienošanās sekas.

 

703.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 528.pantu šādā redakcijā:

528.pants. Tiesas izmeklēšana.

(1) Tiesas izmeklēšana sākas ar iepazīstināšanu ar vienošanos, kuru nolasa prokurors.

(2) Pēc vienošanās noklausīšanās tiesa noskaidro, vai apsūdzētais saprot, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu viņš tiek apsūdzēts, vai viņš atzīst sevi par vainīgu, vai vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, saprot tās sekas un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

(3) Tiesa piedāvā apsūdzētajam un viņa pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem.

(4) Tiesa noskaidro aizstāvja un prokurora attieksmi pret vienošanos un viņu nodomu ievērot vienošanos turpmākajā procesa gaitā.

(5) Tiesa var uzklausīt arī citas šai lietā uzaicinātās personas.

(6) Tiesas izmeklēšanas beigās tiesa aicina sēdes dalībniekus, ja nepieciešams, izteikt lūgumus un lemj par to apmierināšanu vai noraidīšanu.

(7) Pēc pieteikto lūgumu izlemšanas tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

 

 

Atbalstīt

539.pants. Tiesas izmeklēšana

(1) Tiesas izmeklēšanu sāk, iepazīstinot ar vienošanos, ko nolasa prokurors.

(2) Pēc vienošanās noklausīšanās tiesa noskaidro, vai apsūdzētais saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā viņš tiek apsūdzēts, vai atzīst sevi par vainīgu, vai vienošanos parakstījis apzināti un labprātīgi, saprot tās sekas un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

(3) Tiesa piedāvā apsūdzētajam un viņa pārstāvim iespēju sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem.

(4) Tiesa noskaidro aizstāvja un prokurora attieksmi pret vienošanos un viņu nodomu ievērot vienošanos turpmākajā procesa gaitā.

(5) Tiesa var uzklausīt arī citas šai lietā uzaicinātās personas.

(6) Tiesas izmeklēšanas beigās tiesa aicina tiesas sēdes dalībniekus, ja nepieciešams, izteikt lūgumus un lemj par to apmierināšanu vai noraidīšanu.

(7) Pēc pieteikto lūgumu izlemšanas tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, paziņojot par to tiesas sēdē klātesošajiem.

529.pants. Lietas materiālu pārbaude vienošanās gadījumā.

Ja tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais vienošanos noslēdzis labprātīgi un viņam ir saprotamas vienošanās sekas, tiesa pārbauda lietas materiālus, lai pārliecinātos, ka nav šaubu par apsūdzētā vainu.

 

704.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 529.pantu šādā redakcijā:

529.pants. Tiesas nolēmumi vienošanās procesā.

     Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

     1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja tiesa konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

     2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuratūrai pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā;

     3) attaisnojošu vai notiesājošu spriedumu.

 

 

Atbalstīt

540.pants. Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuratūrai pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai vispārējā kārtībā;

3) attaisnojošu vai notiesājošu spriedumu.

530.pants. Vienošanās sekas.

Ja tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa, ievērojot prokurora un apsūdzētā vienošanos, taisa notiesājošo spriedumu.

 

705.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 530.pantu šādā redakcijā:

530.pants. Tiesas spriedums vienošanās procesā.

     (1) Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu.

     (2) Sprieduma motīvu daļā tiesa izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko prokurors, apsūdzētais un viņa aizstāvis apliecinājuši tiesas sēdē, un dod vērtējumu noslēgtās vienošanās pamatotībai.

     (3) Sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norāda:

1) ka apsūdzētais, norādot viņa vārdu un uzvārdu, atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (norādot Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums);

2) apstiprina noslēgto vienošanos un nosaka tajā paredzēto soda veidu un mēru;

3) par apsūdzētā atbrīvošanu tiesas zālē no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes, ja apsūdzētajam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods;

4) par drošības līdzekļu, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

5) par pārbaudes laika termiņu, ja tāds ir noteikts;

6) par drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu;

7) par kaitējuma kompensāciju;

8) par kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav veikts agrāk;

9) par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

10) par procesuālo izdevumu atlīdzību;

11) par advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no piedziņas;

12) par nodevu cietušo kompensācijas fondam;

13) par sprieduma pārsūdzēšanas iespēju kasācijas kārtībā un termiņu.”

 

Atbalstīt

541.pants. Tiesas spriedums vienošanās procesā

(1) Ja tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā taisa notiesājošu spriedumu.

(2) Sprieduma motīvu daļā tiesa izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko prokurors, apsūdzētais un viņa aizstāvis apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību.

(3) Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par:

1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums);

2) to, ka tiesa apstiprina noslēgto vienošanos un nosaka tajā paredzēto soda veidu un mēru;

3) apsūdzētā atbrīvošanu tiesas sēžu zālē no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes, ja apsūdzētajam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods;

4) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

5) pārbaudes laika termiņu, ja tāds ir noteikts;

6) drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu;

7) kaitējuma kompensāciju;

8) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk;

9) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

10) procesuālo izdevumu atlīdzību;

11) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no samaksas;

12) nodevu cietušo kompensācijas fondam;

13) sprieduma pārsūdzēšanas iespēju kasācijas kārtībā un tās termiņu.

 

706.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 530.A pantu šādā redakcijā:

“530.A pants. Vienošanās sekas.

     Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.”

 

Atbalstīt

542.pants. Vienošanās sekas

Ja tiesa ir apstiprinājusi v ienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

14.sadaļa.

Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.

 

707.

 

 

 

 

708.

Juridiskā komisija

Izteikt 14.sadaļas nosaukumu “Vienpadsmitā sadaļa. Lietas izskatīšana apelācijas un kasācijas instances tiesā”. un izslēgt 15.sadaļas nosaukumu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Apelācijas nodaļā aizstāt vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”, kas nozīmētu, ka var pārsūdzēt arī citus pirmās instances tiesas pieņemtos lēmumus (piemēram, lēmums par lietas izbeigšanu, par atbrīvošanu no kriminālatbildības, nepiemērojot sodu) - 531., 534.(1), (3), 535.(1), 536.(1), 538., 541.(5), 544.(1), 545.(2),(4), 547.(2), (3), (5), (7), 549.(1), 550.nosauk., (1), (3), (4), 551., 552.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

Vienpadsmitā sadaļa

Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā

49.nodaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.

 

709.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 49.nodaļas nosaukumu “Lietas sagatavošana izskatīšanai apelācijā”.

 

Atbalstīt

49.nodaļa. Lietas sagatavošana izskatīšanai apelācijas instances tiesā

531.pants. Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā.

Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā ir pārsūdzības pieteikšana un rakstveida apelācijas protesta vai sūdzības iesniegšana par spēkā nestājušos pirmās instances tiesas spriedumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.

 

 

 

710.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 531.pantā vārdus “pārsūdzības pieteikšana un”.

 

 

 

Atbalstīt

543.pants. Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā

Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā ir rakstveida apelācijas protesta vai sūdzības iesniegšana par spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.

532.pants. Tiesas sprieduma pārsūdzības pieteikšana un tās sekas.

(1) Pēc pirmās instances tiesas sprieduma ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļās pasludināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs nosaka laiku, kādā personas var apsvērt tiesas sprieduma pārsūdzību. Šis laiks nedrīkst būt mazāks par vienu stundu.

(2) Pēc noteiktā laika tiesas sastāvs atgriežas tiesas sēžu zālē, un personas piesaka tiesas sprieduma pārsūdzību, ko fiksē tiesas sēdes protokolā.

(3) Ja pieteikta tiesas sprieduma pārsūdzība, tiesas sēdes priekšsēdētājs nosaka laiku un kārtību, kādā būs pieejams pilns tiesas spriedums un nepieciešamie tulkojumi.

 

711.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 532. un 533.pantu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

533.pants. Personas, kurām ir tiesības pieteikt tiesas sprieduma pārsūdzību un iesniegt rakstveida apelācijas sūdzību un protestu.

(1) Pārsūdzību pieteikt un iesniegt rakstveida apelācijas sūdzību var apsūdzētais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis, cietušais, viņa likumiskais pārstāvis vai pārstāvis.

(2) Prokurors, kas piedalījies lietas iztiesāšanā, var pieteikt pārsūdzību un iesniegt rakstveida apelācijas protestu.

(3) Rakstveida apelācijas sūdzību un protestu var iesniegt arī persona, kas šajā likumā noteiktā kārtībā no jauna iestājusies procesā.

(4) Ja apelācijas sūdzību vai protestu iesniegusi persona, kurai nav tiesības to darīt, tiesnesis lemj par sūdzības vai protesta nepieņemšanu un atdošanu iesniedzējam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

534.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi.

(1) Apelācijas sūdzību un protestu iesniedz ne vēlāk kā desmit dienu laikā no pilna tiesas sprieduma un nepieciešamo tulkojumu pieejamības dienas.

(2) Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu ar tiesneša lēmumu atdod iesniedzējam.

(3) Personām, kas pieteikušas tiesas sprieduma pārsūdzību, ir tiesības tiesas telpās iepazīties ar lietu, izdarīt no tās izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas pēc pilna tiesas sprieduma un nepieciešamo tulkojumu pieejamības brīža.

 

712.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

713.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:

“(1) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā desmitajā dienā pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības dienas.

(2) Pēc noteiktā termiņa iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko noformē rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.

(3) Tiesneša lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā Augstākās tiesas Krimināllietu senātā, kura lēmums ir galīgs.”

Juridiskā komisija

Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:

“(1) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības dienas.

(2) Pēc noteiktā termiņa iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko var noformēt rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam, bet sūdzību vai protestu pievieno lietai.

(3) Tiesneša lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā apelācijas instances tiesā, kura lēmums ir galīgs.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

544.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.

(2) Pēc noteiktā termiņa iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko var noformēt rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību  vai protestu pievieno lietai.

(3) Tiesneša lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

 

535.pants. Apelācijas sūdzības un protesta saturs.

(1) Apelācijas sūdzībā un protestā norāda:

1) tiesas spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību vai protestu;

2) kādā apjomā spriedumu pārsūdz vai protestē;

3) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

4) pierādījumus, kuri jāpārbauda apelācijas tiesā;

5) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā;

6) iesniedzēja lūgumu;

7) sūdzībai vai protestam pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu paraksta iesniedzējs.

(3) Apelācijas sūdzībā vai protestā jānorāda personu vārds, uzvārds, adrese, kuru nopratināšanu lūdz apelācijas instances tiesā, kā arī, vai apelācijas instances tiesā būs vajadzīgs aizstāvis un vai tas jānorīko tiesai.

(4) Daļējas vienošanās kārtībā izskatītājās lietās var iesniegt apelācijas sūdzību un protestu daļā, par kuru nebija vienošanās.

(5) Apelācijas sūdzībā vai protestā nevar lūgt vairāk par to, ko iesniedzēji lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

714.

 

 

 

 

 

715.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 535.panta ceturto daļu un izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 535.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par katru nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu. Tomēr prokurors, kurš piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas izskatīšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

545.pants. Apelācijas sūdzības un protesta saturs

(1) Apelācijas sūdzībā vai protestā norāda:

1) tiesas nolēmumu, par kuru iesniedz sūdzību vai protestu;

2) kādā apjomā nolēmumu pārsūdz vai noprotestē;

3) kā izpaužas nolēmuma nepareizība;

4) pierādījumus, kuri jāpārbauda apelācijas instances tiesai;

5) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā;

6) iesniedzēja lūgumu;

7) sūdzībai vai protestam pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu paraksta iesniedzējs.

(3) Apelācijas sūdzībā vai protestā norādāms to personu vārds, uzvārds, adrese, kuras sūdzības vai protesta iesniedzējs lūdz nopratināt apelācijas instances tiesā, kā arī tas, vai apelācijas instances tiesā būs vajadzīgs aizstāvis un vai tas jānorīko tiesai.

(4) Cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

(5) Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par katru nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu. Tomēr prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas izskatīšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru.

536.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas kārtība.

(1) Apelācijas sūdzību un protestu adresē augstākas instances tiesai:

1) par rajona (pilsētas) tiesas spriedumu - attiecīgās apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijai;

2) par apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātai.

(2) Apelācijas instances tiesai adresētās apelācijas sūdzības un protesti iesniedzami tiesai, kas taisījusi spriedumu.

 

716.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 536.pantu šādā redakcijā:

“(1) Apelācijas sūdzību vai protestu adresē vienu līmeni augstākai – apelācijas instances tiesai.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kas taisījusi spriedumu.”

 

 

Atbalstīt

546.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas kārtība

(1) Apelācijas sūdzību vai protestu adresē vienu līmeni augstākai — apelācijas instances tiesai.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kas pieņēmusi nolēmumu.

537.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības.

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst 535.panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atdošanu iesniedzējam.

 

 

 

 

 

 

 

717.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 537.panta otrajā daļā vārdus “atdošanu iesniedzējam” ar vārdiem “atstāšanu bez izskatīšanas”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

547.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 545.panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas.

 

538.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas.

(1) Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā pilnībā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.

(2) Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšana par tiesas attaisnojošu spriedumu neaptur sprieduma stāšanos spēkā daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai policijas uzraudzības.

(3) Pēc apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiesa, kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu apelācijas instances tiesai un paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, par iesniegto apelācijas sūdzību un protestu un lietas nosūtīšanu apelācijas instances tiesai. Šīm personām ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks skatīta apelācijas instances tiesā, iepazīties tiesas telpās ar lietu, iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas, iesniegt savus rakstveida iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu. Iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu pievieno lietai.

 

 

< p class=MsoNormal align=center style='text-align:center'> 

 

 

 

 

 

 

 

718.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 538.pantā vārdus “policijas uzraudzības” ar vārdiem “sociālās korekcijas izglītības iestādes” un izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiesa, kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu apelācijas instances tiesai un nosūta personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, iesniegtās apelācijas sūdzības un protesta kopiju, kā arī informē par lietas nosūtīšanu apelācijas instances tiesai. Šīm personām ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks skatīta apelācijas instances tiesā, iesniegt savus rakstveida iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu. Iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu pievieno lietai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

548.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.

(2) Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana par tiesas attaisnojošu spriedumu neaptur sprieduma stāšanos spēkā daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes.

(3) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiesa, kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, –– iesniegtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju, kā arī informē tās par lietas nosūtīšanu apelācijas instances tiesai. Šīm personām ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks skatīta apelācijas instances tiesā, iesniegt savus rakstveida iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu. Iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu pievieno lietai.

 

539.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta atsaukšana.

(1) Persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelācijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

(2) Ja apelācijas sūdzības vai protesta atsaukums atbilst šā likuma prasībām, pirmās instances tiesa nenosūta lietu apelācijas instances tiesai un sūdzību vai protestu atdod iesniedzējam, bet apelācijas instances tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo personām, kas bija iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu.

(3) Pilngadīgs un pieskaitāms apsūdzētais var atsaukt sava aizstāvja un bijušā likumiskā pārstāvja apelācijas sūdzību.

(4) Pilngadīgs un rīcībspējīgs cietušais var atsaukt sava pārstāvja un bijušā likumiskā pārstāvja apelācijas sūdzību.

(5) Amatā augstāks prokurors var atsaukt amatā zemāka prokurora apelācijas protestu.

 

 

719.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 539.pantu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelācijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

(2) Bez ierobežojuma var atsaukt:

1) sūdzības iesniedzējs savu apelācijas sūdzību;

2) pilngadīgs apsūdzētais sava aizstāvja un sava bijušā pārstāvja apelācijas sūdzību;

3) pilngadīgs cietušais sava pārstāvja vai bijušā likumiskā pārstāvja kasācijas sūdzību;

4) prokurors savu apelācijas protestu un amatā augstāks prokurors amatā zemāka prokurora apelācijas protestu.

(3) Tikai ar apsūdzētā rakstisku piekrišanu var atsaukt:

1) viņa aizstāvis savu apelācijas sūdzību;

2) viņa pārstāvis vai bijušais pārstāvis savu apelācijas sūdzību.

(4) Tikai ar cietušā rakstisku piekrišanu viņa pārstāvis var atsaukt savu apelācijas sūdzību.

(5) Apelācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs:

1) ja apelācijas sūdzību atsauc nepilngadīgais vai persona, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ jānodrošina ar obligātu aizstāvību, vai viņu aizstāvis vai pārstāvis;

2) ja apelācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu.

(6) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta atsaukuma saņemšanas tiesa var pieņemt lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

(7) Ja apelācijas sūdzības vai protesta atsaukums atbilst šā likuma prasībām un tas iesniegts līdz lietas nosūtīšanai apelācijas instances tiesai, pirmās instances tiesa nenosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet atsaukumu pievieno lietai. Ja atsaukums iesniegts apelācijas instances tiesā, apelācijas instances tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo personām, kas bija iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

549.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta atsaukšana

(1) Persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelācijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

(2) Bez ierobežojuma var atsaukt:

1) sūdzības iesniedzējs –– savu apelācijas sūdzību;

2) pilngadīgs apsūdzētais –– sava aizstāvja un sava bijušā pārstāvja apelācijas sūdzību;

3) pilngadīgs cietušais –– sava pārstāvja un sava bijušā likumiskā pārstāvja kasācijas sūdzību;

4) prokurors –– savu apelācijas protestu un amatā augstāks prokurors –– amatā zemāka prokurora apelācijas protestu.

(3) Tikai ar apsūdzētā rakstveida piekrišanu var atsaukt:

1) viņa aizstāvis –– savu apelācijas sūdzību;

2) viņa pārstāvis vai bijušais pārstāvis –– savu apelācijas sūdzību.

(4) Tikai ar cietušā rakstveida piekrišanu viņa pārstāvis var atsaukt savu apelācijas sūdzību.

(5) Apelācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs, ja:

1) apelācijas sūdzību atsauc nepilngadīgais vai persona, kurai tās  fizisko vai psihisko trūkumu dēļ obligāti nodrošināma aizstāvība, vai nepilngadīgā vai šādas peronas aizstāvis vai pārstāvis;

2) apelācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai šā likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu.

(6) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta atsaukuma saņemšanas tiesa var pieņemt lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

(7) Ja apelācijas sūdzības vai protesta atsaukums atbilst šā likuma prasībām un iesniegts līdz lietas nosūtīšanai apelācijas instances tiesai, pirmās instances tiesa nenosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet pievieno atsaukumu lietai. Ja atsaukums iesniegts apelācijas instances tiesā, apelācijas instances tiesas tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo personām, kuras bija iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu.

 

720.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar 539.A pantu šādā rdakcijā:

“539.A pants. Nepilngadīgā pārstāvja apelācijas sūdzības izskatīšana.

(1) Nepilngadīgā apsūdzētā vai cietušā pārstāvja apelācijas sūdzība, ja tā nav atsaukta, jāizskata arī tad, ja pārstāvamais uz lietas izskatīšanas brīdi jau sasniedzis pilngadību.

(2) Ja bijušā pārstāvja sūdzība iesniegta pēc pārstāvamā pilngadības sasniegšanas, tā atstājama bez izskatīšanas.”

 

Atbalstīt

550.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja apelācijas sūdzības izskatīšana

(1) Nepilngadīgās apsūdzētās vai cietušās personas pārstāvja apelācijas sūdzība, ja tā nav atsaukta, jāizskata arī tad, ja pārstāvamais lietas izskatīšanas brīdī jau sasniedzis pilngadību.

(2) Ja bijušā pārstāvja sūdzība iesniegta pēc pārstāvamā pilngadības sasniegšanas, tā atstājama bez izskatīšanas.

540.pants. Rīcība ar lietu pēc tas saņemšanas apelācijas instances tiesā.

Pēc lietas saņemšanas apelācijas instances tiesā apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs nodod to sagatavot izskatīšanai vienam no tiesnešiem atbilstoši noteiktajai lietu sadales kārtībai.

721.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 540.pantā vārdus “apelācijas instances tiesā apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs” ar vārdiem “apelācijas instances tiesas struktūrvienības priekšsēdētājs”.

 

Atbalstīt

551.pants. Lietas virzība pēc tās saņemšanas apelācijas instances tiesā

Pēc lietas saņemšanas apelācijas instances tiesas struktūrvienības priekšsēdētājs nodod to sagatavot izskatīšanai vienam no tiesnešiem atbilstoši noteiktajai lietu sadales kārtībai.

541.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, nozīmējot lietu izskatīšanai.

(1) Izlemjot jautājumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai, tiesnesim jānoskaidro:

1) vai nav apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā;

2) vai lieta virzāma izskatīšanai vispārējā kārtībā vai rakstveida procesā.

(2) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izpildījusi prasības, kas paredzētas 533., 534., 535., 537.un 538.pantos, viņš pieņem lēmumu par lietas atgriešanu pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai, par ko paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka faktiski lietā ir iesniegta kasācijas sūdzība vai protests, un lieta kļūdaini nosūtīta apelācijas instances tiesai, viņš pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu kasācijas instances tiesai, par ko paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

(4) Ja lietā iesniegta apelācijas sūdzība vai protests un kasācijas sūdzība vai protests, lieta izskatāma apelācijas kārtībā.

(5) Ja lietā iesniegta apelācijas sūdzība vai protests un kasācijas sūdzība vai protests un tajos ir norāde uz Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa tiesas sprieduma atcelšanu, lieta nosūtāma izskatīšanai kasācijas kārtībā.

 

 

722.

 

 

 

 

 

723.

 

 

 

 

724.

 

725.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 541.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izlemjot jautājumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai, tiesnesim jānoskaidro, vai nav apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 541.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus “533., 534., 535., 537.un 538.pantos” ar skaitļiem un vārdiem “534. un 535.pantos”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 541.panta trešo un piekto daļu.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 541.panta ceturto daļu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

552.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro pirms lietas pieņemšanas izskatīšanai

(1) Izlemjot jautājumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai, tiesnesim jānoskaidro, vai nepastāv apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā.

(2) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izpildījusi prasības, kas paredzētas šā likuma 544. un 545.pantā, viņš pieņem lēmumu par lietas atdošanu atpakaļ pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai un paziņo par to personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests.

 

542.pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā.

(1) Rakstveida procesā lietu izskata, ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegti par pirmās instances tiesas noteikto sodu, nodarījuma kvalifikāciju, ja apelācijas sūdzība vai protests nesatur lūgumu, kas pasliktina apsūdzētā stāvokli un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā.

(2) Rakstveida procesā lietu tiesa izskata trīs tiesnešu sastāvā apspriežu istabā.

(3) Rakstveida procesā tiesa taisa vienu no 549.pantā paredzētajiem nolēmumiem.

(4) Par rakstveida procesā taisītā nolēmuma nolasīšanas, pasludināšanas laiku un pieejamību tiesa paziņo personām, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu.

(5) Rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu vispārējā kārtībā.

 

 

726.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 542.pantu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

543.pants. Lietas nozīmēšana izskatīšanai,

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis dod rīkojumu tās izskatīšanai.

(2) Rīkojumā norāda:

1) lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē;

2) lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

4) kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas izskatīšanas tiesas sēdē laiku un vietu paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

 

727.

 

 

 

 

 

728.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 543.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par tās izskatīšanu. “

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 543.panta otrajā daļā vārdu “rīkojumā” ar vārdu “lēmumā”.un izslēgt 1.punktu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

553.pants. Lietas pieņemšana izskatīšanai

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par tās izskatīšanu.

(2) Lēmumā norāda:

1) lietas izskatīšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par laiku un vietu, kad un kur lieta tiks izskatīta tiesas sēdē, paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

 

 

729.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pirms 544.panta ieviest jaunu nodaļu ar nosaukumu “Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā” un kā pirmo pantu šajā nodaļā pārcelt 542.pantu.

 

Atbalstīt

daļēji

50.nodaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā

544.pants. Personas, kas piedalās lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesas sēdē.

(1) Uz tiesas sēdi aicina prokuroru, personas, kuras pārsūdzējušas tiesas spriedumu, personas, par kurām pārsūdzēts vai protestēts tiesas spriedums, viņu aizstāvjus un pārstāvjus.

(2) Citas personas aicina uz tiesas sēdi tad, ja tāds lūgums ir izteikts apelācijas sūdzībā vai protestā.

(3) Ja persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņas sūdzību vai protestu var atstāt bez izskatīšanas.

 

730.

 

 

 

 

 

 

 

 

731.

 

 

732.

Juridiskā komisija

Izteikt 544.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Citas personas var aicināt uz tiesas sēdi tad, ja tāds lūgums ir izteikts apelācijas sūdzībā vai protestā un ja tās nav nopratinātas lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā. Tādus lieciniekus var izsaukt arī pēc apelācijas instances tiesas iniciatīvas.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 544.panta otrajā daļā vārdu “aicina” ar vārdiem “var aicināt”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 544.panta trešajā daļā vārdu “var atstāt” ar vārdu “atstāj”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

554.pants. Personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesas  sēdē

(1) Uz apelācijas instances tiesas sēdi uzaicina prokuroru, personas, kuras pārsūdzējušas tiesas spriedumu, personas, attiecībā uz kurām pārsūdzēts vai noprotestēts tiesas spriedums, to aizstāvjus un pārstāvjus.

(2) Citas personas var uzaicināt uz tiesas sēdi tad, ja šāds lūgums izteikts apelācijas sūdzībā vai protestā un ja šīs personas nav nopratinātas, izskatot lietu pirmās instances tiesā. Tādus lieciniekus var uzaicināt arī pēc apelācijas instances tiesas iniciatīvas.

(3) Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

545.pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesas sēdē.

(1) Lieta apelācijas instances tiesas sēdē izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar tiesneša ziņojumu, kurā atspoguļota pirmās instances tiesas sprieduma būtība, apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktie lūgumi. Pēc ziņojuma tiesnesis jautā personai, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, vai viņa to uztur un kādā apjomā uztur.

(3) Tiesu debatēs pirmā uzstājas persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu.

(4) Neatkarīgi no tiesu debašu kārtības apsūdzētajam, kurš pārsūdzējis spriedumu, piešķir pēdējo vārdu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

733.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 545.panta ceturtajā daļā vārdu “piešķir” ar vārdiem “ ir tiesības uz”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

555.pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesas sēdē

(1) Lieta apelācijas instances tiesas sēdē izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar tiesneša ziņojumu, kurā atspoguļota pirmās instances tiesas sprieduma būtība un apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktie lūgumi. Pēc ziņojuma tiesnesis jautā personai, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, vai tā uztur savu sūdzību vai protestu un kādā apjomā uztur.

(3) Tiesas debatēs pirmā uzstājas persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu.

(4) Neatkarīgi no tiesas debašu kārtības apsūdzētajam, kas pārsūdzējis spriedumu, ir tiesības uz pēdējo vārdu.

 

546.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē.

(1) Tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai apstākļiem, kas pastiprina atbildību.

(2) Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors protestā vai cietušais sūdzībā privātās apsūdzības lietās. Šajā gadījumā tomēr nedrīkst piemērot likumu par smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru apsūdzētais nodots tiesai, izņemot gadījumu, kad prokurors bija lūdzis pārtraukumu pirmās instances tiesas sēdē citas smagākas apsūdzības izvirzīšanai.

(3) Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šī iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

(4) Attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība privātās apsūdzības lietā.

 

 

 

 

 

 

734.

 

 

 

 

735.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

736.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 546.panta otrajā daļā pēc vārda “cietušais” ar vārdu “savā”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 546.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 “(2) Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi  pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors protestā vai cietušais savā sūdzībā privātās apsūdzības lietās, vai cietušais savā sūdzībā publiskās apsūdzības lietās un prokurors to atbalsta.”

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 546.panta ceturto daļu ar tekstu šādā redkacijā: “vai cietušais savā sūdzībā valsts apsūdzības lietā un prokurors to atbalsta.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

&n bsp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalsta

556.pants. Apjoms un ietvari, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā

(1) Tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

(2) Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors savā protestā vai cietušais savā sūdzībā privātās apsūdzības lietā, vai cietušais savā sūdzībā valsts apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors. Šajā gadījumā tomēr nedrīkst piemērot likumu par smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru apsūdzētais nodots tiesai, izņemot gadījumu, kad prokurors bija lūdzis pārtraukumu pirmās instances tiesas sēdē citas, smagākas apsūdzības izvirzīšanai.

(3) Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

(4) Attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana tai pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība privātās apsūdzības lietā vai cietušā sūdzībā valsts apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors

547.pants. Apelācijas tiesas nolēmuma saturs.

(1) Apelācijas tiesas nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļās, motīvu daļās un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievaddaļā jānorāda tā taisīšanas laiks un vieta, tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kas piedalās lietas izskatīšanā, persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, spriedums, kas pārsūdzēts vai protestēts.

(3) Nolēmuma aprakstošajā daļā jānorāda pārsūdzētā vai protestētā sprieduma būtība, apelācijas sūdzības vai protesta lūgumi.

(4) Nolēmuma motīvu daļā jānorāda apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļus, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumus, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvus, pēc kuriem noraida kādus pierādījumus, likumus, pēc kuriem vadās apelācijas instances tiesa.

(5) Ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā norādītos pierādījumus un atzinumus.

(6) Nolēmuma rezolutīvajā daļā jānorāda viens no 549.pantā paredzētajiem nolēmumiem.

(7) Ja apelācijas instances tiesa taisa jaunu spriedumu, tad aprakstošajai daļai, motīvu daļai un rezolutīvajai daļai jāatbilst prasībām, kādas šajā likumā noteiktas pirmās instances tiesas spriedumam.

 

 

 

557.pants. Apelācijas tiesas nolēmuma saturs

(1) Apelācijas tiesas nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievaddaļā norādāms tā pieņemšanas laiks un vieta, tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, spriedums, kas pārsūdzēts vai noprotestēts.

(3) Nolēmuma aprakstošajā daļā norādāma pārsūdzētā vai noprotestētā sprieduma būtība, apelācijas sūdzības vai protesta iesniedzēja lūgumi.

(4) Nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc noraida kādus pierādījumus, likumi, pēc kuriem vadās apelācijas instances tiesa.

(5) Ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

(6) Nolēmuma rezolutīvajā daļā norādāms viens no šā likuma 559.pantā paredzētajiem nolēmumiem.

(7) Ja apelācijas instances tiesa taisa jaunu spriedumu, tā aprakstošajai daļai, motīvu daļai un rezolutīvajai daļai jāatbilst prasībām, kādas šajā likumā noteiktas pirmās instances tiesas spriedumam.

548.pants. Apelācijas tiesas nolēmuma pasludināšana.

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina pilnu spriedumu vai lēmumu.

(2) Apelācijas instances tiesa var pasludināt tikai nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu. Šinī gadījumā tiesa nosaka laiku un kārtību, kādā pieejams pilns tiesas nolēmums.

 

 

 

558.pants. Apelācijas tiesas nolēmuma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina pilnu spriedumu vai lēmumu.

(2) Apelācijas instances tiesa var pasludināt tikai nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu. Šajā gadījumā tiesa nosaka laiku, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums, un kārtību, kādā tas būs pieejams.

549.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmumi.

(1) Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa taisa vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu, taisot jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu daļā, taisot šajā daļā jaunu spriedumu;

4) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un izbeidz krimināllietu šajā likumā paredzētajos gadījumos;

5) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā vai daļā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai;

6) atceļ pirmās instances spriedumu pilnībā vai daļā un nosūta krimināllietu papildus pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai;

7) apstiprina izlīgumu likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 4., 5., 6.un 7.punktā paredzētajos gadījumos apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu.

(3) Ja izskatot lietu, apelācijas instances tiesa konstatē arī kasācijas iemeslus, tā turpina lietas izskatīšanu un pieņem vienu no šajā pantā paredzētajiem nolēmumiem.

 

737.

 

 

 

 

 

 

 

 

738.

 

 

 

739.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740.

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 549.panta pirmās daļas 2.,3.pkt. vārdu “taisot” ar vārdiem “un taisa”.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 549.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “krimināllietu” ar vārdu “kriminālprocesu”.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 549.panta pirmās daļas 6.un 7.punktu un attiecīgi arī otrajā daļā izslēgt atsauci uz 6.un 7.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 549.panta trešo daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

559.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmumi

(1) Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa taisa vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu, kādā tā daļā un taisa šajā daļā jaunu spriedumu;

4) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un izbeidz kriminālprocesu šajā likumā paredzētajos gadījumos;

5) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā paredzētajos gadījumos apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu.

 

550.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma

taisīšanā.

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa var:

1) attaisnot apsūdzēto pēc visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai daļu no tiem, par kuriem pirmās instances tiesa bija taisījusi notiesājošu spriedumu, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

2) atzīt apsūdzēto par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to bija atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

3) izslēgt no apsūdzības atsevišķas noziedzīga nodarījuma epizodes, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un noteikt apsūdzētajam mīkstāku sodu;

5) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par zaudējumu atlīdzību, zaudējumu atlīdzības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošinājumu, lietiskajiem pierādījumiem, tiesas izdevumiem, drošības līdzekli, soda izciešanas kārtību un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu.

(2) Konstatējot Krimināllikuma nepareizu piemērošanu, apelācijas instances tiesai jāpiemēro šā panta pirmās daļas prasības arī pret citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai par to ir iesniegta apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību privātās apsūdzības lietās, apelācijas instances tiesa var:

1) atzīt apsūdzēto par vainīgu smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to bija atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

2) atcelt attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt notiesājošu spriedumu;

3) atzīt par vainīgu apsūdzēto atsevišķu noziedzīga nodarījuma epizožu izdarīšanā, kuras pirmās instances tiesa bija izslēgusi no apsūdzības nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

(4) Pamatojoties uz cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietās, apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

741.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 550.panta trešās daļas ievada teikumu pēc vārda “lietās” ar vārdiem “vai cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietās, ja to atbalsta prokurors,”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

560.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa var:

1) attaisnot apsūdzēto par visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai daļu no tiem, par kuriem pirmās instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

2) atzīt apsūdzēto par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

3) izslēgt no apsūdzības atsevišķas noziedzīga nodarījuma epizodes, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un noteikt apsūdzētajam mīkstāku sodu;

5) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par zaudējumu atlīdzību, zaudējumu atlīdzības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošinājumu, lietiskajiem pierādījumiem, tiesas izdevumiem, drošības līdzekli, soda izciešanas kārtību un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu.

(2) Konstatējusi Krimināllikuma nepareizu piemērošanu, apelācijas instances tiesa piemēro šā panta pirmās daļas prasības arī citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no tā, vai par to ir iesniegta apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors, apelācijas instances tiesa var:

1) atzīt apsūdzēto par vainīgu smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

2) atcelt attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt notiesājošu spriedumu;

3) atzīt apsūdzēto par vainīgu atsevišķu noziedzīga nodarījuma epizožu izdarīšanā, kuras pirmās instances tiesa izslēgusi no apsūdzības, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

(4) Pamatojoties uz cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā, apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

 

551.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, tā taisa spriedumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai citā sastāvā.

 

 

 

 

742.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 551.pantā vārdus “taisa spriedumu” ar vārdiem “pieņem lēmumu”.

 

 

 

 

Atbalstīt

561.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē šā likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, tā pieņem lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai citā sastāvā.

552.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā papildus pirmstiesas izmeklēšanai.

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu pirmstiesas izmeklēšanā, kas ierobežo apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, kā arī pēc prokurora lūguma par lietas nosūtīšanu papildus pirmstiesas izmeklēšanai, tā taisa spriedumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu un lietas nosūtīšanu papildus pirmstiesas izmeklēšanai.

 

 

743.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 552.pantu.

 

 

Atbalstīt

 

553.pants. Apelācijas tiesvedības izbeigšana.

Ja, izskatot lietu, apelācijas instances tiesa konstatē 533. un 534.pantu prasību pārkāpumus, tā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

 

 

 

562.pants. Apelācijas tiesvedības izbeigšana

Ja, izskatot lietu, apelācijas instances tiesa konstatē šā likuma 544.panta prasību pārkāpumus, tā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

554.pants. Apelācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

Ja izskatot lietu, apelācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst tiesību normai (aktam) ar augstāku juridisko spēku, tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

 

744.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 554.pantu.

 

Atbalstīt

 

 

745.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumu ar jaunu 554.A pantu šādā redakcijā:

“554.A pants. Nolēmuma stāšanas spēkā.

Apelācijas instances tiesas nolēmums stājas spēkā pēc desmit dienām kopš sprieduma pieejamības dienas, ja tas nav pārsūdzēts kasācijas kārtībā.”

 

Atbalstīt

563.pants. Nolēmuma stāšanas spēkā

Apelācijas instances tiesas nolēmums stājas spēkā 10 dienas pēc tam, kad spriedums kļuvis  pieejams, ja tas nav pārsūdzēts kasācijas kārtībā.

 

15. sadaļa.

Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā.

 

 

 

 

50.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā.

 

 

 

51.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā

555.pants. Kasācijas tiesas funkcijas.

Kasācijas tiesa pārbauda pārsūdzēto spēkā nestājušos zemākas instances tiesas nolēmuma likumību. Kasācijas tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

 

746.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 555.pantu.

 

Atbalstīt

 

556.pants. Pārsūdzēšana kasācijas kartībā.

(1) Pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir apelācijas, kā arī pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzība Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam nolūkā panākt pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Ja viena no procesā iesaistītajām personām ir iesniegusi kasācijas sūdzību, bet cita -apelācijas sūdzību un neviena no tām nav atsaukta, tad nolēmumu izskata apelācijas kārtībā. Ja sūdzībā ir norāde uz 560.panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, vai šādus pārkāpumus konstatē tiesnesis, iepazīstoties ar lietu, lieta sūtāma izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(3) Ja, izskatot lietu kasācijas kārtībā, sūdzībā vai protestā norādītie kasācijas motīvi neapstiprinās, šajā daļā sūdzību vai protestu noraida un lietu nosūta apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta izskatīšanai pārējā daļā.

 

747.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 556.pantu šādā redakcijā:

“(1) Pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākās tiesas Senātā par spēkā nestājušos apelācijas instances tiesas nolēmuma likumību, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai daļā juridisku iemeslu dēļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un nolūkā var pārsūdzēt spēkā nestājušos pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu, kas pieņemts vienošanās procesā.

(3) Kasācijas tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.”

 

Atbalstīt

564.pants. Pārsūdzēšana kasācijas kārtībā

(1) Pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākās tiesas Senātam par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma likumību, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā juridisku iemeslu dēļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un nolūkā var pārsūdzēt spēkā nestājušos pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu, kas pieņemts vienošanās procesā.

(3) Kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

 

557.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību un protestu.

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis.

(2) Apsūdzētais sūdzību var iesniegt par viņa tiesību aizskārumu, bet cietušais var iesniegt sūdzību daļā, kas aizskar viņa tiesības un intereses.

(3) Prokurors var iesniegt kasācijas protestu.

(4) Īpašos procesos izskatāmajās lietās kasācijas sūdzību var iesniegt šajā likumā norādītās personas.

 

748.

 

 

Juridiska komisija

Aizstāt 557.panta nosaukumā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

 

 

Atbalstīt

 

 

565.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis.

(2) Apsūdzētais sūdzību var iesniegt par viņa tiesību aizskārumu, bet cietušais var iesniegt sūdzību daļā, kas aizskar viņa tiesības un intereses.

(3) Prokurors var iesniegt kasācijas protestu.

(4) Īpašos procesos izskatāmajās lietās kasācijas sūdzību var iesniegt šajā likumā norādītās personas.

558.pants. Iemesli nolēmuma izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Nolēmumu likumību kasācijas kārtībā pārbauda tikai gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

 

 

 

566.pants. Iemesli nolēmuma izskatīšanai kasācijas kārtībā

Nolēmumu likumību kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu.

559.pants. Krimināllikuma pārkāpums.

Krimināllikuma pārkāpums ir:

1) Krimināllikuma Vispārīgās daļas normas nepareiza piemērošana;

2) Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareiza piemērošana, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu;

3) tāda soda veida vai mēra noteikšana apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta (daļas, punkta) sankcijā.

 

 

 

567.pants. Krimināllikuma pārkāpums

Krimināllikuma pārkāpums ir:

1) Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu nepareiza piemērošana;

2) Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareiza piemērošana, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu;

3) tāda soda veida vai mēra noteikšana apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta sankcijā.

 

560.pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums.

(1) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi ir šā likuma tādu prasību pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

(2) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

3) lieta izskatīta apsūdzētā vai citu procesa dalībnieku prombūtnē, ja viņu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta;

4) apsūdzētā tiesību pārkāpums lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka pakalpojumus;

5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dots pēdējais vārds;

6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

7) tiesnešu apspriedes noslēpuma pārkāpums, taisot spriedumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

749.

 

 

 

 

750.

 

 

 

 

 

751.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 560.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “procesa dalībnieku” ar vārdiem “procesā iesaistīto personu” un 5.punktā vārdus “nav dots pēdējais vārds” ar vārdiem “nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 560.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību“.

Juridiskā komisija

Izteikt 560.panta otrās daļas 7.puktu šādā redakcijā:

“7) taisot spriedumu, pārkāpts tiesnešu  apspriedes noslēpums“

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

568.pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums

(1) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi ir tādu šā likuma prasību pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

(2) Šā likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

3) lieta izskatīta apsūdzētā vai procesā iesaistīto personu prombūtnē, ja apsūdzētā un šo personu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta;

4) pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību;

5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu;

6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

7) taisot spriedumu, pārkāpts tiesnešu  apspriedes noslēpums.

561.pants. Forma un termiņi pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā desmitajā dienā pēc sprieduma vai lēmuma, kā arī nepieciešamā tulkojuma, pieejamības dienas. Nolēmuma vai tulkojuma pieejamības diena apcietinājumā esošai personai ir diena, kad viņai ir dota iespēja ar to iepazīties.

(2) Kasācijas sūdzībai un protestam jāsatur tajā izteikto prasību pamatojums ar norādi uz Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu.

(3) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu.

(4) Kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegti pēc pārsūdzības termiņa, tiesnesis ar savu lēmumu atsaka pieņemt, iesniegto sūdzību vai protestu pievienojot lietai.

(5) Tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam, kura lēmums ir galīgs.

(6) Šā panta piektās daļas kārtībā iesniegta sūdzība vai protests aptur sprieduma izpildi vai lēmuma stāšanos spēkā.

 

752.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

753.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

754.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 561.panta pirmo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā desmitajā dienā pēc tiesas sprieduma vai lēmuma pieejamības dienas.”

“(4) Pēc noteiktā termiņa iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko noformē rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.”

Juridiskā komisija

Izteikt 561.panta pirmo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma vai lēmuma pieejamības dienas.”

“(4) Pēc noteiktā termiņa iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko noformē rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību vai protestu pievieno lietai.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 561.panta piektajā daļā vārdu “septiņu” ar vārdu “desmit”.

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

569.pants. Kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas forma un termiņi

(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dienas, kad tiesas spriedums vai lēmums kļuvis pieejams.

(2) Kasācijas sūdzībā un protestā jāiekļauj tajā izteikto prasību pamatojums ar norādi uz Krimināllikuma vai šā  likuma normu pārkāpumu.

(3) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu.

(4) Pēc noteiktā termiņa iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko noformē rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību vai protestu pievieno lietai.

(5) Tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam, kura lēmums ir galīgs.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegta sūdzība vai protests aptur sprieduma izpildi vai lēmuma stāšanos spēkā.

562.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta nosūtīšana apelācijas tiesai.

(1) Kasācijas sūdzība vai protests lietā, kura nav skatīta apelācijas kārtībā, nosūtāmi izskatīšanai pēc būtības apelācijas instances tiesai, ja tie iesniegti bez 558.pantā minētā pamatojuma

(2) Kasācijas sūdzība vai protests nosūtāmi izskatīšanai apelācijas kārtībā arī tad, ja sūdzībā vai protestā par pirmās instances tiesas nolēmumu ir norāde uz tādiem likuma pārkāpumiem, kurus var novērst apelācijas instances tiesa.

 

755.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 562.pantu.

 

Atbalstīt

 

 

563.pants. Paziņojums par kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanu.

(1) Par iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, paziņo prokuroram un tām personām, kuru intereses un tiesības tajos ir aizskartas, vienlaicīgi nosūtot iesniegtās sūdzības vai protesta kopiju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas septiņu dienu laikā pēc sūdzības vai protesta kopijas saņemšanas var iesniegt rakstiskus iebildumus vai paskaidrojumus, kuri nosūtāmi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

 

 

 

 

 

 

 

 

756.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 563.panta daļā vārdu “septiņu” ar vārdu “desmit”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

570.pants. Paziņojums par kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanu

(1) Par iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, paziņo prokuroram un tām personām, kuru intereses un tiesības šajā sūdzībā vai protestā aizskartas, un vienlaikus nosūta prokuroram un šīm personām iesniegtās sūdzības vai protesta kopiju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas 10 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta kopijas saņemšanas var iesniegt rakstveida iebildumus vai paskaidrojumus, kas nosūtāmi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

564.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas sekas.

(1) Pieņemtā kasācijas sūdzība vai protests aptur nolēmuma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem.

(2) Kasācijas sūdzība vai protests, kas iesniegti par attaisnojošu spriedumu, neaptur to daļā par drošības līdzekļa - apcietinājuma, mājas aresta vai policijas uzraudzības - atcelšanu.

(3) Izbeidzoties nolēmuma pārsūdzēšanas termiņam, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, nosūta lietu kopā ar sūdzību vai protestu Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

 

 

 

 

 

 

 

757.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 564.panta otrajā daļā vārdus “policijas uzraudzības” ar vārdiem “ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

571.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas sekas

(1) Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur nolēmuma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.

(2) Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana par tiesas attaisnojošu spriedumu neaptur sprieduma stāšanos spēkā daļā par drošības līdzekļa –– apcietinājuma, mājas aresta vai ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē –– atcelšanu.

(3) Izbeidzoties nolēmuma pārsūdzēšanas termiņam, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, nosūta lietu kopā ar sūdzību vai protestu Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

 

565.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta papildināšana vai grozīšana.

(1) Kasācijas sūdzības iesniedzējs līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai var iesniegt sūdzības papildinājumus un grozījumus. Kasācijas protesta iesniedzējs vai amatā augstāks prokurors līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai var iesniegt protesta papildinājumus un grozījumus.

(2) Protesta, kā arī cietušā sūdzības grozījumos vai papildinājumos, kas iesniegti pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās kasācijas kārtībā, nedrīkst izvirzīt prasību par apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanu, ja šādas prasības nav sākotnējā protestā vai sūdzībā. Šis ierobežojums neattiecas uz cietušā pārstāvi vai amatā augstāku prokuroru, kuri no jauna iestājušies lietā.

(3) Papildinājumi un grozījumi jāiesniedz 563.panta otrajā daļā paredzētajā septiņu dienu termiņā. Augstākās tiesas Senāts to kopijas nekavējoties nosūta pārējām 563.panta pirmajā daļā norādītajām personām.

 

 

 < /o:p>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

758.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 565.panta trešajā daļā vārdu “septiņu” ar vārdu “desmit”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

572.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta papildināšana vai grozīšana

(1) Kasācijas sūdzības iesniedzējs līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai var iesniegt sūdzības papildinājumus un grozījumus. Kasācijas protesta iesniedzējs vai amatā augstāks prokurors līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai var iesniegt protesta papildinājumus un grozījumus.

(2) Protesta, kā arī cietušā sūdzības grozījumos vai papildinājumos, kas kasācijas kārtībā iesniegti pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās, nedrīkst izvirzīt prasību par apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanu, ja šādas prasības nav sākotnējā protestā vai sūdzībā. Šis ierobežojums neattiecas uz cietušā pārstāvi vai amatā augstāku prokuroru, kas no jauna iestājušies lietā.

(3) Papildinājumi un grozījumi iesniedzami šā likuma 570.panta otrajā daļā paredzētajā 10 dienu termiņā. Augstākās tiesas Senāts to kopijas nekavējoties nosūta pārējām šā likuma 570.panta pirmajā daļā minētajām personām.

566.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta atsaukšana.

(1) Kasācijas sūdzību un protestu var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai tiesā.

(2) Bez ierobecojuma var atsaukt:

1) sūdzības iesniedzējs savu kasācijas sūdzību;

2) pilngadīgs apsūdzētais sava aizstāvja un sava bijušā likumiskā pārstāvja kasācijas sūdzību;

3) pilngadīgs cietušais sava pārstāvja vai likumiskā pārstāvja kasācijas sūdzību;

4) prokurors savu kasācijas protestu un amatā augstāks prokurors amatā zemāka prokurora kasācijas protestu.

(3) Ar apsūdzētā piekrišanu var atsaukt:

1) viņa aizstāvis savu kasācija s sūdzību;

2) viņa likumiskais pārstāvis vai bijušais likumiskais pārstāvis savu kasācijas sūdzību.

(4) Ar cietušā piekrišanu viņa pārstāvis var atsaukt savu kasācijas sūdzību.

(5) Kasācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs:

1) ja kasācijas sūdzību atsauc nepilngadīgais vai persona, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ jānodrošina ar obligātu aizstāvību, vai viņu aizstāvis vai likumiskais pārstāvis;

2) ja kasācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu.

(6) Pēc kasācijas sūdzības vai protesta atsaukuma saņemšanas tiesa var pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības izbeigšanu.

 

 

759.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 566.pantu šādā redakcijā:

“Kasācijas sūdzību un protestu var atsaukt 539.pantā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

573.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta atsaukšana

Kasācijas sūdzību un protestu var atsaukt šā likuma 549.pantā noteiktajā kārtībā.

 

567.pants. Nepilngadīgā pārstāvja kasācijas sūdzības izskatīšana.

(1) Nepilngadīgā apsūdzētā vai cietušā pārstāvja kasācijas sūdzība, ja tā nav atsaukta, jāizskata arī tad, ja pārstāvamais uz lietas izskatīšanas brīdi jau sasniedzis pilngadību.

(2) Ja bijušā pārstāvja sūdzība iesniegta pēc pārstāvamā pilngadības sasniegšanas, tā atstājama bez izskatīšanas.

 

 

 

574.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja kasācijas sūdzības izskatīšana

(1) Nepilngadīgās apsūdzētās personas vai cietušās personas pārstāvja kasācijas sūdzība, ja tā nav atsaukta, izskatāma arī tad, ja pārstāvamais lietas izskatīšanas brīdī jau sasniedzis pilngadību.

(2) Ja šāda apsūdzētā vai cietušā bijušā pārstāvja sūdzība iesniegta pēc pārstāvamā pilngadības sasniegšanas, tā atstājama bez izskatīšanas.

568.pants. Kasācijas tiesas sastāvs.

Spriedumus un lēmumus kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju tiesnešu (senatoru) sastāvā, viens no kuriem ir sēdes priekšsēdētājs.

 

 

 

575.pants. Kasācijas tiesas sastāvs

Spriedumus un lēmumus kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju tiesnešu (senatoru) sastāvā, no kuriem viens ir sēdes priekšsēdētājs.

569.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana.

(1) Lietas sadala, tiesas sastāvu un referentu nozīmē Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs atbilstoši noteiktai lietu sadales kārtībai.

(2) Referents iepazīstas ar lietu un ar rezolūciju uz kasācijas sūdzības vai protesta nozīmē lietu izskatīšanai rakstveida procesā vai izskatīšanai tiesas sēdē.

(3) Lietu nozīmē izskatīšanai rakstveida procesa, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildus paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, vai pēc Augstākās tiesas Senāta ieskata konkrētā lietā, kurai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, lietu nozīmē izskatīšanai tiesas sēdē.

(4) Personām, kurām bija tiesības iesniegt sūdzību vai protestu, kā arī tām, kuru intereses aizskar sūdzības vai protests, paziņo par lietas nozīmēšanu izskatīšanai rakstveida procesā vai tiesas sēdē, norādot kur un kad lieta tiks izskatīta.

(5) Lietu izskatot tiesas sēdē, apsūdzētajam, kas atrodas apcietinājumā, jānodrošina piedalīšanās lietas izskatīšanā, ja viņš to ir lūdzis 563.panta otrajā daļā norādītajā termiņā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

761.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 569.panta trešajā daļā vārdus “konkrētā lietā, kurai” ar vārdiem “konkrētai lietai”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 569.panta piektajā daļā vārdu “piedalīšanas” ar vārdiem “iespēja piedalīties”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

576.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

(1) Lietas sadala, tiesas sastāvu un referentu nosaka Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs atbilstoši pastāvošajai lietu sadales kārtībai.

(2) Referents iepazīstas ar lietu un ar rezolūciju uz kasācijas sūdzības vai protesta nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai izskatīšanu tiesas sēdē.

(3) Lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, vai pēc Augstākās tiesas Senāta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(4) Personām, kurām bija tiesības iesniegt sūdzību vai protestu, kā arī tām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā vai tiesas sēdē, norādot kur un kad tā tiks izskatīta.

(5) Lietu izskatot tiesas sēdē, apsūdzētajam, kas atrodas apcietinājumā, jānodrošina iespēja piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš to ir lūdzis šā likuma 570.panta otrajā daļā norādītajā termiņā.

570.pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā.

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances kompetenci.

(2) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(3) Rakstveida procesā sūdzību vai protestu izlemj, pieņemot lēmumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(5) Rakstveida procesā taisītā lēmuma, ar kuru ir izlemta sūdzība vai protests, kopiju nosūta sūdzības vai protesta iesniedzējam.

 

 

 

577.pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(3) Rakstveida procesā sūdzību vai protestu izlemj, pieņemot lēmumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(5) Rakstveida procesā par sūdzību vai protestu pieņemtā lēmuma kopiju nosūta sūdzības vai protesta iesniedzējam.

571.pants. Lietas izskatīšana kasācijas tiesas sēdē.

(1) Sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs un paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, noskaidro, kas ieradies tiesas sēdē, un izlemj jautājumu par iespēju izskatīt lietu. Apsūdzētā vai viņa aizstāvja, kā arī cietušā vai viņa pārstāvja neierašanās, ja viņiem paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, tulka un prokurora uzvārdu un noskaidro, vai nav noraidījumi. Ja tādi ir, tiesa par tiem pieņem lēmumu.

(3) Lietas izskatīšana sākas ar referenta ziņojumu, kurā viņš izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas uz sūdzības vai protesta priekšmetu, nolēmuma būtību, par kuru iesniegta sūdzība vai protests, iemeslus, kuru dēļ iesniegta prasība atcelt vai grozīt nolēmumu.

(4) Pēc ziņojuma priekšsēdētājs uzaicina sūdzības iesniedzēju, viņa aizstāvi, pārstāvi sniegt paskaidrojumus sūdzības pamatošanai. Ja lietu izskata sakarā ar protestu, pirmajam dod vārdu prokuroram protesta pamatošanai.

(5) Gadījumos, kad nav ieradies sūdzības iesniedzējs, aizstāvis vai pārstāvis, par sūdzības pamatojumu ziņo referents.

(6) Pēc tam tiesa var uzklausīt citas personas, kurām paziņots par tiesas sēdi un kuru tiesības un intereses aizskar sūdzība vai protests.

(7) Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas prokurors izsaka savu viedokli par tiem. Tad tiesa vēlreiz uzklausa apsūdzēto vai viņa aizstāvi un apspriežu istabā pieņem lēmumu.

 

 

 

578.pants. Lietas izskatīšana kasācijas instances tiesas sēdē

(1) Sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs un paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, noskaidro, kas ieradies uz tiesas sēdi, un izlemj jautājumu par iespēju izskatīt lietu. Apsūdzētā vai viņa aizstāvja, kā arī cietušā vai viņa pārstāvja neierašanās, ja viņiem paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, tulka un prokurora uzvārdu un noskaidro, vai ir noraidījumi. Ja tādi ir, tiesa par tiem pieņem lēmumu.

(3) Lietas izskatīšana sākas ar referenta ziņojumu, kurā viņš izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas uz sūdzības vai protesta priekšmetu, nolēmuma būtību, par kuru iesniegta sūdzība vai protests, iemeslus, kuru dēļ iesniegta prasība atcelt vai grozīt nolēmumu.

(4) Pēc referenta ziņojuma priekšsēdētājs uzaicina sūdzības iesniedzēju, viņa aizstāvi vai pārstāvi sniegt paskaidrojumus sūdzības pamatošanai. Ja lietu izskata sakarā ar protestu, pirmajam dod vārdu prokuroram protesta pamatošanai.

(5) Gadījumos, kad sūdzības iesniedzējs, viņa aizstāvis vai pārstāvis nav ieradies, par sūdzības pamatojumu ziņo referents.

(6) Pēc tam tiesa var uzklausīt citas personas, kurām paziņots par tiesas sēdi un kuru tiesības un intereses aizskar sūdzība vai protests.

(7) Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas prokurors izsaka savu viedokli par tiem. Tad tiesa vēlreiz uzklausa apsūdzēto vai viņa aizstāvi un apspriežu istabā pieņem lēmumu.

 

572.pants. Kasācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā,

Ja izskatot lietu, kasācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst tiesību normai (aktam) ar augstāku juridisko spēku, tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

 

762.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 572.pantu.

 

Atbalstīt

 

573.pants. Kasācijas tiesas pieņemtie lēmumi.

Kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraidīt;

2) atcelt nolēmumu un nosūtīt lietu papildus izmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai;

3) atcelt nolēmumu un izbeigt lietu;

4) grozīt nolēmumu;

5) izbeigt kasācijas tiesvedību.

 

 

 

 

 

 

763.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 573.panta 2.punktā vārdus “papildus izmeklēšanai vai”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

579.pants. Kasācijas instances tiesas pieņemtie lēmumi

Kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraidīt;

2) atcelt nolēmumu un nosūtīt lietu jaunai iztiesāšanai;

3) atcelt nolēmumu un izbeigt lietu;

4) grozīt nolēmumu;

5) izbeigt kasācijas tiesvedību.

574.pants. Kasācijas tiesas lēmuma saturs.

(1) Kasācijas tiesas lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kas piedalās lietas izskatīšanā;

3) persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu;

4) pārsūdzētā nolēmuma rezolutīvās daļas saturs;

5) sūdzībā vai protestā izteiktās prasības būtība un tās pamatojums, kā arī iebildumu būtība un prokurora viedoklis;

6) kasācijas tiesas lēmums par sūdzību vai protestu.

(2) Lēmums ir jāmotivē. Ja sūdzība vai protests ir noraidīti, lēmumā jānorāda, kādēļ sūdzībā vai protestā izteiktie argumenti atzīti par nepamatotiem.

(3) Nolēmuma atcelšanas gadījumā kasācijas tiesai jānorāda, kāda likuma un tā pantu prasības pārkāptas un kā tas izpaudies.

(4) Lietu izskatot publiskā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu apspriežu istabā paraksta viss tiesas sastāvs. Priekšsēdētājs vai kāds no tiesas sastāva nekavējoties to pasludina tiesas sēžu zālē.

(5) Kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

 

 

 

580.pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

3) persona, kura iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu;

4) pārsūdzētā nolēmuma rezolutīvās daļas saturs;

5) sūdzībā vai protestā izteiktās prasības būtība un tās pamatojums, kā arī iebildumu būtība un prokurora viedoklis;

6) kasācijas instances tiesas lēmums par sūdzību vai protestu.

(2) Lēmums ir jāmotivē. Ja sūdzību vai protestu noraida, lēmumā jānorāda, kādēļ sūdzībā vai protestā izteiktie argumenti atzīti par nepamatotiem.

(3) Nolēmuma atcelšanas gadījumā kasācijas instances tiesa norāda, kāda likuma un tā pantu prasības pārkāptas un kā tas izpaudies.

(4) Ja lietu izskata publiskā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu apspriežu istabā paraksta viss tiesas sastāvs. Priekšsēdētājs vai kāds tiesnesis no tiesas sastāva nekavējoties to pasludina tiesas sēžu zālē.

(5) Kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams. Šis lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

575.pants. Kasācijas tiesas lēmuma nodošana izpildei.

(1) Motivētu kasācijas tiesas lēmumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta:

1) pirmās instances tiesai, ja pieņemts 573.panta 1, 3., 4.vai 5.punktā minētais lēmums;

2) tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja kasācijas tiesa pieņēmusi lēmumu par lietas nosūtīšanu jaunai iztiesāšanai;

3) prokuroram, kas nosūtījis lietu pirmās instances tiesai, ja pieņemts lēmums par lietas nosūtīšanu papildus izmeklēšanai.

(2) Lēmums, uz kura pamata apsūdzētais ir jāatbrīvo no apcietinājuma, izpildāms nekavējoties. Šādā gadījumā kasācijas tiesa nosūta izpildei apcietinājuma vietas administrācijai lēmuma izrakstu.

 

 

764.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

765.

 

 

766.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 575.panta pirmajā daļā. pēc vārda “piecu” ar vārdiem “darba”.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 575.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 575.panta otrās daļas 1.teikumā vārdu “apcietinājuma” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa” un izslēgt vārdus “apcietinājuma vietas administrācijai”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

581.pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma nodošana izpildei

(1) Motivētu kasācijas instances tiesas lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta:

1) pirmās instances tiesai, ja pieņemts šā likuma 579.panta 1, 3., 4. vai 5.punktā minētais lēmums;

2) tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja kasācijas instances tiesa pieņēmusi lēmumu par lietas nosūtīšanu jaunai iztiesāšanai.

(2) Lēmums, uz kura pamata apsūdzētajam tiks atcelts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izpildāms nekavējoties. Šādā gadījumā kasācijas instances tiesa nosūta izpildei lēmuma izrakstu.

576.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana.

(1) Kasācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas izlabo pieņemot lēmumu, kuru paziņo ieinteresētajām personām.

 

767.

Juridiskā komisija

Aizstāt 576.panta pirmajā daļā vardus “procesa dalībnieka” ar vārdiem “procesā iesaistītas personas“

 

Atbalstīt

582.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Kasācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc procesā iesaistītās personas pieteikuma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas izlabo, pieņemot lēmumu, kuru paziņo ieinteresētajām personām.

577.pants. Lietas izskatīšana pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas.

(1) Lietu, kurā atcelts nolēmums, nosūta jaunai izskatīšanai tiesai, kas to taisījusi. To izskata vispārējā kārtībā, bet citā tiesas sastāvā.

(2) Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka bijis nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības, kā arī ja pēc sprieduma atcelšanas no jauna izmeklējot lietu, tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par to, ka apsūdzētais izdarījis smagāku noziedzīgu nodarījumu, vai spriedums atcelts 560.panta otrās daļas 1.un 2.punktā minēto pārkāpumu dēļ.

(3) Nolēmumu, kas taisīts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

768.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

izslēgt 577.panta otrajā daļā vārdus “kā arī ja pēc sprieduma atcelšanas no jauna izmeklējot lietu, tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par to, ka apsūdzētais izdarījis smagāku noziedzīgu nodarījumu, vai spriedums atcelts 560.panta otrās daļas 1.un 2.punktā minēto pārkāpumu dēļ.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

583.pants. Lietas izskatīšana pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas

(1) Lietu, kurā pieņemtais nolēmums atcelts, nosūta jaunai izskatīšanai tiesā, kura to pieņēmusi. To izskata vispārējā kārtībā, bet citā tiesas sastāvā.

(2) Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Nolēmumu, kas pieņemts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.

16.sadaļa.

Kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās.

 

769.

Juridiskā komisija

Izteikt 16.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā: „Divpadsmitā sadaļa. Kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās.

 

Atbalstīt

Divpadsmitā sadaļa

Kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās

51.nodaļa. Kriminālprocess, piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

 

770.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

aizstāt 51.nodaļas nosaukumā vārdu “piemērojot” ar vārdu “nosakot”.

 

Atbalstīt

52.nodaļa. Kriminālprocess, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus

578.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas iemesli.

(1) Krimināllikuma 68.pantā paredzētu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa nosaka personai, kas izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstama sabiedrībai.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, bet slimo ar psihiskiem traucējumiem, procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, paziņojot par šo personu attiecīgām ārstniecības iestādēm.

 

 

 

 

584.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas iemesli

(1) Krimināllikuma 68.pantā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa nosaka personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstama sabiedrībai.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, bet slimo ar psihiskiem traucējumiem, procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, paziņojot par šo personu attiecīgām ārstniecības iestādēm.

 

579.pants. Pirmstiesas procesa kārtība.

(1) Par Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ko izdarījusi persona, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kurai psihiski traucējumi radušies pēc šī nodarījuma izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Ja vispārējā kārtībā uzsākta kriminālprocesa gaitā ir noskaidroti 578.pantā minētie iemesli vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šādu iemeslu esamību, procesa virzītājs desmit dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa turpināšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un, ja nepieciešams, krimināllietas materiālus par konkrēto personu izdala atsevišķā lietvedībā.

 

 

 

 

585.pants. Pirmstiesas procesa kārtība

(1) Par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi persona, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kurai psihiski traucējumi radušies pēc šā nodarījuma izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Ja vispārējā kārtībā uzsākta kriminālprocesa gaitā ir noskaidroti šā likuma 584.pantā minētie iemesli vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šādu iemeslu esamību, procesa virzītājs 10 dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa turpināšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un, ja nepieciešams, krimināllietas materiālus par konkrēto personu izdala atsevišķā lietvedībā.

580.pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā.

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai procesa virzītājs par to paziņo personai vai viņas pārstāvim, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē par viņu tiesībām un pienākumiem.

(2) Ja pret personu uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un saskaņā ar ekspertīzes atzinumu šī persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, procesa virzītājs par to informē šīs personas aizstāvi un pieņem lēmumu par pārstāvja pielaišanu kriminālprocesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

771.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Akenoks

aizstāt 580.panta otrajā daļā vārdu “pielaišanu” ar vārdu “piedalīšanos”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

586.pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, procesa virzītājs par to paziņo attiecīgajai personai vai tās pārstāvim, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē šo personu un tās pārstāvi par viņu tiesībām un pienākumiem.

(2) Ja pret personu uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un saskaņā ar ekspertīzes atzinumu attiecīgā persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, procesa virzītājs par to informē šīs personas aizstāvi un pieņem lēmumu par pārstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

581.pants. Pirmstiesas procesā noskaidrojamie apstākļi.

(1) Pirmstiesas procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai noskaidro:

1) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2) vai Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi pārbaudāmā persona;

3) vai Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā šī persona slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt, vai arī ar šādiem psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

4) vai persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ bijusi spējīga pilnā mērā saprast savu darbību vai to vadīt, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī;

5) apstākļus, kas nepieļauj soda piemērošanu, ja persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

6) pārbaudāmo personu raksturojošos datus;

7) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma raksturu un apmērus.

(2) Tiesa var noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, ja noskaidroti šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

 

 

 

587.pants. Pirmstiesas procesā noskaidrojamie apstākļi

(1) Pirmstiesas procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai noskaidro:

1) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2) vai noziedzīgu nodarījumu izdarījusi pārbaudāmā persona;

3) vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā šī persona slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt, vai arī ar šādiem psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

4) vai persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ bijusi spējīga pilnā mērā saprast savu darbību vai to vadīt, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī;

5) apstākļus, kas nepieļauj soda piemērošanu, ja persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

6) pārbaudāmo personu raksturojošos datus;

7) noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma raksturu un apmērus.

(2) Tiesa var noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, ja noskaidroti šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

582.pants. Tiesu psihiatriskā ekspertīze.

(1) Procesa virzītājs nosaka tiesu psihiatrisko ekspertīzi aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja kriminālprocesā ir iegūtas ziņas par to, ka persona, kas slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai ir saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, vai arī ziņas par to, ka šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Tiesu psihiatriskā ekspertīze noskaidro 581.panta pirmās daļas 3., 4.un 5.punktā norādītos apstākļus.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu persona ir izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, papildus ir nosakāma tiesu psiholoģiskā ekspertīze, bet, ja nepieciešams, arī tiesu medicīniskā ekspertīze vai kompleksā ekspertīze.

(4) Procesos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai tiesu psihiatriskā ekspertīze ir obligāta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

772.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 582.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nosakot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, nepieciešams noskaidrot 581.panta pirmās daļas 3., 4.un 5.punktā norādītos apstākļus, uzdodot ekspertam konkrētus jautājumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

588.pants. Tiesu psihiatriskā ekspertīze

(1) Procesa virzītājs nosaka tiesu psihiatrisko ekspertīzi aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja kriminālprocesā ir iegūtas ziņas par to, ka persona, kas slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, vai arī ziņas par to, ka šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Nosakot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, nepieciešams noskaidrot šā likuma 587.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā norādītos apstākļus, uzdodot ekspertam konkrētus jautājumus.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu persona izdarījusi, būdama ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, papildus nosakāma tiesu psiholoģiskā ekspertīze, bet, ja nepieciešams, arī tiesmedicīniskā ekspertīze vai kompleksā ekspertīze.

(4) Procesos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai tiesu psihiatriskā ekspertīze ir obligāta.

583.pants. Pirmstiesas procesa apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē.

(1) Ja persona, kas ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pēc eksperta atzinuma nevar piedalīties pirmstiesas procesā un šai personai nepieciešama ārstēšana, procesa virzītājs iesniedz tiesā ierosinājumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Tiesa pieņem lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida ierosinājumu. Saņemot tiesas lēmumu par ievietošanu ārstniecības iestādē, procesa virzītājs aptur pirmstiesas procesu.

(2) Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, procesa virzītājs atjauno un turpina pirmstiesas procesu.

(3) Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams noteikt vienu no Krimināllikumā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa virzītājs pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

 

 

 

589.pants. Pirmstiesas procesa apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē

(1) Ja persona, kas ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pēc eksperta atzinuma nevar piedalīties pirmstiesas procesā un tai nepieciešama ārstēšana, procesa virzītājs iesniedz tiesai ierosinājumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Tiesa pieņem lēmumu par minētās personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida ierosinājumu. Saņēmis šādu tiesas lēmumu, procesa virzītājs aptur pirmstiesas procesu.

(2) Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, procesa virzītājs atjauno un turpina pirmstiesas procesu.

(3) Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams noteikt vienu no Krimināllikumā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa virzītājs pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

584.pants. Aizstāvja un pārstāvja piedalīšanās procesā.

(1) Aizstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta.

(2) Personas pārstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta 580.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Aizstāvis un pārstāvis procesā piedalās no brīža, kad tiek konstatēta personas saslimšana ar psihiskiem traucējumiem, ja vien viņi procesā nav piedalījušies jau iepriekš citu iemeslu dēļ.

(4) Ja kriminālprocesa laikā persona tiek izārstēta un atzīta par pieskaitāmu, persona pati lemj par aizstāvja un pārstāvja turpmāko piedalīšanos procesā.

 

773.

 

 

774.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 584.panta otrajā daļā skaitli “580.” ar skaitli “583.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 584.panta ceturtajā daļā tekstu “persona pati lemj par aizstāvja un pārstāvja turpmāko piedalīšanos procesā.” ar vārdiem šādā redakcijā “tiesa lemj par pārstāvja turpmāko piedalīšanos procesā, bet aizstāvis turpina dalību procesā“.

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

590.pants. Aizstāvja un pārstāvja piedalīšanās procesā

(1) Aizstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta.

(2) Personas pārstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta šā likuma 589.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Aizstāvis un pārstāvis procesā piedalās no brīža, kad tiek konstatēta personas saslimšana ar psihiskiem traucējumiem, ja vien viņi procesā nav piedalījušies jau iepriekš citu iemeslu dēļ.

(4) Ja kriminālprocesa laikā persona tiek izārstēta un atzīta par pieskaitāmu, tiesa lemj par pārstāvja turpmāko piedalīšanos procesā, bet aizstāvis turpina dalību procesā.

585. pants. Drošības līdzekļa atcelšana.

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, personai izraudzītais drošības līdzeklis jāatceļ.

(2) Ja persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma ar savu lēmumu var šo personu ievietot psihiatriskajā slimnīcā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

 

 

 

591.pants. Drošības līdzekļa atcelšana

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, personai izraudzītais drošības līdzeklis jāatceļ.

(2) Ja persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma var pieņemt lēmumu par šīs personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, līdz tiesa pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

586.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana.

(1) Pirmstiesas procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai prokurors pabeidz vispārējā kārtībā un pieņem lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie, bet lēmumu par lietas nosūtīšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai prokurors pieņem par vienu vai vairākiem no viņiem, attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem prokurors pirmstiesas procesu pabeidz vispārējā kārtībā.

 

 

 

592.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana

(1) Pirmstiesas procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai prokurors pabeidz vispārējā kārtībā un pieņem lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie, bet lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai prokurors pieņem par vienu vai vairākiem no viņiem, attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem prokurors pirmstiesas procesu pabeidz vispārējā kārtībā.

587.pants. Lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai.

Lēmumā par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai papildus vispārējām prasībām norāda pirmstiesas procesā noskaidrotos 581.pantā minētos apstākļus un pamatu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

 

 

 

593.pants. Lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai

Lēmumā par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai papildus vispārējām prasībām norāda pirmstiesas procesā noskaidrotos šā likuma 587.pantā minētos apstākļus un pamatu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

588.pants. Tiesas sēdes sagatavošana.

Tiesnesis, lemjot jautājumu, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi, var dot rīkojumu uz tiesas sēdi nogādāt arī personu, par kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja to pieļauj šīs personas slimības raksturs.

775.

Juridiskā komisija

Izteikt 588. panta tekstu šādā redakcijā:

„Tiesnesis, lemjot jautājumu, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi, dod rīkojumu uz tiesas sēdi nogādāt arī personu, par kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja to pieļauj šīs personas slimības raksturs.”

 

 

 

Atbalstīt

594.pants. Tiesas sēdes sagatavošana

Tiesnesis, izlemjot jautājumu par to, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi, dod rīkojumu uz tiesas sēdi nogādāt arī personu, par kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja to pieļauj šīs personas slimības raksturs.

 

589.pants. Krimināllietas izskatīšana tiesas sēdē.

(1) Krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, aizstāvim, personas pārstāvim un ekspertam - psihiatram, bet 588.pantā noteiktajos gadījumos – arī personai, par kuru notiek process.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai aprakstošo daļu.

(3) Tiesas sēdē pārbauda pierādījumus un noklausās eksperta atzinumu par personas psihisko stāvokli, lai izlemtu jautājumu, vai persona izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu un vai viņai nosakāmi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.

(4) Tiesas sēdē par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu personai, kas saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tiesa pārbauda arī pierādījumus par personas vainu.

 

 

 

595.pants. Krimināllietas izskatīšana tiesas sēdē

(1) Krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, aizstāvim, personas pārstāvim un ekspertam –– psihiatram, bet šā likuma 594.pantā noteiktajos gadījumos –– arī personai, par kuru notiek process.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar to, ka prokurors nolasa lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai aprakstošo daļu.

(3) Tiesas sēdē pārbauda pierādījumus un noklausās eksperta atzinumu par personas psihisko stāvokli, lai izlemtu jautājumu, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un vai tai nosakāmi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.

(4) Tiesas sēdē par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu personai, kura saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tiesa pārbauda arī pierādījumus par šīs personas vainu.

590.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā.

Izskatot krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai noticis Krimināllikumā paredzētais nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi persona, par kuru notiek process;

3) vai persona Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī un vai viņai ir psihiski traucējumi lēmuma pieņemšanas brīdī;

4) vai persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un vai šī saslimšana nav pārejoša, kā dēļ lietas izskatīšana būtu jāaptur;

5) vai persona ir bīstama sabiedrībai;

6) kādi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi viņai jānosaka.

 

 

 

 

 

 

 

 

776.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 590.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vai persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi pieskaitāmības vai nepieskaitāmības stāvoklī un vai viņai ir psihiski traucējumi lēmuma pieņemšanas brīdī;”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

596.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

Izskatot krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi persona, par kuru notiek process;

3) vai persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama pieskaitāmības vai nepieskaitāmības stāvoklī, un vai tai ir psihiski traucējumi lēmuma pieņemšanas brīdī;

4) vai persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un vai šī saslimšana nav pārejoša un tādēļ lietas izskatīšana būtu jāaptur;

5) vai persona ir bīstama sabiedrībai;

6) kādi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi tai nosakāmi.

591.pants. Tiesas lēmums.

(1) Atzīstot, ka persona Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī vai ka šī persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un tāpēc nespēj apzināties savu rīcību vai vadīt to, saskaņā ar Krimināllikuma 13.pantu, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda un nosaka kādu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem.

(2) Ja persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot viņu tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieku kopšanu, gādībā un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc dzīves vietas.

(3) Atzīstot, ka persona ir pieskaitāma, tiesa ar savu lēmumu nodod krimināllietu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā.

(4) Atzīstot, ka pārbaudāmās personas piedalīšanās noziedzīgajā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojot apstākļus, kuri nepieļauj kriminālprocesu vispār, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, par ko paziņo ārstniecības iestādei, kurā šī persona ārstējas.

(5) Atzīstot, ka pārbaudāmā persona nav izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret šo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai.

 

 

 

597.pants. Tiesas lēmums

(1) Atzīstot, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai ka šī persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tāpēc nespēj apzināties savu rīcību vai vadīt to, saskaņā ar Krimināllikuma 13.pantu tiesa pieņem lēmumu par šīs personas atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda un nosaka kādu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem.

(2) Ja persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot to tuvinieku vai citu personu gādībā, kuras veic slimnieku kopšanu, un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc dzīvesvietas.

(3) Atzinusi, ka persona ir pieskaitāma, tiesa ar savu lēmumu nodod krimināllietu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā.

(4) Atzinusi, ka pārbaudāmās personas piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojusi apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu vispār, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un paziņo par to ārstniecības iestādei, kurā šī persona ārstējas.

(5) Atzinusi, ka pārbaudāmā persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret šo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai.

592.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana.

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas vai kasācijas instancē vispārējā kārtībā.

(2) Apelācijas instances tiesā ekspertu uzaicina pēc tiesas ieskata.

 

 

 

598.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas vai kasācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Apelācijas instances tiesa ekspertu uzaicina pēc sava ieskata.

593.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas pamats.

(1) Ja zudusi nepieciešamība piemērot tiesas noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli sakarā ar to, ka persona, kurai šis līdzeklis noteikts, izveseļojusies vai citādi mainījies tās veselības stāvoklis, ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas persona, pamatojoties uz ārstu komisijas atzinumu, ierosina tiesā izlemt jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lūgumu atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesai var iesniegt arī šīs personas likumiskais pārstāvis, laulātais vai citi tuvi radinieki. Šādos gadījumos tiesai no attiecīgām ārstniecības iestādēm jāpieprasa atzinums par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums.

(3) Ierosinājumu par tiesas noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesai var iesniegt arī prokurors, ierosinājumam pievienojot ārstniecības iestādes atzinumu un citus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izlemšanai.

 

 

 

599.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas pamats

(1) Ja zudusi nepieciešamība piemērot tiesas noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli sakarā ar to, ka persona, kurai šis līdzeklis noteikts, izveseļojusies vai citādi mainījies tās veselības stāvoklis, ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas attiecīgā persona, pamatojoties uz ārstu komisijas atzinumu, ierosina tiesai izlemt jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lūgumu atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesai var iesniegt arī šīs personas likumiskais pārstāvis, laulātais vai citi tuvi radinieki. Šādos gadījumos tiesai no attiecīgajām ārstniecības iestādēm jāpieprasa atzinums par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums.

(3) Ierosinājumu par tiesas noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesai var iesniegt arī prokurors, ierosinājumam pievienojot attiecīgās ārstniecības iestādes atzinumu un citus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izlemšanai.

594.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas kārtība.

(1) Jautājumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu viena mēneša laikā izlemj tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par tā noteikšanu, vai tiesa, kuras teritorijā atrodas ārstniecības iestāde, kura veic piespiedu ārstēšanu.

(2) Tiesas sēdē piedalās prokurors, aizstāvis, personas likumiskais pārstāvis. Uz tiesas sēdi uzaicina arī ārstniecības iestādes pārstāvi, personu, kas ierosinājusi jautājuma izskatīšanu, bet nepieciešamības gadījumā - arī personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.

(3) Ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var nozīmēt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, pieprasīt papildus medicīnas vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības.

(4) Pēc apstākļu pārbaudes tiesa uzklausa prokurora atzinumu un aizstāvja viedokli.

(5) Par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt tiesa pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājuma atkārtota ierosināšana tiesā pieļaujama ne ātrāk kā pēc trijiem mēnešiem no brīža, kad tiesa noraidījusi lūgumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu.

 

 

 

 

777.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 594.panta pirmajā daļā vārdus “viena mēneša” ar skaitļiem un vārdu “14 dienu”.

 

 

 

 

Atbalstīt

600.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas kārtība

(1) Jautājumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu 14 dienu laikā izlemj tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par tā noteikšanu, vai tiesa, kuras teritorijā atrodas ārstniecības iestāde, kura veic piespiedu ārstēšanu.

(2) Tiesas sēdē piedalās prokurors, aizstāvis un personas likumiskais pārstāvis. Uz tiesas sēdi uzaicina arī attiecīgās ārstniecības iestādes pārstāvi, personu, kura ierosinājusi jautājuma izskatīšanu, un, ja nepieciešams, arī personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.

(3) Ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, pieprasīt papildu medicīniska rakstura vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības.

(4) Pēc apstākļu pārbaudes tiesa uzklausa prokurora atzinumu un aizstāvja viedokli.

(5) Par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt tiesa pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājuma atkārtota ierosināšana tiesā pieļaujama ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem no dienas, kad tiesa noraidījusi lūgumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu.

595.pants. Kriminālprocesa vispārējā kārtībā atjaunošanas sekas.

(1) Ja persona, kas bija saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, atzīta par veselu, tiesa 594.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu un lietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ārstniecības iestādē pavadīto laiku pielīdzina apcietinājumā pavadītajam laikam.

 

 

 

601.pants. Sekas kriminālprocesa atjaunošanai vispārējā kārtībā

(1) Ja persona, kura bija saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, atzīta par veselu, tiesa šā likuma 600.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu un nosūta lietu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ārstniecības iestādē pavadītais laiks tiek pielīdzināts apcietinājumā pavadītajam laikam.

 

52. nodaļa. Kriminālprocess lietās par mirušas personas reabilitāciju.

 

 

 

53.nodaļa. Kriminālprocess lietās par mirušas personas reabilitāciju

596.pants. Iemesls kriminālprocesa turpināšanai mirušas personas reabilitācijai.

(1) Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar aizdomās turētā vai apsūdzētā nāvi vai arī ir izbeidzis kriminālprocesu uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, viņas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, triju mēnešu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu turpināt kriminālprocesu mirušā reabilitācijai.

(2) Pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai persona var iesniegt arī gadījumā, kad ir miris aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet procesa virzītājs kriminālprocesu vēl nav izbeidzis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

778.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 596.panta pirmajā daļā vārdus “triju mēnešu” ar vārdiem “sešu mēnešu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

602.pants. Iemesls kriminālprocesa turpināšanai mirušas personas reabilitācijai

(1) Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar aizdomās turētā vai apsūdzētā nāvi uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, tās likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, sešu mēnešu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu par krimin ālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai.

(2) Pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai persona var iesniegt arī gadījumā, kad ir miris aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet procesa virzītājs kriminālprocesu vēl nav izbeidzis.

597.pants. Lēmums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai.

(1) Procesa virzītājs izskata personas pieteikumu, kurā sniegtas ziņas par faktiem, kas liecina par personas nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pārbauda saistībā ar krimināllietas materiālos jau esošo informāciju un triju dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas pieņem vienu no lēmumiem:

1) atcelt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un turpināt kriminālprocesu mirušās personas reabilitācijai;

2) pieteikumu noraidīt.

(2) Procesa virzītājs lēmuma kopiju nekavējoties nosūta iesniedzējam, kurš pieteikuma noraidīšanas gadījumā lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

603.pants. Lēmums par kriminālprocesa turpināšanu mirušas personas  reabilitācijai

(1) Procesa virzītājs izskata personas pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai, kurā sniegtas ziņas par faktiem, kas liecina par šīs personas nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pārbauda tās saistībā ar krimināllietas materiālos jau esošo informāciju un triju dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atcelt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un turpināt kriminālprocesu mirušās personas reabilitācijai;

2) pieteikumu noraidīt.

(2) Procesa virzītājs lēmuma kopiju nekavējoties nosūta pieteikuma iesniedzējam, kas pieteikuma noraidīšanas gadījumā šo lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

598.pants. Pirmstiesas procesa turpināšanas īpatnības.

(1) Pēc lēmuma par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai, pirmstiesas process notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Personu, kas bija iesniegusi pieteikumu par procesa turpināšanu, procesa virzītājs ar lēmumu atzīst par mirušās personas interešu pārstāvi kriminālprocesā un informē par viņas tiesībām. Nepieciešamības gadījumā persona var pilnvarot advokātu aizstāvēt mirušās personas intereses.

(3) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai pārbaudītu pieteikumā sniegtās ziņas un saistībā ar tām gūto informāciju.

 

 

 

604.pants. Pirmstiesas procesa turpināšanas īpatnības

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa turpināšanu mirušas personas reabilitācijai, pirmstiesas process notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Personu, kura bija iesniegusi pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai, procesa virzītājs ar lēmumu atzīst par mirušas personas interešu pārstāvi kriminālprocesā un informē šo personu par tās tiesībām. Ja nepieciešams, attiecīgā persona var pilnvarot advokātu aizstāvēt mirušas personas intereses.

(3) Procesa virzītājs pirmstiesas procesā veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai pārbaudītu pieteikumā sniegtās ziņas un saistībā ar tām iegūto informāciju.

 

599.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana.

(1) Pirmstiesas procesu mirušas personas reabilitācijai procesa virzītājs var pabeigt ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu:

1) uz nereabilitējoša pamata;

2) ar pamatojumu, kas reabilitē mirušo personu, vienlaicīgi izlemjot jautājumu par mirušās personas agrāk ierobežoto tiesību atjaunošanu, ja tas ir iespējams;

3) ar reabilitējošu pamatojumu daļā pret mirušo, izlemjot jautājumu par mirušās personas agrāk ierobežoto tiesību atjaunošanu, ja tas ir iespējams, bet krimināllietas materiālus nododot izmeklēšanai vainīgās personas noskaidrošanai.

(2) Pieņemtā lēmuma kopiju procesa virzītājs nekavējoties nosūta mirušās personas interešu pārstāvim, informējot par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem un desmit dienu laikā pārsūdzēt lēmumu tiesā.

 

 

 

605.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana

(1) Pirmstiesas procesu mirušas personas reabilitācijai procesa virzītājs var pabeigt ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu:

1) uz nereabilitējoša pamata;

2) ar pamatojumu, kas reabilitē mirušo personu, vienlaikus izlemjot jautājumu par šīs personas agrāk ierobežoto tiesību atjaunošanu, ja tas ir iespējams;

3) ar reabilitējošu pamatojumu daļā pret mirušo, vienlaikus izlemjot jautājumu par šīs personas agrāk ierobežoto tiesību atjaunošanu, ja tas ir iespējams, bet krimināllietas materiālus nododot izmeklēšanai vainīgās personas noskaidrošanai.

(2) Pieņemtā lēmuma kopiju procesa virzītājs nekavējoties nosūta mirušas personas interešu pārstāvim, informējot viņu par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem un desmit dienu laikā pārsūdzēt lēmumu tiesā.

600.pants. Tiesas process mirušās personas reabilitācijai.

(1) Tiesnesis, saņēmis mirušās personas interešu pārstāvja sūdzību par pirmstiesas procesa izbeigšanu bez mirušās personas reabilitācijas:

1) pieprasa no pirmstiesas procesa virzītāja apsūdzības formā sastādītu ziņojumu par procesa būtību un krimināllietas materiālus;

2) nosaka tiesas sēdes vietu un laiku;

3) dod norādījumu tiesas kancelejai, kuras personas aicināmas uz tiesas sēdi.

(2) Krimināllietu mirušas personas reabilitācijai izskata tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, personas pārstāvim un aizstāvim, ja tāds ir.

(3) Tiesas sēdē noklausās mirušās personas pārstāvja vai aizstāvja sūdzību, prokurora ziņojumu par kriminālprocesa būtību un pārbauda iesniegtos pierādījumus.

 

 

 

779.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 600.panta pirmajā daļā vārdus “ bez mirušās personas reabilitācijas” un aizstāt 1.punktā vārdus “procesa būtību” ar vārdiem “lietas būtību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 600.panta trešajā daļā vārdus “procesa būtību” ar vārdiem “lietas būtību”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

&n bsp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

606.pants. Tiesas process mirušas personas reabilitācijai

(1) Tiesnesis, saņēmis mirušas personas interešu pārstāvja sūdzību par pirmstiesas procesa izbeigšanu:

1) pieprasa no pirmstiesas procesa virzītāja apsūdzības formā uzrakstītu ziņojumu par lietas būtību un krimināllietas materiālus;

2) nosaka tiesas sēdes vietu un laiku;

3) dod norādījumu tiesas kancelejai par to, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi.

(2) Krimināllietu mirušas personas reabilitācijai izskata tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, šīs personas pārstāvim un aizstāvim, ja tāds ir.

(3) Tiesas sēdē noklausās mirušas personas pārstāvja vai aizstāvja sūdzību, prokurora ziņojumu par lietas būtību un pārbauda iesniegtos pierādījumus.

601.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā.

(1) Izskatot kriminālprocesu par mirušās personas reabilitāciju, tiesai jāizlemj, vai noticis Krimināllikumā paredzētais nodarījums un vai šo nodarījumu izdarījusi persona, par kuru notiek process;

(2) Atzīstot, ka personas piedalīšanās noziedzīgajā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojot apstākļus, kuri nepieļauj kriminālprocesu vispār, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(3) Atzīstot, ka persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret šo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai.

 

781.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

782.

Juridiskā komisija

Aizstāt 601.panta pirmajā daļā vārdu “kriminālprocesu” ar vārdu “krimināllietu”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 601.panta trešajā daļā vārdus “prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai” ar vārdiem “prokuratūrai kriminālprocesa turpināšanai”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

607.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

(1) Izskatot krimināllietu par mirušas personas reabilitāciju, tiesai jāizlemj, vai noticis noziedzīgs nodarījums un vai šo nodarījumu izdarījusi persona, par kuru notiek process;

(2) Atzinusi, ka personas piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojusi apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu vispār, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(3) Atzinusi, ka persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret šo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuratūrai kriminālprocesa turpināšanai.

602.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana.

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas vai kasācijas instancē vispārējā kārtībā.

(2) Personai, kas pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pat tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances lēmumu, kā apsūdzētajam.

 

 

 

608.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas vai kasācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pašas tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu kā apsūdzētajam.

 

783.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt likumprojektu ar 52. A nodaļu šādā redakcijā:

“52.A nodaļa. Tiesvedības īpatnības, izskatot sūdzības par kriminālprocesa izbeigšanas pamatojumu

530.A pants. Sūdzības iesniegšanas pamats.

Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, viņas pārstāvis vai aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

2) kriminālprocess izbeigts sakarā ar par vainīgu atzītās personas nāvi, bet citu personu rīcībā ir ziņas par faktiem, kas liecina par mirušā nevainīgumu;

3) kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona nodarījumu izdarījusi apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību - nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā-, bet persona neatzīst Krimināllikumā paredzēto rīcību.

 

530.B pants Sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņi

(1) Sūdzības par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu iesniegšana un atsaukšana notiek 24.nodaļā noteiktajā vispārējā kārtībā, izņemot šajā pantā noteikto.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma kopijas saņemšanas brīža.

(3) Sūdzību iesniedz tiesā, kurai būtu piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana.

530.C pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Tiesnesis sūdzību par kriminālprocesa izbeigšanas pamatojumu izskata tiesas sēdē viena mēneša laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Ja sūdzības iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, tās izskatīšana tiek izbeigta.

(3) Tiesnesis tiesas sēdē uzklausa sūdzības iesniedzēju, pārsūdzētā lēmuma pieņēmēju un citas uz tiesu uzaicinātās personas, pārbauda kriminālprocesā iegūtos un ar sūdzības izskatīšanu saistītos pierādījumus un pieņem lēmumu.

530.D pants. Sūdzības izlemšana

(1) Sūdzību izlemj, ievērojot 339.pantā noteikto.

(2) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.”

 

Atbalstīt

54.nodaļa. Tiesvedības īpatnības, izskatot sūdzības par kriminālprocesa izbeigšanas pamatojumu

609.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tās pārstāvis vai aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

2) kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka mirusi par vainīgu atzītā persona, bet citu personu rīcībā ir ziņas par faktiem, kas liecina par tās nevainīgumu;

3) kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona nodarījumu izdarījusi apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, proti, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet attiecīgā persona neatzīst Krimināllikumā paredzēto rīcību.

 

610.pants Sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņi

(1) Sūdzības par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu iesniedz un atsauc šā likuma 24.nodaļā noteiktajā vispārējā kārtībā, izņemot šajā pantā noteikto.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzību iesniedz tiesā, kurai būtu piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana.

 

611.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Tiesnesis sūdzību par kriminālprocesa izbeigšanas pamatojumu izskata tiesas sēdē viena mēneša laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Ja sūdzības iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, viņa iesniegtās sūdzības izskatīšana tiek izbeigta.

(3) Tiesnesis tiesas sēdē uzklausa sūdzības iesniedzēju, pārsūdzētā lēmuma pieņēmēju un citas uz tiesu uzaicinātās personas, pārbauda kriminālprocesā iegūtos un ar sūdzības izskatīšanu saistītos pierādījumus un pieņem lēmumu.

 

612.pants. Sūdzības izlemšana

(1) Sūdzību izlemj, ievērojot šā likuma 346.pantā noteikto.

(2) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

53.nodaļa. Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās.

 

 

 

55.nodaļa. Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās

603.pants. Kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās.

(1) Kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās var uzsākt tikai pēc tās personas, kam nodarīts kai tējums, sūdzības iesniegšanas tiesā pret konkrētu personu par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. vai 158.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

(2) Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pārbauda, vai cietušā sūdzībā pareizi uzrādīts Krimināllikuma pants un daļa, pēc kura uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā, un vai nav iestājies kriminālatbildības noilgums, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu;

2) par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

(3) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

784.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 603.panta otrajā daļā pēc vārda “nākamajā” ar vārdu “darba”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

613.pants. Kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās

(1) Kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā var uzsākt tikai tad, kad persona, kurai nodarīts kaitējums, iesniegusi tiesai sūdzību par konkrētu personu par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. vai 158.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pārbauda, vai cietušā sūdzībā pareizi norādīts Krimināllikuma pants un daļa, pēc kuras uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā, un vai nav iestājies kriminālatbildības noilgums, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu;

2) par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

(3) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

604.pants. Tiesas rīcība pēc kriminālprocesa uzsākšanas.

(1) Pieņemot lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, tiesnesis nosaka krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu un dod rīkojumu tiesas kancelejai:

1) nosūtīt personai, pret kuru celta apsūdzība, sūdzības kopiju;

2) informēt apsūdzēto par viņa tiesībām un pienākumiem, tajā skaitā par tiesībām tiesā iepazīties ar sūdzībai pievienotajiem materiāliem;

3) informēt cietušo par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) izsaukt uz tiesas sēdi apsūdzēto, bet nepieciešamības gadījumā - lieciniekus, ekspertu un citas personas.

(2) Privātās apsūdzības lietās pirmstiesas process nenotiek.

(3) Ja apsūdzētais ne vēlāk par lietas izskatīšanas sākumu tiesā iesniedz sūdzību pret cietušo, abas apsūdzības var apvienot vienā lietā un izskatīt vienā procesā. Tādā gadījumā katrs no cietušajiem vienlaicīgi ir arī apsūdzētais un katram ir gan cietušā, gan apsūdzētā tiesības un pienākumi.

 

 

 

614.pants. Tiesas rīcība pēc kriminālprocesa uzsākšanas

(1) Pieņemot lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, tiesnesis nosaka krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu un dod rīkojumu tiesas kancelejai:

1) nosūtīt personai, pret kuru celta apsūdzība, sūdzības kopiju;

2) informēt apsūdzēto par viņa tiesībām un pienākumiem, arī par tiesībām iepazīties tiesā ar sūdzībai pievienotajiem materiāliem;

3) informēt cietušo par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) izsaukt uz tiesas sēdi apsūdzēto un, ja nepieciešams, lieciniekus, ekspertu un citas personas.

(2) Privātās apsūdzības lietā pirmstiesas process nenotiek.

(3) Ja apsūdzētais ne vēlāk par lietas izskatīšanas sākumu iesniedz tiesai sūdzību par cietušo, abas apsūdzības var apvienot vienā lietā un izskatīt vienā procesā. Šādā gadījumā katrs no cietušajiem vienlaikus ir arī apsūdzētais un katram ir gan cietušā, gan apsūdzētā tiesības un pienākumi.

 

605.pants. Privātās apsūdzības lietas sagatavošana iztiesāšanai.

Privātās apsūdzības lietas sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē notiek šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

 

 

 

615.pants. Privātās apsūdzības lietas sagatavošana iztiesāšanai

Privātās apsūdzības lietas sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē notiek šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

606.pants. Privātās apsūdzības lietu iztiesāšanas kārtība.

(1) Privātās apsūdzības lietas tiesnesis izskata vienpersonīgi.

(2) Privātās apsūdzības lietās iztiesāšana notiek šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteikto.

(3) Privātās apsūdzības lietās tiesas sēdes sagatavojošajā daļā tiesnesis izskaidro cietušajam viņa tiesības uzturēt apsūdzību vai izlīgt ar apsūdzēto.

(4) Tiesas izmeklēšanas sākumā cietušais nolasa savu sūdzību. Pēc tam tiesnesis jautā apsūdzētajam, vai viņam saprotama apsūdzība un vai viņš sevi atzīst par vainīgu.

(5) Ja izlīgums notiek pirms tiesas aiziešanas apspriežu istabā taisīt spriedumu, kriminālprocess tiek izbeigts.

 

 

 

616.pants. Privātās apsūdzības lietu iztiesāšanas kārtība

(1) Privātās apsūdzības lietas tiesnesis izskata vienpersoniski.

(2) Privātās apsūdzības lietās iztiesāšana notiek šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteikto.

(3) Privātās apsūdzības lietās tiesas sēdes sagatavojošajā daļā tiesnesis izskaidro cietušajam viņa tiesības uzturēt apsūdzību vai izlīgt ar apsūdzēto.

(4) Tiesas izmeklēšanas sākumā cietušais nolasa savu sūdzību. Pēc tam tiesnesis jautā apsūdzētajam, vai viņam saprotama apsūdzība un vai viņš sevi atzīst par vainīgu.

(5) Ja izlīgums notiek pirms tiesas aiziešanas apspriežu istabā taisīt spriedumu, kriminālprocess tiek izbeigts.

607.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē.

(1) Kriminālprocess privātās apsūdzības lietā ir izbeidzams iztiesāšanas stadijā, ja ir noskaidroti šādi apstākļi:

1) nav cietušā sūdzības;

2) cietušais vai viņa pārstāvis bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradušies tiesas sēdē;

3) cietušais un apsūdzētais izlīguši.

(2) Uz privātās apsūdzības lietām attiecas šajā likumā paredzētie kriminālprocesa izbeigšanas noteikumi.

 

 

 

617.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

(1) Kriminālprocess privātās apsūdzības lietā ir izbeidzams iztiesāšanas stadijā, ja ir noskaidroti šādi apstākļi:

1) nav cietušā sūdzības;

2) cietušais vai viņa pārstāvis bez attaisnojoša iemesla nav ieradušies tiesas sēdē;

3) cietušais un apsūdzētais izlīguši.

(2) Uz privātās apsūdzības lietām attiecas šajā likumā paredzētie kriminālprocesa izbeigšanas noteikumi.

 

785.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 53.A.nodaļu šādā redakcijā:

“53.A nodaļa. Kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu mantu

607.A pants. Iemesls kriminālprocesa uzsākšanai par noziedzīgi iegūtu mantu.

Procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs, ja tam piekrīt uzraugošais prokurors, izdalīt no krimināllietas materiālus un uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu pie šādiem nosacījumiem:

1) pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kas ir izņemta vai kurai ir uzlikts arests, ir noziedzīga (ar noziedzīgu nodarījumu saistīta) izcelsme;

2) objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama un tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.

 

607.B pants. Lēmums par kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

(1) Procesa virzītājs, pastāvot 607.A pantā minētajiem nosacījumiem, pieņem lēmumu uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot krimināllietu par mantu izlemšanai tiesai.

(2) Lēmumā norāda:

1) kādi materiāli no izmeklēšanā esošā kriminālprocesa par noziedzīgo nodarījumu tiek izdalīti krimināllietā par mantu;

2) kuras personas ir saistītas ar konkrēto mantu;

3) kādu rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu ierosina.

(3) Lēmumu un tam pievienotos materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai.

 

607.C pants. Ar mantu saistīto personu informēšana.

Pieņemtā lēmuma kopiju procesa virzītājs nekavējoties nosūta aizdomās turētajam vai apsūdzētajam un personai, pie kuras manta tika izņemta vai uzlikts arests, ja šādas personas attiecīgajā kriminālprocesā ir, vai arī citai personai, kurai ir tiesības attiecībā uz konkrēto mantu, vienlaicīgi norādot uz tiesībām:

1) personīgi vai ar aizstāvja vai pārstāvja starpniecību piedalīties procesā par noziedzīgi iegūtu mantu;

2) mutiski vai rakstiski tiesā izteikt savu attieksmi pret pieņemto lēmumu;

3) iesniegt tiesā pieteikumus.

 

607.D pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu.

(1) Tiesnesis, saņemot lēmumu par kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu:

1) nosaka tiesas sēdes vietu un laiku;

2) dod norādījumu tiesas kancelejai, kuras personas aicināmas uz tiesas sēdi.

(2) Tiesas sēdei jānotiek desmit dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas.

(3) Tiesas sēdē piedalās procesa virzītājs, kas pieņēmis lēmumu, prokurors, ja lēmumu ir pieņēmis izmeklētājs, kā arī 607.C pantā minētās un uz tiesu uzaicinātās personas.

(4) Tiesas sēdē noklausās procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās personas un pārbauda iesniegtos pierādījumus.

 

607.E pants. Tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu.

(1) Izskatot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, tiesai jāizlemj:

1) vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;

2) vai mantai ir zināms īpašnieks vai likumīgais valdītājs;

3) vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz mantu;

3) rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu.

(2) Atzīstot, ka mantas saistība ar noziedzīgu nodarījumu nav pierādīta, tiesa pieņem lēmumu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigt, norādot  turpmāko rīcību ar attiecīgo mantu.

607.F pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana.

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas instancē vispārējā kārtībā.

 

Atbalstīt

56.nodaļa. Kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu mantu

618.pants. Iemesls uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu

Procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs, ja tam piekrīt uzraugošais prokurors, izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt kriminālprocesu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kas izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga (ar noziedzīgu nodarījumu saistīta) izcelsme;

2) objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama un tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.

 

619. pants. Lēmums uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Procesa virzītājs, pastāvot šā likuma 618.pantā minētajiem nosacījumiem, pieņem lēmumu uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot krimināllietu par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai.

(2) Lēmumā procesa virzītājs norāda:

1) kādi materiāli no izmeklēšanā esošās krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu tiek izdalīti krimināllietā par noziedzīgi iegūtu mantu;

2) kuras personas ir saistītas ar konkrēto mantu;

3) kādu rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu viņš ierosina.

(3) Lēmumu un tam pievienotos materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai.

 

620.pants. Ar mantu saistīto personu informēšana

Procesa virzītājs šā likuma 619.panta minētā lēmuma kopiju nekavējoties nosūta aizdomās turētajam vai apsūdzētajam un personai, pie kuras manta tika izņemta vai tai tika uzlikts arests, ja šādas personas attiecīgajā kriminālprocesā ir, vai arī citai personai, kurai ir tiesības uz konkrēto mantu, vienlaikus norādot uz tiesībām:

1) personiski vai ar aizstāvja vai pārstāvja starpniecību piedalīties procesā par noziedzīgi iegūtu mantu;

2) mutvārdos vai rakstveidā tiesā izteikt savu attieksmi pret pieņemto lēmumu;

3) iesniegt tiesai pieteikumus.

 

621.pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Tiesnesis, saņēmis lēmumu par kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu:

1) nosaka tiesas sēdes vietu un laiku;

2) dod norādījumu tiesas kancelejai, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi.

(2) Tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas.

(3) Tiesas sēdē piedalās procesa virzītājs, kas pieņēmis lēmumu, prokurors, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, kā arī šā likuma 620.pantā minētās un uz tiesu uzaicinātās personas.

(4) Tiesas sēdē noklausās procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās personas un pārbauda iesniegtos pierādījumus.

 

622.pants. Tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Izskatot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, tiesai jāizlemj:

1) vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;

2) vai ir zināms mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs;

3) vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz mantu;

4) rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka mantas saistība ar noziedzīgu nodarījumu nav pierādīta, tā pieņem lēmumu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigt un norāda tajā turpmāko rīcību ar attiecīgo mantu.

 

623.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

 

17.sadaļa.

Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un ar spriedumu saistīto jautājumu izlemšana.

 

786.

 

 

787.

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 17.sadaļas nosaukumā vārdu “likumīgā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 17.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Trīspadsmitā sadaļa. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un ar spriedumu saistīto jautājumu izlemšana.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

Trīspadsmitā sadaļa

Sprieduma stāšanās spēkā un ar spriedumu saistīto jautājumu izlemšana

54.nodaļa Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei.

 

 

 

57.nodaļa. Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei

608.pants. Sprieduma stāšanās spēkā.

(1) Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc termiņa notecēšanas pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā, ja spriedums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc termiņa notecēšanas pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegti, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie un ja spriedums pārsūdzēts kaut vai par vienu no viņiem, spriedums nestājas spēkā attiecībā uz visiem tiesājamiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

788.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aistāt 608.panta trešajā daļā vārdu “tiesājamiem” ar vārdu “apsūdzētajiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

624.pants. Sprieduma stāšanās spēkā

(1) Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc termiņa izbeigšanās pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā, ja spriedums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc termiņa izbeigšanās pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegts, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie un ja spriedums pārsūdzēts kaut vai par vienu no viņiem, spriedums nestājas spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem.

609.pants. Tiesas lēmuma stāšanās spēkā.

(1) Pirmās instances tiesas lēmums stājas spēkā un tiek izpildīts, kad pagājis termiņš tā pārsūdzēšanai, un tas nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā pēc termiņa notecēšanas pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts. Ja par lēmumu iesniegta kasācijas sūdzība vai protests, lēmums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu.

(3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu nekavējoties jāizpilda tajā daļā, kas attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma.

(4) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī un ir galīgs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

789.

 

 

 

790.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 609.panta trešajā daļā vārdu “apcietinājuma” ar vārdiem “drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.”

Juridiskā komisija

aizstāt 609.panta ceturtajā daļā vārdu  “brīdī” ar vārdu “dienā”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

625.pants. Tiesas lēmuma stāšanās spēkā

(1) Pirmās instances tiesas lēmums stājas spēkā un tiek izpildīts, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un lēmums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā pēc termiņa izbeigšanās pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts. Ja par lēmumu iesniegta kasācijas sūdzība vai protests, lēmums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu.

(3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu nekavējoties izpildāms tajā daļā, kura attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

(4) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā un ir galīgs.

610.pants. Sprieduma un lēmuma izpildes kārtība.

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances.

(2) Tiesnesis vai tiesas priekšsēdētājs kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta sprieduma kopiju tai iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums izpildīt spriedumu, un notiesātā soda izciešanas vietu. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi jāsūta arī apelācijas instances nolēmuma kopija.

(3) Attaisnojošs spriedums, tiesājamo no soda atbrīvojošs un nosacītas notiesāšanas gadījumā spriedums tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma vai mājas aresta.

(4) Iestādes, kas izpilda spriedumu, nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, par sprieduma izpildi.

(5) Sprieduma un lēmuma savlaicīgu un pilnīgu izpildi kontrolē tiesa, kas taisījusi spriedumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

626.pants. Sprieduma un lēmuma izpildes kārtība

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas.

(2) Tiesnesis vai tiesas priekšsēdētājs kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta sprieduma kopiju tai iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums izpildīt spriedumu, un notiesātā soda izciešanas vietas administrācijai. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūtāma arī apelācijas instances tiesas nolēmuma kopija.

(3) Apsūdzēto attaisnojošs spriedums, no soda atbrīvojošs spriedums un spriedums par nosacītu notiesāšanu tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma vai mājas aresta.

(4) Iestādes, kas izpilda spriedumu, nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu, par tā izpildi.

(5) Sprieduma un lēmuma savlaicīgu un pilnīgu izpildi kontrolē tiesa, kas taisījusi spriedumu.

611.pants. Paziņojums notiesātā radiniekiem par sprieduma izpildi.

Pēc sprieduma, ar ko notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana vai arests, stāšanās spēkā, brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņo notiesātā ģimenei un, ja notiesātais to vēlas, - darba vai mācību vietai par to, uz kurieni notiesātais nosūtīts soda izciešanai.

 

 

 

627.pants. Paziņojums notiesātā radiniekiem par sprieduma izpildi

Pēc tam, kad spēkā stājies spriedums, ar kuru notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana vai arests, brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņo notiesātā ģimenei un, ja notiesātais to vēlas, arī darba vai mācību vietas administrācijai par to, uz kurieni notiesātais nosūtīts soda izciešanai.

612.pants. Notiesātā tiesības sprieduma izpildes laikā.

(1) Sprieduma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu likumīgo interešu, kas saistītas ar sprieduma nodošanu izpildei, aizsardzību tiesā:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) nodot tiesnesim iesniegumu par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar slimību vai invaliditāti;

3) iesniegt iesniegumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un citiem jautājumiem, kas saistīti ar sprieduma izpildi;

4) piedalīties tiesas sēdēs un dot liecības;

5) iesniegt materiālus, kas sagatavoti jautājuma izskatīšanai par sprieduma izpildi;

6) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi attiecībā uz notiesātajiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī notiesātajiem, kuriem ir fiziski vai psihiski trūkumi, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

 

 

 

628.pants. Notiesātā tiesības sprieduma izpildes laikā

(1) Sprieduma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu ar sprieduma nodošanu izpildei saistīto likumīgo interešu aizsardzību tiesā, proti, tiesības:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) nodot tiesnesim iesniegumu par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar slimību vai invaliditāti;

3) iesniegt iesniegumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un citiem jautājumiem, kas saistīti ar sprieduma izpildi;

4) piedalīties tiesas sēdēs un dot liecības;

5) iesniegt materiālus, kas sagatavoti, lai izskatītu jautājumu par sprieduma izpildi;

6) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi attiecībā uz notiesātajiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī notiesātajiem, kuriem ir fiziski vai psihiski trūkumi, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

55.nodaļa. Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana.

 

 

 

58.nodaļa. Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana

613.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas sakarā ar slimību

(1) Ja notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā saslimis ar psihiskiem traucējumiem, kādēļ viņš nevar atrasties brīvības atņemšanas iestādē un viņam nepieciešama ārstēšana, tiesnesis, pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu, var atbrīvot notiesāto no soda izciešanas, nosakot viņam ārstēšanu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesnesis var nodot viņu tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieku kopšanu, gādībā un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc dzīves vietas.

(3) Ja soda izciešanas laikā ar psihiskiem traucējumiem saslimis notiesātais, kuram noteiktais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par viņa atbrīvošanu no tālākas soda izciešanas.

(4) Izlemjot jautājumu par to personu atbrīvošanu no tālākas soda izciešanas, kas saslimušas ar smagu slimību, izņemot personas, kas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, notiesātā personību un citus apstākļus.

(5) Atbrīvojot notiesāto no tālākas soda izciešanas sakarā ar slimību, tiesa var atbrīvot viņu ne tikai no pamatsoda, bet arī no papildsoda, par ko jānorāda lēmumā.

 

 

 

629.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas sakarā ar slimību

(1) Ja notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā saslimis ar psihiskiem traucējumiem un tāpēc nevar atrasties brīvības atņemšanas iestādē un viņam nepieciešama ārstēšana, tiesnesis, pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu, var atbrīvot notiesāto no soda izciešanas, nosakot viņam ārstēšanu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesnesis var to nodot tuvinieku vai citu personu gādībā, kuras veic slimnieku kopšanu, un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc šīs personas dzīvesvietas.

(3) Ja soda izciešanas laikā ar psihiskiem traucējumiem saslimis notiesātais, kuram noteiktais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par viņa atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas.

(4) Izlemjot jautājumu par to personu atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas, kuras saslimušas ar smagu slimību, izņemot personas, kuras saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā personību un citus apstākļus.

(5) Atbrīvojot notiesāto no turpmākās soda izciešanas sakarā ar slimību, tiesa var atbrīvot viņu ne tikai no pamatsoda, bet arī no papildsoda, norādot par to lēmumā.

614.pants. Nosacīti ar brīvības atņemšanu notiesātā atbrīvošana no soda izciešanas invaliditātes dēļ.

(1) Ja nosacīti ar brīvības atņemšanu notiesātais likumā noteiktajā kārtībā atzīts par pirmās vai otrās grupas invalīdu, tiesnesis pirms termiņa atbrīvo viņu no tālākas soda izciešanas.

(2) Lēmumu par atbrīvošanu no soda izciešanas pirmās vai otrās grupas invaliditātes dēļ tiesnesis pieņem pēc iestādes, kas pārzina soda izpildi, iesnieguma vai pēc notiesātā vai viņa aizstāvja lūguma, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu.

 

 

 

630.pants. Nosacīti ar brīvības atņemšanu notiesātā atbrīvošana no soda izciešanas invaliditātes dēļ

(1) Ja nosacīti ar brīvības atņemšanu notiesātais likumā noteiktajā kārtībā atzīts par pirmās vai otrās grupas invalīdu, tiesnesis pirms termiņa atbrīvo viņu no turpmākās soda izciešanas.

(2) Lēmumu par atbrīvošanu no soda izciešanas pirmās vai otrās grupas invaliditātes dēļ tiesnesis pieņem pēc soda izpildi pārzinošās iestādes iesnieguma vai pēc notiesātā vai viņa aizstāvja lūguma, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu.

615.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana.

(1) Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, rajona (pilsētas) tiesa pēc nosacīti notiesātā dzīves vietas pēc tās iestādes, kurai uzdots par pienākumu kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, iesnieguma pārbaudes laikā uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdarījis administratīvo pārkāpumu, tiesa pēc nosacīti notiesātā dzīves vietas pēc iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu viņam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu uz vienu gadu.

(3) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātās personas un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē šīs personas uzvedību.

(4) Ja tiesa noraidījusi iesniegumu par pārbaudes laikā uzlikto pienākumu atcelšanu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

 

 

 

631.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana

(1) Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojies, rajona (pilsētas) tiesa pēc tās viņa dzīvesvietas iestādes, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, iesnieguma uz pārbaudes laiku uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tiesa pēc tās nosacīti notiesātā dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu viņam uz vienu gadu.

(3) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātās personas un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē šīs personas uzvedību.

(4) Ja tiesa noraida iesniegumu par to pienākumu atcelšanu, kuri nosacīti notiesātajam uzlikti uz pārbaudes laiku,  to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

616.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos.

Ja notiesātā persona palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu, tiesa, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, pēc Ģenerālprokurora iesnieguma var tai samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.panta nosacījumiem.

 

 

 

632.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātais palīdzējis atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziegumu, tiesa, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.panta noteikumiem.

617.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda.

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda vai aresta izdara rajona (pilsētas) tiesa pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.

(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

(3) Ja tiesa noraidījusi iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesa uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.

(5) Ja nosacīti pirmstermiņa atbrīvotais bez attaisnojošiem iemesliem nepilda tiesas noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdarījis administratīvu pārkāpumu, tiesa var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi pēc iestādes iesnieguma, kurai uzdots pienākums kontrolēt notiesātā uzvedību.

 

 

 

633.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda vai aresta izdara rajona (pilsētas) tiesa pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.

(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

(3) Ja tiesa noraida iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesa uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.

(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tiesa var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību.

618.pants. Policijas kontroles aizstāšana.

(1) Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tad rajona (pilsētas) tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata Krimināllikuma 45. pantā noteiktajos gadījumos var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

(2) Iesniegumu izskata 624.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

634.pants. Policijas kontroles aizstāšana

(1) Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata Krimināllikuma 45.pantā noteiktajos gadījumos var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

(2) Iesniegumu izskata šā likuma 640.pantā noteiktajā kārtībā.

619.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju lēmumu pārsūdzēšana.

(1) Par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajam lēmumus pieņem brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis un aizstāvis, bet prokurors par tiem var iesniegt protestu.

(3) Šādas sūdzības un protestus izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas 624.panta kārtībā.

 

 

 

635.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju lēmumu pārsūdzēšana

(1) Lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem pieņem brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis un aizstāvis, bet prokurors par tiem var iesniegt protestu.

(3) Šādas sūdzības un protestus izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas šā likuma 640.pantā noteiktajā kārtībā.

620.pants. Naudas soda aizstāšana ar arestu vai brīvības atņemšanu.

(1) Ja naudas sodu nevar piedzīt, tiesnesis to aizstāj ar arestu vai brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(2) Ja naudas sodu samaksā laikā, kad notiesātais tā vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, viņš atbrīvojams nekavējoties.

(3) Ja laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, samaksā daļu no tā, tiesnesis saīsina šo sodu ilgumu atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai.

 

 

 

636.pants. Naudas soda aizstāšana ar arestu vai brīvības atņemšanu

(1) Ja naudas sodu nevar piedzīt, tiesnesis to aizstāj ar arestu vai brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Ja naudas sodu samaksā laikā, kad notiesātais tā vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, viņš atbrīvojams nekavējoties.

(3) Ja laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, samaksā daļu no tā, tiesnesis saīsina šā soda ilgumu atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai.

621.pants. Ārstniecības iestādē pavadītā laika ieskaitīšana soda laikā.

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, bija ievietots ārstniecības iestādē, šai iestādē pavadīto laiku ieskaita soda laikā.

 

 

 

637.pants. Ārstniecības iestādē pavadītā laika ieskaitīšana soda laikā

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, bija ievietots ārstniecības iestādē, šajā iestādē pavadīto laiku ieskaita soda laikā.

622.pants. Spriedumu izpilde, ja ir citi neizpildīti spriedumi.

Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, par ko nav bijis zināms tiesai, kura taisījusi pēdējo spriedumu, tad tiesa, kas taisījusi pēdējo spriedumu vai vienāda nosaukuma tiesa pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda piemērošanu notiesātajam pēc visu šo spriedumu kopuma.

 

 

 

 

 

 

 

 

791.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 622.pantā vārdu “kopuma” ar vārdu “kopības” .

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

638.pants. Spriedumu izpilde, ja ir citi neizpildīti spriedumi

Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, par ko nav bijis zināms tiesai, kura taisījusi pēdējo spriedumu, šī tiesa vai tāda paša līmeņa tiesa pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda piemērošanu notiesātajam pēc visu šo spriedumu kopības.

623.pants. Tiesas, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(1) Jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, kā arī dažādas šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot spriedumu, izlemj tās tiesas tiesnesis, kurā taisīts spriedums.

(2) Ja spriedums tiek izpildīts ārpus tās tiesas darbības rajona, kas taisījusi spriedumu, šos jautājumus izlemj tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis, kuras darbības rajonā izcieš sodu notiesātais.

 

792.

Juridiskā komisija

 Izslēgt 623.panta pirmajā daļā vārdu “dažādas”

 

Atbalstīt

639.pants. Tiesas, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar spriedumā noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot spriedumu, izlemj tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi spriedumu.

(2) Ja spriedums tiek izpildīts ārpus tās tiesas darbības rajona, kura taisījusi spriedumu, šos jautājumus izlemj tās tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis, kuras darbības rajonā notiesātais izcieš sodu.

624.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība.

(1) Ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas 71.pantā paredzētās tiesības. Gadījumos, kas norādīti šā panta trešajā daļā, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(2) Ja tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās ārstu komisijas pārstāvim.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz tiesas sēdi tiek aicināts pārstāvis no iestādes, kas pārzina soda izpildi vai veic nosacīti notiesātā uzvedības kontroli.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem neierodas personas, kas nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšana jāatliek.

(5) Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam pārbauda, vai ieradušās uz tiesas sēdi aicinātās personas, izlemj jautājumu par noraidījumu tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, tulkam.

(6) Lietas izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs. Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais uzstājas notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem lēmumu.

 

 

 

 

 

793.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Pārcelt 624.panta pirmās daļas 2.teikumu uz šī paša panta trešo daļu un izteikt šādā redakcijā: “Šādos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

640.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kam tiek nodrošinātas šā likuma 72.pantā paredzētās tiesības.

(2) Ja tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās ārstu komisijas pārstāvim.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz tiesas sēdi tiek uzaicināts pārstāvis no iestādes, kas pārzina soda izpildi vai kontrolē nosacīti notiesātā uzvedību. Šādos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšana jāatliek.

(5) Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam pārbauda, vai ieradušās uz tiesas sēdi uzaicinātās personas, izlemj jautājumu par noraidījumu tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, tulkam.

(6) Lietas izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs. Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais uzstājas notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem lēmumu.

625.pants. Sodāmības noņemšanas kārtība.

(1) Jautājumu par sodāmības noņemšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc sodu izcietušās personas, viņas aizstāvja vai likumiskā pārstāvja lūguma pēc šīs personas dzīves vietas.

(2) Par saņemto lūgumu tiesa paziņo prokuroram. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu.

(3) Tiesas sēdē obligāti jāpiedalās personai, par kuru tiek izskatīts lūgums par sodāmības noņemšanu. Šai personai ir tiesības uz aizstāvību.

(4) Jautājuma par sodāmības noņemšanu izskatīšana sākas ar lūguma nolasīšanu. Pēc tam tiesnesis noklausās uzaicināto personu viedokli un pieņem lēmumu apspriežu istabā.

(5) Ja lūgums par sodāmības noņemšanu tiek noraidīts, atkārtoti to var iesniegt ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad pieņemts lēmums par šāda lūguma noraidīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

794.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 625.panta piektajā daļā vārdu “gada” ar vārdiem “sešiem mēnešiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

641.pants. Sodāmības noņemšanas kārtība

(1) Jautājumu par sodāmības noņemšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc sodu izcietušās personas dzīvesvietas, ja ir saņemts šīs personas, tās aizstāvja vai likumiskā pārstāvja lūgums.

(2) Par saņemto lūgumu tiesa paziņo prokuroram. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu.

(3) Tiesas sēdē obligāti jāpiedalās personai, attiecībā uz kuru tiek izskatīts lūgums par sodāmības noņemšanu. Šai personai ir tiesības uz aizstāvību.

(4) Jautājumu par sodāmības noņemšanu sāk izskatīt ar lūguma nolasīšanu. Pēc tam tiesnesis noklausās uzaicināto personu viedokli un apspriežu istabā pieņem lēmumu.

(5) Ja lūgums par sodāmības noņemšanu tiek noraidīts, atkārtoti to var iesniegt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad pieņemts lēmums par šāda lūguma noraidīšanu.

18.sadaļa.

Spēkā esošu spriedumu revīzija.

 

795.

Juridiskā komisija

Izteikt 18.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Četrpadsmitā sadaļa. Spēkā esošu nolēmumu revīzija.

 

Atbalstīt

Četrpadsmitā sadaļa

Spēkā esošu nolēmumu revīzija

 

56.nodaļa. Kriminālprocesa atjaunošana

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

 

 

 

59.nodaļa. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

626.pants. Pamats procesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Kriminālprocesa, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atjaunošana pieļaujama sakarā ar jaunu apstākļu atklāšanos.

(2) Par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta tiesneša, prokurora, izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kuri, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka notiesātais nav vainīgs vai izdarījis vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru viņš notiesāts, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā pret kuru lieta bijusi izbeigta.

(3) Ja nav iespējams taisīt spriedumu tāpēc, ka iestājies noilgums, izdots amnestijas akts, apžēlotas atsevišķas personas vai miris apsūdzētais, tad šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minēto jaunatklāto apstākļu esamību konstatē izmeklēšana, kuru izdara šajā nodaļā paredzētā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

796.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 626.panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamatojoties spēkā stājas tiesas nolēmums”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

642.pants. Pamats procesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, var sakarā ar jaunu apstākļu atklāšanos.

(2) Par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta tiesneša, prokurora vai izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka notiesātais nav vainīgs vai izdarījis vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru viņš notiesāts, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru lieta bijusi izbeigta;

4) Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā stājies tiesas nolēmums.

(3) Ja nav iespējams taisīt spriedumu tāpēc, ka iestājies noilgums, izdots amnestijas akts, apžēlotas atsevišķas personas vai miris apsūdzētais, šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minēto jaunatklāto apstākļu esamību konstatē izmeklēšana, ko izdara šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

627.pants. Termiņi procesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par procesa izbeigšanu jauna izskatīšana atļauta tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa laikā un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas.

(2) Ja process bija pabeigts ar notiesājošu spriedumu, tad, atklājoties apstākļiem, kas norāda, ka konkrētā persona izdarījusi smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā tiesāta, procesu var atjaunot tā noilguma laikā, kāds noteikts smagākajam noziedzīgam nodarījumam.

(3) Notiesājoša sprieduma jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par labu notiesātajam ar termiņiem nav ierobežota.

(4) Notiesātās personas nāve nav šķērslis procesa atjaunošanai lietā, lai reabilitētu notiesāto.

(5) Par jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienu jāuzskata:

1) 626.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos - diena, kad spēkā stājies attiecīgs spriedums;

2) 626.panta otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos - diena, kad prokurors pieņēmis lēmumu par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

 

 

 

643.pants. Termiņi procesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par procesa izbeigšanu jauna izskatīšana atļauta tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa laikā un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas.

(2) Ja process tika pabeigts ar notiesājošu spriedumu, tad, atklājoties apstākļiem, kas norāda, ka konkrētā persona izdarījusi smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru šī persona notiesāta, procesu var atjaunot tā noilguma laikā, kāds noteikts smagākajam noziedzīgam nodarījumam.

(3) Notiesājoša sprieduma jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par labu notiesātajam nav ierobežota ar termiņiem.

(4) Notiesātās personas nāve nav šķērslis procesa atjaunošanai lietā, lai reabilitētu šo personu.

(5) Par jaunatklātu apstākļu konstatēšanas dienu uzskatāma:

1) šā likuma 642.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos –– diena, kad spēkā stājies attiecīgais spriedums;

2) šā likuma 642.panta otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos –– diena, kad prokurors pieņēmis lēmumu par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

628.pants. Procesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Tiesības atjaunot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram.

(2) Iemesls procesa atjaunošanai ir fizisko vai juridisko personu, kā arī viņu pārstāvju pieteikumi, plašsaziņas līdzekļos sniegtā informācija, kā arī informācija, kas iegūta citas krimināllietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas procesā, ja ir 626.panta otrajā daļā noteiktais pamats.

(3) Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata virsprokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

(4) Par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors pieņem lēmumu un virza izmeklēšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ievērojot šā likuma noteikumus pirmstiesas procesā, par ko paziņo pieteicējam.

(5) Ja prokurors atsakās atjaunot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu, par ko paziņo pieteicējam, nosūtot lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

 

 

 

644.pants. Procesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Tiesības atjaunot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram.

(2) Iemesls procesa atjaunošanai ir fizisko vai juridisko personu, kā arī to pārstāvju pieteikumi, plašsaziņas līdzekļos sniegtā informācija, kā arī informācija, kas iegūta citas krimināllietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas procesā, ja ir šā likuma 642.panta otrajā daļā noteiktais pamats.

(3) Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata virsprokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

(4) Par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors pieņem lēmumu un virza izmeklēšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ievērojot šā likuma noteikumus par pirmstiesas procesu un paziņo par to pieteicējam.

(5) Ja prokurors atsakās atjaunot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu un paziņo par to pieteicējam, nosūtot viņam lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

629.pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas.

(1) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas atzinis, ka ir pamats atcelt nolēmumu, viņš par to sastāda atzinumu, pamatojot to ar jaunatklāto apstākļu izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

(2) Atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, prokurors nosūta tiesai saskaņā ar 630.panta noteikumiem.

(3) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas neatrod pamatu nolēmuma atcelšanai jaunatklāto apstākļu dēļ, viņš par to pieņem lēmumu.

(4) Lēmuma kopiju par jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanu prokurors nosūta pieteicējam, vienlaicīgi izskaidrojot tiesības to pārsūdzēt.

 

 

 

645.pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas  pabeigšanas

(1) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas atzīt, ka ir pamats atcelt nolēmumu, viņš par to raksta atzinumu, pamatojot to ar jaunatklāto apstākļu izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

(2) Atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, prokurors nosūta tiesai saskaņā ar šā likuma 630.panta noteikumiem.

(3) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas neatrod pamatu nolēmuma atcelšanai jaunatklāto apstākļu dēļ, viņš par to pieņem lēmumu.

(4) Lēmuma kopiju par jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanu prokurors nosūta pieteicējam, vienlaikus izskaidrojot viņam tiesības to pārsūdzēt.

630.pants. Tiesas, kas izskata procesus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata:

1) par procesu, kurā nolēmumu pieņēmusi rajona vai pilsētas tiesa – apgabaltiesa;

2) par procesu, kurā nolēmumu kā pirmās instances tiesa pieņēmusi apgabaltiesa - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta;

3) par procesu, kurā nolēmumu pieņēmusi Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta - Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments;

4) par procesu, kurā lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments - Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci tiesneši - senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šī paša kriminālprocesa izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

 

 

 

646.pants. Tiesas, kas izskata procesus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata:

1) par procesu, kurā nolēmumu pieņēmusi rajona (pilsētas) tiesa,  –– apgabaltiesa;

2) par procesu, kurā nolēmumu kā pirmās instances tiesa pieņēmusi apgabaltiesa,  –– Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta;

3) par procesu, kurā nolēmumu pieņēmusi Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, –– Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments;

4) par procesu, kurā lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, –– Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci tiesneši –– senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šā kriminālprocesa izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

631.pants. Kārtība, kādā tiesa izskata procesus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Saņēmis materiālus ar prokurora atzinumu par jaunatklātiem apstākļiem, tiesnesis nosaka kriminālprocesa izskatīšanas dienu, par ko tiek paziņots ieinteresētajām pusēm, izskaidrojot viņu tiesības piedalīties tiesas sēdē.

(2) Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

(3) Pušu neierašanās, ja tām savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis procesa izskatīšanai.

(4) Notiesātajam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma jānodrošina piedalīšanās tiesas sēdē.

(5) Lietas izskatīšana 630.pantā minētajās tiesās notiek 545.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

647.pants. Kārtība, kādā tiesa izskata procesus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Saņēmis materiālus ar prokurora atzinumu par jaunatklātiem apstākļiem, tiesnesis nosaka kriminālprocesa izskatīšanas dienu, un par to tiek paziņots ieinteresētajām pusēm, vienlaikus izskaidrojot to tiesības piedalīties tiesas sēdē.

(2) Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

(3) Pušu neierašanās, ja tām savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis procesa izskatīšanai.

(4) Notiesātajam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma nodrošināma piedalīšanās tiesas sēdē.

(5) Lietas izskatīšana šā likuma 646.pantā minētajās tiesās notiek šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā.

 

632.pants. Tiesas lēmumi, izskatot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Izskatījusi procesu sakarā ar prokurora atzinumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par nolēmuma atcelšanu un lietas nodošanu jaunai pirmstiesas izmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai;

2) par nolēmuma atcelšanu un procesa izbeigšanu;

3) par prokurora atzinuma noraidīšanu un tiesas nolēmuma atstāšanu negrozītu.

 

 

 

649.pants. Procesuālā kārtība, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar  jaunatklātiem apstākļiem

(1) Pēc kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pirmstiesas izmeklēšana, lietas iztiesāšana, kā arī tiesas nolēmuma pārsūdzēšana notiek vispārējā kārtībā.

(2) Iztiesājot kriminālprocesu, kurā spriedums atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesu nesaista atceltajā spriedumā noteiktais sods.

633.pants. Procesuālā kārtība, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Pēc kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pirmstiesas izmeklēšana, lietas iztiesāšana, kā arī tai sekojošā tiesas nolēmuma pārsūdzēšana notiek vispārējā kārtībā.

(2) Iztiesājot kriminālprocesu, kurā spriedums atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesu nesaista sods, kāds bijis noteikts atceltajā spriedumā.

 

 

 

649.pants. Procesuālā kārtība, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Pēc kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pirmstiesas izmeklēšana, lietas iztiesāšana, kā arī tai sekojošā tiesas nolēmuma pārsūdzēšana notiek vispārējā kārtībā.

(2) Iztiesājot kriminālprocesu, kurā spriedums atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesu nesaista sods, kāds bijis noteikts atceltajā spriedumā.

57.nodaļa. Spēkā esošo nolēmumu revīzija sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.

 

 

 

60.nodaļa. Spēkā esošo nolēmumu revīzija sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu

634.pants. Nolēmumi, kurus var no jauna izskatīt.

(1) Spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā, pēc 635.pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

(2) Jebkuru spēkā stājušos nolēmumu var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija to atzinusi par neatbilstošu starptautiskiem nolīgumiem vai normatīvajiem aktiem, kuriem pievienojusies vai kurus ratificējusi Latvijas Republika.

(3) Spēkā stājušos nolēmumu var izskatīt no jauna kriminālprocesā, kurā piemērojams īpašs likums par personu reabilitāciju.

 

 

 

650.pants. Nolēmumi, kurus var izskatīt no jauna

(1) Spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā, pēc šā likuma 651.pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

(2) Jebkuru spēkā stājušos nolēmumu var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija to atzinusi par neatbilstošu starptautiskajiem nolīgumiem vai normatīvajiem aktiem, kuriem pievienojusies vai kurus ratificējusi Latvijas Republika.

(3) Spēkā stājušos nolēmumu var izskatīt no jauna kriminālprocesā, kurā piemērojams īpašs likums par personu reabilitāciju.

635.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu.

(1) Pieteikumu par tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu notiesātās, attaisnotās vai personas, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, interesēs var iesniegt zvērināts advokāts.

(2) Ģenerālprokurors un ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma.

 

797.

 

 

798.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 635.panta pirmajā daļā vārdu “zvērināts”.

Juridiskā komisija

Izteikt 635.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikumu par tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu notiesātās, attaisnotās vai personas, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, uzdevumā var  iesniegt advokāts.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

651.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu

(1) Pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var  iesniegt advokāts.

(2) Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma.

636.pants. Tiesības atsaukt pieteikumu vai protestu.

(1) Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz procesa iztiesāšanas sākumam.

(2) Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

 

 

 

652.pants. Tiesības atsaukt pieteikumu vai protestu

(1) Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz procesa iztiesāšanas sākumam.

(2) Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

 

637.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats.

(1) Pieteikumu vai protestu var iesniegt:

1) ja nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai procesu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma taisīšanas;

2) ja dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā;

3) ja 559.pantā vai 560.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanas.

(2) Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti 634.panta otrajā daļā.

 

799.

 

 

 

 

 

800.

 

 

801.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 637.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ja nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa;”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt otrajā daļā vārdus “var iesniegt” ar vārdu “iesniedz”.

Juridiskā komisija

Izteikt 637.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Gadījumos, kas norādīti 634.panta 2.daļā, ģenerālprokurors iesniedz protestus.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

653.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats

(1) Pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja:

1) nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa;

2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā;

3) šā likuma 567.pantā vai 568.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas notiesātās personas stāvokļa pasliktināšanas.

(2) Gadījumos, kuri norādīti šā likuma 650.panta otrajā daļā, ģenerālprokurors iesniedz protestus.

638.pants. Pieteikuma un protesta forma.

(1) Pieteikumu vai protestu iesniedz rakstveidā.

(2) Pieteikumā vai protestā norāda un motivē nolēmuma pārsūdzēšanas pamatu, kas minēts 637.pantā.

 

 

 

654.pants. Pieteikuma un protesta forma

(1) Pieteikumu vai protestu iesniedz rakstveidā.

(2) Pieteikumā vai protestā norāda un motivē nolēmuma pārsūdzēšanas pamatu, kas minēts šā likuma 653.pantā.

639.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas termiņi.

Pieteikuma vai protesta iesniegšanai atbilstoši 627.panta nosacījumiem termiņa ierobežojumu nav.

 

802.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 639.pantā vārdus “atbilstoši 627.panta nosacījumiem”.

 

Atbalstīt

655.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas termiņš

Pieteikuma vai protesta iesniegšanai termiņa ierobežojumu nav.

 

640.pants. Krimināllietas izprasīšana pārbaudei.

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

(2) Ģenerālprokurors un ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkura s tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma izskatīšanu vai protesta iesniegšanu.

(3) 635.panta pirmajā daļā minētajām personām un viņu intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

803.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 640.panta trešajā daļā vārdus “zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam” ar vārdu “advokātam”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

656.pants. Krimināllietas izprasīšana pārbaudei

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu jebkurai tiesai, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

(2) Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu jebkurai tiesai, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma izskatīšanu vai protesta iesniegšanu.

(3) Šā likuma 651.panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam advokātam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

641.pants. Nolēmumu izpildes apturēšana.

Ja Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tas var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai.

 

 

 

657.pants. Nolēmumu izpildes apturēšana

Ja Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tas var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai.

642.pants. Nolēmumu jauna izskatīšana tiesā.

(1) Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 568.- 571.panta noteiktajā kārtībā.

(2) Gadījumos, kas minēti 634.panta trešajā daļā, ja lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šīs lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kuri nav agrāk piedalījušies šīs lietas izskatīšanā.

 

 

 

 

 

 

 

804.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 642.panta otrajā daļā vārdu “trešajā” ar vārdu “otrajā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

658.pants. Nolēmumu izskatīšana tiesā no jauna

(1) Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies spēkā, no jauna izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šā likuma 575. –– 578.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Gadījumos, kas minēti šā likuma 650.panta otrajā daļā, ja lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šīs lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kuri nav agrāk piedalījušies šīs lietas izskatīšanā.

643.pants. Nolēmumu jaunas izskatīšanas robežas.

(1) Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

(2) Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

 

 

 

659.pants. Nolēmumu jaunas izskatīšanas apjoms

(1) Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

(2) Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

644.pants. Lēmumi, izskatot pieteikumus vai protestus.

(1) Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti 573.pantā.

(2) Lēmuma saturam jāatbilst 574.panta prasībām.

 

 

 

660.pants. Lēmumi, kurus pieņem pieteikumu vai protestu izskatīšanas rezultātā

(1) Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti šā likuma 579.pantā.

(2) Lēmuma saturam jāatbilst šā likuma 580.pantā noteiktajām prasībām.

 

C. STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS DAĻA.

 

805.

Juridiskā komisija

Izteikt C.daļas nosaukumu šādā redakcijā:

“C daļa. Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā”

 

Atbalstīt

C daļa. Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā

19.sadaļa

Starptautiskās sada rbības krimināltiesiskajā jomā

vispārīgie noteikumi.

 

806.

Juridiskā komisija

Izslēgt 19.sadaļas nosaukumu.

 

Atbalstīt

 

58.nodaļa. Sadarbības vispārīgie noteikumi.

 

 

 

 

61.nodaļa. Sadarbības vispārīgie noteikumi

645.pants. Starptautiskās sadarbības veidi.

(1) Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk – krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;

4) procesuālās darbības izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(2) Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk – starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

 

 

 

661.pants. Starptautiskās sadarbības veidi

(1) Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk –– arī krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;

4) procesuālās darbības izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(2) Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk –– starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

 

646.pants. Krimināltiesiskās sadarbības tiesiskais pamats

(1) Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Latvijas Republikas Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība.

(2) Citas valsts kriminālprocesuālo kārtību var piemērot, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(3) Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tās principus.

 

807.

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 646.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināltiesisko sadarbību regulē 2.pantā noteiktie kriminālprocesa tiesību avoti.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

662.pants. Krimināltiesiskās sadarbības tiesiskais pamats

(1) Krimināltiesisko sadarbību regulē šā likuma 2.pantā noteiktie kriminālprocesa tiesību avoti.

(2) Citas valsts kriminālprocesuālo kārtību var piemērot, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(3) Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tās principus.

647.pants. Krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus nosūta un saņem kompetentās iestādes, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību.

(2) Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešu sazināšanos starp tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestādēm.

(3) Ja ar ārvalsti nav līguma par krimināltiesisko sadarbību, tiesības iesniegt ārvalstij krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vai saņemt ārvalsts krimināltiesiskās sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

808.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 647.panta trešo daļu ar vārdiem “šā likuma C daļas kompetences ietvaros”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

663.pants. Krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus nosūta un saņem kompetentās iestādes, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

(2) Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešu sazināšanos starp tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestādēm.

(3) Ja ar ārvalsti nav līguma par krimināltiesisko sadarbību, tiesības iesniegt ārvalstij krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vai saņemt ārvalsts krimināltiesiskās sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram šā likuma “C” daļas kompetences ietvaros.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

648.pants. Pierādījumu pieļaujamība

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi.

809.

Juridiskā komisija

Aizstāt 648.pantā vārdus „vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi“ ar vārdiem „pielīdzināmi šajā likumā paredzētā kārtībā iegūtiem pierādījumiem“.

 

Atbalstīt

664.pants. Pierādījumu pieļaujamība

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi šajā likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem.

649.pants. Advokāta piedalīšanās

(1) Veicot krimināltiesisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

(2) Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;

2) i esniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;

3) piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos;

4) iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

(4) Advokāta piedalīšanās ir obligāta 84.pantā noteiktajos gadījumos.

(5) Procesa virzītājs vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

 

 

810.

 

 

811.

 

Juridiskā komisija

papildināt 649.panta pirmajā daļā pēc vārda “šajā likuma” ar vārdiem “šā likuma C.”

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izslēgt 649.panta pirmajā daļā vārdu “Latvijas”.

Attiecīgi izslēgt vārdu “Latvijas” arī 694.p.(2)d. 1.pkt., 713.p.(2)d., 740.p.(4)d., 752.p.(2)d. un izslēgt vārdu “Latvijas Republikas” 665.p.(2)d. 6.punktā.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

665.pants. Advokāta piedalīšanās

(1) Veicot krimināltiesisko sadarbību, advokāts tiek uzaicināts sniegt personai juridisko palīdzību vai šā likuma “C” daļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

(2) Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;

2) iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;

3) piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās, kurās piedalās attiecīgā persona;

4) iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

(4) Advokāta piedalīšanās ir obligāta šā likuma 86.pantā noteiktajos gadījumos.

(5) Procesa virzītājs vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

 

650.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi.

(2) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

(3) Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.

 

 

 

666.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi.

(2) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

(3) Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.

651.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā.

(2) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu.

(3) Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

(4) Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

(5) Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

 

 

 

667.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu raksta un iesniedz valsts valodā.

(2) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, kuru valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu.

(3) Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

(4) Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

(5) Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

652.pants. Izdevumi

Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un sakarā ar personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā likuma daļā vai citā normatīvajā aktā vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.

 

 

 

668.pants. Izdevumi

Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un sakarā ar personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā likuma daļā vai citā normatīvajā aktā vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.

653.pants. Personas tranzīts

(1) Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, lūdz tai tranzīta atļauju.

(2) Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to.

(3) Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts.

(4) Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

669.pants. Personas tranzīts

(1) Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, lūdz tai tranzīta atļauju.

(2) Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to.

(3) Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts.

(4) Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

20.sadaļa

Izdošana.

 

812.

Juridiskā komisija

Izteikt 20.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piecpadsmitā sadaļa. Izdošana.”

 

Atbalstīt

Piecpadsmitā sadaļa

Izdošana

59.nodaļa. Personas izdošana Latvijai.

 

 

 

62.nodaļa. Personas izdošana Latvijai

654.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas nosacījumi

(1) Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1) apsūdzētais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(2) Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

(3) Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

 

 

 

 

813.

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt 654.panta pirmās daļas 1.punktu pašā sākumā ar vārdiem "aizdomās turētais vai".

 

 

 

 

Atbalstīt

670.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas nosacījumi

(1) Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(2) Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

(3) Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

655.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja konstatēti 654.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

(2) Ierosinājumā norāda 650.pantā minēto informāciju un tam pievieno 656.pantā minētos pielikumus.

(3) Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

(4) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

(5) Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.

 

 

 

671.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja konstatēti šā likuma 670.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 666.pantā minēto informāciju un tam pievieno šā likuma 672.pantā minētos pielikumus.

(3) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

(4) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

(5) Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.

656.pants. Personas izdošanas lūgums

Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši 650.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju;

2) lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju;

3) likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju;

5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

814.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 656.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izdošanas lūgumam pievienoto dokumentu noraksti, kopijas un izraksti izgatavojami un apliecināmi Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

672.pants. Personas izdošanas lūgums

(1) Personas izdošanas lūgumu raksta atbilstoši šā likuma 666.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa –– apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju;

2) lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī to likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju;

5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

(2) Izdošanas lūgumam pievienoto dokumentu noraksti, kopijas un izraksti izgatavojami un apliecināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

657.pants. Personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanas pamats un kārtība

(1) Ja konstatēti 654.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot 656.pantā minētos dokumentus.

(2) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

815.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 657.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu, nosūta to izpildei un par to informē procesa virzītāju.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

673.pants. Personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanas pamats un kārtība

(1) Ja konstatēti šā likuma 670.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot šā likuma 672.pantā minētos dokumentus.

(2) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu, nosūta to izpildei un informē par to procesa virzītāju.

658.pants. Pagaidu apcietinājuma lūgums

(1) Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

(2) Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot 650.panta prasības. Tajā norāda arī lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt personas izdošanas lūgumu.

(3) Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami ātrāk, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.

 

 

 

674.pants. Pagaidu apcietinājuma lūgums

(1) Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

(2) Lūgumu par pagaidu apcietinājumu raksta, ievērojot šā likuma 666.panta prasības. Tajā norāda arī lēmumu par drošības līdzekļa –– apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt personas izdošanas lūgumu.

(3) Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami drīzāk, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.

659.pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

(1) Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

(2) Ja personu izdod pirmstiesas procesa laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, – jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

(3) Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūra par to, ka izdotā persona nogādāta Latvijā, triju dienu laikā paziņo procesa virzītājam.

(4) Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde vēršas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

816.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 659.panta otrājā daļā skaitli “48” ar skaitli “72” un vārdu “jāuzrāda” ar vārdu “jāizsniedz”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

675.pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

(1) Ārvalsts izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

(2) Ja personu izdod pirmstiesas procesa laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram šai personai 72 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāizsniedz apsūdzība, bet, ja apsūdzība izsniegta, –– jāizskaidro tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

(3) Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūra par to, ka izdotā persona nogādāta Latvijā, triju dienu laikā paziņo procesa virzītājam.

(4) Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde vēršas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.

 

660.pants. Personas izdošana no ārvalstīm uz laiku

(1) Ja ārvalsts atlikusi izdodamās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālatbildības termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

(2) Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu.

 

 

 

676.pants. Personas izdošana no ārvalstīm uz laiku

(1) Ja ārvalsts atlikusi izdodamās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālatbildības termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

(2) Lūgumu par personas izdošanu uz laiku raksta tāpat kā izdošanas lūgumu.

661.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas

(1) Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota.

(2) Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;

2) nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;

3) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija;

4) persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

(3) Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdevējas valsts piekrišanu.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

(5) Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, 17.sadaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

817.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

aizstāt 661.panta piektajā daļā vārdu  “galējo” ar vārdu “ galīgo”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

677.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes ietvari

(1) Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā izdota.

(2) Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;

2) nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;

3) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija;

4) persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

(3) Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdevējas valsts piekrišanu.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

(5) Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galīgo sodu, šā likuma 17.sadaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.

 

662.pants. Ārvalstīs apcietinājumā pavadītā termiņa ieskaitīšana

(1) Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

(2) Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.

 

 

 

678.pants. Ārvalstī apcietinājumā pavadītā termiņa ieskaitīšana

(1) Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

(2) Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.

 

818.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 662.A.- 662.D  pantiem šādā redakcijā:

662.A.pants Personas izdošana Latvijai no Eiropas Savienības dalībvalsts.

Eiropas Savienības dalībvalsts izdod personu Latvijai pamatojoties uz tiesas pieņemtu Eiropas apcietinājuma lēmumu.

 

Atbalstīt

679.pants. Personas izdošana Latvijai no Eiropas Savienības dalībvalsts

Eiropas Savienības dalībvalsts izdod personu Latvijai, pamatojoties uz tiesas pieņemtu Eiropas apcietinājuma lēmumu.

 

 

662.B.pants Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanas kārtība.

(1) Ja ir konstatēti 654.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas tiesā ar rakstveida ierosinājumu izdot  Eiropas apcietinājuma lēmumu.

(2) Ierosinājumā norāda 650.pantā minēto informāciju un  tam pievieno 656.pantā minētos pielikumus, kā arī aizpildītu noteiktas formas Eiropas apcietinājuma lēmuma veidlapu.

(3) Tiesa ierosinājumu izskata desmit dienu laikā un par pieņemto lēmumu informē procesa virzītāju.

(4) Ja ir pamats Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, tiesnesis paraksta  noteikto Eiropas apcietinājuma lēmuma formu un kopā ar pievienotajiem dokumentiem nosūta Ģenerālprokuratūrai.

 

680.pants. Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanas kārtība

(1) Ja ir konstatēti šā likuma 670.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas tiesā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 666.pantā minēto informāciju un  tam pievieno šā likuma 672.pantā minētos pielikumus, kā arī aizpildītu noteiktas formas Eiropas apcietinājuma lēmuma veidlapu.

(3) Tiesa ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par pieņemto lēmumu informē procesa virzītāju.

(4) Ja ir pamats Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, tiesnesis paraksta  noteikto Eiropas apcietinājuma lēmuma veidlapu un kopā ar pievienotajiem dokumentiem nosūta to Ģenerālprokuratūrai.

 

 

662.C.pants. Eiropas apcietinājuma lēmuma izpilde.

(1) Ja  zināma pieprasītās personas atrašanās vieta, Ģenerālprokuratūra lēmumu  nosūta attiecīgās  Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(2) Ja pieprasītās personas atrašanās vieta nav zināma lēmums tiek nosūtīts Iekšlietu ministrijai  ievietošanai starptautiskās meklēšanas sistēmā.

(3) Izdotās personas pārņemšana notiek 659.pantā paredzētajā kārtībā.

 

681.pants. Eiropas apcietinājuma lēmuma izpilde

(1) Ja pieprasītās personas atrašanās vieta ir zināma, Ģenerālprokuratūra lēmumu  nosūta attiecīgās  Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(2) Ja pieprasītās personas atrašanās vieta nav zināma, lēmums tiek nosūtīts Iekšlietu ministrijai ievietošanai starptautiskās meklēšanas sistēmā.

(3) Izdotās personas pārņemšana notiek šā likuma 675.pantā paredzētajā kārtībā.

 

 

662.D.pants. Ar Eiropas Savienības dalībvalsts personas pārņemšanu saistītie nosacījumi.

(1) Pārņemot personu no Eiropas Savienības dalībvalsts, jāievēro 661. un 662.pantā minētie nosacījumi.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam, izdoto personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā netika izdota, kā arī viņu var izdot tālāk citai dalībvalstij, ja persona pēc viņas pārņemšanas Latvijā tam ir piekritusi. Šādu personas piekrišanu, sastādot protokolu, pieņem prokurors advokāta klātbūtnē.

(3) Izdoto personu var tālāk nodot citai dalībvalstij arī gadījumos, ja valsts, izdodot personu, bija piekritusi tās tālākai nodošanai.

 

682.pants. Ar Eiropas Savienības dalībvalsts personas pārņemšanu saistītie nosacījumi

(1) Pārņemot personu no Eiropas Savienības dalībvalsts, jāievēro šā likuma 677. un 678.pantā minētie nosacījumi.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam, izdoto personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā netika izdota, kā arī izdot tālāk citai dalībvalstij, ja šī persona pēc tās pārņemšanas Latvijā tam ir piekritusi. Šādu personas piekrišanu, rakstot protokolu, pieņem prokurors advokāta klātbūtnē.

(3) Izdoto personu var tālāk nodot citai dalībvalstij arī tad, ja valsts, izdodot personu, ir piekritusi tās tālākai nodošanai.

60.nodaļa. Personas izdošana ārvalstij.

 

 

 

63.nodaļa. Personas izdošana ārvalstij

663.pants. Personas izdošanas pamats

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

(2) Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

(3) Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(4) Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.

 

 

 

683.pants. Personas izdošanas pamats

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kas saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

(2) Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

(3) Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura taisījusi spriedumu un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(4) Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgu nodarījumu.

664.pants. Personas izdošanas atteikuma iemesli

(1) Personas izdošanu var atteikt, ja:

1) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā;

2) persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

3) Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

4) izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;

5) ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu;

6) izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

(2) Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) persona ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis – likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (turpmāk – Latvijas pilsonis);

2) personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas minēto iemeslu dēļ;

3) attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;

4) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;

5) persona likumā noteiktajā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

6) ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;

7) personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

(3) Starptautiskais līgums var paredzēt citu izdošanas atteikuma iemeslu uzskaitījumu.

 

 

 

684.pants. Personas izdošanas atteikuma iemesli

(1) Personas izdošanu var atteikt, ja:

1) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā;

2) persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

3) Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

4) izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;

5) ārvalsts lūdz izdot personu aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu;

6) izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

(2) Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) persona ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis –– likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (turpmāk –– Latvijas pilsonis);

2) personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt šīs personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu tās rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas minēto iemeslu dēļ;

3) attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgu nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;

4) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;

5) persona likumā noteiktajā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

6) ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;

7) personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

(3) Starptautiskais līgums var paredzēt citus izdošanas atteikuma iemeslus.

665.pants. Izdodamā persona un tās tiesības

(1) Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

(2) Izdodamajai personai ir tiesības:

1) zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;

2) izdošanas procesā lietot tai saprotamu valodu;

3) sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;

4) pieteikt lūgumus, to skaitā lūgumus par vienkāršoto izdošanu;

5) iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;

6) aicināt Latvijas Republikas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

 

 

 

685.pants. Izdodamā persona un tās tiesības

(1) Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

(2) Izdodamai personai ir tiesības:

1) zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;

2) izdošanas procesā lietot tai saprotamu valodu;

3) sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;

4) pieteikt lūgumus, arī lūgumus par vienkāršoto izdošanu;

5) iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;

6) uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

666.pants. Personas aizturēšana izdošanas nolūkā

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas valsts teritorijā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

(2) Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izmeklētājs vai prokurors sastāda protokolu, norādot tajā aizturētā vārdu, uzvārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī to, kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

(3) Izdodamo personu informē par tās tiesībām.

(4) Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

(5) Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

 

 

 

819.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Aizstāt 666.panta pirmajā un piektajā daļā skaitli “72” ar skaitli “48”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 666.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizturētājs informē izdodamo personu par tās tiesībām, par ko tiek izdarīta atzīme aizturēšanas protokolā.”

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

686.pants. Personas aizturēšana izdošanas nolūkā

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas valsts teritorijā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

(2) Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izmeklētājs vai prokurors raksta protokolu, norādot tajā aizturētā vārdu, uzvārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī to, kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

(3) Aizturētājs informē izdodamo personu par tās tiesībām, un par to tiek izdarīta atzīme aizturēšanas protokolā.

(4) Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

(5) Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

667.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas pamats

(1) Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamajai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu ir norādīts ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu, kā arī tas, ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu un par kādu noziedzīgo nodarījumu tiks lūgta izdošana, sniegtas ziņas par izdodamo personu un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, prokurors iesniedz tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un to pamatojošos materiālus.

 

 

 

687.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas pamats

(1) Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu norādīts ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz šo personu, kā arī tas, ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu un par kādu noziedzīgu nodarījumu tiks lūgta izdošana, sniegtas ziņas par izdodamo personu un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, prokurors iesniedz tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un to pamatojošos materiālus.

 

668.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošana

(1) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu lemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamajai personai.

(2) Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(3) Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas dienas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors var atbrīvot, ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par pamatotiem šāda lūguma aizkavēšanās iemesliem.

(5) Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors atbrīvo, ja:

1) 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;

2) 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;

3) ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

(6) Personas atbrīvošana nerada šķēršļus tās atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

 

 

 

688.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošana

(1) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu lemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamai personai.

(2) Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja viņš piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(3) Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas dienas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors var atbrīvot, ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par šīs personas izdošanu vai paziņojums par pamatotiem šāda lūguma aizkavēšanās iemesliem.

(5) Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors atbrīvo, ja:

1) 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;

2) 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;

3) ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

(6) Personas atbrīvošana nerada šķēršļus tās atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

669.pants. Izdošanas apcietinājums

(1) Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc tam, kad saņemts lūgums par personas izdošanu līdz ar:

1) ārvalsts lēmumu par personas apcietinājumu vai spēkā stājušos spriedumu attiecībā uz konkrēto personu;

2) noziedzīgā nodarījuma aprakstu vai lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības;

3) likuma panta tekstu, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma panta tekstu, kurš regulē noilgumu;

4) ziņām par izdodamo personu.

(2) Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

(3) Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā kā par pagaidu apcietinājumu.

(4) Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, turklāt nedrīkst būt ilgāks par ārvalstī piespriesto soda termiņu, ja tas ir mazāks par vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

821.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 669.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja izdodamā persona Latvijā ir apcietināta vai izcieš tai piespriesto sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tad, izdošanas apcietinājuma termiņu skaita no personas atbrīvošanas brīža.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

689.pants. Izdošanas apcietinājums

(1) Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc tam, kad saņemts lūgums par personas izdošanu līdz ar:

1) ārvalsts lēmumu par šīs personas apcietinājumu vai spēkā stājušos spriedumu attiecībā uz konkrēto personu;

2) noziedzīga nodarījuma aprakstu vai lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī tā likuma panta tekstu, kurš regulē noilgumu;

4) ziņām par izdodamo personu.

(2) Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

(3) Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā kā lūgumu par pagaidu apcietinājumu.

(4) Ja izdodamā persona Latvijā ir apcietināta vai izcieš tai piespriesto sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izdošanas apcietinājuma termiņu skaita no personas atbrīvošanas brīža.

(5) Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, turklāt nedrīkst būt ilgāks par ārvalstī piespriesto soda termiņu, ja tas ir mazāks par vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

670.pants. Ārvalsts informēšana par apcietinājumu

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti.

 

 

 

690.pants. Ārvalsts informēšana par apcietinājumu

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti.

 

671.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv 663.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 664.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

(2) Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

(3) Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu skaita no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

(4) Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod tai iespēju sniegt paskaidrojumus.

(5) Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

 

 

 

691.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv šā likuma 683.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un šā likuma 684.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

(2) Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņu.

(3) Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu skaita no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

(4) Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod attiecīgai personai iespēju sniegt paskaidrojumus.

(5) Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

672.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Prokurors, izvērtējis personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1) par personas izdošanas pieļaujamību;

2) par atteikšanos izdot personu.

(2) Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma kopiju.

(3) Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā.

(4) Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo attiecīgajai personai un ārvalstij. Prokurors šo personu nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.

 

 

 

692.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Prokurors, izvērtējis personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1) par personas izdošanas pieļaujamību;

2) par atteikšanos izdot personu.

(2) Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, šai personai izsniedz lēmuma kopiju.

(3) Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā.

(4) Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo attiecīgajai personai un ārvalstij. Prokurors šo personu nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.

673.pants. Sūdzības par izdošanas pieļaujamību izskatīšana

(1) Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

(2) Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

(3) Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus vajadzīgos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu sniegšanai.

(4) Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

(5) Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību.

 

 

 

693.pants. Sūdzības par izdošanas pieļaujamību izskatīšana

(1) Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

(2) Tiesnesis, kuram uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

(3) Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus vajadzīgos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu sniegšanai.

(4) Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

(5) Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību.

 

674.pants. Tiesas lēmums

(1) Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt prokurora lēmumu negrozītu;

2) atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;

3) nodot izdošanas lūgumu papildu pārbaudei.

(2) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

(4) Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, attiecīgo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

 

 

 

694.pants. Tiesas lēmums

(1) Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt prokurora lēmumu negrozītu;

2) atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;

3) nodot izdošanas lūgumu papildu pārbaudei.

(2) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

(4) Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, attiecīgo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

675.pants. Lēmums par personas izdošanu ārvalstij

(1) Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1) personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;

2) nodarījumu uzskata par politisku vai militāru;

3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ.

(4) Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

(5) Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

(6) Tiklīdz saņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, Ģenerālprokuratūra nekavējoties atbrīvo personu no apcietinājuma.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

822.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 675.panta trešās daļas 3.punktu. ar vārdu “dzimuma”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

695.pants. Lēmums par personas izdošanu ārvalstij

(1) Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1) personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;

2) nodarījums uzskatāms par politisku vai militāru;

3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt tās rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ.

(4) Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, attiecīgo ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

(5) Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

(6) Tiklīdz saņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, Ģenerālprokuratūra nekavējoties atbrīvo personu no apcietinājuma.

676.pants. Izdošana pēc vairāku valstu lūguma

(1) Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus par vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos izdot personu;

3) par personas izdošanas pieļaujamību.

(2) Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek apmierināts. Par to paziņo lūguma iesniedzējai valstij.

(3) Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

(4) Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma smagumu, tā izdarīšanas vietu un lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij persona izdodama.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

696.pants. Izdošana pēc vairāku valstu lūguma

(1) Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus attiecībā uz vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos izdot personu;

3) par personas izdošanas pieļaujamību.

(2) Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek apmierināts. Par to paziņo lūguma iesniedzējai valstij.

(3) Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

(4) Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma raksturu, tā izdarīšanas vietu un lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij persona izdodama.

 

677.pants. Izdodamās personas nodošana

(1) Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

(2) Iekšlietu ministrija vienojas ar ārvalsti par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

(3) Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, prokurors šo personu atbrīvo no apcietinājuma.

 

 

 

697.pants. Izdodamās personas nodošana

(1) Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

(2) Iekšlietu ministrija vienojas ar ārvalsti par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

(3) Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, prokurors šo personu atbrīvo no apcietinājuma.

678.pants. Personas nodošanas atlikšana vai nodošana uz laiku

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu tieslietu ministrs pēc ģenerālprokurora ierosinājuma var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij Latvijā iesākta kriminālprocesa pabeigšanai vai piespriestā soda izpildei.

(2) Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālatbildības termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī un šāda izdošana netraucē veikt tiesvedību Latvijā, tieslietu ministrs var nodot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļ nodošanas laiku.

 

823.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 678.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja pret izdodamo personu Latvijā jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai jāizpilda piespriestais sods, pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu ģenerālprokurors vai tieslietu ministrs atbilstoši šā likuma C.daļas kompetencei var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij.”

 

Atbalstīt

698.pants. Personas nodošanas atlikšana vai nodošana uz laiku

(1) Ja pret izdodamo personu Latvijā jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai jāizpilda piespriestais sods, pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu ģenerālprokurors vai tieslietu ministrs atbilstoši šā likuma “C” daļas kompetencei var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij.

(2) Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālatbildības termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī un šāda izdošana netraucē veikt tiesvedību Latvijā, tieslietu ministrs var nodot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļ nodošanas laiku.

 

679.pants. Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma to var izdot atkā rtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu.

 

 

 

699.pants. Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma to var izdot atkārtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu.

680.pants. Vienkāršota izdošana

(1) Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav jāizpilda piespriestais sods.

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu vienkāršotajai kārtībai apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

(3) Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

(4) Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotās kārtības nepiemērošanu.

(5) Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(6) Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod lēmumu izpildei Iekšlietu ministrijai.

 

 

 

700.pants. Vienkāršota izdošana

(1) Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav jāizpilda tai piespriestais sods.

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

(3) Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

(4) Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotas izdošanas nepiemērošanu.

(5) Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(6) Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod lēmumu izpildei Iekšlietu ministrijai.

 

824.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt projektu ar 680.A – 680.F pantiem šādā redakcijā:

“680.A pants. Personas izdošana Eiropas Savienības dalībvalstij.

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij, ja attiecībā uz šo personu  ārvalstī ir pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums un ir 663.pantā minētais izdošanas pamats.

(2) Personas izdošanu var atteikt, ja ir 664.panta pirmās daļas 1.-3.punktā vai otrās daļas 4.punktā minētie iemesli, kā arī:

1) ja nodarījums izdarīts ārpus apcietinājuma lēmumu izdevušās valsts teritorijas un tas saskaņā ar Latvijas likumu nav noziedzīgs;

2) ja Latvija apņemas izpildīt dalībvalsts piespriesto sodu attiecībā uz saviem pilsoņiem un nav saņemta ārvalsts garantija par personas nodošanu atpakaļ.

(3) Personas nodošana nav pieļaujama:

1) ja saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai sodīt sakarā ar amnestiju, gadījumos, ja jurisdikcijas tiesības attiecībā uz nodarījumu ir Latvijai;

2) ja persona par to pašu noziedzīgo nodarījumu ir notiesāta, ir izcietusi sodu vai izcieš sodu kādā no dalībvalstīm;

3) ja persona saskaņā ar Latvijas likumiem nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

4) ja persona ir Latvijas pilsonis.

 

Atbalstīt

701.pants. Personas izdošana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij, ja attiecībā uz šo personu  attiecīgajā ārvalstī pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums un ir šā likuma 683.pantā minētais izdošanas pamats.

(2) Personas izdošanu var atteikt, ja ir šā likuma 684.panta pirmās daļas 1. ––3.punktā vai otrās daļas 4.punktā minētie iemesli, kā arī, ja:

1) nodarījums izdarīts ārpus apcietinājuma lēmumu izdevušās valsts teritorijas un tas saskaņā ar Latvijas likumu nav noziedzīgs;

2) Latvija apņemas izpildīt dalībvalsts piespriesto sodu attiecībā uz saviem pilsoņiem un nav saņemta ārvalsts garantija par personas nodošanu atpakaļ.

(3) Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai sodīt sakarā ar amnestiju gadījumos, kad jurisdikcijas tiesības attiecībā uz nodarījumu ir Latvijai;

2) persona par to pašu noziedzīgu nodarījumu ir notiesāta, izcietusi sodu vai izcieš sodu kādā no dalībvalstīm;

3) persona saskaņā ar Latvijas likumiem nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

4) persona ir Latvijas pilsonis.

 

 

680.B pants. Ar personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij saistītie nosacījumi.

(1) Izdodamajai personai ir 665.pantā minētās tiesības.

(2) Attiecībā uz personu, kurai Latvijā ir kriminālprocesuālā imunitāte, Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes termiņu tecējums sākas no brīža, kad šī persona likumā noteiktā kārtībā ir zaudējusi šo imunitāti

(3) Latvija pieņem izpildīšanai Eiropas apcietinājuma lēmumus latviešu vai angļu valodā.

 

702.pants. Ar personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij saistītie nosacījumi

(1) Izdodamajai personai ir šā likuma 685.pantā minētās tiesības.

(2) Attiecībā uz personu, kurai Latvijā ir kriminālprocesuālā imunitāte, Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes termiņa tecējums sākas no brīža, kad šī persona likumā noteiktajā kārtībā ir zaudējusi šo imunitāti.

(3) Latvija pieņem izpildīšanai Eiropas apcietinājuma lēmumus latviešu vai angļu valodā.

 

 

680.C pants. Eiropas Savienības dalībvalstij izdodamās personas aizturēšana un apcietināšana.

(1) Personas aizturēšana izdošanas nolūkā notiek 666.pantā noteiktajā kārtībā, ja par personu ir izdots Eiropas apcietinājuma lēmums vai ievietots brīdinājums par šāda lēmuma esamību Šengenas informācijas sistēmā (SIS).

(2) Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz personas izdošanas pieļaujamību, pārbaudes izdarītājs iesniedz tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, Eiropas apcietinājuma lēmumu un ierosinājumu par  izdošanas apcietinājuma piemērošanu.

(3) Izdošanas apcietinājumu piemēro 668.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Izdošanas apcietinājuma piemēro uz 60 dienām no personas aizturēšanas dienas, ko tiesa var pagarināt vēl vienu reizi uz 30 dienām.

 

703.pants. Eiropas Savienības dalībvalstij izdodamās personas aizturēšana un  apcietināšana

(1) Personas aizturēšana izdošanas nolūkā notiek šā likuma 686.pantā noteiktajā kārtībā, ja par personu ir pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums vai Šengenas informācijas sistēmā (SIS) ievietots brīdinājums par šāda lēmuma esamību.

(2) Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz personas izdošanas pieļaujamību, pārbaudes izdarītājs iesniedz tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, Eiropas apcietinājuma lēmumu un ierosinājumu par  izdošanas apcietinājuma piemērošanu.

(3) Izdošanas apcietinājumu piemēro šā likuma 688.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Izdošanas apcietinājumu piemēro uz 60 dienām no personas aizturēšanas dienas, un tiesa to var pagarināt vēl vienu reizi uz 30 dienām.

 

 

680.D pants. Pārbaude par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi Eiropas apcietinājuma lēmumu, organizē tā pārbaudi.

(2) Pārbaudi prokurors veic 671.pantā noteiktajā kārtībā, noskaidrojot, vai pastāv 680.A pantā noteiktais personas izdošanas pamats un apstākļi.

 

704.pants. Pārbaude par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi Eiropas apcietinājuma lēmumu, organizē tā pārbaudi.

(2) Pārbaudi prokurors veic šā likuma 691.pantā noteiktajā kārtībā, noskaidrojot, vai pastāv šā likuma 701.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un apstākļi.

 

 

680.E pants. Lēmums par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

(1) Ja izdodamā persona piekrīt  izdošanai un nepastāv 680.A.pantā paredzētie atteikuma iemesli, Ģenerālprokuratūra 5 dienu laikā no Eiropas apcietinājuma lēmuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas nodošanu ārvalstij. Lēmums nav pārsūdzams.

(2) Ja izdodamā persona nepiekrīt izdošanai vai ir konstatēti 680A/.pantā paredzētie personas izdošanas atteikuma iemesli, Ģenerālprokuratūra 10 dienu laikā no Eiropas apcietinājuma lēmuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas nodošanu dalībvalstij vai par atteikšanos nodot personu. Šāds lēmums pārsūdzams Augstākajā tiesā 10 dienu laikā.

(3) Sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu Augstākā tiesa izskata 673.un 674.pantā noteiktajā kārtībā.

 

705.pants. Lēmums par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Ja izdodamā persona piekrīt  izdošanai un nepastāv šā likuma 701.pantā paredzētie atteikuma iemesli, Ģenerālprokuratūra piecu dienu laikā no Eiropas apcietinājuma lēmuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas nodošanu ārvalstij. Lēmums nav pārsūdzams.

(2) Ja izdodamā persona nepiekrīt izdošanai vai ir konstatēti šā likuma 701.pantā paredzētie personas izdošanas atteikuma iemesli, Ģenerālprokuratūra 10 dienu laikā no Eiropas apcietinājuma lēmuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas nodošanu dalībvalstij vai par atteikšanos nodot šo personu. Šādu lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā 10 dienu laikā.

(3) Sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu Augstākā tiesa izskata šā likuma 693. un 694.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

680.F pants. Lēmuma par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij izpilde.

(1) Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanu Ģenerālprokuratūra nekavējoties nosūta Iekšlietu ministrijai izpildei.

(2) Personas izdošanas lēmuma izpilde notiek, ievērojot 677.un 678.panta nosacījumus.

 

706.pants. Lēmuma par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij izpilde

(1) Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanu Ģenerālprokuratūra nekavējoties nosūta Iekšlietu ministrijai izpildei.

(2) Personas izdošanas lēmuma izpilde notiek, ievērojot šā likuma 697. un 698.panta noteikumus

21.sadaļa

Kriminālprocesa pārņemšana

 

825.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 21.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Sešpadsmitā sadaļa. Kriminālprocesa pārņemšana

 

Atbalstīt

Sešpadsmitā sadaļa

Kriminālprocesa pārņemšana

61.nodaļa. Ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšana Latvijā.

 

 

 

64.nodaļa. Ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšana Latvijā

681.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas saturs un nosacījumi

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

 

 

 

707.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas saturs un nosacījumi

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

682.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas procesa stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

 

826.

Juridiskā komisija

Izteikt 682.pantu šādā redakcijā:

“682.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra.

(2) Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.“

 

Atbalstīt

708.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra.

(2) Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

 

683.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas pamats

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un Latvijas piekrišana to pārņemt;

2) Latvijas iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un ārvalsts piekrišana to nodot.

(2) Ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana (turpmāk 61.un 62.nodaļā – nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, nepārņemot kriminālprocesu. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā.

 

 

 

709.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas pamats

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un Latvijas piekrišana to pārņemt;

2) Latvijas iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un ārvalsts piekrišana to nodot.

(2) Ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana (turpmāk 64. un 65.nodaļā –– nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, nepārņemot kriminālprocesu. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā

684.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanas iemesli

(1) Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

1) nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana, netiek uzskatīts par noziedzīgu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

2) iestājies kriminālatbildības noilgums, tajā skaitā pagājuši arī tie seši mēneši, par kuriem noilguma termiņš tiek pagarināts, ja nodarījums nonāk Latvijas krimināltiesiskajā jurisdikcijā vienīgi saskaņā ar lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

3) nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu kādu personu turēt aizdomās vai apsūdzēt nodarījuma izdarīšanā;

4) Latvijā par to pašu nodarījumu pieņemts galīgs nolēmums;

5) lūgumu par tāda kriminālprocesa pārņemšanu, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, iesniegusi valsts, ar kuru Latvijai nav līguma par kriminālprocesos taisītu tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu, turklāt šai valstij pašai ir iespēja izpildīt piespriesto sodu.

(2) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja:

1) tas nav pietiekami pamatots;

2) persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, Latvijā uzturas neregulāri;

3) ir pamats uzskatīt, ka nodarījums ir politisks vai izteikti militārs vai lūgums iesniegts, lai personu vajātu par politiskiem uzskatiem, rases, nacionālo vai reliģisko piederību;

4) nodarījums nav izdarīts lūguma iesniedzējas valsts teritorijā;

5) kriminālprocesa pārņemšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

6) procesa turpināšana neatbilstu Latvijas tiesību sistēmas principiem;

7) Latvijai nav līguma par kriminālprocesa pārņemšanu ar lūguma iesniedzēju valsti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

827.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

papildināt 684.panta otrās daļas 3.punktu  ar  vārdu “ dzimuma”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

710.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanas iemesli

(1) Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

1) nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana, netiek uzskatīts par noziedzīgu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

2) iestājies kriminālatbildības noilgums, kā arī pagājuši tie seši mēneši, par kuriem noilguma termiņš tiek pagarināts, ja nodarījums nonāk Latvijas krimināltiesiskajā jurisdikcijā vienīgi saskaņā ar lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

3) nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu kādu personu turēt aizdomās vai apsūdzēt nodarījuma izdarīšanā;

4) Latvijā par to pašu nodarījumu pieņemts galīgs nolēmums;

5) lūgumu par tāda kriminālprocesa pārņemšanu, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, iesniegusi valsts, ar kuru Latvijai nav līguma par kriminālprocesos taisītu tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu, turklāt šai valstij pašai ir iespēja izpildīt piespriesto sodu.

(2) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja:

1) tas nav pietiekami pamatots;

2) persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, Latvijā uzturas neregulāri;

3) ir pamats uzskatīt, ka nodarījums ir politisks vai izteikti militārs vai lūgums iesniegts, lai personu vajātu par tās politiskajiem uzskatiem, dzimuma, rases, nacionālo vai reliģisko piederību;

4) nodarījums nav izdarīts lūguma iesniedzējas valsts teritorijā;

5) kriminālprocesa pārņemšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

6) procesa turpināšana neatbilstu Latvijas tiesību sistēmas principiem;

7) Latvijai nav līguma ar lūguma iesniedzēju valsti par kriminālprocesa pārņemšanu.

 

685.pants. Lūguma izskatīšanas termiņi

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj desmit dienās, bet, ja materiālu apjoms ir īpaši liels, – 30 dienās.

(2) Īpašos gadījumos, ja nepieciešama dokumentu tulkošana, kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, kompetentās iestādes to pieprasa no lūguma iesniedzēja. Pēc papildu informācijas saņemšanas jautājumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos.

(4) Ja Latvijā process par nodarījumu uzsākams tikai pēc cietušā sūdzības, bet tāda nav pievienota saņemtajiem materiāliem, kompetentā iestāde nekavējoties informē cietušo un lēmumu pieņem pēc cietušā piekrišanas vai atteikuma saņemšanas. Ja 30 dienu laikā cietušais nav sniedzis atbildi, process ir izbeidzams.

 

 

 

711.pants. Lūguma izskatīšanas termiņi

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj 10 dienās, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, –– 30 dienās.

(2) Īpašos gadījumos, ja nepieciešama dokumentu tulkošana, kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, kompetentās iestādes to pieprasa no lūguma iesniedzēja. Pēc papildu informācijas saņemšanas jautājumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos.

(4) Ja Latvijā process par nodarījumu uzsākams tikai pēc cietušā sūdzības, bet tā nav pievienota saņemtajiem materiāliem, kompetentā iestāde nekavējoties informē cietušo un lēmumu pieņem pēc cietušā piekrišanas vai atteikuma saņemšanas. Ja 30 dienu laikā cietušais nav sniedzis atbildi, process ir izbeidzams.

686.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma izlemšana

(1) Izskatījusi ārvalsts lūgumu, nepieciešamos dokumentus un papildu informāciju, ja tāda bijusi pieprasīta, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa pārņemšanu un nodošanu procesa veikšanai;

2) par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu kopā ar tā tulkojumu kompetentā iestāde nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējai valstij.

 

 

 

712.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma izlemšana

(1) Izskatījusi ārvalsts lūgumu, nepieciešamos dokumentus un papildu informāciju, ja tāda bija pieprasīta, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa pārņemšanu un nodošanu procesa veikšanai;

2) par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu kopā ar tā tulkojumu kompetentā iestāde nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējai valstij.

687.pants. Latvijas lūgums par kriminālprocesa nodošanu

(1) Ja vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu arī citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, kompetentās iestādes var iesniegt ārvalstij lūgumu par kriminālprocesa nodošanu Latvijai, ja tas atbilst tiesvedības interesēm un veicina kriminālprocesa norisi.

(2) Lūgumu neiesniedz, ja pastāv iemesli, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

 

 

 

713.pants. Latvijas lūgums par kriminālprocesa nodošanu

(1) Ja vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu arī citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, kompetentās iestādes var iesniegt ārvalstij lūgumu par kriminālprocesa nodošanu Latvijai, ja tas atbilst tiesvedības interesēm un veicina kriminālprocesa norisi.

(2) Lūgumu neiesniedz, ja pastāv iemesli, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

688.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas kārtība

(1) Ja personai citā valstī izvirzīta apsūdzība, tā nodota tiesai vai notiesāta, kompetentā iestāde kriminālprocesa turpināšanu nodod prokuratūrai pēc personas dzīves vai uzturēšanās vietas Latvijā.

(2) Prokurors desmit dienu laikā izlemj, vai pierādījumi ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu, un ceļ apsūdzību vai nodod kriminālprocesu tā turpināšanai no izmeklēšanas stadijas.

(3) Ja personai citā valstī apsūdzība nav izvirzīta, kriminālprocesu turpina no izmeklēšanas stadijas.

(4) Turpmākais kriminālprocess notiek vispārējā kārtībā.

 

 

828.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 688.panta pirmajā daļā vārdus “izvirzīta apsūdzība“ ar vārdiem „ir celta apsūdzība“ un trešajā daļā vārdus „apsūdzība nav izvirzīta“ ar vārdiem „apsūdzība nav celta“.

 

 

Atbalstīt

714.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas kārtība

(1) Ja personai citā valstī ir celta apsūdzība, attiecīgā persona ir nodota tiesai vai notiesāta, kompetentā iestāde kriminālprocesa turpināšanu nodod prokuratūrai pēc šīs personas dzīves vai uzturēšanās vietas Latvijā.

(2) Prokurors 10 dienu laikā izlemj, vai pierādījumi ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu, un ceļ apsūdzību vai nodod kriminālprocesu tā turpināšanai no izmeklēšanas stadijas.

(3) Ja personai citā valstī apsūdzība nav celta, kriminālprocesu turpina no izmeklēšanas stadijas.

(4) Turpmākais kriminālprocess notiek vispārējā kārtībā.

 

689.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšana

(1) Procesa virzītājs iesniedz motivētu ierosinājumu par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu tai pašai kompetentajai iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa pārņemšanu, ja saskata iemeslus, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

(2) Kompetentā iestāde desmit dienu laikā lemj par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā vai par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu.

(3) Kompetentā iestāde, atsaucot piekrišanu pārņemšanai, par to informē procesa virzītāju un uzdod atcelt visus piemērotos piespiedu līdzekļus un izlemt rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

(4) Par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti un nosūta tai krimināllietas materiālus.

(5) Ja pārņemšana atsaukta sakarā ar kriminālprocesa politisku vai izteikti militāru raksturu vai tāpēc, ka vajāšana notikusi politisko uzskatu, rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības dēļ, Latvijā iegūtie pierādījumi var netikt nodoti lūguma iesniedzējai valstij. Citos gadījumos pierādījumus nenodod, ja izmeklēšanas darbības nevarētu veikt pēc ārvalsts lūguma par palīdzību kriminālprocesā.

 

 

 

715.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšana

(1) Procesa virzītājs iesniedz motivētu ierosinājumu par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu tai pašai kompetentajai iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa pārņemšanu, ja saskata iemeslus, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

(2) Kompetentā iestāde 10 dienu laikā lemj par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā vai par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu.

(3) Kompetentā iestāde, atsaucot piekrišanu pārņemšanai, par to informē procesa virzītāju un uzdod viņam atcelt visus piemērotos piespiedu līdzekļus, kā arī izlemt rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

(4) Par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti un nosūta tai krimināllietas materiālus.

(5) Ja pārņemšana atsaukta sakarā ar kriminālprocesa politisku vai izteikti militāru raksturu vai tāpēc, ka persona vajāta politisko uzskatu, rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības dēļ, Latvijā iegūtos pierādījumus var nenodot lūguma iesniedzējai valstij. Citos gadījumos pierādījumus nenodod, ja izmeklēšanas darbības nevarētu veikt pēc ārvalsts lūguma par palīdzību kriminālprocesā.

 

 

690.pants. Pagaidu apcietinājums pirms kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

(1) Ja ārvalsts paziņo par savu nodomu iesniegt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu un lūdz piemērot pagaidu apcietinājumu pirms tā saņemšanas, kompetentā iestāde vēršas pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu apcietināt personu līdz jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa pārņemšanu, ja pastāv visi šie nosacījumi:

1) lūgumā norādīts, ka pastāv iesniedzējas valsts izdots lēmums par apcietinājuma piemērošanu;

2) Latvijas Krimināllikums par attiecīgo nodarījumu paredz brīvības atņemšanas sodu;

3) ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais izvairīsies no līdzdalības kriminālprocesā vai slēps pierādījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā apcietinātā persona ir atbrīvojama, ja:

1) 18 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav saņemts kriminālprocesa pārņemšanas lūgums;

2) 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas nav saņemti pievienojamie dokumenti;

3) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

4) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

5) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

6) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

 

 

 

716.pants. Pagaidu apcietinājums pirms kriminālprocesa pārņemšanas lūguma   saņemšanas

(1) Ja ārvalsts paziņo par savu nodomu iesniegt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu un lūdz piemērot pagaidu apcietinājumu pirms tā saņemšanas, kompetentā iestāde vēršas pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu apcietināt personu līdz jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa pārņemšanu, ja pastāv visi šādi nosacījumi:

1) lūgumā norādīts, ka ir iesniedzējas valsts izdots lēmums par apcietinājuma piemērošanu;

2) Latvijas Krimināllikums par attiecīgo nodarījumu paredz brīvības atņemšanas sodu;

3) ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais izvairīsies no līdzdalības kriminālprocesā vai slēps pierādījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā apcietinātā persona ir atbrīvojama, ja:

1) 18 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav saņemts kriminālprocesa pārņemšanas lūgums;

2) 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas nav saņemti pievienojamie dokumenti;

3) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa –– apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

4) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

5) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

6) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

691.pants. Pagaidu apcietinājums pēc kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

(1) Ja lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un tam pievienotie materiāli dod pamatu uzskatīt, ka persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu lietā, kompetentā iestāde lūdz izmeklēšanas tiesnesi piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Persona, kura apcietināta saskaņā ar šo pantu, atbrīvojama no pagaidu apcietinājuma, ja:

1) lūgums pārņemt kriminālprocesu nav izlemts 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas;

2) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

3) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

4) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

5) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

 

 

 

717.pants. Pagaidu apcietinājums pēc kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

(1) Ja lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un tam pievienotie materiāli dod pamatu uzskatīt, ka persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu lietā, kompetentā iestāde lūdz izmeklēšanas tiesnesi piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Persona, kura apcietināta saskaņā ar šo pantu, atbrīvojama no pagaidu apcietinājuma, ja:

1) lūgums pārņemt kriminālprocesu nav izlemts 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas;

2) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa –– apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

3) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

4) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

5) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

 

692.pants. Aizturēšana jautājuma par pagaidu apcietinājumu izlemšanai

(1) Ja kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu piemērot pagaidu apcietinājumu, tā var dot uzdevumu policijai aizturēt personu uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten divpadsmitiem nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Par personas aizturēšanu policijas darbinieks sastāda protokolu, kurā norāda precīzu aizturēšanas laiku un vietu, kā arī atspoguļo aizturētās personas tiesību izskaidrošanu. Protokolu paraksta aizturētājs un aizturētais, kā arī advokāts, ja tāds piedalās.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā norādītajā laikā aizturētajai personai netiek piemērots pagaidu apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

 

 

 

718.pants. Aizturēšana, lai izlemtu jautājumu par pagaidu apcietinājumu

(1) Ja kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu piemērot pagaidu apcietinājumu, tā var dot uzdevumu policijai aizturēt personu uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten divpadsmitiem nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Par personas aizturēšanu policijas darbinieks sastāda protokolu, kurā norāda precīzu aizturēšanas laiku un vietu, kā arī atspoguļo aizturētās personas tiesību izskaidrošanu. Protokolu paraksta aizturētājs un aizturētais, kā arī advokāts, ja viņš piedalās.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā norādītajā laikā aizturētajai personai netiek piemērots pagaidu apcietinājums, šī persona atbrīvojama.

693.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas kārtība

(1) Ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu un to pamatojošos materiālus kompetentā iestāde iesniedz savas atrašanās vietas izmeklēšanas tiesnesim vai tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta.

(2) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu tiesnesis lemj tiesas sēdē, kurā piedalās kompetentās iestādes pārstāvis, prokurors un apcietināmā persona.

(3) Tiesnesis, uzklausījis kompetentās iestādes pārstāvi, prokuroru, apcietināmo personu un tās advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(4) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un atbrīvošanu no tā kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

829.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 693panta trešajā daļā vārdus “kas nav pārsūdzams”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

719.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas kārtība

(1) Ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu un to pamatojošos materiālus kompetentā iestāde iesniedz savas atrašanās vietas izmeklēšanas tiesnesim vai tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta.

(2) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu tiesnesis lemj tiesas sēdē, kurā piedalās kompetentās iestādes pārstāvis, prokurors un apcietināmā persona.

(3) Tiesnesis, uzklausījis kompetentās iestādes pārstāvi, prokuroru, apcietināmo personu un tās advokātu, ja viņš piedalās, pieņem motivētu lēmumu.

(4) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un atbrīvošanu no tā kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju.

694.pants. Nodarījumā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības

(1) Ja persona, kas citā valstī tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, uzturas Latvijā un šis nodarījums ir Latvijas kriminālajā jurisdikcijā vienīgi tāpēc, ka ārvalsts lūdz kriminālprocesa pārņemšanu, kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstina personu ar saņemto lūgumu un noskaidro, vai šī persona vēlas piedalīties kriminālprocesā lūguma iesniedzējā valstī. Personas viedokli var ņemt vērā, lemjot par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu, bet tas nav saistošs.

(2) No brīža, kad nodarījumā aizdomās turētais vai apsūdzētais, kas atrodas Latvijā, tiek aizturēts, viņam piemērots pagaidu apcietinājums un paziņots par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanu, viņam ir šādas tiesības:

1) aicināt Latvijas advokātu juridiskas palīdzības saņemšanai;

2) tikties ar advokātu konfidenciālos apstākļos;

3) piedalīties jautājuma izskatīšanā par apcietinājuma piemērošanu;

4) sniegt paskaidrojumus tādā pašā kārtībā kā tad, ja viņš atbilstošā procesuālā statusā liecinātu Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

(3) No kriminālprocesa pārņemšanas brīža persona iegūst tādas tiesības, kādas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir Latvijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 694.panta otrās daļas 4.punktā vārdu “paskaidrojumus” ar vārdu “liecību”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

720.pants. Nodarījumā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības

(1) Ja persona, kura citā valstī tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, uzturas Latvijā un šis nodarījums ir Latvijas kriminālajā jurisdikcijā vienīgi tāpēc, ka ārvalsts lūdz kriminālprocesa pārņemšanu, kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstina attiecīgo personu ar saņemto lūgumu un noskaidro, vai tā vēlas piedalīties kriminālprocesā lūguma iesniedzējā valstī. Personas viedokli var ņemt vērā, lemjot par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu, bet tas nav saistošs.

(2) No brīža, kad nodarījumā aizdomās turētais vai apsūdzētais, kas atrodas Latvijā, tiek aizturēts, viņam piemērots pagaidu apcietinājums un paziņots par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanu, aizdomās turētajam vai apcietinātajam ir šādas tiesības:

1) uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;

2) tikties ar advokātu konfidenciālos apstākļos;

3) piedalīties jautājuma izskatīšanā par apcietinājuma piemērošanu;

4) sniegt liecību tādā pašā kārtībā kā tad, ja viņš atbilstošā procesuālajā statusā liecinātu Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

(3) No kriminālprocesa pārņemšanas brīža persona iegūst tādas pašas tiesības, kādas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir Latvijā.

695.pants. Citu piespiedu līdzekļu piemērošana līdz kriminālprocesa pārņemšanai

(1) No lūguma saņemšanas brīža kompetentā iestāde var piemērot jebkuru procesuālo piespiedu līdzekli, kādu tā drīkstētu lietot arī bez ārvalsts lūguma saņemšanas, ja nodarījums būtu izdarīts Latvijas jurisdikcijā.

(2) Visi piespiedu līdzekļi atceļami, ja tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu vai pārņemšana tiek atsaukta.

 

 

 

721.pants. Citu piespiedu līdzekļu piemērošana līdz kriminālprocesa   pārņemšanai

(1) No lūguma saņemšanas brīža kompetentā iestāde var piemērot jebkuru procesuālo piespiedu līdzekli, kādu tā drīkstētu lietot arī bez ārvalsts lūguma saņemšanas, ja nodarījums būtu Latvijas jurisdikcijā.

(2) Visi piespiedu līdzekļi atceļami, ja tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu vai pārņemšana tiek atsaukta.

696.pants. Apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšana

(1) Pagaidu apcietinājuma termiņu skaita no aizturēšanas brīža.

(2) Laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī notikuša kriminālprocesa laikā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā Latvijā, bet tiek ieskaitīts soda termiņā.

(3) Ja persona atrodas apcietinājumā kriminālprocesa pārņemšanas laikā, apcietinājuma termiņš skaitāms no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

(4) Viss laiks, ko persona pavadījusi pagaidu apcietinājumā Latvijā, ieskaitāms drošības līdzekļa termiņā.

 

 

 

722.pants. Apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšana

(1) Pagaidu apcietinājuma termiņu skaita no aizturēšanas brīža.

(2) Laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī notikuša kriminālprocesa laikā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā Latvijā, bet tiek ieskaitīts soda termiņā.

(3) Ja persona atrodas apcietinājumā kriminālprocesa pārņemšanas laikā, apcietinājuma termiņš skaitāms no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

(4) Viss laiks, ko persona pavadījusi pagaidu apcietinājumā Latvijā, ieskaitāms drošības līdzekļa termiņā.

 

697.pants. Kriminālatbildības un soda robeža pārņemtajā kriminālprocesā

(1) Apsūdzētajam inkriminējamas tikai tās darbības, kas ir noziedzīgas saskaņā ar abu valstu likumiem.

(2) Piespriestais sods nedrīkst būt lielāks par lūguma iesniedzējas valsts likumā paredzēto sodu, ja nodarījums ir Latvijas jurisdikcijā vienīgi uz iesniegtā lūguma pamata.

 

 

 

723.pants. Kriminālatbildības un soda robeža pārņemtajā kriminālprocesā

(1) Apsūdzētajam inkriminējamas tikai tās darbības, kas ir noziedzīgas saskaņā ar abu valstu likumiem.

(2) Piespriestais sods nedrīkst būt lielāks par lūguma iesniedzējas valsts likumā paredzēto sodu, ja nodarījums ir Latvijas jurisdikcijā vienīgi uz iesniegtā lūguma pamata.

698.pants. Pienākums informēt lūguma iesniedzēju valsti

(1) Procesa virzītājs par pārņemtajā kriminālprocesā pieņemto galīgo lēmumu informē kompetento iestādi, kura lēma par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu. Šī iestāde, pārņemot procesu, var uzdot procesa virzītājam informēt to par citiem pieņemtajiem lēmumiem, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

(2) Kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju par pieņemto galīgo lēmumu, kā arī par citām procesuālajām darbībām, ja to paredz līgumi vai savstarpējas vienošanās.

 

 

 

724.pants. Pienākums informēt lūguma iesniedzēju valsti

(1) Procesa virzītājs par pārņemtajā kriminālprocesā pieņemto galīgo lēmumu informē kompetento iestādi, kura lēma par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu. Šī iestāde, pārņemot procesu, var uzdot procesa virzītājam informēt to par citiem pieņemtajiem lēmumiem, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

(2) Kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju par pieņemto galīgo lēmumu, kā arī par citām procesuālajām darbībām, ja to paredz līgumi vai savstarpējas vienošanās.

 

62.nodaļa. Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošana.

 

 

 

65.nodaļa. Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošana

699.pants. Kriminālprocesa nodošanas saturs un nosacījumi

(1) Kriminālprocesa nodošana ir tā apturēšana Latvijā un turpināšana ārvalstī, ja ir pamats kādas personas turēšanai aizdomās vai apsūdzēšanai nodarījuma izdarīšanā, bet kriminālprocesa sekmīga un savlaicīga veikšana Latvijā nav iespējama vai ir apgrūtināta, turpretī nodošana ārvalstij to veicina.

(2) Tāda kriminālprocesa nodošana, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, pieļaujama vienīgi tad, ja spriedumu nevar izpildīt Latvijā, bet ārvalsts, kurā uzturas notiesātā persona, principā nepieņem izpildei citas valsts spriedumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

831.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 699.panta otrajā daļā vārdu “principā”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

725.pants. Kriminālprocesa nodošanas saturs un nosacījumi

(1) Kriminālprocesa nodošana ir tā apturēšana Latvijā un turpināšana ārvalstī, ja ir pamats kādas personas turēšanai aizdomās vai apsūdzēšanai nodarījuma izdarīšanā, bet kriminālprocesa sekmīga un savlaicīga veikšana Latvijā nav iespējama vai ir apgrūtināta, turpretī nodošana ārvalstij to veicina.

(2) Tāda kriminālprocesa nodošana, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, pieļaujama vienīgi tad, ja spriedumu nevar izpildīt Latvijā, bet ārvalsts, kurā uzturas notiesātā persona, nepieņem izpildei citas valsts spriedumu.

700.pants. Kompetentās iestādes

(1) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu pirmstiesas procesa laikā ārvalstij iesniedz Ģenerālprokuratūra, bet izmeklēšanas stadijā – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

 

832.

Juridiskā komisija

Izteikt 700.pantu šādā redakcijā:

“700.pants. Kompetentās iestādes

(1) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu pirmstiesas procesa laikā ārvalstij iesniedz Ģenerālprokuratūra.

(2) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.“

 

Atbalstīt

726.pants. Kompetentās iestādes

(1) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu pirmstiesas procesa laikā ārvalstij iesniedz Ģenerālprokuratūra.

(2) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

701.pants. Kriminālprocesa nodošanas pamats

Pamats Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošanai ārvalstij ir:

1) Latvijas iesniegtais kriminālprocesa pārņemšanas lūgums un ārvalsts piekrišana pārņemšanai;

2) ārvalsts iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un Latvijas piekrišana nodot Latvijā notiekošu kriminālprocesu tā turpināšanai ārvalstī.

 

 

 

727.pants. Kriminālprocesa nodošanas pamats

Pamats Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošanai ārvalstij ir:

1) Latvijas iesniegtais kriminālprocesa pārņemšanas lūgums un ārvalsts piekrišana pārņemšanai;

2) ārvalsts iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un Latvijas piekrišana nodot Latvijā notiekošu kriminālprocesu tā turpināšanai ārvalstī.

702.pants. Kriminālprocesa nodošanas iemesli

(1) Procesa virzītājam jāapsver jautājums par kriminālprocesa nodošanas ierosināšanu, ja pastāv 699.pantā minētie nosacījumi un:

1) aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais ir ārvalsts pilsonis un pastāvīgi dzīvo vai uzturas savas pilsonības valstī;

2) aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais atrodas ārvalstī un viņa izdošana nav iespējama vai ir atteikta;

3) ārvalstī pret to pašu personu un par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī citiem nodarījumiem tiek veikts kriminālprocess;

4) svarīgākie pierādījumi vai liecinošo personu vairākums atrodas ārvalstī;

5) nav iespējams nodrošināt apsūdzētā klātbūtni kriminālprocesā Latvijā;

6) Latvijā nav vai nebūs iespējams izpildīt sodu.

(2) Saskatījis kriminālprocesa nodošanas nosacījumus un iemeslus, procesa virzītājs iesniedz kompetentajai iestādei ierosinājumu nosūtīt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu.

 

 

 

 

 

 

728.pants. Kriminālprocesa nodošanas iemesli

(1) Procesa virzītājam jāapsver jautājums par kriminālprocesa nodošanas ierosināšanu, ja pastāv 725.pantā minētie nosacījumi un:

1) aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais ir ārvalsts pilsonis un pastāvīgi dzīvo vai uzturas savas pilsonības valstī;

2) aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais atrodas ārvalstī un viņa izdošana nav iespējama vai ir atteikta;

3) ārvalstī pret to pašu personu un par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī citiem nodarījumiem tiek veikts kriminālprocess;

4) svarīgākie pierādījumi vai liecinošo personu vairākums atrodas ārvalstī;

5) nav iespējams nodrošināt apsūdzētā klātbūtni kriminālprocesā Latvijā;

6) Latvijā nav vai nebūs iespējams izpildīt sodu.

(2) Saskatījis kriminālprocesa nodošanas nosacījumus un iemeslus, procesa virzītājs iesniedz kompetentajai iestādei ierosinājumu nosūtīt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu.

703.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūgums

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumā papildus 650.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv kriminālprocesa nodošanas nosacījumi un iemesli un nodošana atbilst kriminālprocesa interesēm.

(2) Lūgumam pievienojami visi nododamajā krimināllietā esošie procesuālie dokumenti vai to kopijas un to Krimināllikuma pantu teksts ar tulkojumu, kuri nosaka atbildību par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, ja to paredz līgums vai kompetento iestāžu vienošanās.

(3) Ja ārvalstij iesniegts pagaidu apcietinājuma lūgums, kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

(4) Ja kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniegts bez pievienotajiem materiāliem, tie iesniedzami iespējami īsākajā laikā, bet, ja personai piemērots pagaidu apcietinājums, – ne vēlāk kā divpadsmitajā dienā pēc lūguma iesniegšanas.

 

 

 

729.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūgums

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumā papildus 666.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv kriminālprocesa nodošanas nosacījumi un iemesli un nodošana atbilst kriminālprocesa interesēm.

(2) Lūgumam pievienojami visi nododamajā krimināllietā esošie procesuālie dokumenti vai to kopijas un to Krimināllikuma pantu teksts ar tulkojumu, kuri nosaka atbildību par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, ja to paredz līgums vai kompetento iestāžu vienošanās.

(3) Ja ārvalstij iesniegts pagaidu apcietinājuma lūgums, kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

(4) Ja kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniegts bez pievienotajiem materiāliem, tie iesniedzami iespējami īsākajā laikā, bet, ja personai piemērots pagaidu apcietinājums, – ne vēlāk kā divpadsmitajā dienā pēc lūguma iesniegšanas.

704.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsts kompetento iestādi par katru procesuālo darbību, kas veikta pēc kriminālprocesa nodošanas lūguma iesniegšanas, un nosūta attiecīgo procesuālo dokumentu kopijas.

(2) Latvijas iestādes neveic procesuālas darbības nodotajā kriminālprocesā, ja:

1) saņemts ārvalsts paziņojums par kriminālprocesa pārņemšanu;

2) Latvija devusi piekrišanu nodot ārvalstij Latvijā notiekošu kriminālprocesu.

(3) Procesu Latvijā var atjaunot, ja:

1) saņemts paziņojums par pārņemšanas atsaukšanu;

2) saņemts paziņojums, ka process par nodarījumu ārvalstī izbeigts.

 

 

 

730.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsts kompetento iestādi par katru procesuālo darbību, kas veikta pēc kriminālprocesa nodošanas lūguma iesniegšanas, un nosūta attiecīgo procesuālo dokumentu kopijas.

(2) Latvijas iestādes neveic procesuālas darbības nodotajā kriminālprocesā, ja:

1) saņemts ārvalsts paziņojums par kriminālprocesa pārņemšanu;

2) Latvija devusi piekrišanu nodot ārvalstij Latvijā notiekošu kriminālprocesu.

(3) Procesu Latvijā var atjaunot, ja:

1) saņemts paziņojums par pārņemšanas atsaukšanu;

2) saņemts paziņojums, ka process par nodarījumu ārvalstī izbeigts.

705.pants. Apcietinājums

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka persona centīsies izvairīties no kriminālprocesa lūguma saņēmējā valstī, kompetentā iestāde nosūta lūgumu par pagaidu apcietinājumu līdz pārņemšanas lūguma iesniegšanai.

(2) Ja personai Latvijā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kriminālprocesa pārņemšanas lūguma nosūtīšana nav pamats tā atcelšanai. Šādā gadījumā līdz saņēmējas valsts atbildes saņemšanai procesa virzītājs turpina nepieciešamās procesuālās darbības.

(3) Ja kriminālprocess pēc nodošanas tiek atjaunots, apcietinājuma termiņā ieskaita tikai to laiku, ko persona apcietinājumā pavadījusi Latvijā, bet visu ar šo nodarījumu saistīto apcietinājuma laiku ieskaita soda termiņā.

 

 

 

731.pants. Apcietinājums

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka persona centīsies izvairīties no kriminālprocesa lūguma saņēmējā valstī, kompetentā iestāde nosūta lūgumu par pagaidu apcietinājumu līdz pārņemšanas lūguma iesniegšanai.

(2) Ja personai Latvijā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kriminālprocesa pārņemšanas lūguma nosūtīšana nav pamats tā atcelšanai. Šādā gadījumā līdz saņēmējas valsts atbildes saņemšanai procesa virzītājs turpina nepieciešamās procesuālās darbības.

(3) Ja kriminālprocess pēc nodošanas tiek atjaunots, apcietinājuma termiņā ieskaita tikai to laiku, ko persona apcietinājumā pavadījusi Latvijā, bet visu ar šo nodarījumu saistīto apcietinājuma laiku ieskaita soda termiņā.

706.pants. Kriminālprocesa pret Latvijas pilsoni nodošana

Kriminālprocesa nodošana par nodarījumu, kura izdarīšanā tur aizdomās vai apsūdz Latvijas pilsoni, pieļaujama, ja:

1) persona atrodas ārpus Latvijas un tās izdošana atteikta vai ilgstoši atlikta;

2) Latvijai ir līgums ar ārvalsti par kriminālprocesa nodošanu;

3) ārvalsts, ar kuru nav līguma par kriminālprocesa nodošanu, devusi pietiekamu garantiju, ka tiks ievērotas 697.pantā noteiktās kriminālatbildības un soda robežas.

 

 

 

732.pants. Kriminālprocesa pret Latvijas pilsoni nodošana

Kriminālprocesa nodošana par nodarījumu, kura izdarīšanā tur aizdomās vai apsūdz Latvijas pilsoni, pieļaujama, ja:

1) persona atrodas ārpus Latvijas un tās izdošana atteikta vai ilgstoši atlikta;

2) Latvijai ir līgums ar ārvalsti par kriminālprocesa nodošanu;

3) ārvalsts, ar kuru nav līguma par kriminālprocesa nodošanu, devusi pietiekamu garantiju, ka tiks ievērotas 723.pantā noteiktās kriminālatbildības un soda robežas.

22.sadaļa.

Notiesātā pārņemšana soda izciešanai.

833.

Juridiskā komisija

Izteikt 22.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Septiņpadsmitā sadaļa. Notiesātā pārņemšana soda izciešanai”

 

Atbalstīt

Septiņpadsmitā sadaļa.

Notiesātā pārņemšana soda izciešanai

63.nodaļa. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā.

 

 

 

66.nodaļa. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā

707.pants. Pamats personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Pamats ārvalstī notiesātas personas, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, pārņemšanai soda izciešanai Latvijā ir:

1) Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

 

 

 

 

 

 

 

 

733.pants. Pamats personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Pamats ārvalstī notiesātas personas, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, pārņemšanai soda izciešanai Latvijā ir:

1) Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

708.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par ārvalstī notiesātas personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

 

 

 

734.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par ārvalstī notiesātas personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

709.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Ārvalstī notiesātu personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

(2) Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

 

 

 

735.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Ārvalstī notiesātu personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

(2) Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

710.pants. Personas pārņemšanas lūguma pārbaude

(1) Kompetentā iestāde pēc tam, kad saņēmusi notiesātās personas, tās pārstāvja vai ārvalsts lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai Latvijā, uzsāk saņemtā lūguma pārbaudi.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt ārvalstij papildu informāciju.

 

 

 

736.pants. Personas pārņemšanas lūguma pārbaude

(1) Kompetentā iestāde pēc tam, kad saņēmusi notiesātās personas, tās pārstāvja vai ārvalsts lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai Latvijā, uzsāk saņemtā lūguma pārbaudi.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt ārvalstij papildu informāciju.

 

711.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;

2) atteikties iesniegt lūgumu par personas nodošanu;

3) apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;

4) noraidīt ārvalsts lūgumu.

(2) Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

(3) Pieņemto lēmumu nekavējoties dara zināmu personai, kas iesniegusi lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai, un ārvalstij, kurā persona notiesāta.

(4) Lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

737.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;

2) atteikties iesniegt lūgumu par personas nodošanu;

3) apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;

4) noraidīt ārvalsts lūgumu.

(2) Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

(3) Pieņemto lēmumu nekavējoties dara zināmu personai, kas iesniegusi lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai, un ārvalstij, kurā persona notiesāta.

(4) Lēmums nav pārsūdzams.

712.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai sastāda atbilstoši 650.panta prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

 

 

 

738.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai sastāda atbilstoši 666.panta prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

 

713.pants. Latvijā izciešamās soda daļas noteikšana

(1) Lēmumu par ārvalstī noteiktā soda izciešanas turpināšanu un Latvijā izciešamo soda daļu desmit dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātās personas vai kompetentās iestādes atrašanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Tiesa ierosinājumu izskata 55.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(3) Lēmumā tiesa nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, turklāt to nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;

4) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

739.pants. Latvijā izciešamās soda daļas noteikšana

(1) Lēmumu par ārvalstī noteiktā soda izciešanas turpināšanu un Latvijā izciešamo soda daļu desmit dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātās personas vai kompetentās iestādes atrašanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Tiesa ierosinājumu izskata 58.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var aicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(3) Lēmumā tiesa nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, turklāt to nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;

4) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

714.pants. Soda izciešanas turpināšana

(1) Ārvalsts tiesas noteiktā soda izciešana tiek turpināta bez soda veida un mēra grozīšanas.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740.pants. Soda izciešanas turpināšana

(1) Ārvalsts tiesas noteiktā soda izciešana tiek turpināta bez soda veida un mēra grozīšanas.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai.

715.pants. Notiesātās personas pārņemšana

(1) Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

(2) Ja par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

 

 

 

741.pants. Notiesātās personas pārņemšana

(1) Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

(2) Ja par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

 

716.pants. Juridiskās sekas, kādas rada personas pārņemšana soda izciešanai

(1) Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā krimi nālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona bija notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā likuma daļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju ir saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

(5) Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma izpildi attiecībā uz lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

 

 

 

742.pants. Juridiskās sekas, kādas rada personas pārņemšana soda izciešanai

(1) Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā krimi nālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona bija notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā likuma daļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju ir saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

(5) Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma izpildi attiecībā uz lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

717.pants. Likumīgā spēkā esoša ārvalsts sprieduma piemērošana Latvijas kriminālprocesā

Ar Latvijas tiesas spriedumu personai, kura pēc ārvalsts lūguma nodota soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek noteikts saskaņā ar Krimināllikumā paredzēto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

 

 

 

743.pants. Likumīgā spēkā esoša ārvalsts sprieduma piemērošana Latvijas kriminālprocesā

Ar Latvijas tiesas spriedumu personai, kura pēc ārvalsts lūguma nodota soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek noteikts saskaņā ar Krimināllikumā paredzēto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

718.pants. Ārvalstī notiesātas aizbēgušas personas pārņemšana

(1) Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, to faktu uzskaitījums, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

(3) Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt šo personu un nogādāt tiesā.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

(5) Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv kāds no 709.pantā minētajiem nosacījumiem.

 

 

 

744.pants. Ārvalstī notiesātas aizbēgušas personas pārņemšana

(1) Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, to faktu uzskaitījums, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

(3) Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt šo personu un nogādāt tiesā.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

(5) Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv kāds no 735.pantā minētajiem nosacījumiem.

719.pants. Ārvalstī notiesātas izraidīšanai pakļautas personas pārņemšana

Kompetentā iestāde var piekrist pārņemt ārvalstī notiesāto personu soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

2) ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;

3) ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu.

 

 

 

745.pants. Ārvalstī notiesātas izraidīšanai pakļautas personas pārņemšana

Kompetentā iestāde var piekrist pārņemt ārvalstī notiesāto personu soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

2) ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;

3) ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu.

720.pants. Izraidīšanai pakļautas personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Personu, kas pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas saskaņā ar 719.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

 

 

 

746.pants. Izraidīšanai pakļautas personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Personu, kas pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas saskaņā ar 745.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

721.pants. Informācija par soda izciešanu

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par soda izciešanas pabeigšanu;

2) par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

3) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(2) Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šā panta pirmajā daļā minēto.

 

 

 

747.pants. Informācija par soda izciešanu

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par soda izciešanas pabeigšanu;

2) par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

3) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(2) Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šā panta pirmajā daļā minēto.

64.nodaļa. Latvijā notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī.

 

 

 

67.nodaļa. Latvijā notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī

722.pants. Pamats notiesātās personas nodošanai soda izciešanai

(1) Pamats Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātas personas nodošanai soda izciešanai ārvalstī ir:

1) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) Latvijas kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

 

 

 

748.pants. Pamats notiesātās personas nodošanai soda izciešanai

(1) Pamats Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātas personas nodošanai soda izciešanai ārvalstī ir:

1) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) Latvijas kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

723.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

 

 

 

749.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

724.pants. Nosacījumi personas nodošanai soda izciešanai

(1) Notiesātas personas nodošana soda izciešanai ārvalstī ir pieļaujama, ja:

1) notiesātā persona ir tās valsts pilsonis, kurā sods tiks izciests;

2) tiesas spriedums ir stājies spēkā;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc ārvalsts likuma;

5) notiesātā persona izteikusi vēlēšanos, lai tā tiktu nodota, vai piekrišanu nodošanai.

(2) Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var vienoties par notiesātās personas nodošanu bez šīs personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Kompetentā iestāde var nodot soda izciešanai ārvalstī notiesāto personu, kas nav šīs ārvalsts pilsonis, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā ārvalstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta un personas nodošana veicinās taisnīgumu un notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.

(4) Kompetentā iestāde var nodot ārvalstij personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

(5) Izņēmuma gadījumā personu var nodot soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

 

 

 

750.pants. Nosacījumi personas nodošanai soda izciešanai

(1) Notiesātas personas nodošana soda izciešanai ārvalstī ir pieļaujama, ja:

1) notiesātā persona ir tās valsts pilsonis, kurā sods tiks izciests;

2) tiesas spriedums ir stājies spēkā;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc ārvalsts likuma;

5) notiesātā persona izteikusi vēlēšanos, lai tā tiktu nodota, vai piekrišanu nodošanai.

(2) Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var vienoties par notiesātās personas nodošanu bez šīs personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Kompetentā iestāde var nodot soda izciešanai ārvalstī notiesāto personu, kas nav šīs ārvalsts pilsonis, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā ārvalstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta un personas nodošana veicinās taisnīgumu un notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.

(4) Kompetentā iestāde var nodot ārvalstij personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

(5) Izņēmuma gadījumā personu var nodot soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

725.pants. Notiesātās personas informēšana

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija desmit dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei, informē Latvijā notiesātu ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro nodošanas juridiskās sekas.

 

 

 

751.pants. Notiesātās personas informēšana

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija desmit dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei, informē Latvijā notiesātu ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro nodošanas juridiskās sekas.

726.pants. Personas lūgums par nodošanu soda izciešanai

(1) Notiesātā persona savu lūgumu par nodošanu soda izciešanai ārvalstī rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei.

(2) Kompetentā iestāde nekavējoties rakstveidā informē notiesāto personu par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.

 

 

 

752.pants. Personas lūgums par nodošanu soda izciešanai

(1) Notiesātā persona savu lūgumu par nodošanu soda izciešanai ārvalstī rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei.

(2) Kompetentā iestāde nekavējoties rakstveidā informē notiesāto personu par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.

727.pants. Notiesātās personas piekrišanas saņemšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas pārstāvja vai ārvalsts lūgums par personas nodošanu un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātās personas vēlēšanās, lai tā tiktu nodota, vai piekrišana nodošanai, kompetentā iestāde desmit dienu laikā iepazīstina notiesāto personu ar šo lūgumu, izskaidro nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu.

(2) Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātā persona to apliecina ar savu parakstu.

(3) Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, kompetentā iestāde nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātā persona devusi piekrišanu.

 

 

 

753.pants. Notiesātās personas piekrišanas saņemšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas pārstāvja vai ārvalsts lūgums par personas nodošanu un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātās personas vēlēšanās, lai tā tiktu nodota, vai piekrišana nodošanai, kompetentā iestāde desmit dienu laikā iepazīstina notiesāto personu ar šo lūgumu, izskaidro nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu.

(2) Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātā persona to apliecina ar savu parakstu.

(3) Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, kompetentā iestāde nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātā persona devusi piekrišanu.

728.pants. Ārvalsts informēšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai piekrišana tās pārstāvja iesniegtajam lūgumam par šīs personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde par lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā informē ārvalsti.

(2) Informācijā ārvalstij norāda:

1) notiesātās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un laiku;

2) notiesātās personas adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;

3) nodarījumu, par kuru noteikts sods;

4) soda veidu, ilgumu un tā izciešanas uzsākšanas laiku.

(3) Vienlaikus ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt personu soda izciešanai ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas nodošanu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā ar nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.

 

 

 

754.pants. Ārvalsts informēšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai piekrišana tās pārstāvja iesniegtajam lūgumam par šīs personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde par lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā informē ārvalsti.

(2) Informācijā ārvalstij norāda:

1) notiesātās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un laiku;

2) notiesātās personas adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;

3) nodarījumu, par kuru noteikts sods;

4) soda veidu, ilgumu un tā izciešanas uzsākšanas laiku.

(3) Vienlaikus ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt personu soda izciešanai ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas nodošanu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā ar nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.

729.pants. Lūguma par personas nodošanu pārbaude

(1) Pēc tam, kad saņemts lūgums nodot notiesāto personu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pārbauda, vai pastāv nosacījumi personas nodošanai.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par nodošanu, kompetentā iestāde ārvalstij papildus var pieprasīt:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātā persona ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;

2) likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī.

(3) Ja nepieciešams, kompetentā iestāde pirms pārbaudes pabeigšanas var pieprasīt, lai ārvalsts paziņo, kura soda noteikšanas procedūra – turpināšana vai mainīšana tiks piemērota.

 

 

 

755.pants. Lūguma par personas nodošanu pārbaude

(1) Pēc tam, kad saņemts lūgums nodot notiesāto personu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pārbauda, vai pastāv nosacījumi personas nodošanai.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par nodošanu, kompetentā iestāde ārvalstij papildus var pieprasīt:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātā persona ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;

2) likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī.

(3) Ja nepieciešams, kompetentā iestāde pirms pārbaudes pabeigšanas var pieprasīt, lai ārvalsts paziņo, kura soda noteikšanas procedūra – turpināšana vai mainīšana tiks piemērota.

730.pants. Pārbaudes pabeigšana

Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai ārvalstī;

2) piekrist personas nodošanai;

3) noraidīt lūgumu par personas nodošanu.

 

 

 

756.pants. Pārbaudes pabeigšana

Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai ārvalstī;

2) piekrist personas nodošanai;

3) noraidīt lūgumu par personas nodošanu.

731.pants. Lūgums nodrošināt soda izpildi aizbēgušai personai

(1) Kompetentā iestāde var iesniegt ārvalstij lūgumu nodrošināt soda izciešanu ārvalstī šīs valsts pilsonim, kas notiesāts Latvijā un aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti. Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma iesniegšanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ārvalsts kompetentā iestāde piemēro personai pagaidu apcietinājumu, norādot notiesātās personas datus, nodarījumu, par kuru noteikts sods, piemēroto soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

 

 

 

757.pants. Lūgums nodrošināt soda izpildi aizbēgušai personai

(1) Kompetentā iestāde var iesniegt ārvalstij lūgumu nodrošināt soda izciešanu ārvalstī šīs valsts pilsonim, kas notiesāts Latvijā un aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti. Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma iesniegšanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ārvalsts kompetentā iestāde piemēro personai pagaidu apcietinājumu, norādot notiesātās personas datus, nodarījumu, par kuru noteikts sods, piemēroto soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

732.pants. Lūgums pārņemt soda izpildei izraidīšanai pakļautu personu

(1) Kompetentā iestāde bez personas piekrišanas var iesniegt ārvalstij lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

(2) Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma kopiju par personas izraidīšanu un notiesātās personas viedokli par nodošanu.

 

 

 

758.pants. Lūgums pārņemt soda izpildei izraidīšanai pakļautu personu

(1) Kompetentā iestāde bez personas piekrišanas var iesniegt ārvalstij lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

(2) Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma kopiju par personas izraidīšanu un notiesātās personas viedokli par nodošanu.

 

733.pants. Notiesātās personas nodošana

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

 

 

 

759.pants. Notiesātās personas nodošana

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

734.pants. Personas nodošanas juridiskās sekas

(1) Līdz ar notiesātās personas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.

(2) Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:

1) persona ir izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes;

2) soda izpilde nav pabeigta un persona ir atgriezusies Latvijā.

(3) Kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti par apžēlošanu, amnestiju vai sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

 

 

 

760.pants. Personas nodošanas juridiskās sekas

(1) Līdz ar notiesātās personas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.

(2) Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:

1) persona ir izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes;

2) soda izpilde nav pabeigta un persona ir atgriezusies Latvijā.

(3) Kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti par apžēlošanu, amnestiju vai sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

 

23.sadaļa.

Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana.

 

834.

Juridiskā komisija

izteikt 23.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Astoņpadsmitā sadaļa. Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana“

 

Atbalstīt

Astoņpadsmitā sadaļa.

Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana

65.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvija.

 

 

 

68.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvija

735.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un likumības bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un likumības atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

(3) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) Latvijai ar ārvalsti pastāv līguma attiecības par otrā valstī piespriesto sodu izpildi;

2) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

3) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

4) notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu varētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

6) sprieduma taisīšanas brīdī nebija iestājies kriminālatbildības noilgums saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

7) ārvalstī pastāv vismaz viens no 762.pantā norādītajiem soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesliem.

 

 

 

761.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un likumības bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un likumības atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

(3) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) Latvijai ar ārvalsti pastāv līguma attiecības par otrā valstī piespriesto sodu izpildi;

2) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

3) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

4) notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu varētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

6) sprieduma taisīšanas brīdī nebija iestājies kriminālatbildības noilgums saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

7) ārvalstī pastāv vismaz viens no 762.pantā norādītajiem soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesliem.

736.pants. Kompetentā iestāde

Ārvalsts lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi Latvijā saņem un par to lemj Tieslietu ministrija.

 

 

 

762.pants. Kompetentā iestāde

Ārvalsts lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi Latvijā saņem un par to lemj Tieslietu ministrija.

737.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats ir:

1) šīs ārvalsts kompetentās iestādes rakstveida lūgums, kam pievienots spēkā stājies tiesas nolēmums pabeigtā kriminālprocesā un dokuments par soda nodošanu izpildei vai to apliecinātas kopijas;

2) kompetentās iestādes lēmums par ārvalsts lūguma pieņemšanu izskatīšanai un nodošanu tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots rīkojums par sprieduma nodošanu izpildei Latvijā.

 

 

 

763.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats ir:

1) šīs ārvalsts kompetentās iestādes rakstveida lūgums, kam pievienots spēkā stājies tiesas nolēmums pabeigtā kriminālprocesā un dokuments par soda nodošanu izpildei vai to apliecinātas kopijas;

2) kompetentās iestādes lēmums par ārvalsts lūguma pieņemšanu izskatīšanai un nodošanu tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots rīkojums par sprieduma nodošanu izpildei Latvijā.

738.pants. Ārvalsts lūguma atteikšanas iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības vai tās politisko uzskatu dēļ vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai izteikti militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

3) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

4) Latvijā notiek vai ar galīgu nolēmumu pabeigts kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

5) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

6) Latvijas kompetentā iestāde uzskata, ka ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

7) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu.

 

 

 

764.pants. Ārvalsts lūguma atteikšanas iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības vai tās politisko uzskatu dēļ vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai izteikti militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

3) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

4) Latvijā notiek vai ar galīgu nolēmumu pabeigts kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

5) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

6) Latvijas kompetentā iestāde uzskata, ka ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

7) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu.

739.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu kompetentā iestāde izskata desmit dienu laikā.

(2) Kompetentā iestāde noskaidro, vai pastāv ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats, nosacījumi un vai nav iemesli izpildes atteikšanai, un pieņem lūgumu izskatīšanai vai atsaka tā izpildi.

(3) Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Šā panta pirmajā daļā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas brīža.

(4) Ja nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, kompetentā iestāde pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(5) Par pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam.

(6) Ja lūgums pieņemts izskatīšanai, Tieslietu ministrija to kopā ar pielikumiem nodod tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai.

 

 

 

765.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu kompetentā iestāde izskata desmit dienu laikā.

(2) Kompetentā iestāde noskaidro, vai pastāv ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats, nosacījumi un vai nav iemesli izpildes atteikšanai, un pieņem lūgumu izskatīšanai vai atsaka tā izpildi.

(3) Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Šā panta pirmajā daļā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas brīža.

(4) Ja nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, kompetentā iestāde pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(5) Par pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam.

(6) Ja lūgums pieņemts izskatīšanai, Tieslietu ministrija to kopā ar pielikumiem nodod tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai.

740.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo sodu pēc ārvalsts lūguma par tajā piespriestā soda izpildi nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātā dzīves vai uzturēšanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt notiesātā stāvokli, taču tam iespēju robežās jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu tiesa izskata 55.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātais var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(5) Ja persona izskatīšanas brīdī atrodas apcietinājumā ārvalstī, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību pieprasa tās nodošanu Latvijai vai līdzdalības nodrošināšanu izpildāmā soda noteikšanas procesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(6) Tiesas lēmumu notiesātais un prokurors desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam kasācijas kārtībā.

(7) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas protestu vai sūdzību, kas iesniegta Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj starptautiskie Latvijai saistošie līgumi un šī nodaļa.

 

 

 

766.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo sodu pēc ārvalsts lūguma par tajā piespriestā soda izpildi nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātā dzīves vai uzturēšanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt notiesātā stāvokli, taču tam iespēju robežās jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu tiesa izskata 58.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātais var aicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(5) Ja persona izskatīšanas brīdī atrodas apcietinājumā ārvalstī, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību pieprasa tās nodošanu Latvijai vai līdzdalības nodrošināšanu izpildāmā soda noteikšanas procesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(6) Tiesas lēmumu notiesātais un prokurors desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam kasācijas kārtībā.

(7) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas protestu vai sūdzību, kas iesniegta Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj starptautiskie Latvijai saistošie līgumi un šī nodaļa.

741.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Brīvības atņemšanu vai arestu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods un Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

(2) Soda ilgumam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam soda ilgumam, taču tas nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā par tādu pašu nodarījumu paredzētā brīvības atņemšanas vai aresta maksimālo robežu.

(3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai brīvības atņemšanas vai aresta minimālajai robežai nav nozīmes, lemjot jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu.

(4) Viss laiks, kad notiesātais bijis aizturēts un ko pavadījis apcietinājumā un soda izpildes vietā sakarā ar nodarījumu, par kuru ārvalstī noteikts sods, ieskaitāms soda laikā.

(5) Brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(6) Ar brīvības atņemšanu saistītu ārvalstī piespriestu sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

(7) Ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā var noteikt nosacīti, ja tiesai ir pārliecība, ka notiesātais, sodu neizcietis, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādā gadījumā piemērojami tādi paši nosacījumi kā tad, ja persona tiktu notiesāta nosacīti Latvijā notikušā kriminālprocesā.

 

 

 

767.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Brīvības atņemšanu vai arestu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods un Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

(2) Soda ilgumam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam soda ilgumam, taču tas nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā par tādu pašu nodarījumu paredzētā brīvības atņemšanas vai aresta maksimālo robežu.

(3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai brīvības atņemšanas vai aresta minimālajai robežai nav nozīmes, lemjot jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu.

(4) Viss laiks, kad notiesātais bijis aizturēts un ko pavadījis apcietinājumā un soda izpildes vietā sakarā ar nodarījumu, par kuru ārvalstī noteikts sods, ieskaitāms soda laikā.

(5) Brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(6) Ar brīvības atņemšanu saistītu ārvalstī piespriestu sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

(7) Ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā var noteikt nosacīti, ja tiesai ir pārliecība, ka notiesātais, sodu neizcietis, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādā gadījumā piemērojami tādi paši nosacījumi kā tad, ja persona tiktu notiesāta nosacīti Latvijā notikušā kriminālprocesā.

742.pants. Latvijā izpildāma naudas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmu naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto naudas soda veida maksimālo robežu lēmuma taisīšanas brīdī.

(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

(5) Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šā panta ceturtajā daļā noteiktās robežas.

(6) Ja Latvijā izpildāmo naudas sodu nevar piedzīt, to var aizstāt ar tādu soda veidu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumos paredzētajā kārtībā. Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi.

 

 

 

768.pants. Latvijā izpildāma naudas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmu naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto naudas soda veida maksimālo robežu lēmuma taisīšanas brīdī.

(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

(5) Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šā panta ceturtajā daļā noteiktās robežas.

(6) Ja Latvijā izpildāmo naudas sodu nevar piedzīt, to var aizstāt ar tādu soda veidu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumos paredzētajā kārtībā. Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpil dīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi.

743.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tāda piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

(3) Lūgumu par konfiscētās mantas vai tās daļas atdošanu ārvalstij katrā konkrētā gadījumā izlemj kompetentā iestāde.

 

 

 

769.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tāda piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

(3) Lūgumu par konfiscētās mantas vai tās daļas atdošanu ārvalstij katrā konkrētā gadījumā izlemj kompetentā iestāde.

744.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

(2) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

(3) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

(4) Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

 

 

 

770.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

(2) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

(3) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

(4) Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

745.pants. Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpildīšanas kārtība

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz personu, kas Latvijā izcieš ārvalsts piespriesto sodu, attiecas Latvijā pieņemtie amnestijas un apžēlošanas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi.

(3) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts soda izpildīšanas lūgumu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(4) Ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē kompetentā iestāde. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos – izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(6) Persona, kas izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

 

 

 

771.pants. Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpildīšanas kārtība

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz personu, kas Latvijā izcieš ārvalsts piespriesto sodu, attiecas Latvijā pieņemtie amnestijas un apžēlošanas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi.

(3) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts soda izpildīšanas lūgumu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(4) Ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē kompetentā iestāde. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos – izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(6) Persona, kas izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

746.pants. Aizturēšana

(1) Kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten 12 personu, kas ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt šajā ārvalstī piespriestā ar brīvības atņemšanu saistītā soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar izvairīšanos no soda;

2) kompetentā iestāde saskata iespēju, ka notiesātais, par kuru ārvalsts iesniegusi ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas lūgumu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) kompetentā iestāde uzskata, ka aizmuguriski notiesātais, atrazdamies brīvībā, pretlikumīgi ietekmēs liecinošās personas vai viltos pierādījumus.

(2) Aizturētā persona jāatbrīvo, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav piemērots pagaidu apcietinājums.

 

835.

Juridiskā komisija

Aizstāt 746.panta pirmajā daļā vārdus “aiznākamās dienas pulksten 12“ ar vārdiem „48 stundām“.

 

Atbalstīt

 

772.pants. Aizturēšana

(1) Kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 48 stundām personu, kas ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt šajā ārvalstī piespriestā ar brīvības atņemšanu saistītā soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar izvairīšanos no soda;

2) kompetentā iestāde saskata iespēju, ka notiesātais, par kuru ārvalsts iesniegusi ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas lūgumu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) kompetentā iestāde uzskata, ka aizmuguriski notiesātais, atrazdamies brīvībā, pretlikumīgi ietekmēs liecinošās personas vai viltos pierādījumus.

(2) Aizturētā persona jāatbrīvo, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav piemērots pagaidu apcietinājums.

747.pants. Pagaidu apcietinājums

(1) Ja persona aizturēta 746.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Kompetentās iestādes ierosinājumu tiesnesis izskata tādā pašā kārtībā kā ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu gadījumā, kad kriminālprocess tiek nodots Latvijai.

(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesa, kura izskata ārvalsts lūgumu izpildīt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ja ir pamats uzskatīt, ka notiesātais izvairīsies no tiesas.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi soda izpildīšanas lūgumu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) kompetentā iestāde paziņojusi, ka nepieņem lūgumu izskatīšanai;

3) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

4) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

5) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

 

 

 

773.pants. Pagaidu apcietinājums

(1) Ja persona aizturēta 772.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Kompetentās iestādes ierosinājumu tiesnesis izskata tādā pašā kārtībā kā ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu gadījumā, kad kriminālprocess tiek nodots Latvijai.

(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesa, kura izskata ārvalsts lūgumu izpildīt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ja ir pamats uzskatīt, ka notiesātais izvairīsies no tiesas.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi soda izpildīšanas lūgumu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) kompetentā iestāde paziņojusi, ka nepieņem lūgumu izskatīšanai;

3) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

4) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

5) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

748.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

 

 

 

774.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

749.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

(1) Ja tiesas lēmums par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, tās pašas tiesas tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

(2) Ja tiesas lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments to atstājis spēkā, referējušais tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

 

 

 

775.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

(1) Ja tiesas lēmums par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, tās pašas tiesas tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

(2) Ja tiesas lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments to atstājis spēkā, referējušais tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

750.pants. Ārvalstī aizmuguriski (in absentia) piespriestā soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ja spriedums ārvalstī taisīts aizmuguriski, kompetentā iestāde, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tā izpildīšanu Latvijā, izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī aizmuguriski piespriestā soda izpildīšanu;

2) personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt sūdzību ar prasību par aizmuguriski iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību notiesātais iesniedz Latvijas kompetentajai iestādei. Ja sūdzībā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Paziņojuma norakstu ar atzīmi par tā izsniegšanu notiesātajam Tieslietu ministrija nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējam.

 

 

 

776.pants. Ārvalstī aizmuguriski (in absentia) piespriestā soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ja spriedums ārvalstī taisīts aizmuguriski, kompetentā iestāde, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tā izpildīšanu Latvijā, izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī aizmuguriski piespriestā soda izpildīšanu;

2) personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt sūdzību ar prasību par aizmuguriski iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību notiesātais iesniedz Latvijas kompetentajai iestādei. Ja sūdzībā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Paziņojuma norakstu ar atzīmi par tā izsniegšanu notiesātajam Tieslietu ministrija nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējam.

751.pants. Sūdzības iesniegšana ārvalstij

(1) Ja notiesātais likumā noteiktajā termiņā iesniedz sūdzību, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē valstī, kas piespriedusi sodu, kompetentā iestāde atliek lūguma izskatīšanu.

(2) Ja apsūdzētais bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies ārvalstī pēc tiesas uzaicinājuma, kas izsniegts ne vēlāk kā 21 dienu pirms atkārtotās izskatīšanas uzsākšanas dienas, sūdzība tiek atzīta par neiesniegtu un kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas lūgumu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta notiesātā klātbūtnē.

(3) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, kompetentā iestāde lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējam.

(4) Ja aizmuguriski notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij sūdzības izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kas piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī aizmuguriski notiesātais, kas iesniedzis sūdzību valstij, kas piespriedusi sodu, Latvijā apcietināts sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, kompetentā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju un saskaņo laiku, kad notiesāto var nodot ārvalstij līdzdalībai sūdzības izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, notiesātais sūdzības izskatīšanā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Līdzdalība ar tehnisko līdzekļu starpniecību neietekmē notiesātā procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja notiesātais juridiskās palīdzības saņemšanai aicinājis ārvalsts advokātu, viņam ir tiesības tikties ar notiesāto konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties sūdzības izskatīšanā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(7) Ārvalsts advokāta aicināšana neietekmē notiesātā tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

 

 

 

777.pants. Sūdzības iesniegšana ārvalstij

(1) Ja notiesātais likumā noteiktajā termiņā iesniedz sūdzību, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē valstī, kas piespriedusi sodu, kompetentā iestāde atliek lūguma izskatīšanu.

(2) Ja apsūdzētais bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies ārvalstī pēc tiesas uzaicinājuma, kas izsniegts ne vēlāk kā 21 dienu pirms atkārtotās izskatīšanas uzsākšanas dienas, sūdzība tiek atzīta par neiesniegtu un kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas lūgumu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta notiesātā klātbūtnē.

(3) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, kompetentā iestāde lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējam.

(4) Ja aizmuguriski notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij sūdzības izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kas piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī aizmuguriski notiesātais, kas iesniedzis sūdzību valstij, kas piespriedusi sodu, Latvijā apcietināts sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, kompetentā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju un saskaņo laiku, kad notiesāto var nodot ārvalstij līdzdalībai sūdzības izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, notiesātais sūdzības izskatīšanā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Līdzdalība ar tehnisko līdzekļu starpniecību neietekmē notiesātā procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja notiesātais juridiskās palīdzības saņemšanai aicinājis ārvalsts advokātu, viņam ir tiesības tikties ar notiesāto konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties sūdzības izskatīšanā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(7) Ārvalsts advokāta aicināšana neietekmē notiesātā tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

752.pants. Sūdzības iesniegšana Latvijai

(1) Ja aizmuguriski notiesātais pieprasa sūdzības izskatīšanu Latvijas tiesā, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsti un nodod sūdzību, kā arī ārvalsts lūgumu kopā ar pielikumiem tiesai, kas būtu kompetenta izskatīt lietu, ja kriminālprocess notiktu Latvijā.

(2) No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, kriminālprocess turpinās Latvijā un notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības, tajā skaitā tiesības aicināt Latvijas advokātu par aizstāvi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

778.pants. Sūdzības iesniegšana Latvijai

(1) Ja aizmuguriski notiesātais pieprasa sūdzības izskatīšanu Latvijas tiesā, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsti un nodod sūdzību, kā arī ārvalsts lūgumu kopā ar pielikumiem tiesai, kas būtu kompetenta izskatīt lietu, ja kriminālprocess notiktu Latvijā.

(2) No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, kriminālprocess turpinās Latvijā un notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības, tajā skaitā tiesības aicināt advokātu par aizstāvi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

753.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Uzaicinājums uz tiesu apsūdzētajam jāizsniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas, ja vien viņš nav izteicis nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(2) Ja notiesātā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, tiesa ir atbrīvota no lietas izskatīšanas un jautājums par ārvalstī aizmuguriski piespriesta soda izpildīšanu Latvijā tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā par klātbūtnē piespriestu sodu.

(3) Ja ārvalsts likums to pieļauj, sūdzības izskatīšanā procesuālās darbības ar ārvalstī esošajām personām var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(4) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Latvijā izpildāmā soda noteikšanu bez lietas izskatīšanas pēc būtības;

2) lēmumu par aizmuguriski taisītā ārvalsts tiesas nolēmuma atcelšanu un par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā no kriminālvajāšanas stadijas.

 

 

 

779.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Uzaicinājums uz tiesu apsūdzētajam jāizsniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas, ja vien viņš nav izteicis nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(2) Ja notiesātā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, tiesa ir atbrīvota no lietas izskatīšanas un jautājums par ārvalstī aizmuguriski piespriesta soda izpildīšanu Latvijā tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā par klātbūtnē piespriestu sodu.

(3) Ja ārvalsts likums to pieļauj, sūdzības izskatīšanā procesuālās darbības ar ārvalstī esošajām personām var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(4) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Latvijā izpildāmā soda noteikšanu bez lietas izskatīšanas pēc būtības;

2) lēmumu par aizmuguriski taisītā ārvalsts tiesas nolēmuma atcelšanu un par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā no kriminālvajāšanas stadijas.

754.pants. Ārvalsts materiālu izmantošana

(1) Tiesa, kurai piekrīt ārvalstī aizmuguriski notiesātās personas sūdzības izskatīšana, ar kompetentās iestādes starpniecību pieprasa nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus.

(2) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī saskaņā ar tajā noteikto procesuālo kārtību, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

 

 

 

780.pants. Ārvalsts materiālu izmantošana

(1) Tiesa, kurai piekrīt ārvalstī aizmuguriski notiesātās personas sūdzības izskatīšana, ar kompetentās iestādes starpniecību pieprasa nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus.

(2) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī saskaņā ar tajā noteikto procesuālo kārtību, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

755.pants. Ārpustiesas kārtībā ārvalstī noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšana Latvijā

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, kompetentā iestāde izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) 30 dienu laikā, iesniedzot sūdzību Latvijas kompetentajai iestādei, notiesātais var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

(3) Sūdzības iesniegšanai par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā sūdzībai, ja sods piespriests aizmuguriski.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

836.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 755.pant otrās daļas ievadteikumā vārdu “notiesātais” ar vārdiem “persona, kurai ārvalstī noteikts sods”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

781.pants. Ārpustiesas kārtībā ārvalstī noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšana Latvijā

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, kompetentā iestāde izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) 30 dienu laikā, iesniedzot sūdzību Latvijas kompetentajai iestādei, persona var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas  klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar viņas neierašanos.

(3) Sūdzības iesniegšanai par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā sūdzībai, ja sods piespriests aizmuguriski.

756.pants. Noilgumi

(1) Ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie kriminālatbildības un soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, vienādā mērā ietekmē to arī Latvijā.

 

 

 

782.pants. Noilgumi

(1) Ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie kriminālatbildības un soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, vienādā mērā ietekmē to arī Latvijā.

757.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saska ņā ar amnestiju vai apžēlošanu, tikusi par to pašu nodarījumu attaisnota.

 

 

 

783.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu, tikusi par to pašu nodarījumu attaisnota.

758.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam saskaņā ar Krimināllikumā noteikto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

 

 

 

784.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam saskaņā ar Krimināllikumā noteikto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

759.pants. Soda izpildes atlikšana

Ārvalstī piespriestā soda izpildi Latvijā var atlikt tādos pašos gadījumos un tādā pašā kārtībā kā Latvijā piespriesta soda izpildi.

 

 

 

785.pants. Soda izpildes atlikšana

Ārvalstī piespriestā soda izpildi Latvijā var atlikt tādos pašos gadījumos un tādā pašā kārtībā kā Latvijā piespriesta soda izpildi.

66.nodaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī.

 

 

 

69.nodaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī

760.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

(1) Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī ir šā soda likumības un pamatotības atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu piespriests šajā valstī notikušā kriminālprocesā.

(2) Nosacījumi lūguma iesniegšanai ārvalstij par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ir šādi:

1) Latvijai ir līgumiskas attiecības ar ārvalsti par otras valsts piespriesto sodu izpildīšanu;

2) nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar ārvalsts likumu;

3) notiesātais būtu krimināli sodāms, ja kriminālprocess notiktu ārvalstī;

4) spriedums, ar kuru noteikts sods, Latvijā stājies spēkā;

5) Latvija iesniegusi ārvalstij soda izpildīšanas lūgumu kopā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei.

 

 

 

786.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

(1) Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī ir šā soda likumības un pamatotības atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu piespriests šajā valstī notikušā kriminālprocesā.

(2) Nosacījumi lūguma iesniegšanai ārvalstij par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ir šādi:

1) Latvijai ir līgumiskas attiecības ar ārvalsti par otras valsts piespriesto sodu izpildīšanu;

2) nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar ārvalsts likumu;

3) notiesātais būtu krimināli sodāms, ja kriminālprocess notiktu ārvalstī;

4) spriedums, ar kuru noteikts sods, Latvijā stājies spēkā;

5) Latvija iesniegusi ārvalstij soda izpildīšanas lūgumu kopā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei.

761.pants. Kompetentā iestāde

Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūgumu ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

 

 

 

787.pants. Kompetentā iestāde

Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūgumu ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

762.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesli

Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja pastāv 760.panta otrajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi iemesli:

1) notiesātā persona neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo vai parasti uzturas ārvalstī;

2) soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju;

3) notiesātā persona ārvalstī izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc ārvalsts piespriestā soda izciešanas;

4) ārvalsts ir notiesātās personas pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas sociālo rehabilitāciju;

5) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu.

 

 

 

788.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesli

Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja pastāv 786.panta otrajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi iemesli:

1) notiesātā persona neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo vai parasti uzturas ārvalstī;

2) soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju;

3) notiesātā persona ārvalstī izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc ārvalsts piespriestā soda izciešanas;

4) ārvalsts ir notiesātās personas pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas sociālo rehabilitāciju;

5) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu.

763.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgums

(1) Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgumā papildus 650.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv nosacījumi un iemesli soda izpildīšanai ārvalstī.

(2) Lūgumam pievieno:

1) tiesas nolēmuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

2) rīkojuma par sprieduma nodošanu izpildei oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3) inkriminētā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu.

(3) Pēc ārvalsts pieprasījuma iesniedz tai krimināllietu vai tajā esošo dokumentu apliecinātas kopijas.

(4) Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildi ārvalstī, kompetentā iestāde ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpilde ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka 17.sadaļas paredzētajā kārtībā.

 

 

 

789.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgums

(1) Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgumā papildus 666.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv nosacījumi un iemesli soda izpildīšanai ārvalstī.

(2) Lūgumam pievieno:

1) tiesas nolēmuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

2) rīkojuma par sprieduma nodošanu izpildei oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3) inkriminētā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu.

(3) Pēc ārvalsts pieprasījuma iesniedz tai krimināllietu vai tajā esošo dokumentu apliecinātas kopijas.

(4) Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildi ārvalstī, kompetentā iestāde ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpilde ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka Trīspadsmitās sadaļas paredzētajā kārtībā.

764.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

(1) Pēc Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas ārvalstij Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildi saistītas darbības.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad personai pirms lūguma iesniegšanas piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums un tā notiesāta ar brīvības atņemšanu. Šādā gadījumā var uzsākt brīvības atņemšanas soda izpildi.

(3) Kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma iesniegšanas par soda izpildīšanu ārvalstī.

 

 

 

790.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

(1) Pēc Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas ārvalstij Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildi saistītas darbības.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad personai pirms lūguma iesniegšanas piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums un tā notiesāta ar brīvības atņemšanu. Šādā gadījumā var uzsākt brīvības atņemšanas soda izpildi.

(3) Kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma iesniegšanas par soda izpildīšanu ārvalstī.

765.pants. Apcietinājums

(1) Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka notiesātais ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Latvijas kompetentā iestāde var lūgt ārvalstij notiesāto apcietināt līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.

(2) Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, sprieduma izpildīšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

(3) Latvijā apcietinātā persona nododama ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpilde nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par tās turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.

(4) Ja ārvalsts likumi to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(5) Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta nodota jaunai izskatīšanai, kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti un var iesniegt lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

 

 

 

791.pants. Apcietinājums

(1) Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka notiesātais ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Latvijas kompetentā iestāde var lūgt ārvalstij notiesāto apcietināt līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.

(2) Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, sprieduma izpildīšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

(3) Latvijā apcietinātā persona nododama ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpilde nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par tās turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.

(4) Ja ārvalsts likumi to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(5) Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta nodota jaunai izskatīšanai, kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti un var iesniegt lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

766.pants. Latvijas tiesības soda izpildes laikā ārvalstī

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī, var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.

(2) Ja tiesas nolēmumu atceļ, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildi.

(3) Ja pārskatīšanas rezultātā tiesas nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildes nosacījumiem, kompetentā iestāde iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildi.

(4) Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc kompetentā iestāde to nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti soda izpildīšanas lūgumi, bet no kurām nav saņemta informācija par izpildes pabeigšanu.

(5) Notiesāto personu, kurai sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kartībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi.

 

 

 

792.pants. Latvijas tiesības soda izpildes laikā ārvalstī

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī, var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.

(2) Ja tiesas nolēmumu atceļ, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildi.

(3) Ja pārskatīšanas rezultātā tiesas nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildes nosacījumiem, kompetentā iestāde iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildi.

(4) Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc kompetentā iestāde to nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti soda izpildīšanas lūgumi, bet no kurām nav saņemta informācija par izpildes pabeigšanu.

(5) Notiesāto personu, kurai sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kartībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi.

767.pants. Soda izpildes tiesību atgūšana

(1) Latvija atgūst soda izpildes tiesības, ja:

1) lūgums atsaukts, pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;

2) ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;

3) ārvalsts nepārprotami nerealizē savas soda izpildes tiesības, kaut gan paziņojusi par nodomu to izpildīt;

4) ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpilde tajā vairs nav iespējama.

(2) Ja soda izpildīšanas lūgums anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.

(3) Neatkarīgi no soda izpildes vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.

(4) Soda izpilde Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildes pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par spriedumu savstarpēju izpildīšanu.

 

 

 

793.pants. Soda izpildes tiesību atgūšana

(1) Latvija atgūst soda izpildes tiesības, ja:

1) lūgums atsaukts, pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;

2) ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;

3) ārvalsts nepārprotami nerealizē savas soda izpildes tiesības, kaut gan paziņojusi par nodomu to izpildīt;

4) ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpilde tajā vairs nav iespējama.

(2) Ja soda izpildīšanas lūgums anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.

(3) Neatkarīgi no soda izpildes vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.

(4) Soda izpilde Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildes pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par spriedumu savstarpēju izpildīšanu.

768.pants. Noilgumi

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti par Latvijas Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.

(2) Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildei Latvijā pēc izpildes tiesību atgūšanas.

 

 

 

794.pants. Noilgumi

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti par Latvijas Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.

(2) Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildei Latvijā pēc izpildes tiesību atgūšanas.

24.sadaļa.

Palīdzība procesuālo darbību izpildē.

 

837.

Juridiskā komisija

Izteikt 24.sadaļa nosaukumu šādā redakcijā:

“Deviņpadsmitā sadaļa. Palīdzība procesuālo darbību izpildē”

 

Atbalstīt

Deviņpadsmitā sadaļa.

Palīdzība procesuālo darbību izpildē

67.nodaļa Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību izpildē.

 

 

 

70.nodaļa Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību izpildē

769.pants. Pamats palīdzībai ārvalstij procesuālās darbības izpildē

Procesuālās palīdzības pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības izpildē;

2) Latvijas kompetentās iestādes lēmums par procesuālās darbības izpildes pieļaujamību.

 

 

 

795.pants. Pamats palīdzībai ārvalstij procesuālās darbības izpildē

Procesuālās palīdzības pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības izpildē;

2) Latvijas kompetentās iestādes lēmums par procesuālās darbības izpildes pieļaujamību.

770.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas procesa stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Iztiesāšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja valstis vai to kompetentās iestādes ir vienojušās par tiešo sazināšanos, lūgumus izskata un izlemj attiecīgās iestādes.

 

 

 

796.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas procesa stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Iztiesāšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja valstis vai to kompetentās iestādes ir vienojušās par tiešo sazināšanos, lūgumus izskata un izlemj attiecīgās iestādes.

771.pants. Ārvalsts lūguma izpildes procesuālā kārtība

(1) Lūgumu par procesuālo palīdzību izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lūgumu var izpildīt citā kārtībā, ja to lūdz ārvalsts un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(3) Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde var atļaut ārvalsts pārstāvim piedalīties procesuālās darbības veikšanā vai personiski to veikt lūguma izpildes iestādes pārstāvja klātbūtnē.

 

 

 

797.pants. Ārvalsts lūguma izpildes procesuālā kārtība

(1) Lūgumu par procesuālo palīdzību izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lūgumu var izpildīt citā kārtībā, ja to lūdz ārvalsts un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(3) Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde var atļaut ārvalsts pārstāvim piedalīties procesuālās darbības veikšanā vai personiski to veikt lūguma izpildes iestādes pārstāvja klātbūtnē.

772.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Lūgumu par procesuālās palīdzības sniegšanu izlemj nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja lūguma izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, to pieprasa no lūguma iesniedzēja.

(2) Izskatot ārvalsts lūgumu, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes iespējamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos izpildīt lūgumu vai tā daļu, motivējot atteikumu.

(3) Pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij, ja ir atteikta lūguma vai tā daļas izpilde vai ja ārvalsts to lūgusi.

 

 

 

798.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Lūgumu par procesuālās palīdzības sniegšanu izlemj nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja lūguma izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, to pieprasa no lūguma iesniedzēja.

(2) Izskatot ārvalsts lūgumu, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes iespējamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos izpildīt lūgumu vai tā daļu, motivējot atteikumu.

(3) Pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij, ja ir atteikta lūguma vai tā daļas izpilde vai ja ārvalsts to lūgusi.

773.pants. Ārvalsts lūguma izpilde

(1) Ārvalsts lūgumu izpilda izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa kompetentās iestādes uzdevumā.

(2) Lūguma izpildes iestāde pēc kompetentās iestādes norādījuma savlaicīgi informē ārvalsti par procesuālās darbības izpildes vietu un laiku. Lūguma izpildes rezultātā iegūtos materiālus kompetentā iestāde nosūta ārvalstij.

(3) Ja procesuālā darbība nav izpildīta vai izpildīta daļēji, ārvalstij paziņo lūguma neizpildes iemeslus.

 

 

 

799.pants. Ārvalsts lūguma izpilde

(1) Ārvalsts lūgumu izpilda izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa kompetentās iestādes uzdevumā.

(2) Lūguma izpildes iestāde pēc kompetentās iestādes norādījuma savlaicīgi informē ārvalsti par procesuālās darbības izpildes vietu un laiku. Lūguma izpildes rezultātā iegūtos materiālus kompetentā iestāde nosūta ārvalstij.

(3) Ja procesuālā darbība nav izpildīta vai izpildīta daļēji, ārvalstij paziņo lūguma neizpildes iemeslus.

774.pants. Lūguma izpildes atteikuma iemesli

Lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) lūgums saistīts ar politisku nodarījumu;

2) lūguma izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

3) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

 

 

 

800.pants. Lūguma izpildes atteikuma iemesli

Lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) lūgums saistīts ar politisku nodarījumu;

2) lūguma izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

3) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

775.pants. Procesuālās darbības izpilde ar tehnisko līdzekļu starpniecību

(1) Pēc ārvalsts lūguma vai pēc izpildes iestādes priekšlikuma ar ārvalsts piekrišanu procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(2) Procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību veic lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā tās kompetenta amatpersona. Ja nepieciešams, šādā procesuālo darbību izpildē Latvijā vai ārvalstī piedalās tulks.

(3) Lūguma izpildes iestādes pārstāvis apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina procesuālās darbības norisi Latvijā un tās atbilstību Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(4) Ja procesuālās darbības izpildes gaitā tiek pārkāpti Latvijas kriminālprocesa pamatprincipi, izpildes iestādes pārstāvis nekavējoties veic pasākumu, lai šī darbība turpinātos saskaņā ar minētajiem principiem.

(5) Personai, kas uzaicināta sniegt liecības, ir tiesības nesniegt liecību arī tad, ja tas izriet no lūguma iesniedzējas valsts likumiem.

 

 

 

801.pants. Procesuālās darbības izpilde ar tehnisko līdzekļu starpniecību

(1) Pēc ārvalsts lūguma vai pēc izpildes iestādes priekšlikuma ar ārvalsts piekrišanu procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(2) Procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību veic lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā tās kompetenta amatpersona. Ja nepieciešams, šādā procesuālo darbību izpildē Latvijā vai ārvalstī piedalās tulks.

(3) Lūguma izpildes iestādes pārstāvis apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina procesuālās darbības norisi Latvijā un tās atbilstību Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(4) Ja procesuālās darbības izpildes gaitā tiek pārkāpti Latvijas kriminālprocesa pamatprincipi, izpildes iestādes pārstāvis nekavējoties veic pasākumu, lai šī darbība turpinātos saskaņā ar minētajiem principiem.

(5) Personai, kas uzaicināta sniegt liecības, ir tiesības nesniegt liecību arī tad, ja tas izriet no lūguma iesniedzējas valsts likumiem.

776.pants. Piespiedu līdzekļu piemērošana

Latvija var atteikt piespiedu līdzekļa piemērošanu par nodarījumu, kas Latvijā nav krimināli sodāms, ja:

1) ar lūguma iesniedzēju valsti tai nav līguma par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās;

2) šāds līgums ir, bet ārvalsts tajā apņēmusies piemērot piespiedu līdzekļus tikai par savā valstī krimināli sodāmiem nodarījumiem.

 

 

 

802.pants. Piespiedu līdzekļu piemērošana

Latvija var atteikt piespiedu līdzekļa piemērošanu par nodarījumu, kas Latvijā nav krimināli sodāms, ja:

1) ar lūguma iesniedzēju valsti tai nav līguma par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās;

2) šāds līgums ir, bet ārvalsts tajā apņēmusies piemērot piespiedu līdzekļus tikai par savā valstī krimināli sodāmiem nodarījumiem.

777.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izpilde

Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību pēc ārvalsts lūguma izpilda tikai tad, ja tas būtu pieļauts Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu.

 

 

 

803.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību izpilde

Speciālo izmeklēšanas darbību pēc ārvalsts lūguma izpilda tikai tad, ja tas būtu pieļauts Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu.

778.pants. Personas pagaidu nodošana

(1) Pēc ārvalsts lūguma personu, kura Latvijā ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku var nodot ārvalstij liecību sniegšanai vai konfrontēšanai ar nosacījumu, ka šī persona nekavējoties pēc procesuālās darbības izpildes, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu tiks nodota atpakaļ Latvijai.

(2) Nodošanu var atteikt, ja:

1) aizturētā, apcietinātā vai notiesātā persona tam nepiekrīt;

2) šīs personas klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesā, kas notiek Latvijā;

3) pārvietošana liedz iespēju kriminālprocesu Latvijā pabeigt saprātīgos termiņos;

4) ir citi būtiski iemesli.

(3) Termiņu, ko persona pēc ārvalsts lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita drošības līdzekļa un izciestā soda termiņā.

 

 

 

804.pants. Personas pagaidu nodošana

(1) Pēc ārvalsts lūguma personu, kura Latvijā ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku var nodot ārvalstij liecību sniegšanai vai konfrontēšanai ar nosacījumu, ka šī persona nekavējoties pēc procesuālās darbības izpildes, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu tiks nodota atpakaļ Latvijai.

(2) Nodošanu var atteikt, ja:

1) aizturētā, apcietinātā vai notiesātā persona tam nepiekrīt;

2) šīs personas klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesā, kas notiek Latvijā;

3) pārvietošana liedz iespēju kriminālprocesu Latvijā pabeigt saprātīgos termiņos;

4) ir citi būtiski iemesli.

(3) Termiņu, ko persona pēc ārvalsts lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita drošības līdzekļa un izciestā soda termiņā.

779.pants. Personas pagaidu pieņemšana

(1) Ja ārvalsts lūdz, lai persona, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu šajā ārvalstī, procesuālās darbības izpildes laikā atrastos Latvijā, kompetentā iestāde var atļaut šo personu pieņemt uz procesuālās darbības izpildes laiku.

(2) Personu, kura Latvijā nogādāta pēc ārvalsts lūguma, tur apcietinājumā uz 669.panta pirmās daļas 1.punktā minētā dokumenta pamata. Pēc lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu.

 

 

 

805.pants. Personas pagaidu pieņemšana

(1) Ja ārvalsts lūdz, lai persona, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu šajā ārvalstī, procesuālās darbības izpildes laikā atrastos Latvijā, kompetentā iestāde var atļaut šo personu pieņemt uz procesuālās darbības izpildes laiku.

(2) Personu, kura Latvijā nogādāta pēc ārvalsts lūguma, tur apcietinājumā uz 689.panta pirmās daļas 1.punktā minētā dokumenta pamata. Pēc lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu.

780.pants. Personas pagaidu nodošanas vai pieņemšanas izpilde

Kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti un veikt personas nodošanu vai pieņemšanu uz laiku.

 

 

 

806.pants. Personas pagaidu nodošanas vai pieņemšanas izpilde

Kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti un veikt personas nodošanu vai pieņemšanu uz laiku.

781.pants. Personas imunitāte

(1) Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas lūguma vai ar Latvijas piekrišanu ārvalsts lūguma izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt kriminālprocesu par nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

 

 

 

807.pants. Personas imunitāte

(1) Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas lūguma vai ar Latvijas piekrišanu ārvalsts lūguma izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt kriminālprocesu par nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

782.pants. Priekšmeta nodošana ārvalstij

Pēc ārvalsts lūguma tai var nodot priekšmetu, kas ir nepieciešams kā lietiskais pierādījums. Ja nepieciešams, Latvijas kompetentā iestāde pieprasa garantijas, ka priekšmets tiks atdots.

 

 

 

808.pants. Priekšmeta nodošana ārvalstij

Pēc ārvalsts lūguma tai var nodot priekšmetu, kas ir nepieciešams kā lietiskais pierādījums. Ja nepieciešams, Latvijas kompetentā iestāde pieprasa garantijas, ka priekšmets tiks atdots.

783.pants. Ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanas kārtība

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde organizē ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanu Latvijā esošai personai. Par to izsniegšanu sastāda protokolu atbilstoši 320.panta prasībām.

 

 

 

809.pants. Ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanas kārtība

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde organizē ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanu Latvijā esošai personai. Par to izsniegšanu sastāda protokolu atbilstoši 327.panta prasībām.

68.nodaļa. Lūgums ārvalstij procesuālās darbības izpildē.

 

 

 

71.nodaļa. Lūgums ārvalstij procesuālās darbības izpildē

784.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno 785.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

(2) Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

(3) Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij.

 

 

 

810.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno 811.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

(2) Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

(3) Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij.

785.pants. Lūgums par procesuālās darbības izpildi ārvalstī

(1) Lūgumu par procesuālās darbības izpildi ārvalstī sastāda atbilstoši 650.pantam, un tam pievieno dokumentus, kas būtu nepieciešami, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu.

(2) Ārvalstij var lūgt:

1) atļaut Latvijas amatpersonai piedalīties procesuālās darbības izpildē;

2) paziņot procesuālās darbības izpildes vietu un laiku;

3) veikt procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

 

 

 

811.pants. Lūgums par procesuālās darbības izpildi ārvalstī

(1) Lūgumu par procesuālās darbības izpildi ārvalstī sastāda atbilstoši 666.pantam, un tam pievieno dokumentus, kas būtu nepieciešami, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu.

(2) Ārvalstij var lūgt:

1) atļaut Latvijas amatpersonai piedalīties procesuālās darbības izpildē;

2) paziņot procesuālās darbības izpildes vietu un laiku;

3) veikt procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

786.pants. Lūgums par personas pagaidu nodošanu

(1) Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma var lūgt, lai personu, kura ārvalstī ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku nodod procesuālo darbību izpildei.

(2) Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja ierosinājuma var lūgt ārvalsti, lai tā pieņem uz laiku personu, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā, ja tās klātbūtne nepieciešama procesuālās darbības izpildei ārvalstī.

 

 

 

812.pants. Lūgums par personas pagaidu nodošanu

(1) Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma var lūgt, lai personu, kura ārvalstī ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku nodod procesuālo darbību izpildei.

(2) Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja ierosinājuma var lūgt ārvalsti, lai tā pieņem uz laiku personu, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā, ja tās klātbūtne nepieciešama procesuālās darbības izpildei ārvalstī.

 

787.pants. Uz Latviju uzaicinātās personas imunitāte

(1) Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas iestādes uzaicinājuma procesuālo darbību izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

 

 

 

813.pants. Uz Latviju uzaicinātās personas imunitāte

(1) Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas iestādes uzaicinājuma procesuālo darbību izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

25.sadaļa.

Atsevišķi starptautiskās sadarbības jautājumi.

 

838.

Juridiskā komisija

Izteikt 25.sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Divdesmitā sadaļa. Atsevišķi starptautiskās sadarbības jautājumi”

 

Atbalstīt

Divdesmitā sadaļa.

 Atsevišķi starptautiskās sadarbības jautājumi

69.nodaļa. Apvienotās izmeklēšanas grupas.

 

 

 

71.nodaļa. Apvienotās izmeklēšanas grupas

788.pants. Apvienotā izmeklēšanas grupa un tās veidošanas nosacījumi

(1) Apvienotā izmeklēšanas grupa ir Latvijas un vienas ārvalsts vai vairāku ārvalstu pirmstiesas procesa veikšanai pilnvarotu amatpersonu kopīga darbība vienā valstī notiekoša kriminālprocesa ietvaros.

(2) Apvienoto izmeklēšanas grupu izveido konkrēta kriminālprocesa izdarīšanai, iesaistītajām valstīm savstarpēji vienojoties par tās vadītāju, sastāvu un darbības periodu.

(3) Apvienoto izmeklēšanas grupu izveido nolūkā novērst procesa neattaisnotu novilcināšanu, kas saistīta ar nepieciešamību veikt izmeklēšanas darbības vairākās valstīs, it īpaši gadījumos, kad vairākas valstis uzsākušas kriminālprocesu par vienu un to pašu nodarījumu vai nozīmīgs izmeklēšanas apjoms veicams ārpus tās valsts teritorijas, kurā notiek kriminālprocess.

 

 

 

814.pants. Apvienotā izmeklēšanas grupa un tās veidošanas nosacījumi

(1) Apvienotā izmeklēšanas grupa ir Latvijas un vienas ārvalsts vai vairāku ārvalstu pirmstiesas procesa veikšanai pilnvarotu amatpersonu kopīga darbība vienā valstī notiekoša kriminālprocesa ietvaros.

(2) Apvienoto izmeklēšanas grupu izveido konkrēta kriminālprocesa izdarīšanai, iesaistītajām valstīm savstarpēji vienojoties par tās vadītāju, sastāvu un darbības periodu.

(3) Apvienoto izmeklēšanas grupu izveido nolūkā novērst procesa neattaisnotu novilcināšanu, kas saistīta ar nepieciešamību veikt izmeklēšanas darbības vairākās valstīs, it īpaši gadījumos, kad vairākas valstis uzsākušas kriminālprocesu par vienu un to pašu nodarījumu vai nozīmīgs izmeklēšanas apjoms veicams ārpus tās valsts teritorijas, kurā notiek kriminālprocess.

789.pants. Kompetentā amatpersona

Latvijas vārdā vienošanos par apvienotās izmeklēšanas grupas izveidošanu paraksta ģenerālprokurors vai – konkrētas vienošanās noslēgšanai – viņa pilnvarota persona.

 

 

 

815.pants. Kompetentā amatpersona

Latvijas vārdā vienošanos par apvienotās izmeklēšanas grupas izveidošanu paraksta ģenerālprokurors vai – konkrētas vienošanās noslēgšanai – viņa pilnvarota persona.

790.pants. Apvienotās izmeklēšanas grupas darbības pamats Latvijā

Apvienotās izmeklēšanas grupas darbības pamats Latvijā ir 789.pantā paredzētās amatpersonas parakstīta vienošanās par Latvijas piedalīšanos šādas grupas izveidošanā.

 

 

 

816.pants. Apvienotās izmeklēšanas grupas darbības pamats Latvijā

Apvienotās izmeklēšanas grupas darbības pamats Latvijā ir 815.pantā paredzētās amatpersonas parakstīta vienošanās par Latvijas piedalīšanos šādas grupas izveidošanā.

791.pants. Apvienotās izmeklēšanas grupas vadītājs un viņa pilnvaras

(1) Apvienotās izmeklēšanas grupas vadītājs (turpmāk šajā nodaļā – vadītājs) ir tās valsts pārstāvis, kurā notiek kriminālprocess.

(2) Vadītāja iecelšana ir vienošanās neatņemama sastāvdaļa. Vadītāja nomaiņa var notikt vienīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu.

(3) Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, viņam ir šādas pilnvaras:

1) īstenot visas procesuālās tiesības, kādas viņam būtu, ja process notiktu tikai Latvijā;

2) uzdot piekomandētajam grupas dalībniekam patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā;

3) uzdot piekomandētajam grupas dalībniekam veikt noteiktu izmeklēšanas apjomu valstī, kuras pārstāvis viņš ir;

4) izlemt, kādā apjomā iepazīstināt katru apvienotās grupas dalībnieku ar grupas rīcībā esošo informāciju.

(4) Dalībvalstis vienojoties var noteikt citādu vadītāja pilnvaru apjomu.

 

 

 

817.pants. Apvienotās izmeklēšanas grupas vadītājs un viņa pilnvaras

(1) Apvienotās izmeklēšanas grupas vadītājs (turpmāk šajā nodaļā – vadītājs) ir tās valsts pārstāvis, kurā notiek kriminālprocess.

(2) Vadītāja iecelšana ir vienošanās neatņemama sastāvdaļa. Vadītāja nomaiņa var notikt vienīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu.

(3) Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, viņam ir šādas pilnvaras:

1) īstenot visas procesuālās tiesības, kādas viņam būtu, ja process notiktu tikai Latvijā;

2) uzdot piekomandētajam grupas dalībniekam patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā;

3) uzdot piekomandētajam grupas dalībniekam veikt noteiktu izmeklēšanas apjomu valstī, kuras pārstāvis viņš ir;

4) izlemt, kādā apjomā iepazīstināt katru apvienotās grupas dalībnieku ar grupas rīcībā esošo informāciju.

(4) Dalībvalstis vienojoties var noteikt citādu vadītāja pilnvaru apjomu.

792.pants. Ārvalsts piekomandētais dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas grupā

(1) Latvijā notiekošajā kriminālprocesā piekomandētais grupas dalībnieks ir citas dalībvalsts pārstāvis tajā.

(2) Apvienotajā izmeklēšanas grupā var ietvert arī starpvalstu organizācijas darbinieku, ja viņam šādas tiesības būtu vienā no dalībvalstīm.

(3) Piekomandētais dalībnieks var Latvijā patstāvīgi veikt grupas vadītāja uzdotās procesuālās darbības.

(4) Procesuālās darbības valstī, kuru pārstāv piekomandētais dalībnieks, viņš veic savu pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

(5) Ja nepieciešama trešās valsts tiesiskā palīdzība tajā kriminālprocesa daļā, kuras veikšana uzdota piekomandētajam dalībniekam, tiesiskās palīdzības lūgumus viņš iesniedz savā valstī noteiktajā kārtībā.

 

 

 

818.pants. Ārvalsts piekomandētais dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas grupā

(1) Latvijā notiekošajā kriminālprocesā piekomandētais grupas dalībnieks ir citas dalībvalsts pārstāvis tajā.

(2) Apvienotajā izmeklēšanas grupā var ietvert arī starpvalstu organizācijas darbinieku, ja viņam šādas tiesības būtu vienā no dalībvalstīm.

(3) Piekomandētais dalībnieks var Latvijā patstāvīgi veikt grupas vadītāja uzdotās procesuālās darbības.

(4) Procesuālās darbības valstī, kuru pārstāv piekomandētais dalībnieks, viņš veic savu pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

(5) Ja nepieciešama trešās valsts tiesiskā palīdzība tajā kriminālprocesa daļā, kuras veikšana uzdota piekomandētajam dalībniekam, tiesiskās palīdzības lūgumus viņš iesniedz savā valstī noteiktajā kārtībā.

 

793.pants. Latvijas dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas grupā

(1) Apvienotajā izmeklēšanas grupā Latvijas piekomandētā dalībnieka procesuālās pilnvaras valstī, kurā notiek kriminālprocess, nosaka vienošanās par grupas izveidošanu.

(2) Latvijas piekomandētajam dalībniekam ārvalstī notiekošajā kriminālprocesā ir tiesības patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā savu procesuālo pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

(3) Apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieks var nodot vadītāja rīcībā visu kriminālprocesam nepieciešamo informāciju, kas viņam Latvijā pieejama sakarā ar savu amatu.

(4) Ja kriminālprocess notiek Latvijā, apvienotajā izmeklēšanas grupā var būt vairāki Latvijas pārstāvji. Viņu pilnvaras un attiecības ar vadītāju ir tādas pašas kā tad, ja kriminālprocesu veiktu tikai Latvijā izveidota izmeklēšanas grupa.

 

 

 

819.pants. Ārvalsts piekomandētais dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas grupā

(1) Latvijā notiekošajā kriminālprocesā piekomandētais grupas dalībnieks ir citas dalībvalsts pārstāvis tajā.

(2) Apvienotajā izmeklēšanas grupā var ietvert arī starpvalstu organizācijas darbinieku, ja viņam šādas tiesības būtu vienā no dalībvalstīm.

(3) Piekomandētais dalībnieks var Latvijā patstāvīgi veikt grupas vadītāja uzdotās procesuālās darbības.

(4) Procesuālās darbības valstī, kuru pārstāv piekomandētais dalībnieks, viņš veic savu pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

(5) Ja nepieciešama trešās valsts tiesiskā palīdzība tajā kriminālprocesa daļā, kuras veikšana uzdota piekomandētajam dalībniekam, tiesiskās palīdzības lūgumus viņš iesniedz savā valstī noteiktajā kārtībā.

794.pants. Procesuālā kārtība Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, kriminālprocess notiek Latvijā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

(2) Piekomandētie dalībnieki procesuālās darbības savā valstī veic tur noteiktajā procesuālajā kārtībā, ja vien vadītājs nav lūdzis piemērot Latvijā noteikto procesuālo kārtību un to pieļauj ārvalsts tiesību sistēma.

(3) Visas Latvijā veiktās procesuālās darbības pārsūdzamas Latvijas likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Kontroli un uzraudzību izmeklēšanas iestādes vadītājs un prokurors veic vispārējā kārtībā, ja vien vienošanās nenosaka citādi.

 

 

 

820.pants. Procesuālā kārtība Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, kriminālprocess notiek Latvijā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

(2) Piekomandētie dalībnieki procesuālās darbības savā valstī veic tur noteiktajā procesuālajā kārtībā, ja vien vadītājs nav lūdzis piemērot Latvijā noteikto procesuālo kārtību un to pieļauj ārvalsts tiesību sistēma.

(3) Visas Latvijā veiktās procesuālās darbības pārsūdzamas Latvijas likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Kontroli un uzraudzību izmeklēšanas iestādes vadītājs un prokurors veic vispārējā kārtībā, ja vien vienošanās nenosaka citādi.

795.pants. Kriminālprocesa nodošana citai valstij

(1) Ja pastāv 62.nodaļā paredzētie nosacījumi un iemesli Latvijā notiekošā kriminālprocesa nodošanai citai dalībvalstij, valstu kompetentie pārstāvji vienojas par cita vadītāja iecelšanu.

(2) Ja dalībvalstis nespēj vienoties par vadītāja nomainīšanu vai pastāv iemesli kriminālprocesa nodošanai trešajai valstij, grupas darbību pārtrauc un turpmāk ievēro 43.nodaļā noteikto kārtību.

(3) Ja dalībvalsts nepiekrīt procesa nodošanai trešajai valstij, tās iesniegtie materiāli pēc pieprasījuma jāatdod.

 

 

 

821.pants. Kriminālprocesa nodošana citai valstij

(1) Ja pastāv 65.nodaļā paredzētie nosacījumi un iemesli Latvijā notiekošā kriminālprocesa nodošanai citai dalībvalstij, valstu kompetentie pārstāvji vienojas par cita vadītāja iecelšanu.

(2) Ja dalībvalstis nespēj vienoties par vadītāja nomainīšanu vai pastāv iemesli kriminālprocesa nodošanai trešajai valstij, grupas darbību pārtrauc un turpmāk ievēro 42.nodaļā noteikto kārtību.

(3) Ja dalībvalsts nepiekrīt procesa nodošanai trešajai valstij, tās iesniegtie materiāli pēc pieprasījuma jāatdod.

796.pants. Izdošana

Izdošana notiek vispārējā kārtībā neatkarīgi no tā, vai izdodamā persona atrodas dalībvalstī vai trešajā valstī.

 

 

 

822.pants. Izdošana

Izdošana notiek vispārējā kārtībā neatkarīgi no tā, vai izdodamā persona atrodas dalībvalstī vai trešajā valstī.

70.nodaļa Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām.

 

 

 

72.nodaļa Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām

797.pants. Krimināltiesiskās sadarbības robežas

(1) Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām notiek tikai par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir šo tiesu kompetencē.

(2) Latvijas likumos vai starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētā personas imunitāte vai speciālie procedūras noteikumi, kurus iespējams saistīt ar izmeklēšanai pakļautās personas ieņemamo amatu, nevar būt šķērslis starptautiskās tiesas realizētai jurisdikcijai pār šo personu.

 

 

 

823.pants. Krimināltiesiskās sadarbības robežas

(1) Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām notiek tikai par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir šo tiesu kompetencē.

(2) Latvijas likumos vai starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētā personas imunitāte vai speciālie procedūras noteikumi, kurus iespējams saistīt ar izmeklēšanai pakļautās personas ieņemamo amatu, nevar būt šķērslis starptautiskās tiesas realizētai jurisdikcijai pār šo personu.

798.pants. Kompetentā iestāde

(1) Krimināltiesiskajā sadarbībā ar starptautiskajām tiesām kompetentā iestāde ir Tieslietu ministrija.

(2) Ja nepieciešams, pieļaujama Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecības izmantošana.

 

 

 

824.pants. Kompetentā iestāde

(1) Krimināltiesiskajā sadarbībā ar starptautiskajām tiesām kompetentā iestāde ir Tieslietu ministrija.

(2) Ja nepieciešams, pieļaujama Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecības izmantošana.

799.pants. Pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai

(1) Personu, pret kuru starptautiskajā tiesā izvirzīta apsūdzība vai kura nodota tiesai, var nodot kriminālvajāšanai un tiesāšanai pēc šīs tiesas lūguma.

(2) Personu, kas ir Latvijas pilsonis, kriminālvajāšanai un tiesāšanai starptautiskajai tiesai var nodot tikai tad, ja no starptautiskās tiesas ir saņemts apliecinājums, ka notiesāšanas gadījumā persona brīvības atņemšanas sodu izcietīs Latvijā.

(3) Tiesiskais pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai ir starptautiskās tiesas dibināšanas pamatdokuments un šā likuma noteikumi.

 

 

839.

Juridiskā komisija

Aizstāt 799.panta pirmajā daļā vārdus “izvirzīta apsūdzība“ ar vārdiem „celta apsūdzība“.

 

Atbalstīt

825.pants. Pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai

(1) Personu, pret kuru starptautiskajā tiesā celta apsūdzība vai kura nodota tiesai, var nodot kriminālvajāšanai un tiesāšanai pēc šīs tiesas lūguma.

(2) Personu, kas ir Latvijas pilsonis, kriminālvajāšanai un tiesāšanai starptautiskajai tiesai var nodot tikai tad, ja no starptautiskās tiesas ir saņemts apliecinājums, ka notiesāšanas gadījumā persona brīvības atņemšanas sodu izcietīs Latvijā.

(3) Tiesiskais pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai ir starptautiskās tiesas dibināšanas pamatdokuments un šā likuma noteikumi.

800.pants. Personas nodošanas atteikuma iemesli

Personas nodošana starptautiskajai tiesai nav pieļaujama gadījumos, kad pastāv viens no 664.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā un otrās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajiem iemesliem.

 

 

 

826.pants. Personas nodošanas atteikuma iemesli

Personas nodošana starptautiskajai tiesai nav pieļaujama gadījumos, kad pastāv viens no 684.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā un otrās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajiem iemesliem.

801.pants. Personas nodošanas lūguma pārbaude, izlemšana un izpilde

(1) Lūgumu par personas nodošanu starptautiskajai tiesai pārbauda, personu aiztur, apcietina un visus ar lūgumu saistītos jautājumus izlemj un izpilda 665.–678.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Starptautiskās tiesas lūgums par personas nodošanu ir prioritārs salīdzinājumā ar citas valsts iesniegto izdošanas lūgumu. Ja starptautiskā tiesa pati ar lēmumu nav noteikusi, ka konkrētā lieta ir piekritīga tikai starptautiskajai tiesai, konkurējošo lūgumu secību kompetentā iestāde nosaka, ievērojot 676.panta noteikumus.

 

 

 

827.pants. Personas nodošanas lūguma pārbaude, izlemšana un izpilde

(1) Lūgumu par personas nodošanu starptautiskajai tiesai pārbauda, personu aiztur, apcietina un visus ar lūgumu saistītos jautājumus izlemj un izpilda 685.–698.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Starptautiskās tiesas lūgums par personas nodošanu ir prioritārs salīdzinājumā ar citas valsts iesniegto izdošanas lūgumu. Ja starptautiskā tiesa pati ar lēmumu nav noteikusi, ka konkrētā lieta ir piekritīga tikai starptautiskajai tiesai, konkurējošo lūgumu secību kompetentā iestāde nosaka, ievērojot 696.panta noteikumus.

802.pants. Palīdzība starptautiskajai tiesai procesuālo darbību izpildē

(1) Kompetentā iestāde pēc starptautiskās tiesas lūguma organizē un sniedz tai izmeklēšanā un kriminālvajāšanā nepieciešamo palīdzību procesuālo darbību izpildē. Lūgums var paredzēt arī sadarbību cietušo un liecinošo personu aizsardzības pasākumu izpildē un pasākumus konfiskācijas nolūkos, it īpaši cietušo personu interesēs.

(2) Lūgumu izpilda 771.–773., 775.–778., 782.un 783.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lūgumu var noraidīt, ja tas attiecas uz tādu dokumentu izdošanu vai pierādījumu atklāšanu, kuri skar valsts drošību, ja vien lūgumu nevar izpildīt ar īpašiem nosacījumiem vai vēlāk.

(4) Starptautiskās tiesas pilnvarotām amatpersonām ir tiesības veikt nepieciešamās procesuālās darbības Latvijas teritorijā patstāvīgi vai sadarbībā ar kompetentu starptautisku organizāciju vai kompetento Latvijas iestādi. Ja procesuālās darbības nav saistītas ar kāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, starptautiskās tiesas pilnvarota amatpersona pēc konsultācijām ar Latvijas kompetento iestādi tās var izpildīt bez kompetentās iestādes pārstāvja klātbūtnes.

 

 

 

828.pants. Palīdzība starptautiskajai tiesai procesuālo darbību izpildē

(1) Kompetentā iestāde pēc starptautiskās tiesas lūguma organizē un sniedz tai izmeklēšanā un kriminālvajāšanā nepieciešamo palīdzību procesuālo darbību izpildē. Lūgums var paredzēt arī sadarbību cietušo un liecinošo personu aizsardzības pasākumu izpildē un pasākumus konfiskācijas nolūkos, it īpaši cietušo personu interesēs.

(2) Lūgumu izpilda 797.–799., 801.– 804., 808.un 809.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lūgumu var noraidīt, ja tas attiecas uz tādu dokumentu izdošanu vai pierādījumu atklāšanu, kuri skar valsts drošību, ja vien lūgumu nevar izpildīt ar īpašiem nosacījumiem vai vēlāk.

(4) Starptautiskās tiesas pilnvarotām amatpersonām ir tiesības veikt nepieciešamās procesuālās darbības Latvijas teritorijā patstāvīgi vai sadarbībā ar kompetentu starptautisku organizāciju vai kompetento Latvijas iestādi. Ja procesuālās darbības nav saistītas ar kāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, starptautiskās tiesas pilnvarota amatpersona pēc konsultācijām ar Latvijas kompetento iestādi tās var izpildīt bez kompetentās iestādes pārstāvja klātbūtnes.

803.pants. Starptautiskās tiesas mantiska rakstura nolēmumu izpilde

(1) Kompetentā iestāde veic šajā likumā paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu starptautiskās tiesas lēmuma izpildi par atlīdzību cietušajiem, arī restitūciju, kompensāciju un rehabilitāciju.

(2) Starptautiskās tiesas noteiktā naudas soda vai mantas konfiskācijas izpilde notiek Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nekaitējot trešo personu labticīgi iegūtām (bona fide) tiesībām.

(3) Kompetentā iestāde veic šajā likumā paredzētos pasākumus, lai atgūtu to ieņēmumu, īpašumu vai aktīvu vērtību, ko starptautiskā tiesa noteikusi konfiscēt. Iegūtie īpašumi vai ieņēmumi nododami starptautiskajai tiesai.

 

 

 

829.pants. Starptautiskās tiesas mantiska rakstura nolēmumu izpilde

(1) Kompetentā iestāde veic šajā likumā paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu starptautiskās tiesas lēmuma izpildi par atlīdzību cietušajiem, arī restitūciju, kompensāciju un rehabilitāciju.

(2) Starptautiskās tiesas noteiktā naudas soda vai mantas konfiskācijas izpilde notiek Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nekaitējot trešo personu labticīgi iegūtām (bona fide) tiesībām.

(3) Kompetentā iestāde veic šajā likumā paredzētos pasākumus, lai atgūtu to ieņēmumu, īpašumu vai aktīvu vērtību, ko starptautiskā tiesa noteikusi konfiscēt. Iegūtie īpašumi vai ieņēmumi nododami starptautiskajai tiesai.

804.pants. Starptautiskās tiesas notiesājošā sprieduma izpilde

(1) Ja starptautiskā tiesa noteikusi, ka ar brīvības atņemšanu saistītais sods notiesātajai personai izpildāms Latvijā, kompetentā iestāde nekavējoties informē tiesu par soda izpildes iespējamību vai arī par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt soda izpildi Latvijā.

(2) Soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Notiesātajai personai ir tiesības netraucēti un konfidenciāli sazināties ar starptautisko tiesu, bet starptautiskajai tiesai ir tiesības veikt soda izpildes uzraudzību.

(3) Starptautiskās tiesas noteikto soda mēru drīkst samazināt vai mainīt tikai šī tiesa.

(4) Soda izpildes laikā kompetentā iestāde vismaz 45 dienas iepriekš informē starptautisko tiesu par agrāk noteikto nosacījumu izpildi un par jebkuriem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ieslodzījuma noteikumus vai laiku.

(5) Ja pēc soda izciešanas personai nav tiesību vai nav dota atļauja palikt Latvijā, to pārved uz citu valsti, kurai šī persona ir jāpieņem vai kura piekrīt to pieņemt, ievērojot personas izvēli.

(6) Notiesātās personas kriminālvajāšana, sodīšana vai izdošana citai valstij par nodarījumu, kuru tā izdarījusi pirms nogādāšanas soda izciešanai Latvijā, var notikt tikai ar starptautiskās tiesas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad persona pēc soda izciešanas brīvprātīgi paliek Latvijā vairāk nekā 30 dienas vai ir atstājusi Latviju un pēc tam atgriezusies.

 

 

 

830.pants. Starptautiskās tiesas notiesājošā sprieduma izpilde

(1) Ja starptautiskā tiesa noteikusi, ka ar brīvības atņemšanu saistītais sods notiesātajai personai izpildāms Latvijā, kompetentā iestāde nekavējoties informē tiesu par soda izpildes iespējamību vai arī par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt soda izpildi Latvijā.

(2) Soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Notiesātajai personai ir tiesības netraucēti un konfidenciāli sazināties ar starptautisko tiesu, bet starptautiskajai tiesai ir tiesības veikt soda izpildes uzraudzību.

(3) Starptautiskās tiesas noteikto soda mēru drīkst samazināt vai mainīt tikai šī tiesa.

(4) Soda izpildes laikā kompetentā iestāde vismaz 45 dienas iepriekš informē starptautisko tiesu par agrāk noteikto nosacījumu izpildi un par jebkuriem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ieslodzījuma noteikumus vai laiku.

(5) Ja pēc soda izciešanas personai nav tiesību vai nav dota atļauja palikt Latvijā, to pārved uz citu valsti, kurai šī persona ir jāpieņem vai kura piekrīt to pieņemt, ievērojot personas izvēli.

(6) Notiesātās personas kriminālvajāšana, sodīšana vai izdošana citai valstij par nodarījumu, kuru tā izdarījusi pirms nogādāšanas soda izciešanai Latvijā, var notikt tikai ar starptautiskās tiesas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad persona pēc soda izciešanas brīvprātīgi paliek Latvijā vairāk nekā 30 dienas vai ir atstājusi Latviju un pēc tam atgriezusies.

 

805.pants. Informācijas konfidencialitāte

(1) Starptautiskās tiesas lūgumi par sadarbību un tam pievienotie dokumenti paturami slepenībā, izņemot gadījumus, kad to atklāšana ir nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Kompetentā iestāde, sniedzot tiesisko palīdzību, var lūgt starptautisko tiesu veikt pasākumus, lai aizsargātu tādas informācijas atklāšanu, kas varētu kaitēt valsts drošības interesēm, lai aizsargātu Latvijas amatpersonas vai arī aizsargātu citu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Citas valsts konfidenciāli sniegtu informāciju kompetentā iestāde drīkst sniegt starptautiskajai tiesai tikai tad, ja tam piekritusi informācijas sniedzēja valsts.

 

 

 

831.pants. Informācijas konfidencialitāte

(1) Starptautiskās tiesas lūgumi par sadarbību un tam pievienotie dokumenti paturami slepenībā, izņemot gadījumus, kad to atklāšana ir nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Kompetentā iestāde, sniedzot tiesisko palīdzību, var lūgt starptautisko tiesu veikt pasākumus, lai aizsargātu tādas informācijas atklāšanu, kas varētu kaitēt valsts drošības interesēm, lai aizsargātu Latvijas amatpersonas vai arī aizsargātu citu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Citas valsts konfidenciāli sniegtu informāciju kompetentā iestāde drīkst sniegt starptautiskajai tiesai tikai tad, ja tam piekritusi informācijas sniedzēja valsts.