Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"

Izdarīt likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. 7.pantā:

aizstāt vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (par to paziņo iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniedzēja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējuma atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets."

2. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 7.pantā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un kuru pārsūdzības termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un

tā pārsūdzības termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42§) 3.punktā dotajam uzdevumam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 58 likumprojekti un no tiem izstrādāti un uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē 20 likumprojekti. Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.februārim.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Sagatavotie grozījumi likumā novērš lietoto terminu neatbilstību Administratīvā procesa likumā lietotajiem, kā arī atceļ norādi uz civilprocesa piemērojamību, pārsūdzot tiesā administratīvu aktu.

Tāpat likumprojektā ir ietvertas speciālās normas, kas nosaka citu termiņu lēmumu pieņemšanai, kā paredz Administratīvā procesa likums (minētās normas kādreiz bija ietvertas 1998.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.327 “Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas, lēmumu pieņemšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”). Speciālo normu nepieciešamību nosaka zaudējumu atlīdzības noteikšanas komplicētība un atkarība no vairākiem faktoriem (darba alga, nodokļi, sociālā apdrošināšanas, dzīvokļa jautājumi, konfiscētajam īpašumam nodarītie zaudējumi). Līdzšinējā prakse rāda, ka lēmumu agrāk par trīs mēnešiem pieņemt nav iespējams. Līdz ar to nelietderīgi būtu Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārējā kārtībā jau pēc mēneša lemt par termiņa pagarinājumu.

Samazināts lēmuma par zaudējumu atlīdzināšanu pārsūdzības termiņš, kurš patlaban ir nepamatoti garš. Administratīvā procesa likums paredz 1 mēneša pārsūdzības termiņu. Gadījumos, ja nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, pārsūdzības termiņš ir 1gads. Ja lēmums nav paziņots, tad termiņš pārsūdzībai skaitāms pēc Administratīvā procesa likuma 188.panta piektās daļas noteikumiem.

3. Cita informācija

Pārejas noteikumi paredz saglabāt personai tiesības pārsūdzēt lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un to pārsūdzības termiņš nav izbeidzies, 6 mēnešu termiņā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Lēmumu par zaudējumu atlīdzību varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā – ne vairs sešu, bet 1 mēneša laikā no brīža, kad tas stājies spēkā (izņēmumi Administratīvā procesa likuma 188.panta trešā un piektā daļa).
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Tā kā 7.panta trešajā daļā ir mainīts pilnvarojums, spēku zaudēs Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumi Nr.327 “Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas, lēmumu pieņemšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”. Jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts vairāk neregulēs lēmuma pieņemšanas procedūru, jo tā jau pilnībā tiks regulēta Administratīvā procesa likumā un šā likumprojekta normās. Tā galvenie satura punkti būs:

Iesnieguma un lēmuma veidlapu paraugi.

Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts.

Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība, kā arī sociālo un darba garantiju atjaunošanas kārtība.

Jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts pagaidām vēl nav sagatavots. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra protokola nr.5 42.§ 5.punktu grozījumi Ministru kabineta noteikumos jāiesniedz līdz 2002.gada 1.decembrim.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Grozījumi ir sagatavoti, pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav veiktas
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

09.10.2002 15:57

1103

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv

Valsts sekretāra vietniece	Juridiskā dienesta vadītāja p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Sauļūna	A.Rozena	I.Brazauska	I.Zute