I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pieņemot Dzelzceļa likumu, valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma noslēgšanu bija paredzēts veikt atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām, kuru daļēji varēja piemērot arī minēto pasūtījumu veikšanai. Taču, stājoties spēkā likumam “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” (Pārejas jautājumu 1.punkts), spēku zaudēja likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, tādējādi likumā noteiktie principi nav piemērojami šo pasūtījumu organizēšanai, jo likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 1.panta 1.punkts paredz, ka iepirkums ir preču pirkšana vai noma vai pakalpojuma saņemšana, vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām. Respektīvi, dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums tiek organizēts nevis pasūtītāja (konkrētas līgumslēdzējas - ministrijas), bet sabiedrības vajadzībām.

Tāpat spēkā esošie Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.72 “Kārtība, kādā valsts vārdā tiek slēgti dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi” nespēj nodrošināt valsts vai pašvaldību pasūtījuma organizēšanu, jo Dzelzceļa likumā noteiktais deleģējums paredz Ministru kabinetam noteikt tikai kārtību, kādā tiek noteikta institūcija (persona) līguma noslēgšanai, neparedzot mehānismu valsts pasūtījuma koordinēšanai (prasību saskaņošana ar citām institūcijām, kuras ir atbildīgas par pasažieru pārvadājumu organizēšanu valstī).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Šis likumprojekts paredz, ka valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami nevis piemērojot likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, bet Ministru kabineta noteiktā, īpaši dzelzceļa pārvadājumiem piemērotā kārtībā. Ministru kabinetam tiek deleģēts plašāks uzdevumu loks, respektīvi, tiek deleģēts ne tikai noteikt kārtību, kādā tiek noteikta institūcija (persona) līguma noslēgšanai, bet arī noteikt detalizētu kārtību,

kādā tiek koordinēta dzelzceļa pārvadājumu

pasūtījuma līguma noslēgšana, saskaņojot to ar attiecīgajām institūcijām.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Pieņemot normatīvā aktu, tiktu noteikta detalizēta administratīvā procedūra, kas ir tieši piemērota minēto līgumu noslēgšanai, kā rezultātā uzņēmējdarbības vide tiku pozitīvi uzlabota.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

300

 Salīdzināju-mā ar esošo sistēmu, dotāciju nepieciešamī-ba nemainās.

 Salīdzināju-

mā ar esošo sistēmu, dotāciju nepieciešamība nemainās.

 Salīdzināju-mā ar esošo sistēmu, dotāciju nepieciešamī-ba nemainās.

Salīdzināju-mā ar esošo sistēmu, dotāciju nepiecieša-mība nemainās.

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozē-jamie kompensē-jošie pasākumi papildu izdevumu finansē-šanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatoju-ma aprēķins

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā

paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiktu kārtību, kādā slēdzami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi, paredzot institūciju (persona) līguma noslēgšanai, detalizētu kārtību, kādā tiek koordinēta dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma noslēgšana, saskaņojot to ar attiecīgajām institūcijām.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu tieši neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas notikušas ar Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju

pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrība atbalsta

normatīvā akta projekta virzību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks izveidotas, tiks precizētas Satiksmes ministrijas funkcijas pasažieru pārvadājumu organizēšanas koordinēšanai.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekta teksta publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, informācijas sniegšana Latvijas radio, presei.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors, atbildīgā amatpersona

V.Legzdiņš

A.Ļubļina

A.Ļublins