Kods

Apraksts

Papild-

mērvienība

Pamatlikme %

MFN likme %

1008 10 000

-- griķi

-

75

50

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijā pēdējo triju gadu laikā valsts atbalsta politikas rezultātā būtiski ir palielinājušās griķu sējumu platības. Salīdzinot 2002.gadu ar 2000.gadu platības palielinājušās par 70%, sasniedzot 10,6 tūkst. ha. Šāds griķu platību apjoms nodrošina patreizējo valsts pašpatēriņa nepieciešamību. Ņemot vērā platību palielinājumu, ievērojami ir palielinājies vietējo griķu piedāvājums tirgū, tai pašā laikā saglabājoties stabilam griķu importa apjomam, tirgū vērojams griķu iepirkuma cenu krass samazinājums. Tā 2002.gadā salīdzinot ar 2001.gadu, griķu iepirkuma cena samazinājusies par 50% un vidēji sastāda 60 Ls/t. Pēc Graudu Savienības sniegtās informācijas, kas pārstāv griķu audzētāju intereses, pašreizējā situācijā griķu iepirkuma cenas – 60 Ls/t, nenosedz griķu audzēšanas pašizmaksu un rada ievērojamus zaudējumus griķu ražotājiem. To apliecina Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra (LLKC) bruto seguma aprēķini, kas liecina, ka ražošanas bezzaudējuma punkts tiek sasniegts pie nosacījuma, ka iepirkuma cena nav zemāka par 140 Ls/t un vidējā ražība 1,5 t/ha. Griķu iekšējā tirgus cenu samazinājumu veicina galvenokārt griķu imports no Krievijas un Ukrainas, kuru vidējai importa vērtībai ir tendence krasi samazināties. Vidējā griķu importa vērtība 2002.gadā, salīdzinot ar 2000 un 2001.gadiem, ir samazinājusies attiecīgi par 49% un 29%. Griķu importu veicina arī valsts noteiktais liberālais importa režīms- griķu ievedmuitas pamatlikme un Vislielākās labvēlības režīma (VLR) likme ir noteiktas 0% apmērā.

Vietējā griķu tirgus sakārtošanai nepieciešams palielināt griķu ievedmuitas pamatlikmi un VLR likmi. Saskaņā ar Latvijas Republikas un Marakešas Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, Grafika CXLIII Latvijas Republika Pirmo daļu par preču saistību un koncesiju sarakstu, ir noteikts, ka Latvijas Republikas valdība piekrīt noteikt tās tarifu sarakstā augstāko tarifu līmeni – 50% ad valorem lauksaimniecības produktiem, ja vien sarakstā nav norādīts savādāk. Griķi (KN 1008 10 00) attiecīgajā sarakstā nav uzrādīti, tātad maksimālais piemērojamais ievedmuitas tarifs tiem ir noteikts 50% ad valorem.

Likumprojekts neattieksies uz to valstu importu ar kurām ir noslēgts un ir spēkā Brīvās tirdzniecības līgums.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz grozīt likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)” nosakot tarifu līnijai “1008 10 000 --griķi” pamatlikmi 75% un Vislielākās labvēlības režīma likmi 50% apmērā.

Likumprojektam stājoties spēkā daļēji tiks nodrošināti vienlīdzīgi vietējo ražotāju un importētāju cenu konkurences apstākļi.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekta stāšanās spēkā veicinās griķu ražošanas attīstību un vietējā griķu tirgus stabilizāciju periodā līdz iestājai Eiropas Savienībā, kur ievedmuita griķiem pašreiz sastāda 37 EUR/t, tādējādi jau šobrīd nodrošinot līdzvērtīgus tirgus apstākļus. Griķu ražošana sniedz iespēju blakus tradicionālo lauksaimniecības produktu ražošanai gūt ieņēmumus un nodrošināt papildus darba vietas laukos, tādējādi kaut nedaudz risinot nodarbinātības problēmas. Sasniegtais griķu ražošanas pašnodrošinājuma līmenis pozitīvi ietekmēs importa/eksporta tirdzniecības bilanci.

Pēc pievienošanās ES Latvijas attīstītās griķu ražošanas nozares ražotāji un eksportētāji iegūs neierobežotas eksporta iespējas Eiropas vienotajā tirgū.

Pēc MFN ievedmuitas ieviešanas griķu tirgū tiks nodrošināti daļēji godīgas konkurences apstākļi, izlīdzināsies vietējo ražotāju un importa griķu realizācijas vērtība, kura pēdējam patreiz ir pamatoti zemāka sakarā ar ražošanas izmaksu, valsts atbalsta politikas un valūtas kursa atšķirībām.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs griķu ražošanas nozari, jo tiks ierobežots pamatoti zemas vērtības griķu imports un noteicošais tirgū būs kvalitāte. Likumprojekts radīs vienlīdzīgus nosacījumus pastāvošajiem septiņiem griķu pārstrādes uzņēmumiem, pamatu stabila un prognozējama griķu tirgus attīstībai.

Likumprojekts neparedz valsts administrējošo institūciju izmaksu izmaiņas un funkciju paplašināšanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Rodot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi griķu ražošanai, kā alternatīvu pamata lauksaimniecības produktu ražošanai, palielināsies vai stabilizēsies nodarbināto skaits šajā nozarē.

4. Ietekme uz vidi

Griķu audzēšanas bioloģiskās īpatnības, atšķirībā no pārējiem graudaugiem, samazina slodzes ietekmi uz apkārtējo vidi, paaugstina augsnes auglību un pilnībā atbilst ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības principiem.

5. Cita informācija

-

tūkst.Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

+108,7

+108,7

+108,7

+108,7

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

+108,7

+108,7

+108,7

+108,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

+108,7

+108,7

+108,7

+108,7

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības saistībām, jo tas neattiecas uz ES izcelsmes griķu importu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas saistībām, kas noteiktas Latvijas Republikas un Marakešas Protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, Grafika CXLIII Latvijas Republika Pirmajā daļā par preču saistību un koncesiju sarakstu, kurā ir noteikts, ka Latvijas Republikas valdība piekrīt noteikt tās tarifu sarakstā augstāko tarifu līmeni – 50% ad valorem lauksaimniecības produktiem (tai skaitā griķiem), ja vien sarakstā nav norādīts savādāk.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas noslēgtajiem un spēkā esošajiem līgumiem par brīvo tirdzniecību, kas attiecas uz lauksaimniecības precēm, jo pret šo valstu izcelsmes griķu importu tiks piemērotas ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmes saskaņā ar līguma nosacījumiem.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienību un Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta. Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienība iesniegusi pieprasījumu Zemkopības ministrijai par ievedmuitas tarifa paaugstināšanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes pārstāvji savu viedokli publiski pauduši masu saziņas līdzekļos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma administrēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde. Likumprojekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu vai esošo institūciju funkciju paplašināšanu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-