Likumprojekts

“Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”

Izdarīt likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 7., 23.nr.; 2000, 14.nr , 2000, 14.nr., 2002, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Šā likuma 20.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 190.1 panta "Narkotisko un psihotropo vielu un šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru) kontrabanda” otrajā daļā, 253.1 panta “Narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana pārvadāšana un pārsūtīšana" otrajā daļā un 253.2 panta “Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana pārvadāšana un pārsūtīšana realizācijas nolūkā vai neatļauta realizēšana" trešajā daļā paredzētā nozieguma kvalifikāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā.”.

2. Papildināt likumu ar 22.1. pantu šādā redakcijā:

“221.pants. Šā likuma 22.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 253.3 panta “Narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga iegādāšanās, glabāšana un realizācija nelielos apmēros vai narkotisko un psihotropo vielu lietošana bez ārsta norādījuma" paredzētā nozieguma kvalifikāciju, ja tas izdarīts nelielā apmērā.”.

3. Papildināt 24.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Miesas bojājumu novērtēšanu un kritērijus miesas bojājumu smaguma pakāpes konstatēšanai nosaka šā likuma pielikumā.”

4. Izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu.
5. Likuma pielikumā:

aizstāt vārdu “pielikums” ar vārdiem “1.pielikums”;

papildināt likumu ar 2. un 3. pielikumu šādā redakcijā:

“ 2. pielikums

1. Nelikumīgā apritē esošo Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I, II, III un IVsarakstā (turpmāk - I, II, III un IVsaraksts) iekļauto narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēri noteikti, ņemot vērā nelikumīgā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu kaitējumu cilvēka veselībai un bīstamības pakāpi atbilstoši I, II, III un IV sarakstam:

1. I saraksts ( aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas);
2. II saraksts ( ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem;
3. III saraksts ( bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos;
4. IV saraksts (vielas kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori).

2. Noteiktie vielu daudzumi attiecināmi arī uz:

1. I, II., III un IV sarakstā minēto vielu izomēriem, esteriem, ēteriem un sāļiem, ieskaitot izomēru, esteru un ēteru sāļus,
2. zālēm, kas satur pielikumā minētās vielas;
3. vielu atvasinājumiem ar līdzīgu farmakoloģisku iedarbību;
4. IV sarakstā iekļauto vielu sāļiem, izņemot sālskābes un sērskābes sāļus.

3. Noteiktais vielas daudzums tiek aprēķināts jebkurā zāļu formā, vielu maisījumā, šķidrumā, ekstraktā, uzlējumā un novārījumā, neatkarīgi no piemaisījumu daudzuma, kuri radušies izgatavošanas procesā.

II. Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru

I sarakstā iekļautās vielas

(aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas)

4. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām IV sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:

6. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropām vielām II sarakstam:

9. Jebkura zāļu forma, kas satur šā pielikuma 4.,5.,6.,7., un 8. punktā minētās vielas jebkurā daudzumā:

III. Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II sarakstā iekļautās vielas

(ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem)

10. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:

IV. Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru III sarakstā iekļautās vielas

(bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos un klasificētas atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropām vielām IV sarakstam):

V. Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru IV sarakstā iekļautās vielas

(Prekursori- vielas, kas var tikt izmantotas nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai un kas klasificētas atbilstoši 1988.gada 19. decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu)

14. Pirmās kategorijas prekursori:

15. Otrās kategorijas prekursori:

16. Trešās kategorijas prekursori:

8. Papildināt likumu ar 3. pielikumu šādā redakcijā:

3. pielikums

1. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi, kas radušies fizikālu- mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku un psihisku iedarbību rezultātā.
2. Miesas bojājumu smaguma pakāpi nosaka tiesu medicīnas eksperts (turpmāk – eksperts).
3. Cietušā medicīnisko dokumentāciju izņem un ekspertam nodod procesa virzītājs.
4. Eksperts atzinumā obligāti norāda:

1. miesas bojājumu medicīnisko raksturu;
2. kādu iedarbību rezultātā varēja rasties miesas bojājumi;
3. miesas bojājumu rašanās laiku;
4. miesas bojājumu smaguma pakāpi.

5. Eksperts cietušā apsekošanu veic vispusīgi, neatkarīgi no apsekojamās personas sūdzību rakstura, un noskaidro notikuma apstākļus, cietušā sūdzības, iepazīstas ar esošajiem lietas materiāliem un medicīnisko dokumentāciju. Ja nepieciešams nosaka papildus izmeklējumus un speciālistu konsultācijas. Pēdējā gadījumā atzinumu sastāda kopā ar speciālistu vai arī pamatojoties uz speciālista rakstisku slēdzienu.
6. Eksperts var izmantot medicīnisko dokumentāciju, ja nav iespējama cietušā apsekošana. Medicīniskajai dokumentācijai jāsatur dati par miesas bojājumu raksturu, klīnisko gaitu un iznākumu. Analizējot medicīnisko dokumentāciju, ņem vērā, ka šai dokumentācijai ir diagnostiski, ārstnieciski un profilaktiski mērķi. Ekspertīze izdarāma pēc medicīniskās dokumentācijas oriģināliem vai to gaismas kopijām, kas apstiprinātas ar ārstniecības iestādes vadītāja parakstu un zīmogu.
7. Nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, vadās tikai pēc objektīviem datiem, neņemot vērā visu pārejošās darba nespējas laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu raksturu.
8. Agrāko saslimšanu paasināšanās pēc miesas bojājumu nodarīšanas, kā arī miesas bojājumu komplikācijas, kas radušās gadījuma apstākļu, organisma individuālo īpatnību vai ārstēšanas kļūdu rezultātā, nav pamats miesas bojājumu smaguma pakāpes paaugstināšanai. Šādos gadījumos eksperts atzinumā norāda veselības stāvokļa pasliktināšanos vai komplikāciju raksturu un to cēloņsakarību ar augstāk minētiem apstākļiem.
9. Mākslīgu locītavu: ceļa, gūžas u.c. vai citu implantētu mākslīgu objektu traumatiskas pārmaiņas nevērtē kā miesas bojājumus. Šajos gadījumos ķermeņa audu bojājumus vērtē pēc reālā veselības traucējumu ilguma.
10. Dzīvotspējīgu transplantātu: pirkstu, plaukstas, deguna, auss gliemežnīcas, nieres un citu pārstādītu orgānu bojājumus novērtē pēc parastajiem miesas bojājumu vērtēšanas kritērijiem.
11. Novērtējot miesas bojājumu smagumu bērniem un pusaudžiem vai personām, kas vecākas par 60 gadiem, ņem vērā tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu, neatkarīgi no ārstēšanās ilguma.
12. Ja eksperts konstatē dažāda rakstura miesas bojājumus, kas nodarīti dažādā laikā, tad atzinumā norāda katra bojājuma rašanās laiku, izcelsmes mehānismu un miesas bojājuma smaguma pakāpi.
13. Eksperta secinājumu par miesas bojājuma smaguma pakāpi pamato ar medicīniskiem datiem. Ja miesas bojājumi atbilst vairāku smaguma pakāpju kvalificējošām pazīmēm, tad vispirms atsaucas uz to pazīmi, kas atbilst smagākai miesas bojājumu pakāpei.
14. Ja miesas bojājumu smagums un iznākums, vadoties pēc objektīviem datiem, nerada šaubas, eksperts var dot atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi pirms ārstēšanas nobeiguma.
15. Gadījumā, kad miesas bojājumu iznākums iepriekš nav skaidri paredzams, eksperts atliek miesas bojājumu smaguma novērtēšanu un atzinumā norāda atkārtotas tiesu medicīniskās apsekošanas laiku.
16. Gadījumā, kad klīniskā aina ir ļoti sarežģīta un neskaidra vai eksperta konstatētie fakti ir pretrunā ar klīniskiem datiem, vai arī, ja citu iemeslu dēļ eksperts nevar noteikt miesas bojājumu smaguma pakāpi, to norāda atzinumā.
17. Ja miesas bojājumi izraisījuši nāvi, bet autopsijā nav izdevies pilnībā noteikt visus ar traumu saistītos funkcionālos traucējumus un nav pilnībā noskaidrotas klīniskās izpausmes, pieļaujams izskaidrot iespējamos traumas attīstības variantus un noteikt miesas bojājumu smagumu līdzīgi kā dzīvām personām.
18. Eksperta atzinumu izsniedz tikai personai, kas noteikusi ekspertīzi vai attiecīgās iestādes pilnvarotam pārstāvim. Konsultāciju un izmeklējumu apmaksu veic apsekojamā persona vai persona, kas pieprasījusi ekspertīzi.
19. Nodarījuma faktu kā mocīšana, spīdzināšana vai sišana nevērtē eksperts, bet kvalificē procesa virzītājs ievērojot šādas pazīmes:

1. par spīdzināšanu uzskatāmas darbības, kas izdarītas ar nolūku radīt ilgstošas vai daudzreizējas stipras sāpes, piemēram, pēršana ar rīkstēm, knaibīšana, daudzu sīku miesas bojājumu nodarīšana;
2. par mocīšanu uzskatāmas darbības, kas izdarītas ar nolūku radīt ciešanas, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, siltumu, brīvību, vai citāda veida darbības, kas apdraud dzīvību vai rada miesas bojājumus;
3. par sišanu uzskatāmas daudzkārtīgas darbības, kas nerada ķermeņa audu, orgānu un sistēmu anatomiskus miesas bojājumus vai funkciju traucējumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes, eksperts atzinumā norāda, ka objektīvas miesas bojājumu pazīmes nav konstatētas un šajā gadījumā miesas bojājumu smaguma pakāpi nenosaka.

22. Miesas bojājumu rezultātā radušos vispārējo darbspēju paliekošā zaudējuma apmērus nosaka procentos pēc Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra apstiprinātas tabulas. Bērniem darbspēju zaudējumu pēc traumas nosaka pēc vispārējiem principiem, bet invalīdiem - kā praktiski veseliem cilvēkiem, neņemot vērā invaliditāti.

1. Smagu miesas bojājumu pazīmes ir:

1. dzīvības apdraudējums;
2. redzes, dzirdes vai kāda orgāna vai tā funkciju zaudējums;
3. psihisks vai citāds veselības traucējums, kas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā;
4. grūtniecības pārtraukums;
5. nelabojams sejas izķēmojums.

2. Par dzīvībai bīstamiem uzskatāmi miesas bojājumi, kas nodarīšanas momentā vai vēlākā laikā apdraud cietušā dzīvību. Medicīniskās palīdzības efekts, slimības norise un iznākums nav svarīgs. Dzīvībai bīstami ir:

1. miesas bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumā vai mugurkaula kanālā, arī bez iekšējo orgānu bojājuma;
2. galvaskausa velves vai pamata slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus, ja nav citu dzīvībai bīstamu intrakraniālu bojājumu;
3. lielo asinsvadu - aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, zematslēgkaula, paduses, augšdelma, iegurņa, ciskas, paceles artērijas vai atbilstošo vēnu bojājumi;
4. garo stobrkaulu - augšdelma, augšstilba, lielā lielakaula vaļēji diafizāri lūzumi - lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi;
5. mugurkaulāja kakla daļas skriemeļu lūzumi (tai skaitā otrā skriemeļa zobveida izauguma lūzumi), lūzumi-mežģījumi vai mežģījumi , izņemot izolētus skriemeļu sānu un mugurējo izaugumu lūzumus.
6. viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteiktām šoka pazīmēm;
7. iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai klīniski izteiktu šoku, vai akūtu dzīvībai bīstamu asins zaudējumu;
8. galvas smadzeņu un to apvalku bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par - smagu smadzeņu komu (3 - 8 balles pēc Glazgovas skalas), stumbra bojājumu, vai izteiktu smadzeņu tūsku, intrakraniālu asinsizplūdumu vai posttraumatisku higromu, kas rada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju;
9. iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru slēgti bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par dzīvības apdraudējumu;
10. citi bojājumi, kas izsaukuši kādu dzīvībai bīstamu stāvokli:

1. komu;
2. klīniski izteiktu šoku;
3. masīvu asinszaudējumu;
4. elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu;
5. aknu vai nieru mazspējas sindromu;
6. akūtas hormonālas disfunkcijas sindromu;
7. septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē;
8. reģionālās un orgānu asinsrites mazspējas sindromu;
9. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi, kā arī slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem;

11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu: galvas smadzeņu asinscirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija u.c.;
12. II - II a pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20% ķermeņa virsmas; II b un III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10% ķermeņa virsmas; elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktu tūsku un balss spraugas sašaurinājumu;
13. multipli kaulu lūzumi:

1. vienlaicīgs divu vai vairāku lielo stobrkaulu: augšstilba, lielā lielakaula, augšdelma vai arī kāda šī stobrkaula slēgts lūzums kopā ar iegurņa vai vairāku mugurkaulāja krūšu vai jostas daļas skriemeļu ķermeņa vai loka lūzumu;
2. vienpusēji vai abpusēji daudzu ribu (ne mazāk kā 5) lūzumi pa divām vai vairākām līnijām, ja tie izraisījuši krūšu kurvja deformāciju vai nestabilitāti, vai arī ievērojamus plaušu ventilācijas traucējumus ar gaisa un asiņu uzkrāšanos pleiras dobumā un plaušu saplakumu.

3. Redzes, dzirdes, cita orgāna vai tā funkcijas zaudējums:

22. Eksperts nekvalificē sejas bojājumu kā izķēmojumu. To dara tiesa, jo izķēmojums nav medicīnisks jēdziens. Eksperts nosaka tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu un smaguma pakāpi, vadoties pēc parastajiem kritērijiem, kā arī to, vai bojājums ir nelabojams - radusies sejas asimetrija, traucēta mīmika u.c.. Ar bojājumu labošanos jāsaprot ievērojama patoloģisko pārmaiņu: rētu, deformāciju, mīmikas traucējumu u.c. samazināšanās ar laiku vai arī konservatīvas ārstēšanas rezultātā. Rētas novērtējamas ne ātrāk kā divus mēnešus pēc traumas pirms kosmētiskām operācijām. Ja sejas defektu likvidēšanai nepieciešama operatīva iejaukšanās - kosmētiska operācija, tad sejas bojājumus novērtē kā nelabojamus. Kosmētiskās operācijas rezultāti netiek ņemti vērā.
23. Psihisko traucējumu diagnostika, traumas un psihisko traucējumu cēloniskās sakarības, un ar psihiskiem traucējumiem saistīto vispārējo darbspēju paliekošā zaudējuma noteikšana ir tiesu psihiatriskās ekspertīzes kompetence.

24. Miesas bojājumus, kas izsaukuši grūtniecības, neatkarīgi no tās laika, pārtraukumu, pieskaita smagiem miesas bojājumiem, ja organisma individuālās īpatnības nav cēlonis grūtniecības pārtraukšanai.

25. Vidēja smaguma miesas bojājumu pazīmes ir:

1. ilgstošs veselības traucējums;

25. Par ilgstošu uzskata veselības traucējumu, kas pārsniedz 21 dienu. Šai pazīmei atbilst:

1. galvaskausa ārējās plātnītes izolēti lūzumi;
2. krūškaula, vienas vai vairāku ribu lūzumi bez iekšējo orgānu bojājumiem;
3. atsevišķu stobrkaulu nepilni vai nekomplicēti lūzumi;
4. sejas skeleta lūzumi, izņemot deguna kaula lūzumus;
5. mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm;
6. balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamas simptomātikas;
7. lielo locītavu: gūžas, ceļa, pleca izmežģījumi. Pārējo locītavu: elkoņa, delnas, pēdas izmežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi.

26. Brūces, plašus nobrāzumus un hematomas, tai skaitā ar sastrutošanu, ja cietušajam nav individuālas īpatnības, kas veicina infekcioza procesa attīstību: cukura diabēts u.c., vērtē pēc veselības traucējuma ilguma, bet ja iestājas septiskas komplikācijas - pēc dzīvības apdraudējuma.
27. Vispārējo darbspēju paliekošs zaudējums mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā nozīmē darbspēju zaudējumu no 10 - 30%.

IV. Viegli miesas bojājumi

28. Vieglos miesas bojājumus iedala:

1. vieglos miesas bojājumos, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu;
2. vieglos miesas bojājumos, kas nav izraisījuši veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu - miesas bojājums radījis tikai īslaicīgas, maznozīmīgas sekas.

29. Vieglu miesas bojājumi pazīmes ir:

1. īslaicīgs veselības traucējums;
2. vispārējo darbspēju nenozīmīgs paliekošs zaudējums līdz 5% ieskaitot;
3. īslaicīgas, maznozīmīgas sekas.

30. Par īslaicīgu veselības traucējumu uzskata miesas bojājumu, ja tas ilgst no 7 līdz 21 dienai. Šai pazīmei atbilst:

1. mīksto audu brūces, kurām nepieciešams uzlikt ķirurģiskas šuves;
2. sejas kaulu šuvju pārrāvumi;
3. deguna kaulu lūzumi, neatkarīgi no tā vai cietušais ir bijis atbrīvots no darba vai nē.

31. Par īslaicīgām, maznozīmīgām sekām uzskata virspusējus mīksto audu anatomiskus bojājumus:nobrāzumus, asinsizplūdumus, norobežotus traumatiskus matu zaudējumus vai funkcionālus traucējumus, kas ilgst ne vairāk kā sešas dienas.

anotācija

Aizsardzības un iekšlietu komisijas

priekšsēdētājs Dz.Kudums