2002.gada 27.augustā Noteikumi Nr.382
Rīgā (prot. Nr.36 45.§)
Grozījums Radio un televīzijas likumā
Izdoti Latvijas Republikas Satversmes
81.panta kārtībā
Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.) grozījumu un papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:
"9.1 pants. Ciparformāta apraides ieviešana
Kārtību, kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraide ciparformātā, nosaka Ministru kabinets."
Ministru prezidents A.Bērziņš
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Normatīvā akta projekta
“Grozījums Radio un televīzijas likumā”
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Pašlaik televīzijas signāla pārraide Latvijā notiek analogā formā. Tas nozīmē, ka vienas televīzijas frekvences ietvaros ir tehniski iespējams pārraidīt vienu televīzijas programmu. Ciparu pārraides tehnoloģija dod iespēju ietvert vienā pārraidīšanas frekvencē piecas vai sešas televīzijas programmas līdzšinējās vienas vietā. Būtiski uzlabojas attēla un skaņas kvalitāte. Parādās iespēja veidot interaktīvos informatīvos materiālus. Patreiz Radio un televīzijas likumā noteiktā pārraides kārtība attiecas uz analogā televīzijas signāla pārraidi. Likums nenosaka kārtību kādā televīzijas programmas tiek komplektētas komplektēšanas modeļos, pārveidotas ciparformātā un pārraidītas. Arī frekvenču piešķiršanas jautājums nav regulēts. |
2. Normatīvā akta projekta būtība
|
Lai ciparformāta apraides projektu varētu sākt realizēt jau 2002. gadā, tam ir nepieciešams normatīvais regulējums. Ņemot vērā ciparformāta apraides pārrobežu raksturu, tās ieviešanai nepieciešama starptautiska frekvenču koordinācija. Turklāt jāņem vērā, ka, jo vēlāk Latvija veiks starptautisko frekvenču koordināciju, jo mazāk frekvenču resursu būs pieejami (atlikuši). Ņemot vērā Saeimas lielo noslogotību pirms šī sasaukuma darba beigām, un to, ka jaunievēlētā Saeima sāks darbu tikai 2002. gada beigās, normatīvā regulējuma trūkuma dēļ ciparformāta apraides ieviešana varētu ievērojami aizkavēties. Ciparformāta apraides ieviešana varētu notikt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Pēc ciparformāta apraides ieviešanas regulējums būtu ietverams Radio un televīzijas likumā. Ņemot vērā to, ka Radio un televīzijas likums nesatur deleģējumu Ministru kabinetam minēto noteikumu pieņemšanai, šādu deleģējumu varētu ietvert Radio un televīzijas likumā, pieņemot Ministru kabineta noteikums Satversmes 81. panta kārtībā. |
3. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
|
Ieviešot elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraidi ciparformātā, tiks nodrošināta iespēja raidorganizācijām vienlaicīgi izplatīt vairākas programmas, tādējādi efektīvāk izmantojot frekvenču spektru, kā arī patērētājiem - vienlaicīgi saņemt arī interaktīvi informatīvos pakalpojumus. Būtiski uzlabosies attēla un skaņas kvalitāte. Lai raidorganizāciju veidotās programmas komplektētu modeļos raidīšanai ciparformātā, būs iespēja nodarboties ar jaunu komercdarbības veidu - programmu komplektēšanu, kā arī sniegt un saņemt T-komercijas un E-komercijas pakalpojumus gan laukos, gan pilsētās. Ciparformāta apraides ieviešana veicinās vietējo elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu konkurētspēju ar pārrobežu elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Iedzīvotājiem būs pieejami jauni pakalpojumi - interaktīvi informatīvie pakalpojumi, būs iespēja vienlaicīgi izvēlēties vairāk programmu, kā arī uzlabosies televīzijas pārraižu kvalitāte (skaņa un attēls), kā arī iespēja saņemt E-komercijas un T-komercijas pakapojumus gan laukos, gan pilsēt. |
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
(tūkst. latu) |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Normatīvais |
akts |
šo |
jomu |
neskar |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Normatīvais |
akts |
šo |
jomu |
neskar |
3. Finansiālā ietekme |
Normatīvais |
akts |
šo |
jomu |
neskar |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvais |
akts |
šo |
jomu |
neskar |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvais |
akts |
šo |
jomu |
neskar |
6. Cita informācija |
Normatīvais |
akts |
šo |
jomu |
neskar |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Papildus paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks kārtību, kādā tiks ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraidi ciparformātā. Ministru kabineta noteikumu galvenie punkti ir:
Ministru kabineta noteikumu projekts jau tiek izstrādāts |
2. Cita informācija
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
- |
- |
- |
- |
5. Cita informācija
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Nav veikti sabiedrības informēšana pasākumi. |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Ar starptautiskajiem konsultantiem konsultācijas nav notikušas. |
5. Cita informācija
|
Informācija "Par ciparu virszemes apraides izveides stratēģiju Latvijā" tika izskatīta Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija sēdē (prot. nr.31 69.§). Projekta sagatavošanas stadijā ir notikušas konsultācijas ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, BOVAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” un tās meitas sabiedrību a/s "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs". |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Ministru kabinets pieņems noteikumus, kuri noteiks kārtību, kādā tiks ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraidi ciparformātā. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Vispārīgajā Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. |
4. Cita informācija
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs
678 vārdi
26.08.2002 plkst.16 02
I.Rudaka
7242321, irudaka@sam.gov.lv