Teksts LP1360

Likumprojekts

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

Izdarīt Hipotekāro ķīlu zīmju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 1.panta 1.punktā vārdus "publiskās apgrozības".

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Ķīlu zīmju emisija un apgrozība notiek saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem", šo likumu, kā arī saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem, kas izdoti Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredzētajos gadījumos."

3. Izteikt 5.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) tā ir iesniegusi Finansu un kapitāla tirgus komisijai bankas padomes apstiprinātos ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtēšanas un ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumus."

4. Izteikt 6.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ja ķīlu zīmes dzēš pirms apgrozības termiņa beigām, ķīlu zīmju turētājiem izmaksā ķīlu zīmju nominālvērtību kopā ar uzkrātiem procentu ienākumiem līdz pirmstermiņa izpirkuma datumam;".

5. Papildināt 6.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ja banka ieguvusi savā īpašumā pašas bankas emitētās ķīlu zīmes, tai ir tiesības dzēst šīs ķīlu zīmes pirms apgrozības termiņa beigām."

6. Izteikt 9.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm pēc to kopējās nominālvērtības segums jāveido ar hipotēkām un citiem šajā likumā noteiktajiem aktīviem, ievērojot šādus noteikumus:

1) ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu apjomam jābūt lielākam par kopējo apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtības apjomu vismaz par 10 % no ķīlu zīmju segumā iekļauto svērto aktīvu kopsummas;

2) ķīlu zīmju segumā iekļauto aktīvu un apgrozībā esošo ķīlu zīmju valūtas var atšķirties tikai tad, ja emitents veic nepieciešamos pasākumus valūtas riska novēršanai;

3) hipotēku vietā ķīlu zīmju segumam pilnīgi vai daļēji var izmantot aizdevumus ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem.

(2) Kopējiem procentu ienākumiem no ķīlu zīmju segumā iekļautajiem aktīviem jāpārsniedz kopējie procentu izdevumi par ķīlu zīmēm.

(3) Ķīlu zīmju segumā hipotēkas, aizdevumus ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem un procentu ienākumus no aizdevumiem var aizvietot ar aizstājējsegumu, nepārsniedzot 20 procentus no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtību kopsummas kopā ar procentu izdevumiem."

7. Aizstāt 9.panta piektajā daļā vārdus "vismaz tādas pašas" ar vārdu "lielākas".

8. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus "citas bankas" ar vārdiem "cita kreditora" un vārdu "bankām" ar vārdu "pusēm".

9. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Seguma reģistra aktīvus un to augļus, kas kalpo par nodrošinājumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm, no seguma reģistra atļauts izņemt tikai tādā apjomā, lai ar atlikušajiem aktīviem nodrošinātu šā likuma 9.panta piektās daļas nosacījuma izpildi."

10. Izslēgt 13.panta trešo daļu.

11. Papildināt 17.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārdiem "ieķīlātā īpašuma" ar vārdiem "ēku un būvju vai to daļu".

12. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Apdrošināšanas polise, kurā banka ir norādīta kā izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja (labuma guvēja), atrodas glabāšanā bankā visā aizdevuma līguma darbības laikā."

13. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apturēt ķīlu zīmju emisiju, ja:

1) banka neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas novērtējuma banka nenodrošina šā likuma 9.panta piektās daļas nosacījuma izpildi;

3) netiek pildīti Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtie ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtēšanas un ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumi.

(2) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par ķīlu zīmju emisijas apturēšanu:

1) Finansu un kapitāla tirgus komisija norāda šāda lēmuma pieņemšanas iemeslu un nosaka laiku konstatēto trūkumu novēršanai;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnīgi vai daļēji apturēt bankas darbību un noteikt bankas aktīvus, kas jāiekļauj ķīlu zīmju seguma reģistrā šajā likumā noteiktajā apjomā, ja lēmuma pieņemšanas pamats bija ķīlu zīmju seguma nepietiekamība, kuru banka Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nenovērsa."

14. Papildināt likumu ar VI nodaļu šādā redakcijā:

"VI nodaļa

Ķīlu zīmju emitenta maksātnespēja un bankrots

24.pants. (1) Iestājoties ķīlu zīmju emitenta maksātnespējai, kā arī citos ķīlu zīmju emisijas tiesību zaudēšanas gadījumos aizliegts ar ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumos paredzētajiem lēmumiem grozīt ķīlu zīmju seguma reģistra sastāvu un visi ienākumi no ķīlu zīmju seguma reģistra aktīviem jāuzkrāj tā sastāvā neatkarīgi no šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktās normas.

(2) Naudas uzkrājumus, kas tiek veidoti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atļauts izmantot tikai šādiem mērķiem, nepieļaujot citādu ķīlu zīmju seguma reģistra aktīvu izmantošanu:

1) izmaksām ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai ķīlu zīmju dzēšanas termiņš;

2) paša emitenta emitēto ķīlu zīmju pirkšanai ar sekojošu to dzēšanu publiskajā vērtspapīru tirgū par cenu, kas nepārsniedz ķīlu zīmju nominālvērtību, ja ar atlikušajiem ķīlu zīmju seguma reģistra aktīviem ir izveidots pietiekams nodrošinājums apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm.

25.pants. Ja saistības uz ķīlu zīmju pamata un ķīlu zīmju seguma reģistru pārņem cita banka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 56. un 161.pantu, tad šī banka kompensē likvidācijas procesā esošajai bankai, kas ir ķīlu zīmju sākotnējais emitents, to faktiski izveidotā ķīlu zīmju seguma daļu, kura pārsniedz šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto minimāli nepieciešamo seguma apjomu.

26.pants. (1) Ja banka, kas pārņēmusi likvidējamās bankas ķīlu zīmju saistības saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, pamatojoties uz pārņemtā ķīlu zīmju seguma reģistru, nespēj apliecināt nepieciešamo ķīlu zīmju nodrošinājumu atbilstoši šā likuma 9.panta piektās daļas un 11.panta otrās daļas prasībām, Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniedz tiesā pieteikumu par ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespēju.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespējas un bankrota process pielīdzināms kredītiestāžu maksātnespējas un bankrota procesam, kuru regulē Kredītiestāžu likuma un Civilprocesa likuma normas.

(3) Tiesas ieceltais ķīlu zīmju seguma reģistra administrators vada maksātnespējas un bankrota procesu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām.

(4) Visiem ķīlu zīmju turētājiem maksātnespējas un bankrota procesā ir vienādas prasījuma tiesības. Tās veido ķīlu zīmju nominālvērtība un līdz maksātnespējas izsludināšanas dienai uzkrātie procentu ienākumi. Konkursā piedalās viss ķīlu zīmju seguma reģistra apjoms, izņemot atlīdzību par administratora darbu."

Likumprojekta

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Hipotekāro ķīlu zīmju likums tā pašreizējā redakcijā ir pieņemts 1998. gada 10. septembrī. Kopš šī likuma izstrādāšanas un pieņemšanas brīža hipotekārā kredītsistēma Latvija ir nepārtraukti attīstījusies un pilnveidojusies. Praktiskās darbības laikā bankas, kas nodarbojas ar hipotekāro ķīlu zīmju emisiju, ir saskārušās ar virkni neskaidru jautājumu un nepilnību likumā, kuras labot ir šo grozījumu uzdevums. Galvenais pašreiz neatrisinātais jautājums saistīts ar hipotekāro ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību hipotekāro ķīlu zīmju emitenta maksātnespējas vai bankrota gadījumā. Līdz ar to šo likuma grozījumu galvenais uzdevums ir precizēt un sakārtot tieši jautājumus, kas saistīti ar hipotekāro ķīlu zīmju emitenta maksātnespēju vai bankrotu un ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību šādā gadījumā. Tāpat šajos grozījumos ir tiek precizētas un papildinātas citas likumā ietvertās normas.

2. Tiesību akta projekta būtība

Šo likuma grozījumu galvenais uzdevums ir sakārtot jautājumus, kas saistīti ar hipotekāro ķīlu zīmju emitenta maksātnespēju un bankrotu, tādejādi nodrošinot hipotekāro ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību. Grozījumu projekts paredz papildināt likumu ar jaunu VI. nodaļu “Ķīlu zīmju emitenta maksātnespēja un bankrots”, kurā tiek detalizēti atrunāts hipotekāro ķīlu zīmju emitenta maksātnespējas vai bankrota procesa norise.

Likuma grozījumu projekts paredz arī veikt virkni precizējumu un papildinājumu jau esošajās likuma normās gan sakarā ar jaunās nodaļas iekļaušanu (lai novērstu likuma normu dublēšanos), gan arī pamatojoties uz banku praktiskās darbības rezultātā gūto pieredzi.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Šo grozījumu pieņemšana veicinās Latvijas banku emitēto hipotekāro ķīlu zīmju reitinga paaugstināšanos, jo līdz šim starptautiskās reitinga aģentūras kā vienu no svarīgākajiem Latvijā emitēto ķīlu zīmju trūkumiem minēja apstākli, ka normatīvajos aktos nav atrunāts hipotekāro ķīlu zīmju emitenta bankrota procesa norise, īpaši attiecībā uz ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību šādā gadījumā. Savukārt ķīlu zīmju reitinga uzlabošanās sekmēs investoru intereses pieaugumu par Latvijā emitētajām ķīlu zīmēm, kas nenoliedzami radīs papildus pieprasījumu pēc šiem vērtspapīriem un stimulēs Latvijas bankas pilnībā iesaistīties hipotekārajā kredītsistēmā. Savukārt emitēto ķīlu zīmju daudzuma apgrozībā pieaugums pozitīvi ietekmēs arī Latvijas vērtspapīru tirgu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ir orientēts uz Latvijas hipotekārās kredītsistēmas tālākās attīstības veicināšanu un hipotekāro ķīlu zīmju emitētāju skaita pieaugumu. Uzlabojoties iespējām bankām refinansēt izsniegtos hipotekāros kredītus ar emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm (to nodrošinās ķīlu zīmju reitinga uzlabošanās), bankām potenciāli rodas plašākas iespējas samazināt izsniedzamo kredītu procentu likmes, kas stimulēs uzņēmējus, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus, ņemt kredītus, lai uzlabotu un paplašinātu ražošanu.

Hipotekāro kredītu pieejamības palielināšanās netieši stimulēs arī būvniecības nozares aktivizēšanos, jo iedzīvotājiem būs iespējams saņemt lētākus kredītus mājokļu remontam un būvniecībai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Iepriekšminētā uzņēmējdarbības aktivizēšanās stimulēs jaunu darba vietu rašanos, īpaši būvniecības nozarē, kas sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos.

Iespēja saņemt lētākus kredītresursus ļaus iedzīvotājiem uzlabot to rīcībā esošos mājokļus, kas daļēji ļaus uzlabot sarežģīto stāvokli mājokļu jomā.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads		Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Šo likuma grozījumu izpildi nodrošinās pašreiz esošās institūcijas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts nekādus papildu ierobežojumus neparedz. Tomēr savas tiesības indivīds var aizstāvēt vispārējā kārtībā, griežoties tiesā.

Finansu ministrs G. Bērziņš

02.07.02 12:17

R. Fišers

7095535, Ronalds.Fisers@fm.gov.lv

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktores vietniece

Atbildīgā amatpersona

V. Andrējeva

G. Aizstrauta

R. Fišers