Papildprotokols latviešu valodā
Likumprojekts
Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un
Latvijas Republiku, no otras puses
1.pants. 2002.gada 29.maijā Briselē parakstītais Papildprotokols, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (turpmāk - Papildprotokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Papildprotokols latviešu un angļu valodā.
3.pants. Papildprotokols stājas spēkā tā 3.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
PAPILDPROTOKOLS,
KAS PAREDZ KĀRTĪBU TIRDZNIECĪBAI AR NOTEIKTĀM ZIVĪM UN ZVEJAS PRODUKTIEM,
EIROPAS LĪGUMAM PAR ASOCIĀCIJAS IZVEIDOŠANU
STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN LATVIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES
EIROPAS KOPIENA, turpmāk tekstā Kopiena,
no vienas puses un
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA
no otras puses,
SAKARĀ AR to, ka Eiropas līgums par Asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses, turpmāk tekstā Eiropas līgums, tika parakstīts 1995.gada 12.jūnijā Briselē un stājās spēkā 1998.gada 1.februārī;
SAKARĀ AR to, ka, pamatojoties uz Eiropas līguma 20.(4) un 23. pantu starp Kopienu un Latvijas Republiku, notika tehniskās konsultācijas, kuras veiksmīgi tika pabeigtas, vienojoties par abpusēju tarifu samazināšanu zivsaimniecības sektorā;
SAKARĀ AR to, ka sarunās panāktie tarifu samazinājumi zivsaimniecības sektorā ietekmēs abpusējos samazinājumus, kurus nosaka esošais Līgums, kurā tādējādi ir jāveic grozījumi ar Protokola palīdzību, kas papildinās Līguma tirdzniecības nosacījumus;
SAKARĀ AR to, ka Kopiena un Latvijas Republika vienojās arī par iespējami ātrāku administratīvi vienkāršāku un pakāpenisku tarifu samazināšanas veikšanu;
IR NOLĒMUSI:
1.pants
Līdz ar šī Protokola par zivīm un zvejas produktiem spēkā stāšanās datumu abām Pusēm ir jāpiemēro pilnīgi brīva tirdzniecība ar visiem Eiropas līguma XII un XIII pielikumā minētajiem produktiem, kas noteikti Eiropas Padomes regulas (EC) Nr. 104/2000 1.pantā, un citi tarifu samazinājumi zivīm un zvejas produktiem, ja tādi ir piešķirti citā veidā. Sākot ar šī Protokola spēkā stāšanās datumu, abām Pusēm jāpiemēro tarifu samazinājums par vienu trešdaļu no Kopienas un Latvijas Republikas esošajām tarifu likmēm visām atlikušajām zivīm un zvejas produktiem.
Viena gada laikā pēc šī Protokola spēkā stāšanās datuma abām Pusēm jāpiemēro turpmākais vienas trešdaļas tarifu likmju samazinājums, salīdzinot ar tarifu, kāds tas bija šīs vienošanās spēkā stāšanās brīdī.
Trīs gadus pēc šī Protokola spēkā stāšanās, vai arī ātrāk, ja iepriekš par to kopēji vienojās, ir jāpiemēro pilnīgi brīva tirdzniecība visām zivīm un zvejas produktiem. Jebkurš šāda veida līgums, kas noslēgts par ātrāku pilnīgi brīvu tirdzniecību zivīm un zvejas produktiem ir ieviešams saskaņā ar šī Protokola 4.pantu.
2.pants
1.pantā minētā samazinājuma aprēķināšanai jāizmanto vispārējie matemātikas principi, ievērojot, ka:
(50 ieskaitot), jānoapaļo uz tuvāko mazāko veselo skaitli;
3.pants
Šis Protokols stāsies spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā pēc dienas, kad Puses paziņojušas viena otrai par savu iekšējo procedūru pabeigšanu.
4.pants
Grozījumus šajā Protokolā drīkst izdarīt tikai ar Asociētās Padomes lēmumu.
ADDITIONAL PROTOCOL
LAYING DOWN THE TRADE ARRANGEMENTS
FOR CERTAIN FISH AND FISHERY PRODUCTS
TO THE EUROPE AGREEMENT
ESTABLISHING AN ASSOCIATION BETWEEN
THE EUROPEAN COMMUNITIES AND THEIR MEMBER STATES,
OF THE ONE PART, AND THE REPUBLIC OF LATVIA,
OF THE OTHER PART
THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as "the Community",
of the one part, and
THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA,
of the other part,
WHEREAS the Europe Agreement establishing an association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Latvia, of the other part, hereinafter referred to as "the Europe Agreement", was signed in Brussels on 12 June 1995 and entered into force on 1 February 1998,
WHEREAS technical negotiations based on Articles 20(4) and 23 of the Europe Agreement have been carried out and successfully concluded between the Community and the Republic of Latvia to agree on reciprocal tariff concessions in the fisheries sector,
WHEREAS the negotiated concessions in the fisheries sector shall affect the bilateral concessions granted under the Europe Agreement, which should, therefore, be amended by means of a Protocol adjusting the trade aspects of that Agreement,
WHEREAS the Community and the Republic of Latvia also agreed on an administratively simple procedure for implementing the negotiated tariff concessions as soon as possible on a gradual basis,
HAVE AGREED AS FOLLOWS:
ARTICLE 1
From the date of entry into force of this Protocol for fish and fishery products as defined in Article 1 of Council Regulation (EC) No 104/2000 both Parties shall apply full free trade for all the products covered by Annex XII and Annex XIII of the Europe Agreement, and other concessions for fish and fishery products if otherwise granted. From the date of entry into force of this Protocol, both Parties shall apply a one third reduction of the tariff duties applied by the Community and the Republic of Latvia respectively for all the remaining fish and fishery products.
One year after the date of entry into force of this Protocol, both Parties shall apply a further one third reduction of the tariff duties as they were at the time of the entry into force of this Protocol.
Three years after the date of entry into force of this Protocol, or if commonly agreed earlier, full free trade in all fish and fishery products shall be applied. Any such agreement on earlier application of full free trade in all fish and fishery products shall be implemented in accordance with Article 4.
ARTICLE 2
The reductions referred to in Article 1 shall be calculated using common mathematical principles taking into account that:
(a) all the figures less than 50 (included) after the decimal point shall be rounded down to the nearest whole number;
(b) all the figures more than 50 after the decimal point shall be rounded up to the nearest whole number;
The Parties will exchange information on those cases where the above principles apply.
ARTICLE 3
This Protocol shall enter into force on the first day of the month following the date on which the Parties have notified each other of the completion of the internal procedures necessary for that purpose.
ARTICLE 4
This Protocol may be amended by decision of the Association Council.
Par tiesību akta projekta Par papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses
anotācija
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Zivsaimniecība ir viena no tām Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, kurai ir pieejami vietējie izejvielu resursi, un saražotā zivju produkcija galvenokārt tiek eksportēta (vairāk nekā 90 % no kopējā produkcijas apjoma). Lai apmierinātu zivju apstrādes uzņēmumu arvien pieaugošās vajadzības pēc zivju izejvielām un nodrošinātu vietējā tirgus pieprasījumu, sortimenta daudzveidību, Latvija importē saldētas zivis un citu tirgū pieprasīto zivju produkciju (konservi no tunzivīm, lašiem, moluskiem, garneļvēžiem, kā arī saldētas imitētas krabju nūjiņas, krabju nūdeles un sasaldēta zivju fileja mīklā un rīvmaizē). Latvija zivju produkciju un zivju konservus eksportē vairāk nekā uz 50 pasaules valstīm, tomēr vislielākie zivju konservu apjomi tiek realizēti NVS valstu tirgū, bet saldētā zivju produkcija - Āfrikas valstīs. Arvien pieaug Eiropas Savienības valstu nozīme zivju produkcijas tirdzniecībā. Uz šīm valstīm galvenokārt tiek eksportēta saldēta zivju fileja un atvēsinātas zivis. Zivju konservu eksports uz ES valstīm pagaidām ir tikai nelielos apjomos. Tomēr jau 2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu zivju konservu eksports uz ES valstīm palielinājies par 50 %. Pašreiz zivju un zivju produkcijas tirdzniecība notiek, pamatojoties uz Eiropas līguma XII un XIII pielikumu. Taču Eiropas līgumā paredzētās muitas tarifu kvotas neļauj attīstīt un paplašināt tirdzniecību ar zivīm un zivju produkciju. Tā kā Latvijā darbojas 10 ES apstiprināti zivju apstrādes uzņēmumi (a/s Banga, a/s Brīvais vilnis, SIA Baltijas zivs, SIA Baltijas zivis - 97, SIA Baltic Seafood, a/s Banga Seafood International, SIA Lido, SIA Stema International, SIA Rozula, SIA Unda), kuri meklē alternatīvus ražotās produkcijas noieta tirgus, ir nepieciešams veikt izmaiņas Eiropas līgumā. |
2. Tiesību akta projekta būtība |
2000.gada novembrī tika panākta vienošanās starp Latviju un Eiropas Komisiju par tirdzniecības tālāku liberalizāciju zivīm un zivju produkcijai. Sarunu rezultātā abas puses vienojās, ka, veicot grozījumus Eiropas līgumā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, abpusēji tiks veikta šāda tirdzniecības liberalizācija: - pēc Papildprotokola stāšanās spēkā datuma abas puses piemēros pilnīgi brīvu tirdzniecību ar visiem Eiropas līguma XII un XIII pielikumā minētajiem produktiem, kā arī piemēros tarifu samazinājumu par vienu trešdaļu Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas esošajām tarifu likmēm visām pārējām zivīm un zvejas produktiem; - viena gada laikā pēc Papildprotokola stāšanās spēkā datuma piemēros turpmāko vienas trešdaļas tarifu likmju samazinājumu; - trīs gadu laikā pēc Papildprotokola stāšanās spēkā abas puses piemēros pilnīgi brīvu tirdzniecību ar visām zivīm un zvejas produktiem. |
|||||
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
||||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Tiesību akta ieviešana veicinās Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu sadarbību, pilnveidos un nostiprinās ekonomiskās attiecības ar ES dalībvalstīm, sekmēs ārvalstu investīciju piesaistīšanu, zivju apstrādes uzņēmumu sakārtošanu atbilstoši ES higiēnas prasībām, kas savukārt nodrošinās zivju produkcijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, vienlaicīgi uzlabojot produkcijas konkurētspēju un realizācijas iespējas vietējā un ārvalstu tirgū. |
|||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Tiesību akta ieviešana veicinās Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu sakārtošanu atbilstoši ES higiēnas prasībām, izmantojot ES pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) līdzekļus, kas savukārt radīs iespēju šo uzņēmumu iekļaušanai ES apstiprināto uzņēmumu sarakstā ar tiesībām eksportēt zivju produkciju uz ES dalībvalstīm. |
|||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Tiesību akta ieviešana sekmēs zivju produkcijas konkurētspējas un peļņas paaugstināšanos zivju apstrādes uzņēmumos, kā arī piejūras ciematos un pilsētās nodrošinās darba vietu saglabāšanu un paaugstinās uzņēmumu strādājošo pastāvīgus ienākumus. |
|||||
4. Ietekme uz vidi |
Pakāpeniska Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu sakārtošana atbilstoši ES prasībām sekmēs zivju apstrādei nepieciešamā dzeramā ūdens apgādes sistēmas pilnveidošanu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, gaisa un ūdens attīrīšanas sistēmu pilnveidošanu. |
|||||
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls |
||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Trīs nākamie gadi |
*) |
|||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Tiesību akta stāšanās spēkā neparedz izmaiņas budžeta ieņēmumos. |
|||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Tiesību akta stāšanās spēkā neparedz papildu budžeta izdevumus. |
|||||
3. Finansiālā ietekme |
Tiesību akta stāšanās spēkā kopumā neietekmēs budžeta ieņēmumus, jo, samazinoties muitas tarifa likmēm, ir prognozējams zivju produkcijas importa apjomu palielinājums, kā rezultātā ieņēmumi valsts budžetā varētu palikt līdzšinējā apjomā. Bez tam, ņemot vērā labvēlīgāku tirdzniecības nosacījumu ieviešanu, ir prognozējams zivju produkcijas eksporta apjomu un līdz ar to arī ražošanas apjomu palielinājums, kā rezultātā budžeta ieņēmumi nākamajos gados varētu palielināties. |
|||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Tiesību akts šo jomu neskar. |
|||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
- |
- |
- |
- |
- |
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||
Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Tiesību akts šo jomu neskar, jo neparedz izdot papildu normatīvos aktus šī tiesību akta īstenošanai. |
||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Tiesību akts ir sagatavots, pamatojoties uz 1995.gada 12.jūnijā noslēgtā Eiropas līguma 20.panta 4.punktu un 23.pantu. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Tiesību akts nav pretrunā ar Latvijas Republikas un Marakešas protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu. |
||
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|||
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
Tiesību akts šo jomu neskar. |
||
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
Varētu atzīmēt, ka pilnībā atbilst ES - Latvijas asociatīvā līguma nosacījumiem |
|||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Jautājums par tiesību akta būtību tika izskatīts Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības konsultatīvās padomes 15.12.1999. un 19.06.2000. sēdēs. Padomes sastāvā ietilpst zemkopības ministrs, zivsaimniecības sabiedrisko organizāciju un asociāciju, arodbiedrības, kā arī zivsaimniecības zinātnes, Valsts zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. |
||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Zivsaimniecības konsultatīvā padome atbalstīja tiesību akta virzību. |
||
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Sākot no 1998.gada maija notika konsultācijas ar Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta speciālistiem. |
||
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|||
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Tiesību akta administrēšana jāveic FM VID galvenajai muitas pārvaldei, un nav paredzēts izveidot jaunas institūcijas un paplašināt esošo institūciju funkcijas. |
||
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Tiesību akts šo jomu neskar. |
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Valsts sekretāra p.i. |
Juridiskā departamenta direktora vietnieks |
Atbildīgā persona |
A.Ozols |
V.Lukaševiča |
A.Afanasjeva |