Vienošanās latviešu valodā

Vienošanās angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

1.pants. 1995.gada 31.janvāra Vienošanās par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu (turpmāk – Vienošanās), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Vienošanās 17.panta trešo daļu Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka par pieprasījumu nosūtīšanu un atbilžu sniegšanu uz pieprasījumiem saskaņā ar Vienošanās 6. un 7.pantu atbildīgās institūcijas ir Iekšlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra.

3.pants. Saskaņā ar Vienošanās 17.panta trešo daļu Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka centrālās institūcijas, kas ir atbildīgas par to, lai ziņotu, vai attiecīgā valsts vēlas piemērot prioritāro jurisdikciju saskaņā ar Vienošanās 14.pantu, un lai veiktu visu pārējo saziņu un sniegtu nepieciešamos paziņojumus saskaņā ar Vienošanos, ir Iekšlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra.

4.pants. Saskaņā ar Vienošanās 19.panta trešo daļu Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka Latvijas Republika rezervē sev tiesības pieprasīt, lai tai nosūtītie dokumenti būtu sagatavoti latviešu vai angļu valodā.

5.pants. Saskaņā ar Vienošanās 32.panta piekto daļu Iekšlietu ministrija informē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par Vienošanās īstenošanu. Ziņojumu pirms iesniegšanas Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram apstiprina Ministru kabinetā.

6.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma arī Vienošanās angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

7.pants. Vienošanās stājas spēkā tās 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Strasbūra, 1995. gada 31. janvārī

Eiropas Padomes Dalībvalstis, kas piekritušas atzīt par sev saistošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu, kas pieņemta Vīnē, 1988. gada 20. decembrī, turpmāk tekstā sauktu par “Vīnes Konvenciju”,

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm;

Pārliecībā par nepieciešamību īstenot kopīgu kriminālpolitiku nolūkā aizsargāt sabiedrību;

Uzskatot, ka cīņai pret smagiem noziegumiem, kas arvien vairāk kļūst par starptautisku problēmu, ir nepieciešama ciešāka sadarbība starptautiskā mērogā;

Vēloties pastiprināt savstarpējo sadarbību pēc iespējas lielākā mērā, lai cīnītos pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām un pilnībā ievērojot navigācijas brīvības principu;

Tāpēc uzskatot, ka Vīnes Konvencijas 17. pantu vajadzētu papildināt ar reģionālu vienošanos par minētā panta īstenošanu un tā noteikumu efektivitātes palielināšanu,

Ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa – Termini

1. pants – Termini

Šīs Vienošanās nozīmē:

II nodaļa – Starptautiskā sadarbība

1. sadaļa – Vispārējie noteikumi

2. pants – Vispārējie principi

1 Puses sadarbojas vislielākā iespējamā mērā, lai apkarotu narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

2. Īstenojot šo Vienošanos, Puses cenšas nodrošināt, lai palielinātu tiesībsargāšanas pasākumu efektivitāti cīņā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru.

3. Veicot jebkādas darbības saskaņā ar šo Vienošanos, ir pienācīgi jāņem vērā nepieciešamību neiejaukties vai neaizskart piekrastes valstu tiesības un pienākumus un savu jurisdikcijas piemērošanu atbilstoši starptautiskajām jūras tiesībām.

4. Nekādus šīs Vienošanās noteikumus nedrīkst interpretēt kā tādus, kas ierobežo non bis in idem principu, kā tas tiek piemērots nacionālajās tiesībās.

5. Puses atzīst, ka ir vērtīgi iegūt un apmainīties ar informāciju par kuģiem, kravām un faktiem, kad vien tās uzskata, ka tāda apmaiņa ar informāciju var palīdzēt Pusei apkarot narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru.

6. Nekādi šīs Vienošanās noteikumi neietekmē karakuģu un citu valdības kuģu, kas tiek izmantoti nekomerciālos nolūkos, imunitāti.

3. pants – Jurisdikcija

1. Katra Puse veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār attiecīgiem nodarījumiem, kad šie nodarījumi ir izdarīti uz kuģa, kas kuģo ar attiecīgās Puses karogu.

2. Lai piemērotu šo Vienošanos, katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār attiecīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti uz kāda kuģa, kas kuģo ar kādas citas šīs Vienošanās Puses karogu vai arī kuram ir reģistrācijas zīmes vai jebkādas citas zīmes, kas liecina, ka tas pieder citai šīs Vienošanās Pusei. Šī jurisdikcija tiek piemērota tikai saskaņā ar šo Vienošanos.

3. Lai piemērotu šo Vienošanos, katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār attiecīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti uz kāda kuģa bez nacionālās piederības vai kas tiek pielīdzināts kuģim bez nacionālās piederības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

4. Karoga valstij ir prioritāra jurisdikcija pār jebkuru attiecīgo nodarījumu, kas izdarīts uz tās kuģa.

5. Katra valsts var šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, vai arī jebkurā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, informēt citas šīs Vienošanās Puses par kritērijiem, ko tā plāno izmantot, piemērojot jurisdikciju, kas nodibināta saskaņā ar šī panta 2. daļu.

6. Jebkura valsts, kuras dienestā nav karakuģu, militāru lidaparātu vai citu valdības kuģu vai lidaparātu, kas tiek izmantoti nekomerciālām vajadzībām un kas dotu tai iespēju kļūt par valsti, kas iejaucas, var saskaņā ar šo Vienošanos, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, vai arī jebkurā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka tā nepiemēros šī panta 2. un 3. daļas. Katras valsts, kura ir iesniegusi šādu paziņojumu, pienākums ir to atsaukt, kolīdz vairs nepastāv tie apstākļi, kas pamatojuši šo atrunu.

4. pants – Palīdzība karoga valstīm

1. Puse, kurai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir iesaistīts vai tiek izmantots, lai izdarītu kādu attiecīgu nodarījumu, var lūgt citu Pušu palīdzību, lai novērstu tā izmantošanu minētajam mērķim. Pieprasījumu saņēmušās Puses sniedz šo palīdzību ar savā rīcībā esošiem līdzekļiem.

2. Iesniedzot minēto pieprasījumu, karoga valsts var, inter alia, pilnvarot pieprasījumu saņēmušo Pusi, ievērojot jebkādus noteiktus nosacījumus vai ierobežojumus, veikt dažus vai visus pasākumus, kas paredzēti šajā Vienošanās.

3. Kad pieprasījumu saņēmusī Puse piekrīt rīkoties saskaņā ar karoga valsts pilnvarojumu, kas tai dots saskaņā ar 2. daļu, uz pieprasījumu iesniegušās un saņēmušās Puses tiesībām un pienākumiem attiecas šīs Vienošanās noteikumi, kas paredzēti, attiecīgi, karoga valstij un tai valstij, kas iejaucas, ja vien nav citādas vienošanās.

5. pants – Kuģi bez nacionālās piederības

1. Puse, kurai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis bez nacionālās piederības vai kuģis, kas tiek pielīdzināts kuģim bez nacionālās piederības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ir iesaistīts vai tiek izmantots, lai izdarītu kādu attiecīgu nodarījumu, informē tās citas Puses, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tāda darbība tās vistiešāk ietekmē, un šī Puse var lūgt jebkuras citas Puses palīdzību, lai novērstu tā izmantošanu minētajam mērķim. Pieprasījumu saņēmusī Puse sniedz šo palīdzību ar savā rīcībā esošajiem līdzekļiem.

2. Ja Puse, kas saņēmusi informāciju saskaņā ar 1. daļu, veic attiecīgus pasākumus, tad šai Pusei arī jānosaka, kādi pasākumi ir piemēroti, un jāpiemēro sava jurisdikcija pār jebkuriem attiecīgiem nodarījumiem, kurus iespējami ir izdarījušas jebkuras personas, kas atrodas uz kuģa.

3. Jebkura Puse, kas ir veikusi pasākumus saskaņā ar šo pantu, cik ātri vien iespējams paziņo tai Pusei, kas ir sniegusi informāciju vai lūgusi sniegt palīdzību, par jebkādu darbību rezultātiem, kas ir izdarītas attiecībā uz kuģi un jebkādām personām uz tā.

2. sadaļa – Atļaujas došanas procedūras

6. pants – Atļaujas došanas pamatnoteikumi

Ja valstij, kas iejaucas, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo ar citas Puses karogu vai arī kuram ir citas Puses reģistrācijas zīmes vai kādas citas tādas Puses nacionālās piederības identifikācijas pazīmes, nodarbojas ar vai tiek izmantots, lai izdarītu kādu attiecīgu nodarījumu, tad tā valsts, kas iejaucas, var prasīt karoga valsts atļauju apturēt un uzkāpt uz šī kuģa ūdeņos, kas ir aiz jebkuras Puses teritoriālajiem ūdeņiem, un veikt dažus vai visus tos pasākumus, kas norādīti šajā Vienošanās. Neviena šāda darbība nevar tikt veikta, pamatojoties uz šo Vienošanos, bez karoga valsts atļaujas.

7. pants – Lēmums par atļaujas pieprasīšanu

Karoga valsts nekavējoties apstiprina saskaņā ar 6. pantu iesniegtā atļaujas pieprasījuma saņemšanu un paziņo par savu lēmumu par to, cik ātri vien iespējams, un, kad vien tas praktiski iespējams, četru stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

8. pants – Nosacījumi

1. Ja karoga valsts piekrīt pieprasījumam, šī atļauja var tikt dota ar noteiktiem nosacījumiem vai ierobežojumiem. Šajos nosacījumos vai ierobežojumos sevišķi var tikt norādīts, ka karoga valsts nepārprotamu piekrišanu ir jāsaņem pirms jebkādu konkrētu pasākumu veikšanas no tās valsts puses, kas iejaucas.

2. Katra valsts var, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka gadījumā, ja tā rīkojas kā valsts, kas iejaucas, tā var pakļaut šo iejaukšanos nosacījumam, ka tām personām, kurām ir šīs Puses pilsonība un kuras tiks nodotas karoga valstij saskaņā ar 15. pantu un sodītas tur par attiecīgu nodarījumu, tiek dota iespēja tikt pārvietotam uz valsti, kas iejaucas, lai tur izciestu uzlikto sodu.

3. sadaļa – Darbības kārtība

9. pants – Ar pilnvarojumu atļautās darbības

1. Pēc tam, kad ir saņemts karoga valsts pilnvarojums un ievērojot jebkādus saskaņā ar 8. panta pirmo daļu noteiktos nosacījumus vai ierobežojumus, valsts, kas iejaucas, var veikt sekojošās darbības:

i a. apturēt kuģi un uzkāpt uz tā;

ii un, pēc tam, kad ir nodibināta efektīva kontrole pār kuģi:

2. Jebkādas darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar šī panta 1. daļu, neierobežo nekādas tiesības aizdomās turamajām personām nesniegt liecības pret sevi, kas noteiktas tās valsts normatīvajos aktos, kas iejaucas.

10. pants – Piespiedu pasākumi

1. Ja kādas darbības, kas veikta saskaņā ar 9. pantu, rezultātā, valstij, kas iejaucas, ir pierādījumi par to, ka ir izdarīts kāds attiecīgs nodarījums, kas būtu pietiekams saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, lai arestētu attiecīgās personas vai aizturētu kuģi, vai lai veiktu abas šīs darbības, tad šī valsts var tā rīkoties.

2. Valsts, kas iejaucas, bez kavēšanās paziņo karoga valstij par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar augstāk izklāstīto 1. daļu.

3. Kuģi nedrīkst aizturēt ilgāk par tādu periodu, kāds ir noteikti nepieciešams, lai pabeigtu attiecīgo nodarījumu izmeklēšanu. Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģa īpašnieki ir tieši iesaistīti kādā attiecīgā nodarījumā, tad kuģi un tā kravu var aizturēt ilgāk līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Tās personas, kas netiek turētas aizdomās par kādu attiecīgu nodarījumu, tiek atbrīvotas, un lietas, kas nav vajadzīgas kā pierādījumi, tiek atdotas.

4. Neraugoties uz iepriekš izklāstītās daļas noteikumiem, valsts, kas iejaucas, un karoga valsts var vienoties ar kādu trešo valsti, kas ir šīs Vienošanās dalībvalsts, ka kuģis var tikt nogādāts uz šīs trešās valsts teritoriju un, kolīdz kuģis ir tās teritorijā, šīs Vienošanās nozīmē šī trešā valsts tiek uzskatīta par valsti, kas iejaucas.

11. pants – Darbības izpilde

1. Darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar 9. un 10. pantiem, regulē tās valsts normatīvie akti, kas iejaucas.

2. Tās darbības, kas paredzētas 9. panta 1. daļas a, b un d apakšpunktos, veic tikai karakuģi vai militārie lidaparāti, vai arī citi kuģi vai lidaparāti, kas skaidri apzīmēti un identificējami kā valdības dienestā esoši un pilnvaroti attiecīgi rīkoties.

4. Tā kuģa kapteinim, uz kura saskaņā ar šo Vienošanos ir uzkāpušas amatpersonas, ir tiesības sazināties ar kuģa karoga valsts institūcijām, kā arī ar kuģa īpašniekiem vai operatoriem, lai paziņotu viņiem, ka uz kuģa ir uzkāpušas amatpersonas. Tomēr tās valsts institūcijām, kas iejaucas, ir tiesības neļaut vai aizkavēt sazināšanos ar kuģa īpašniekiem vai operatoriem, ja viņiem ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šāda sazināšanās var radīt šķēršļus attiecīgā nodarījuma izmeklēšanai.

12. pants – Operatīvie drošības pasākumi

1. Piemērojot šo Vienošanos, ieinteresētajām Pusēm ir pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt, lai netiktu apdraudēta dzīvība uz jūras, kuģa un kravas drošība, kā arī lai netiktu aizskartas jebkādas komerciālās vai tiesiskās intereses. Jo sevišķi tām ir jāņem vērā:

c. nepieciešamību bez vajadzības neaizturēt un nekavēt kuģi;

2. Par šaujamieroču lietošanu pret vai uz kuģa ir jāziņo karoga valstij, cik ātri vien iespējams.

3. Par jebkuras uz kuģa esošas personas nāvi vai miesas bojājumiem ir jāziņo karoga valstij, cik ātri vien iespējams. Tās valsts institūcijām, kas iejaucas, pilnībā sadarbojas ar karoga valsts institūcijām, ja karoga valsts veic jebkādu izmeklēšanu par jebkādiem tādiem nāves vai miesas bojājumu gadījumiem.

4. sadaļa – Noteikumi, kas attiecas uz jurisdikcijas piemērošanu

13. pants – Nodarījumu pierādījumi

1. Lai dotu iespēju karoga valstij izlemt, vai piemērot tās prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. panta noteikumiem, valsts, kas iejaucas, nekavējoties nodod Karoga valstij pierādījumu apkopojumu par jebkādiem atklātajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas iegūti darbību, kas veiktas saskaņā ar 9.pantu, rezultātā. Karoga valsts pienākums ir nekavējoties apstiprināt šī apkopojuma saņemšanu.

2. Ja valsts, kas iejaucas, atklāj pierādījumus, kas norāda uz iespējamiem izdarītiem nodarījumiem ārpus šīs Vienošanās sfēras, vai ka uz kuģa atrodas aizdomās turētas personas, kas nav iesaistītas attiecīgos nodarījumos, tad tā par to ziņo karoga valstij. Ja nepieciešams, iesaistītās Puses savstarpēji konsultējas.

3. Šīs Vienošanās noteikumi ir interpretējami tādā veidā, ka valsts, kas iejaucas, var veikt pasākumus, ieskaitot personu aizturēšanu, ārpus pasākumiem, kuru mērķis ir izmeklēt un ierosināt krimināllietu par attiecīgiem nodarījumiem, tikai ja:

a. karoga valsts dod savu nepārprotamu piekrišanu; vai

14. pants – Prioritārās jurisdikcijas piemērošana

1. Karoga valsts, kas vēlas piemērot savu prioritāro jurisdikciju, to dara saskaņā ar šī panta noteikumiem.

2. Tā, cik ātri vien iespējams, par to informē valsti, kas iejaucas, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi pierādījumu apkopojumu saskaņā ar 13. pantu. Ja karoga valsts to nedara, tiek uzskatīts, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām piemērot prioritāro jurisdikciju.

3. Ja karoga valsts ir paziņojusi valstij, kas iejaucas, par to, ka tā piemēro savu prioritāro jurisdikciju, tad valsts, kas iejaucas, jurisdikcijas piemērošana ir jāaptur, izņemot attiecībā uz personu, kuģu, kravu un pierādījumu nodošanu saskaņā ar šo Vienošanos.

4. Karoga valsts nekavējoties nodod lietu savām kompetentajām institūcijām, lai uzsāktu lietas ierosināšanu.

5. Pasākumus, kurus veikusi valsts, kas iejaucas, pret kuģi un personām uz tā, var uzskatīt par pasākumiem, kas veikti kā daļa no karoga valsts procesuālajām darbībām.

15. pants – Kuģu, kravu, personu un pierādījumu nodošana

1. Ja karoga valsts ir informējusi valsti, kas iejaucas, par savu nolūku piemērot savu prioritāro jurisdikciju, un ja karoga valsts to pieprasa, tad arestētās personas, kuģis, krava un izņemtie pierādījumi tiek nodoti šai valstij saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem.

2. Pieprasījumam nodot arestētās personas ir jāpievieno, attiecībā uz katru personu, aresta ordera vai cita ordera ar tādu pašu nozīmi, ko izsniegušas tiesu institūcijas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta karoga valsts normatīvajos aktos, oriģināls vai apliecināta kopija.

3. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu personu, kuģu, kravu un pierādījumu nodošanu.

4. Nekādi šīs Vienošanās noteikumi netiek interpretēti kā noteikumi, kas atņem aizturētai personai tiesības, saskaņā ar valsts, kas iejaucas, normatīvajiem aktiem, pieprasīt tiesai pārskatīt savas aizturēšanas likumību, atbilstoši procedūrām, kas noteiktas tās nacionālajos normatīvajos aktos.

5. Tā vietā, lai pieprasītu nodot aizturētās personas vai kuģi, karoga valsts var pieprasīt tos nekavējoties atbrīvot. Ja šis pieprasījums ir iesniegts, tad valsts, kas iejaucas, nekavējoties atbrīvo tos.

16. pants – Nāvessods

Ja par nodarījumu, attiecībā uz kuru karoga valsts nolemj piemērot prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu, paredzēts nāvessods saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem un ja attiecībā uz tādu pašu nodarījumu valsts, kas iejaucas, normatīvie akti nāves sodu neparedz vai arī tas parasti netiek piemērots, tad personu nodošana var tikt atteikta, ja vien karoga valsts nedod tādus apliecinājumus par nāvessoda nepiemērošanu, kādus valsts, kas iejaucas, uzskata par pietiekamiem.

5. sadaļa – Procesuālie un citi vispārējie noteikumi

17. pants – Kompetentās institūcijas

1. Katra Puse nozīmē institūciju, kas ir atbildīga par pieprasījumu nosūtīšanu un atbilžu sniegšanu uz tiem saskaņā ar šīs Vienošanās 6. un 7. pantiem. Ciktāl tas ir praktiski iespējams, katra Puse veic pasākumus, lai šī institūcija varētu saņemt un atbildēt uz pieprasījumiem jebkurā dienas vai nakts laikā.

2. Puses arī nozīmē centrālo institūciju, kas ir atbildīga par to, lai ziņotu, vai attiecīgā valsts vēlas piemērot prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu, un lai veiktu visu pārējo saziņu un sniegtu nepieciešamos paziņojumus saskaņā ar šo Vienošanos.

3. Katra Puse, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram to institūciju nosaukumus un adreses, kas ir nozīmētas saskaņā ar šo pantu, vienlaicīgi iesniedzot visu pārējo informāciju, kas veicina saziņu saskaņā ar šo Vienošanos. Ģenerālsekretāram tiek ziņots arī par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šo institūciju nosaukumiem, adresēm vai jebkādu citu noderīgu informāciju.

18. pants – Saziņa starp nozīmētajām institūcijām

1. Institūcijas, kas nozīmētas saskaņā ar 17. pantu, tieši sazinās savā starpā.

2. Ja jebkādu iemeslu dēļ tieša saziņa nav praktiska, Puses var vienoties izmantot ICPO-Interpol vai Muitas Sadarbības Padomes sakaru kanālus.

19. pants – Pieprasījuma forma un valodas

1. Visa saziņa saskaņā ar 4. - 16. pantiem tiek veikta rakstiski. Var tikt izmantoti modernie sakaru līdzekļi, tādi kā telefakss.

2. Ievērojot šī panta 3. daļas noteikumus, netiek prasīti pieprasījumu, citas saziņas un pavaddokumentu tulkojumi.

3. Parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, jebkura Puse var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, norādot, ka tā sev rezervē tiesības pieprasīt, lai tai nosūtītie pieteikumi, cita saziņa un pavaddokumenti būtu sagatavoti tās valodā vai arī kādā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām, vai arī kādā no valodām pēc tās norādījumiem. Šajā gadījumā tā var norādīt, ka tā ir gatava pieņemt tulkojumus jebkurā citā tās norādītā valodā. Citas Puses tādā gadījumā var prasīt ievērot analoģskus noteikumus.

20. pants – Apliecinājumi un legalizācija

Uz dokumentiem, kas tiek nosūtīti saskaņā ar šo Vienošanos, netiek attiecinātas nekādas apliecinājumu un legalizācijas formalitātes.

21. pants – Pieteikuma saturs

Pieteikumā saskaņā ar 6. pantu ir jānorāda:

22. pants – Informācija kuģu īpašniekiem un kapteiņiem

Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai informētu to kuģu īpašniekus un kapteiņus, kas kuģo ar tās karogu, ka šīs Vienošanās dalībvalstīm var tikt dota atļauja uzkāpt uz kuģiem ārpus jebkuras Puses teritoriālās jūras saistībā ar šajā Vienošanās noteiktajiem mērķiem, kā arī informēt viņus par pienākumu ievērot tos norādījumus, ko dod Puse, kuras pārstāvji uz kuģa uzkāpuši, izmantojot šīs viņiem dotās tiesības.

23. pants – Lietošanas ierobežojumi

Karoga valsts var dot 6. pantā minēto pilnvarojumu, nosakot, ka valsts, kas iejaucas, institūcijas neizmantos iegūto informācija vai pierādījumus, iepriekš nesaņemot karoga valsts piekrišanu, citādi kā vienīgi sakarā ar attiecīgo nodarījumu izmeklēšanu vai procesuālām darbībām.

24. pants – Konfidencialitāte

Ieinteresētās Puses, ja tas nav pretrunā ar to nacionālo tiesību pamatprincipiem, tur slepenībā jebkādus pierādījumus un informāciju, ko sniedz otra Puse saskaņā ar šo Vienošanos, izņemot tādā mērā, kādā tās izpaušana ir nepieciešama šīs Vienošanās piemērošanai vai arī lai veiktu izmeklēšanu vai procesuālās darbības.

6. sadaļa – Izmaksas un zaudējumi

25. pants – Izmaksas

1. Ja vien ieinteresētās Puses nevienojas citādi, jebkādu darbību, kas veiktas saskaņā ar 9. un 10. pantiem, izmaksas sedz valsts, kas iejaucas, un izmaksas to darbību veikšanai, kas paredzētas 4. un 5. pantos, parasti sedz tā Puse, kas sniedz palīdzību.

2. Ja karoga valsts ir piemērojusi savu prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu, tā sedz kuģa atpakaļ nodošanas un aizdomās turamo personu, kā arī pierādījumu transportēšanas izmaksas.

26. pants – Zaudējumi

1. Ja darbību, kas paredzētas 9. un 10. pantos, veikšanas procesā jebkura fiziskā vai juridiskā persona cieš zaudējumus, tiek nodarīts kaitējums vai miesas bojājumi tās valsts, kas iejaucas, nolaidības vai citādas vainas dēļ, tās pienākums ir maksāt par to kompensāciju.

2. Ja darbība ir veikta tādā veidā, ko nepamato šīs Vienošanās noteikumi, tad tās valsts, kas iejaucas, pienākums ir maksāt kompensāciju par tā rezultātā radušamies zaudējumiem, nodarīto kaitējumu vai miesas bojājumiem. Tā valsts, kas iejaucas, maksā kompensāciju arī par jebkādiem zaudējumiem, nodarītajiem kaitējumiem vai miesas bojājumiem, ja aizdomas izrādās nepamatotas un ja kuģis, uz kura uzkāpušas amatpersonas, tā operators vai apkalpe nav izdarījuši nekādas darbības, kas attiecīgās aizdomas pamatotu.

3. Atbildību par jebkādiem zaudējumiem, kas rodas 4. pantā paredzēto darbību rezultātā, uzņemas pieprasījumu iesniegusī valsts, kas var prasīt kompensāciju no pieprasījumu saņēmušās valsts, ja zaudējumi ir radušies šīs valsts nolaidības rezultātā vai arī citādas vainas dēļ.

III nodaļa – Nobeiguma noteikumi

27. pants – Parakstīšana un spēkā stāšanās

1. Šī Vienošanās ir atklāta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras jau ir izteikušas piekrišanu atzīt par sev saistošu Vīnes Konvenciju. Tās var paust savu piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos:

a. parakstot to bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

2. Ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akti tiek iesniegti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

3. Šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā trīs Eiropas Padomes Dalībvalstis ir paudušas savu piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos saskaņā ar 1. daļas noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas parakstījusies un kas vēlāk pauž savu piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos, šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā attiecīgās valsts piekrišana atzīt par sev saistošu šo Vienošanos ir apstiprināta saskaņā ar 1. daļas noteikumiem.

28. pants – Pievienošanās

1. Pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās Eiropas Padomes Ministru Komiteja, pēc konsultēšanās ar šīs Vienošanās dalībvalstīm, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Padomes locekle, bet kas ir paudusi vēlēšanos atzīt par sev saistošu Vīnes Konvenciju, pievienoties šai Vienošanās, pieņemot lēmumu, ko apstiprinājis vairākums saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantu, un ar vienbalsīgu to dalībvalstu pārstāvju balsojumu, kurām ir tiesības būt pārstāvētām Komitejā.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā pievienošanās akts ir ticis iesniegts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

29. pants – Teritoriālā piemērošana

1. Jebkurai valstij ir tie sības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, norādīt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām ir spēkā tās apņemšanās atzīt par sev saistošu šo Vienošanos.

2. Jebkurai valstij ir tiesības, jebkurā vēlākā laikā iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paplašināt tās piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos uz jebkurām citām teritorijām, kas tiek norādītas tās paziņojumā. Attiecībā uz šādu teritoriju šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis attiecīgo paziņojumu.

3. Attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta paziņojumā saskaņā ar 1. un 2. daļām, var tikt nozīmētas institūcijas saskaņā ar 17. panta 1. un 2. daļām.

4. Jebkurš paziņojums, kas iesniegts saskaņā ar minētajām daļām, var tikt atsaukts attiecībā uz jebkurām paziņojumā norādītajām teritorijām, iesniedzot par to attiecīgu paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šis atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

30. pants – Saistība ar citām konvencijām un līgumiem

1. Šī Vienošanās neietekmē tiesības un saistības, kas izriet no Vīnes Konvencijas vai no jebkādām citām starptautiskām daudzpusējām konvencijām, kas skar īpašus jautājumus.

2. Šīs Vienošanās Puses var noslēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās cita ar citu par tiem jautājumiem, kas aplūkoti šajā Vienošanās, lai papildinātu vai nostiprinātu tās noteikumus vai arī lai veicinātu to principu īstenošanu, kas iemiesoti šajā Vienošanās, kā arī Vīnes Konvencijas 17.pantā.

3. Ja divas vai vairākas Puses jau ir noslēgušas kādu vienošanos vai līgumu attiecībā uz šajā Vienošanās aplūkotajiem jautājumiem vai arī ja tās ir citādi izveidojušas savas attiecības attiecībā uz šiem jautājumiem, tās var vienoties piemērot attiecīgo vienošanos vai līgumu un regulēt savas attiecības saskaņā ar šīs Vienošanās vietā, ja tas veicina starptautisko sadarbību.

31. pants – Atrunas

1. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, paziņot, ka tā izmanto kādu no tām atrunām, kas paredzētas 3. panta 6. daļā, 19. panta 3. daļā un 34. panta 5. daļā. Citas atrunas izdarīt nedrīkst.

2. Jebkura valsts, kas ir izdarījusi atrunu saskaņā ar iepriekšējo daļu, var pilnībā vai daļēji to atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram attiecīgu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā datumā, kurā Ģenerālsekretārs to saņēmis.

3. Puse, kas izdarījusi atrunu attiecībā uz kādu šīs Vienošanās noteikumu, nevar prasīt, lai cita Puse pilda attiecīgo noteikumu. Tomēr, ja tās atruna ir daļēja vai ar nosacījumiem, tā var prasīt attiecīgā noteikuma izpildi tādā mērā, kādā tā pati ir to pieņēmusi.

32. pants – Uzraudzības komiteja

1. Pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās, pēc kādas šīs Vienošanās Puses pieprasījuma, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs sasauc uzraudzības komiteju, kurā ir pārstāvēti eksperti no Pusēm.

2. Uzraudzības komiteja pārbauda, ka darbojas šīs Vienošanās un iesaka veidus, kā nodrošināt tās efektīvu darbošanos.

3. Uzraudzības komiteja var noteikt savus procedūras noteikumus.

4. Uzraudzības komiteja uz savām apspriedēm var uzaicināt valstis, kas nav šīs Vienošanās Puses, kā arī starptautiskās organizācijas vai institūcijas.

5. Katra Puse katru otro gadu nosūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu par šīs Vienošanās īstenošanu tādā veidā un formā, kā to nosaka uzraudzības komiteja vai arī Eiropas Noziedzības problēmu komiteja. Uzraudzības komiteja var nolemt izplatīt iesniegto informāciju vai ziņojumu par to Pusēm un tādām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, kā tā atzīst par lietderīgu.

33. pants – Grozījumi

1. Jebkura Puse var ierosināt izdarīt šajā Vienošanās grozījumus, un par to Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis un jebkuru valsti, kas nav Padomes locekle, bet kas ir pievienojušies vai arī ir uzaicināta pievienoties šai Vienošanās saskaņā ar 28. panta noteikumiem.

2. Jebkuras Puses piedāvātie grozījumi tiek paziņoti Eiropas Noziedzības problēmu komitejai, kas iesniedz savu viedokli par ierosinātajiem grozījumiem Ministru Komitejai.

3. Ministru Komiteja izskata ierosinātos grozījumus un Eiropas Noziedzības problēmu komitejas iesniegto viedokli un pēc tam var pieņemt attiecīgos grozījumus.

4. Jebkura grozījuma teksts, ko Ministru Komiteja pieņēmusi saskaņā ar šī panta 3. daļu, tiek tālāk nodots Pusēm apstiprināšanai.

5. Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3. daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses ir informējušas Ģenerālsekretāru par to apstiprināšanu.

34. pants – Strīdu risināšana

1. Eiropas Padomes Eiropas Noziedzības problēmu komiteja pastāvīgi tiek informēta par šīs Vienošanās interpretāciju un piemērošanu.

2. Ja starp Pusēm rodas strīds par šīs Vienošanās interpretāciju vai piemērošanu, Puses cenšas atrisināt šo strīdu pārrunu ceļā vai ar jebkādiem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, ieskaitot strīda iesniegšanu Eiropas Noziedzības problēmu komitejā, šķīrējtiesai, kuras lēmums ir saistošs Pusēm, starpniekiem, samierināšanas vai tiesas procesā pēc attiecīgo Pušu vienošanās.

3. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, vai arī jebkādā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka attiecībā uz jebkādiem strīdiem, kas attiecas uz šīs Vienošanās interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīs par sev obligātu, bez iepriekšējas vienošanās un uz abpusējas ievērošanas pamata, strīda iesniegšanu šķīrējtiesā saskaņā ar to procedūru, kas izklāstīta šīs Vienošanās pielikumā.

4. Jebkādi strīdi, kas netiek atrisināti saskaņā ar šī panta 2. vai 3. daļām, pēc jebkuras attiecīgā strīda puses pieprasījuma tiek nodoti Starptautiskajai Justīcijas Tiesai lēmuma pieņemšanai.

5. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, vai arī jebkādā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka tā neuzskata sev par saistošu šī panta 4. daļu.

6. Jebkura Puse, kas ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3. vai 5. daļām, jebkurā laikā var atsaukt šo paziņojumu, informējot par to Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru.

35. pants – Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Vienošanos, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Tāda denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

3. Tomēr šī Vienošanās paliek spēkā attiecībā uz visām darbībām vai procesiem, kas balstīti uz pieteikumiem vai pieprasījumiem, kas iesniegti šīs Vienošanās darbības periodā attiecībā uz denonsējušo Pusi.

36. pants – Paziņojumi

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes Dalībvalstīm, jebkurai valstij, kas ir pievienojusies šai Vienošanās un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par:

a. jebkuru tās parakstīšanu;

d. jebkādu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 31. panta 1. daļu;

e. šīs Vienošanās spēkā stāšanos saskaņā ar 27. un 28. pantiem;

h. jebkādu citu darbību, paziņojumu vai saziņu saistībā ar šo Vienošanos.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti to darīt, ir parakstījuši šo Vienošanos.

Parakstīta Strasbūrā, 1995. gada 31. janvārī, angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas tiek iesniegts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod apliecinātas kopijas katrai Eiropas Padomes Dalībvalstij un jebkurai Valstij, kas tiek uzaicināta pievienoties šai Vienošanās.

Pielikums

1. Puse, kas pieprasa šķīrējtiesu saskaņā ar 34. panta 3. daļu, rakstiski informē otru Pusi par savu prasību un par tās pamatojumu.

2. Ieinteresētās Puses izveido šķīrējtiesu.

3. Šķīrējtiesa sastāv no trim locekļiem. Katra Puse nozīmē šķīrējtiesnesi. Abas Puses, savstarpēji saskaņojot nozīmē prezidējošo šķīrējtiesnesi.

4. Ja Puses tādā veidā nenozīmē un nesaskaņo šķīrējtiesnešus četru mēnešu laikā pēc datuma, kurā šķīrējtiesa ir tikusi pieprasīta, nepieciešamā nozīmēšana vai iecelšana tiek uzticēta Pastāvīgās Šķīrējtiesas Ģenerālsekretāram.

5. Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa pati nosaka savu darba kārtību.

6. Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa pieņem lēmumus saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību noteikumiem, bet ja attiecīgo noteikumu nav, tad saskaņā ar principu ex aequo et bono.

7. Šķīrējtiesa pieņem savu lēmumu ar balsu vairākumu. Tās lēmums ir galīgs un saistošs.

11.06.2002 15:01

vārdu skaits: 5086

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv

The member States of the Council of Europe, having expressed their consent to be bound by the United Nations Convention against Illicit Traffic in Narcotic Drugs and Psychotropic Substances, done at Vienna on 20 December 1988, hereinafter referred to as "The Vienna Convention",

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;

Convinced of the need to pursue a common criminal policy aimed at the protection of society;
Considering that the fight against serious crime, which has become an increasingly international problem, calls for close co-operation on an international scale;
Desiring to increase their co-operation to the fullest possible extent in the suppression of illicit traffic in narcotic drugs and psychotropic substances by sea, in conformity with the international law of the sea and in full respect of the principle of right of freedom of navigation;

Considering, therefore, that Article 17 of the Vienna Convention should be supplemented by a regional agreement to carry out, and to enhance the effectiveness of the provisions of that article,

Have agreed as follows:

Chapter I – Definitions

1. "Intervening State" means a State Party which has requested or proposes to request authorisation from another Party to take action under this Agreement in relation to a vessel flying the flag or displaying the marks of registry of that other State Party;
2. "Preferential jurisdiction" means, in relation to a flag State having concurrent jurisdiction over a relevant offence with another State, the right to exercise its jurisdiction on a priority basis, to the exclusion of the exercise of the other State's jurisdiction over the offence;
3. "Relevant offence" means any offence of the kind described in Article 3, paragraph 1, of the Vienna Convention;
4. "Vessel" means a ship or any other floating craft of any description, including hovercraft and submersible craft.

Chapter II – International co-operation

Section 1 – General provisions

1. The Parties shall co-operate to the fullest extent possible to suppress illicit traffic in narcotic drugs and psychotropic substances by sea, in conformity with the international law of the sea.
2. In the implementation of this Agreement the Parties shall endeavour to ensure that their actions maximise the effectiveness of law enforcement measures against illicit traffic in narcotic drugs and psychotropic substances by sea.
3. Any action taken in pursuance of this Agreement shall take due account of the need not to interfere with or affect the rights and obligations of and the exercise of jurisdiction by coastal States, in accordance with the international law of the sea.
4. Nothing in this Agreement shall be so construed as to infringe the principle of non bis in idem, as applied in national law.
5. The Parties recognise the value of gathering and exchanging information concerning vessels, cargo and facts, whenever they consider that such exchange of information could assist a Party in the suppression of illicit traffic in narcotic drugs and psychotropic substances by sea.
6. Nothing in this Agreement affects the immunities of warships and other government vessels operated for non-commercial purposes.

1. Each Party shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the relevant offences when the offence is committed on board a vessel flying its flag.
2. For the purposes of applying this Agreement, each Party shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the relevant offences committed on board a vessel flying the flag or displaying the marks of registry or bearing any other indication of nationality of any other Party to this Agreement. Such jurisdiction shall be exercised only in conformity with this Agreement.
3. For the purposes of applying this Agreement, each Party shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the relevant offences committed on board a vessel which is without nationality, or which is assimilated to a vessel without nationality under international law.
4. The flag State has preferential jurisdiction over any relevant offence committed on board its vessel.
5. Each State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, inform the other Parties to the agreement of the criteria it intends to apply in respect of the exercise of the jurisdiction established pursuant to paragraph 2 of this article.
6. Any State which does not have in service warships, military aircraft or other government ships or aircraft operated for non-commercial purposes, which would enable it to become an intervening State under this Agreement may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe declare that it will not apply paragraphs 2 and 3 of this Article. A State which has made such a declaration is under the obligation to withdraw it when the circumstances justifying the reservation no longer exist.

1. A Party which has reasonable grounds to suspect that a vessel flying its flag is engaged in or being used for the commission of a relevant offence, may request the assistance of other Parties in suppressing its use for that purpose. The Parties so requested shall render such assistance within the means available to them.
2. In making its request, the flag State may, inter alia, authorise the requested Party, subject to any conditions or limitations which may be imposed, to take some or all of the actions specified in this Agreement.
3. When the requested Party agrees to act upon the authorisation of the flag State given to it in accordance with paragraph 2, the provisions of this Agreement in respect of the rights and obligations of the intervening State and the flag State shall, where appropriate and unless otherwise specified, apply to the requested and requesting Party, respectively.

1. A Party which has reasonable grounds to suspect that a vessel without nationality, or assimilated to a vessel without nationality under international law, is engaged in or being used for the commission of a relevant offence, shall inform such other Parties as appear most closely affected and may request the assistance of any such Party in suppressing its use for that purpose. The Party so requested shall render such assistance within the means available to it.
2. Where a Party, having received information in accordance with paragraph 1, takes action it shall be for that Party to determine what actions are appropriate and to exercise its jurisdiction over any relevant offences which may have been committed by any persons on board the vessel.
3. Any Party which has taken action under this article shall communicate as soon as possible to the Party which has provided information, or made a request for assistance, the results of any action taken in respect of the vessel and any persons on board.

Section 2 – Authorisation procedures

1. If the flag State grants the request, such authorisation may be made subject to conditions or limitations. Such conditions or limitations may, in particular, provide that the flag State's express authorisation be given before any specified steps are taken by the intervening State.
2. Each State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe declare that, when acting as an intervening State, it may subject its intervention to the condition that persons having its nationality who are surrendered to the flag State under Article 15 and there convicted of a relevant offence, shall have the possibility to be transferred to the intervening State to serve the sentence imposed.

Section 3 – Rules governing action

1. Having received the authorisation of the flag State, and subject to the conditions or limitations, if any, made under Article 8, paragraph 1, the intervening State may take the following actions:

1.  

1. stop and board the vessel;
2. establish effective control of the vessel and over any person thereon;
3. take any action provided for in sub-paragraph ii of this article which is considered necessary to establish whether a relevant offence has been committed and to secure any evidence thereof;
4. require the vessel and any persons thereon to be taken into the territory of the intervening State and detain the vessel there for the purpose of carrying out further investigations;

2. and, having established effective control of the vessel:

1. search the vessel, anyone on it and anything in it, including its cargo;
2. open or require the opening of any containers, and test or take samples of anything on the vessel;
3. require any person on the vessel to give information concerning himself or anything on the vessel;
4. require the production of documents, books or records relating to the vessel or any persons or objects on it, and make photographs or copies of anything the production of which the competent authorities have the power to require;
5. seize, secure and protect any evidence or material discovered on the vessel.

2. Any action taken under paragraph 1 of this article shall be without prejudice to any right existing under the law of the intervening State of suspected persons not to incriminate themselves.

1. Where, as a result of action taken under Article 9, the intervening State has evidence that a relevant offence has been committed which would be sufficient under its laws to justify its either arresting the persons concerned or detaining the vessel, or both, it may so proceed.
2. The intervening State shall, without delay, notify the flag State of steps taken under paragraph 1 above.
3. The vessel shall not be detained for a period longer than that which is strictly necessary to complete the investigations into relevant offences. Where there are reasonable grounds to suspect that the owners of the vessel are directly involved in a relevant offence, the vessel and its cargo may be further detained on completion of the investigation. Persons not suspected of any relevant offence and objects not required as evidence shall be released.
4. Notwithstanding the provisions of the preceding paragraph, the intervening State and the flag State may agree with a third State, Party to this Agreement, that the vessel may be taken to the territory of that third State and, once the vessel is in that territory, the third State shall be treated for the purposes of this Agreement as an intervening State.

1. Actions taken under Articles 9 and 10 shall be governed by the law of the intervening State.
2. Actions under Article 9, paragraph 1 a, b and d, shall be carried out only by warships or military aircraft, or by other ships or aircraft clearly marked and identifiable as being on government service and authorised to that effect.
3.  

1. An official of the intervening State may not be prosecuted in the flag State for any act performed in the exercise of his functions. In such a case, the official shall be liable to prosecution in the intervening State as if the elements constituting the offence had been committed within the jurisdiction of that State.
2. In any proceedings instituted in the flag State, offences committed against an official of the intervening State with respect to actions carried out under Articles 9 and 10 shall be treated as if they had been committed against an official of the flag State.

4. The master of a vessel which has been boarded in accordance with this Agreement shall be entitled to communicate with the authorities of the vessel's flag State as well as with the owners or operators of the vessel for the purpose of notifying them that the vessel has been boarded. However, the authorities of the intervening State may prevent or delay any communication with the owners or operators of the vessel if they have reasonable grounds for believing that such communication would obstruct the investigations into a relevant offence.

1. In the application of this Agreement, the Parties concerned shall take due account of the need not to endanger the safety of life at sea, the security of the vessel and cargo and not to prejudice any commercial or legal interest. In particular, they shall take into account:

1. the dangers involved in boarding a vessel at sea, and give consideration to whether this could be more safely done at the vessel's next port of call;
2. the need to minimise any interference with the legitimate commercial activities of a vessel;
3. the need to avoid unduly detaining or delaying a vessel;
4. the need to restrict the use of force to the minimum necessary to ensure compliance with the instructions of the intervening State.

2. The use of firearms against, or on, the vessel shall be reported as soon as possible to the flag State.
3. The death, or injury, of any person aboard the vessel shall be reported as soon as possible to the flag State. The authorities of the intervening State shall fully co-operate with the authorities of the flag State in any investigation the flag State may hold into any such death or injury.

Section 4 – Rules governing the exercise of jurisdiction

1. To enable the flag State to decide whether to exercise its preferential jurisdiction in accordance with the provisions of Article 14, the intervening State shall without delay transmit to the flag State a summary of the evidence of any offences discovered as a result of action taken pursuant to Article 9. The flag State shall acknowledge receipt of the summary forthwith.
2. If the intervening State discovers evidence which leads it to believe that offences outside the scope of this Agreement may have been committed, or that suspect persons not involved in relevant offences are on board the vessel, it shall notify the flag State. Where appropriate, the Parties involved shall consult.
3. The provisions of this Agreement shall be so construed as to permit the intervening State to take measures, including the detention of persons, other than those aimed at the investigation and prosecution of relevant offences, only when:

1. the flag State gives its express consent; or
2. such measures are aimed at the investigation and prosecution of an offence committed after the person has been taken into the territory of the intervening State.

1. A flag State wishing to exercise its preferential jurisdiction shall do so in accordance with the provisions of this article.
2. It shall notify the intervening State to this effect as soon as possible and at the latest within fourteen days from the receipt of the summary of evidence pursuant to Article 13. If the flag State fails to do this, it shall be deemed to have waived the exercise of its preferential jurisdiction.
3. Where the flag State has notified the intervening State that it exercises its preferential jurisdiction, the exercise of the jurisdiction of the intervening State shall be suspended, save for the purpose of surrendering persons, vessels, cargoes and evidence in accordance with this Agreement.
4. The flag State shall submit the case forthwith to its competent authorities for the purpose of prosecution.
5. Measures taken by the intervening State against the vessel and persons on board may be deemed to have been taken as part of the procedure of th e flag State.

1. Where the flag State has notified the intervening State of its intention to exercise its preferential jurisdiction, and if the flag State so requests, the persons arrested, the vessel, the cargo and the evidence seized shall be surrendered to that State in accordance with the provisions of this Agreement.
2. The request for the surrender of arrested persons shall be supported by, in respect of each person, the original or a certified copy of the warrant of arrest or other order having the same effect, issued by a judicial authority in accordance with the procedure prescribed by the law of the flag State.
3. The Parties shall use their best endeavours to expedite the surrender of persons, vessels, cargoes and evidence.
4. Nothing in this Agreement shall be so construed as to deprive any detained person of his right under the law of the intervening State to have the lawfulness of his detention reviewed by a court of that State, in accordance with procedures established by its national law.
5. Instead of requesting the surrender of the detained persons or of the vessel, the flag State may request their immediate release. Where this request has been made, the intervening State shall release them forthwith.

Section 5 – Procedural and other general rules

1. Each Party shall designate an authority, which shall be responsible for sending and answering requests under Articles 6 and 7 of this Agreement. So far as is practicable, each Party shall make arrangements so that this authority may receive and respond to the requests at any hour of any day or night.
2. The Parties shall furthermore designate a central authority which shall be responsible for the notification of the exercise of preferential jurisdiction under Article 14 and for all other communications or notifications under this Agreement.
3. Each Party shall, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, communicate to the Secretary General of the Council of Europe the names and addresses of the authorities designated in pursuance of this article, together with any other information facilitating communication under this Agreement. Any subsequent change with respect to the name, address or other relevant information concerning such authorities shall likewise be communicated to the Secretary General.

1. The authorities designated under Article 17 shall communicate directly with one another.
2. Where, for any reason, direct communication is not practicable, Parties may agree to use the communication channels of ICPO-Interpol or of the Customs Co-operation Council.

1. All communications under Articles 4 to 16 shall be made in writing. Modern means of telecommunications, such as telefax, may be used.
2. Subject to the provisions of paragraph 3 of this article, translations of the requests, other communications and supporting documents shall not be required.
3. At the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, any Party may communicate to the Secretary General of the Council of Europe a declaration that it reserves the right to require that requests, other communications and supporting documents sent to it, be made in or accompanied by a translation into its own language or into one of the official languages of the Council of Europe or into such one of these languages as it shall indicate. It may on that occasion declare its readiness to accept translations in any other language as it may specify. The other Parties may apply the reciprocity rule.

1. the authority making the request and the authority carrying out the investigations or proceedings;
2. details of the vessel concerned, including, as far as possible, its name, a description of the vessel, any marks of registry or other signs indicating nationality, as well as its location, together with a request for confirmation that the vessel has the nationality of the requested Party;
3. details of the suspected offences, together with the grounds for suspicion;
4. the action it is proposed to take and an assurance that such action would be taken if the vessel concerned had been flying the flag of the intervening State.

Section 6 – Costs and damages

1. Unless otherwise agreed by the Parties concerned, the cost of carrying out any action under Articles 9 and 10 shall be borne by the intervening State, and the cost of carrying out action under Articles 4 and 5 shall normally be borne by the Party which renders assistance.
2. Where the flag State has exercised its preferential jurisdiction in accordance with Article 14, the cost of returning the vessel and of transporting suspected persons and evidence shall be borne by it.

1. If, in the process of taking action pursuant to Articles 9 and 10 above, any person, whether natural or legal, suffers loss, damage or injury as a result of negligence or some other fault attributable to the intervening State, it shall be liable to pay compensation in respect thereof.
2. Where the action is taken in a manner which is not justified by the terms of this Agreement, the intervening State shall be liable to pay compensation for any resulting loss, damage or injury. The intervening State shall also be liable to pay compensation for any such loss, damage or injury, if the suspicions prove to be unfounded and provided that the vessel boarded, the operator or the crew have not committed any act justifying them.
3. Liability for any damage resulting from action under Article 4 shall rest with the requesting State, which may seek compensation from the requested State where the damage was a result of negligence or some other fault attributable to that State.

Chapter III – Final provisions

1. This Agreement shall be open for signature by the member States of the Council of Europe which have already expressed their consent to be bound by the Vienna Convention. They may express their consent to be bound by this Agreement by:

1. signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or
2. signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

2. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
3. This Agreement shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date on which three member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Agreement in accordance with the provisions of paragraph 1.
4. In respect of any signatory State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Agreement shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of its consent to be bound by the Agreement in accordance with the provisions of paragraph 1.

1. After the entry into force of this Agreement, the Committee of Ministers of the Council of Europe, after consulting the Contracting States to the Agreement, may invite any State which is not a member of the Council but which has expressed its consent to be bound by the Vienna Convention to accede to this Agreement, by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe and by the unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee.
2. In respect of any acceding State, the Agreement shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories in respect of which its consent to be bound to this Agreement shall apply.
2. Any State may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend its consent to be bound by the present Agreement to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Agreement shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.
3. In respect of any territory subject to a declaration under paragraphs 1 and 2 above, authorities may be designated under Article 17, paragraphs 1 and 2.
4. Any declaration made under the preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

1. This Agreement shall not affect rights and undertakings deriving from the Vienna Convention or from any international multilateral conventions concerning special matters.
2. The Parties to the Agreement may conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Agreement, for the purpose of supplementing or strengthening its provisions or facilitating the application of the principles embodied in it and in Article 17 of the Vienna Convention.
3. If two or more Parties have already concluded an agreement or treaty in respect of a subject dealt with in this Agreement or have otherwise established their relations in respect of that subject, they may agree to apply that agreement or treaty or to regulate those relations accordingly, in lieu of the present Agreement, if it facilitates international co-operation.

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of one or more of the reservations provided for in Article 3, paragraph 6, Article 19, paragraph 3 and Article 34, paragraph 5. No other reservation may be made.
2. Any State which has made a reservation under the preceding paragraph may wholly or partly withdraw it by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall take effect on the date of receipt of such notification by the Secretary General.
3. A Party which has made a reservation in respect of a provision of this Agreement may not claim the application of that provision by any other Party. It may, however, if its reservation is partial or conditional, claim the application of that provision in so far as it has itself accepted it.

1. After the entry into force of the present Agreement, a monitoring committee of experts representing the Parties shall be convened at the request of a Party to the Agreement by the Secretary General of the Council of Europe.
2. The monitoring committee shall review the working of the Agreement and make appropriate suggestions to secure its efficient operation.
3. The monitoring committee may decide its own procedural rules.
4. The monitoring committee may decide to invite States not Parties to the Agreement as well as international organisations or bodies, as appropriate, to its meetings.
5. Each Party shall send every second year a report on the operation of the Agreement to the Secretary General of the Council of Europe in such form and manner as may be decided by the monitoring committee or the European Committee on Crime Problems. The monitoring committee may decide to circulate the information supplied or a report thereon to the Parties and to such international organisations or bodies as it deems appropriate.

1. Amendments to this Agreement may be proposed by any Party, and shall be communicated by the Secretary General of the Council of Europe to the member States of the Council of Europe and to every non-member State which has acceded to or has been invited to accede to the Agreement in accordance with the provisions of Article 28.
2. Any amendment proposed by a Party shall be communicated to the European Committee on Crime Problems, which shall submit to the Committee of Ministers its opinion on the proposed amendment.
3. The Committee of Ministers shall consider the proposed amendment and the opinion submitted by the European Committee on Crime Problems, and may adopt the amendment.
4. The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph 3 of this article shall be forwarded to the Parties for acceptance.
5. Any amendment adopted in accordance with paragraph 3 of this article shall come into force on the thirtieth day after all the Parties have informed the Secretary General of their acceptance thereof.

1. The European Committee on Crime Problems of the Council of Europe shall be kept informed of the interpretation and application of this Agreement.
2. In case of a dispute between Parties as to the interpretation or application of this Agreement, the Parties shall seek a settlement of the dispute through negotiation or any other peaceful means of their choice, including submission of the dispute to the European Committee on Crime Problems, to an arbitral tribunal whose decisions shall be binding upon the Parties, mediation, conciliation or judicial process, as agreed upon by the Parties concerned.
3. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or on any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that, in respect of any dispute concerning the interpretation or application of this Agreement, it recognises as compulsory, without prior agreement, and subject to reciprocity, the submission of the dispute to arbitration in accordance with the procedure set out in the appendix to this Agreement.
4. Any dispute which has not been settled in accordance with paragraphs 2 or 3 of this article shall be referred, at the request of any one of the parties to the dispute, to the International Court of Justice for decision.
5. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it does not consider itself bound by paragraph 4 of this article.
6. Any Party having made a declaration in accordance with paragraphs 3 or 5 of this article may at any time withdraw the declaration by notification to the Secretary General of the Council of Europe.

1. Any Party may, at any time, denounce this Agreement by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.
2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.
3. The present Agreement shall, however, continue to remain effective in respect of any actions or proceedings based on applications or requests made during the period of its validity in respect of the denouncing Party.

1. any signature;
2. the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;
3. the name of any authority and any other information communicated pursuant to Article 17;
4. any reservation made in accordance with Article 31, paragraph 1;
5. the date of entry into force of this Agreement in accordance with Articles 27 and 28;
6. any request made under Article 32, paragraph 1, and the date of any meeting convened under that paragraph;
7. any declaration made under Article 3, paragraphs 5 and 6, Article 8, paragraph 2, Article 19, paragraph 3 and Article 34, paragraphs 3 and 5;
8. any other act, notification or communication relating to this Agreement.

Appendix

1. The Party to the dispute requesting arbitration pursuant to Article 34, paragraph 3, shall inform the other Party in writing of the claim and of the grounds on which its claim is based.
2. The Parties concerned shall establish an arbitral tribunal.
3. The arbitral tribunal shall consist of three members. Each Party shall nominate an arbitrator. Both Parties shall, by common accord, appoint the presiding arbitrator.
4. Failing such nomination or such appointment by common accord within four months from the date on which the arbitration was requested, the necessary nomination or appointment shall be entrusted to the Secretary General of the Permanent Court of Arbitration.
5. Unless the Parties agree otherwise, the tribunal shall determine its own procedure.
6. Unless otherwise agreed between the Parties, the tribunal shall decide on the basis of the applicable rules of international law or, in the absence of such rules, ex aequo et bono.
7. The tribunal shall reach its decision by a majority of votes. Its decision shall be final and binding.

11.06.2002 15:01

vārdu skaits: 6139

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv

2002.gada 23.maijā Eiropas Padomes atrašanās vietā Strasbūrā, M.Segliņa kungs, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, kuru tam pilnvarojusi valdība, parakstīja turpmākai ratifikācijai pakļauto Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu (ETS 156), kas bija atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras jau 1995.gada 31.janvārī Strasbūrā bija izteikušas savu piekrišanu uzņemties Vīnes Konvencijas saistības.

11.06.2002 15:01

vārdu skaits: 163

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv

Iekšlietu ministrs M. Segliņš

11.06.2002 15:01

vārdu skaits: 854

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv