Likumprojekts

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārvalstnieks – persona, kura nav Latvijas valstspiederīgais;

2) ceļošanas dokuments – personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu;

3) izbraukšanas rīkojums – administratīvs akts, kurā ārvalstniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku;

4) izsaukums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas noteiktas saistības par ārvalstnieku, kuru viņš ir uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju);

5) Latvijas valstspiederīgais – Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis;

6) mītnes zeme – ārvalstnieka pilsonības valsts, ārvalstnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārvalstniekam uzturēšanās atļauju;

7) pārvadātājs – juridiska persona, kuras komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras vai gaisa transportu vai noteiktā kārtībā organizētas pasažieru grupas pārvadāšanu starptautiskā neregulārā pārvadājumā ar autobusu;

8) uzaicinātājs – fiziska vai juridiska persona, kura uzaicina ārvalstnieku un uzņemas atbildību par uzaicinātā ārvalstnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina izdevumu segšanu, kas saistīti ar ārvalstnieka medicīnisko aprūpi, viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē;

9) uzturēšanās atļauja – dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi;

10) vīza – noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā, kas dod iespēju ārvalstniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vīzā noteikto laiku vai šķērsot tās teritoriju tranzītā;

11) vīzu režīms – normatīvajos aktos noteiktā ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas, aizturēšanas un turēšanas apsardzībā kārtību Latvijas Republikā, kā arī izraidīšanas kārtību no tās, lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un valsts interesēm atbilstošu migrācijas politikas īstenošanu.

3.pants. (1) Ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde), Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – Konsulārais departaments).

(2) Pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus par vīzu režīma pārkāpumiem.

4.pants. (1) Ārvalstnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nepieciešamā veselības apdrošināšanas polise.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais noteikums par derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas nepieciešamību neattiecas uz ārvalstnieku:

1) kurš ieceļo un uzturas Latvijas Republikā citā – starptautiskajos līgumos noteiktajā – kārtībā;

2) kurš par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) kurš par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) kurš par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi.

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārvalstnieks, kurš saskaņā ar šā likuma nosacījumiem iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārvalstnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

(6) Kārtību, kādā ārvalstnieki saņem veselības aprūpes pakalpojumus, un gadījumus, kad ārvalstniekam nav nepieciešama veselības apdrošināšanas polise, nosaka Ministru kabinets.

5.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš ir saņēmis atbilstošu vīzu vai uzturēšanās atļauju.

(2) Ja ārvalstnieks uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu.

(3) Ārvalstniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

6.pants. Par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

7.pants. To nepilngadīgo ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz ārvalstniekam atļauto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izsniegšanas, uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

9.pants. (1) Ja ārvalstnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar viņa nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, viņam nepieciešama darba atļauja.

(2) Darba atļauju izsniegšanas kārtību un gadījumus, kad ārvalstniekam darba atļauja nav nepieciešama, nosaka Ministru kabinets.

10.pants. (1) Ārvalstniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, izsniedz:

1) ieceļošanas vīzu, kas dod iespēju ārvalstniekam ieceļot un vīzā noteikto laiku uzturēties Latvijas Republikā, kā arī izceļot no tās;

2) tranzītvīzu, kas dod iespēju ārvalstniekam ieceļot un vīzā noteikto laiku uzturēties Latvijas Republikā tās teritorijas šķērsošanai tranzītā, kā arī izceļot no Latvijas Republikas;

3) lidostas tranzītvīzu, kas dod iespēju ārvalstniekam šķērsot lidostas tranzītzonu gaisakuģa nolaišanās laikā vai pārsēšanās laikā uz citu starptautisku reisu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt vienreizējas, divreizējas un daudzkārtējas.

11.pants. (1) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

(2) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā var pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem.

(3) Vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas, atcelšanas un vīzu režīma ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. (1) Ārvalstniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu šādos gadījumos:

1) viņam ir derīgs ceļošanas dokuments;

2) viņam ir nepieciešamie finansu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti;

3) viņš iesniedz dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi.

(2) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus vīzas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

13.pants. (1) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz pārstāvniecību, pārvaldes, Konsulārā departamenta vai Valsts robežsardzes amatpersonas.

(2) Vīzas var izsniegt Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem.

14.pants. Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārvalstnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī veikt nepieciešamās pārbaudes, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu.

15.pants. Lēmumu par vīzas izsniegšanu pieņem septiņu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Ja vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu pārbaude, lēmumu pieņem 30 dienu laikā.

16.pants. (1) Vīzu neizsniedz, ja:

1) ārvalstnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos dokumentus vīzas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas saņemšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) ārvalstnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārvalstnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim;

4) ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada nelegālās imigrācijas risku, un viņš nespēj sniegt informāciju, kas apliecina stabilu un noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi;

5) ārvalstnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finansu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

6) ārvalstnieks ir iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

7) uzaicinātājs rakstiski (fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs) atsauc ielūgumu;

8) ārvalstnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijas Republikā vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu un pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, ja uzaicinātājs rakstiski (fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs) atsauc izsaukumu;

9) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumos noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

10) ārvalstnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā viņš atrodas vīzas pieprasīšanas laikā;

11) ārvalstnieks vai cita persona viņa labā ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;

12) ārvalstnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama īpaša atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

13) ārvalstnieks izmantojis šā likuma 5.pantā noteiktos termiņus.

(2) Pārvaldes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors un Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārvalstniekam, pastāvot šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus konstatē pēc vīzas izsniegšanas, izsniegto vīzu anulē vai atceļ.

17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu vai vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonas.

(2) Ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu neizsniegt vīzu un lēmumu par iesniegto dokumentu atdošanu ārvalstniekam.

(3) Ārvalstnieka iesniegtā sūdzība pārvaldes priekšniekam vai Konsulārā departamenta direktoram par atteikumu izsniegt vīzu, vīzas anulēšanu vai atcelšanu nedod viņam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja ārvalstnieks:

1) ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā bez valsts robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem;

2) ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā ar nederīgiem, viltotiem vai svešas personas ceļošanas dokumentiem;

3) atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar viņa ieceļošanu Latvijas Republikā;

4) sniedz nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;

5) vai cita persona viņa labā ar draudiem vai solījumiem cenšas ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu;

6) nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finansu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7) iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama īpaša atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

9) izmantojis šā likuma 5.pantā noteiktos uzturēšanās termiņus.

(2) Lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā noformē rakstiski.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, ārvalstnieka ceļošanas dokumentā izdara attiecīgu atzīmi.

(4) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

19.pants. (1) Ja lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņem saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2. vai 5.punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersona par pieņemto lēmumu atteikt ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā un vīzas anulēšanu vai atcelšanu triju darbdienu laikā rakstiski informē pārvaldi.

20.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas apstrīdēt pārstāvniecībā.

(2) Lēmums, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, nav pārsūdzams.

21.pants. (1) Pārvadātājs veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka ārvalstniekam, kuru pārvadā ar jūras vai gaisa transportu vai noteiktā kārtībā organizētā pasažieru grupā starptautiskā neregulārā pārvadājumā ar autobusu, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

(2) Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārvalstnieku nogādājis līdz Latvijas Republikas valsts robežai vai Latvijas Republikā, nogādā ārvalstnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārvalstnieka ieceļošana ir garantēta, ja:

1) ārvalstniekam atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu;

2) pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī ārvalstnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

3) ārvalstniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts atsaka ieceļošanu un nosūta ārvalstnieku atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

22.pants. (1) Ārvalstniekam izsniedz:

1) termiņuzturēšanās atļauju;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē, anulē un atzīst par nederīgām pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ārvalstniekam ir tiesības saņemt:

1) reizi kalendāra gada laikā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā, kā arī svainis pirmajā pakāpē;

2) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

3) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja viņš ir komercsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības ir reģistrētas komercreģistrā;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona, kuras ekonomiskās aktivitātes rada ienākumu Latvijas Republikai;

5) uz pilnvaru termiņu, ja ārvalstnieks ir komercreģistrā reģistrētas komercsabiedrības vēlētas izpildinstitūcijas (padomes, valdes) loceklis;

6) uz nodarbināšanas laiku. Šādā gadījumā vienā reizē izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus;

7) uz pieciem gadiem, ja viņš Latvijas Republikas tautsaimniecībā ir ieguldījis kapitālu (izdarot ieguldījumu komercsabiedrību pamatkapitālā vai izsniedzot aizdevumu) ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru apmērā. Šādam ieguldījumam jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

8) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā vai lēmumā par aizbildnības nodibināšanu līdz pilngadības sasniegšanai (ja lēmumā nav norādīts cits laiks);

9) uz izglītības iestāžu audzēkņu vai pilna laika studentu apmaksāto mācību periodu;

10) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

11) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

12) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt arī ārvalstnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā nodotajām personām.

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt:

1) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka nepilngadīgajam bērnam;

2) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka aizgādnībā esošajai personai;

3) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

4) Latvijas valstspiederīgā vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

5) ārvalstniekam, kurš Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu, izdarot ieguldījumu komercsabiedrību pamatkapitālā vai izsniedzot aizdevumu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru apmērā, un kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu;

6) ārvalstniekam, kurš Latvijas Republikā apguvis pilnu mācību kursu latviešu mācību valodas vispārizglītojošā skolā vai divplūsmu izglītojošās skolas latviešu plūsmā, iegūstot šajā skolā pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību;

7) ārvalstniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

8) ārvalstniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikas teritorijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikas teritorijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

9) Latvijas Republikā dzīvojošam ārvalstniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas valstspiederīgais, izņemot gadījumu, ja šo statusu ir pamats atņemt likumā noteiktajā kārtībā;

10) ārvalstniekam, kurš likumā "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā atzīts par bezvalstnieku;

11) ārvalstniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss;

12) ārvalstniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss.

(2) Šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs.

(3) Šā panta pirmās daļas 8.punkta nosacījums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku.

(4) Šā panta pirmās daļas 9.punktā minētais ārvalstnieks iesniegumu ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

25.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas valstspiederīgā laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, ja tiesa nepilngadīgo bērnu – Latvijas valstspiederīgo – atstāj pie tā vecāka, kas nav Latvijas valstspiederīgais. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

26.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma un laulātie dzīvos kopā, vedot kopīgu saimniecību.

27.pants. Ārvalstnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un minētā laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto – ārvalstnieku – uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne ātrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

28.pants. (1) Ja laulībā starp ārvalstnieku un Latvijas valstspiederīgo vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku laulātais – Latvijas valstspiederīgais vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks – nomirst un laulībā nav nepilngadīgu bērnu, ārvalstniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns – Latvijas valstspiederīgais –, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

29.pants. (1) Uz Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt šī laulātā bērni, ja vienlaikus ir šādi nosacījumi:

1) viņiem nav tiesisku ierobežojumu izceļošanai no mītnes zemes;

2) saņemot pirmo uzturēšanās atļauju, viņi ir nepilngadīgi;

3) viņi nav noslēguši laulību un neved atsevišķu saimniecību.

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz laulātā aizgādnībā esošajām personām.

30.pants. (1) Latvijas valstspiederīgā vecāki un viņu laulātie, kuri ir sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārvalstnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

31.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kura viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārvalstnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) pārstāvniecībā – ārvalstnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;

2) pārvaldē – ārvalstnieks, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(2) Ja ārvalstnieks vēlas Latvijas Republikā uzturēties nodarbinātības dēļ, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārstāvniecībā. To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju nodarbinātības dēļ, nosaka Ministru kabinets.

(3) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, pārtraucot mācības, Latvijas Republiku atstāj un dokumentus jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai nodarbinātības dēļ vai kā pašnodarbinātās personas iesniedz pārstāvniecībā.

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju – 30 dienu laikā;

2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju – 90 dienu laikā.

(2) Šā likuma 3.pantā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārvalstnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī veikt nepieciešamās pārbaudes, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(3) Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepie ciešamo dokumentu iesniegšana pati par sevi nav par pamatu, lai ārvalstnieks būtu tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā.

34.pants. (1) Uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

1) ārvalstnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

2) ārvalstnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārvalstnieks nevar apgādāt sevi vai personas, kuras ir viņa apgādībā, izņemot gadījumu, ja apgādību uzņemas Latvijas valstspiederīgais;

4) ārvalstnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam tā nav;

5) ārvalstniekam ir tādi veselības traucējumi vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, ja ārvalstnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto slimību. Ja ārvalstnieks saslimis ar minēto slimību iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārvalstnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

6) ja ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārvalstnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai palīdzējis citam ārvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikā;

7) ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziegumā, kas izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc soda izciešanas;

9) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību no likvidētajiem fondiem nosaka Ministru kabinets;

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārvalstnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, ja ārvalstnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ;

12) ārvalstnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

13) ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

14) ārvalstnieks ir tāda ārvalstnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram liegta ieceļošana Latvijas Republikā;

15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārvalstnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju;

16) ārvalstnieks ir iekārtojies darbā bez darba atļaujas;

17) uzaicinātājs rakstiski (fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs) atsauc izsaukumu.

(2) Ārvalstniekam, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, uzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11. un 12.punktā minētajos gadījumos.

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārvalstnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas;

2) ārvalstniekam nav legāla iztikas avota, izņemot gadījumus, ja apgādību uzņemas Latvijas valstspiederīgais;

3) ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

4) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziegumā, kas izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās, un par to saskaņā ar Latvijas Republikas likumu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

5) ārvalstnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārvalstnieks iekārtojies darbā bez darba atļaujas;

8) uzaicinātājs rakstiski (fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs) atsauc izsaukumu;

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) ārvalstnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies tie apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārvalstnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

12) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību no likvidētajiem fondiem nosaka Ministru kabinets;

13) ārvalstnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumus, ja prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī ja ārvalstnieks var pierādīt, ka prombūtnē ir bijis attaisnojošu iemeslu dēļ;

14) ārvalstnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

15) ārvalstnieks ir nodarbinājis citu ārvalstnieku, kuram nav darba atļaujas;

16) ārvalstnieks nodrošinājis ar dzīvesvietu ārvalstnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārvalstnieks palīdzējis citam ārvalstniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārvalstnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas;

2) ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

3) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā;

4) ārvalstnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumus, ja prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī ja ārvalstnieks var pierādīt, ka prombūtnē ir bijis attaisnojošu iemeslu dēļ;

5) ārvalstnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārvalstnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju;

7) ārvalstnieks ir zaudējis vai viņam ir atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss;

8) ārvalstnieks ir zaudējis repatrianta statusu.

(2) Ārvalstniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, to var anulēt šā panta 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārvalstniekam, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja ārvalstnieka laulība ar Latvijas valstspiederīgo noslēgta, pirms stājušies spēkā šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētie apstākļi.

38.pants. Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldības iestādes septiņu dienu laikā informē pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

39.pants. Uzaicinātājam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārvalstnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

40.pants. Uzturēšanās atļauja atzīstama par nederīgu, ja saskaņā ar šā likuma 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu, bet izsniegto uzturēšanās atļauju nav iespējams anulēt, jo pārvaldei nav zināma ārvalstnieka atrašanās vieta, vai ir beidzies uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņš.

41.pants. (1) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārvalstniekam, uzaicinātājam vai minēto personu pārstāvim ir tiesības apstrīdēt pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

(2) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, uzaicinātājam vai viņu pilnvarotajam pārstāvim likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

42.pants. Ja ārvalstnieks pārkāpis vīzu režīmu, pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku.

43.pants. (1) Ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 42.pantu, ir tiesības septiņu dienu laikā to pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārvalstnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 41.panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši pārvaldes atrašanās vietai, izņemot gadījumu, ja ir izdots izbraukšanas rīkojums pēc uzturēšanās atļaujas atteikuma, pamatojoties uz šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu.

44.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, uzturēties Latvijas Republikā.

45.pants. Pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām valsts iestādēm kontrolē, vai ārvalstnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

46.pants. (1) Ja ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, ārvalstniekam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

47.pants. (1) Ja ārvalstnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai pārkāpis vīzu režīmu pierobežā, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja ir mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu nav pārsūdzams.

(4) Par šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto lēmumu Valsts robežsardzes amatpersona triju darbdienu laikā rakstiski informē pārvaldi.

48.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona desmit dienu laikā pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu, ja:

1) ārvalstnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas un šā likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu pārvaldes priekšniekam vai pārvaldes priekšnieks iesniegumu ir noraidījis;

2) Valsts robežsardzes amatpersona ir aizturējusi ārvalstnieku ārpus pierobežas saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pieņemtais lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu ārvalstniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšniekam, ja ir mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

49.pants. Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ārvalstniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

50.pants. Ja ārvalstniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, ārvalstniekam izsniedz šā likuma 46.pantā minēto izceļošanas dokumentu.

51.pants. (1) Ārvalstnieku piespiedu izraidīšanas kārtību no Latvijas Republikas nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas veic Valsts robežsardze.

52.pants. Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku:

1) ja viņš ir pārkāpis vīzu režīmu;

2) ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai.

53.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona, aizturot ārvalstnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to ir sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

54.pants. Valsts policijas amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei šā likuma 52.pantā minētajos gadījumos.

55.pants. (1) Valsts robecsardzes amatpersonai šā likuma 52.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārvalstnieku līdz desmit diennaktīm.

(2) Aizturēt ārvalstnieku ilgāk par desmit diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar tiesneša lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārvalstnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai aizturēšanas atteikumu.

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārvalstnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem var iesniegt trīs reizes, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešu.

(5) Par ārvalstnieka aizturēšanu ārpus pierobežas Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstiski informē pārvaldi.

56.pants. (1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā ārvalstnieku pie tiesneša 24 stundas pirms šā likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai 24 stundas pirms lēmumā par ārvalstnieka aizturēšanu norādītā termiņa iztecēšanas, ja nepieciešams, pieaicinot tulku.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu un dokumentus, kas norāda uz veiktajiem pasākumiem ārvalstnieka izraidīšanas nodrošināšanā), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārvalstnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

(4) Tiesnesis lēmumu par ārvalstnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārvalstnieku pieņem vienpersoniski un lēmumā norāda attiecīgās tiesas nosaukumu, tiesneša vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un tiesneša nolēmumu.

(5) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu var atcelt pats tiesnesis pēc prokurora protesta, kā arī neatkarīgi no protesta – augstākas instances tiesas priekšsēdētājs.

57.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības viņa likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārvalstnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

(2) Aizturētajam ir tiesības personīgi vai ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem un iesniegt pieprasījumu, kas saistīts ar viņa aizturēšanu.

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

58.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem pirkstu nospiedumus, veic ārvalstnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārvalstnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

(2) Aizturētā apskati izdara Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona divu pieaicināto klātbūtnē. Minētajai amatpersonai un pieaicinātajiem jābūt tā paša dzimuma kā aizturētajam ārvalstniekam.

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē, neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā ārvalstnieka divu pieaicināto klātbūtnē.

59.pants. (1) Valsts robecsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārvalstnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot attiecīgu ierakstu protokolā par aizturētā mantu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārvalstnieka izraidīšanai.

60.pants. Aizturēto vai apsardzībā turamo ārvalstnieku izmitina speciāli iekārtotā telpā, šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Ārvalstnieku pārvadā ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet šķirti no tām.

61.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams ārvalstnieku uzreiz nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras tas ieradies, minēto ārvalstnieku tur apsardzībā, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

62.pants. (1) Lēmumu par ārvalstnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk – saraksts), pieņem:

1) iekšlietu ministrs, ja:

a) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā organizācijā, kas izmanto vardarbīgas metodes, vai ir kādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedrs;

b) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada draudus Latvijas Republikas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai, traucēs pirmstiesas izmeklēšanu vai traucēs tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

c) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks ir izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

d) ārvalstnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

e) kompetentas ārvalsts iestādes ir sniegušas informāciju, kas liedz ārvalstniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

f) citos gadījumos, ja ārvalstnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu;

2) ārlietu ministrs, ja ārvalstnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata);

3) Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu;

4) pārvaldes priekšnieks, ja:

a) pieņemts lēmums atteikt izsniegt, anulēt vai atcelt vīzu;

b) pieņemts lēmums atteikt izsniegt vai anulēt uzturēšanās atļauju;

c) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu;

d) ārvalstnieks palīdzējis citam ārvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu;

e) ārvalstnieks pēdējā gada laikā pārkāpis Latvijas Republikas vīzu režīmu vai muitas noteikumus;

f) ārvalstnieks izdarījis administratīvu pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

g) ārvalstnieks izraidīts no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar izraidīšanu;

5) Valsts robežsardzes priekšnieks, ja:

a) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2. vai 5.punktu pieņemts lēmums par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā;

b) saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu;

c) ārvalstnieks ir pārkāpis vīzu režīmu un tas konstatēts brīdī, kad ārvalstnieks izceļo no Latvijas Republikas.

(2) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, nav pārsūdzams.

63.pants. (1) Par šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks rakstiski informē pārvaldi.

(2) Šā likuma 62.panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē pārvaldi par ārvalstnieka iekļaušanu sarakstā.

(3) Sarakstu uztur un aktualizē pārvalde.

64.pants. Ārvalstnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu:

1) uz vienu gadu:

a) ja pieņemts lēmums atteikt izsniegt, anulēt vai atcelt vīzu;

b) ja pieņemts lēmums atteikt izsniegt vai anulēt uzturēšanās atļauju;

c) ja saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2. vai 5.punktu ir pieņemts lēmums par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā;

d) ja ārvalstnieks izdarījis administratīvu pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

2) uz pieciem gadiem –, ja ārvalstniekam izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu;

3) uz nenoteiktu laiku:

a) saskaņā ar šā likuma 62.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu;

b) ja piecu gadu laikā pēc ārvalstnieka izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti izraidīšanas izdevumi.

65.pants. (1) Pārvaldes priekšniekam ir tiesības samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz šā likuma 62.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem gadījumiem.

66.pants. Sarakstā iekļauto informāciju uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Konsulārais departaments, pārstāvniecības, Valsts robežsardze un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes.

67.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas izpildi, ārvalstnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja.

68.pants. Ar ārvalstnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistīto izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

69.pants. (1) Ja uzaicinātājs nesedz izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no valsts, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārvalstniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai.

(2) Šā panta nosacījums neattiecas uz fiziskas personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.

70.pants. Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi, kas atšķiras no šā likuma noteikumiem, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

71.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un ārvalstnieki, kuriem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.).

2. Likuma 71.panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.116 "Kārtība, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas";

2) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.229 "Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā";

4) Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.455 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";

5) Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.193 "Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība".

“Imigrācijas likums”

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Iekšlietu ministrs M.Segliņš