Teksts LP1283

Likumprojekts

Grozījumi Vispārējā izglītības likumā

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19. nr.) šādus grozījumus:

1. 5.pantā:

papildināt pantu ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“15) nosaka vispārējās izglītības iestāžu obligāto dokumentāciju un tās lietošanas kārtību;

16) nosaka izglītojamo uzņemšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes;

17) nosaka kritērijus un kārtību izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē;

18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem;

uzskatīt līdzšinējo 15.punktu par 19.punktu.”

2. Izteikt 12.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) informējot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē vecāku varu) (turpmāk – vecāki) lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē.”

3. Papildināt 15.panta otro daļu pēc vārdiem “vispārējās izglītības programmas” ar vārdiem “izņemot pirmsskolas izglītības programmas”.

4. Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus “pedagogs izstrādā” ar vārdiem” pedagogam ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties”.

5. Aizstāt visā likumā vārdus “ārstu komisijas atzinumu” ar vārdiem ”ģimenes ārsta atzinumu”.

6. Papildināt likumu ar 21.¹ pantu šādā redakcijā:

“21¹ .pants. Pirmsskolas bērnu sagatavošanas obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguves sākšanai.”

7. Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma 48.panta trešās daļas pirmais teikums stājas spēkā 2002./2003. mācību gadā, otrais teikums stājas spēkā 2003./2004. mācību gadā.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Likumprojekta

“Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Viens no vispārējās izglītības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir Vispārējās izglītības likums, kas pieņemts 1999.gada 10.jūnijā. Vispārējās izglītības likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai papildinātu un precizētu likumā noteiktās tiesību normas. Nepieciešams saskaņot Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteiktās tiesību normas (grozījumus Vispārējās izglītības likuma 19.panta otrajā daļā un Izglītības likuma 34.panta pirmajā daļa; Vispārējās izglītības likuma 21¹.pantu un Izglītības likuma 4.pantu).

Pašreiz normatīvajos aktos nav precizēta tiesību norma, uz kuru pamatojoties, Izglītības un zinātnes ministrija būtu tiesīga izdot tiesību aktus par izglītojamo uzņemšanu un pārcelšanu nākamajā klasē, par uzņemšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs, kā arī par izglītojamo atbrīvošanu no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem (5.pants).

Ņemot vērā, ka Izglītības likuma 4.pantā ir noteikts, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei ir obligāta (stāsies spēkā no 01.09.2002), nepieciešams atjaunot Vispārējās izglītības likuma normas, kas izslēgtas ar 1999.gada 5.augusta likumu (21. pants).

Pašreiz izglītojamajam, sākot pamatizglītības apguvi, atzinumu par izglītojamā veselības stāvokli izsniedz ģimenes ārsts, nevis ārstu komisija, tāpēc nepieciešams izdarīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā (20.panta otrā daļa, 32.panta trešā daļa).

Nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu Vispārējās izglītības likumā un Augstskolu likuma pārejas noteikumu 12.punktā noteiktās prasības

(pārejas noteikumu 2.punkts).

2. Tiesību akta projekta būtība	1. Likums nosaka tiesību normu uz kuru pamatojoties Izglītības un zinātnes ministrijai noteikta kompetence izdot tiesību aktus par izglītojamo uzņemšanu un pārcelšanu nākamajā klasē, kā arī par to atbrīvošanu no valsts pārbadījumiem. 2. Likumprojekts paredz ieviest vienotu kārtību vispārējās izglītības iestāžu obligātajā dokumentācijā un tās lietošanā. Pašlaik Vispārējās izglītības likums šādu kompetenci Izglītības un zinātnes ministrijai nenosaka. Tas ievērojami apgrūtina izglītības iestāžu darba vērtēšanu, salīdzināšanu un pilnveidi (5.pants). 3. Likumprojekta 21.1 pants atjauno tiesisko regulējumu Vispārējās izglītības likumā, kas paredz obligātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu mācībām skolā.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst.Ls
Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	No vietējo pašvaldību budžetiem būs jānodrošina piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, īpaši tajos gadījumos kad papildus tiks nodrošināta arī šo bērnu aprūpe. Pedagogu darba samaksa piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai ir paredzēta no valsts budžeta.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas ar arodbiedrību “Latvijas izglītības vadītāju asociācija” .
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?	Konsultācijas ar vispārējās izglītības iestāžu vadītājiem reģionālajās konferencēs.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Paplašinot Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo