Teksts LP1241

Likumprojekts

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.) šādus grozījumus:

Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Personas, kuras nevar būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu

Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt personas:

kuras neatbilst Valsts civildienesta likuma 7.panta 1., 2., 6. un 7.punkta prasībām;

kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret tām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana;

kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas vai citas valsts drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas."

Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību un nodrošina prokuratūras iestāžu materiālo apgādi."

Aizstāt 58.panta pirmajā daļā vārdus "likuma "Par valsts civildienestu" 32.–37., 39.–41., 49. un 50.pantā" ar vārdiem "Valsts civildienesta likuma 23.panta otrajā daļā, 24., 25. un 27.pantā, 29.pantā, 30.panta piektajā un sestajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 37.panta trešajā daļā".

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Likumprojekta

“Grozījumi Prokuratūras likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ar 2001.gada 1.janvāri spēkā stājies Valsts civildienesta likums, līdz ar to spēku zaudējis likums “Par valsts civildienestu”. Likuma tekstā minēts spēku zaudējušā likuma nosaukums un atsauce uz pantiem, kas nosaka prokurora un prokurora amata kandidātam izvirzāmās prasības un sociālās garantijas. Ar Ministru kabineta komitejas 2001.gada 30.augusta protokollēmuma Nr.35 3.§ Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam uzdots sakarā ar likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” izstrādāšanu, sagatavot grozījumus Prokuratūras likumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā spēku zaudējušā likuma nosaukums aizstāts ar šobrīd spēkā esošā valsts civildienesta jomu regulējošā likuma nosaukumu, kā arī atsauces uz likuma “Par valsts civildienestu” pantiem aizstātas ar atsaucēm uz Valsts civildienesta likuma pantiem, paredzot tās sociālās garantijas, kas ietvertas analoģiskos jaunā likuma pantos. Prokurora un prokurora amata kandidātam izvirzāmās prasības pamatā netiek mainītas, Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma papildinātas ar specifiskām prasībām. Valsts civildienesta likums neparedz un prokuroriem vairs nebūs tiesības uz sekojošām likumā “Par valsts civildienestu” paredzētajām sociālajām garantijām: dzīvokļa pabalstu, ģimenes piemaksu, piemaksu par svešvalodu prasmi, vienreizēja gada piemaksu. Izdarītas izmaiņas, lai atbilstoši Valsts civildienesta likuma prasībām precizētu Prokuratūras administratīvā direktora statusu. Izdarot šos grozījumus tiek sakārtotas Prokuratūras likuma normas un tajā vairs nebūs atsauces uz spēku zaudējušu likumu, līdz ar to tas būs vienkāršāk piemērojams. Likumprojektā ietverta norma, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī – vienlaicīgi ar likumu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Tas nepieciešams, jo šajā likumprojektā ietvertas atsauces uz Valsts civildienesta likuma pantiem, kuros tiks izdarīti grozījumi ar minēto likumprojektu.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0	0	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	182	27,3	27,3	27,3	27,3
3. Finansiālā ietekme Ja nebūs iespējams piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus plānotajā apmēra, tad Prokuratūra likumprojekta īstenošanu nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.	182	-27,3	-27,3	-27,3	-27,3

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 303.3615= 27 297 Summa 27300 latu tiek plānota pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā izmaksai vidēji 15 darbiniekiem 6 mēnešalgu apmērā. 2001.gadā tika pieprasīti 34 pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā.
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti un sabiedriskās domas viedoklis nav noskaidrots.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	-
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija

Īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās J.Krūmiņš