Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Bibliotēku likumā

Izdarīt Bibliotēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Bibliotēku pārvalde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Kultūras ministrija" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Bibliotēku darbības politikas noteikšana un īstenošana

Valsts politiku bibliotēku jomā izstrādā un īsteno Kultūras ministrija."

3. Papildināt 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Latvijas Bibliotēku padomes darbību nodrošina Kultūras ministrija."

4. Izslēgt pārejas noteikumu 2. un 3.punktu.

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Šā likuma 17.panta sestajā un septītajā daļā minētie bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz 2005.gada 31.decembrim valsts un pašvaldības finansē to pārziņā esošās bibliotēkas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam un likumu "Par pašvaldību budžetiem"."

 

 

 

 

Tiesību akta projekta

Grozījumi Bibliotēku likumā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi Bibliotēku likumā izstrādāti saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto:

1. Bibliotēku pārvaldi veidot kā Kultūras ministrijas struktūrvienību.

2. Novērst radušos nesaskaņu starp Bibliotēku likuma prasību un likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu Nr.415 “Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi” 17.punktu, kurā ir noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

1.

Bibliotēku likuma 26. panta pirmajā daļā noteikts, ka Bibliotēku pārvalde ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas realizē valsts politiku bibliotēku jomā. Bibliotēku pārvalde savu darbību Bibliotēku likumā paredzētajā laikā nav uzsākusi, jo Kultūras ministrijai līdz šim nebija iedalīti valsts budžeta līdzekļi tās izveidei. 2002.gadā Kultūras ministrijas budžetā ir paredzēti līdzekļi Bibliotēku pārvaldes darbības uzsākšanai. Atbilstoši 2002.gada 4.februāra Ministru kabineta komitejas sēdē nolemtajam (protokols Nr.6, 12.§), Kultūras ministrija kopīgi ar Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu izvērtēja priekšlikumu minēto valsts pārvaldes iestādi veidot kā Kultūras ministrijas struktūrvienību. Ministru kabineta komitejas 2002.gada 4.marta sēdes lēmumā (protokols Nr. 10, 7.§) Kultūras ministrijai tika uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Bibliotēku likumā. Priekšlikumi likuma grozījumiem izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa sēdē (protokols Nr. 14, 30.§).

2.

Bibliotēku finansēšanas vispārējo kārtību nosaka likums „Par budžeta un finansu vadību” un Bibliotēku likuma 17.pants(izņemot 17.panta sesto un septīto daļu).Valsts bibliotēku darbībai paredzētos budžeta līdzekļus piešķir saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju. Pašvaldību bibliotēku darbībai paredzētos budžeta līdzekļus piešķir ar likumos noteiktajā kārtībā izdarītu apropriāciju. Privāto bibliotēku darbībai finansējumu nosaka bibliotēkas dibinātāji, ievērojot šā likuma un Ministru kabineta noteiktos bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus.

Valsts un pašvaldību bibliotēku izdevumu finansēšana laikā līdz 2005.gada 31.decembrim notiek bibliotēku budžetu līdzekļu ietvaros, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tām piešķir bibliotēku dibinātāji, saskaņā ar gadskārtējiem valsts budžeta likumiem un likumu „Par pašvaldību budžetiem”.

Bibliotēku finansēšanā pašlaik vēl netiek pielietoti bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi. Šo normatīvu pieņemšana ir paredzēta Bibliotēku likuma 17.panta sestajā daļā. 2001.gada 25.septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 415 “Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi”, kuru 17.punktā ir noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Šis termiņš noteikts, pamatojoties uz finansējuma sadalījuma normatīvu ieviešanai nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķinu un prognozi, jo tūlītēju finansējuma normatīvu ieviešanu nevar nodrošināt ne valsts ne pašvaldību budžeti. Ministru kabineta noteikumos noteiktajās finansēšanas normatīvu pozīcijās kopumā nepieciešami 15 199,0 tūkst. Ls. Starpība starp esošo un nepieciešamo finansējumu ir 10 330,0 tūkst. Ls. Ministru kabineta noteikumos noteikto normatīvu ieviešana visās bibliotēkās, ievērojot reālās valsts un pašvaldību budžetu iespējas, var notikt pakāpeniski, katru gadu valsts un pašvaldību budžetos paredzot līdzekļu palielinājumu bibliotēkām par 8 - 10 % (to paredz arī Ministru kabinetā apstiprinātā Nacionālā programma KULTŪRA). Šāds pakāpenisks bibliotēku budžetu līdzekļu palielinājums tiek nodrošināts, tāpēc 2006.gada 1.janvārī normatīvu prasības spēs nodrošināt visas no valsts un pašvaldību budžetiem finansētās bibliotēkas.

Sakarā ar šo normatīvu spēkā stāšanās termiņa noteikšanu, Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra sēdes protokola Nr.46 ( 18.§) 2.punktā Kultūras ministrijai tika uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Bibliotēku likumā, ņemot vērā Valsts kancelejas juriskonsulta atzinumu. 2002.gada 31.janvārī Ministru kabinets nosūtīja Saeimas Prezidijam Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu „Grozījums Bibliotēku likumā”. Saeima 2002.gada 21.februāra sēdē nolēmusi likumprojektu atdot Ministru kabinetam atpakaļ pārstrādāšanai. Saskaņā ar Ministru prezidenta A.Bērziņa 2002.gada 7.marta rezolūciju Nr.90/Jur-58, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija un Finansu ministrija kopīgi sagatavojušas priekšlikumus grozījumam Bibliotēku likumā. Priekšlikumi likuma grozījumiem izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa sēdē (protokols Nr. 14, 28.§).

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

1.

Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2002.gada 4.februāra sēdes lēmumu (protokols Nr.6,  12.§), Kultūras ministrija kopīgi ar Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu izvērtēja priekšlikumu Bibliotēku pārvaldi veidot kā Kultūras ministrijas struktūrvienību.

Bibliotēku pārvaldē ir plānots nodarbināt nelielu skaitu darbinieku (apmēram 4 personas). Ņemot vērā, ka iestādes administrēšana ir nepieciešama zināma daļa resursu, kuri līdz ar to netiek izmantoti iestādes funkciju izpildē, nav lietderīgi veidot iestādi ar nelielu nodarbināto skaitu, jo šajā gadījumā nav iespējama iestādei nodoto funkciju efektīva izpilde.

Kultūras ministrija un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts izskatīja Bibliotēku likuma normas, kas nosaka Bibliotēku pārvaldes kompetenci un konstatēja, ka funkcijas, kuras saskaņā ar likumu ir jāpilda Bibliotēku pārvaldei, varētu nodot Kultūras ministrijai, ja Bibliotēku pārvalde tiktu iekļauta kā struktūrvienība Kultūras ministrijas sastāvā.

Bibliotēkas pārvaldes statusa maiņai ir sagatavoti nepieciešami grozījumi Bibliotēku likumā.

2.

Grozījums Bibliotēku likuma pārejas noteikumos nepieciešams, lai novērstu radušos nesaskaņu starp likuma prasību un likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu Nr.415 “Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi” 17.punktu, kurā ir noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

3. Steidzamības pamatojums

Kultūras ministrijas 2002.gada budžetā ir paredzēti finansu līdzekļi Bibliotēku likumā paredzētās Bibliotēku pārvaldes darbībai. Izskatot rīkojuma projektu „Par Bibliotēku pārvaldi” Ministru kabinetā, tika atzīts par lietderīgāku neveidot Bibliotēku pārvaldi kā Kultūras ministrijas pārraudzības iestādi, bet gan kā Kultūras ministrijas struktūrvienību. Lai pēc iespējas ātrāk šī struktūrvienība varētu uzsākt savu darbību un pildīt Bibliotēku likumā paredzētās funkcijas - bibliotēku reģistrācija, bibliotēku akreditācija, kā arī nodrošināt citu tai noteikto funkciju izpildi, steidzami ir jāveic grozījumi Bibliotēku likumā.

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

         

2. Izmaiņas budžeta izdevumos(Kultūras ministrijas struktūrvienība Bibliotēku pārvaldes funkciju veikšanai)

20,0

22,0

24,2

26,6

26,8

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

         

 

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

         

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

         

6. Cita informācija(Kultūras ministrijas struktūrvienība Bibliotēku pārvaldes funkciju veikšanai)

Izdevumu pieaugums par 6,8 tūkst. Ls piecu gadu laikā paredzēts, lai nodrošinātu:

  1. Izmaksas, kas saistītas ar informatīvo sistēmu – Bibliotēku reģistra un Akreditēto bibliotēku saraksta un attiecīgu datu bāzu izveidi, uzturēšanu un attīstību, šo funkciju nodrošināšanai nepieciešamās datortehnikas un citas tehnikas iegādi, programmu izstrādāšanu un ieviešanu.
  2. Bibliotēku akreditācijas procesa izmaksas – ir jāveic vairāk nekā 2000 bibliotēku akreditācija visā valsts teritorijā (komandējumu izmaksas, atalgojums ekspertiem).

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1. Jāatceļ Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumi Nr. 474 „Bibliotēku pārvaldes nolikums”.

2. Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr. 37 „Bibliotēku akreditācijas noteikumi”.

3. Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.augusta noteikumos Nr. 49 „Kultūras ministrijas nolikums”.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

       

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

Ministre K.Pētersone