Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājamās teritorijas – teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;

2) apakšbaseins – zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā);

3) emisijas ierobežošana – pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, tai skaitā – nosakot emisijas robežvērtības vai ierobežojumus un nosacījumus emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm, vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju;

4) ezers – dabīga ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu;

5) iekšzemes ūdeņi – visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi sauszemes pusē no bāzes līnijas;

6) mākslīgs ūdens objekts – virszemes ūdens objekts, kurš ir radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst šā likuma nosacījumiem;

7) pazemes ūdens horizontu komplekss – savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums;

8) pazemes ūdenstilpe – telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa;

9) prioritārās vielas – ķīmiskās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi, tai skaitā ūdens videi bīstamās vielas;

10) pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kuri atrodas apakšzemes iežu slāņos vai citās ģeoloģiskās struktūrās un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;

11) pārejas ūdeņi – virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kas blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsma;

12) piekrastes ūdeņi – virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kura savieno visus punktus, kas atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas, vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;

13) stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti – virszemes ūdens objekti, kuru īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kuri atbilst šā likuma nosacījumiem;

14) upe – galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē;

15) upes baseins – zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā;

16) upju baseinu apgabals – sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība;

17) ūdens videi īpaši bīstamas vielas – ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība;

18) ūdens resursu lietošana – virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdens objektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti;

19) ūdens horizonti – ūdeni saturošie iežu slāņi vai citas ģeoloģiskas struktūras, kas ir pietiekami porainas un ūdenscaurlaidīgas, lai nodrošinātu pazemes ūdeņu plūsmas veidošanos vai pazemes ūdeņu ieguvi;

20) virszemes ūdens objekts – nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements – ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai tās daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms;

21) virszemes ūdeņi – visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko stāvokli – arī teritoriālie ūdeņi.

Šā likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības sistēmu, kas:

1) veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni;

2) novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli;

3) uzlabo ūdens vides aizsardzību, tai skaitā pakāpeniski samazina prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisiju un noplūdi;

4) nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu;

5) nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu;

6) nodrošina zemes aizsardzību pret applūšanu vai izkalšanu;

7) nodrošina Latvijas Republikas jūras ūdeņu aizsardzību;

8) sekmē starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, lai pārtrauktu un novērstu jūras vides piesārņošanu, pārtrauktu vai pakāpeniski novērstu ūdens videi bīstamo vielu emisijas un noplūdes jūras vidē un sasniegtu tādu stāvokli, ka jūras vidē antropogēnās izcelsmes ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva nullei, bet dabā sastopamo ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva dabā sastopamajam fona līmenim.

(1) Likums nosaka kompleksu pieeju emisijas ierobežošanai no punktveida un difūzā piesārņojuma avotiem atbilstoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktajām piesārņojuma novēršanas un kontroles prasībām, ierobežojot difūzā piesārņojuma slodzes un, ja nepieciešams, veicinot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidi saudzējošu tehnoloģiju lietošanu.

(2) Likums nosaka, kādos gadījumos nepieciešamas atļaujas ūdens resursu lietošanai, ja tā nav saistīta ar piesārņojošu darbību.

(1) Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) virszemes ūdens objektu var noteikt par mākslīgu ūdens objektu vai par stipri pārveidotu virszemes ūdens objektu šādos gadījumos:

1. ja labas ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanai nepieciešamās objekta hidroloģisko, hidroķīmisko un morfoloģisko īpašību izmaiņas negatīvi ietekmētu:

a) vidi plašākā objekta apkārtnē;

b) navigāciju, tai skaitā ostu darbību, vai rekreācijas iespējas;

c) darbības, kuru nodrošināšanai nepieciešams uzkrāt ūdeni, piemēram, dzeramā ūdens apgādi vai elektroenerģijas ražošanu;

d) noteces regulēšanu, aizsardzību pret plūdiem vai meliorāciju;

e) ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu;

2. ja ierobežotu tehnisko iespēju vai nepamatoti augstu izmaksu dēļ nav iespējams ieguvums no šī objekta mākslīgām vai pārveidotām īpašībām, izmantojot no vides aizsardzības viedokļa piemērotākus līdzekļus.

2. Ūdens objektu atzīšana par mākslīgu ūdens objektu vai par stipri pārveidotu virszemes ūdens objektu nedrīkst kavēt šā likuma mērķu sasniegšanu citos tuvumā esošajos virszemes ūdens objektos vai būt pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

1. Virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes ūdens objekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1. virszemes ūdens objektu tipu raksturojumu, tam atbilstošu virszemes ūdens objektu klasifikāciju, antropogēno slodžu, kā arī pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;
2. pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes kritērijus, arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitātes kritērijus;
3. prioritāro vielu sarakstu.

(3) Labs virszemes ūdeņu stāvoklis virszemes ūdens objektā ir sasniegts tad, ja ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte atbilst vismaz kritērijam "labs".

(4) Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ūdenstilpes vispārīgā kvalitāte, ko nosaka pēc sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

(5) Labs pazemes ūdeņu stāvoklis ir sasniegts tad, ja pazemes ūdenstilpē ūdens kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji atbilst vismaz kritērijam "labs".

(6) Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdens ekosistēmu struktūras un darbības kvalitāte, kuras kritērijus nosaka Ministru kabinets (nosakot arī kritērija "labs" parametrus).

(7) Labs ekoloģiskais potenciāls ir stipri pārveidota virszemes ūdens objekta vai mākslīga ūdens objekta kvalitāte, kuras kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(8) Laba virszemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir tāda ķīmiskā kvalitāte, kas atbilstoši šā likuma prasībām nepieciešama, lai nodrošinātu virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, ievērojot nosacījumu, ka piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

(9) Laba pazemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir tāda ūdens kvalitāte pazemes ūdenstilpē, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(10) Labs pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis ir tāds ūdens resursu stāvoklis pazemes ūdenstilpē, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Ūdens resursu lietotājam ir tiesības:

1. lietot ūdeni un izmantot ūdens objektus personīgām vajadzībām un saimnieciskai darbībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
2. veikt būvniecību ūdens objektos vai to tuvumā un ierīkot ūdens resursu lietošanai nepieciešamās būves, ja ir saņemtas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas un ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi;
3. pēc normatīvajos aktos paredzēto atļauju saņemšanas veikt darbības, kas ietekmē ūdens objektus, ja šāda darbība nav pretrunā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteiktajām prasībām;
4. saņemt informāciju par ūdens objektiem noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem, upes baseinu apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas izstrādi un piedalīties upes baseinu apsaimniekošanas plāna sabiedriskajā apspriešanā.

Ūdens resursu lietotāja pienākumi ir:

1. lietojot ūdens resursus, ievērot ūdens objektam noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos noteiktās prasības;
2. nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdens objektos un teritorijā;
3. ievērot upes baseinu apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus;
4. veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, tai skaitā ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu;
5. ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdens objektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības;
6. saņemt visas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas ūdens lietošanai;
7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši atļaujas nosacījumiem iesniegt reģionālajā vides pārvaldē pārskatus par ūdens resursu lietošanu;
8. atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kas veic ūdeņu stāvokļa valsts kontroli vai vides valsts monitoringu, ņemt pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā;
9. veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā;
10. atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai ūdens bioloģiskajiem resursiem;
11. pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdenstilpes un virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanās, ir nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām.

(1) Upju baseinu apgabalus izveido, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nosaka atsevišķu upju baseinus un apvieno tos upju baseinu apgabalos, ņemot vērā optimālas upju baseinu apgabala pārvaldes iespējas;

2) mazu upju baseinus var apvienot ar lielāku upju baseiniem vai savienot ar blakus esošiem mazu upju baseiniem;

3) ja pazemes ūdenstilpe atrodas vairākos upju baseinos, to pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam;

4) piekrastes ūdeņus nosaka un pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam.

(2)(2) Ar šo likumu tiek noteikti šādi upju baseinu apgabali – Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas baseinu apgabali. Latvijas upju baseinu apgabalu shēma ir noteikta šā likuma pielikumā.

(1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk – padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(2) Padome:

1. saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;
2. izskata un sniedz atzinumu par upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu.

2. Latvijas vides aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības:

1. sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;
2. izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;
3. nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā;
4. koordinē pasākumu programmu realizāciju;
5. sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu un monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finansu līdzekļiem;
6. izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk – monitoringa programmas);
7. koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;
8. nodrošina padomju darbību;
9. sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskā upju baseinu apgabalā, tai skaitā – īstenojot kopīgas pasākumu programmas;
10. sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Savienības Komisijai.

2. Vides valsts inspekcija veic pasākumu programmas izpildes uzraudzību.

(1) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji – citas valsts teritorijā, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai izveidotu un apsaimniekotu starptautisku upju baseinu apgabalu, sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, attiecīgā Latvijas upju baseinu apgabala pārvaldes institūcija nodrošina tās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi, kura atrodas Latvijas teritorijā.

(3) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji – citas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai veicinātu šā likuma mērķu īstenošanu visā upes baseinā.

(1) Ūdens objektiem apsaimniekošanas plānā noteikti šādi vides kvalitātes mērķi:

1. novērst visu virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un aizsargāt tos, uzlabojot ūdens kvalitāti un, ja nepieciešams, veicot sanāciju, – lai visi virszemes ūdens objekti sasniegtu labu virszemes ūdeņu kvalitāti;
2. aizsargāt un uzlabot ūdens kvalitāti visos stipri pārveidotajos virszemes ūdens objektos un mākslīgajos ūdens objektos, lai sasniegtu virszemes ūdeņu labu ekoloģisko potenciālu un labu ķīmisko kvalitāti;
3. pakāpeniski samazināt prioritāro vielu radīto piesārņojumu un pārtraukt, ierobežot vai pakāpeniski novērst ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisiju un noplūdes;
4. novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu novadīšanu pazemes ūdeņos un novērst visu pazemes ūdenstilpju stāvokļa pasliktināšanos;
5. aizsargāt pazemes ūdenstilpes, saglabāt vai uzlabot ūdens kvalitāti tajās, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp ūdens ieguvi un ūdens resursu atjaunošanos;
6. apturēt cilvēka darbības izraisītu piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugumu pazemes ūdeņos vai panākt pakāpenisku tās samazināšanos;
7. ievērot apsaimniekošanas plānā noteiktos īpašos aizsargājamo teritoriju nosacījumus un mērķus.

(2) Vides kvalitātes mērķus sasniedz, īstenojot šajā likumā noteiktos apsaimniekošanas plānus un programmas. Nosakot pasākumus ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai, ņem vērā konkrētā ūdens objekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabala teritorijā esošajos ūdens objektos.

(3) Vides kvalitātes normatīvus, kuri nepieciešami šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai, nosaka saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu".

Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā atsevišķiem ūdens objektiem var paredzēt vides kvalitātes mērķus, kas atšķiras no šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajiem, ja, ņemot vērā cilvēka darbības ietekmi vai šo ūdens objektu dabīgo stāvokli, nav iespējams sasniegt šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētos mērķus vai šo mērķu sasniegšana prasītu nepamatoti augstas izmaksas, kā arī ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. ekoloģiskās vai sociāli ekonomiskās vajadzības, kuras nodrošina šāda antropogēnā darbība, nevar apmierināt ar citiem paņēmieniem, kas būtu piemērotāki no vides aizsardzības viedokļa un neradītu nepamatoti augstas izmaksas;
2. virszemes ūdeņiem paredzēts sasniegt augstāko iespējamo ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, bet pazemes ūdeņiem nodrošināt mazāko iespējamo atšķirību no laba pazemes ūdeņu stāvokļa, ņemot vērā cilvēka darbības vai piesārņojuma ietekmi, no kuras nav iespējams izvairīties;
3. ūdens objekta stāvoklis turpmāk nepasliktinās;
4. atšķirīgu vides kvalitātes mērķu noteikšana un tās iemesli ir pamatoti upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā, un minētos mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

(1) Īslaicīga ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanās, kuru izraisa nepārvarama vara, tai skaitā spēcīgi plūdi, ilgstošs sausums vai avārija, kurus nav bijis iespējams iepriekš paredzēt (turpmāk – ārkārtēji apstākļi), nav pretrunā ar šā likuma prasībām, ja:

1) veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos un nekavētu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu citos ūdens objektos, kurus minētie apstākļi neietekmē;

2) apsaimniekošanas plānā ir iekļauti nosacījumi un parametri, kuriem iestājoties reģionālā vides pārvalde var piemērot šā panta nosacījumus;

3) pasākumu programmā ir iekļauti pasākumi, kas veicami ārkārtējos apstākļos, un tie nekavē atjaunot ūdens kvalitāti, kad stāvoklis normalizējies;

4) ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai iespējami drīz atjaunotu tādu ūdens objekta stāvokli, kāds bijis pirms ārkārtēju apstākļu iedarbības;

5) kopsavilkumu par ārkārtēju apstākļu ietekmi un veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem iekļauj apsaimniekošanas plāna jaunajā redakcijā.

(2) Attiecīgā reģionālā vides pārvalde katrā konkrētā gadījumā nosaka šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētos pasākumus, kas ir saistoši ūdens resursu lietotājiem, un kopā ar upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijām vismaz reizi gadā izvērtē ārkārtēju apstākļu ietekmi un, ja nepieciešams, pārskata noteiktos pasākumus.

(1) Šā likuma prasības nav pārkāptas, ja:

1. labu pazemes ūdeņu stāvokli, labu ekoloģisko kvalitāti vai labu ekoloģisko potenciālu neizdodas sasniegt vai virszemes vai pazemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos neizdodas novērst virszemes ūdens objekta fizikālo īpašību turpmākas modifikācijas vai pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņu dēļ;
2. virszemes ūdens objekta kvalitātes pasliktināšanos no augstas uz labu neizdodas novērst jaunu saimniecisko darbību uzsākšanas dēļ.

2. Šā panta pirmajā daļā noteiktos izņēmumus attiecīgā reģionālā vides pārvalde var atļaut vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. veikti visi iespējamie pasākumi, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdens objekta stāvokli un nekavētu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu citos ūdens objektos, kurus minētie apstākļi neietekmē;
2. šādu izņēmumu cēloņi ir izskaidroti apsaimniekošanas plānā, un mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados;
3. šādu izņēmumu nepieciešamība ūdens objektam ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, vai ieguvumi, ko sabiedrībai un videi sniedz vides kvalitātes mērķu izpilde, ir mazāk nozīmīgi nekā tie ieguvumi cilvēku veselībai, drošībai vai ilgtspējīgai attīstībai, ko gūst, veicot izmaiņas;
4. ieguvumus, ko nodrošina ar šādiem izņēmumiem, ierobežotu tehnisko iespēju vai nepamatoti augstu izmaksu dēļ nav iespējams panākt ar citiem līdzekļiem, kas būtu piemērotāki no vides aizsardzības viedokļa.

2. Attiecīgā reģionālā vides pārvalde katrā konkrētā gadījumā nosaka šā panta otrās daļas 1.punktā minētos pasākumus.

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina katram upju baseinu apgabalam vai tādai starptautiska upju baseinu apgabala daļai, kas ietilpst Latvijas teritorijā, ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi (turpmāk – ekonomiskā analīze), ņemot vērā šā likuma 16.panta nosacījumus un pamatojoties uz upju baseinu raksturojumu, kā arī uz cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto ekonomisko analīzi pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

Ekonomiskajā analīzē iekļauj informāciju:

1. uz kuru pamatojoties iespējams aprēķināt nepieciešamo pasākumu izmaksas, ņemot vērā, ka ūdens resursu lietotājs sedz visas izmaksas par ūdens resursu lietošanu, kā arī ņemot vērā aprēķinus par pieejamajiem ūdens resursiem un ilgtermiņa ūdens pieprasījuma un izmaksu prognozi, tai skaitā nepieciešamo investīciju prognozi;
2. kura ļauj pamatot lēmumus par izmaksu ziņā visizdevīgākajiem pasākumu programmā ietvertajiem pasākumiem.

(1) Aprēķinot izmaksas pakalpojumiem, kas saistīti ar ūdens izmantošanu, tai skaitā maksu par ūdens resursiem un videi nodarīto kaitējumu ņem vērā principu piesārņotājs maksā.

(2) Ūdens cenas nosaka, lai veicinātu ūdens lietotājus efektīvi izmantot ūdens resursus, sekmējot šajā likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu.

(3) Ūdens lietotāji ( rūpnieciskie, mājsaimniecību un lauksaimnieciskie), sniedz pietiekamu ieguldījumu ūdens izmantošanas izmaksu segšanā, pamatojoties uz ekonomisko analīzi, kas veikta saskaņā ar šī likuma 14. panta nosacījumiem un ņemot vērā šī panta pirmas daļas prasības.

(4) Īstenojot šī panta prasības valsts institūcijas un ūdens lietotāji ņem vērā ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izmaksu segšanas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas.

(5) Upes sateces baseina apsaimniekošanas plānos iekļauj pārskatu par pasākumiem, ko plānots veikt šī panta nosacījumu īstenošanai, lai sasniegtu pamatojoties uz šo likumu noteiktos vides kvalitātes mērķus, kā arī iekļauj pārskatu par dažādu ūdens lietotāju ieguldījumu izmaksu segšanā pakalpojumu, kuri saistīti ar ūdens izmantošanu.

(6) Šī panta prasību īstenošana nedrīkst kavēt finansēt konkrētus piesardzības, izpētes vai sanācijas pasākumus, kuri paredzēti, lai īstenotu šī likuma mērķus.17.pants. Maksa par ūdens resursu lietošanu

(1) Fiziskās un juridiskās personas ūdens resursus peldēšanai, ūdens sportam, nekomerciālam transportam, ūdens tūrismam vai personīgām vajadzībām lieto bez maksas, ja personīgām vajadzībām iegūtā pazemes ūdens daudzums nepārsniedz 10 m3 diennaktī, bet virszemes ūdens daudzums nepārsniedz 20 m3 diennaktī.

(2) Dabas resursu nodokli par ūdens resursu lietošanu un ūdeņu piesārņošanu, kā arī tarifus par šā panta pirmajā daļā neminētiem ūdens resursu lietošanas veidiem fiziskām un juridiskām personām nosaka normatīvajos aktos, ievērojot:

1. ka fiziskās un juridiskās personas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar ūdens resursu lietošanu, arī par ūdens resursiem un videi nodarīto kaitējumu;
2. principu – piesārņotājs maksā;
3. ka ūdens resursi lietojami racionāli, sekmējot šajā likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu;
4. ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izvērtējot maksājumu apmēra un maksas piemērošanas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas.

(3) Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā iekļauj pārskatu par pasākumiem, kurus paredzēts veikt šā panta nosacījumu īstenošanai, kā arī pārskatu par dažādu ūdens lietotāju ieguldījumu ūdens resursu lietošanas izmaksu segšanā.

(4) Šā panta prasību īstenošana nedrīkst kavēt piesardzības, izpētes vai sanācijas pasākumus, kuri paredzēti, lai īstenotu šā likuma mērķus.

(1) Apsaimniekošanas plānā ietver:

1. upju baseinu apgabala raksturojumu;
2. informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm un cilvēka darbības ietekmi uz pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli;
3. informāciju par aizsargājamām teritorijām;
4. informāciju par monitoringa tīklu un veikto monitoringa programmu rezultātiem;
5. ekonomiskās analīzes kopsavilkumu;
6. ūdens objektiem un aizsargājamām teritorijām noteiktos kvalitātes mērķus;
7. informāciju par plānotajiem pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma emisijas, kā arī sasniegtu vides kvalitātes mērķus;
8. informāciju par citām programmām, kas saistītas ar upju baseinu apgabala apsaimniekošanu;
9. pārskatu par sabiedrības informēšanu un konsultācijām, kas veiktas, izstrādājot vai atjaunojot plānu.

(2) Ministru kabinets nosaka apsaimniekošanas plānā sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas jāiekļauj plānā, to atjaunojot.

(3) Latvijas vides aģentūra nodrošina apsaimniekošanas plānu pieejamību sabiedrībai.

(4) Apsaimniekošanas plānu ņem vērā, izstrādājot attiecīgā reģiona, rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā grozījumus. Ja apsaimniekošanas plānā paredzētie pasākumi attiecas uz vairāku pašvaldību teritoriju attīstību, bet attiecīgās pašvaldības nav vienojušās par to iekļaušanu teritorijas plānojumā, lēmumu pēc koordinācijas padomes ierosinājuma pieņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(1) Ministru kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam. Apsaimniekošanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Latvijas vides aģentūra sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetento institūciju, lai izstrādātu starptautiskā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu. Līdz starptautiskā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Latvijas vides aģentūra sagatavo un Ministru kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānus tām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām, kas ietilpst Latvijas teritorijā.

(1) Lai sasniegtu šajā likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina pasākumu programmu katram upju baseinu apgabalam vai Latvijas teritorijā izvietotai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai. Pasākumu programmu izstrādā saskaņā ar attiecīgā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu.

(2) Izstrādājot pasākumu programmu, ņem vērā šā likuma 15.pantā noteiktās ekonomiskās analīzes rezultātus.

(3) Ministru kabinets nosaka minimālās prasības, nosacījumus un aizliegumus, kurus ietver pasākumu programmā, kā arī darbības, kas jāveic, ja attiecīgajā ūdens objektā nav sasniegti šajā likumā noteiktie vides kvalitātes mērķi.

(4) Katrā pasākumu programmā norāda obligātos pasākumus un, ja nepieciešams, arī papildu pasākumus, kas ir nepieciešami konkrētajā apgabalā, lai sasniegtu noteiktos vides kvalitātes mērķus. Pasākumu programmās norāda arī pasākumus, kas attiecas uz visu valsts teritoriju.

(1) Reģionālās vides pārvaldes izsniegta atļauja ūdens resursu lietošanai ir nepieciešama šādām darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt ūdens kvalitāti, daudzumu vai ekosistēmas, un tās nav piesārņojošas darbības, kurām nepieciešama atļauja A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai:

1) hidrotehnisko būvju darbībai;

2) virszemes vai pazemes ūdeņu ieguvei;

3) ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni, un ar to saistīto darbību veikšanai;

4) citām darbībām, kas saistītas ar regulāru virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

(2) Ministru kabinets nosaka ūdens resursu lietošanas nosacījumus, ūdens resursu lietošanas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtību, termiņus, atļaujā noteikto prasību kontroles un monitoringa nosacījumus, kā arī pieteikuma un atļaujas veidlapu paraugus.

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu katram upju baseinu apgabalam, kas ietver virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu.
2. Virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka:

1) noteces apjoma un caurplūduma monitoringa apmēru, lai varētu izvērtēt ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un ekoloģisko potenciālu;

2) ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa un ekoloģiskā potenciāla monitoringu.

(3) Pazemes ūdeņu monitoringa programmā ietver ķīmiskās kvalitātes un kvantitatīvā stāvokļa monitoringu.

(4) Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā ietver pasākumus, kuri tiek veikti papildus normatīvajos aktos noteiktajām aizsargājamo teritoriju monitoringa prasībām.

(5) Ministru kabinets nosaka prasības šajā pantā noteiktajam monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī prasības peldvietu monitoringam.

(1) Latvijas vides aģentūra, izstrādājot, pārskatot un atjaunojot upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānus, veicina aktīvu sabiedrības iesaistīšanos šā likuma īstenošanā, nodrošinot, lai par katru upju baseinu apgabalu tiktu publicēta un nodota sabiedrībai, tai skaitā ūdens lietotājiem, apspriešanai šāda informācija:

1. plāna izstrādes laika grafiks un programma, arī informācija par paredzamajiem sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem, vismaz trīs gadus pirms tā laika perioda sākuma, uz kuru attiecas plāns;
2. pārskats par būtiskiem ūdenssaimniecības jautājumiem upju baseinu apgabalā – vismaz divus gadus pirms tā laika perioda sākuma, uz kuru attiecas plāns;
3. upes baseinu apsaimniekošanas plāna projekts – vismaz gadu pirms tā laika perioda sākuma, uz kuru attiecas plāns.

(2) Pēc jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma Latvijas vides aģentūra un citas iesaistītās institūcijas nodrošina pieeju pamatdokumentiem un informācijai, kuru izmanto apsaimniekošanas plāna projekta izstrādē.

(3) Lai nodrošinātu aktīvu sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos apspriešanā, tai paredz vismaz sešus mēnešus ilgu termiņu, lai izteiktu viedokli par šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

(1) Latvijas vides aģentūra trīs mēnešu laikā pēc publicēšanas nosūta apsaimniekošanas plānu (arī plāna jaunu redakciju) Eiropas Savienības Komisijai, kā arī valstīm, uz kurām tas attiecas. Starptautiskajiem upju baseinu apgabaliem iesniedz vismaz to apsaimniekošanas plāna daļu, kura attiecas uz Latvijas teritoriju.

(2) Latvijas vides aģentūra trīs mēnešu laikā pēc attiecīgo dokumentu apstiprināšanas iesniedz Eiropas Savienības Komisijai:

1. ekonomisko analīzi;
2. monitoringa programmu.

1. Latvijas vides aģentūra trīs gadu laikā pēc apsaimniekošanas plāna vai tā jaunas redakcijas publicēšanas iesniedz Eiropas Savienības Komisijai starpziņojumu par pasākumu programmas, kura saistīta ar šo plānu, īstenošanā sasniegto progresu.

(4) Eiropas Savienības Komisijai iesniegtā informācija ir brīvi pieejama sabiedrībai.

1. Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai izdodot tehniskos noteikumus, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs vai reģionālā vides pārvalde aizliedz tādas darbības, kuru dēļ nav iespējams īstenot saskaņā ar šo likumu noteiktos vides kvalitātes mērķus vai apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus.
3. Izsniedzot atļaujas ūdens resursu lietošanai vai pagarinot to derīguma termiņus, reģionālās vides pārvaldes ņem vērā konkrētajai teritorijai noteiktos vides kvalitātes mērķus vai apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus un to ieviešanas termiņus.

(1) Šajā likumā noteikto prasību izpildi atbilstoši savai kompetencei uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izskata sūdzības par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrādi un ieviešanu, tai skaitā par sabiedrības nepietiekamu līdzdalību minēto dokumentu izstrādē.

(3) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izskata sūdzības par reģionālo vides pārvalžu šā likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā noteiktajiem pasākumiem, kā arī šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem.

(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs konstatē, ka šā panta trešajā daļā minētais reģionālās vides pārvaldes lēmums vai izsniegtā atļauja ir pretrunā ar šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām, tas pieņem lēmumu par reģionālās vides pārvaldes lēmuma pārskatīšanu, nepieciešamo grozījumu izdarīšanu atļaujā, atļaujas anulēšanu vai citas atļaujas izsniegšanu.

1. Ministru kabinets izdod šajā likumā noteiktos noteikumus līdz 2003.gada 22.decembrim.

2. Šā likuma 9.pantā noteiktās institūcijas izveido līdz 2003.gada 1.martam.

3. Ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisijas un noplūdes pilnīgi novērš līdz 2020.gada 22.decembrim.

4. Šā likuma 15.pantā minēto ekonomisko analīzi upju baseinu apgabaliem izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada 22.decembrim.

5. Šā likuma 17.panta otrās daļas nosacījumus ievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Šā panta nosacījumu īstenošana līdz 2015.gada 31.decembrim neierobežo valsts, pašvaldību un starptautiskā finansējuma piesaisti valsts investīciju programmu īstenošanai dzeramā ūdens un komunālo notekūdeņu jomā.

6. Šā likuma 22.pantā minētās monitoringa programmas izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 1.janvārim. Ne vēlāk kā ar 2007.gada 22.decembri monitoringa programmas īsteno pilnā apjomā.

7. Šā likuma 18.pantā minētos apsaimniekošanas plānus apstiprina un publicē līdz 2009.gada 22.decembrim.

8. Šā likuma 20.pantā minētās pasākumu programmas izstrādā un apstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim. Pasākumu programmās noteiktos pasākumus ievieš līdz 2012.gada 12.decembrim.

9. Šā likuma 11.pantā noteiktie vides kvalitātes mērķi jāsasniedz līdz 2015.gada 22.decembrim.

10. Šā likuma 24.panta nosacījumi par ziņojumu sniegšanu Eiropas Savienības Komisijai, kā arī 9.panta trešās daļas 10.punktā noteiktās prasības stājas spēkā ar īpašu likumu.

Pielikums

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Ministrs V. Makarovs

I.Teibe 7211349

V.Puriņš 7206434