Teksts LP1176

2002

2002.gada 7.februārī

Nr.9/4-1/8-10

Saeimas Prezidijam

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 5.februāra sēdē 1.lasījumam apsprieda Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus “Grozījumi likumā “Par policiju”” reģ.nr.1137, reģ.nr.1144 un reģ.nr.1147.

Komisija, vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 85.pantā paredzētajām tiesībām, nolēma apvienot šos likumprojektus, iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Komisija savā sēdē nolēma lūgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai 1.lasījumā.

Pielikumā : 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” uz vienas lapas.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lapām.

3. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinums uz vienas lapas.

Dz.Kudums

komisijas priekšsēdētājs

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts 1.lasījumam

GROZĪJUMI LIKUMĀ “PAR POLICIJU”

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.;

1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr., ) šādus grozījumus:

1.Papildināt 10.pantu ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18) pēc rakstveida pieprasījuma sniegt valsts, pašvaldību iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām ziņas, kas nepieciešamas to likumīgu pienākumu veikšanai."

2. Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai kārtības policijas pārvaldēs, nodaļās un policijas iecirkņos var izveidot īslaicīgās aizturēšanas vietas."

3. Izteikt 23.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

4. Izslēgt pārejas noteikumu.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūnijā.

Anotācija likumprojektam “Grozījumi likumā “Par policiju””

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Fizisko personas datu aizsardzības likuma prasībām uz sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestādēm neattiecas likumā noteiktā personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas kārtība. Lai likums “Par policiju” atbilstu Eiropas Savienības tiesību akta prasībām, nepieciešami grozījumi, kas novērstu šo situāciju.

Likuma “Par policiju” 23.panta sestā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šobrīd policijas darbinieku obligāto valsts apdrošināšanu regulē Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmums Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu”. Minētais lēmums paredz izveidot valsts obligātās apdrošināšanas fondu, kuram saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav tiesiska pamata.

Likuma “Par policiju” Pārejas noteikums attiecina uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem atsevišķus pantus līdz brīdim, kad stājas spēkā Ieslodzījuma vietu likums.

Stājoties spēkā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumam, likuma “Par policiju” Pārejas noteikums ir izslēdzams kā lieks.

2.Tiesību akta projekta būtība

Tiesību aktā paredzēta norma, ka policijai pēc rakstiska pieprasījuma jāsniedz valsts, pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām (t.sk. Datu valsts inspekcijai) ziņas, kas nepieciešamas to likumīgu pienākumu veikšanai.

Iekšlietu ministrijai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami visu Valsts policijas un Drošības policijas darbinieku apdrošināšanai apdrošīnāšanas sabiedrībās.

Likumprojekts paredz, ka Valsts policijas un Drošības policijas darbiniekiem sakarā ar gūtajiem ievainojumiem, sakropļojumiem vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu veselībai nodarīto kaitējumu, tiek izmaksāta kompensācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” tiek izslēgts likuma Pārejas noteikums, kā arī tiek sakārtota terminoloģija atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumprojektam.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Izmaiņas budžeta ieņēmumos nav paredzētas.
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Izmaiņas budžeta izdevumos nav paredzēta.
3.Finansiālā ietekme	Finansiālā ietekme nav paredzēta.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav nepieciešami.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins nav nepieciešams.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm – specializētā valsts civildienesta ierēdņiem – izmaksājamo kompensāciju apmēru un to izmaksas kārtību. Šī kompensācija tiktu izmaksāta sakarā ar gūtajiem ievainojumiem, sakropļojumiem vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu veselībai nodarīto kaitējumu.

Sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmuma Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3.Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Nav notikušas.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-------------------
3.Konsultācijas ar straptautiskajiem konsultantiem	Pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma pieņemšanas attiecībā uz izņēmumu par sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcībā esošo personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas pienākuma atcelšanu notikušas vairākas konsultācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem un Eiropol pārstāvjiem Latvijā.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1.Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīda tiesības netiek ierobežotas.