Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) amats – darba vai dienesta vieta noteiktā darbības jomā, noteiktā kvantitatīvā apjomā, ar pienākumiem, tiesībām un atbildību valsts vai pašvaldības institūcijā, sabiedriskā, politiskā vai reliģiskā organizācijā, kā arī uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

2) darbs - uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veicama noteikta darbība;

3) darījumu partneri - fiziskas un juridiskas personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisku un juridisku personu grupa, kas ir darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu vai kurām pieder kapitāla daļas kopīgā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) un kuras saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu;

4) interešu konflikts – situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, vai jāveic citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts amatpersonas, tās radinieku, laulātā vai darījumu partneru materiālās vai citas personiskās intereses;

5) radinieki – laulātaistēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa un pusbrālis;

6) radošais darbs - darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru par publicistisku, literāru vai māksliniecisku darbību;

7) valsts amatpersonas deklarācija – noteikta veida oficiāls paziņojums šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai vai amatpersonai;

8) valsts vai pašvaldības institūcija - valsts vai pašvaldības iestāde, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) un tā izveidotā struktūrvienība.

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību valsts un sabiedrības interesēs, novēršot valsts amatpersonas, tās radinieku, laulātā vai darījumu partneru materiālās vai citas personiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonas darbības atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

(2) Šis likums nosaka:

1) ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonu darbībai;

2. interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;
3. valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

(1) Likuma subjekti ir valsts amatpersonas, kas šā likuma izpratnē ir:

1. Valsts prezidents;
2. Saeimas deputāts;
3. Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs;
4. Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra un īpašu uzdevumu ministra padomnieks;
5. Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;
6. valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;
7. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;
8. Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;
9. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks;
10. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors;
11. Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis vai citas komisijas loceklis, kura veic uzraudzības un kontroles funkcijas;
12. valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs un viņa vietnieks;
13. vispārējā un speciālā valsts civildienesta ierēdnis;
14. pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;
15. pašvaldības deputāts;
16. valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tāda uzņēmuma vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentu;
17. tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;
18. Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks;
19. valsts (pašvaldības) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) padomes loceklis un valdes loceklis.

(2) Par valsts amatpersonu uzskatāma arī:

1) persona, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta amatā vai veic darbu (pastāvīgi vai uz laiku) valsts vai pašvaldības institūcijā, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības patstāvīgi vai kā koleģiālas lēmējinstitūcijas loceklim sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai arī sagatavot vai pieņemt citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem, vai kura izstrādā normatīvo aktu projektus vai veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, vai koordinē nozares darbību;

2) persona, kas ir pilnvarota citādā veidā veikt publiskas funkcijas valsts vai pašvaldības institūcijā vai citā institūcijā ārpus valsts pārvaldes (piemēram, zvērināts revidents, ārstu biedrības, Amatniecības kameras vai citas sabiedriskās organizācijas loceklis, kas ar likumu ir pilnvarots veikt publiskas funkcijas).

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos likuma subjekti ir arī bijušās valsts amatpersonas, kā arī valsts amatpersonu laulātie un radinieki.

(4) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšana citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu pārdali.

(1) Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

5.pants. Vispārējie amatu un darbu savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti amata savienošanas ierobežojumi un šajā likumā noteiktajos gadījumos ir saņemta iesaistītās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja rakstveida atļauja.

(2) Valsts amatpersonai ir aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar tādu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, kura pienākumu izpildes tieša vai netieša uzraudzība (uzraudzību veic pastarpināti) ietilpst valsts amatpersonas amata pienākumos.

(3) Valsts amatpersonai ir aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi gadījumā, ja amata savienošana rada situāciju, kurā valsts amatpersona nokļūst sev tieši vai netieši pakļautas valsts amatpersonas pakļautībā vai uzraudzībā.

1. Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas un personām, kas valsts amatpersonas statusu iegūst piedaloties lēmumu pieņemšanā par valsts un pašvaldības mantas izmantošanu (eksperti, konkursa komisiju, izsoles komisiju locekļi u.c.).

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1. amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;
2. amatu sabiedriskā, politiskā un reliģiskā organizācijā;
3. pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;
4. citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem un Valsts kontroles kancelejas pārvaldniekam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts prezidenta Kancelejas vadītājam, valsts pārvaldes iestādes vadītājam un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1. amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2. pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Drošības policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1. amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2. pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(5) Pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kā arī tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros valsts un pašvaldību daļas kapitālā kopā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentu, vadītājiem un viņu vietniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1. amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2. amatu sabiedriskā, politiskā un reliģiskā organizācijā;
3. pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;
4. citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja ir saņemta tiešā priekšnieka un attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas rakstveida atļauja.

(6) Valsts civildienesta ierēdņi, ieskaitot Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kā arī pašvaldības policijas amatpersonas un šā likuma 3.panta otrās daļas 1.punktā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu un darbu savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

1. citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas rakstveida atļauja.

(7) Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, ja ir saņemta vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida atļauja.

(8) Amata savienošanas atļauju rakstveidā izsniedz valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs. Vadītāja lēmumu var pārsūdzēt augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai.

(9) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir tiesīgs neatļaut amatu savienošanu vienīgi gadījumā, ja tas var radīt interešu konflikta situāciju, ir pretrunā ar Ministru kabineta noteiktajām vai citā institūcijā apstiprinātajām valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām un kaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(10) Valsts amatpersonai, kas veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu saimniecisko darbību, kuras gada apgrozījumi no veiktās saimnieciskās darbības nepārsniedz 30000 latu, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu un amatu sev piederošajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), ja tā ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības un lauku tūrisma.

(1) Valsts amatpersonai, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no valsts amatpersonas amatiem un vienlaikus ieņem kādu amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līguma saistības vai pilnvarojuma uzdevumu, ir pienākums piecu darba dienu laikā pēc iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā paziņot:

1. augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, ka tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līguma saistības vai pilnvarojuma uzdevumu;
2. institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līguma saistības vai pilnvarojuma uzdevumu, par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata, darba, pilnvarojuma līguma vai uzņēmuma līguma izpildes.

(2) Institūcijai, kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto valsts amatpersonas paziņojumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par šīs amatpersonas atbrīvošanu no attiecīgā amata (darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes) un nosūtīt šo lēmumu attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersonu no tās neatkarīgu iemeslu dēļ mēneša laikā neatbrīvo no amata (darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, un tā nesaņem šā panta otrajā daļā paredzēto lēmumu, šai amatpersonai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ir pienākums:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2. pārtraukt visu pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar attiecīgo amatu (darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi);
3. pārtraukt atalgojuma saņemšanu par attiecīgo amatu (darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi).

(4) Ja institūcija, kurā valsts amatpersona ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma uzdevumu, neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no attiecīgā amata (darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes) ar šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa pēdējo dienu.

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu un darbu pildīšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no uzņēmējdarbības, kas valsts amatpersonai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.

(3) Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, kuras reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajās beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās.

(4) Valsts amatpersonai, pārstāvot valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāju uzņēmējsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc pārstāvniecības beigām aizliegts tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida atalgojumu un materiālas vērtības, kas nav saistītas ar tās pienākumu pildīšanu, vai dāvanas no uzņēmējsabiedrības, tās pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas locekļiem vai amatpersonām, kļūt par uzņēmējsabiedrības akcionāru, kapitāla daļu īpašnieku vai mantas īpašnieku, kā arī trīs gadus pēc pārstāvniecības beigām attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā ieņemt amatus vai pildīt darbus.

(1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārvalžu direktoriem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam un viņa vietniekam un minēto valsts amatpersonu radiniekiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos piešķir atbilstoši publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātiem.

(2) Attiecīgajām valsts amatpersonām, to laulātajiem un radiniekiem jāievēro šā panta pirmās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(3) Valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņem tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, kuru vada attiecīgā valsts amatpersona, izņemot gadījumus, ja pasūtījums tiek piešķirts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem, kā arī pašvaldību izpilddirektoriem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos piešķir atbilstoši publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātiem.

(5) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izsludinājusi publisku izsoli vai atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāds no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem.

(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas valsts vai pašvaldības institūcijā aizliegts ieņemt amatus, kļūt par akcionāru, kapitāla daļu īpašnieku vai mantas īpašnieku uzņēmējsabiedrībās, attiecībā uz kurām minētā valsts amatpersona, pildot līdzšinējos amata pienākumus, valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā ir pieņēmusi lēmumus par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu, valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu, valsts vai pašvaldību privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir aizliegts valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā sagatavot vai pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šai valsts amatpersonai, tās laulātajam, radiniekiem vai darījumu partneriem ir materiālās vai citas personiskās intereses.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz tās darījumu partneriem līgumattiecību laikā un divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

(3) Valsts amatpersonai, kura pirms stāšanās amatā ieņēmusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūcijas, lēmējinstitūcijas vai kontroles (revīzijas) institūcijas locekļa amatu, kļūstot par valsts amatpersonu un izbeidzot darba attiecības ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), divus gadus ir aizliegts pieņemt lēmumus, kas skar attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais lēmumu pieņemšanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ieņēmušas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūcijas, lēmējinstitūcijas vai kontroles (revīzijas) institūcijas locekļa amatu, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentu.

(5) Šajā pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā.

Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1. šo amatpersonu, tās laulāto, radiniekiem vai darījumu partneriem;
2. jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas, tās laulātā, radinieku vai darījumu partneru materiālās vai citas personiskās intereses;
3. tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona, tās laulātais vai radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;
4. tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros attiecīgā amatpersona, tās laulātais vai radinieki ir pārvaldes vai citu institūciju locekļi vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder kapitāla daļas.

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus, tieši vai netieši pieņemt dāvanas, kas jebkādā veidā ir saistītas ar tās darbību valsts amatpersonas amatā.

(2) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) citu valstu amatpersonas Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;

4) Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, ministram, īpašu uzdevumu ministram, valsts ministram darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona.

(3) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta devītajā daļā minētie citāda veida labumi, piemēram, pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātā atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajam par labu, kā arī citas darbības, kas iespējamas tikai attiecībā uz konkrēto valsts amatpersonu kā fizisko personu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu lemj tās valsts vai pašvaldības institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā amatu ieņem dāvanas saņēmējs.

(5) Kārtību, kādā izmanto un izpērk dāvanas, kuras valsts amatpersonai atļauts pieņemt šā panta otrajā daļā, nosaka Ministru kabinets.

(6) Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām šī valsts amatpersona pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.

(7) Ja ir šaubas par dāvanas piedāvājuma vai dāvanas pieņemšanas atbilstību šim likumam, valsts amatpersona nekavējoties par to rakstveidā informē valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāju. Attiecīgās institūcijas vadītājs lemj par dāvanas pieņemšanu vai nepieņemšanu.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts amatpersonas ir tiesīgas:

1. pieņemt dažādu institūciju un organizāciju, ieskaitot ārvalstu un starptautiskas institūcijas un organizācijas, komandējumu un darba braucienu samaksu;
2. piedalīties cita veida pasākumos, ar kuriem saistītos izdevumus sedz uzaicinātāja puse.

(9) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, piemēram, pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātā atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātājam vai citai personai par labu, kā arī citas darbības, ar kurām valsts amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem tiek piešķirts kāds labums.

(10) Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas saskaņā ar protokolu pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 3.panta pirmās daļas 13.punktā un otrās daļas 1.punktā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā.

(11) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi valsts amatpersonas apbalvojumi, prēmijas un reprezentācijas nauda, ko valsts amatpersona saņem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(1) Valsts amatpersonai, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas koleģiālai lēmējinstitūcijai ir aizliegts prasīt vai saņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida materiālu palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā pret šo fizisko vai juridisko personu.

(2) Valsts amatpersona, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas var pieņemt ziedojumus un cita veida materiālo palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām, kas domāta personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai un kuru sniedz kāda neiesaistīta trešā persona, ja tas tiek saņemts, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, un neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai materiālās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālas lēmējinstitūcijas atļauja.

(3) Attiecīgās iestādes valsts amatpersonas nav tiesīgas pēc šā panta otrajā daļā minētā ziedojuma vai materiālās palīdzības saņemšanas pieņemt jebkādus lēmumus saistībā ar tās devēju divus gadus pēc ziedojuma vai palīdzības pieņemšanas.

(4) Par ziedojumu uzskatāma finansu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) noteiktiem mērķiem.

(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona, tās laulātais vai radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas, tās laulātā vai radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona, tās laulātais vai radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

3) attiecībās ar darījumu partneriem;

4) attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros šai amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem pieder kapitāla daļas.

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs un parlamentārais sekretārs, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes loceklis, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes loceklis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks, pašvaldības institūcijas amatpersona, ja attiecīgā pašvaldība ir uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas turētājs, nedrīkst kļūt par kapitāla daļas turētāja pārstāvi, kuru ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.

(3) Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs var būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums.

15.pants. Aizliegums saņemt papildu maksu vai cita veida materiālus labumus

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) naudas vai citu finansu līdzekļu vai arī kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas, tās laulātā, radinieku vai koleģiālas lēmējinstitūcijas īpašumā;

2) kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas, tās laulātā vai radinieku lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem bez maksas vai par pazeminātu maksu.

(1) Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto dienesta transportlīdzekļus un saziņas līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto pašvaldības mantu - dienesta transportlīdzekļus un saziņas līdzekļus - , nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome).

Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar amata pienākumu pildīšanu, aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

(1) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai institūcijas valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu amata pilnvaras.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākums ir ar rakstveida rīkojumu nodot attiecīgu funkciju izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija (uzdevums) atbilstoši tās amata pienākumiem būtu veicama, ir interešu konflikta situācijā.

(3) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi.

(4) Lai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei, ja nepieciešams (piemēram, ieceļot amatā, kontrolējot lēmumus), nodrošināt valsts vai pašvaldības institūcijas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, deklarācijās norādītās ziņas pārbaudot personiski vai uzdodot to veikt attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas iekšējā audita struktūrvienībai vai citai valsts amatpersonai.

(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un attiecīgi likumu kontrolējošai institūcijai iesniegti to personu saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijās ieņem valsts amatpersonas amatu.

(6) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītajam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos – Satversmes aizsardzības biroju par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, un faktiem, kas tam kļuvuši zināmi, pārbaudot valsts amatpersonas deklarāciju, un liecina par tādu valsts amatpersonas finansu līdzekļu vai mantisko labumu izmantošanu, kas pārsniedz deklarētos un ar likumu neaizliegtiem ienākumu avotiem pamatotos ienākumus un uzkrājumus.

1. Valsts amatpersona nekavējoties rakstiski sniedz informāciju augstākai amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai:

1. par savu, laulātā vai radinieku, vai darījumu partneru personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;
2. par sev, laulātajam vai radiniekam piederošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai kapitāla daļām tajos, kuri saņem attiecīgās iestādes valsts vai pašvaldības pasūtījumus, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vai pašvaldību privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tie tiek piešķirti atbilstoši publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātiem.

(2) Augstāka amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas nodod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai.

(1) Valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem ētikas (uzvedības) kodeksiem.

(2) Valsts amatpersona atsakās no amata pienākumu veikšanas vai amatu savienošanas visos tajos gadījumos, kuros ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonu deklarācijas (turpmāk – deklarācija):

1. deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
2. kārtējā gada deklarāciju;
3. deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
4. deklarāciju, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas.

(2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

(3) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors un tā vietnieks deklarāciju iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks savu deklarāciju - tieslietu ministram.

(5) Valsts amatpersonas iesniedz valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam deklarācijas kopiju.

(1) Deklarācijā valsts amatpersona norāda šādu informāciju:

1. iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta (adrese), kā arī deklarācijas iesniedzēja laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta (adrese) un radniecība;
2. iesniedzēja amats;
3. informācija par citiem amatiem, ko iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas pamata amatam, kā arī par citiem darbiem, uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojuma uzdevumiem, kurus veic vai kuros noteiktās saistības pilda attiecīgā valsts amatpersona;
4. informācija par īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kurus nomā no citām personām), arī tādiem, kuri ir valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;
5. informācija par piederošajiem uzņēmumiem vai kapitāla daļām uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un vērtspapīriem;
6. informācija par piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kas ir valdījumā, lietošanā vai iegādāti uz līzinga līguma pamata;
7. informācija par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
8. informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem;
9. informācija par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;
10. informācija par parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un parādsaistību puses;
11. informācija par izsniegtajiem aizdevumiem (to summa), ja to kopējais apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
12. jebkura šajā pantā nenorādīta lieta, kuru valsts amatpersona pēc saviem ieskatiem uzskata par nepieciešamu deklarēt.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas deklarācijā norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan attiecībā uz ārvalstīm.

(3) Deklarācijas veidu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts amatpersona, stājoties amatā, šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par tās iecelšanu amatā vai likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprināts deputāta mandāts. Ja valsts amatpersona stājas jaunā valsts amatpersonas amatā, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, nav jāiesniedz.

(2) Valsts amatpersona ik gadu līdz 1.aprīlim iesniedz kārtējā gada deklarāciju.

(3) Valsts amatpersona, ja tā amatā ir atradusies ilgāk par trim mēnešiem, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, 15 dienu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 3.punktā minēto deklarāciju.

(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 21.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citus valsts amatpersonas amata pienākumus un tās iepriekšējā deklarācija ir iesniegta tajā likumu kontrolējošā institūcijā un šajā likumā paredzētajos gadījumos tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam, kurā valsts amatpersonai, sākot pildīt amata pienākumus, būtu jāiesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minētā deklarācija.

(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Minētā deklarācija jāiesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

(6) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un šo pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Minētā deklarācija jāiesniedz par 12 mēnešiem, kas seko pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas. Deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijām ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīgs tās institūcijas vadītājs, kura saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas.

(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.

(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir sabiedrības informācijas līdzekļu, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.

(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās laulātā, radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta (adrese) un personas kods, kā arī darījumu un parādsaistību puses.

(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.

(6) Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra (biedru), ministru, īpašu uzdevumu ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", nodrošinot to elektronisku pieejamību. Šīs deklarācijas publicēšanai nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

1. Valsts amatpersonu izdarītos šā likuma pārkāpumus, kā arī saskaņā ar šo likumu obligāti pārbaudāmos faktus izskata un pārbauda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
2. Valsts amatpersonu un institūciju tiesības un pienākumus šā likuma prasību izpildē un kontrolē nosaka šis likums un citi normatīvie akti.
3. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda visu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, ņemot vērā riska grupas un informāciju par attiecīgu valsts amatpersonu darbību.

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam un tieslietu ministram ir pienākums šajā likumā paredzētajos gadījumos pārbaudīt, vai:

1) valsts amatpersonas šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir iesniegušas deklarāciju;

2. deklarācija ir iesniegta noteiktajā termiņā;
3. deklarācija ir aizpildīta pareizi un pilnīgi;
4. deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam (tā pilnvarotai personai) šā likuma 18.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ir pienākums pārbaudīt tās institūcijā strādājošo valsts amatpersonu deklarāciju kopijas, vai tajās ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto amatu, darbu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma līguma vai uzņēmējdarbības ierobežojumu pārkāpšanu un lēmumu pieņemšanas, līgumu slēgšanas ierobežojumu pārkāpšanu saistībā ar attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums:

1. pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis to personu sarakstus, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu;
2. pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegtie personu saraksti, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu, ir sastādīti pareizi un ir pilnīgi;
3. pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu deklarācijas;
4. pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir nodrošinājis attiecīgo valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.

(4) Deklarāciju pārbaudē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam un tieslietu ministram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un no sabiedriskām, politiskām, reliģiskām organizācijām un arodbiedrībām, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus un dokumentus no valsts amatpersonas, kuras deklarācija tiek pārbaudīta, un no personām, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām norādāmas pārbaudāmajā deklarācijā.

(5) Ja deklarācijas pārbaudē atklāj faktus par tādu valsts amatpersonas finansu līdzekļu vai mantisko labumu izmantošanu, kuri pārsniedz valsts amatpersonas deklarētās un ar neaizliegtiem ienākumu avotiem deklarācijā pamatotās materiālās iespējas, vai ja saņemta informācija, kas liecina par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai šajā likumā noteiktajos gadījumos – Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums veikt pārbaudi un tiesības pieprasīt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus, veikt pārbaudes, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu valsts amatpersonas ienākumu un mantisko labumu gūšanas likumību.

(6) Ja deklarācijas pārbaudē atklāj pārkāpumu, kura izskatīšana nav pārbaudi veikušās valsts amatpersonas kompetencē, vai faktu, kura izvērtēšana nav pārbaudi veikušās amatpersonas kompetencē, kā arī saņemot informāciju par šādu faktu esamību, attiecīgā amatpersona šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē institūciju vai valsts amatpersonu, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmāka izskatīšana vai fakta pārbaude.

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvaroto institūciju pieprasītās ziņas.

(2) Valsts amatpersonai ir pienākums pamatot ar likumu pilnvarotajai institūcijai faktu, ka tās izdevumi ir segti un materiālais stāvoklis uzlabojies no likumīgiem ienākumu avotiem.

(3) Ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvaroto institūciju pieprasītās ziņas par ienākumiem vai mantisko labumu gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no likumīga avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtus ienākumus vai mantiskos labumus un šo faktu slēpj no valsts.

1. Par šajā likumā ietverto normu pārkāpumiem personas sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības un attiecībā pret valsts amatpersonām piemēro šajā pantā paredzētās civiltiesiskās sankcijas.
2. Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un nelikumīgi gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams materiālā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegti gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai materiālā stāvokļa pieauguma vērtībai.
3. Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā piedzītu nodarītos zaudējumus.
4. Zaudējumus no valsts amatpersonas piedzen, ceļot prasību tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu un ierobežojumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.).`
2. Līdz šajā likumā paredzēto funkciju nodošanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Valsts ieņēmumu dienests pilda likumā paredzētās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijas.
3. Valsts amatpersonai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no valsts amatpersonas amatiem un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem kādu amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma uzdevumu, ir pienākums divu nedēļu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas rakstveidā paziņot:

3.1. augstākai amatpersonai – par amata vai darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes ierobežojumu pārkāpšanu;

3.2. institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma uzdevumu, – par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata vai darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes.

4. Ministru kabinets piecu mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas izdod šā likuma 12.panta piektajā un astotajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 18.panta piektajā daļā un 22.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
5. Līdz šā likuma 12.panta piektajā un astotajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 18.panta piektajā daļā un 22.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi Nr.260 "Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā";
2. Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā";
3. Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti";
4. Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";
5. Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi Nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";
6. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";
7. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu".

6. Pašvaldību domes (padomes) piecu mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas nosaka šā likuma 16.panta trešajā daļā paredzēto kārtību.

7. Līdz šā likuma 16.panta trešajā daļā noteiktās kārtības spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemērota saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu noteiktā attiecīgās pašvaldības domes (padomes) kārtība, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.