1.pants. Konvencija par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību (turpmāk – Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 9.pantu deklarēt, ka Latvijas Republika nepiemēro Eiropas Konvencijas par izdošanu 14.pantā noteiktos noteikumus, ja persona saskaņā ar Konvencijas 7.pantu:

a) piekrīt izdošanai vai

b) piekrīt izdošanai un skaidri atsakās no tiesībām uz īpašiem noteikumiem.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 12.pantu deklarēt, ka Latvijas Republika, ja apcietinātā persona ir devusi savu piekrišanu pēc 8.pantā noteiktā 10 dienu termiņa, var izmantot vienkāršoto procedūru, ja tā šajā laikā ir saņēmusi pieprasījumu par izdošanu Eiropas Konvencijas par izdošanu 12.panta nozīmē.

4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 12.pantu deklarēt, ka Latvijas Republika, ja nav iesniegts pieprasījums par pagaidu apcietināšanu un ja pēc pieprasījuma par izdošanu ir dota personas piekrišana, var izmantot šajā Konvencijā noteikto vienkāršoto procedūru.

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 16.pantu deklarēt, ka Latvijas Republika, līdz Konvencija stājas spēkā, piemēro Konvenciju attiecībās ar dalībvalstīm, kas izdarījušas līdzīgu paziņojumu 90 dienās pēc deklarācijas deponēšanas dienas.

6.pants. Saskaņā ar Konvencijas 15.pantu deklarēt, ka kompetentā iestāde Konvencijas 4., 8., 10. un 14.panta izpildei Latvijas Republikā ir Ģenerālprokuratūra.

7.pants. Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram par Latvijas Republikas izdarītajām deklarācijām.

8.pants. Likums stājas spēkā ar īpašu likumu. Līdz ar likumu ir izsludināma Konvencija latviešu valodā.

9.pants. Konvencija stājas spēkā tās 17.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Šīs konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

atsaucoties uz Padomes 1995. gada 9. marta aktu;

vēloties uzlabot dalībvalstu tiesisko sadarbību krimināllietās, gan attiecībā uz procesuālajām darbībām, gan tiesas spriedumu izpildi,

saprotot izdošanas nozīmīgumu tiesiskajā sadarbībā, lai sasniegtu šos mērķus,

pārliecinātas, ka ir jāvienkāršo izdošanas procedūras, ciktāl tas atbilst tiesiskajiem pamatprincipiem, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas principus,

atzīstot, ka vairumā izdošanas gadījumu persona, kuras izdošana pieprasīta, piekrīt nodošanai,

atzīstot, ka ir vēlams šādos gadījumos līdz minimumam samazināt laiku, kas vajadzīgs izdošanai, kā arī aizturēšanas laiku izdošanas mērķiem,

ņemot vērā, ka tādēļ Eiropas 1957. gada 13. decembra Konvencijas par izdošanu piemērošanai būtu jākļūst vieglākai, vienkāršojot un uzlabojot izdošanas procedūras,

ņemot vērā, ka Eiropas Konvencijas par izdošanu noteikumi jāpiemēro visiem jautājumiem, uz ko neattiecas šī konvencija,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM:

1. pants

1. Šīs konvencijas mērķis ir veicināt Eiropas Konvencijas par izdošanu piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, papildinot tās noteikumus.

2. 1. daļa neietekmē labvēlīgāku noteikumu piemērošanu divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kas ir spēkā starp dalībvalstīm.

2. pants

Dalībvalstis uzņemas ar vienkāršotu procedūru, kā noteikts šajā konvencijā, nodot cita citai personas, kuras tiek meklētas izdošanas nolūkā, saskaņā ar šādu personu piekrišanu un pieprasījuma saņēmējas valsts piekrišanu, kā noteikts šajā konvencijā;

3. pants

1. Saskaņā ar 2. pantu personas, uz kurām attiecas pagaidu apcietināšanas pieprasījums saskaņā ar 16. pantu Eiropas Konvencijā par izdošanu, jānodod saskaņā ar šīs konvencijas 4. līdz 11. pantu un 12. panta (1).

2. Uz 1. daļā minēto nodošanu neattiecas pieprasījuma par izdošanu iesniegšana vai to dokumentu iesniegšana, kas minēti 12. pantā Eiropas Konvencijā par izdošanu.

4. pants

1. Šādu informāciju no pieprasījuma iesniedzējas valsts uzskata par atbilstošu aizturētās personas informēšanai, lai piemērotu 6. un 7. pantu, kā arī 5. panta (2) minētās kompetentās iestādes informēšanai:

a) meklētās personas identitāte;

b) iestāde, kas pieprasa apcietināšanu;

c) lēmuma par apcietināšanu, cita dokumenta ar līdzīgu likumīgo spēku vai izpildāma sprieduma esamība;

d) noziedzīga nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija;

e) apstākļu apraksts, kādos tika veikts noziedzīgais nodarījums, ieskaitot laiku, vietu un meklētās personas līdzdalības pakāpi;

f) noziedzīgā nodarījuma sekas, ciktāl tas iespējams.

2. Neskarot 1. daļu, papildus informāciju var pieprasīt, ja minētajā pantā noteiktā informācija ir nepietiekama, lai ļautu pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei piekrist personas nodošanai.

5. pants

1. Apcietinātās personas piekrišanu dod saskaņā ar 6. un 7. pantu.

2. Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes dod piekrišanu saskaņā ar valsts procedūrām.

6. pants

Ja personu, kuru meklē izdošanai, apcietina citas dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde informē šo personu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem par pieprasījumu, kas ar saistīts ar šo personu un par viņa piekrišanas iespējamību nodot viņu pieprasījuma iesniedzējai valstij ar vienkāršotu procedūru.

7. pants

1. Apcietinātās personas piekrišanu un, ja vajadzīgs, skaidru atteikšanos no tiesībām uz īpašiem noteikumiem, dod pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentā tiesu iestādē saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2. Katrai dalībvalstij ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā minēto apstiprinājumu un, ja vajadzīgs, atteikšanos, konstatē tā, lai attiecīgā persona būtu to izteikusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas. Šajā sakarā apcietinātajai personai ir tiesības uz aizstāvību.

3. 1. daļā minēto piekrišanu un, ja vajadzīgs, atteikšanos, protokolē; protokolēšanas kārtība ir saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

4. 1. daļā minēto piekrišanu un, ja vajadzīgs, atteikšanos, nevar atsaukt; Pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanas dalībvalstis var norādīt deklarācijā, ka piekrišanu un, ja vajadzīgs, atteikšanos, var atsaukt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Šajā gadījumā laiku starp paziņojumu par piekrišanu un tā atsaukšanu neņem vērā, nosakot Eiropas Konvencijas par izdošanu 16. panta (4) noteikto periodu.

8. pants

1. Valsts, kura saņēmusi pieprasījumu, tūlīt paziņo pieprasījuma iesniedzējai valstij par personas piekrišanu. Lai pieprasījuma iesniedzēja valsts vajadzības gadījumā varētu iesniegt pieprasījumu par izdošanu, valsts, kura saņēmusi pieprasījumu, vēlākais 10 dienās pēc pagaidu apcietināšanas paziņo tai, vai persona ir devusi piekrišanu.

2. 1. daļā minēto paziņojumu dara zināmu tieši starp kompetentajām iestādēm.

9. pants

Katra dalībvalsts pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas vai citā laikā var deklarēt, ka Eiropas Konvencijas par izdošanu 14. pantā noteiktos noteikumus nepiemēro, ja persona saskaņā ar šīs konvencijas 7. pantu:

a) piekrīt izdošanai; vai

b) piekrīt izdošanai un skaidri atsakās no tiesībām uz īpašiem noteikumiem.

10. pants

1. Neatkarīgi no Eiropas Konvencijas par izdošanu 18. panta (1) noteiktajiem noteikumiem, ar vienkāršotu procedūru pieņemtu lēmumu par izdošanu un informāciju par vienkāršoto izdošanas procedūru paziņo tieši tās valsts kompetentajai iestādei, kura saņēmusi pieprasījumu, kā arī pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei, kas pieprasījusi pagaidu apcietināšanu.

2. 1. daļā minēto lēmumu paziņo vēlākais 20 dienās no dienas, kad persona devusi piekrišanu.

11. pants

1. Nodošanu veic 20 dienās no dienas, kad lēmumu par izdošanu paziņoja saskaņā ar 10. panta (2) nosacījumiem.

2. Pēc 1. daļā noteiktā termiņa, ja personu tur apcietinājumā, viņu atbrīvo pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā.

3. Ja personas nodošanu 1. daļā noteiktajā termiņā aizkavē apstākļi, kas nav 10. panta (1) minētās attiecīgās iestādes kontrolē, tā informē otru iestādi. Abas iestādes vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek 20 dienās no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās. Ja attiecīgā persona pēc šī termiņa beigām joprojām ir apcietinājumā, viņu atbrīvo.

4. Šī panta 1., 2. un 3. daļu nepiemēro gadījumos, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde vēlas izmantot Eiropas Konvencijas par izdošanu 19. pantu.

12. pants

1. Ja apcietinātā persona ir devusi savu piekrišanu pēc 8. pantā noteiktā 10 dienu termiņa, pieprasījuma saņēmēja valsts:

- veic vienkāršoto procedūru, kā noteikts šajā konvencijā, ja tā vēl nav saņēmusi pieprasījumu par izdošanu Eiropas Konvencijas par izdošanu 12. panta nozīmē,

- var izmantot šo vienkāršoto procedūru, ja tā šajā laikā ir saņēmusi pieprasījumu par izdošanu Eiropas Konvencijas par izdošanu 12. panta nozīmē.

2. Ja nav iesniegts pieprasījums par pagaidu apcietināšanu un, ja pēc pieprasījuma par izdošanu ir dota personas piekrišana, pieprasījuma saņēmēja valsts var izmantot šajā konvencijā noteikto vienkāršoto procedūru.

3. Pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas katra dalībvalsts paziņo, vai tā paredz piemērot 1. daļas otro punktu un 2. daļu, kā arī nosacījumus to piemērošanas gadījumā.

13. pants

Ja izdotajai personai nav piemēroti īpaši noteikumi saskaņā ar dalībvalsts deklarāciju, kas noteikta šīs konvencijas 9. pantā, Eiropas Konvencijas par izdošanu 15. pantu nepiemēro šīs personas atkārtotai izdošanai citai dalībvalstij, ja vien iepriekšminētajā deklarācijā nav noteikts citādi.

14. pants

Tranzīta gadījumā saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 21. pantā noteiktajiem nosacījumiem, ja tiek veikta izdošana ar vienkāršotu procedūru, piemēro šādus noteikumus:

a) ārkārtas gadījumā tranzīta valstij var iesniegt pieprasījumu, kurā ir 4. pantā prasītā informācija, izmantojot metodes, kas to rakstiski reģistrē. Tranzīta valsts var darīt zināmu savu lēmumu, izmantojot to pašu metodi;

b) 4. pantā minētajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai ļautu tranzīta valsts kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai izdošanu veic ar vienkāršotu izdošanas procedūru, kā arī veikt piespiedu pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu vis-ą-vis izdotās personas tranzītu.

15. pants

Pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas katra dalībvalsts paziņojumā norāda, kuras iestādes ir kompetentas 4., 8., 10. un 14. panta nozīmē.

16. pants

1. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā. Padomes ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm par šāda dokumenta deponēšanu.

2. Šī konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc dienas, kad pēdējā dalībvalsts, kurai jāveic šī formalitāte, ir deponējusi ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

3. Līdz konvencija stājas spēkā, jebkura dalībvalsts, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vai arī jebkurā citā dienā, var paziņot, ka šo konvenciju piemēro attiecībās ar dalībvalstīm, kas izdarījušas līdzīgu paziņojumu 90 dienās pēc deklarācijas deponēšanas dienas.

4. Visas deklarācijas, kas veiktas saskaņā ar 9. pantu, stājas spēkā 30 dienas pēc to deponēšanas, taču ne ātrāk kā šīs konvencijas spēkā stāšanās dienā vai dienā, kad to piemēro attiecīgā dalībvalsts.

5. Šo konvenciju piemēro tikai pieprasījumiem, kas ir iesniegti pēc dienas, kurā tā stājas spēkā vai tiek piemērota starp pieprasījuma saņēmēju valsti un pieprasījuma iesniedzēju valsti.

17. pants

1. Šai konvencijai var brīvi pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.

2. Šīs konvencijas teksts pievienojušās valsts valodā, ko sastāda Eiropas Savienības ģenerālsekretariāts un apstiprina dalībvalstis, ir vienlīdz autentisks ar citiem autentiskiem tekstiem. Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātu konvencijas teksta kopiju katrai dalībvalstij.

3. Pievienošanās dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā.

4. Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc datuma, kad deponēts pievienošanās dokuments vai konvencijas spēkā stāšanās datumā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.

5. Ja šī konvencija nav stājusies spēkā pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā, pievienojušās valstis piemēro 16. panta (3).

To apliecinot, apakšā parakstījušās pilnvarotās personas apliecina šo ar savu parakstu.

En fe de lo cual los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Convenio.

Til bekraeftelse heraf har undertegnede befuldmaegtigede underskrevet denne konvention.

Zu Urkund dessen haben die unterzeichneten Bevollmaechtigten ihre Unterschriften unter dieses UEbereinkommen gesetzt.

teksts grieķiski. skat OJ publikāciju

En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas de la présente convention.

Dį fhianś sin, chuir na Lįnchumhachtaigh thķos-sķnithe a lįmh leis an gCoinbhinsiśn seo.

In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce alla presente convenzione.

Ten blijke waarvan de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze Overeenkomst hebben gesteld.

Em fé do que, os plenipotenciįrios abaixo-assinados apuseram as suas assinaturas no final da presente convenēćo.

Taemaen vakuudeksi alla mainitut taeysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet taemaen yleissopimuksen.

Till bekraeftelse haerav har undertecknade befullmaektigade ombud undertecknat denna konvention.

Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada desmitajā martā, vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls glabājas Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos, kas konvencijas kopiju nosūta visām dalībvalstīm.

Hecho en Bruselas, el diez de marzo de mil novecientos noventa y cinco, en un ejemplar śnico, en lenguas alemana, inglesa, danesa, espańola, finlandesa, francesa, griega, irlandesa, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca, cuyos textos son igualmente auténticos y que serį depositado en los

archivos de la Secretarķa General del Consejo de la Unión Europea. El Secretario General remitirį a cada Estado miembro una copia autenticada de dicho texto.

Udfaerdiget i Bruxelles, den tiende marts nitten hundrede og femoghalvfems, i ét eksemplar paa dansk, engelsk, finsk, fransk, graesk, irsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk, hvilke tekster alle har samme gyldighed, og er deponeret i arkiverne i Generalsekretariatet for Raadet for Den Europaeiske Union. Generalsekretaeren fremsender en bekraeftet genpart til hver medlemsstat.

Geschehen zu Bruessel am zehnten Maerz neunzehnhundertfuenfundneunzig in einer Urschrift in daenischer, deutscher, englischer, finnischer, franzoesischer, griechischer, irischer, italienischer, niederlaendischer, portugiesischer, schwedischer und spanischer Sprache, wobei jeder Wortlaut gleichermassen verbindlich ist; die Urschrift wird im Archiv des Generalsekretariats des Rates der Europaeischen Union hinterlegt. Der Generalsekretaer uebermittelt jedem Mitgliedstaat eine beglaubigte Abschrift dieser Urschrift.

teksts grieķiski. skat OJ publikāciju

Done at Brussels, this tenth day of March in the year one thousand nine hundred and ninety-five in a single original, in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Irish, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic, such original remaining deposited in the archives of the General Secretariat of the Council of the European Union, which shall transmit a certified copy to each of the Member States.

Fait ą Bruxelles, le dix mars mil neuf cent quatre-vingt-quinze, en un exemplaire unique, en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, franēaise, grecque, irlandaise, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise, tous ces textes faisant également foi, exemplaire qui est déposé dans les archives du Secrétariat général du Conseil de l'Union européenne. Le Secrétaire général en transmet une copie certifiée conforme ą chaque État membre.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an deichiś lį de Mhįrta mķle naoi gcéad nócha a cśig, i scrķbhinn bhunaidh amhįin sa Bhéarla, sa Danmhairgis, san Fhionlainnis, sa Fhraincis, sa Ghaeilge, sa Ghearmįinis, sa Ghréigis, san Iodįilis, san Ollainnis, sa Phortaingéilis, sa Spįinnis agus sa tSualainnis agus comhśdarįs ag na téacsanna i ngach ceann de na teangacha sin; déanfar an scrķbhinn bhunaidh sin a thaisceadh i gcartlann Ardrśnaķocht Chomhairle an Aontais Eorpaigh. Cuirfidh an tArdrśnaķ cóip dhķlis dheimhnithe chuig gach Ballstįt.

Fatto a Bruxelles, il dieci marzo millenovecentonovantacinque, in un unico esemplare in lingua danese, finlandese, francese, greca, inglese, irlandese, italiana, olandese, portoghese, spagnola, svedese e tedesca, i testi di ciascuna di queste lingue facenti ugualmente fede, esemplare depositato negli archivi del Segretariato generale dell'Unione europea, che ne trasmette copia certificata conforme a ciascuno Stato membro.

Gedaan te Brussel, de tiende maart negentienhonderdvijfennegentig, in één exemplaar, in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Ierse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle teksten gelijkelijk authentiek, dat wordt neergelegd in het archief van het Secretariaat-Generaal van de Raad van de Europese Unie. De Secretaris-Generaal zendt een voor eensluidend gewaarmerkt afschrift daarvan toe aan elke Lid-Staat.

Feito em Bruxelas, em dez de Marēo de mil novecentos e noventa e cinco, em exemplar śnico, nas lķnguas alemć, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, inglesa, irlandesa, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca, fazendo igualmente fé todos os textos, depositado nos arquivos do Secretariado-Geral do Conselho da Unićo Europeia. O Secretįrio-Geral remeterį uma cópia autenticada a cada Estado-membro.

Tehty Brysselissae kymmenentenae paeivaenae maaliskuuta vuonna tuhatyhdeksaensataayhdeksaen-kymmentaeviisi yhtenae ainoana kappaleena englannin, espanjan, hollannin, iirin, italian, kreikan, portugalin, ranskan, ruotsin, saksan, suomen ja tanskan kielellae kaikkien naeiden tekstien ollessa yhtae todistusvoimaiset, ja se talletetaan Euroopan unionin neuvoston paeaesihteeristoen arkistoon. Paeaesihteeristoe toimittaa oikeaksi todistetun jaeljennoeksen siitae kaikille jaesenvaltioille.

Utfaerdad i Bryssel den tionde mars aar nittonhundranittiofem i ett enda exemplar, paa danska, engelska, finska, franska, grekiska, irlaendska, italienska, nederlaendska, portugisiska, spanska, svenska och tyska, varvid alla texter aer lika giltiga, och deponerad i arkiven vid generalsekretariatet foer Europeiska unionens raad. Generalsekreteraren skall vidarebefordra en bestyrkt kopia till varje medlemsstat.

Pour le gouvernement du royaume de Belgique

Voor de Regering van het Koninkrijk Belgiė

Fuer die Regierung des Koenigreichs Belgien

/PARAKSTS/

For regeringen for Kongeriget Danmark

/PARAKSTS/

Fuer die Regierung der Bundesrepublik Deutschland

/PARAKSTS/

teksts grieķiski. skat OJ publikāciju

/PARAKSTS/

Por el Gobierno del Reino de Espańa

/PARAKSTS/

Pour le gouvernement de la République franēaise

/PARAKSTS/

Thar ceann Rialtas na hÉireann

For the Government of Ireland

/PARAKSTS/

Per il governo della Repubblica italiana

/PARAKSTS/

Pour le gouvernement du grand-duché de Luxembourg

/PARAKSTS/

Voor de Regering van het Koninkrijk der Nederlanden

/PARAKSTS/

Fuer die Regierung der Republik OEsterreich

/PARAKSTS/

Pelo Governo da Repśblica Portuguesa

/PARAKSTS/

Suomen hallituksen puolesta

/PARAKSTS/

Paa svenska regeringens vaegnar

/PARAKSTS/

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības vārdā

/PARAKSTS/

Document: 41995A0330(01)

PUBREF: Official Journal C 078 , 30/03/1995 p. 0002 - 0010

Direktorijas nodaļas, kur ir atrodams šis dokuments:

[ 19.30.20 - Judicial cooperation in criminal matters ]

CONVENTION

drawn up on the basis of Article K.3 of the Treaty on European

Union, on simplified extradition procedure between the Member States

of the European Union

the European Union,

REFERRING to the Council Act of 9 March 1995,

DESIRING to improve judicial cooperation between the Member States

in criminal matters, with regard both to proceedings and the

execution of sentences,

RECOGNIZING the importance of extradition in judicial cooperation in

order to achieve these objectives,

CONVINCED of the need to simplify extradition procedures to the

extent that this is compatible with their fundamental legal

principles, including the principles of the European Convention for

the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms,

NOTING that, in a large number of extradition proceedings, the

person claimed consents to his surrender,

NOTING that it is desirable to reduce to a minimum, in such cases,

the time necessary for the extradition and any period of detention

for extradition purposes,

CONSIDERING that, as a result, application of the European

Convention on Extradition of 13 December 1957 should be made easier

by simplifying and improving extradition procedures,

CONSIDERING that the provisions of the European Convention on

Extradition remain applicable for all matters not covered by this

Convention,

HAVE AGREED ON THE FOLLOWING PROVISIONS:

Article 1

General provisions

1. The aim of this Convention is to facilitate the application,

between the Member States of the European Union, of the European

Convention on Extradition, by supplementing its provisions.

2. Paragraph 1 shall not affect the application of more favourable

provisions in the bilateral and multilateral agreements in force

between Member States.

Article 2

Obligation to surrender persons

Member States undertake to surrender to each other under simplified

procedures as provided for by this Convention persons sought for the

purpose of extradition, subject to consent of such persons and the

agreement of the requested State given in accordance with this

Convention.

Article 3

Conditions for surrender

1. Pursuant to Article 2, any person who is the subject of a request

for provisional arrest in accordance with Article 16 of the European

Convention on Extradition shall be surrendered in accordance with

Articles 4 to 11 and Article 12 (1) of the present Convention.

2. The surrender referred to in paragraph 1 shall not be subject to

submission of a request for extradition or the documents required by

Article 12 of the European Convention on Extradition.

Article 4

Information to be provided

1. The following information from the requesting State shall be

regarded as adequate for the information of the arrested person for

the purpose of applying Articles 6 and 7 and for the competent

authority referred to in Article 5 (2):

(a) the identity of the person sought;

(b) the authority requesting the arrest;

(c) the existence of an arrest warrant or other document having the

same legal effect or of an enforceable judgment;

(d) the nature and legal description of the offence;

(e) a description of the circumstances in which the offence was

committed, including the time, place and degree of involvement of

the person sought;

(f) in so far as possible, the consequences of the offence.

2. Notwithstanding paragraph 1, further information may be requested

if the information provided for in the said paragraph is

insufficient to allow the competent authority of the requested State

to give agreement to the surrender.

Article 5

Consent and agreement

1. The consent of the arrested person shall be given in accordance

with Articles 6 and 7.

2. The competent authority of the requested State shall give its

agreement in accordance with its national procedures.

Article 6

Information to be given to the person

Where a person wanted for the purpose of extradition is arrested on

the territory of another Member State, the competent authority shall

inform that person, in accordance with its national law, of the

request relating to him and of the possibility of his consent to his

surrender to the requesting State under the simplified procedure.

Article 7

Establishing consent

1. The consent of the arrested person and, if appropriate, his

express renunciation of entitlement to the speciality rule, shall be

given before a competent judicial authority of the requested State

in accordance with the national law of that State.

2. Each Member State shall adopt the measures necessary to ensure

that consent and, where appropriate, renunciation, as referred to in

paragraph 1, are established in such a way as to show that the

person concerned has expressed them voluntarily and in full

awareness of the consequences. To that end, the arrested person

shall have the right to legal counsel.

3. Consent an d, where appropriate, renunciation, as referred to in

paragraph 1, shall be recorded; the recording procedure shall be in

accordance with the national law of the requested State.

4. Consent and, where appropriate, renunciation, as referred to in

paragraph 1, may not be revoked. Upon deposit of their instruments

of ratification, acceptance, approval or accession, Member States

may indicate, in a declaration, that consent and, where appropriate,

renunciation may be revoked, in accordance with the rules applicable

under national law. In this case, the period between the

notification of consent and that of its revocation shall not be

taken into consideration in establishing the periods provided for in

Article 16 (4) of the European Convention on Extradition.

Article 8

Notification of consent

1. The requested State shall immediately notify the requesting State

of the consent of the person. So that the requesting State may

submit, where applicable, a request for extradition, the requested

State shall notify it, no later than 10 days after provisional

arrest, whether or not the person has given his consent.

2. Notification referred to in paragraph 1 shall be made directly

between the competent authorities.

Article 9

Renunciation of entitlement to the speciality rule

Each Member State may declare, upon deposit of its instrument of

ratification, acceptance, approval or accession, or at any other

time, that the rules laid down in Article 14 of the European

Convention on Extradition do not apply where the person, in

accordance with Article 7 of the present Convention:

(a) consents to extradition; or

(b) consents to extradition and expressly renounces his entitlement

to the speciality rule.

Article 10

Notification of the extradition decision

1. Notwithstanding the rules laid down in Article 18 (1) of the

European Convention on Extradition, the extradition decision taken

pursuant to the simplified procedure and the information concerning

the simplified extradition procedure shall be notified directly

between the competent authority of the requested State and the

authority of the requesting State which has requested provisional

arrest.

2. The decision referred to in paragraph 1 shall be notified at the

latest within 20 days of the date on which the person consented.

Article 11

Deadline for surrender

1. Surrender shall take place within 20 days of the date on which

the extradition decision was notified under the conditions laid down

in Article 10 (2).

2. After the deadline laid down in paragraph 1, if the person is

being held, he shall be released on the territory of the requested

State.

3. Should surrender of the person within the deadline laid down in

paragraph 1 be prevented by circumstances beyond its control, the

authority concerned referred to in Article 10 (1) shall so inform

the other authority. The two authorities shall agree on a new

surrender date. In that event, surrender will take place within 20

days of the new date thus agreed. If the person in question is still

being held after expiry of this period, he shall be released.

4. Paragraphs 1, 2 and 3 of this Article shall not apply in cases

where the requested State wishes to make use of Article 19 of the

European Convention on Extradition.

Article 12

Consent given after expiry of the deadline laid down in Article 8 or

in other circumstances

1. Where an arrested person has given his consent after expiry of

the deadline of 10 days laid down in Article 8, the requested State:

- shall implement the simplified procedure as provided for in this

Convention if a request for extradition within the meaning of

Article 12 of the European Convention on Extradition has not yet

been received by it,

- may use this simplified procedure if a request for extradition

within the meaning of Article 12 of the European Convention on

Extradition has reached it in the meantime.

2. Where no request for provisional arrest has been made, and where

consent has been given after receipt of a request for extradition,

the requested State may avail itself of the simplified procedure as

provided for in this Convention.

3. Upon deposit of its instrument of ratification, acceptance,

approval or accession, each Member State shall state whether it

intends to apply paragraph 1, second indent, and paragraph 2 and, if

so, under what conditions.

Article 13

Re-extradition to another Member State

Where the speciality rule has not been applied to the person

extradited, in accordance with the declaration of the Member State

provided for in Article 9 of this Convention, Article 15 of the

European Convention on Extradition shall not apply to the

re-extradition of this person to another Member State, unless the

aforementioned declaration provides otherwise.

Article 14

Transit

In the event of transit under the conditions laid down in Article 21

of the European Convention on Extradition, where extradition under

the simplified procedure is concerned, the following provisions

shall apply:

(a) in an emergency, an application containing the information

required in Article 4 may be made to the State of transit by any

method which leaves a written record. The State of transit may make

its decision known using the same method;

(b) the information referred to in Article 4 must be sufficient to

enable the competent authority of the State of transit to ascertain

whether extradition is under the simplified extradition procedure

and to take the constraint measures needed for execution of the

transit vis-U-vis the extradited person.

Article 15

Determining the competent authorities

Upon deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval

or accession, each Member State shall indicate in a statement which

authorities are competent within the meaning of Articles 4 to 8, 10

and 14.

Article 16

Entry into force

1. This Convention shall be subject to ratification, acceptance or

approval. The instruments of ratification, acceptance or approval

shall be deposited with the General Secretariat of the Council of

the European Union. The Secretary-General fo the Council shall

notify all Member States of such deposit.

2. This Convention shall enter into force 90 days after the date of

deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval by

the last Member State to carry out this formality.

3. Until this Convention enters into force, any Member State may,

when depositing its instrument of ratification, acceptance or

approval, or at any other date, declare that the Convention shall

apply to it in its relations with Member States that have made the

same declaration 90 days after the date of deposit of its

declaration.

4. Any declaration made pursuant to Article 9 shall take effect 30

days after deposit thereof, but no earlier than the date of the

entry into force of this Convention or of the application thereof of

the Member State concerned.

5. This Convention shall apply only to requests submitted after the

date on which it enters into force or is applied between the

requested State and the requesting State.

Article 17

Accession

1. This Convention shall be open to accession by any State that

becomes a member of the European Union.

2. The text of this Convention in the language of the acceding

State, drawn up by the General Secretariat of the Council of the

European Union and approved by all the Member States, shall be

equally authentic with the other authentic texts. The

Secretary-General shall transmit a certified true copy of the text

to each Member State.

3. The instruments of accession shall be deposited with the General

Secretariat of the Council of the European Union.

4. This Convention shall enter into force with respect to any State

that accedes to it 90 days after the deposit of its instrument of

accession or the date of entry into force of the Convention if it

has not already entered into force at the time of expiry of the said

period of 90 days.

5. Where this Convention is not yet in force at the time of the

deposit of their instrument of accession, Article 16 (3) shall apply

to acceding Member States.

For the Government of the United Kingdom of Great Britain and

Northern Ireland

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada