Teksts LP1140

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"

Izdarīt likumā "Par ugunsdrošību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; 1999, 12.nr.; 2001, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.) grozījumu un izteikt 24.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

Anotācija likumprojektam

“Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Likuma “Par ugunsdrošību” 24.panta trešā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku obligāto valsts apdrošināšanu regulē Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmums Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu”. Minētais lēmums paredz izveidot valsts obligātās apdrošināšanas fondu, kuram saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav tiesiska pamata.
2. Tiesību akta projekta būtība		Piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami visu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku apdrošināšanai apdrošināšanas sabiedrībās. Likumprojekts paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem sakarā ar gūtajiem ievainojumiem, sakropļojumiem vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu veselībai nodarīto kaitējumu, tiek izmaksāta kompensācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
tūkst. Ls
Rādītāji			Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)
Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Izmaiņas budžeta ieņēmumos nav paredzētas.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Izmaiņas budžeta izdevumos nav paredzētas.
3. Finansiālā ietekme			Finansiālā ietekme nav paredzēta.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav nepieciešami.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins nav nepieciešams.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm - specializētā valsts civildienesta ierēdņiem - izmaksājamo kompensāciju apmēru un to izmaksas kārtību. Šī kompensācija tiktu izmaksāta sakarā ar gūtajiem ievainojumiem, sakropļojumiem vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu veselībai nodarīto kaitējumu. Sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmuma Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību					Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Konsultācijas nav notikušas.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Tiesību akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.				Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministrs M.Segliņš