Likumprojekts

Likuma mērķis ir nodrošināt likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību, noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas.

1. Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi, kā arī notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.
2. Pārvaldei ir centrālais aparāts un patstāvīgas struktūrvienības – ieslodzījuma vietas (brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi) un Mācību centrs.
3. Pārvaldi vada priekšnieks. Pārvaldes priekšniekam ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības ieslodzījuma vietās un izziņas iestādes tiesības krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietās.
4. Pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka:

1) Pārvaldes un patstāvīgo struktūrvienību funkcijas un kompetenci;

2) Pārvaldes un patstāvīgo struktūrvienību priekšnieku kompetenci;

3) patstāvīgo struktūrvienību darba koordinācijas kārtību;

4) kārtību un apjomu, kādā Pārvalde un patstāvīgās struktūrvienības rīkojas ar iestādes valdījumā esošo kustamo un nekustamo īpašumu;

5) citus svarīgus Pārvaldes un patstāvīgo struktūrvienību darbības jautājumus.

1. Pārvaldei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī karogs.
2. Pārvaldes patstāvīgajām struktūrvienībām ir tiesības izmantot zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu struktūrvienības nosaukumu.

1. Pārvaldes personālu veido specializētā valsts civildienesta ierēdņi (turpmāk – ierēdņi) ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un dienesta pakāpi, kuri ir nodevuši ierēdņa solījumu un dienē Pārvaldē (turpmāk - dienests), kā arī darbinieki, kas strādā uz darba līguma pamata.
2. Uz darba līguma pamata Pārvaldē strādājošo personu darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

1. Lai sekmētu valsts politikas īstenošanu brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildē, Pārvaldes darbību pārrauga Tieslietu ministrijas struktūrvienība - Ģenerālinspektora birojs (turpmāk - Birojs).
2. Biroju vada ģenerālinspektors.
3. Biroja nolikumu apstiprina tieslietu ministrs.

6.pants. Ieslodzījuma vietu darbība

1. Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, kā arī nodrošina notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.
2. Ieslodzījuma vietu vada priekšnieks. Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības ieslodzījuma vietās un izziņas iestādes tiesības krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietās.
3. Pilngadīgos vīriešus, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, apsargā ar dienesta ieroci bruņoti ieslodzījuma vietu ierēdņi.
4. Bez speciālām atļaujām apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram;

5) ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabala virsprokuroriem, kuru teritorijā izvietotas attiecīgās ieslodzījuma vietas;

6) ģenerālinspektoram un tā vietniekam;

7) Valsts cilvēktiesību biroja direktoram.

Mācību centru vada priekšnieks. Mācību centrs nodrošina to Pārvaldes darbinieku profesionālo apmācību, kuriem nav speciālās dienesta pakāpes, kā arī ierēdņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

8.pants. Vispārīgās prasības ierēdņa amata pretendentam

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus no 18 gadu vecuma, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt dienesta pienākumus.

(2) Dienestā netiek pieņemtas personas, kuras agrāk ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem izsludina slēgtu vai atklātu konkursu.
2. Slēgtu konkursu izsludina uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst virsnieka amatam.
3. Atklātu konkursu izsludina:

1. uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst ierindnieka vai instruktora amatam;
2. gadījumos, ja slēgtam konkursam nav pieteicies neviens pretendents vai neviens no pretendentiem nav atzīts par atbilstīgu attiecīgajam ierēdņa amatam.

1. Izsludinot atklātu konkursu, norāda prasības pretendentam, pieteikšanās termiņu un pieteikuma iesniegšanas vietu. Konkursu izsludina:

1. vietējā laikrakstā – attiecīgā ieslodzījuma vieta šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā;
2. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - pārvalde šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst jaunākā vai vecākā virsnieka amatam;
3. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - tieslietu ministrija šā panta trešās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst augstākā virsnieka amatam.

1. Slēgtu konkursu rīko tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

1. Pretendenta atbilstību šajā likumā noteiktajām vispārīgajām prasībām un ierēdņa amatam novērtē atestācijas komisija, kuru izveido:

1. ieslodzījuma vietas priekšnieks – ierindnieka un instruktora amatam;
2. Pārvaldes priekšnieks – jaunākā un vecākā virsnieka amatam;
3. tieslietu ministrs – augstākā virsnieka amatam.

1. Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē pretendenta veselības stāvokli un iesniedz atzinumu atestācijas komisijā.
2. Slēgtā konkursā atestācijas komisija novērtē pretendenta atbilstību ierēdņa amatam.
3. Septiņu dienu laikā no brīža, kad pretendentam kļuvis zināms atestācijas komisijas atzinums, viņam ir tiesības to apstrīdēt:

1. Pārvaldē - par šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem amatiem;
2. Tieslietu ministrijā - par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem amatiem.

Ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, pretendentu ieceļ ierēdņa amatā un pieņem dienestā Pārvaldes vai patstāvīgās struktūrvienības priekšnieks. Pārvaldes priekšnieku ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ieceļ tieslietu ministrs.

1. Pretendentu, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, ieceļ ierēdņa amatā un piešķir stažiera statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, nodrošina stažiera profesionālo apmācību Mācību centrā.
2. Stažieris veic amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem amatalgu atbilstoši amatam.
3. Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām stažieri pieņem dienestā, ja atestācijas komisijas atzinumā viņš ir saņēmis pozitīvu novērtējumu, vai atbrīvo no ierēdņa amata, ja atestācijas komisijas atzinumā viņš ir saņēmis negatīvu novērtējumu.
4. Stažēšanās laiku ieskaita izdienas laikā.

(1) Sākot pildīt dienesta pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā tiek iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu solījumu:

"Stājoties dienestā un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, solos:

būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

stingri glabāt dienesta noslēpumus;

nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību Latvijas Republikas labā."

(2) Ierēdņa solījumu pieņem tieslietu ministrs, Pārvaldes priekšnieks vai patstāvīgās struktūrvienības priekšnieks.

1. Valsts interesēs ierēdni var pārcelt ierēdņa amatā vai darbā citā struktūrvienībā vai ierēdņa, valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, saglabājot dienesta pakāpi un sociālās garantijas.
2. Zemākā amatā ierēdni var pārcelt šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) veselības stāvokļa dēļ;

3) ja ierēdnis neatbilst ieņemamajam amatam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu;

4) disciplīnas pārkāpumu dēļ.

3. Ja ierēdni paredzēts pārcelt zemākā amatā saskaņā ar šā panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktu, bet viņš piedāvājumam nepiekrīt, ierēdni atbrīvo no dienesta.

15.pants. Atbrīvošana no dienesta

1. Ierēdnis dienestu veic līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Dienesta interesēs, ņemot vērā ierēdņa fiziskās un profesionālās spējas, vecākajiem un augstākajiem virsniekiem pēc viņu vēlēšanās dienesta laiku var pagarināt ar tieslietu ministra lēmumu, bet ierindniekiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem - ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu.
2. Dienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sakarā ar likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu;

c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu;

d) sakarā ar veselības stāvokli;

e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu;

f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē;

g) sakarā ar neatbilstību dienestam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu;

h) sakarā ar disciplīnas pārkāpumiem;

i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

16.pants. Ierēdņa atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

1. Ierēdni atstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja pret viņu ir piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis vai uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim atalgojumu neizmaksā.
2. Ja krimināllieta ir izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, atstādināto ierēdni atjauno iepriekšējā vai līdzvērtīgā ierēdņa amatā un izmaksā pilnu atalgojumu par visu atstādināšanas laiku.
3. Ierēdni, par kura disciplinārpārkāpumiem ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot tiesības šajā laikā saņemt pilnu atalgojumu.
4. Ierēdni no amata pienākumu pildīšanas atstādina tā amatpersona, kura iecēlusi ierēdni amatā.

1. Ja par ierēdņa dienesta pienākumu izpildi ir saņemtas sūdzības, tiek veikta dienesta pārbaude tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.
2. Ja dienesta pārbaudē konstatē, ka attiecīgā sūdzība ir pamatota, ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos tiek ierosināta disciplinārlieta un vainīgo ierēdni sauc pie disciplinārās atbildības. Ja disciplinārlietas izmeklēšanas laikā ierēdņa rīcībā ir konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, disciplinārlietas izmeklēšanas materiālus iesniedz attiecīgajās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs.
3. Disciplinārlietu ierosina tā amatpersona, kura ir iecēlusi ierēdni amatā, vai ģenerālinspektors, nosakot personu vai izveidojot komisiju dienesta pārbaudes veikšanai.
4. Disciplinārlietu izskata un disciplinārsodu piemēro ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā.
5. Papildus ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem disciplinārsodu veidiem ierēdnim var piemērot disciplinārsodu – pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku līdz vienam gadam – par tādiem disciplinārpārkāpumiem, par kuriem ierēdņu disciplinārsodu likumā piemērojama mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
6. Papildus ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajam ierēdnis ir uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja beidzies uzliktā soda - pazemināšana dienesta pakāpē – termiņš un šajā laikā ierēdnim nav uzlikts jauns disciplinārsods.
7. Ierēdnis, kuram piemērots disciplinārsods, ir tiesīgs mēneša laikā no dienas, kad viņš ir informēts par piemēroto disciplinārsodu, to apstrīdēt:

1. struktūrvienības priekšnieka uzlikto disciplinārsodu - Pārvaldes priekšniekam;
2. Pārvaldes priekšnieka uzlikto disciplinārsodu - ģenerālinspektoram.

1. Ja Pārvaldes priekšnieka vai ģenerālinspektora lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad iepazinies ar attiecīgo lēmumu, var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbiniekiem, kuri tiek pieņemti dienestā Pārvaldē vai Birojā pēc atbrīvošanas no iepriekšējās dienesta vietas, saglabā iepriekšējā dienesta vietā piešķirtās dienesta pakāpes un izdienas laiku.

1. Ierēdņu personālu atbilstoši dienesta pakāpei iedala ierindniekos un instruktoros, kā arī jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.
2. Kārtību, kādā pretendentu pieņem dienestā, ierēdni ieceļ, pārceļ, atstādina un atbrīvo no ierēdņa amata, kārtību, kādā veic ierēdņa atestāciju, piešķir kārtējo un ārkārtas speciālo dienesta pakāpi, kā arī kārtību, kādā ierēdni pazemina dienesta pakāpē, piešķiramās dienesta pakāpes augstāko robežu, ierēdņa apbalvošanas kārtību un kārtību, kādā ierēdni var atsaukt no atvaļinājuma, nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.

1. Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē ierēdņa pienākumu izpildei, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;
2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus;
3. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas, nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;
4. likumā noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, mantu un apģērbu pārbaudi, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā;
5. atbilstoši kompetencei likumā noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietā;
6. atbilstoši kompetencei Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pilnā apjomā, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus ieslodzījuma vietā;
7. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nēsāt un glabāt šaujamieroci, kas ierēdnim izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām.

(2) Ierēdnim viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, kuras paraugu apstiprina tieslietu ministrs.

(3) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ievēro profesionālās ētikas normas.

(4) Ierēdnim ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

1. Ierēdnim ieslodzījuma vietā ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus: roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, elektrošoka ierīces, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanai, lai:

1) atvairītu uzbrukumu sev vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, būvēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu vardarbīgi ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas ierēdnim, var bēgt vai nodarīt kaitējumu sev un citām personām (ja ir pamats tā uzskatīt);

6) pārtrauktu apcietināto vai notiesāto bēgšanas mēģinājumu.

1. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus) pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, ja tie piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud ierēdņa, darbinieka vai citu personu dzīvību vai veselību un izrāda bruņotu pretošanos.
4. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, ierēdņa pienākums ir sniegt tiem pirmo palīdzību un organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu (izņemot roku dzelžus) lietošanas gadījumiem ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.
5. Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi un situācija to atļauj, ir jābrīdina par nodomu lietot speciālos līdzekļus.

(1) Ierēdnis ir tiesīgs pielietot šaujamieroci kā galējās nepieciešamības līdzekli, lai:

1) aizstāvētos pret personām, kas reāli apdraud viņa vai citu personu dzīvību vai veselību;

1. novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2. novērstu apcietinātā vai notiesātā bēgšanu, aizturētu izbēgušu apcietināto vai notiesāto;
3. aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura atsakās izpildīt ierēdņa likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
4. aizturētu personu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;
5. pārtrauktu personu nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu ieslodzījuma vietā.

(2) ja notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības, masveida pretošanās ierēdņiem un ja citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams, šaujamieročus drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutiska rīkojuma.

(3) Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par šo nodomu mutiski vai izdarot brīdinājuma šāvienu.

(4) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1. notiek bruņots pēkšņs uzbrukums ieslodzījuma vietai;
2. notiek bruņots pēkšņs uzbrukums ierēdnim vai citai personai, kā arī ja uzbrukumā tiek izmantots transportlīdzeklis;
3. tas nepieciešams ķīlnieka atbrīvošanai;
4. notiek bēgšana no ieslodzījuma vietas, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, kā arī ja bēgšana notiek naktī vai sliktas redzamības apstākļos, vai no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā vai bēgšana notiek grupā;
5. tiek aizturēts apcietinātais vai notiesātais, kurš izrāda bruņotu pretošanos.

(5) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem, izņemot gadījumus, ja tie piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda bruņotu pretošanos vai grupā apdraud citu personu dzīvību.

(6) Šaujamieroču pielietošanas gadījumos ierēdnim jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

1. Ierēdnis ir valsts varas pārstāvis, un viņa likumīgās prasības, pildot dienesta pienākumus, jāievēro visām personām.
2. Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā – viņa dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.
3. Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim, viņa dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1. Ierēdnim nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.
1. Par likumpārkāpumu netiek atzīta ierēdņa rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, civiltiesiskā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja ierēdnis rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.
2. Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš nepakļaujas vai pretojas ierēdnim, kā arī par trešajai personai nodarīto mantisko un fizisko kaitējumu.

1. Ierēdnis par dienestu saņem mēnešalgu atbilstoši ieņemamajam amatam, dienesta pakāpei un izdienai Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
2. Ierēdnim ir tiesības papildus mēnešalgai Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņemt pabalstus un prēmijas, kā arī saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 28. un 29.pantu Pārvaldes budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros saņemt piemaksu pie mēnešalgas.

1. Ierēdnis saņem dienas uzturdevas kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā apmērā.
2. Ierēdnis saņem bezmaksas formas tērpu un citus dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus vai kompensācijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
3. Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes nosaka Ministru kabinets.

1. Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.
2. Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot darbspēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija.
3. Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50000 latu apmērā.
4. Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Ierēdnis saņem bērna piedzimšanas pabalstu Valsts civildienesta likuma 25.pantā noteiktajā apmērā.

Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem Valsts civildienesta likuma 26.pantā noteikto kompensāciju.

1. Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no tās patstāvīgās struktūrvienības budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis veic dienestu.
2. Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
3. Ierēdnim, kas paaugstina profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

Ierēdnim ikgadējo atvaļinājumu piešķir:

1) par izdienu līdz 10 gadiem - četras kalendāra nedēļas;

2) par izdienu no 10 līdz 20 gadiem - piecas kalendāra nedēļas;

3) par izdienu no 20 līdz 25 gadiem - sešas kalendāra nedēļas;

4) par izdienu vairāk par 25 gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

Ja nepieciešams, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas Valsts civildienesta likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā.

1. Ja ierēdni atbrīvo no dienesta, viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām:

1. sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, - pēdējo triju mēnešalgu apmērā;
2. sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadu, - pēdējo divu mēnešalgu apmērā;

3) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita amata, ja amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, – pēdējās mēnešalgas apmērā.

(2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa amatā vai darbā citā struktūrvienībā vai ierēdņa, valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, struktūrvienība vai iestāde, uz kuru ierēdnis ir pārcelts, izmaksā viņam vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktās mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktās mēnešalgas par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

1. Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju.
2. Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka likums.

1. Līdz šā likuma 2.panta ceturtā daļā minētā Pārvaldes nolikuma pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumi Nr.409 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums".

2. Līdz 2004.gadam uz šā likuma 9.panta trešās daļas 1.punktā minētajiem vakantajiem ierēdņu amatiem netiek izsludināts konkurss.

3. Līdz šā likuma 19.panta otrajā daļā, 25. un 26.pantā, 27.panta otrajā daļā un 30.pantā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi Nr.417 "Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu attiecināšanu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem pēc tās nodošanas Tieslietu ministrijas pārraudzībā".

4. Līdz šā likuma 30.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumi Nr.4 "Kārtība, kādā ierēdnis atmaksā valsts segto mācību gada maksas daļu".

5. Līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem".

6. Līdz 2005.gada 1.janvārim ģenerālinspektoram un ģenerālinspektora vietniekam ir ierēdņa tiesības un pienākumi, tiesiskā aizsardzība, darbības garantijas, kā arī sociālās garantijas.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūnijā

Likumprojekta

anotācija